DI jeb es nopirku saldējumu par savu naudu

Aicinām iepazīties ar Kurzemes plānošanas reģiona izglītības ekspertes Ingrīdas Muraško  rakstu, pārdomām – atskatu uz 15.jūnijā Jelgavā notikušo starpreģionu forumu par DI procesu Latvijā – “Es nopirku saldējumu par savu naudu“.

Varētu domāt, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām nav nepieciešams nodarbināt, jo viņiem ir nodrošināta mājvieta, ēdiens, aprūpe. Ko vairāk var vēlēties? Un tomēr. Katrs cilvēks kā sociāla būtne vēlas pašrealizētēlas pašrealizēties – būt patstāvīgs un noderīgs. Kāds projekta dalībnieks savai atbalsta personai ar lepnumu paziņoja – Es šodien nopirku saldējumu par savu naudu. It kā nieks pret mājas vai jahtas iegādi. Taču cilvēks pats nopelnīja naudu, viņš pats izvēlējās, kā to tērēt, viņš pats bauda savas izvēles rezultātu. Kurš no mums brīvprātīgi attiektos no patstāvības, rīcības brīvības un pašapziņas paaugstināšanas iespējām? Kurš no mums ar pārliecību var apgalvot, ka šīs sajūtas ir tiesības baudīt tikai tiem sabiedrības locekļiem, kuri sevi uzskata par veseliem? Un, kā teica Veselības ministrijas pārstāvis, – Cik no mums, zālē sēdošajiem, paši arī dzer kādas tabletītes?