Category Archives: Aktuāli

Tiešsaistē apmācīs kurzemniekus saskarsmei ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūnijā un jūlijā rīkos bezmaksas tiešsaistes apmācību ciklu, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

“Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības organizējam kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem – biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Apmācības par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 10.jūnijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 17.jūnijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 1.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.

Dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.

Apmācības par bērniem no ārpusģimenes aprūpes:

    • Norises laiks: 2021.gada 10. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
    • Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”, tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
    • Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 7.jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Apmācības par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

    • Norises laiks: 2021.gada 17. jūnijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.
    • Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
    • Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

    • Norises laiks: 2021.gada 1.jūlijs no plkst. 9.30 līdz 16.30.
    • Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.
    • Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 29.jūnijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!

 

Liepājniekiem.lv: Rucavas novadā būs grupu dzīvokļi un dienas aprūpes centrs

Rucavā līdz šī gada beigām plānots pabeigt ēkas “Sudrabi” remontu, kur tiks izveidoti grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bet “Birztalās” Ķāķišķē blakus ģimeņu centram, kur šobrīd noris remonts, nu taps arī dienas aprūpes centrs.

Rucavas novadā būs grupu dzīvokļi un aprūpes centrs
Lai maksimāli samazinātu ilgstošās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu, Rucavas “Sudrabos” veido grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai tādējādi veicinātu šīs mērķgrupas iekļaušanos sabiedrībā. (Foto: Dainis Ģelzis)

Agrāk “Sudrabos” bijis iekārtots pasts, frizētava, bibliotēka un pat ciema padome. Iecere tieši par šīs ēkas pielāgošanu cilvēkiem ar invaliditāti radās pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad pašvaldībās aizsākās deinstitucionalizācijas projekts.

Toreiz secināts, ka šāds sociālais pakalpojums Rucavas novadā ir nepieciešams, jo pašvaldības teritorijā dzīvo vairāki projekta mērķgrupas cilvēki.

Projekts “Kurzeme visiem” tiks īstenots līdz 2023.gadam, lai palīdzētu Kurzemes reģionā ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas maksimāli samazina ilgstošās aprūpes iestādēs esošo  personu skaitu.

Rucavas novada Sociālā dienesta vadītāja Daiga Grenovska norāda, ka projekta laikā izveidos grupu dzīvokļus Rucavā un dienas aprūpes centru Ķāķišķē – tas tiks veidots “Birztalu” tā sauktajā bijušā veikala galā.

Ķāķišķes “Birztalās”, bijušā veikala galā, taps dienas aprūpes centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Foto: Dainis Ģelzis

Plānots, ka šos sociālos pakalpojumus izmantos pagaidām 11 Rucavas novada iedzīvotāji. Ķāķišķes ģimeņu centra dežurante Inta Pērkone mums pastāsta, ka tā ir kārtējā aktivitāte, lai neviens iedzīvotājs novadā nejustos atstumts. Būvdarbus veic uzņēmums SIA “Monolīts B”.

Ķāķišķes ģimeņu centrā vietējiem iedzīvotājiem tiek nodrošināti dažādi ikdienas pakalpojumi, piemēram, veļas mazgāšana, duša, atbalsts krīzes situācijās.

Centrs tika izveidots 2005.gadā ar Nīderlandes karalienes Juliānas fonda atbalstu. Pirms pāris gadiem turpat atvēra tā saucamo krīzes istabu neparedzētām situācijām.

“Mums tagad ir ļoti labi – ievilka apkuri visās telpās, ir radiatori, varam nodrošināt vienmērīgu siltumu,” priecājas I. Pērkone. Pēc remonta arī dušas telpa būs plašāka, sienas un grīdas iegūs jaunu, vizuāli krāsaināku izskatu.

Kad nebija ierobežojumu, cilvēki drīkstēja pulcēties un sanākt kopā, centru ikdienā apmeklē vairāk nekā desmit Ķāķišķes iedzīvotāju. “Katrs te ir un būs gaidīts,” piezīmē I. Pērkone.

Iedzīvotāji gados esot noilgojušies pēc ikdienas ritma. Kārtīgs vispārējs remonts centrā nav bijis kopš iestādes atklāšanas pirms vairāk nekā 15 gadiem. Laika gaitā vieta iedzīvotājiem un novadam kļuvusi nepieciešama.

“Mums ir svarīgi, lai arī Ķāķišķē, kas ir nomaļāks ciems, vietējiem iedzīvotājiem ir vieta, kur nākt. Tur dzīvo cilvēki, un viņiem uz vietas ir vajadzīgs atbalsta punkts,” uzsver D. Grenovska.

Bet I. Pērkone ir gandarīta, ka centrs ir vieta, kur notiek svarīgākās ikdienas norises. “Te brauc autoveikali, ved patiešām kvalitatīvu daudzveidīgu pārtiku. Mēs netiekam aizmirsti. Ja tā nebūtu, tad ikdienas vajadzības nodrošināt būtu pagrūti,” piebilst dežurante.

Ķāķišķes ģimeņu centrs ir atbalsta punkts daudziem vietējiem ciema iedzīvotājiem, pārsvarā senioriem. Dežurante Inta Pērkone ir gandarīta, ka izveidojusies tik laba sadarbība starp iestādēm, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Uz vietas pieejams viss vajadzīgais. Foto: Dainis Ģelzis.Raksts pārpublicēts no portāla Liepājniekiem.lv. Autore: Liene Andersone, “Kurzemes Vārds”. Saite uz rakstu: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/rucavas-novada-bus-grupu-dzivokli-un-aprupes-centrs/

Parakstīts līgums par grupu dzīvokļa izveidi Kuldīgā

Šī gada 26. martā, Kuldīgā pie ēkas Leona Paegles ielā 12, kur nākotnē atradīsies grupu dzīvoklis pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, svinīgi parakstīja līgumu par ēkas pārbūvi.

Grupu dzīvoklis ir māja vai atsevišķs dzīvoklis, kurā cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina mājokli, individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā un, ja nepieciešams, sociālo aprūpi. Ēku Leona Paegles ielā 12 pārbūvēs un pielāgos grupu dzīvokļa izveidei, labiekārtojot arī tai pieguļošo teritoriju un iegādājoties nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu. Objektā tiks nodrošināta arī vides pieejamība.

Ēkas 1. stāvā paredzētas piecas istabiņas iemītniekiem, kurās uzturēsies viens vai divi cilvēki, dzīvojamā istaba ar virtuves zonu, darbinieku telpa, dušas un WC telpas, kā arī pacēlājs uz 2. stāvu. Savukārt 2. stāvā paredzēta kopēja atpūtas telpa, veļas mazgāšanas telpa un palīgtelpas. Pie ēkas labiekārtos pagalmiņu ar atpūtas zonu.

Kuldīgā izveidotais grupu dzīvoklis kļūs par mājām 8 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no kuriem četri šobrīd vēl atrodas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā, bet viņiem tiks dota iespēja dzīvot sabiedrībā, t.i., grupu dzīvoklī, saņemot ikdienā nepieciešamo atbalstu. Šie cilvēki tiks iepriekš īpaši sagatavoti dzīvei sabiedrībā, un viņi turpinās saņemt sociālā mentora atbalstu, arī dzīvojot šeit.

Svinīgā līguma parakstīšanā piedalījās arī Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” direktore Sarmīte Segliņa.

Par līguma parakstīšanu un grupu dzīvokļa izveidi stāsts arī Skrundas televīzijas sagatavotajā sižetā. 

2016. gadā, parakstot sadarbības līgumu ar Kurzemes plānošanas reģionu par projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu, Kuldīgas novada pašvaldība apņēmās iesaistīties visā Latvijā notiekošajā deinstitucionalizācijas procesā, nodrošinot dažādus nepieciešamos pakalpojumus gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan arī veidot jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas.

Kuldīgas Attīstības aģentūras projektu vadītāja Liene Jūrmale skaidro, ka šobrīd jau projekta ietvaros tiek sniegti pakalpojumi, kuriem nav nepieciešama infrastruktūra, piemēram, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, grupu nodarbības un speciālistu konsultācijas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem u.c. Taču saskaņā ar deinstitucionalizācijas plānu Kuldīgas novada pašvaldība veidos arī piecus jaunus pakalpojumus, kam nepieciešama infrastruktūra – dienas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem bez atbalsta aprūpē, dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ar atbalstu aprūpē, divas specializētas darbnīcas un grupu dzīvokli. Grupu dzīvoklis ir pirmais objekts, kurā tiek sākti būvniecības darbi. Iecerēts, ka 2021. gada beigās / 2022. gada sākumā šeit varēs jau sniegt pakalpojumu.

Būvdarbu veicējs tika noskaidrots publiskā iepirkumā. SIA “Amatnieks” būvdarbi jāpabeidz astoņu mēnešu laikā. Būvdarbi izmaksās 484 444,44 EUR, neskaitot PVN. Savukārt būvuzraudzību nodrošinās SIA “BaltLine Globe” par 8 650,00 EUR, neskaitot PVN. Ēkas pārbūves būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veiks SIA “JaunRīga ECO”.

Grupu dzīvokļu izbūve un iekārtošana norisinās Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/007 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” ietvaros. Projekta mērķis ir izveidot infrastruktūru, lai attīstītu sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem Kuldīgas novadā, mazinot institucionālās aprūpes risku.

Teksts un foto: kuldiga.lv

Aicinām pieteikties divu integrējošu nometņu organizatorus

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros aicinām pieteikties interesentus divu integrējošu nometņu organizēšanai:

  • Bērniem un viņu ģimenēm un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm. Vairāk informācijas: https://saite.lv/lRPgJ;
  • Potenciālām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus. Vairāk informācijas: https://saite.lv/ELhh1.

⏰ Jūsu pieteikumus vienas vai abu nometņu organizēšanai gaidīsim līdz š.g. 22.martam plkst. 15.00!

Plašāka informācija par abām integratīvajām nometnēm un pieteikšanos to organizēšanai ir pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapās sadaļā: https://www.kurzemesregions.lv/iepirkumi/ 

VBTAI sāk nodrošināt bezmaksas psihoterapijas pakalpojumu ģimenēm ar bērniem

No 1. marta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Konsultatīvā nodaļa ESF līdzfinansētā projekta 9.2.1.3/16/I/001 “Atbalsta sistēmas pilnveide bērniem ar saskarsmes grūtībām, uzvedības traucējumiem un vardarbību ģimenē” ietvaros sāk nodrošināt ģimenēm ar bērniem bezmaksas ģimenes psihoterapijas konsultācijas. Ģimenes psihoterapijas konsultācijas notiks Latvijas Sistēmisko un ģimenes psihoterapeitu biedrības psihoterapeitu (psihoterapijas speciālistu) vadībā.

Ģimenes psihoterapijas mērķis ir stiprināt ģimeni kā vienotu veselumu, palīdzot identificēt un mazināt problēmas, kas traucē ģimenes sekmīgai funkcionēšanai. Ģimenes psihoterapija rosina ģimenes locekļus mainīt neprasmīgas, savstarpēji noliedzošas attiecības ģimenē, veicina lielāku savstarpējo sapratni, iecietību un laipnību.

Ģimenes psihoterapijas konsultācijas var notikt gan visai ģimenei vienlaicīgi, gan arī citādi – vecākam ar bērnu, vecākiem bez bērniem, vairākiem ģimenes locekļiem vienlaikus vai arī kā individuālās konsultācijas. Jebkurā gadījumā – konsultācijas mērķis būs stiprināt ģimeni kopumā, atklāt tajā līdz šim slēptos resursus, pilnveidot un attīstīt sadarbības un konfliktu risināšanas prasmes utt.

Projekta ietvaros nodrošinātās psiholoģiskās konsultācijas būs ne īsākas par stundu un garākas par pusotru stundu, tās notiks vidēji reizi nedēļā. Katra ģimene varēs saņemt no vienas līdz desmit konsultācijām (kopējais stundu skaits vienas ģimenes konsultācijām nedrīkstēs pārsniegt desmit stundas), taču izņēmuma gadījumos terapeitisko sesiju skaits varēs tikt palielināts.

Sīkāka informācija par pakalpojumu atrodama: https://www.bti.gov.lv/lv/gimenes-psihoterapijas-konsultacijas

calis.lv: Uzsāk labdarības akciju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Bērnu slimnīcas fonds (BSF) ir uzsācis labdarības akciju “Dosim bērnam iespēju!” aicinot ziedot bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST)! Akcijas mērķis ir palīdzēt vismaz 40 bērniem ar AST vecumā līdz septiņiem gadiem saņemt nepieciešamo terapiju, lai bērni varētu pilnvērtīgi attīstīties un apgūt nepieciešamās prasmes, kas palīdzētu viņiem iekļauties sabiedrībā.

Ceturtdien, 11. februārī, labdarības akcijai ir pievienojies veikalu tīkls “Rimi Latvia”, aicinot ikvienu palīdzēt bērniem un ziedot akcijai ziedojumu kastītēs Rimi veikalos, Rimi e-veikalā vai ziedojot savu “Mans Rimi” naudas uzkrājumu. Katrs akcijai ziedotais privātpersonas un arī uzņēmumu eiro tiks dubultots Eiropas Attīstības un Rekonstrukcijas bankas (ERAB) kopienas iniciatīvas ietvaros. Vienam bērnam ar AST terapija gadā izmaksā ap 2500 eiro.

“Katru nedēļu Bērnu slimnīcas fonds saņem vismaz divus pieteikumus pēc palīdzības bērniem ar AST. Šobrīd, kad ir pats gada sākums, rindā gaida jau 56 bērni. Vairāku gadu garumā, kopš palīdzam šiem bērniem, redzam, cik ļoti viņiem pietrūkst valsts atbalsta, un attiecīgi nepieciešamība pēc ziedotāju palīdzības arvien pieaug,” par esošo situāciju pastāstīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

“2020. gadā, pateicoties ziedojumiem, mēs varējām palīdzību sniegt 238 bērniem ar AST – 192 bērni saņēma nepieciešamo terapiju, savukārt 87 bērniem mēs apmaksājām diagnostiku. Kopā šim mērķim tika novirzīti 270 tūkstoši eiro. Tas ir ļoti liels un vērtīgs ieguldījums, par ko esam bezgala pateicīgi visiem ziedotājiem, jo bez viņu atbalsta šie bērni nebūtu saņēmuši iespēju uzlabot savu veselību. Katram no viņiem tā ir bijusi iespēja attīstīties un apgūt prasmes, kas nepieciešamas ikdienā, lai varētu integrēties sabiedrībā, komunicēt ar ģimeni un vienaudžiem, apgūt valodu un vēl citas prasmes. Taču vienlaikus ir skaidrs, ka tā nav normāla situācija, un paralēli tūlītējai palīdzībai, kas bērniem ir nepieciešama šodien, ir jāveido valsts atbalsta sistēma, kas nodrošinās bērniem iespēju saņemt bezmaksas pakalpojumus jau tuvākajā nākotnē,” vēstī Liene Dambiņa.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka 2019. gadā Latvijā bija 2369 bērni, kuriem ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi (AST), Aspergera sindroms vai jaukti specifiski attīstības traucējumi. Tas ir par 12% vairāk nekā 2018. gadā.

1285 bērniem bija diagnosticēts bērnības autisms vai atipisks autisms, kas ir par 22 procentiem vairāk nekā 2018. gadā, 97 bērniem bija diagnosticēts Aspergera sindroms, savukārt 987 bērniem tika noteikti jaukti specifiski attīstības traucējumi.

Ikviens ir aicināts ziedot, un ERAB kopienas iniciatīvas ietvaros privātpersonu un uzņēmumu ziedojums tiks dubultots! Ziedot iespējams ziedojumu kastītēs Rimi veikalos un Rimi e-veikalā, ziedojot savu “Mans Rimi” naudas uzkrājumu, Bērnu slimnīcas fonda mājaslapāZiedot.lv mājaslapā, kā arī izmantojot Mobilly kontu.

 

Raksts pārpublicēts no calis.lv. Raksta oriģināls pieejams: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/uzsak-labdaribas-akciju-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem.d?id=52926413

RC ZELDA sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas jautājumos, kas skar personu ar garīga rakstura traucējumiem interešu un tiesību aizstāvību

Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA” (RC ZELDA) projekta “ES gribu būt starp JUMS” ietvaros uzsācis sniegt bezmaksas juridiskās
konsultācijas jautājumos, kas skar personu ar garīga rakstura traucējumiem interešu un tiesību aizstāvību.

Bezmaksas juridiskās konsultācijas, dokumentu sagatavošana dažādām iestādēm, kā arī atsevišķos gadījumos pārstāvība tiesā tiek sniegta Latvijā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu tuviniekiem vai citām personām (piemēram, sociālajiem darbiniekiem, policijas pārstāvjiem, tiesu darbiniekiem, u.c.), lai nodrošinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem tiesību un interešu īstenošanu.

Juridiskās konsultācijas tiek sniegtas jautājumos:

  • par tiesībām uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā;
  • par rīcībspējas pārskatīšanu, atjaunošanu vai ierobežošanu;
  • par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību;
  • par savu tiesību aizsardzības iespējām;
  • par bērnu tiesību aizsardzību;
  • par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību
  • citos jautājumos, kas nozīmīgi personām ar garīga rakstura traucējumiem.

 

  •  Šobrīd, pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, juridiskās konsultācijas klātienē netiek sniegtas. Konsultācijas iespējams saņemt rakstiski, rakstot uz e-pastu: sandra@zelda.org.lv, vai telefoniski, zvanot RC ZELDA juristam pa tālruni 22062460.

Juridisko konsultāciju sniegšana klātienē – RC ZELDA birojā, Mārupes ielā 4 – 31, Rīgā, tiks atsākta uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Bezmaksas juridiskā palīdzība pieejama laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Projektu “ES gribu būt starp JUMS” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds.” Projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu pieeju tiesību aizsardzības līdzekļiem personām ar garīga rakstura traucējumiem, tādējādi mazinot sabiedrības aizspriedumus un uzlabojot iespējas iekļauties vietējā kopienā.

Izmaiņas sociālajā jomā 2021. gadā

Labklājības ministrija informē par izmaiņām sociālajā jomā 2021.gadā:

  • Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 500 eiro.
  • Garantētais minimālais ienākumu līmenis (GMI) tiks paaugstināts no līdzšinējiem 64 eiro līdz 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 272 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 190 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošinātas  mājsaimniecības ienākumu slieksni  katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku kā 436 eiro  pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 305 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, bet ne zemāku par trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksni.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu likme būs 34,09 % (darba devējam 23,59 %, darba ņēmējam 10,50 %), pašnodarbinātajam 31,07 %
  • Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai, bet MUN maksātāja nodarbinātie (darbinieki un tie, ar kuriem ir noslēgts uzņēmuma līgums un persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja) ir sociāli apdrošināti kā darba ņēmēji vispārējā kārtībā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam saglabājas līdzšinējā kārtība tiem MUN maksātājiem, kuri statusu iegūs līdz 2020. gada 31. decembrim.   
  • Pašnodarbinātajiem, kuri bija izvēlējušies maksāt patentmaksu, jāizvēlas cits nodokļu maksāšanas režīms. Samazinātās patentmaksas maksātājiem saglabājas līdzšinējā kārtība.
  • Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2021. gadā būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem būs tiesības pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. 2021. gadā pensionēties priekšlaicīgi varēs personas, kuras sasniegušas 62 gadu vecumu. (No 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās, t.i., ik gadu par 3 mēnešiem līdz 2025. gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums).
  • Noteikti jauni minimālie vecuma pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no katra personas apdrošināšanas stāža gada. Minimālo vecuma pensiju aprēķinās  minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzei 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –163 eiro), piemērojot koeficientu – 1,1, un par katru nākamo gadu, kas pārsniedz 15 gadus, kas nepieciešami vecuma pensijas piešķiršanai, apmēru palielinot par diviem procentiem no minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzes.
  • Noteikti jauni minimālie invaliditātes pensijas apmēri, kas turpmāk būs atkarīgi no invaliditātes pensijas aprēķina bāzes 136 eiro (personām ar invaliditāti no bērnības –163 eiro):
  • III grupas invaliditātes gadījumā invaliditātes pensija tiek noteikta invaliditātes pensijas aprēķina bāzes līmenī, kas ir 136 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro;
  • II grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro), kurai piemērots koeficients 1,4. Tādējādi II grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 190,40 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 228,20 eiro.
  • I grupas invaliditātes pensijas apmērs nedrīkst būt mazāks par invaliditātes pensijas aprēķina bāzi 136 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro), kurai piemērots koeficients 1,6. Tādējādi I grupas invaliditātes pensijas minimālais apmērs būs 217,60 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 260,80 eiro.
  • Palielinoties invaliditātes pensiju apmēriem, palielināsies arī atlīdzību par darbspēju zaudējumu, kas noteikti sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību, minimālie apmēri, jo atlīdzību apmēri nedrīkst būt mazāki par attiecīgajai invaliditātes grupai noteikto minimālo invaliditātes pensiju.
  • Paaugstināts atbalsts apgādnieku zaudējušiem bērniem (apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs, atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs,), nosakot to bērniem līdz septiņu gadu vecumam 136 eiro, bet bērniem no septiņu gadu vecuma – 163 eiro.
  • Par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim pensiju un atlīdzību, kas  nosakāmas minimālā apmērā, izmaksā tajā minimālajā apmērā, kāds bija noteikts  atbilstoši normatīvajiem aktiem līdz 2020. gada 31. decembrim, un ne vēlāk kā līdz 2021. gada maijam veic šo minimālo pensiju un atlīdzību pārrēķinu, un starpību izmaksā vienlaikus ar 2021. gada maija mēneša pensiju vai atlīdzību.
  • Noteikts, ka minimālos pensiju un atlīdzību apmērus pārskatīs ne retāk kā reizi trijos gados.
  • Atcelts maksimālais izmaksas ierobežojums slimības pabalstam, kas tiek izmaksāts sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai konstatēto arodslimību.
  • Apgādnieka zaudējuma pensijas izmaksās par iepriekšējo mēnesi. Tās apgādnieka zaudējuma pensijas, kas piešķirtas līdz 2020.gada 31.decembrim un kuru izmaksa nepārtraukti turpinās pēc 2021. gada 1. janvāra, turpinās izmaksāt par kārtējo mēnesi.
  • Slimības pabalstu slima bērna, kurš nav sasniedzis 14 gadu vecumu, kopšanas gadījumā izmaksā līdz darba nespējas 30. dienai, ja bērnu kopj traumas dēļ, kas saistīta ar kaulu lūzumu.
  • Paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma minimālie apmēri, kā arī personām ar I un II invaliditātes grupu pabalsta aprēķinā piemērojamais koeficients no 1.3 uz 1.4. Tādējādi jaunie pabalsta apmēri ir šādi:
  • pensijas vecumu sasniegušajām personām, kuras nav ieguvušas tiesības uz vecuma pensiju – 109 eiro mēnesī (līdz šim 64,03 eiro);
  • personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā: III invaliditātes grupai – 109 eiro (līdz šim 80 eiro), II grupai – 130,80 eiro (līdz šim 96 eiro), I grupai – 152,60 eiro (līdz šim 104 eiro. Ja persona ar invaliditāti nestrādā, pabalstam noteikta piemaksa pie attiecīgās grupas pabalsta: +30% piemaksa I grupai, +20% II grupai;
  • personām ar invaliditāti kopš bērnībās: III invaliditātes grupai – 136 eiro (līdz šim 122,69 eiro), II grupai – 163,20 eiro (līdz šim 147,23 eiro), I grupai – 190,40 eiro (līdz šim 159,50 eiro).
  • bērnam apgādnieka nāves gadījumā: līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) – 136 eiro (līdz šim 92,50 eiro un 106,72 eiro bērnam ar invaliditāti),  no septiņu gadu vecuma 163 eiro (līdz šim 111,00 eiro).
  • No 2021.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim nodrošinājuma pabalsta izmaksa tiks nodrošināta tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt par laiku no 1. janvāra līdz 30. aprīlim Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) veiks nodrošinājuma pabalsta pārrēķinu un nodrošinās starpības izmaksu maijā. Vienlaikus maijā notiks pāreja uz nodrošinājuma pabalsta izmaksu par iepriekšējo mēnesi (šobrīd maksā par esošo), nodrošinot, ka cilvēkam izmaksātais apmērs (starpība par gada pirmajiem mēnešiem) nav mazāks par 2021. gada aprīlī piešķirtā nodrošinājuma pabalsta apmēru.
  • Ņemot vērā, ka tiks paaugstināti valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēri, paaugstināsies arī apbedīšanas pabalsts nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā. Pabalsts ir noteikts mirušajai personai piešķirtā nodrošinājuma pabalsta divkāršā apmērā. To piešķir personai, kura uzņēmusies apbedīšanu. Lai arī personām ar I un II invaliditātes grupu nodrošinājuma pabalsta apmērs ir atkarīgs no tā, vai persona iepriekšējā mēnesī ir vai nav bijusi nodarbināta, apbedīšanas pabalsta aprēķinā netiek ņemts vērā nodarbinātības fakts, tādējādi sekmējot to, ka ģimenei tiek sniegts maksimāls atbalsts sakarā ar tuvinieka nāvi.
  • Paaugstināts valsts sociālais pabalsts Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenēm, tas būs 109 eiro mēnesī (šobrīd 100 eiro). No 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. aprīlim valsts sociālo pabalstu piešķirs un izmaksās tādā apmērā, kā to noteica normatīvais regulējums līdz 2020.gada 31.decembrim (proti, 100 eiro apmērā), savukārt pārrēķinu un valsts sociālā pabalsta starpības izmaksu par periodu no 1. janvāra līdz 30. aprīlim VSAA nodrošinās līdz 2021.gada 1.jūnijam.
  • Par bērniem ar invaliditāti neatkarīgi no tā, vai bērns turpina mācības pēc 15 gadu sasniegšanas, tiks turpināta ģimenes valsts pabalsta izmaksa līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai. Arī šim pabalstam noteikts pārejas periods – to piešķirs par periodu no 2021. gada 1. janvāra un izmaksās ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. aprīlim.
  • Līdzšinējo divu gadu pēcadopcijas uzraudzības termiņa vietā ir noteikts, ka bērna, kurš adoptēts uz ārvalstīm, pēcadopcijas uzraudzība ilgs līdz bērna 18 gadu vecumam. Turklāt pirmos divus gadus pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā, Labklājības ministrijā (LM) pēcadopcijas ziņojums jāiesniedz divreiz gadā, katru nākamo gadu – reizi gadā.
  • Paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem būs 218 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 327 eiro. Grozījumi paredz arī pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja cilvēks sekmīgi mācās – 109 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro mēnesī. Palielināts arī  pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Tagad tas noteikts 820.05 eiro apmērā.
  • Asistenta pakalpojuma pašvaldībā sniedzējiem atlīdzība par  vienas pakalpojuma sniegšanas stundu noteikta, ņemot vērā minimālo algu, kāda tā būs no 2021.gada 1.janvāra (500 euro), jo saskaņā ar darba likumdošanu darba samaksa nevar būt zemāka par minimālās algas apmēru.

Covid-19 atbalsta pasākumi

  • No 2021.gada 1.janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam sociāli apdrošinātajai personai ir tiesības uz slimības palīdzības pabalstu (60% apmērā no personas iemaksu algas) pie šādiem nosacījumiem:

–  vienam no bērna vecākiem (vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona nevar strādāt attālināti un aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot) vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam un ja bērns ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti;

–  personai, kas ir atbalsta persona personai ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kurai pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu un kura ar Covid-19 infekciju saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.

  • Līdz 2021. gada 30. jūnijam akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumā par pirmajām 3 darbnespējas dienām tiks izsniegta darbnespējas lapa B un izmaksāts slimības pabalsts.
  • Līdz 2021. gada 30. jūnijam darba nespējas lapu apmaksa no pirmās darbnespējas dienas ar Covid-19 saistītajos gadījumos un esot karantīnā.
  • Līdz 2021. gada 30. jūnijam pagarināts termiņš, kādā Covid-19 un karantīnas gadījumā tiek izmaksāts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.
  • Pagarināts termiņš, kādā slimības pabalsta periodā neieskaitīs periodu kurā persona slimo ar Covid-19 vai atrodas karantīnā.
  • Līdz 2021. gada 11. janvārim (uz ārkārtējās situācijas laiku) tiek izmaksāts vecāku pabalsta turpinājums personām, kurām piešķirtā vecāku pabalsta periods (līdz bērna viena gada vai pusotra gada vecumam) beidzas laikā, kad sakarā ar Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, un ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ personas nevar atgriezties darbā, jo darba devējs nenodarbina darbinieku vai iestājusies dīkstāve, vai nav iespēja gūt ienākumus no saimnieciskās darbības.
  • Pagarināts bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periods līdz 2021. gada 30. jūnijam. Līdz ar to cilvēki, kuriem piešķirtā bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods beidzas 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kuri sakarā ar Covid-19 izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļiem turpina būt bezdarbnieka statusā, var pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kuru piešķir no nākamās dienas pēc tam, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas periods, uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.
  • Pagarināts termiņš līdz 2021. gada 31. decembrim, kad bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja bezdarbnieks iegūst darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statusu uz laiku līdz 120 dienām.
  • Pagarināts termiņš līdz 2021. gada 30. jūnijam, ja cilvēks, kuram bezdarbnieka statuss piešķirts 2020.gada 12.martā vai vēlāk, darba attiecības izbeidz pēc paša vēlēšanās, bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

No 2021. gada 1. aprīļa

  • Paredzēts noteikt vienotus mājokļa pabalsta piešķiršanas principus un saturu. Būs noteiktas izdevumu pozīcijas, kuras tiks piemērotas mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanai. Ministru kabinetam noteiks minimālās normas šīm izdevumu pozīcijām, kā arī mājokļa pabalsta apmēra aprēķināšanas, piešķiršanas un izmaksas kārtību. Izdevumos iekļaujami visi siltumenerģijas avoti apkures nodrošināšanai, tajā skaitā cietais kurināmais; turklāt mājokļa izdevumos iekļauti arī telekomunikāciju un  interneta izdevumi, ņemot vērā to aktualitāti šajā un visticamāk arī turpmākajā laikā. Pašvaldībām dots deleģējums saistošajos noteikumos noteikt labvēlīgākus nosacījumus izdevumu pozīciju normām.

No 2021. gada 1. jūlija

  • Tiek ieviests minimālais valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts 1500 eiro ceturksnī (500 eiro x 3 mēneši). Tas nozīmē, ka ceturksnī par darba ņēmēju jābūt nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz 511,35 eiro (500 x 34,09 % x 3). Personai tiek summēti visi ienākumi, no kuriem veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Starpību no saviem līdzekļiem maksā darba devējs vai vairāki darba devēji proporcionāli darba ņēmēju ienākumiem un nodarbinātības periodam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par trešo ceturksni un līdz 20. decembrim sniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, kas dienas laikā šo informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) paziņo darba devējiem. Darba devējiem ir pienākums trīs mēnešu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veikt minimālās obligātās iemaksas.

  • Pašnodarbinātie maksā 10 % pensiju apdrošināšanai līdzšinējo 5 % vietā, bet ne mazāk kā no 1500 eiro ceturksnī (3000 eiro pusgadā).
  • Pašnodarbinātie var veikt minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no faktiskā ienākuma, ja iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājumu par plānotajiem ienākumiem: līdz 2021. gada 15. jūlijam par III ceturksni, līdz 15.oktobrim par IV ceturksni. Ja nav iesniegts apliecinājums, jāmaksā minimums.
  • Autoratlīdzības izmaksātājs ietur 25 % no autoratlīdzības. No tā 80 % tiek novirzīti autoratlīdzības saņēmēja sociālajai apdrošināšanai (pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, veselības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai), bet 20 % – iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Ja persona saņem tikai autoratlīdzību un tās apmērs par pusgadu nesasniedz minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta apmēru, tad autoratlīdzības saņēmējam no autoratlīdzības un minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta starpības jāveic 10 % pensiju apdrošināšanai. Uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2020. gada 31. decembrim, attiecas līdzšinējā kārtība.
  • Īpašās kopšanas pabalsta un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti vai personām, kuras kopj bērnu ar invaliditāti un kurām VSAA izmaksā invaliditātes pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā vai piemaksu pie ģimenes pabalsta par bērnu ar invaliditāti, piešķirs bez personas iesnieguma, tikai pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas sniegto informāciju par personai noteiktajām medicīniskajām indikācijām.
  • Personām, kuras saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pašvaldību un privātajos sociālās aprūpes centros  (turpmāk – SAC), izņemot gadījumus, kad personas pakalpojuma saņemšana SAC tiek finansēta no valsts pamatbudžeta, piešķirtā īpašās kopšanas pabalsta izmaksa netiks pārtraukta.
  • Palielināts pabalsts par aizbildnībā esoša bērna uzturēšanu – līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai 215 eiro mēnesī (šobrīd 107,50 eiro), no septiņu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 258 eiro mēnesī (šobrīd 129,00 eiro).

Lielākas sociālās garantijas pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

No 2021. gada 1.janvāra ir paaugstinātas sociālās garantijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vienreizējs pabalsts patstāvīgas dzīves uzsākšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem  ir 218 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 327 eiro.

To paredz Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumos Nr.857 „Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kas 2020.gada 17.decembrī pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi paredz arī pabalstu ikmēneša izdevumiem, ja cilvēks sekmīgi mācās – 109 eiro mēnesī, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 163 eiro mēnesī. Palielināts arī  pabalsts sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādei. Tagad tas noteikts 820.05 eiro apmērā. Vienlaikus noteikumu grozījumi paredz pārejas periodu pabalsta sadzīves priekšmetu un mīkstā inventāra iegādes izmaksai, nosakot, ka pabalstu, kas piešķirts no 2021.gada 1.janvāra, pašvaldība varēs pārrēķināt un izmaksāt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Spēks. Drosme. Enerģija – 1. diena Sarunu festivālā “LAMPA”

Aicinām noskatīties ierakstu ar Labklājības ministrijas apspriestajām tēmām sarunu festivāla “Lampa” pirmajā dienā.

Sarunu festivālā LAMPA 4.septembrī apspriedām četras tēmas:

⏰ video no 00:10:00 līdz 01:10:00 ➡️ “Veselība. Izglītība. Darbs.” Piedalās: Ilze Viņķele, Ņikita Bezborodovs, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska

⏰ video no 01:40:00 līdz 02:45:00 ➡️ “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?” Piedalās: Krista Brūna, Inese Lapsiņa, Toms Pulmanis, Inese Ruka – Jansone un Jekaterina Jeremejeva

⏰ video no 03:35:00 līdz 04:45:00 ➡️ “Cilvēku ar invaliditāti privātā dzīve – vai drīkst?” Piedalās: Baiba Baikovska, Iveta Ķelle, Kristīne Balode un Daina Podziņa

⏰ skaties video no 06:35:00 līdz 07:40:00 ➡️ “Bērns un citādība” Piedalās: Kaspars Goba, Rasa Bugavičute-Pēce, Karīna Pētersone un Inga Cvetkova