Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste Inguna Spuleniece kopā sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem no Kurzemes devās projekta “Kurzeme visiem”organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Rīgā. I.Spulenieces rakstā uzziniet vairāk par rehabilitācijas centru “Poga” un valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles pieredzi.
Pateicamies laikraksta “Kurzemnieks”redakcijai par iespēju pārpublicēt tā 2018. gada 28.novembra numura rakstu.
Iemesli tam, kādēļ cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir nonākuši ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ir dažādi. Lai institūcijās nonākošo personu skaits mazinātos, Latvijā šiem cilvēkiem tiek attīstīti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kā arī ir izveidotas dažādas prasmju apmācību programmas. Tomēr izšķiroša loma viņu tālākajā integrācijā ir arī darba devējiem, kuri var dot iespēju sevi pierādīt cilvēkiem ar GRT, ļaujot viņiem sniegt savu pienesumu darba tirgū, dzīvojot pilnvērtīgi un patstāvīgi.
Deinstitucionalizācija paredz sabiedrībā iekļaut lielāko daļu no cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām, kas patlaban dzīvo slēgtās iestādēs. Latvija Televīzija viesojās pie divām sievietēm, kas abas pavisam nesen uzsākušas daļēji patstāvīgu dzīvi. Cik viegli cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem ir iekļauties sabiedrībā, atrast darbu un veidot attiecības?
36 gadus vecā Ņina Rīgā dzīvo jau trīs gadus. Bērnību sieviete pavadījusi bērnunamā un internātskolā. Pēc pilngadības sasniegšanas dzīvojusi dažādos grupu dzīvokļos. Ņinai ir intelektuālās attīstības traucējumi un invaliditāte. Līdz šim vislielākās grūtības sagādājis tas, ka sieviete vien pieauguša cilvēka vecumā mācījusies pati gatavot ēst un rūpēties par sevi. Arī darbu atrast bija ļoti grūti.
“Es meklēju, bet negāja viegli. Ne visi cilvēki ir gatavi mūs pieņemt. Atbild, ka darba nav, nav brīvu vietu,” saka Ņina.
Apkopējas darbu lielveikalā Ņinai palīdzēja atrast sociālie darbinieki no biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.
“Meitenes man visu paskaidroja, visu parādīja, kā pareizi mazgāt grīdu. Teica, kur redzi netīrumus, tur vajag satīrīt. Ja kaut kur nokrīt un saplīst pudele, tas ātri jānovāc un tur jāizmazgā. Lai cilvēki to neiznēsā tālāk,” stāsta Ņina.
Ar darbu sieviete ir apmierināta. Saka, ka turēšoties pie tā, cik ilgi varēs. Tagad Ņina veido attiecības ar kādu vīrieti no bērnunama, kuram arī piešķirts sociālais dzīvoklis Rīgā.
“Nesen Latvija svinēja simtgadi, tad es arī pie viņa uz mājām aizbraucu. Svinējām svētkus pie viņa,” stāsta Ņina.
Par kopīgu ģimeni domāt gan vēl esot pāragri. Ņina mācās parūpēties pati par sevi un vēl kaķi. Viņa ir priecīga, ka nedzīvo pansionātā, ir darbs, draugs, un šķiet, ka neko vairāk arī nevajag.
“Es pat nezinu… Kādi sapņi? Nezinu. Par ko dzīvē var sapņot?” viņa nosaka.
Vairums cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem gan aizvien dzīvo slēgtās iestādēs jeb tā saucamajos pansionātos. Iesāktais deinstitucionalizācijas projekts paredz arvien vairāk cilvēkus ar intelektuālās attīstības problēmām iekļaut darba tirgū un mūsu sabiedrībā.
Iekļauties sabiedrībā un dzīvot patstāvīgi veselu gadu mēģina 24 gadus vecā Silvija. Meitene ir bārene, uzaugusi bērnunamā un sākumā nemācējusi pat nomizot kartupeļus. Sociālo dzīvokli piešķīra pašvaldība. Lai gan par savu sadzīvi Silvija tagad pilnībā atbild viena pati, sociālie darbinieki ar meiteni vēl aizvien sazinās regulāri, palīdz apmaksāt rēķinus.
“Es tagad eju praksē, un es mācos par noliktavu darbinieku. Pakoju, ievadu pavadzīmes,” stāsta Silvija.
Decembrī beigsies prakse, un tad kārtos eksāmenus. Meitene cer, ka izdosies atrast arī darbu kādā uzņēmumā. “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” sociālā darbiniece Dace Kalniņa norādīja, ka
“visu dzīvi par viņiem kāds ir lēmis, bērnunamos un visur citur ēdiens ir gatavs, drēbes, viss. Te viņi mācās.”
“Grupu dzīvokļi tam ir domāti, lai apgūtu šīs prasmes, lai varētu patstāvīgi dzīvot. Te viņi no nulles sāk mācīties – plānot savu budžetu, personīgo higiēnu,” sacīja Kalniņa.
Daudzi no grupu dzīvokļu klientiem būtu gatavi dzīvot paši savos mājokļos, taču ne visiem piešķir sociālos dzīvokļus. Savukārt īrēt dzīvokli reti kurš var atļauties. Valsts plāns tāpēc paredz vairāku jaunu grupu namu būvniecību, un nevalstiskā sektora pieredze būs piemērs.
Labklājības ministrijas komunikācijas kampaņas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cilvēks nevis diagnoze” ietvaros 22.novembrī Kuldīgā notika ekspertu diskusija par iedzīvotāju izpratni par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un iespējām viņu integrēšanai sabiedrībā. Tajā piedalījās arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” pārstāvji.
Diskusijas dalībnieki:
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Sigita Rozentāle;
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa;
Skrundas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece;
Liepājas Dienas centra personām ar garīgās attīstības traucējumiem vadītāja Maija Agatina;
Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa.
Diskusiju vadīja Haralds Burkovskis.
pasākuma viesi – Kurzemes pašvaldību, VSAC un NVO pārstāvji.
To Mūrniece pauda, šodien parlamentā atklājot konferenci “Bērnu agrīnu attīstību veicinoša politika un prakse”, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Aicinām iepazīties ar portāla Jauns.lv rakstu par DJ Rudd, īstajā vārdā Rūdolfu Budzi, dīdžeju, mūzikas producentu un radio personību. Viņam daudz iemācījusi veģetatīvā distonija, kura pirms vairākiem gadiem skārusi mūziķi.
“Ja sāp ķermenis, tu taču uzticies speciālistam, kurš tevi “salabos”. Diemžēl daudzi cilvēki domā, ka ar psiholoģiska rakstura problēmām var tikt galā paši vai izrunājoties ar draugiem. Psihoterapija izmainīja manu domāšanu, iemācot novērot savas emocijas un neļaujot tām izpausties citos veidos vai slimībās. Uzskatu, ka daudzas fiziskas slimības sakņojas emociju pasaulē,” rakstā uzsver Rūdolfs Budzis.
Nākamo septiņu gadu laikā divu fondu – Eiropas reģionālās attīstības un Eiropas Sociālā fonda projektos Latvijā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 90 miljonus eiro. Sarežģītajā vārdā nosauktā deinstitucionalizācija ir sākusies 2016. gadā.
Lai vērtētu, vai deinstitucionalizāicjas process notiek atbilstoši termiņiem, šodien Eiropas Komisijas pārstāvji viesojās Latvijā un panākto progresu novērtēja atzinīgi.
Latvijas televīzijas ziņu raidījums “Panorāma” stāsta par deinstitucionalizācijas procesu Latvijā. Viena no sabiedrības grupām, uz kuru attiecas šis process, ir arī cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Šo cilvēku saslimšana saistīta ar sabiedrības aizspriedumiem un reāliem protestiem pret ieceri viņus iekļaut sabiedrībā. Tikai retais zina, ka 90 procenti šo cilvēku jau dzīvo un strādā pārējo sabiedrības locekļu vidū. Plašāk žurnālistes Zandas Ozola-Balodes sižetā:
Nedēļas sākumā Zemgales reģionā Jelgavā notika ekspertu diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā.
Līdz 2020. gadam sabiedrībā varētu iekļaut 45% cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri pašreiz mitinās institūcijās. Projekta īstenotāji norāda, ka tam nepieciešama ne vien infrastruktūra un atbalsta personāls, bet arī sabiedrības attieksmes maiņa. Uziniet vairāk Zemgales TV sižetā: