Author Archives: KurzemeVisiem

Kurzemes pašvaldību vadība divu dienu vizītē iepazīstas ar sociālo pakalpojumu nodrošināšanas pieredzi

Šī gada 16. un 17.aprīlī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes pašvaldību vadītāji, to vietnieki un izpilddirektori devās divu dienu pieredzes apmaiņas vizītē uz Rīgu, Smilteni un Siguldu, lai iepazītu izveidotos un jaunveidojamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem.

Kā atzina Kurzemes pašvaldību pārstāvji, citu reģionu pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus vēl sekmīgāk plānot un pilnveidot infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemē.  Jau ziņots, ka vairākās Kurzemes pašvaldībās veidos un attīstīs infrastruktūru nepieciešamā atbalsta sniegšanai sava novada iedzīvotājiem – bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī personām ar GRT.

Pieredzes apmaiņas brauciena pirmajā dienā dalībnieki devās uz Rīgu un apmeklēja nodibinājuma “Fonds KOPĀ” grupu dzīvokļus un specializēto darbnīcu personām ar GRT. Savukārt dienas otrajā pusē dalībnieki devās uz Smilteni,  kur ar novada domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini un citiem pašvaldības pārstāvjiem pārrunāja progresīvās Vidzemes pašvaldības ieceres sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā un iepazinās ar veidojamo infrastruktūru Smiltenes novadā.

Otrajā dienā dalībnieki devās uz Siguldas pašvaldību, kur iepazinās ar biedrības “Cerību spārni” piedāvātajiem sociālajiem pakalpojumiem, tai skaitā dienas centra un specializēto darbnīcu telpām, sociālo uzņēmumu “Visi var” un sociālā atbalsta centru “Cerību māja”. Kurzemes pašvaldību vadītāju pieredzes apmaiņas brauciens noslēdzās Rīgā, kur viņi apmeklēja biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” grupu māju “Mēness māja”, kur sociālos pakalpojumus saņem personas ar GRT, kurām ir arī citi funkcionālie traucējumi.

Šis bija jau ceturtais pieredzes apmaiņas brauciens, kas organizēts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Iepriekš sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieredzi citviet iepazinuši arī pašvaldību sociālo dienestu, attīstības plānošanas un citu struktūrvienību pārstāvji, valsts sociālās aprūpes iestāžu darbinieki, nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvji.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

ĢBAC “Brīnumiņš” Talsu novada Sirds Stāsti – otrais raidījums

Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš ” Talsos aizsācis “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumus, kuri tiks veidoti sadarbībā ar “TV 9 pakalni” un ĢBAC “Brīnumiņš” vadītāju Agnesi Kviesi. Raidījumos tiks veidoti “Brīnumiņa” stāsti par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga. Stāstus pārpublicēsim arī kurzemevisiem.lv

Kā raksta pats “Brīnumiņš”: “Mēs audīsim “Brīnumiņa” stāstus par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga… Šeit mēs iepazīsim asaru terapiju, pēc kuras ir jūtams atvieglojums un skatiens uz dzīvi kļūst gaišāks. Stāsti audīs pacietības dzīparus, mēs šķetināsim vērtības un svērsim uz svara kausiem dzīvības nozīmi. Mēs audīsim neērtas situācijas, sāpīgus vēstures dzīparus, lai kopīgi austu skaistus, jaunus dzīves stāstus…”
Pirmais raidījums šobrīd tiek austs un tiks publicēts 15.februārī!

Visi stāsti tiek publicēti “Brīnumiņa” Facebook lapā: https://www.facebook.com/brinumins.lv/ un mājas lapā: www.brinumins.lv

Otrais raidījums:

Otrajā “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumā var iepazīties ar Larisas un Normunda pieredzi, audzinot trīs audžubērnus. Negulētas naktis, murgi, sāpes un bailes reiz bija audžubērnu ikdiena, šobrīd tā ir nodzēsta pagātne, jo ir sēta mīlestība. Šie vecāki nenobijās no grūtībām, bet kopā izraudāja audžubērnu smago dzīves šūpuli, lai dotu spārnus jaunai, skaistai mīlestības pilnai dzīvei. Audžu meitenes pastāstīs mums, ka laimīga ģimene ir BŪT KOPĀ visās ikdienas rūpēs, priekos un darbos. Tik vienkārši, tik maz un patiesībā TIK DAUDZ! Bezgalīga pateicība Jums, Larisa un Normund, par to, ka nenobijāties no grūtībām un pieņēmāt savā ģimenē mazus, no ligzdas izmestus putnēnus, kuriem spārnus un lidot prasmi iemācījāt tieši Jūs! Šobrīd mazie putnēni lido un lidos droši, jo viņiem blakus vienmēr būs MAMMA UN TĒTIS. Šis raidījums tapa pateicoties SIA “Vika Wood” finansiālajam atbalstam!

Video varat noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=V-tP5Zt9obo

Delfi: Latvijas skolās nedzirdīgos bērnus skolo ‘cenzēta’ padomju laika ābece

Portāls Delfi.lv raksta, ka Latvijas skolās darbam ar nedzirdīgajiem bērniem kā mācību līdzeklis joprojām tiek izmantota Padomju laikā izdota ābece, jo mūsu valstī nav izdotas alternatīvas šai 1987. gadā izdotajai grāmatai skolēniem ar dzirdes traucējumiem. Delfi centies noskaidrot, Kā šāda situācija radusies, kā ir kaimiņvalstīs un ko plāno darīt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa “Delfi” atzīst, ka, bērni, uzsākot skolas gaitas, latviešu valodu, tostarp skaņu izrunu un vārdu krājumu pēc noteiktas sistēmas apgūst no 1987. gadā izdotās “Ābeces”. “Šo grāmatu izmantojam, jo tā ir specifisks mācību līdzeklis latviešu valodas apguvē un tai alternatīva mācību līdzekļa pašlaik nav,” grāmatas vērtību skaidro Pauniņa. Viņa arī piemetina, ka 1987. gadā izdotais mācību līdzeklis joprojām ir labā stāvoklī un “protams, ka padomju simbolika tajā ir aizlīmēta. Cita lieta, ka zīmējumi grāmatā – estētika nav mūsdienām atbilstoša un būtu nepieciešams modernāks mācību līdzeklis.”

Biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” viceprezidente Brigita Lazda vērš uzmanību uz to, ka šobrīd Latvijā nedzirdīgo un vājdzirdīgo iedzīvotāju izglītības līmenis ir zems. Reti kurš turpinot izglītību un iegūstot bakalaura vai maģistra grādu. Tās, pēc Lazdas domām, esot tāpēc, ka mazotnē nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem nav bijušas iespējas pilnvērtīgi apgūt latviešu zīmju valodu, latviešu valodu un tādējādi arī citus mācību priekšmetus.

IZM piekrīt, ka mācību līdzekļu nedzirdīgiem bērniem trūkst, un patlaban norit darbs pie situācijas apzināšanas attiecībā uz trūkstošajiem mācību materiāliem. “Un jau šobrīd projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros tiek veidotas dažādas mācību grāmatas bērniem ar īpašām vajadzībām – Braila rakstā, vieglajā valodā tiek adaptēti dažādi mācību un metodiskie līdzekļi utt,” portālam “Delfi” skaidroja IZM.

Izstrādāt mācību līdzekļus skolēniem ar dzirdes problēmām ministrija sola aptuveni gada laikā.

Visu portāla Delfi rakstu lasiet: https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-skolas-nedzirdigos-bernus-skolo-cenzeta-padomju-laika-abece.d?id=50954197 

 

Lsm: Gineišu ģimenes izaicinājumi, trīs gadu laikā kļūstot par trīs meitu vecākiem

Latvijas Radio 1 žurnāliste Mairita Znotiņa ciemojas Liepājā pie Gineišu ģimenes, kurā aug trīs meitas. Par Meldras un Mārtiņa Gineišu izaicinājumu, trīs gadu laikā kļūstot par trīs bērnu vecākiem, saruna “Ģimenes studijā”. Bet pirms gada adoptētā Anna vērtē, kāda ir viņas jauniegūtā ģimene.

“Par adopciju sen sākām domāt, ka gribētu, varētu, līdz darīšanai kāds laiciņš pagāja, bija klikšķis, ka ejam un rīkojamies. Tad mēs satikām Annu,” atklāj Meldra.

“Formulas ātrumā jauna pieredze, kas ātri jāapgūst gan ar lielu meitu, jo Anna ir adoptēta, viņa pievienojās astoņu gadu vecumā. Atskatoties liekas, ka esam desmit gadus dzīvojuši. Gaidījām bērnus, kad viņi varētu parādīties, likās, ka divi varētu būt optimālais, bet trīs ir ļoti optimāli.” atklāj Mārtiņš. “Process bijis pašiem audzinošs, adopcijas gadījumā paši daudz uzzinājām gan formāli, gan ar pieredzi. Viss tā salicies, tas ir mūsu ceļš, kādu ejam. Daudzus aizspriedumus draugiem un vecākiem esam lauzuši par to, cik tas ir sarežģīti vai grūti. Protams, ir izaicinājumi, ja ģimenē ir adoptēts bērns. Katram vecumam arī savas intereses.”

“Mums ir paveicies, ka apkārt saprotoša ģimene un draugi. Nevaram sniegt padomus sarežģītās situācijas, jo gājis diezgan līgani. Tā noteikti ir atslēga un viens no galvenajiem aspektiem,” bilst Meldra.

 

Visu stāstu var noklausīties Lsm portālā: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/gineisu-gimenes-izaicinajumi-tris-gadu-laika-klustot-par-tris-meitu-vecakiem.a314331/

Lsm.lv: Sabiedrībai saglabājusies aizbildnieciska attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Aicinām noklausīties Latvijas Radio 1 žurnālistes Annijas Petrovas sagatavoto stāstu  – sarunu ar resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda” vadītāju Ievu Leimani-Veldmeijeri.

Kā norāda „Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere, bieži vien sabiedrībā uzskata, ka zina labāk, kas vajadzīgs cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem. Tomēr, ja lēmumu pieņem cilvēka vietā, tad viņam nav motivācijas iecerēto īstenot.

„Tas ir veids, kā mēs, arī pakalpojumu sniedzēji, raduši strādāt un domāt.” Tāpēc „Zelda” savā darbā raugās uz to, ko vēlas pats cilvēks. Vienmēr ir tas kārdinājums, protams, domāt, ka „mēs zinām labāk, mēs redzam, kas viņam ir vajadzīgs”. Bet, ja mēs kaut ko cilvēkam uzspiežam, kaut kādu risinājumu vai kaut kādu pakalpojumu, kas mums liekas viņam būtu visefektīvākais, bet viņam pašam tajā brīdī tā neliekas, tad ir diezgan liela iespējamība, ka cilvēks šo pakalpojumu arī nevēlēsies saņemt. Vienkārši, piemēram, ja viņam piešķirts kāds pakalpojums, viņš to arī neizmantos, jo nav šīs paša motivācijas to darīt. Viņam ir jābūt šai motivācijai kaut ko darīt, nevis kāds viņa vietā izlēmis: „Tev šis ir vajadzīgs, tev šis jāīsteno”,” uzskata Leimane-Veldmeijere.

No š.g. 1.jūlija pieaugs pabalsts bērniem ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušajiem ar I grupas invaliditāti

Latvijas Republikas Labklājības ministrija informē, ka no 2019. gada 1. jūlija bērni ar īpaši smagu invaliditāti un pieaugušie ar I grupas invaliditāti kopš bērnības saņems papildus 100 eiro ik mēnesi. Pašlaik šis pabalsts ir 213 eiro. 2018. gadā īpašas kopšanas pabalstu ik mēnesī saņēma vidēji 2072 personas par bērniem un 2316 personas ar I invaliditātes grupu no bērnības.

Ģimenes, kurās ir bērni ar īpaši smagu invaliditāti un kuriem ir noteiktas indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai smago funkcionālo traucējumu dēļ, saskaras ar situāciju, ka bērni nevar veikt vecumam atbilstošas darbības un sevis aprūpi patstāvīgi bez vecāku vai atbalsta personas pastāvīgas palīdzības. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kad šie bērni sasnieguši pieaugušā vecumu. Ģimenēm rodas papildu izdevumi bērnu aprūpei un veselības stāvokļa uzlabošanai vai uzturēšanai esošajā līmenī.

“Pabalsta palielinājums par 100 eiro palīdzēs mazināt plaisu starp ienākumiem, ko saņem bērna ar invaliditāti bioloģiskie vecāki un specializētās audžuģimenes par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem, kurš paņemts aprūpē no institūcijas”, skaidro labklājības ministre Ramona Petraviča.  Pēc viņas domām, pieaugušajām personām šāds pabalsta palielinājums ļauj pietuvināties minimālās algas līmenim. “Apzinoties, ka vajadzību valstī ir vairāk nekā iespēju, ir svarīgi zināt mērķi, uz ko tiekties, un tas ir nabadzības riska pilnīga novēršana”, uzsver ministre, izsakot apņēmību iesākto turpināt.

Šogad īpašās kopšanas pabalsta palielinājumam valsts budžetā paredzēti papildus 2, 7 miljoni eiro, 2020. un 2021. gados – vairāk nekā 5, 5 miljoni eiro. Vēl viena šī gada prioritāte ir atalgojuma palielināšana valsts sociālo centru darbiniekiem. Jau no 1. aprīļa viņu atalgojums palielināsies vidēji par 145 eiro. Tam papildus valsts budžetā ir paredzēti 4, 8 miljoni eiro.

Kopumā šo pabalstu palielināšana ir solis nabadzības vai sociālās atstumtības riska mazināšanas virzienā.  Pēc Eurostat datiem 34 % personas ar invaliditāti Latvijā ir pakļautas nabadzības riskam.

Informācija no: Labklājības ministrijas mājas lapas

 

Informāciju sagatavoja:
Liesma Kalve, Labklājības ministres padomniece komunikācijas jautājumos,
67021548, liesma.kalve@lm.gov.lv

ĢBAC “Brīnumiņš” Talsu novada Sirds Stāsti – pirmais stāsts

Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš ” Talsos aizsācis “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumus, kuri tiks veidoti sadarbībā ar “TV 9 pakalni” un ĢBAC “Brīnumiņš” vadītāju Agnesi Kviesi. Raidījumos tiks veidoti “Brīnumiņa” stāsti par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga. Stāstus pārpublicēsim arī kurzemevisiem.lv

Kā raksta pats “Brīnumiņš”: “Mēs audīsim “Brīnumiņa” stāstus par tām Talsu novada ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām un, kurās aug bērni, kuri savus vecākus gadiem gaidīja pie kāda bērnu nama loga… Šeit mēs iepazīsim asaru terapiju, pēc kuras ir jūtams atvieglojums un skatiens uz dzīvi kļūst gaišāks. Stāsti audīs pacietības dzīparus, mēs šķetināsim vērtības un svērsim uz svara kausiem dzīvības nozīmi. Mēs audīsim neērtas situācijas, sāpīgus vēstures dzīparus, lai kopīgi austu skaistus, jaunus dzīves stāstus…”
Pirmais raidījums šobrīd tiek austs un tiks publicēts 15.februārī!

Visi stāsti tiek publicēti “Brīnumiņa” Facebook lapā: https://www.facebook.com/brinumins.lv/ un mājas lapā: www.brinumins.lv

Pirmais raidījums:

Pirmais  “Talsu novada Sirds Stāsts” veltīts brīnišķīgajai trīs dēlu māmiņai Sanitai Ziediņai, kura četrus gadus audzina bērniņu ar īpašām vajadzībām.

Arvien vairāk kurzemnieku izmanto projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus

2018.gadā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 154* bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 47 bērnu vecāki. Tas ir ievērojams pieaugums, jo 2017.gadā 5 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tika sniegti 1 personai ar GRT, 28 bērniem ar FT un 1 bērna vecākiem vai audžuvecākiem.

“2018.gadā, pateicoties “Kurzeme visiem” vadības komandas ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, mums izdevās panākt, ka par projektā pieejamajiem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemē ir informēti un tos saņem arvien vairāk personas ar GRT, bērni ar FT un viņu vecāki. Arī šogad turpinām darbu, lai sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem un bērnu vecākiem kļūtu vēl pieejamāki,” stāsta projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Projekta ietvaros apmaksātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemē 2018.gadā uzsākta 9 pašvaldībās un šobrīd tos saņem 14 Kurzemes pašvaldību iedzīvotāji – Aizputes, Dundagas, Grobiņas, Kuldīgas, Mērsraga, Pāvilostas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Projekta apmaksātie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētām personām ar GRT, kurām izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Kopumā no 326 izvērtētajām personām ar GRT 107 dzīvoja valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) un 219 dzīvoja pašvaldībā, no tām iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros līdz šim izmantojušas 50 personas. Pilngadīgas personas ar GRT pērn projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk apmeklējušas grupu nodarbības un saņēmušas speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka un/vai ergoterapeita. Divas personas izmantojušas arī pakalpojumus dienas aprūpes centrā. VSAC dzīvojošās personas pakalpojumus varēs izmantot pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides un pārejas uz dzīvi sabiedrībā.

Projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemē var saņemt līdz šim izvērtētie 277 bērni ar FT, kuriem “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts individuālais atbalsta plāns un “atelpas brīža” un sociālās aprūpes pakalpojumus, ja bērnam ir atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.  2018.gadā piedāvāto iespēju izmantoja aptuveni puse izvērtēto bērnu ģimeņu un visbiežāk saņemti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā. Savukārt aprūpes pakalpojumu izmantoja 20 un “atelpas brīža” pakalpojumu – 44 bērnu ģimenes.

2018.gadā projekta apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņēma arī 47 vecāki, kuri visbiežāk piedalījušies izglītojošās atbalsta grupās, saņēmuši psihologa konsultāciju vai apmeklējuši fizioterapiju.

2018.gadā tika īstenotas arī citas nozīmīgas projekta aktivitātes. Februārī un novembra sākumā notika divi pieredzes apmaiņas braucieni Kurzemes pašvaldību, esošo un potenciālo sociālo pakalpojumu sniedzēju un mediju pārstāvjiem, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas pieredzi citos reģionos un pārņemtu labāko praksi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemē. Tāpat vasaras mēnešos jūlijā un augustā tika organizētas integrējošās nometnes, kur ģimenes un ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un jaunieši dažādās aktivitātēs pavadīja vairākas aizraujošas dienas. Savukārt oktobrī tika apstiprināts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.–2020.gadam” un šobrīd pašvaldības turpina darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras pilnveides.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem”

sabiedrisko attiecību speciāliste

Laura.homka@kurzemesregions.lv

*Šis nav unikālais bērnu skaits, bet kopumā saņemto pakalpojumu skaits. Viens bērns projekta ietvaros var saņemt vairākus pakalpojumus.

 

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā paveikto un iedvesmojas turpmākajiem darbiem

27.martā Talsos uz šogad pirmo tikšanos pulcējās Kurzemes reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ģimeņu un bērnu attīstības centra “Brīnumiņš” un tās jaunās struktūrvienības – Ģimeņu atbalsta centra – darbību.  Tikšanās laikā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem  (FT) un bērnu ar FT vecākiem.

Par projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātēm, jau paveikto un vēl paveicamo stāstīja Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga Kalniņa. Kopumā 2018.gadā  vairāk nekā 150 bērni ar FT un 47 viņu vecāki, kā arī 50 personas ar GRT saņēmušas no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem, lai vēl vairāk kurzemniekiem būtu iespēja izmantot projektā pieejamos pakalpojumus.

Tikšanās dalībnieki ar interesi klausījās Kuldīgas novada pašvaldības pieredzi par atbalsta grupu nodarbību organizēšanu personām ar GRT. Kā uzsvēra Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece Ineta Eņģele, atbalsta grupu nodarbības bija vērstas uz izaugsmi, lai to dalībnieki var iekļauties sabiedrībā. To laikā 6 personas ar GRT mācījās pazīt emocijas un tās izteikt, veidot saskarsmi ar citiem, kā arī par dažādām ikdienai nozīmīgām tēmām, piemēram, iepirkuma saraksta veidošanu un citām. Kā norādīja I. Eņģele, dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nodarbības, tāpēc šobrīd turpinās darbs, lai nodrošinātu atbalsta grupas darbību personām ar GRT arī 2019.gadā.

Savukārt vērtīgā pieredzē par pakalpojumu sniegšanu projekta “Kurzeme ietvaros” bērniem ar FT un viņu vecākiem dalījās Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu daļas vecākā sociālā darbiniece Kristīna Šaripo. Viņa uzsvēra, ka jāizmanto dažādi informācijas kanāli, lai sasniegtu vecākus un informētu par pieejamajām atbalsta iespējām projektā un ārpus tā, un īpaši nozīmīgs ir personiskais kontakts, uzrunājot un motivējot vecākus izmantot projektā pieejamos sociālos pakalpojumus.

Ar Ģimeņu un bērnu attīstības centru “Brīnumiņš” un tā darbību iepazīstināja tā dibinātāja un vadītāja Agnese Kviese. Viņa pastāstīja, kā no nodarbībām pašiem mazākajiem “Brīnumiņš” izaudzis par dienas aprūpes centru bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un pērnā gada decembrī kļuvis arī par Ģimeņu atbalsta centru. Šobrīd “Brīnumiņa” dienas aprūpes centrā atbalstu regulāri saņem 36 bērni un jaunieši ar invaliditāti gan no Talsu novada, gan arī citiem tuvākajiem novadiem. Tikšanās dalībnieki iepazinās ar jaunajām, daudz plašākām “Brīnumiņa” telpām, uz kurām centrs pārcēlās šī gada sākumā, un  A.Kviese pastāstīja par dažādajiem pakalpojumiem, kas “Brīnumiņā” pieejami, piemēram, smilšu un spēļu terapijas, canis terapija, fizioterapija un citas, un ieskicēja ģimeņu un bērnu attīstības centra turpmākos plānus. Savukārt kopš Ģimeņu atbalsta centra dibināšanas izdevies piesaistīt jau 7 jaunas audžuģimenes un aprīlī tiks uzsāktas pirmās apmācības potenciālajām audžuģimenēm.  “Brīnumiņš” sagaida, ka pēc tām ģimeni varētu iegūt 15 ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

Pasākuma darba materiāli:

Par projektu

Kurzemē projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek palielināta ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamība dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 01.07.2015. līdz 31.12.2023.gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Latvijā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk par projektu: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste, e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

Meklējam integratīvas nometnes organizētājus

Aicinām iesniegt piedāvājumus integratīvas nometnes organizēšanai un vadīšanai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.

Integratīvās nometnes mērķa grupa: bērni un viņu ģimenes un bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes.

Vairāk informācijas Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā:

https://www.kurzemesregions.lv/integrativas-nometnes-berniem-un-vinu-gimenem-un-berniem-ar-funkcionaliem-traucejumiem-un-vinu-gimenem-organizesana-un-vadisana-projekta-kurzeme-visiem-ietvaros/