Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku par personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Vairāk par projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem uzziniet projekta mājas lapā:
kas ir garīga rakstura traucējumi un cita noderīga informācija Projektā pieejamais atbalsts personām ar Garīga rakstura traucējumiem
Šī gada 31.oktobrī – 1.novembrī Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu, nevalstisko organizāciju, valsts sociālās aprūpes centru un mediju pārstāvji projekta “Kurzeme visiem” ietvaros devās pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem Rīgā.
Šis ir jau trešais projektā “Kurzeme visiem” organizētais pieredzes apmaiņas brauciens, kurā īpaši tika aicināti piedalīties to Kurzemes pašvaldību pārstāvji, kur pēc reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas aktīvi turpināsies darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides un nepieciešamās infrastruktūras attīstības.
Pirmajā dienā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki apmeklēja rehabilitācijas centru “Poga”, kustību “Plecs” un divas pakalpojumu sniegšanas vietas – dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu māju “Mēness māja”, ko izveidojusi biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Otrajā dienā dalībnieki turpināja viesoties biedrības grupu dzīvoklī “Šūpoles” un iepazina nodibinājuma “Fonds Kopā” grupu dzīvokli un specializētās darbnīcas, kā arī biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centru un sveču darbnīcu.
Šo organizāciju pieredze un izvēlētie risinājumi ļaus pieredzes brauciena dalībniekiem vēl sekmīgāk attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus savās pašvaldībās. Kurzemē atbilstoši deinstitucionalizācijas plānam paredzēts pilnveidot pakalpojumus un izveidot dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c.
Rehabilitācijas centrs “Poga” – iespēja veikt pirmreizējo bērna veselības stāvokļa novērtējumu bez maksas
Rehabilitācijas centrs “Poga” jau trīs gadus sniedz ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus gan bērniem, gan pieaugušajiem. Brauciena dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par centra darbību no tā dibinātājas un vadītājas Rūtas Dimantas stāstījuma, iepazīties ar centrā izmantotajām inovatīvajām metodēm, tai skaitā G-EO System gaitas rehabilitācijas robotu, kas trenē un nepieciešamības gadījumā arī veido gaitu, un TheraSuit intensīvo fizioterapijas metodi centrālās nervu sistēmas stimulēšanai. Rūta Dimanta uzsvēra, ka ir būtiski sākt darbu ar bērnu pēc iespējas agrāk, jo tad iespējams sasniegt vislabākos rezultātus, tāpēc centrā izveidota agrīnās rehabilitācijas programma “Podziņa” bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.
Rehabilitācijas centrs piedāvā bezmaksas bērna veselības stāvokļa pirmreizējo novērtēšanu. To veic četru speciālistu komanda – rehabilitologs, neirologs, fizioterapeits un ergoterapeits – un pēc pirmreizējās novērtēšanas tiek sagatavota rekomendācija par atbilstošākajām rehabilitācijas metodēm centrā “Poga” vai kādā citā iestādē. Šim pakalpojumam iespējams pieteikties, kad saņemts ģimenes ārsta nosūtījums, pa tālruni: 28452200.
Vairāk par rehabilitācijas centru “Poga”
“Plecs” – kustība un atbalsts, lai katram bērnam būtu ģimene
Turpinājumā pieredzes brauciena dalībnieki kustībā “Plecs” iepazinās ar to piedāvātajām plašajām atbalsta iespējām un pakalpojumiem cilvēkiem, kas vēl apsver domu, ir pieņēmuši lēmumu, jau ieguvuši aizbildņa, adoptētāja, viesģimenes vai audžuģimenes statusu, vai uzņēmuši ģimenē bērnu. Tikšanās laikā dalībnieki uzzināja arī par kustības rīkotajām nometnēm, kur neformālā gaisotnē var tikties ģimenes un bērnunama bērni, lai viens otru labāk iepazītu. Kā uzsver “Plecs” pārstāvji, abpusējā iepazīšanās veicina bērnunamu bērnu nonākšanu ģimenē.
Pieredzes brauciena dalībnieki uzklausīja valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiāles “Rīga” sociālās darbinieces Ēsteres Zemītes stāstījumu par izmaiņām bērnu aprūpes centrā Kapseļu ielā. Tas piesaistījis brīvprātīgā darba veicējus un sācis organizēt pasākumus plašākai sabiedrībai, lai veicinātu centrā dzīvojošo bērnu nonākšanu ģimenēs.
Vairāk par kustību “Plecs”
“Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” – jau vairāk kā 20 gadus
Pirmās dienas noslēgumā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki devās uz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” un grupu dzīvokli personām ar garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja”. Biedrības pirmsākumi meklējami jau 1990.gadā un tā kā sabiedriska organizācija rūpējas par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu ģimenēm.
Dienas aprūpes centru “Cerību ligzda” apmeklē 48 personas ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Tā apmeklētāji lietderīgi un interesanti pavada laiku dažādās aktivitātēs, apgūst iemaņas darbnīcās, kā arī dodas ceļojumos un ekskursijās.
Kompleksā “Mēness māja” ir dienas centrs un grupu dzīvoklis, kuru par savām mājām sauc 14 cilvēki ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Viņi ik dienas saņem sev nepieciešamo atbalstu un apgūst ikdienas dzīvei nepieciešamās prasmes.
Otrās dienas rīts pieredzes brauciena dalībniekiem sākās ar biedrības grupu dzīvokļa “Šūpoles” apmeklējumu, kur dzīvo 13 jaunieši ar vieglākiem garīga rakstura traucējumiem. Šie jaunieši lielākoties strādā dažādos uzņēmumos, mācās vai apmeklē kādu no dienas centriem, tāpēc ikdienā sniegtais biedrības darbinieku atbalsts koncentrējas uz palīdzību budžeta un sadzīves plānošanā, zāļu lietošanā, kā arī nodarbinātības jautājumu risināšanā.
Vairāk par “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””
Nodibinājums “Fonds Kopā” – veļas mazgātava un šūšanas darbnīca
Nodibinājums “Fonds Kopā” jau 20 gadus personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī un specializētās darbnīcās, lai sekmētu viņu integrēšanos sabiedrībā. Fonda grupu dzīvoklī, kurā viesojās pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, dzīvo un sev nepieciešamo atbalstu saņem 24 cilvēki ar dažāda smaguma garīga rakstura traucējumiem. Fonda šūšanas darbnīcā ļoti nozīmīga ir augsta kvalitāte, jo tās izstrādājumi – somas, maisiņi, cimdi un citi – ir pieejami dažādos veikalos visā valstī un tos var iegādāties gan vietējie iedzīvotāji, gan Latvijas viesi. Darbs specializētajās darbnīcās personām ar garīga rakstura traucējumiem ir nozīmīgs, jo ļauj iemācīties darba ritmu un prasmes, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.
Fonda “Kopā” telpās izveidota arī veļas mazgātava, kurā grupu dzīvoklī dzīvojošie apgūst prasmes, sniedzot veļas mazgāšanas, žāvēšanas un gludināšanas pakalpojumus apkārtējo māju iedzīvotājiem, patversmei un sociālās aprūpes centram.
Kā uzskata fonda vadītāja Tamāra Vahļina, var izdarīt visu, ja vien esi pārliecināts, ko gribi sasniegt. Vairāk par “Fonds Kopā”
“Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” – katrs var būt produktīvs
Pēdējā viesošanās vieta pieredzes brauciena dalībniekiem bija biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas aprūpes centrs un sveču darbnīca. Kā norāda biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere, ikvienam cilvēkam var atrast produktīvu aktivitāti, tāpēc biedrība dienas centra apmeklētājiem – kopumā 22 personām ar smagiem garīga rakstura un multifunkcionāliem traucējumiem – ar dažādām nodarbēm palīdz gatavoties neatkarīgākai dzīvei. Lai to paveiktu, daudz tiek strādāts ar pašaprūpes uzlabošanu, īstenotas dažādas kognitīvas aktivitātes, tāpat tiek attīstītas nodarbinātībai nepieciešamās iemaņas sveču darbnīcā, kur pakalpojuma saņēmēji darina visdažādāko formu, izmēru un krāsu sveces, tai skaitā īpaši veltītas Latvijas simtgadei. Sveces kā augstas kvalitātes suvenīri tiek iegādātas un pasniegtas Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem dažādos svētkos.
Interesentiem bija iespēja aplūkot arī biedrības izveidoto grupu dzīvokli, kurā dzīvo 14 cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem, kas lielākoties strādā vai apmeklē dienas centru. Biedrības pārstāvji sniedza atbildes uz pieredzes brauciena dalībnieku jautājumiem par pieredzi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā un izteica gatavību nepieciešamības gadījumā konsultēt pašvaldības.
Vairāk par “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”.
Vides pieejamības risinājumiem bieži vien nav nepieciešamas lielas papildu izmaksas un tie ir pavisam vienkārši. Tomēr cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ik dienas jāsaskaras ar to, ka sabiedriskajā telpā nav ievērotas viņu visvienkāršākās pamatvajadzības.
Pateicamies Laikraksta Diena un SIA Izdevniecība Dienas mediji komandai par atsaucību un iespēju pārpublicēt laikrakstā Diena 22.oktobra izdevumā publicēto Baibas Krastiņas rakstu “Padomāt ārpus rāmjiem”.
Ērtākai lasīšanai raksta .pdf formāts.
Garīga rakstura traucējumi (GRT) ir garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi vai psihiska slimība, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, tādēļ reizēm apgrūtina šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Kā labāk izprast šīs dažādās diagnozes un kā pareizi komunicēt ar cilvēkiem, kam ir GRT, skaidro Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs, profesors Māris Taube.
Plašāk lasiet veselam.La.lv portāla rakstā “Kā atpazīt garīga rakstura traucējumus un kā rīkoties, skaidro profesors Taube“.
2018. gada 22. oktobrī žurnāliste Inguna Spuleniece laikrakstā “Kurzemnieks” raksta par apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam” un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi Kuldīgas un Skrundas novados.
Rakstā Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Inga Kalniņa skaidro:
„Plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām pašvaldībām, lai pakalpojumi labāk atbilstu iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazāk kļūtu to bērnu un pieaugušo, kuriem jādzīvo iestādēs, lai to skaitā 29 cilvēki ar garīgiem traucējumiem no valsts sociālās aprūpes centra Kurzeme sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 cilvēki ar garīgiem traucējumiem saņemtu pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai.” Speciāliste uzsver: jaunizveidotajās iestādēs nevajadzētu būt tādām pazīmēm, ka iestāžu nosacījumi kļūst svarīgāki par cilvēka vajadzībām.
Lasiet visu rakstu laikraksta “Kurzemnieks.lv” vietnē:
Labklājības ministrija sagatavojusi animāciju par sociālo pakalpojumu sniegtajām iespējām personām ar garīga rakstura traucējumiem (kur un kādi sociālie pakalpojumi un atbalsts ir pieejams).
Latvijā šobrīd ir gandrīz 22 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo personu socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai skaidrotu šo cilvēku iekļaušanas sabiedrībā nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija (deinstitucionalizācijas atbalstam) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”.
“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.
Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga, kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi.
“Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek. Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube.
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.”
Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis,iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: “Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācās pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka viņš komunicē citādi, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam.”
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts aplūkot tādas garīga rakstura traucējumu diagnozes kā autisms, Dauna sindroms, depresija, šizofrēnija un veģetatīvā distonija. Tiks skaidrots, kā izpaužas katra no diagnozēm, kas tām raksturīgs un ko ir būtiski atcerēties komunikācijā ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm diagnozēm.
Plašāka informācija par kampaņu: cilveksnevisdiagnoze.lv
Informāciju sagatavoja Latvijas Republikas Labklājības ministrija
2018. gada 5. oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Tas nozīmē, ka pašvaldības var turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides, kā arī sākt nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē.
“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.
Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.
Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus.
Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.
Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Labklājības ministrija (LM) ir sākusi izmēģinājuma projektu, kurā turpmākā gada laikā tiks aprobēta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti – individuālā budžeta modelis. Tā pamatā ir princips, ka atbalsts tiek nodrošināts, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības pieejamā finansējuma ietvaros, nevis vērtēta vajadzību atbilstība pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
Projekta „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka jaunā modeļa apgūšana un ieviešana ir liels izaicinājums, jo Latvijā nav līdzvērtīgas prakses, no kuras mācīties. Gada laikā šis modelis tiks ne vien izmēģināts, bet arī precizēts un pilnveidots, balstoties uz praktisko pieredzi, lai gala rezultātā nonāktu pie vislabākā un Latvijai atbilstošākā risinājuma.
Individuālā budžeta modelis daudzās valstīs tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli, kā piešķirt klientam kontroli pār savu dzīvi, tādā veidā uzlabojot savu dzīves kvalitāti. Pieļaujamais individuālā budžeta izlietojums tiek variēts atkarībā no valstu finansiālajām iespējām, iezīmējot precīzu finansējuma apjomu, līdz pat visnotaļ lielai izlietojuma brīvībai.
LM piedāvātais individuālā budžeta modelis nav kopija kādam jau esošam modelim. Tajā apvienoti ārzemju pieredzes risinājumi, kas papildināti ar Latvijas ekspertu redzējumu, kā arī izzinot labo praksi mūsu valstī.
Modeļa izstrāde un izmēģinājuma projekts tiek īstenots Labklājības ministrijas projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Projektā piedalīsies 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām.
Kurzemē individuālā budžeta modelis tiek izmēģināts Talsu novadā un Liepājā. Tajā piedalīsies 20 Kurzemes reģiona bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes.
Informācijas avots: Labklājības ministrija
Vairāk par projektu Labklājības ministrijas mājas lapā.
Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Persona var saņemt projekta apmaksātos pakalpojumus, ja ir veikta tās individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tām tiek apmaksāta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:
Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē kopumā individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti 326 personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv