Category Archives: Jaunumi

Lsm.lv: No aprūpes centra beidzot uz savām mājām – Dzeldā atklāj grupu dzīvokļus

Aicinām iepazīties ar Lsm.lv un Skrundas televīzijas sagatavoto stāstu par grupu dzīvokļa atklāšanu Dzeldā, Kuldīgas novadā un tā iemītniekiem, kuriem tas kļūs par mājām.

“Tās ir manas mājas,” tā ar satraukumu saka cilvēki, kuri dzīvos nupat atklātajā grupu dzīvokļu mājā Kuldīgas novada Dzeldā. Šāda iespēja deinstitucionalizācijas procesā radīta vairākās vietās visā Latvijā. Tie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ar nelielu atbalstu var dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, vairs nedzīvos aprūpes iestādēs.

Zelma un Normunds līdz šim dzīvojuši valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” Grobiņas pagastā. Viņi ir no tiem 16 cilvēkiem, kas par savām mājām nu sauks tikko par grupu dzīvokļiem rekonstruēto daudzdzīvokļu ēku Kuldīgas novada Dzeldā. Te ir plaša koplietošanas dzīvojamā istaba un virtuve. Istabiņas piemērotas vienam vai diviem cilvēkiem, atsevišķi labierīcības un vieta veļas mazgāšanai.

Kuldīgas novadā atklāta grupu dzīvokļu māja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

4. aprīlī Kuldīgas novadā – Nīkrāces pagasta Dzeldā – deinstitucionalizācijas plāna ietvaros atklāta pirmā grupu dzīvokļu māja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tajā mājvietu radīs un ar sociālā darba speciālistu atbalstu patstāvīgu dzīvi sāks 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

2020. gadā ēka Dīķu ielā 1, Dzeldā sāka piedzīvot pārmaiņas, pateicoties projektam “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai Kuldīgas novada Skrundas teritorijā” (Nr.9.3.1.1/19/I/010), kura mērķis ir personām ar invaliditāti dot iespēju dzīvi vadīt ērtā mājoklī un izmantot pakalpojumus, ko lieto pārējā sabiedrība, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams, un pilnveidot amata prasmes. 
 
“Man ir liels prieks, ka esam spēruši nozīmīgu soli, lai sociālie pakalpojumi Kuldīgas novadā kļūtu vēl pieejamāki. Mājas ir vieta, kur rast sapratni, atbalstu, sapņot un veidot dzīvi. Šādas grupu dzīvokļu mājas ir ļoti vajadzīgas mūsu novada īpašiem cilvēkiem, lai viņiem būtu iespēja dzīvot ģimeniskā vidē. Nav šaubu, ka šis ir ļoti atbildīgs projekts un var tapt, ja to dara no sirds – paldies visiem, kuri palīdzējuši to īstenot. Paldies ikvienam, kurš ieguldījis laiku un enerģiju, lai radītu mājas mūsu novada iedzīvotājiem,” atklājot pirmo grupu dzīvokļu māju Kuldīgas novadā, sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
 
Atjaunotajā divstāvu daudzdzīvokļu ēkā izveidoti četri pielāgoti grupu dzīvokļi, kurus par savām mājām varēs saukt 16 cilvēki. Divi no dzīvokļiem pielāgoti personām ratiņkrēslā. Arī pati ēka ir pielāgota tā, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām justos droši un ērti – nodrošināta vides pieejamība, ugunsdrošības prasības, katram dzīvoklim ir atsevišķas labierīcības un virtuve. Izveidotas arī koplietošanas telpas – kopā sanākšanai, atpūtai un radošām nodarbēm.
 
Grupu dzīvokļu mājas atklāšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons: Vēlos atsaukties uz leģendārā astronauta Nīla Ārmstronga teikto: “Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei.” Šis ir svarīgs notikums jaunajiem grupu mājas iemītniekiem. Un būtisks notikums pašvaldībai, kurai bija politiskā griba un varēšana izveidot pirmo grupu māju Kuldīgas novadā, tā parādot, ka ir iespējama finanšu resursu piešķiršana jēgpilniem sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Šis ir arī pozitīvs un iedrošinošs paraugs citām pašvaldībām, sekot piemēram un izpratnei, ka mūsu sabiedrībai šāds pakalpojums patiešām ir vajadzīgs. Esmu pārliecināts, ka tas būtiski maina mazaizsargāto cilvēku dzīves un ļauj arī sociālajam dienestam profesionāli attīstīties, izglītoties un meklēt inovatīvus un mūsdienu vērtībām atbilstošus risinājumus, veidot gan iekļaujošāku sabiedrību kopumā, gan mazināt stereotipus un aizspriedumus pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.”
 
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava savā uzrunā pateicās ikvienam, kas ieguldīja savu darbu un sirdi, lai radītu mājas 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pasniedzot ābeles stādu, viņa novēlēja, lai jaunais grupu dzīvoklis un tā iemītnieki, līdzīgi kā ābele, dzen šeit saknes, rodot īstu māju sajūtu, un pēc laika dos augļus, palīdzot Dzeldai kļūt par vēl brīnišķīgāku vietu, kur ikviens var justies pieņemts un līdzvērtīgs!
 
Grupu dzīvoklis tā iemītniekiem palīdz vēl vairāk iekļauties sabiedrībā – tas ir ceļš uz neatkarīgu dzīvi. Ar atbalsta personāla palīdzību, kuru 24 stundas diennaktī nodrošinās biedrība “Latvijas Samariešu apvienība,” šeit varēs apgūt nepieciešamās iemaņas patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Izveidotā infrastruktūra sniedz iespēju nodrošināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – blakus Grupu dzīvokļiem, Torņa ielā 6, Dzeldā, darbosies Dienas aprūpes centrs un Specializētās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes dažādās jomās – tekstilapstrādē, kokapstrādē un vides labiekārtošanas darbnīcā.
 
Lai īstenotu Grupu dzīvokļu mājas pārbūvi, 2021.gada maijā tika noslēgts būvdarbu līgums ar SIA “Būvfirma INBUV”, savukārt, lai izveidotu Dienas aprūpes centru ar Specializētām darbnīcām Torņa ielā 6, Kuldīgas novada pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Genus.”
 
Liels paldies ikvienam, kurš palīdzēja Kuldīgas novadam tik nozīmīgā projekta tapšanā – Kuldīgas attīstības aģentūrai, būvniekam, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrai “Sociālais dienests” Latvijas Samariešu apvienībai Kurzemes plānošanas reģionam.
 
Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada lapas Facebook: https://www.facebook.com/kuldigalv/
 

Dienvidkurzeme: grupu nodarbības praktiskām iemaņām un pašapziņas celšanai

Aicinām lasīt Dienvidkurzemes novada pašvaldības informatīvā izdevuma “Dienvidkurzeme” marta mēneša izdevumā par plānotajām grupu ndoarbībām Priekulē cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

Raksts pārpublicēts no “Dienvidkurzeme” 2023.gada marta izdevuma: https://www.dkn.lv/lv/media/16986/download?attachment 

Saldū diskutē par deinstitucionalizācijas procesa norisi Kurzemes reģionā un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju

2023. gada 29.martā Saldū notika Kurzemes plānošanas reģiona un Saldus novada pašvaldības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkots pasākums  “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, pieejamā infrastruktūra un iespējas ilgtspējas nodrošināšanai Kurzemes reģionā”. Pasākumā  Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu vadība un sociālo pakalpojumu sniedzēji apmainījās pieredzē par Kurzemes reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem,  kopā ar labklājības ministrijas pārstāvjiem  diskutēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa turpmāko attīstību un ilgtspēju, kā arī caur praktisku līdzdalību iepazina cilvēkus ar invaliditāti un aplūkoja sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Saldū – specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centru.

Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa.  Viņi savās uzrunās norādīja uz jau izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi Kurzemes pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī akcentēja, ka šī tik nozīmīgā atbalsta sistēma ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, lai ikviens var dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Pasākuma turpinājumā notika pieredzes apmaiņa par cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Par DI projektu “Kurzeme visiem” īstenošanas gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem informēja projekta vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa norādīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā ir sniegti jau 200 cilvēkiem GRT, 406 bērniem ar FT un 175 bērnu vecākiem. Viņa arī atgādināja, ka līdz projekta noslēgumam 2023.gada beigās ir jāturpina aktīva sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, īpaši pašvaldības izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un pieaugušo būtu iespēja vēl projekta ietvaros saņemt sev nepieciešamo atbalstu. Tāpat turpinās arī jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Kurzemes reģionā  –  no kopumā 28 iecerētajām jaunajām pakalpojumu sniegšanas vietām izveidotas divpadsmit vietas:  četri grupu dzīvokļi, divas specializētās darbnīcas un divi dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; divi sociālās rehabilitācijas centri un viens dienas aprūpes centrs bērniem ar FT, kā arī viens ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums  bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šogad vēl tiks atvērtas 16 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas: pieci grupu dzīvokļi, trīs specializētās darbnīcas un četri dienas aprūpes centri  cilvēkiem ar GRT;  vienas dienas aprūpes centrs bērniem  ar FT un divi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Pieredzē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dalījās Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane un Ventspils atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa. Ina Behmane savā prezentācijā norādīja, ka Saldus novada pašvaldībā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšana turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, iepazīstot citu valstu pieredzi, un DI projekts bijis kā vēl viena iespēja paplašināt pašvaldības iedzīvotājiem  pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Šobrīd Saldus novadā papildu dienas aprūpes centram cilvēkiem ar GRT DI procesa ietvaros izveidoti trīs grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”, kas tika atvērts 2020.gada novembrī. Savukārt Ventspilī DI procesa ietvaros atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” 2021.gada maijā, atjaunojot  un pārbūvējot Ventspils vecpilsētas ēku, pārcēlās uz daudz plašākām telpām, sniedzot iespēju saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Gan Saldus sociālā dienesta vadītāja I.Behmane, gan “Cimdiņš” valdes locekle I.Sāmīte – Cērpa norādīja, cik būtiski ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kuri ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kas tos saņem, bet sniedz arī būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt un dzīvot daudz pilnvērtīgāk, nevis veltīt visu savu dzīvi tuvinieka ar invaliditāti kopšanai.

Ar Latvijā iespējami attīstāmām inovācijām sociālo pakalpojumu attīstībā dalījās Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, kurš norādīja, ka arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir cilvēku ar GRT nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar dažādiem piemēriem norādīja, ka ir daudz darbu, ko varētu uzticēt veikt cilvēkiem ar invaliditāti.

Pieredzes apmaiņas daļu noslēdza Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kura skaidroja Labklājības ministrijas redzējumu par DI procesa ilgtspējas nodrošināšanu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu nākotnē, kā arī valsts minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistītās mērķdotācijas pašvaldībām.

Pēc pieredzes apmaiņas paneļdiskusijā Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Una Lapskalna, Ventspils sociālā dienesta vadītāja, Ieva Sāmīte – Cērpa, atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle  un Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, diskutēja par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju un attīstības iespējām, ņemot vērā DI mērķgrupu vajadzības un  sociālo pakalpojumu uzturēšanas iespējas pēc Projekta noslēguma katrā pašvaldībā un Kurzemes reģionā kopumā. Paneļdiskusijas dalībnieki, iesaistoties arī citiem pasākuma dalībniekiem, atzinīgi novērtēja DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi pilnvērtīgākas dzīves veidošanā cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērnu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka sociālajai nozarei kopumā jātiecas uz individuālāku pieeju katram, lai sniegtu iespēju saņemt tieši tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Tāpat tika arī diskutēts par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanas finansējuma avotiem, apspriežot valsts un pašvaldību iespējas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk, kā arī ES finansējuma piesaisti.

Pēc paneļdiskusijas pasākuma dalībnieki piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” organizētā praktiskas līdzdalības aktivitātē, kur iepazina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar GRT, redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tika arī pārrunāta cilvēku ar dažādiem invaliditātes veidiem nodarbinātība un arī citas iespējas, kā viņiem ikdienā būt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem.

Dienas noslēgumā pasākuma dalībnieki devās iepazīt Saldū izveidotās specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT un daudzfunkcionālo centru “Jumis” bērniem ar FT. Specializētajās darbnīcās, darbojoties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās, tiek nodrošināta iespēja  mācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu iesaistīties darba tirgū. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā “Jumis” ir pieejamas plašas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar FT un vecākiem, tai skaitā  rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.

Pasākuma dienas kārtība:

Pasākuma programma

Pasākuma prezentācijas

Deinstitucionalizācijas Projekts Kurzeme visiem. Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā. Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktore Ina Behmane Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Ventspilī. atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa Deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēja: sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nākotnē. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana

2022. gadā turpinājis augt Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 183 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 369 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 164 bērnu ar FT vecāki. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros 2022.gadā atklātas arī trīs jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Dienvidkurzemes novada Priekulē un grupu dzīvoklis Ventspils novadā. Kopumā deinstitucionalizācijas ietvaros Kurzemē līdz šim izveidotas jau astoņas jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas, kur saņemt atbalstu cilvēkiem ar GRT, un trīs vietas – bērniem ar FT.

“2022. gadā turpinājās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemes reģionā, gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sākotnēji bijām plānojuši kompensēt sociālos pakalpojumus 350 Kurzemes reģiona bērniem ar FT, priecājos, ka esam spējuši nepieciešamo atbalstu kompensēt pat lielākam bērnu skaitam! Tāpēc šogad kopā ar pašvaldībām vairāk fokusēsimies uz projekta otru mērķgrupu – cilvēkiem ar GRT, lai līdz projekta noslēgumam, kas ir jau šī gada beigās, Kurzemes reģionā ieplānotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk Kurzemes reģionā pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar GRT,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kurzemes reģiona pašvaldības turpina darbu pie infrastruktūras izveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, tā pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados. No kopumā četrām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām bērniem ar FT jau izveidotas trīs – Dienvidkurzemes novada Aizputē un Saldū darbojas sociālās rehabilitācijas centri, bet Ventspilī plašākās telpās sociālos pakalpojumus  bērniem ar FT nodrošina Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Kuldīgā šogad turpinās darbs pie dienas aprūpes centra izveides, kur plānots sniegt nepieciešamo atbalstu vismaz 29 bērniem ar FT.

Savukārt no kopumā Kurzemes reģionā iecerētās 21 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT izveidoti četri grupu dzīvokļi – trīs Saldus un viens Ventspils novados, divi dienas aprūpes centri – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Ventspilī, kā arī divas specializētās darbnīcas  – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Saldus novadā. Darbs šogad turpinās pie vēl 13 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietu izveides cilvēkiem ar GRT: pieciem grupu dzīvokļiem – trim Kuldīgas novadā un pa vienam Dienvidkurzemes novadā un Liepājā; pieciem dienas aprūpes centriem – pa vienam Dienvidkurzemes un Talsu novados un  trīs – Kuldīgas novadā; trīs specializētajām darbnīcām – divām Kuldīgas novadā un vienu Liepājā.  Plānots, ka jaunveidojamajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās pakalpojumus un atbalstu varētu saņemt kopumā vēl vismaz 164 cilvēku ar GRT.

“Atgādinām, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros nepieciešamais atbalsts cilvēkiem ar GRT pieejams ne tikai jaunveidotajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, bet ir arī iespēja  saņemt speciālistu konsultācijas, piedalīties atbalsta grupās un grupu nodarbībās, kā arī saņemt citus sev nepieciešamus sociālos pakalpojumus. 2022. gadā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī vai specializētajās darbnīcās, kā arī apmeklēja atbalsta grupu nodarbības un speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista. Šogad turpināsim  kompensēt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus gan projektā iesaistītajiem pieaugušajiem ar GRT, gan  bērniem ar FT un viņu vecākiem, kamēr vien būs pieejams finansējums,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī izglītojošus pasākumu Kurzemes reģiona skolēniem par komunikāciju ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem. Arī pērnā gada vasarā Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja trīs integrējošas nometne ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, kur tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 90 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri šobrīd saņem pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas valstspilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 38 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuālais atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot visi Kurzemes reģiona bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Lsm.lv: eksperti: cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām

Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām, secinājuši eksperti. Daļa civiltiesību vai administratīvu pārkāpumu lietu netiek uzsāktas, šiem cilvēkiem baidoties no zināšanu trūkuma un sarežģīta tiesu procesa. Nevalstisko organizāciju un Tiesnešu mācību centra kopīgā projektā taps vienkāršoti informatīvi materiāli par to, kur un kā vērsties kādu tiesību pārkāpuma gadījumā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotās domnīcās apkopota informācija par to, kā cilvēki ar invaliditāti izprot savas tiesības un vai vēršas arī tiesā, lai tās aizstāvētu. Organizācijas eksperte Daina Podziņa secinājusi, ka cilvēki ar invaliditāti bieži pat nezina, kur iegūt informāciju par to, kā atpazīt tiesību pārkāpumus.
 
“Svarīgākās atziņas, kas šajās trīs domnīcās parādījās, ka izpratne par tiesībām kopumā ir ļoti fragmentēta, sadrumstalota un cilvēki pat nevar noformulēt to, ko viņi var uzskatīt par savu tiesību pārkāpumu vai aizskārumu. Cilvēki ar invaliditāti arī baidās aizstāvēt savas tiesības, jo, pirmkārt, uzskata, ka tas ir arī ļoti dārgi un visā tiesvedībā kopumā gan uzrakstot prasības pieteikumu, gan iesniegumu ir prasība pēc juridiski formālas valodas, ko šie cilvēki nepārzina,” stāstīja Podziņa.
 
Cilvēki ar invaliditāti domnīcās vairāk akcentējuši iespējamus civiltiesību un administratīvus pārkāpumus.
 

Podziņa norādīja, ka ar tiesību pārkāpumiem saskaras gan cilvēki ar redzes traucējumiem, gan intelektuālās attīstības traucējumiem, gan arī ar kustību traucējumiem.

“Pirmkārt, ļoti daudzi cilvēki interesējās par to, kā varētu pārsūdzēt un apstrīdēt lēmumus, kas saistīti ar pašvaldības vai valsts pakalpojumu un pabalstu piešķiršanu, kā arī invaliditātes noteikšanu vai atjaunošanu. Savukārt civiltiesībās tie bija jautājumi par aizgādniecības nodibināšanu jau pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības. Un kopumā visām šīm grupām ir arī aktuāli pieejamības jautājumi un ne tikai fiziskajā vidē, bet arī informācijas pieejamība,” sacīja Podziņa.

Diskusijās piedalījās arī Tiesnešu mācību centrs, kura pārstāve Elīna Mikjanska piekrita, ka šobrīd pietrūkst vienkopus pieejama, vienkārši izlasāma un saprotama informācija par to, kā savas tiesības aizstāvēt, kurās iestādēs vērsties un kā sagatavoties dodoties uz tām.

“Sadzirdējām šajās domnīcās, ka ir bijušas situācijas, ka tiesu sistēmā strādājošajiem varbūt nav visas vajadzīgās zināšanas par kaut kādām konkrētām invaliditātēm un ko tad procesā vajadzētu ņemt vērā komunikācijas jomā. Bet mēs kā Tiesnešu mācību centrs pie tā arī strādāsim, lai organizētu šādas mācības šogad, izvērtējot domnīcās iegūto informāciju, kā arī veiksim vēlāk no savas puses apjomīgāku pētījumu par to, kādas ir zināšanas tiesu sistēmā strādājošajiem,” teica Mikjanska.

Projektā “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” tuvāko divu gadu laikā plānots izveidot informatīvus materiālus personu ar invaliditāti nevalstiskajām organizācijām, kā arī plānots veidot vadlīnijas tiesu darbiniekiem par to kā labāk nodrošināt tiesu pieejamību arī personām ar invaliditāti.

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

Labklājības ministrija: atbalsts ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, 2023. gadā

Labklājības ministrija sagatavojusi jaunas infografikas par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, 2023. gadā.

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=219218347161777&set=pcb.219219900494955

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, NVA piedāvā darba vietas pielāgošanas pakalpojumu

Vizualizācija, NVA logo, ESF logo un tektstuāls saturs

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī 2023.gadā piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un izmaksā vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro apmērā darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei.

Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai?

  1. solis
    • Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā
  2. solis
    • Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001 pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” NVA īsteno kopš 2022.gada oktobra. Pieteikumus darbinieku ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai ir iesnieguši 22 darba devēji, 8 darba vietās jau ir veikti ergoterapeita apsekojumi un saņemti atzinumi par nepieciešamību veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Detalizētāka informācija par NVA preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” un darba devēju pieteikuma forma pieejama NVA mājaslapas sadaļā Darba vietas pielāgošana

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Informācija pārpublicēta no NVA mājas lapas: https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/darba-devejiem-kuri-nodarbina-cilvekus-ar-invaliditati-nva-piedava-darba-vietas-pielagosanas-pakalpojumu 

Kurzemes Vārds: kādēļ ar bērniem jārunā par invaliditāti?

Aicinām iepazīties ar 2023.gada 16.janvāra izdevumā “Kurzemes vārds” publicēto Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa  rakstu par to, kādēļ ir būtiski ar bērniem runāt par invaliditāti.

Spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai Liepājā

Kurzemes reģionā turpina tapt sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi! Liepājā spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai, ko jau drīzumā par savām mājām varēs saukt astoņi bez ģimenes apūpes palikuši bērni. Viņiem tiks sniegta iespēja dzīvot mājīgā vidē, kā arī iegūt prasmes un zināšanas patstāvīgas dzīves uzsākšanai nākotnē.
Sirsnīgi sveicam Liepājas valstspilsētu ar jaunās ēkas spāru svētkiem!

Informācija pārpublicēta no TV Kurzeme Facebook lapas: https://fb.watch/i6oZGUF_aB/