Author Archives: KurzemeVisiem

Labklājības ministrija pateicas par ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā

Labklājības ministrija (LM) nosūtījusi vēstuli plānošanas reģioniem un pašvaldībām, lai pateiktos par kvalitatīvo darbu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā.
Projektu* ietvaros pašvaldības ir veikušas mērķa grupas personu apzināšanu un laika periodā līdz 2018.gada 31.decembrim visā Latvijā sekmīgi nodrošinājušas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu 650 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 285 personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

LM norāda: “Paveiktais ir veicinājis ne tikai snieguma ietvara uzraudzības rādītāju izpildi, bet arī, nodrošinot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, sniedz palīdzību un atbalstu Latvijas neaizsargātākajām sabiedrības grupām un lauž aizspriedumus un aplamus stereotipus par šo cilvēku spējām sekmīgi iekļauties sabiedrībā. Esam patiesi gandarīti, ka ar savu nesavtīgo darbu veicināt humānas, iekļaujošas un mūsdienīgas sabiedrības veidošanos.”

LM pateicību saņēmušas 7 lielas un mazas Kurzemes reģiona pašvaldības – Liepājas un Ventspils pilsētas, kā arī Kuldīgas, Rucavas, Saldus, Skrundas un Talsu novadi.

 

*Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem tiek palielināta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Lsm.lv: Klātienē satiekot “mūžīgo bērnu” ģimenes, deputāti steidz meklēt naudu atbalstam

Bērni, kas piedzimst ar invaliditāti, bieži vien arī pieauguša cilvēka vecumā nekļūst patstāvīgi. Patlaban valstī ir vairāki tūkstoši kopjamu bērnu, par kuru uzturēšanu vecāki saņem pārsimts eiro mēnesī. Tikmēr katrs ilgstošas aprūpes centros ievietotais bērns valstij izmaksā gandrīz piecas reizes vairāk. Par absurdo situāciju Saeimas deputātiem sūdzējās bērnu invalīdu vecāki.

Deputātus iepazīstina ar “mūžīgajiem bērniem”

Jolanta Kalniņa uz Saeimas komisiju devās kopā ar savu 14 gadus veco dēlu Robertu. Zēns ir ratiņkrēslā, bet ar to pa Saeimas pacēlāju uzbraukt nav iespējams. Tāpēc palīgā nāca divi apsargi. Kad šis ceļš pievarēts un īstā zāle atrasta, Saeimas darbinieks līdz sēdes sākumam abus viesus lūdz zāli pamest. Puikam ir septiņas smagas diagnozes un atrašanās ārpus ierastās vides rada paaugstinātu stresu, kas izpaužas kliegšanā.

Par ikdienu un rūpēm, ar kādām saskaras smagi slimo bērnu vecāki, Jolanta Kalniņa stāstīja deputātiem: ”Šobrīd ir situācija tāda, ka es vairs nevaru pateikt to, ka nekad es savu bērnu neatdošu aprūpes iestādē, jo mani spēki sāk izsīkt. Materiālie līdzekļi arī ir jau zem nulles līmeņa.”

Robertam nepieciešama 24 stundu aprūpe, līdz ar to sieviete vairs nestrādā un visu laiku velta dēla kopšanai. Bērna invalīda kopšanas pabalstā viņa saņem 213 eiro mēnesī. Vēl ir citi valsts pabalsti, bet to apmērs kopumā nesasniedz pat minimālo algu.

“Es pirmo reizi mūžā, kad piedzima man dēls ar ļoti smagu invaliditāti, biju spiesta iestāties trūcīgo rindās, kas ir patiesībā ļoti liels kauns man,” stāsta Roberta mamma.

No aptuveni 190 000 cilvēku ar invaliditāti gandrīz 4000 ir invalīdi no bērnības jeb tā sauktie “mūžīgie bērni”. “Mums arī ir līdzi viens “mūžīgais bērns”. Arī gribējām citus parādīt, lai jaunie Saeimas deputāti redzētu, kādi viņi izskatās,” saka biedrības “Zelta atslēdziņa” padomes locekle Malda Caune.

Pie deputātiem bija atbraukuši arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī kāda mamma ar savu 43 gadus veco meitu, kura nekad nepieaugs. Vecāki lūdza Saeimas deputātiem palielināt “mūžīgo bērnu” kopšanas pabalstu vismaz minimālās algas apmērā.

Vai atradīs papildu naudu?

Tam šī gada budžetā varētu būt nepieciešami papildu astoņi miljoni eiro, bet pēc tam 20 miljoni eiro gadā.

Deputāti šādu ieceri atbalsta. Tā kā sarunas par budžeta veidošanu vēl notiek, Finanšu ministrija skaidro, ka Labklājības ministrijai tad šī iecere jāvirza kā prioritāte. “Man ir ļoti žēl, ka [labklājības] ministre neatrada laiku būt klāt šajā sēdē. Man liekas, ka tas ir būtiski, ka politiķi to dzird un redz. Man būtu priekšlikums tiešām, skatoties Valsts sociālo pabalstu likumā, iestrādāt šo punktu par atsevišķas grupas izdalīšanu, lai varētu veidot minimālās algas apmērā pabalstu,” sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).

“Teikšu godīgi – es neesmu pārliecināta, ka tāda nauda 2019. gada budžetā atradīsies. Bet vajadzētu sākt ar kaut ko, jo tā būtu labā ziņa tiem cilvēkiem, kas patiesībā ir ilgus gadus atstāti novārtā,” pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).

“Mēs viennozīmīgi to gatavosim, virzīsim arī to budžetā,” solīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (“KPV LV”).

Tikmēr komisijas vadītājs rosināja naudu meklēt valsts sociālās aprūpes centru budžetos. Tie mēnesī par viena bērna aprūpēšanu saņem vairāk nekā 1000 eiro. Tas ir pretēji valsts mērķim – veicināt bērnu augšanu ģimeniskā vidē. Uz to norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdis Andris Skride (“Attīstībai/Par!”):

“Šī nauda, kas aiziet institūcijām, ir īstenībā jāpārvirza ģimenēm.”

Pie likuma grozīšanas komisija atgriezīsies pēc divām nedēļām. To laikā Labklājības ministrijai uzdots mājasdarbs – sagatavot nepieciešamos priekšlikumus izmaiņām likumā, kas varētu gūt deputātu vairākuma atbalstu. Ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) uz sēdi neieradās, jo viņai bija iepriekš ieplānotas tikšanās ar žurnālistiem. Taču nākamreiz viņa noteikti atnākšot.

Delfi.lv: Audžumammas veiksmes stāsts: bērni daudz paņem, bet daudz dod arī pretī

Portāls Delfi raksta par audžuģimeni un tās pozitīvo pieredzi, pieņemot savā ģimenē audžudēlu. Pāris nolēma kļūt par audžuģimeni, jo pašiem jau bija savs bērns un uz adoptēšanu jāstāv ilgi rindā. Viņi apzinājās, ka bērnunamos ir bez aprūpes palikuši bērni, un vēlējās kādam palīdzēt tur nebūt.Kad lēmums bija pieņemts, viņi devās uz bāriņtiesu, solīti pa solītim savāca visus nepieciešamos dokumentus, un izgāja atbalsta programmas “Plecs” organizētās audžuģimeņu apmācības. “Pēc apmācībām nokārtoja eksāmenu, un bāriņtiesa viņiem piešķīra audžuģimenes statusu. Kad statuss bija saņemts, ģimenei sāka piedāvāt bērniņus. Piedāvājumu par audžudēlu ģimene saņēma caur “Plecu”.

Ģimenes nākotnes plāni atkarīgi no bāriņtiesas lēmuma par to, vai puisītis atgriezīsies savā bioloģiskajā ģimenē. Ja tas nebūs iespējams, Zane apgalvo, ka viņas ģimene labprāt zēnu paturēs pie sevis. “Mēs pie viņa esam ļoti pieraduši, un viņš pie mums ir ļoti pieradis. Viņš mums ir ļoti mīļš, un, protams, negribu, lai bērnu vairs tā mētā apkārt,” skaidro audžumamma. Ja zēns tomēr atgriezīsies savā bioloģiskajā ģimenē, Zanes ģimene turpinās savu misiju un ņems pie sevis kādu citu bērnu.

Visu stāstu lasiet portālā Delfi: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/audzumammas-veiksmes-stasts-berni-daudz-panem-bet-daudz-dod-ari-preti.d?id=50805803

Lsm.lv: Brīvprātīgo darbs valsts sociālās aprūpes centros ir auglīgs; aicina pieteikties interesentus

Kopš pirmā aicinājuma brīža par brīvprātīgā darba iespējām ir interesējušās un pieteikumus brīvprātīgā darba veikšanai iesniegušas 258 personas, no kurām 204 personas ir noslēgušas līgumus un 50 no tām veic brīvprātīgo darbu regulāri, medijus informēja ministrija.

Šāds darbs notiek centra “Latgale” filiālē “Kalkūni”, “Kurzemes” filiālē “Liepāja” un centra “Rīga” filiālēs “Rīga”, “Teika”, “Pļavnieki” un filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām neredzīgām personām –  “Rīgas” filiālē “Jugla”, kā arī filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – centra “Rīga” filiālē “Kalnciems”.

Cilvēki, kas piesakās palīdzēt, galvenokārt tiek nodarbināti saturīga brīvā laika pavadīšanā – vingrošanā, kustību nodarbībās, rotaļās, pastaigās, ekskursijās, grāmatu lasīšanā, radošo darbnīcu organizēšanā, kā arī dažādu pasākumu organizēšanas darbos un bērnu pieskatīšanā pasākumos. Brīvprātīgie pavada bērnus arī uz baznīcu un svētdienas skolu.

Kāds brīvprātīgais ir kļuvis par filiāles darbinieku, savukārt citi ir nodibinājuši asistenta statusu un asistē izglītības iestādēs filiāles bērniem. Filiāles “Rīga” brīvprātīgie kopš 2018. gadā nodrošina klātbūtni bērnam ārstēšanas procesā slimnīcā, informēja ministrija.

“Sākotnēji darbinieki brīvprātīgos uztvēra ar zināmām aizdomām, bet šobrīd attiecības starp darbiniekiem un brīvprātīgajiem ir kļuvušas vairāk nekā draudzīgas. Šodien jau mūsu ikdiena nav iedomāja bez šo palīgu atbalsta un atsaucības. Kopš kopā ar mums strādā brīvprātīgie, esam pamanījuši, ka arī bērni kļuvuši atvērtāki un priecīgāki. Rezultāts ir abpusēji pozitīvs!” atzina centra “Rīga” filiāles “Rīga” vadītāja Ilze Dzene.

Visi centru vadītāji, kas darbojas ar brīvprātīgajiem, atzīst, ka ir noticis nozīmīgs pagrieziens sabiedrības informēšanā un līdzatbildībā par aprūpes centru bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ir iespēja paļauties uz brīvprātīgā atbalstu dažādās ikdienas darbībās, kas saistītas ar bērnu un bērna interešu nodrošināšanu. Viņiem veidojas individuāls kontakts, kas veicina bērna attīstību un stabilizē bērna psiholoģisko stāvokli.

Turklāt brīvprātīgajiem ir atšķirīgāka, reizēm radošāka pieeja brīvā laika aktivitātēm, un viņi ar savu “skatu no malas” sniedz atgriezenisko saikni par aprūpes pakalpojumiem centros. Bet kā lielākais ieguvums varbūt ir tas, ka, ļaujot brīvprātīgajam darboties aprūpes centros, pastāv liela varbūtība bērniem nonākt ģimenēs.

Vairāk lasiet portālā lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/brivpratigo-darbs-valsts-socialas-aprupes-centros-ir-augligs-aicina-pieteikties-interesentus.a307929/

Savukārt plašāka informācija par brīvprātīgo darbu un iespējām to sākt pieejama ministrijas mājaslapā. 

 

NRA.lv: Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem

Laikraksta Nra.lv portāls raksta par Latvijā reģistrētajiem bērniem ar autismu un viņiem pieejamajam atbalsta iespējām. Šobrīd Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem. Pasaules statistika liecina, ka vidēji 0,7 procenta punktiem no cilvēkiem populācijā ir autisma spektra traucējumi, tāpēc, ņemot vērā bērnu skaitu, 2017. gadā Latvijā vajadzētu būt ap 2000 bērnu līdz 18 gadiem ar autismu, taču 2017. gada beigās reģistra uzskaitē bija tikai 530 bērnu. Viens no iemesliem ir ierobežota diagnostikas pieejamība gan augsto izmaksu, gan speciālistu trūkuma dēļ.

Atbalsts šādiem bērniem ir pieejams Bērnu slimnīcas Autisma kabinetā, kur atbalsta iespējas ir papildinātas ar bezmaksas praktiskām nodarbībām bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem. Bērnu slimnīcas fonds pagājušajā gadā ir nodrošinājis bezmaksas diagnostiku 47 bērniem, kā arī iespēju saņemt nepieciešamo terapiju 58 bērniem. Kopumā Bērnu slimnīcas fonds bērnu ar autismu atbalstam 2018. gadā ir iztērējis teju 110 000 eiro.

Plašāk lasiet NRA.lv rakstā:  https://nra.lv/veseliba/270044-latvija-registreti-530-bernu-ar-autiska-spektra-traucejumiem.htm 

 

Ģimeņu un bērnu atbalsta centrs “Brīnumiņš” turpmāk sniegs atbalstu arī audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem

Ģimeņu un bērnu atbalsta centrs “Brīnumiņš” Talsos sācis gadu ar diviem jaunumiem: pārvācies uz daudz plašākām telpām Saules ielā 7 un izveidojis struktūrvienību –  Ģimeņu atbalsta centru, lai sniegtu konsultācijas un atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem. Centrā turpmāk iekļaujošajām ģimenēm būs pieejami atbalsta pasākumi un sociālā darbinieka, psihologu, mentora un citu speciālistu konsultācijas.

“Brīnumiņā” turpinās sniegt arī sociālā atbalsta pakalpojumus Talsu novada un citu apkārtējo novadu bērniem ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti. Šobrīd centrā ir pieejamas Montesori, mūzikas, psihologa, fizioterapeita, ergoterapeita un Canis terapijas nodarbības.

Sveicam Ģimeņu un bērnu atbalsta centru “Brīnumiņš” ar pārmaiņām un aicinām noskatīties Talsu Televīzijas sirsnīgo stāstu par “Brīnumiņa” došanos uz jaunajām telpām:

Kontaktinformācija:

Ģimeņu un bērnu atbalsta centrs “Brīnumiņš – struktūrvienība Ģimeņu atbalsta centrs – konsultācijas un atbalsts. Piesakies pie centra vadītājas Agneses Kvieses pa tālr. 26317019 vai koordinatores pa tālr. 29184490. Adrese: Saules iela 7, Talsi

“Kurzemnieks”: „Ja pats tic un grib”

Reģionālais laikraksts “Kurzemnieks” publicējis žurnālistes Ingunas Spulenieces rakstu par projekta “Kurzeme visiem”ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem jau izvērtētajiem cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem, kam  invalīdu dienas centrā Kuldīgā notika kopumā desmit grupas nodarbības. Kopš novembra ar sešiem apmeklētājiem strādāja sociālās darbinieces Inese Jaunzeme un Daiga Zemke.

Kā norāda I.Jaunzeme, grupu nodarbību dalībnieki mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem. Citreiz tika runāts par budžeta plānošanu, dzīvokļa iekārtošanu, veidots dienas plāns, iepirkumu saraksts. Visas nodarbības vērstas uz izaugsmi, lai klientu kognitīvās spējas nepazeminātos un lai viņi var iekļauties sabiedrībā.

Ar visu rakstu aicinām iepazīties “Kurzemnieks”mājas lapā: https://www.kurzemnieks.lv/dzive/9626-ja-pats-tic-un-grib/ 

NRA.lv: Vispirms jājautā sev: Ko es vēlētos darīt

Portāls nra.lv raksta par bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvara pieaugumu kopējā bezdarbnieku saimē, jo arvien vairāk cilvēku ar invaliditāti interesējas par iespējām atrast darbu un vēlas pastāvīgu darbu atrast tieši ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) starpniecību. NVA direktore Evita Simsone norāda, ka pēdējos gados aģentūra arī aktīvāk sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām un populāra kļuvusi iespēja veidot subsidētā darba vietas.

Saskaņā ar NVA  datiem, 2018.gadā bija reģistrēti 8179 bezdarbnieki ar invaliditāti, bet pozitīvi, ka pērnā gada desmit mēnešos 3839 personas ar invaliditāti bija iekārtojušās darbā. Jāatzīmē, ka 1840 no tiem bijuši iesaistīti kādā no nodarbinātības pasākumiem, piemēram, apmācību programmā vai kādā no 164 subsidētā darba vietām.

NVA direktore stāsta, ka viena no populārākajām aktivitātēm jau vairākus gadus ir subsidētās darba vietas, kuras tiek izveidotas kopā ar darba devējiem, lai personām ar invaliditāti palīdzētu veiksmīgāk integrēties darba tirgū. Izveidojot subsidēto darba vietu, darba devējs līdz diviem gadiem saņem dotāciju padotā algai – tiek kompensēta summa, kas nepārsniedz pusotru minimālās algas apjomu. Līdz ar ergoterapeita atzinumu ir iespējams saņemt arī finansējumu darba vietas pielāgošanai cilvēkiem ar invaliditāti. Tāpat tiek maksāta arī dotācija mentoram, kas palīdz apgūt darbam vajadzīgās prasmes un zināšanas. Analizējot pieredzi, NVA secinājusi, ka ne visiem darba devējiem vajadzīga subsīdija algām. «Darba devēji uzskata, ka tā ir lieka birokrātija, tāpēc iztiktu ar ergoterapeita konsultāciju par darba vietas pielāgošanu, lai saprastu, kas tajā jāmaina vai jāpilnveido. Līdz ar to pērn tika radīta iespēja nodrošināt erogoterapeita atzinumu un izdevumu segšanu darba vietas pielāgošanai,» stāsta E. Simsone. Vienlaicīgi ir arī iespēja saņemt finansējumu atbalsta personāla (piemēram, surdotulka) nodrošināšanai, kas būtu nepieciešams darba gaitu sākumā.

Līdz šim tieši Latgales reģionā tika izveidotas visvairāk subsidētā darba vietas – 68, bet kopumā visās šādās darba vietās sāka strādāt 195 bezdarbnieki ar invaliditāti. Statistika rāda, ka aptuveni 80 procentos gadījumu pēc subsidētās darba vietas beigām darba līgums tiek pagarināts uz pastāvīgu laiku.

Jau otro gadu Nodarbinātības valsts aģentūra rīko atvērto durvju dienas personām ar invaliditāti, lai mazinātu aizspriedumus par viņu iespēju iekļauties darba tirgū – gan no pašu cilvēku ar invaliditāti, gan uzņēmēju puses.

Aicināta izstāstīt, kāpēc daļa cilvēku ar invaliditāti tomēr darba tirgū neienāk, E. Simsone norāda, ka tā lielākoties ir nedrošība un bailes, kas čukst: «Es jau gan to nevarēšu.» Tāpēc NVA karjeras konsultāciju pirmajās reizēs svarīgākais ir palīdzēt ikvienam saprast un saskatīt savas iespējas, uzdodot sev jautājumu: «Ko es varu darīt?» Kad tiek pārvarēta neticība sev un saviem spēkiem, tad jau ir vieglāk spert nākamo soli. Darbi, kuri tiek uzticēti personām ar invaliditāti, ir visdažādākie – sākot no palīgstrādniekiem un beidzot ar projektu vadītājiem vai grāmatvežu palīgiem. Tas pats attiecas uz stereotipiem par vecumu, dzimumu ierobežojumiem – tās nereti ir iedomas, kas liedz cilvēkam mēģināt ko mainīt.

Vairāk lasiet nra.lv rakstā: https://nra.lv/ekonomika/latvija/270046-vispirms-jajauta-sev-ko-es-veletos-darit.htm

 

Informācija pašvaldībām: stājušies spēkā MK noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā

Labklājības ministrija radusi iespēju īstenot principu nauda seko klientam (NSK). No 2019.gada 1.janvāra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.797 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā”. Tie nosaka:

  • valsts piešķirtā atbalsta apmēru pašvaldībām, kuras nodrošina sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām, kas nesaņem valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus;
  • kritērijus valsts atbalsta apmēra noteikšanai;
  • valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.

Ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr.797 detalizēti iespējams iepazīties likumi.lv: https://likumi.lv/ta/id/303855-valsts-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-pasvaldibam-par-socialo-pakalpojumu-nodrosinasanu-personas-dzivesvieta

Valsts atbalsts tiešā veidā saistīts ar MK 16.06.2015. noteikumu Nr.313 19.1.7.1.punkta nosacījumiem par pakalpojumu sniegšanu personām ar GRT pēc kompensācijas saņemšanas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Diena.lv: No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē

Laikraksta “Diena” portāls www.diena.lv  2019.gada 2.janvārī publicējis rakstu “No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē” par deinstitucionalizācijas procesu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam daļa personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes centros, atgrieztos dzīvē sabiedrībā.

Integrēs darba un sociālajā dzīvē

Aprūpes iestādēs (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās) pakalpojumus šobrīd saņem 4534 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (cilvēki gan ar garīgās attīstības, gan psihiskiem traucējumiem). Deinstitucionalizācijas projekti paredz attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādus kā dienas aprūpes centrs, grupu dzīvoklis, specializētās darbnīcas u. c., 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, t. sk. 1400 cilvēkiem, kas dzīvo pašvaldībās, un 700 cilvēkiem, kas uz dzīvi pašvaldībās pāries no aprūpes institūcijām. Līdz šim dalībai DI projektos ir pieteikušies un individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo atbalsta plānu izstrāde ir veikta 1938 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 580 dzīvo institūcijās, stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

“DI projektu galvenais mērķis ir novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi institūcijā, jo dzīvesvietā nav pieejams pietiekams atbalsts un vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi. Papildus tam ir svarīgi, lai cilvēki, kas iziet no institūcijām, saņemtu viņiem nepieciešamo atbalstu dzīvesvietā. Tas ir svarīgi, jo neatkarīgi no DI projektu aktivitātēm ik gadu vidēji 60 cilvēku pārceļas no dzīves institūcijā uz dzīvi sabiedrībā. Šo projektu uzdevums ir sniegt papildu atbalstu cilvēkiem, kas vairs nevēlas dzīvot institūcijā, – gan gatavojoties pārejas procesam, gan saņemot sociālos pakalpojumus pēc neatkarīgas dzīves uzsākšanas,” skaidro Lasmane.

Visu rakstu lasiet Diena.lv portālā tiešsaistē: https://www.diena.lv/raksts/dzivesstils/veseliba/no-aprupes-iestadem-patstaviga-dzive-14211733