Author Archives: KurzemeVisiem

• Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunamam;
• Ventspils novada bērnu namam „Stikli”;
• Strazdes bērnu namam;
• Ventspils Sociālās aprūpes namam „Selga”;
• VSAC „Kurzeme” filiālei „Liepāja”.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir sākta Kurzemes reģiona bērnu namos dzīvojošo bērnu individuālo vajadzību izvērtēšana, lai izveidotu katra individuālajām vajadzībām atbilstošu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu.

Šobrīd Kurzemes reģionā ir 5 bērnu nami jeb bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas: Liepājas pilsētas Domes Sociālā dienesta Bērnunams, Strazdes bērnu nams, Ventspils novada bērnu nams „Stikli”, Ventspils Sociālās aprūpes nams „Selga” un valsts sociālās aprūpes centra „Kurzeme” filiāle „Liepāja”, kuros sociālos pakalpojumus saņem nepilni divi simti bērnu (01.01.2016. dzīvoja 172 bērni). Viņu individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi no novembra sākuši īpaši piesaistīti speciālisti – sociālais darbinieks, psihologs un, nepieciešamības gadījumā, ergoterapeits un/ vai fizioterapeits.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir  ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, t.sk. bērnu namos esošo personu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

11.janvārī Kuldīgā projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda tikās ar projekta partneriem – Kurzemes pašvaldību, bērnu namu un Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvjiem,  lai pārrunātu projekta aktualitātes un sniegtu atbildes uz jautājumiem, kas radušies projekta ieviešanas laikā.

• Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes (Sandra Miķelsone-Slava, projekta vadītājas asistente)
• Projekta „Kurzeme visiem” finanšu aktualitātes (Evita Taupmane, projekta finanšu vadītāja)

• Šauļu pašvaldībā kopš 2015. gada izveidots jauns daļēji sabiedrībā balstīts pakalpojums – bērni no 7-18.g.v. dzīvo ģimeniskai videi pietuvinātā pašvaldības bērnu aprūpes iestādē, kura sastāv no 7 rindu mājām un atsevišķas ēkas iestādes administrācijai un speciālistiem. Katrā rindu mājā dzīvo līdz 8 bērniem, tai ir atsevišķa ieeja, tās pirmajā stāvā izvietota kopīga dzīvojamā istaba, virtuve, tualete un telpa dežūrējošiem darbiniekiem, bet otrajā stāvā atrodas bērnu guļamistabas, tualetes un dušas.
  
  Rindu mājas ģimeniskas vides radišanai bērniem ārpusģimeņu aprūpē. Foto Anita Āboliņa
  Bērni no vienas ģimenes, neatkarīgi no viņu vecuma un dzimuma, netiek šķirti un dzīvo kopā vienā mājā. Iestādes direktors, kurš pirms tam 17 gadus bija vadījis bērnu namu tā klasiskajā izpratnē, uzskata, ka bērnu dzīves kvalitāte un viņiem sniegtais pakalpojums ir uzlabojies. Arī darbinieku darbs, strādājot šādā formā, ir kļuvis vieglāks, turklāt izmaksas uz vienu bērnu mēnesī nav lielākas kā iepriekš.

• Savukārt Alytus bērnu nama direktors, kurš bērnu namu vada jau 30 gadus (šobrīd tajā dzīvo apmēram 70 bērni un jaunieši, taču infrastruktūra paredzēta 320 bērnu aprūpei), atzīst, ka viens no labākajiem bērnu namu pārveides modeļiem ir pakalpojuma sniegšana ārpus vienas konkrētas ēkas, piemēram, dažādos dzīvokļos daudzdzīvokļu ēkās. Tas prasot esošo darbinieku vēlmi mainīties un pielāgoties jaunajiem darba apstākļiem, taču direktors norāda, ka darbinieku attieksmei un  veiktajam darbam jābūt kvalitatīvam neatkarīgi no telpām, kurās pakalpojums tiek sniegts.  Arī praksē Alytus pašvaldībā šīs pārmaiņas jau ir sākušās – no 2016.gada novembra sākuma 5 jaunieši (15-18g.v.) dzīvo dzīvoklī un tuvākajā laikā plānots uz citiem dzīvokļiem pārcelt vēl 15 bērnus.

• Lai mazinātu ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaitu, Viļņā izveidots Ģimeņu atbalsta centrs (ĢAC) preventīvajam darbam ar riska ģimenēm. Tajā strādājošie speciālisti galvenokārt strādā ar vecākiem, uzlabojot to ikdienas dzīves prasmes un iemaņas, tai skaitā individuāli palīdzot, apmācot un asistējot uz vietas to dzīvesvietā, kā arī vada dažādas atbalsta grupas un apmācības ar mērķi panākt, lai bērni nepaliktu bez vecāku gādības un nenonāktu ārpusģimenes aprūpē. Lai Ģimeņu atbalsta centra speciālisti atrastos tuvāk mērķauditorijai un vienlaicīgi veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos tiem, ĢAC telpas iekārtotas vienā no Viļņas daudzdzīvokļu namiem.
  
  Ģimeņu atbalsta centrs daudzdzīvokļu ēkā. Foto Anita Āboliņa
  ĢAC speciālisti strādā ne tikai ar vecākiem, bet organizē arī dienas centra aktivitātes apkārtnes bērniem. Pakalpojumam attīstoties,  apkārtnes iedzīvotāji arvien vairāk uzticas ĢAC speciālistiem un arvien biežāk informē par bērniem, kas pamesti novārtā vai kā citādi cietuši ģimenes situācijas dēļ.

• Nozīmīgu pienesumu DI procesa īstenošanai un ārpusģimeņu aprūpē esošo bērnu skaita samazināšanai Lietuvā sniedz Viļņas SOS ciematu asociācija, kuras speciālistu komanda intensīvi strādā ar SOS bērnu ciematā nonākuša bērna bioloģisko ģimeni, lai pēc iespējas veicinātu bērna atgriešanos tajā. Ja tomēr atgriešanās dažādu apstākļu dēl ir neiespējama, tiek risināts jautājums par aizbildņa meklēšanu no bērna radinieku puses un tikai kā nākamie risinājumi tiek vērtēta iespēja piesaistīt audžuģimeni vai nodot bērnu adopcijai.
  
  Pieredzes brauciena dalībnieki SOS ciematā. Foto Anita Āboliņa

30. novembrī Ventspilī projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa tikās ar vecākiem, lai pastāstītu par projekta ietvaros pieejamajiem pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to saņemšanas kārtību. Tikšanās notika sadarbībā ar Ventspils atbalsta centru ģimenēm ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” un tajā piedalījās aptuveni 30 interesentu.