Author Archives: KurzemeVisiem

Kurzemnieks: Nebūt citiem par nastu!

Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste Inguna Spuleniece kopā  sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem no Kurzemes pērnā gada novembrī projekta “Kurzeme visiem” devās organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Rīgā. I.Spulenieces rakstā uzziniet vairāk par “Rūpju bērna” un fonda “Kopā” pieredzi.

Liels paldies laikrakstam “Kurzemnieks” un žurnālistei Ingunai Spuleniecei par iespēju pārpublicēt rakstu mūsu projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Ērtākai lasīšanai piedāvājam arī raksta .pdf versiju, kas pieejama tiešsaistē.

Informācija pašvaldībām, kas DI ietvaros pilnveido infrastruktūru: izmaiņas MK noteikumos Nr.871

Vēršam uzmanību, ka 2018.gada 11.decembrī pieņemti grozījumi un ar 2018.gada 20.decembri ir stājušās spēkā izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.871 (par ERAF ieguldījumiem DI plānu īstenošanā). Aicinām ar grozījumiem iepazīties tās pašvaldības, kas attīsta infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros saskaņā ar KPR DI plānu.

Būtiskākās izmaiņas:

  • Projektu iesniegumu atlasei mainīts termiņš – projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā noslēdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Detalizēta informācija iegūstama no CFLA.
  • Noteikumi papildināti ar 50.10 un 50.11.punktu, kas ietver arī nosacījumus par maksas pakalpojumu sniegšanu, ja DI plānā noteiktais mērķa grupas personu skaits ir atšķirīgs/mazāks jeb nenodrošina pilnu infrastruktūras noslodzi.
  • ēku un zemes īpašumtiesībās.

Ar MK noteikumiem Nr.871 un to grozījumiem var iepazīties:  https://likumi.lv/doc.php?id=287725

 

NRA.lv: Kad konditorejā smaržo labestība

Kāpostu un speķa pīrādziņi, siera maizītes un smalkmaizītes – tas viss top biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns darbnīcā – konditorejā, kur saimnieko jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem savas skolotājas Māras uzraudzībā. Īsi pirms svētkiem viesojoties konditorejā, sajūtam īstu jaunā gada sagaidīšanas smaržu – krāsnī cepas svētku kliņģeris, bet uz galda izrullētā mīklā pavisam drīz iebirst siera strēmelītes un speķa gabaliņi, lai veiklas rokas izveidotu pīrādziņus.

Jau pavisam drīz biedrība Rīgas centrā atklās pirmo kafejnīcu, kurā lielākoties strādās cilvēki ar invaliditāti.

Vairāk lasiet nra.lv rakstā “Kad konditorejā smaržo labestība”.

 

lsm.lv: bērnunami beidzot tukšojas. Kas «sistēmas bērniem» mainījies 2018. gadā

Šis gads sabiedrisko mediju aizsāktajai tēmai par “Sistēmas bērniem” bijis pārmaiņu pilns. Pēc tam, kad 2017. gadā izgaismoti dažādi pārkāpumi bērnunamos, joprojām norit tiesu darbi. Tomēr izmaiņas notiek, sabiedrība ir sadzirdējusi to, ka bērniem nav jāaug institūcijās, tādēļ šogad ir arī lēmumi par arvien jaunu bērnunamu slēgšanu, un bērnunamos dzīvojošo bērnu skaits gada laikā samazinājies par aptuveni četriem simtiem.

Visu rakstu lasiet: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernunami-beidzot-tuksojas-kas-sistemas-berniem-mainijies-2018-gada.a303662/?fbclid=IwAR3WgYTonSh0hb8vRcSa_ufgyIIuVoSSj8nIG5X6Fr3pQhWM9HyAoQzYcu0

 

Skaties.lv: sociālā uzņēmējdarbība: Rīgā durvis vērs kafejnīca, kur pārsvarā strādās cilvēki ar invaliditāti

Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst uzņēmējdarbība, kura netiecas gūt tikai peļņu, bet gan risināt arī kādu sociālu problēmu. Tā ir sociālā uzņēmējdarbība, un cilvēku idejas šajā jomā ir ļoti plašas, piemēram, Rīgā, Bruņinieku ielā, durvis pavasarī vērs arī kāda īpaša kafejnīca.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad Bruņinieku ielā 63 martā durvis vērs pirmā kafejnīca, kur gandrīz visus procesus – gatavošanu, apkalpošanu, viesu uzņemšanu, galdu klāšanu, telpu tīrīšanu un citas nianses – ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti. Tās idejas autors ir Māris Grāvis, kurš ir arī Rīgas pilsētas Rūpju bērnu biedrības vadītājs.Vairāk lasiet un skatieties sižetu skaties.lv: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/sociala-uznemejdarbiba-riga-durvis-vers-kafejnica-kur-parsvara-stradas-cilveki-ar-invaliditati/

Projekta “Vidzeme iekļauj” sagatavotais tematiskais izdevums “Deinstitucionalizācija Vidzemē”

Vai jūs zināt, kā izskatās cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem? Iespējams, ka cilvēks kaut ko nesaprotami stāsta vai vienkārši ilgi raugās vienā punktā, varbūt viņam ir nesaprotama sejas izteiksme, nekoordinētas kustības.  Visticamāk, ka jums no viņa ir mazliet bail. Jūs sevi mierināt ar domu, ka šie cilvēki dzīvo sociālās aprūpes iestādēs un ikdienā viņus nesatiekat… Bet, satiekot viņus – novēršaties…

Un bērni ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti esat redzējuši kampaņas, kuru laikā šādu bērniņu veselības uzlabošanai tiek vākti līdzekļi. Iespējams, ka esat ziedojuši naudu, lai palīdzētu kādam bērnam atgūt veselību vai vismaz saglabāt to..  Bet vai ikdienā esat gatavi šādus bērniņus satikt? Kā būtu, ja bērni ar funkcionāliem traucējumiem mācītos vienā klasē ar Jūsu bērnu? Satiekot šādu bērnu uz ielas vai veikalā, varbūt kādā koncertā vai bērnu laukumā, visticamāk, ka mēģināt neskatīties uz viņa pusi vai izliekaties, ka neredzat. Iemesli tam var būt dažādi – bailes aizvainot, kauns, žēlums… Un bērniņu mammas – jums  noteikti ir priekšstats, kā jāuzvedas, kā jāizskatās un kas jādara šī bērniņa mammai…

Iespējams, ka sabiedrisko mediju ietekmē esat mazliet saprotošāki attiecībā uz bērniem bērnu namos. Esat pārliecināts, ka viņiem patiešām nepieciešama ģimene, taču vienlaicīgi noteikti pārdomājat arī to, ka viņiem ir slikti gēni, lielākoties visiem ir veselības problēmas, viņi slikti mācās un viņiem nav ne jausmas, kāda būs viņu dzīve tad, kad viņi pieaugs. Jūs paši, visticamāk, nevarat parūpēties par šādu bērniņu, jo jums nav nepieciešamo zināšanu, nav laika, ir savi bērni, par kuriem jārūpējas… Bet, kas tad ir tie cilvēki, kas pieņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus? Kas viņus pamudina uz šo soli? Kāda ir viņu motivācija?

Šis tematiskais izdevums veltīts deinstitucionalizācijas tēmai un tā mērķis ir iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas procesa norisi Vidzemē, informēt par turpmāk plānotajiem darbiem  un iepazīstināt ar dažiem procesa ieviešanā iesaistītajiem cilvēkiem un organizācijām.

 

Ina Miķelsone

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja

10.12.2018

Talsu Televīzija: Talsu novadā palīdz cilvēkiem un bērniem ar īpašām vajadzībām

Ģimeņu un bērnu aprūpes centrs “Brīnumiņš” ir viena no vietām, kur jau šobrīd tiek sniegta palīdzība bērniņiem ar funkcionāliem traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā paredzētas dažādas aktivitātes cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, daļa no tām arī nākotnē tiks realizētas Talsu novadā.

Informācija no: http://www.talsutv.lv/video_type/talsu-novada-palidz-cilvekiem-un-berniem-ar-ipasam-vajadzibam/

Deinstitucionalizācijas plāns Kurzemei: infrastruktūras risinājumi un pilnveidoti sociālie pakalpojumi

Tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, Kurzemē pakalpojumus saņems 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un to ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus 198 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm un 341 personai ar garīga rakstura traucējumiem. Vismaz 58 bērniem, kas šobrīd uzturas bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam” (turpmāk – KPR DI plāns), jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 11 Kurzemes pašvaldībās. Lielākās investīcijas plānotas Liepājā, kur tiks uzcelts pilnīgi jauns māju komplekss, kurā 36 bērni no aprūpes centriem varēs uzturēties nelielās grupu mājās un jauniešu mājā, tā dzīvojot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Ventspilī plānots vērienīgs projekts, kur izremontētās telpās būs pieejami jau šobrīd ļoti pieprasītie Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” sniegtie pakalpojumi. Plašākās telpas dos iespēju sniegt daudzveidīgus pakalpojumus 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Dienas aprūpes centrā tiks radīti apstākļi arī 40 personām ar garīga rakstura traucējumiem pavadīt saturīgi laiku, saņemt rehabilitācijas pakalpojumus un iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā.

Arī Talsos, Saldū un Kuldīgā ir rasti kompleksi risinājumi dažādām iedzīvotāju grupām. Piemēram, Talsos, paplašinot un modernizējot esošās telpas, tiks izveidoti ērti grupu dzīvokļi novadniekiem ar garīga rakstura traucējumiem, tiks organizētas specializētas darbnīcas, kurās būs iespēja apgūt darbam nepieciešamas iemaņas, tiks izveidota jauniešu māja. Tiks arī paplašināts pakalpojumu klāsts bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Arī tādas mazās pašvaldības kā Skrunda un Rucava ir aktīvi iesaistījušās  deinstitucionalizācijas procesā, paredzot īstenot vairākus jaunus pakalpojumus savu iedzīvotāju labklājībai. Piemēram, Skrundā, daudzdzīvokļu mājā izvietosies grupu dzīvokļi un netālu esošajā ēkā – dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem. Domājot par sociālā pakalpojuma saņēmēju ērtībām, plānots uzlabot piekļuvi telpām.

Kopumā visu KPR DI plānā iekļauto vajadzību apzināšanai un pakalpojumu plānošanai tika veikta pieteikto personu un bērnu individuālus vajadzību izvērtēšana, noteikti un ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām apspriesti iespējamie risinājumi pakalpojumu nodrošināšanai. Interese par KPR DI plāna izstrādi bija liela, piemēram, tā izstrādes laikā tika saņemti vairāk nekā 500 ierosinājumi un komentāri. Iesaistīto pušu kopīgās diskusijās tika rasti pieņemamākie risinājumi, kas ļaus spert būtisku soli uz priekšu centienos nodrošināt mūsdienīgu sociālo pakalpojumu pieejamību visiem.

 

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

Deinstitucionalizācijas procesā Talsu novadā infrastruktūras pilnveidē investēs vairāk nekā pusmiljonu eiro

Talsu novadā saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020.gadam” paredzēts investēt aptuveni 618,4 tūkstošus eiro infrastruktūras izveidei, lai sniegtu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pašvaldībā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un izveidotu jauniešu māju.

“Deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijā, tostarp arī Kurzemē tiek pilnveidota sociālo pakalpojumu sistēma, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu pieejams nepieciešamais atbalsts pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Ar Eiropas Savienības un valsts atbalstu un pašvaldības finansējumu sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi tiks pilnveidoti arī Talsu novadā, palīdzot pašvaldības iedzīvotājiem dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

“Talsu novadā plānojām nepieciešamos infrastruktūras risinājumus, ņemot vērā novada iedzīvotāju vajadzības un pašvaldības iespējas. Izvēlētie risinājumi  – dienas aprūpes centrs, grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas un “atelpas brīdis” – sniegs mūsu novadā dzīvojošiem pieaugušajiem un bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm nepieciešamo atbalstu. Savukārt jauniešu māja nodrošinās ģimenisku vidi jauniešiem no 15 gadu vecuma, kam ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros. Šobrīd turpinās darbs pie detalizētu infrastruktūras izmaiņu dokumentu izstrādes, lai drīzumā varam sākt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ēku pārbūvi,” skaidro Talsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Ilze Kārklevalka.

Investējot aptuveni 306 tūkstošus eiro, pašvaldība pārbūvēs ēku Mīlenbaha ielā Talsos un pārveidos to par dienas aprūpes centru ar 15 vietām, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas tiks nodrošinātas vismaz 23 novadā dzīvojošām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Daudzdzīvokļu mājās Ģibuļu pagasta Pastendē un Lībagu pagasta Mundigciemā, ieguldot aptuveni 85 tūkstošus eiro, tiks veidoti grupu dzīvokļi, kur tiks nodrošināts ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts 8 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt, investējot 160,9 tūkstošus eiro Talsu novadā tiks izveidotas 3 specializētās darbnīcas ar kopumā 25 vietām, kur personas ar garīga rakstura traucējumiem varēs iemācīties darba dzīves ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētās darbnīcas tiks veidotas Vandzenes pagastā,  veselības centra telpās Talsos un Strazdes pagasta Kāķīšos.

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Talsu pašvaldība, ieguldot aptuveni 35,2 tūkstošus eiro, pārbūvēs pašreizējo Strazdes bērnu  namu, kur pielāgos telpas, lai varētu nodrošināt “atelpas brīža” pakalpojumu vienlaicīgi 5 bērniem. Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt īslaicīgu diennakts sociālo aprūpi un rehabilitāciju vismaz 33 bērniem ar īpašām vajadzībām, sniedzot atelpu ģimenei un piederīgajiem uz laiku  līdz 30 diennaktīm gadā. Pakalpojums būs pieejams arī citu pašvaldību bērniem un viņu ģimenēm.

Jauniešiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu un šobrīd dzīvo vai ir risks nonākt bērnu sociālās aprūpes centros, investējot aptuveni 30 tūkstošus eiro, Talsu pašvaldība Valdemārpilī veidos jauniešu māju ar trim vietām. Šai vajadzībai tiks pārbūvēts viens no daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem, kur, izveidojot ģimenisku vidi un sniedzot nepieciešamo atbalstu, jauniešiem būs iespēja apgūt patstāvīgai dzīvei nepieciešamās iemaņas.

Talsos projekta “Kurzeme visiem” ietvaros apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, kam nav nepieciešama infrastruktūras izveide,  jau saņem 11 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 2 viņu vecāki un 1 persona ar garīga rakstura traucējumiem. Arī kaimiņu pašvaldībās – Dundagas, Mērsraga un Rojas novados projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek sniegti sociālie pakalpojumi 5 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Šī gada 5.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pakalpojumu uzlabošanai Kurzemē un infrastruktūras attīstīšanai 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Garīga rakstura traucējumi ir psihiska saslimšana vai intelektuālās attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, sekmīgi, ārstējot un atbalstot, tas netraucē cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Garīga rakstura traucējumi ir, piemēram, depresija, šizofrēnija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Delfi: Kā jūtas invalīdi un viņu draugi Latvijā?

Portāls “Delfi” raksta par to, kā jūtas invalīdi un viņu draugu Latvijā.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir invaliditāte, un ne tuvu ne katrs cilvēks ar ierobežotām iespējām pārvietojas ratiņkrēslā. Sarunā ar “Delfi” invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” aktīvisti stāsta par laimīgajiem zapiņos, “slēgto” Vecrīgu, mīlestību, seksu, ceļojumiem un darba pārrunās noklusēto.

 

Plašāk lasiet Delfi: https://www.delfi.lv/vina/dzive-neapstajas/par-baltajiem-meliem-bruga-parbaudijumiem-un-sitieniem-zem-jostasvietas-ka-jutas-invalidi-un-vinu-draugi.d?id=50631953