Category Archives: Atbalsta iespējas Kurzemē

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi grupu dzīvokļa ēkai Kuldīgā

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi Leona Paegles ielā 12, kur atradīsies grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur iemītniekiem tiks nodrošināta mājvieta, individuāls atbalsts un, ja nepieciešams, arī sociālā aprūpe.  Ēka tiek pārbūvēta un pielāgota grupu dzīvokļu izveidei, labiekārtojot arī tai pieguļošo teritoriju. Pirmajā stāvā paredzētas piecas istabas iemītniekiem, savukārt otrajā stāvā paredzētas divas dzīvojamās istabas, kopēja atpūtas telpa un veļas mazgāšanas telpa.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības lapas Facebook: https://www.facebook.com/kuldigalv/posts/pfbid0sFctSDt3X7sJgciXBA8uCRxDYU28gCPuCCP93C1tBVW6qkvDfUirpjVeK83oxJP3l

“Es iepriekš neteicu vārdus “es tevi mīlu”, bet tad piedzima Elīza.” Mammas stāsts par meitiņu ar reto Kabuki slimību

“Elīzas piedzimšana mainīja manu dzīvi. Elīza mums ir iemācījusi ļoti daudz,” par savu priekšlaikus dzimušo bērnu, kuram uzstādīta retās slimības diagnoze – Kabuki sindroms, stāsta Kristīne. Šobrīd viņu abu nedēļas pamatu veido piecu dažādu terapiju apmeklēšana.

“Elīza ir priekšlaikus dzimis bērniņš, piedzima septītajā grūtniecības mēnesī. Ceturtajā dienā viņa gandrīz nomira; sāka vemt žulti. Tajā brīdī ārsti saprata, ka bērnam ir problēmas ar ēšanu – divus mēnešus pavadījām slimnīcā, Elīzu baroja caur zondi,” stāstu par sava trešā bērna dzīves sākumu uzsāk Kristīne no Saldus. Pirmais bērna dzīves gads pavadīts nemitīgos izmeklējumos, jo zīdainis nav pieņēmies svarā. “Ārsti rāja, ka varbūt bērns netiek pareizi barots. Taču gada vecumā tika veiktas ģenētiskās pārbaudes un atklāts, ka Elīzai ir Kabuki sindroms. Tā ir viena no retajām slimībām; Latvijā reģistrēta tikai trīs bērniem.”

Piecas terapijas katru nedēļu

Kristīne stāsta, ka Kabuki sindromam ir raksturīgas daudzas veselības problēmas, piemēram, sirds problēmas, ēšanas traucējumi, garīgās attīstības traucējumi u. c. Elīzai ir četri gadi; šobrīd viņai ir ēšanas traucējumi un attīstības aizture – attīstība ir divus gadus veca bērna līmenī. “Pirmos divus gadus nemitīgi braukājām pie ārstiem, bet tad sapratām: ne jau vešana pie ārstiem atrisina lietas, svarīgākā ir strādāšana ikdienā,” stāsta Kristīne un uzskaita terapijas, ko katru nedēļu Elīza apmeklē: ABAS terapiju, sīkās motorikas terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju, tāpat arī sensoro istabu daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”; ikdienā tas sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un atbalsta pasākumus bērniem un viņu vecākiem. “Sensorā istaba ir atpūtas vieta bērniem – tajā viņi nomierinās. Piemēram, spēlējoties ar siltām smiltīm, guļot ūdens gultā,” Elīzas mamma stāsta par piedāvājumu centrā, ko viņa mīļi dēvē par “Jumīti”. “Pat neatceros, kā uzzināju, ka Saldū ir “Jumis” – projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veidots centrs, kur var nākt darboties un bez maksas saņemt terapijas. Elīzai visas šeit piedāvātās terapijas ļoti palīdz.”

Sapratusi, ka ir par traku un bez psihologa atbalsta neiztikt

“Pirmais Elīzas dzīves gads bija ļoti smags, šausmīgs – negulētas naktis, iemidzināšana uz rokām… Man šķita, ka sajukšu prātā. Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka šeit vecākiem ir pieejams psihologs,” stāsta Kristīne, atklājot, ka sākumā no psihologa atbalsta atteikusies, jo turējusies pie pārliecības, ka viņa ir “stiprā mamma”. “Domāju – es taču esmu izaudzinājusi divus bērnus, psihologu man nevajag! Tomēr sapratu, ka ir par traku un netieku galā; vērsos pie psihologa. Psihologs man ļoti palīdzēja – atrast mieru, arī jautājumā par darbu,” teic Kristīne, paskaidrojot, ka darbu un šādu bērna veselības stāvokli savienot nebija iespējams, taču atgriezties darbā gribējusi. Tikai nesen Kristīne atsākusi strādāt – par deju skolotāju, taču nepilnā slodzē, jo bērna vešana četras reizes nedēļā uz terapijām arvien aizņem daudz laika. Sevis stiprināšanai Kristīne apmeklējot arī mammu grupas, ko organizē centra vadītāja Agrita Sleže: “Vadītāja mums, mammām, ir liels atbalsts; viņa ir zelts – piemēram, iedrošina nodarboties ar mājražošanu un rīko grupas, kur varam viena ar otru padalīties savās ikdienas raizēs.”

Piedzimstot “īpašajam bērnam”, izjukusi laulība

“Elīza man mainīja dzīvi. Pašķīrāmies ar vīru,” atklāj Kristīne un smaidot teic, ka nu viņai ir jaunas attiecības, kurās saņem lielu atbalstu Elīzas audzināšanā.

Smago ģimenes stiuāciju pēc Elīzas piedzimšanas veidoja ne vien bērna veselības stāvoklis un Kristīnes laulības izjukšana, bet arī finansiālā situācija – par Elīzas invaliditāti mēnesī tiek maksāts pabalsts vien 106 eiro apmērā. “Turklāt netika noteikts, ka bērnam būtu vajadzīgs asistents. Es šo lēmumu pārsūdzēju, bet veltīgi, lai gan pusotra gada vecumā Elīzu nebija iespējams palaist bērnudārzā – tad viņa vēl neprata staigāt, bija jābaro ar karotīti, viņai bija regulāras epilepsijas lēkmes un ļoti zema imunitāte,” stāsta mamma. Ja būtu noteikta nepieciešamība pēc asistenta, mamma varētu saņemt asistentam paredzēto atalgojumu.

Kristīne ilgi domājusi, kā palielināt ienākumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka Elīzas augšanas problēmu dēļ izrakstīts uztura bagātinātājs, kas izmaksā 300 eiro mēnesī. “Mēs vienkārši nevarējām to pavilkt – izvadāt bērnu uz terapijām un pirkt šo uztura bagātinātāju! Domāju, ka man vajag sākt kaut ko ražot. Domāju tik ilgi, līdz izdomāju – mājās ražot vannas bumbas, nodarboties ar mājražošanu – feisbukā ir lapa “Vannas bumbas īpaši Tev”. Tāds mazais biznesiņš, kas patiesībā pašā sākumā mums ļāva izdzīvot.” Kaimiņi palaikam jautājot: Kristīne, kad tu to visu paspēj? Atbilde ir: pa naktīm. “Ja naktīs mūsu logos deg gaisma, kaimiņi zina: Kristīne taisa vannas bumbas, liek kastītēs un sūta pircējiem,” smaidot saka Kristīne.

Rītu sāk ar vārdiem “es tevi mīlu”

“Es ļoti gribētu dzīvot laukos,” jautāta par sapņiem un vēlmēm, neslēpj Kristīne. Viņa Elīzai gribētu nodrošināt mierīgo lauku vidi: “Sabiedrība ir vajadzīga, jā, bet lauki viņai radītu mieru. Cilvēki Elīzu uzvelk; kad aiziet uz bērnudārzu, pārnāk uzvilkta, nesavācama.”

Mamma priecīgi un lepni teic, ka Elīzai ir savi talanti: esot ļoti muzikāla, viņai padodoties arī futbols – meitene sākusi apmeklēt futbola treniņus. Runājot par meitas sasniegumiem, mamma atklāj arī to, ka nu Elīza runājot pilnos teikumos. “Mēs omēm lielāmies, ka atkal Elīza kādu jaunu vārdu apguvusi; tagad Elīzas attīstība ļoti iet uz priekšu!” priecājas Kristīne.

“Kad Elīza piedzima, es sāku ticēt Dievam. Ka Dievs man speciāli ir atsūtījis tādu pārbaudījumu, lai es pārvērtētu savu dzīvi,” pārdomās dalās Kristīne, “Elīza mums ir iemācījusi ļoti daudz. Līdz viņas piedzimšanai, piemēram, es nemēdzu teikt “es tevi mīlu”. Tagad es to saku. Rītu sāku ar vārdiem “es tevi mīlu”. Sabučojamies, samīļojamies ar lielajiem bērniem – Elīzai ir lielāks brālis un māsa; es tā agrāk nedarīju…”

Audziniet savus bērnus tā, lai viņi pieņem citādos!

Kristīne novērojusi, ka īpašo bērnu mammas ir introvertas, viņas neiet sabiedrībā. “Šīm mammām gribas nolīst un sabiedrībā nerādīties; arī mēs ilgu laiku nerādījāmies. Man žēl, ka tā ir. Mūsu sabiedrība ir ļoti nesaprotoša; pilsētā, manuprāt, ir ļoti izteikta ņirgāšanās. Par to, ka cilvēki ir dažādi, vairāk ir jāmāca skolās – skolā nav jāmācās izglītība, skolā ir jāmācās par cilvēkiem.” Sarunas noslēgumā Kristīne citus vecākus aicina vairāk bērniem mācīt pieņemšanu: “Audziniet savus bērnus tā, lai viņi pieņem: var būt arī citādi bērni; ja kāds uzvedas savādāk, tad stāstiet, ka tā var būt un tas nenozīmē, ka tas ir slikti. Tas mums būtu liels atbalsts.”

 

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/mammas-stasts-par-meitinu-ar-reto-kabuki-slimibu/

Ventspilī atklāta ģimeniskai videi pietuvināta mājvieta

Piektdien, 6. oktobrī, atklāja ģimeniskai videi pietuvināta mājvieta Skroderu ielā 13/13A, Ventspilī, kur dzīvos 12 bērni, kuri līdz šim mitinājās Ventspils Sociālās aprūpes nama “Selga” bērnu sociālās aprūpes centrā.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome 2019. gadā uzsāka projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošona Ventspils pilsētas pašvaldībā” (turpmāk – projekts), lai nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un mājoklī, kas līdzinās  ģimenes mājoklim. Tas nozīmē, ka audzinātāju vadībā bērniem ikdiena norisināsies kā ģimenē – tiks gatavots ēdiens, veikta dzīvokļa uzkopšana, pildīti mājas darbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dosies uz skolu un interešu pulciņiem. Šādi tiks attīstītas bērnu spējas darboties un gatavība patstāvīgai dzīvei. Bērni no aprūpes nama “Selga” uz jauno mājvietu Skroderu ielā 13/13A pārcēlās jau 1.oktobrī.

Ēka Skroderu ielā 13/13A, Ventspilī, kā ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta, tika izraudzīta tādēļ, ka tās tuvumā atrodas gan valsts, gan pašvaldības iestādes, pirmsskolas un vispārējās izglītības, interešu izglītības iestādes, kultūras un sporta infrastruktūra. Turklāt ēka atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas teritorijā, un, realizējot projektu, tiek nodrošināta arī vecpilsētas ēkas un apkārtējās vides atjaunošana.

Ēkas pārbūvei 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA “Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA “Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA “Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta “Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.

Turklāt projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” ietvaros 2019. gadā sāka pārbūvēt ēku Kuldīgas ielā 4, radot jaunu dienas centru ar 373 m2 lielu platību, kas uz 10 gadiem tika nodots bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, un tiek veicināta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieejamību Ventspils bērniem, jauniešiem un pilngadīgām personām ar īpašām vajadzībām. Dienas aprūpes centra “Cimdiņš” pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 personas dienā..

Plašāku informāciju par sociālā atbalsta iespējām un citiem jaunumiem Ventspils valstspilsētas iedzīvotāji var saņemt Ventspils Sociālajā dienestā, Raiņa ielā 10, tālr. 63601210 vai Ventspils Sociālā dienesta Pārventas filiālē, Talsu ielā 39, tālr. 63663001, kā arī pašvaldības mājas lapā https://www.ventspils.lv un Ventspils Sociālā dienesta mājas lapā https://labklajiba.ventspils.lv un sociālo tīklu “Facebook” lapā.

Autors: Ventspils hronikas arhīvs
Informācija pārpublicēta no Ventspils valstspilsētas mājas lapas: https://www.ventspils.lv/ventspili-atklas-gimeniskai-videi-pietuvinatu-majvietu/

Integratīvajā nometnē “Kur tu – tur es” atklāj talantus un attīsta dažādas prasmes

No šī gada 12. līdz 16. augustam Kuldīgas novada Pelčos, Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā notika integratīva diennakts nometne “Kur tu – tur es”, ko desmit ģimenēm ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, organizēja nodibinājums “Latvijas bērnu atbalsta fonds”.

Nometnē ar vadmotīvu – “Mēs ticam – katram ir talants! Meklēsim un radīsim to kopā!” – kopumā 30 dalībnieki piecas aizraujošas dienas darbojās kopā gan atsevišķi, meklējot un attīstot ikviena spējas  un talantus. Ģimenes ar bērniem piedalījās uzticības stafetē, risināja atjautības uzdevumus, sadziedājās,  veidoja no māla un dabas priekšmetiem, krāsoja, nodevās sporta aktivitātēm, sacentās galda spēļu turnīros, dejoja un kustējās, konstruēja ar “KNOP KNOP” un darīja vēl daudz citu kopīgu aktivitāšu.

Dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nometni, izceļot tās patīkamo gaisotni un daudzveidīgās aktivitātes, kā arī lielisko nometnes organizatoru komandas darbu. Arī Kurzemes plānošanas reģions pateicas nodibinājumam “Latvijas bērnu atbalsta fonds” komandai un nometnes dalībniekiem, radot un piedzīvojot piecas prieka, saules un draudzības pilnas dienas!

Kurzemes plānošanas reģions šovasar projekta “Kurzeme visiem” kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv” – organizēja trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvās vasaras nometnes ar mērķi – veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.

Ekspluatācijā nodotas ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai izbūvētās ēkas Ventspilī, Skroderu ielā 13 un 13A

Pagājušās nedēļas izskaņā tika nodotas ekspluatācijā ēkas Skroderu ielā 13 un 13A, tādejādi veiksmīgi īstenojot 2022. gadā uzsākto projektu ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kura laikā tika izbūvētas mūsdienīgas un ģimeniskai videi pietuvinātas mājvietas bērniem.

Ventas Balss foto

Ēkās tika izveidoti divi autonomi dzīvokļi, kuros katrā no tiem dzīvos vismaz seši bez vecāku gādības palikuši bērni, kuriem līdz šim tika nodrošināta aprūpe Bērnu sociālās aprūpes namā ”Selga”. Pateicoties šī projekta īstenošanai pilsētā ir izveidota ne tikai mūsdienīga ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta bērniem, bet tika atjaunota arī degradēta teritorija vecpilsētas teritorijā. Paredzēts, ka aprūpes namā ”Selga” dzīvojošie bērni uz jaunām telpām varētu pārcelties jau šoruden.

Lai īstenotu projektu 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA ”Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA ”Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA ”Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta ”Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.

Projekts ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” tika realizēts, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kā arī pateicoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam.

Informācija pārpublcēta no Ventas Balss mājas lapas: https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/48920-ekas-skroderu-iela-13-un-13a-nodotas-ekspluatacija

LSM: Liepājā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem pieejami grupu dzīvokļi un specializētas darbnīcas

 

Specializētās darbnīcas Liepājā, projekts “Kurzeme visiem”

Specializētās darbnīcas Liepājā, projekts “Kurzeme visiem”

Cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējiem Liepājā šogad ir pieejami grupu dzīvokļi, kas viņiem ļauj uzsākt patstāvīgu dzīvi, kā arī specializētas darbnīcas dažādu prasmju attīstībai. Jauni sociālie pakalpojumi Liepājā ieviesti ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu un sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Tādējādi Liepājā iespējams sniegt līdz šim nebijušu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Liepājā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem pieejami grupu dzīvokļi un specializētas darbnīcas
00:00 / 04:41

Lejuplādēt

Dzīvokļi 16 cilvēkiem

Savs dzīvoklis, savs ledusskapis, televizors un palodzīte, kur audzēt puķes, tagad ir vienai no bijušajām aprūpes centra iemītniecēm Dainai. “Pārnācu te dzīvot no Iļģu pansionāta, te ir kā diena pret nakti, ir miers, daudz labāk nekā ar kādu kopā.”

Grupu dzīvokļi ir jauns pakalpojums Liepājā. Kopumā pieejami desmit dzīvokļi, kuros šobrīd dzīvo 16 cilvēki. Ir gan vienvietīgi, gan divvietīgi dzīvokļi.

Par iespējām pastāstīja grupu dzīvokļu vadītājs Dāvis Strazds: “Visi 16 cilvēki nāk no aprūpes centriem. Te viņiem jāmācās dzīvot patstāvīgi. Ir tāds adaptācijas periods, kura laikā viņi iemācīsies parūpēties paši par sevi.”

Grupu dzīvokļu pakalpojums paredz arī sociālās aprūpes atbalstu. Cilvēkiem palīdz iegādāties gan pārtiku, gan plānot budžetu. Tāpat ir pieejamas atpūtas telpas, veļas mazgātava un citas iespējas.

“Visi šie cilvēki ir ar garīgas attīstības traucējumiem vai psihisku saslimšanu. Taču to, vai cilvēks var saņemt šo grupu dzīvokļu pakalpojumu, izvērtē psihiatrs un mēs,” pastāstīja Strazds.

Maijā Liepājā sāka darboties arī specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, un turp dodas cilvēki arī no grupu dzīvokļiem. Tagad viņiem pieejamas mūsdienīgas un plašas telpas dažādu prasmju apguvei.

“Mēs ļoti pozitīvi vērtējam šo iespēju, kas tiek dota klientiem, kuri iznākuši no sociālās aprūpes iestādēm un ne tikai. Tā ir iespēja arī cilvēkiem, kuri dzīvo ģimenēs, kuriem nav, kur pavadīt ikdienu, vai pēc pilngadības mācīties vai apgūt kādas prasmes, tā ir iespēja arī ģimenēm atpūsties,” pastāstīja specializēto darbnīcu sociālā darbiniece Evita Krūmiņa.

Darbnīcas cilvēki apmeklējot ar prieku. Vairāki no cilvēkiem spējuši atrast arī pastāvīgu darbu, taču darba devējam ir jārēķinās, ka var būt dienas, kad cilvēks nevarēs veikt savus pienākumus. Tikmēr darbnīcas ļauj viņiem attīstīt dažādas prasmes.

“Mūsu uzdevums ir viņos saskatīt to, kas viņiem vislabāk padodas, un attīstīt. Caur praktiskām, radošām darbībām mēs to arī darām. Ir, kurš labi var strādāt dārzā, siltumnīcā, ir, kurš var virtuvē, jo mums ir mājturības nodarbības. Aleksandrs labi strādā ar ģipsi un koku, darbnīcās veidojam koka rāmjus gleznām, apgleznojam zīdu.

Ja darba terapeite redz, ka iet lieta, ir kāds talants, tad mēģinām to attīstīt,” pastāstīja Krūmiņa.

Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā. Turpmāk ieviestos pakalpojumus Liepājā nodrošinās no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Informācija pārpublicēta no LSM mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-liepaja-cilvekiem-ar-garigiem-traucejumiem-pieejami-grupu-dzivokli-un-specializetas-darbnicas.a520277/

Kuldīgas novada vēstis: turpmāk nodrošinās dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas pašvaldības izdevuma “Kuldīgas novada vēstis” augusta izdevuma: https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-novada-vestis/ 

Kuldīgas novada vestīs: Kuldīgā top grupu dzīvokļi un daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu atbalsta centrs

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības izdevuma “Kuldīgas novada vēstis” jūlija izdevuma: https://kuldigasnovads.lv/wp-content/uploads/2023/08/12_08_2023.pdf

Dienvidkurzeme: Miķeļa stāsts par dzīvi grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”

Miķelis Tiļugs

Šī gada 20. aprīlī Rucavā svinīgi atklāja grupu dzīvokļu māju “Sudrabi”. Kopumā tajā ir vietas 11 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Patlaban no tām aizņemtas četras.

Grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi” ir 2020. gadā bijušajā Rucavas novada pašvaldības uzsāktais ES fonda projekts “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rucavas novadā” (Nr.9.3.1.1/19/I/035), bet pašu ēku ekspluatācijā 2021. gada decembrī nodeva un projekta realizāciju turpina jau Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Projekta mērķis ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dot iespēju patstāvīgi dzīvot ērtā mājoklī, izmantot pakalpojumus, ko lieto ikviens sabiedrībā, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams. Ēkas pirmā stāva iekārtojums ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pašlaik grupu dzīvokļos uz dzīvi pārcēlušies četri Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, par kuriem vēlamies pastāstīt.

Miķelis Tiļugs, Dunikas pagasta iedzīvotājs

Miķelis ļoti vēlējās iemācīties patstāvību, tādēļ bija priecīgs, ka viņam tika dota iespēja apgūt grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”. Tur viņam ir dzīvoklis, kas aprīkots ar visu iedzīvei nepieciešamo. Iepriekš Miķelis dzīvoja kopā ar vecākiem, bet tagad viņš pamazām iejūtas un pierod pie patstāvīgas dzīves, kad pašam jātiek ar visu galā.

Lai pierastu pie jaunās situācijas, pagaidām jaunais vīrietis vēl pamīšus nakšņo vecāku mājās un “Sudrabos” – viņam nepieciešams ilgāks adaptācijas laiks. Vecāku mājās Miķelis palīdz dažādos lauku darbos un lopu apkopšanā.

Laiks nepieciešams arī, lai Miķelis iepazītu Rucavas apkārtni un iedzīvotājus, jo līdz šim ir viņa dzīvesvieta bijusi Dunikas pagastā. Iepazīšanās ir pakāpenisks process.

Reizi nedēļā viņš apmeklē nodarbības Liepājas Neredzīgo biedrībā, kur apguvis dažādas prasmes: keramiku, filcēšanu u.c. Filcēšanas nodarbībās ir izgatavojis interesantas rotaļlietas.

Tagad, dzīvojot “Sudrabos”, brīvajā laikā Miķelis kopā ar citiem iemītniekiem uzspēlē dažādas galda spēles, piemēram, novusu un kopīgi labi pavada laiku svinot svētkus.

Informācija pārpublicēta no Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājas lapas: https://www.dkn.lv/lv/jaunums/mikela-stasts-par-dzivi-grupu-dzivoklu-maja-sudrabi

LM skaidro: kam pienākas valsts apmaksāts starppilsētu sabiedriskais transports

Bezmaksas starppilsētu sabiedriskais transports pienākas:
✅ personai ar 1. un 2. grupas invaliditāti;
✅ bērnam ar invaliditāti;
✅ pavadošai personai, kas pavada bērnu ar invaliditāti vai personu ar 1. grupas invaliditāti.

 

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/posts/pfbid0jwBPpHZW8BMgK6hNB9MiRiWsxaDNjRy6epvHLaeSAE6Bb6imb3pN4Js8Zs31VuLNl