Author Archives: laura

LSM.lv: «Nevar tikai gaidīt no valsts» – saved kopā atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti

Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības, stāsta Ieva Rosne, kuras dēlam Kristeram ir invaliditāte, tāpēc atrast viņam darbu ir gandrīz neiespējamā misija. Tomēr Kristers pāris stundas nedēļā ir sācis strādāt. Tas ir iespējams, jo Ieva izveidojusi interneta platformu “Faveo”, kas saved kopā sociāli atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.

Ar lielu rūpību 23 gadus vecais Kristers griež oglekļa šķiedras šablonus, kas pēc tam tiek izmantoti elektroniskās mūzikas iekārtu korpusu ražošanai.

“Kristers saslima pirms daudziem gadiem. Es ļoti, ļoti daudz enerģijas un laika ieguldījumu tajā, lai viņš varētu dzīvot maksimāli neatkarīgu dzīvi. Mēs strādājām 24/7 pēc Amerikas programmas. Viņš ļoti daudz atguva no savām spējām, ko viņš bija zaudējis pēkšņās slimības rezultātā. Viņš atkal varēja ēst ar nazi un dakšu un tādas lietas. Es iemācīju lasīt,” stāstīja puiša mamma.

Pēc internātskolas pabeigšanas viņa mamma sapratusi, ka Kristeram vairs dzīvē nav īsti, ko darīt. Skola ir beigusies, bet ko iesākt tālāk? Darbu šādiem cilvēkiem atrast praktiski nav iespējams.

“Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības. Manuprāt, valstij vajadzētu iedot labu rāmi, kurā cilvēki varētu strādāt. Cilvēku, kuriem ir pirmās un otrās grupas invaliditāte mūsu valstī, ir ap 17 000. Apmēram tikai 23% no visiem ir nodarbināti. 77% vienkārši ir mājās ar ģimeni kā Kristers. Tagad pēc vairāku gadu gaidīšanas rindā viņš ir uz dažām stundām dienas centrā, bet tā pavisam noteikti nav atbilde ilgtermiņā,” norādīja Ieva.

Tā nu viņa sākusi domāt, ko Kristers brīvajos brīžos varētu iesākt.

Viņa sacīja: “Tas sakrita ar laiku, kad es studēju funkcionālo dizainu Mākslas akadēmijā. Tas man principā pavēra šo dzīves ceļu. Mums bija pirmajā kursā [jāizstrādā]vēlēšanu dizains – kā ar dizaina metodēm uzlabot demokrātiju un cilvēku iesaisti vēlēšanās. Man tas atvēra pilnīgi jaunu pasauli,” atceras Ieva.

Šādi tapa sociālais uzņēmums “Faveo”, kas risina nodarbinātības problēmu, savedot kopā sociāli atbildīgus darba devējus un darba ņēmējus – cilvēkus ar ierobežotām iespējām. Viss notiek ar interneta platformas palīdzību.

“Cilvēks aizpilda anketu platformā, ko sadarbībā ar dažādiem speciālistiem es centos izveidot maksimāli viegli saprotamu, bet tajā pašā laikā arī, lai tā ir tāda, kas dod informāciju, kas būtu uzņēmējiem vajadzīga, fokusējoties tieši uz šādu cilvēku iemaņām un prasmēm. Tas ir tas akcents, – nevis uz to, kādi cilvēkam ir ierobežojumi un grūtības, bet foršās lietas, ko viņš var izdarīt. Tad sociāli atbildīgs uzņēmējs var piedāvāt šiem cilvēkiem nodarbinātības iespējas,” skaidroja Ieva.

Uzņēmējiem gan jārēķinās, ka daudzi no šiem cilvēkiem nevarēs strādāt pilnu darba laika. Vairums no tiem, kas aizpildījuši anketas, norādījuši, ka viņi vienkārši vēlas būt piederīgi sabiedrībai, kaut vai uz dažām stundām dienā vai nedēļā.

“Viņš varētu padarīt savu darbu, piemēram, kafiju uzvārīt, dažkārt pat kaut kādas ļoti vienkāršas lietas, un tik un tā justies piederīgs un saņemt par to sev pienākošos atlīdzību. Kaut vai tie ir daži desmiti eiro mēnesī, – tas arī būtu daudz, bet tādas iespējas nav,” uzsvēra uzņēmuma izveidotāja.

Jaunā interneta platforma sākusi darboties pirms viena mēneša. Ieva cer, ka ar laiku tā nesīs rezultātus, palīdzot savest kopā abas puses.

“Ar šādu cilvēku ar intelektuālās invaliditātes nodarbinātību, ja Latvijai izdotos to atrisināt, mēs varētu startēt kā pionieris pasaules mērogā, jo tā ir visu problēma,” viņa teica.

Kristers tagad pāris stundas nedēļā strādā. Un viņš to dara ar lielu rūpību un ieinteresētību. Tas tikai parāda, ka risinājums ir iespējams, ja izdodas atrast piemērotu darbu un darba devēju.

Informācija pārpublicēta no LSM: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/18.10.2023-nevar-tikai-gaidit-no-valsts-saved-kopa-atbildigus-darba-devejus-un-cilvekus-ar-invaliditati.a528197/

DI citviet: Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE

Iepazīstinām ar DI ietvaros izveidotajiem sociālajiem pakalpojumiem arī citos plānošanas reģionos, šoreiz  – par Zemgalē izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem. Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojums atrodas: Lielplatones skolā, Lielplatones pagastā, Jelgavas novadā.

 

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģionna Youtube konta: https://www.youtube.com/watch?v=LitWwQSeCx0 

LSM: Talsiniece zīmē komiksus un liek aizdomāties par dzīvi ar bailēm

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts, arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu – aizvadīts Labklājības ministrijas konkurss “Iekāp otra kurpēs”. Tas plašākai sabiedrībai atklājis talantīgu talsinieci, kura jau ir vairāku komisku autore.

Amanda Ketija Jēkabsone ir 21 gadu jauna talsiniece, un nupat viņa kļuvusi par radošo darbu konkursa “Iekāp otra kurpēs” uzvarētāju kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”. Ar īsu komiksu viņa grib citiem likt aizdomāties par dzīvi ar lielām bailēm. “Kad es biju maziņa, man bija riktīgi lielas bailes lēkmes. Protams, es nervozēju joprojām, bet tagad tas vairāk smieklīgi – pasmejos par tām domām. Jo es zinu, ka tas būs,” saka Amanda.

No cīņas ar bailēm līdz komiksiem, kas nopērkami “Amazon”, Amanda ir pārsteigumu pilna. Par dzīvi baismā pasaulē un bailēm viņa runā arī savos komiksos. Izrādās, ka viņa nav viena. “Uzrakstīju uz lapiņām visas domas, ko cilvēki varbūt nesaka, tās mazās bailes – iet ārā staigāties, kauns par kaut ko. Un es gribēju uzzināt, vai arī citi cilvēki tā domā. Un izrādās, ka diezgan daudzi, jo tur visvairāk bija sekotāju un skatītāju. Bet beigās tas vienkārši kļuva kā komikss par dzīvi. Un tagad tas vairāk ir par koledžas dzīvi, par ieroču mācīšanos. Tas likās bailīgi ar īstu ieroci šaut, bet tas ir interesanti. Ja seko noteikumiem, tad viss ir labi.”

Un sekot noteikumiem un likumiem Amandai ļoti patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šobrīd studē pirmajā kursā Policijas koledžā. Mākslu meitene nestudējot, jo pati jau pašmācības ceļā apguvusi to, kas nepieciešams. “Man arī patika visu laiku skatīties “jūtūberus”, un viņi zīmēja līdzīgā stilā. Tad, kad biju maziņa, es pārzīmēju, kā viņi zīmē. Un kaut kā man iepatikās visas tās multfilmas, ko es skatījos, un es arī iedvesmojos no tām vēl.”

Šobrīd Amanda zīmē, lai pašai būtu jautri. Lai gan komiksu zīmēšana kļuvusi tik nopietna, ka viņa to par atpūtu vairs nedēvē, un šobrīd prieku sagādājot pašas izdrukātais pirmais mēģinājums veidot grāmatu latviski. Jo visi viņas komiksi ir angļu valodā. “Es domāju, ka būtu interesanti arī par Talsiem kaut ko uztaisīt. Ar zīmējumiem. Tas nav tieši komiksu stils. Jo, ja zīmē, tas aizņem tik daudz laika, un man ir kādi četri komiksi – tie aizņem visu laiku. Un es domāju, ka būtu interesanti par kaut kādiem stāstiem, ko man meitenes ir sastāstījušas bērnībā par zombijiem – ja sarkans mēness, tad zombiji nāk ārā. Un kaut kur govs ir aprakta zem ēkām – pie stadiona. Man māsīca sastāstīja, un es tam ticēju, līdz kļuvu liela. Nezinu, kā būs, bet tā vienkārši man ir atpūta no policijas lietām.”

Kādā konkursā Amanda uzvarējusi pirmo reizi, un par to viņai liels prieks. Amandai izdevies īstenot konkursa “Iekāp otra kurpēs”  moto – saskatīt to, kas vieno mūs kā cilvēkus, neraugoties uz atšķirīgo. Tikmēr viņa pati ļoti gaida nākamā gada sākumu, kad uz Talsiem vajadzētu atceļot komiksu izstādei, kurā būs arī Amandas darbi.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://retv.lv/raksts/talsiniece-zime-komiksus-un-liek-aizdomaties-par-dzivi-ar-bailem

Cilveksnevisdoagnoze.lv: Tu neproti audzināt bērnus!

“Tu neproti audzināt bērnus!” – mamma atklāj sabiedrības pārmetumus vecākiem, kuru bērniem ir diagnoze

“Ir lietas, ko viņš nekad pats nevarēs izdarīt, piemēram, iepirkties. Taču ar internetu viņš prot labāk apieties nekā es,” par savu dēlu, kura diagnoze ir autiskā spektra traucējumi, stāsta mamma Brigita (vārds mainīts). Viņa gribētu, lai sabiedrība ir līdzcietīgāka pret cilvēkiem ar diagnozi un novērtē radīto iespēju viņiem saturīgi pavadīt laiku dienas centros.

“Kāpēc bērnu turat mājās, nevis internātskolā?”

Brigita ar vīru audzina divus bērnus, no kuriem vecākais – Raivis (vārds mainīts) – ir 21 gadu vecs, un divu gadu vecumā viņam tika uzstādīta diagnoze – autisms. Abi vecāki ir dēla asistenti, katram ir citi pienākumi. “Mammas bieži vien ir savu īpašo bērnu asistenti – ir mammas, kas savus bērnus citiem neuztic. Tajā pašā laikā ir arī tādi vecāki, kuriem ir vienalga, kas ar bērnu notiek, – laimīgi, ka bērnu no mājas ir atdevuši prom,” teic Brigita. Arī viņa savulaik no apkārtējiem saņēmusi pārmetumu pilnus jautājumus: lieciet tak viņu internātskolā, kāpēc turat mājās? “Daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā joprojām nesaprot, ka bērni var būt arī šādi. Kad es augu, skolā šādus bērnus, kam ir dažādas atkāpes no ierastā, mēs neredzējām. Tikai tagad viņiem ir iespēja būt kopā ar citiem, integrēties sabiedrībā.”

Dienas centrā jaunietim ir jauni draugi

Raivis mācījās parastā skolā, kur bija atsevišķa klase īpašajiem bērniem – tajā ikvienam no viņiem bija asistents. Kad Brigita uzsāka savas asistenta darba gaitas, viņa asistēja kādam Raivja skolasbiedram – tikai pēdējos četrus gadus viņa pati ir asistents savam dēlam. “Kad Raivis 18 gadu vecumā absolvēja skolu, palika dzīvot mājās – vēl nezinājām, ka Balvu novadā ir atvērts speciāls dienas aprūpes centrs. Par to izstāstīja un ieteica turp doties ģimenes ārste – lai jaunietis tiek cilvēkos un nav tikai pa māju vien. Un tagad viņš šo centru regulāri apmeklē – dēlam tur ļoti patīk!” stāsta Brigita, slavējot dienas aprūpes centra darbiniekus, jo jauniešiem tur tiekot piedāvāti tādi izglītojoši un radoši pasākumi un aktivitātes, ko, mammas vārdiem runājot, “pati nekad iepriekš nebiju redzējusi”. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru Brigita uzskata par iespēju – gan pašam jaunietim, kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, gan arī viņu vecākiem. “Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem un vecākiem šo iespēju izmantot! Raivim tagad ir uzradušies jauni draugi, viņš uz centru iet ar prieku, ir ļoti labi iejuties,” vērtē mamma, norādot, ka šajā laikā, kamēr dēls ir savās lietās, var nesteidzīgi paveikt savējās, “piemēram, es varu aizbraukt uz pilsētu iepirkties, nevedot visu laiku Raivi sev līdzi pie rokas.”

Raivja īpašie talanti

“Kad Raivim uzstādīja diagnozi, daktere man teica: jūsu bērns var būt ģēnijs, bet var būt arī tieši pretēji. Tā ir ar bērniem, kuriem ir autisms,” nosaka Brigita, izstāstot, ka dēlam ir savi izteikti talanti. “Viņam ir ļoti laba atmiņa, un talants ir ģeogrāfija – zina visu valstu karogus! Prasi pie kartes, ko gribi, zina visu! Tāpat viņam ir ļoti attīstīta sīkā motorika – no plastilīna veido mazus vilcieniņus, sliedītes, pat hokeja arēna ir uztaisīta ar spēlētājiem un skatītājiem!” jaunieti slavē mamma. “Vēl viņš prot braukt ar riteni, raksta, lasa. Pašmācības ceļā ir pat apguvis krievu valodu – neviens viņam to nav mācījis, un prot labāk par mani. Arī ar internetu dēls prot labāk apieties nekā es! Viņš klausās mūziku, skatās YouTube video.”

Lai arī Raivim ir savas īpašās spējas, vienlaikus ir lietas, ko viņš bez citu atbalsta nespēj paveikt. “Raivis prot pats apģērbties, aiziet uz tualeti, nomazgāt rokas, saklāt savu gultu. Taču, piemēram, neprot sev neko pagatavot virtuvē – daudzas lietas arī neēd; pirms ēšanas dažkārt ēdienu pat aposta. Viņš neņem rokās asus priekšmetus, baidās pat no vingrošanas sensorajām bumbiņām, arī ar basām kājām tāpēc nekad nestaigā. Tāpat viņš nespēj viens iepirkties veikalā, neizprot naudas būtību. Arī istabu pats neizkurinās.”

Sliktām mammām šādus bērnus nedod!

Raivja mamma izsaka vēlmi: “Gribētos, lai sabiedrība būtu līdzcietīgāka, saprotošāka.” Gadu gaitā daudz esot nācies dzirdēt citu norādes par nepaklausīgo bērnu. “Piemēram, esmu dzirdējusi veikalā mūsu virzienā raidītas norādes: kāds neaudzināts bērns! Tāpat diemžēl arī ļoti tuvu radu vidū ir tādi, kas norādījuši, ka es nemāku audzināt bērnus. Šādi izteikumi par bērniem ar diagnozi lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.” Brigita gan novērojusi, ka daļa sabiedrības, viņasprāt, ir kļuvusi pieņemošāka, tomēr skumji atklāj kādu savu secinājumu: vecā paaudze bērnus ar diagnozi lielākoties tomēr nespēj pieņemt.

Citiem vecākiem, kuru bērniem ir noteiktas grūtības, Brigita iesaka izmantot un izmēģināt piedāvātās iespējas un atbalstu, kuru, viņasprāt, Latvijā ir arvien vairāk. “Un vēl citiem vecākiem gribu pateikt kaut kur dzirdētu domu: sliktiem vecākiem tādus bērnus nedod! Es tātad sevi varu pieskaitīt pie labajām mammām,” smejoties saka īpašā jaunieša mamma.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atvērtas 21 pilsētā. Līdz gada beigām plānots tās atvērt vēl 13 pilsētās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/tu-neproti-audzinat-bernus/

LM: pilngadību sasniegušu jauniešu ar smagu invaliditāti pabalstu viņu vietā varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis

Latvijas Civillikuma izpratnē, persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga, un savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda. Taču mēdz būt objektīvas situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ  pilngadību sasniegušais jaunietis to nespēj veikt patstāvīgi, kas var ietekmēt viņa tiesības uz nepieciešamā atbalsta saņemšanu invaliditātes seku mazināšanai.

Tāpēc otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemti grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Šis ir ilgi gaidīts solis, lai atvieglotu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti pāreju uz pieaugušā vecumu. Tas mazinās ģimenē finansiālo spriedzi laikā, kamēr tiesa skata jautājumu par šo jauniešu daļējas rīcībspējas ierobežošanu,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Plānotie grozījumi paredz, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija  ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Tas nozīmēs, ka, kaut arī persona pati formāli ir rīcībspējīga, tomēr iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) iesniedz un uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata maksājumus terminētu laiku saņem jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Iesniegumu par minēto pabalstu piešķiršanu šī speciālā regulējuma ietvaros varēs iesniegt VSAA, izmantojot kādu no šiem veidiem: klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Likumprojekts paredz, ka šādā kārtībā minēto pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim VSAA veic līdz dienai, kad stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts vai tiesvedība lietā izbeigta, vai pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA par minēto pabalstu piešķiršanu.

Par izmaiņām “Valsts sociālo pabalstu likumā” vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/pilngadibu-sasniegusu-jauniesu-ar-smagu-invaliditati-pabalstu-vinu-vieta-vares-pieprasit-vinu-ieprieksejais-likumiskais-parstavis

LM: Noslēdzies radošais konkurss “Iekāp otra kurpēs!”

Zīmējums - tumšmatainas meitenes seja ar aizsietām acīm un muti

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem “Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, “Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike apavus. Kategorijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā “Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas.

“Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi “noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās viena no konkursa uzvarētājām Amanda Ketija Jēkabsone.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis. Par to, kāpēc viņam bija svarīgi piedalīties šajā konkursā, Renārs stāsta: “Manā darbā atainots mans redzējums par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās tādu bērnu un jauniešu ir tiešām daudz! Viņus var satikt arī sabiedriskās vietās un tieši tur var redzēt apkārtējo attieksmi, reakciju. Protams, būs kāds, kurš palīdzēs vai apjautāsies, vai nevajag palīdzību, bet ir arī tādi cilvēki, kuri sāk apsmiet, aprunāt vai rādīt ar pirkstu, lai parādītu savu pārākumu. Man vecāki ir mācījuši, ka cilvēkiem ir jāpalīdz, nevis jābrīnās un jāpievērš ziņkārīga uzmanība. Jāpateicas Dievam par savu veselību! Redzu, ka šādos konkursos piedalās daudz jauniešu, kuri iedziļinās vai ar ko tādu ir saskārušies arī paši.”

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-radosais-konkurss-iekap-otra-kurpes

LM: Jauniešu radošajā konkursā „Iekāp otra kurpēs!” uzvar Amanda Ketija Jēkabsone no Talsiem

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem „Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam. Izveidojot īpašu mākslas darbu, pirmo vietu kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, saņēmusi Amanda Ketija Jēkabsone (21 g.) no Talsiem.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, „Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike snīkerus. Kategorijā „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā „Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas. Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis.

„Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi „noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās talsiniece Amanda Ketija Jēkabsone.

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

LM: No novembra personām ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums

 

No 1. novembra par valsts budžeta līdzekļiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (APLP).

To nosaka Ministru kabineta “Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu”, kas otrdien, 31. oktobrī, pieņemti valdības sēdē.

Šāda pakalpojuma izveides nepieciešamību pieprasa Latvijas starptautiskās saistības – ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredz, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm par pienākumu sniegt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā.

APLP pakalpojumu deleģējuma ietvaros nodrošinās biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””. Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina personai ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā.

Informāciuja pārpubvlicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-novembra-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-bus-pieejams-jauns-socialais-pakalpojums

Integratīvās nometnēs projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rudens brīvlaikā apgūst jaunas iemaņas un veido jaunas draudzības

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” sadarbībā ar biedrību “Palīdzēsim.lv” un Latvijas Bērnu atbalsta fondu skolēnu rudens brīvlaikā rīkoja divas triju dienu diennakts nometnes ģimenēm ar 7 – 16 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Kopumā 60 dalībniekiem no Kurzemes reģiona bija iespēja abās nometnēs aktīvi un radoši pavadīt laiku, apgūt jaunas iemaņas, kā arī iegūt jaunus draugus.

“Jau vairākus gadus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkojam integratīvas nometnes, kur tiekas visa ģimene – pieaugušie un bērni, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, lai dalītos pieredzē, apgūtu jaunas prasmes un iemaņas, kā arī veidotu jaunas draudzības. Tā ir iespēja bērniem un jauniešiem daudz brīvākā atmosfērā iepazītu atšķirīgo, izprastu un pieņemtu to, redzot sabiedrību tādu, kāda tā ir.  Priecājos, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes plānošanas reģionam, piesaistot profesionālus nometņu organizatorus, varējām sniegt iespēju ģimenēm pavadīt trīs izraujošas, izglītojošas, sadarbību veicinošas, iedrošinošas, piedzīvojumiem un aktivitātēm piepildītas dienas,“ stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

No 21. – 23. oktobrim viesu namā “Raganas slota”, Ventspils novadā, norisinājās pirmā nometne – “Kurzemes piedzīvojums rudenī”, ko rīkojām sadarbībā ar biedrību “Palīdzēsim.lv”.  Trīs aizraujošās dienās integratīvās nometnes dalībnieki  – 9 ģimenes ar bērniem, tostarp ar FT, caur dažādiem uzdevumiem iepazina viens otru, darbojās radoši, gan iemēģināja roku fizikas un ķīmijas brīnumos, kopīgi mācījās, uzdrošinājās, smējās, bija fiziski aktīvi un rotaļājās. Dalība plaša spektra nodarbībās, aktivitātēs un sarunās ļāva visai ģimenei labāk izprast savas vajadzības, apzināties un rast jaunus spēkus, pārvarēt savus aizspriedumus un uzdrīkstēties darīt ko jaunu.

Savukārt no 26. – 28. oktobrim” “Dvēseles veldzes dārzā”, Ziemupē, Laiveniekos, Dienvidkurzemes novadā, uz triju dienu piedzīvojumiem integratīvajā nometnē “Kur  tu – tur es” aicināja doties Latvijas Bērnu atbalsta fonds. Kopumā 30 dalībniekiem – 10 ģimenēm bija iespēja aktīvi un radoši pavadīt laiku, veicināt sadarbības prasmes, caur aktivitātēm un rotaļām iepazīt gan sevi, gan citus, kā arī iedvesmoties un atvērties jaunām nodarbībām un spēlēm, kas varētu kļūt arī par ģimenes tradīciju sastāvdaļu, vēl vairāk satuvinot dažādās ģimenes paaudzes. Dalībnieki darbojās gan kopā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām un sniedzot atbalstu citiem, gan meklēja un attīstīja savus iekšējos resursus individuālās nodarbībās.

Kopumā 2023. gadā Kurzemes plānošanas reģions, piesaistot organizatorus – biedrību “Palīdzēsim.lv”, Latvijas Bērnu atbalsta fondu un biedrību “Latvijas Mazpulki” – organizējis piecas integratīvas nometnes – trīs piecu dienu nometnes vasarā un divas trīs dienu nometnes rudens periodā. Atšķirībā no daudzām citām pieejamajām nometnēm, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotās nometnes ir paredzētas visai ģimenei  – gan vecākiem, gan bērniem un jauniešiem, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Būtisks šo integratīvo nometņu elements ir arī brīvprātīgie palīgi, kuri ne tikai sniedz atbalstu nometnes personālam un dalībniekiem, bet arī  paši iegūst nenovērtējamu pieredzi un jaunu skatījumu uz sabiedrību.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Kurzemes plānošanas reģions, piesaistot nometņu rīkotājus, ir organizējis 11 integratīvas nometnes ģimenēm ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, kopumā sniedzot iespēju izbaudīt piedzīvojumus vairāk nekā 330 nometņu dalībniekiem. Papildu projekta ietvaros, lai vairotu sabiedrības empātiju un izpratni, rīkotas arī trīs integratīvas nometnes bērniem un viņu ģimenēm un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Labklājības ministrijas infografika: kā iegūt audžuģimenes statusu?

👪 Kā kļūt par audžuģimeni? Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku, kur soli pa solim skaidro, kā var iegūt audžuģimenes statusu, kāds finansiālais atbalsts tiek piešķirts audžuģimenei par bērna uzturēšanu un kā bērns nokļūst ģimenē!

 

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/posts