Category Archives: Atbalsta iespējas Kurzemē

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana

2022. gadā turpinājis augt Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 183 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 369 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 164 bērnu ar FT vecāki. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros 2022.gadā atklātas arī trīs jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Dienvidkurzemes novada Priekulē un grupu dzīvoklis Ventspils novadā. Kopumā deinstitucionalizācijas ietvaros Kurzemē līdz šim izveidotas jau astoņas jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas, kur saņemt atbalstu cilvēkiem ar GRT, un trīs vietas – bērniem ar FT.

“2022. gadā turpinājās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemes reģionā, gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sākotnēji bijām plānojuši kompensēt sociālos pakalpojumus 350 Kurzemes reģiona bērniem ar FT, priecājos, ka esam spējuši nepieciešamo atbalstu kompensēt pat lielākam bērnu skaitam! Tāpēc šogad kopā ar pašvaldībām vairāk fokusēsimies uz projekta otru mērķgrupu – cilvēkiem ar GRT, lai līdz projekta noslēgumam, kas ir jau šī gada beigās, Kurzemes reģionā ieplānotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk Kurzemes reģionā pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar GRT,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kurzemes reģiona pašvaldības turpina darbu pie infrastruktūras izveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, tā pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados. No kopumā četrām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām bērniem ar FT jau izveidotas trīs – Dienvidkurzemes novada Aizputē un Saldū darbojas sociālās rehabilitācijas centri, bet Ventspilī plašākās telpās sociālos pakalpojumus  bērniem ar FT nodrošina Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Kuldīgā šogad turpinās darbs pie dienas aprūpes centra izveides, kur plānots sniegt nepieciešamo atbalstu vismaz 29 bērniem ar FT.

Savukārt no kopumā Kurzemes reģionā iecerētās 21 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT izveidoti četri grupu dzīvokļi – trīs Saldus un viens Ventspils novados, divi dienas aprūpes centri – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Ventspilī, kā arī divas specializētās darbnīcas  – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Saldus novadā. Darbs šogad turpinās pie vēl 13 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietu izveides cilvēkiem ar GRT: pieciem grupu dzīvokļiem – trim Kuldīgas novadā un pa vienam Dienvidkurzemes novadā un Liepājā; pieciem dienas aprūpes centriem – pa vienam Dienvidkurzemes un Talsu novados un  trīs – Kuldīgas novadā; trīs specializētajām darbnīcām – divām Kuldīgas novadā un vienu Liepājā.  Plānots, ka jaunveidojamajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās pakalpojumus un atbalstu varētu saņemt kopumā vēl vismaz 164 cilvēku ar GRT.

“Atgādinām, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros nepieciešamais atbalsts cilvēkiem ar GRT pieejams ne tikai jaunveidotajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, bet ir arī iespēja  saņemt speciālistu konsultācijas, piedalīties atbalsta grupās un grupu nodarbībās, kā arī saņemt citus sev nepieciešamus sociālos pakalpojumus. 2022. gadā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī vai specializētajās darbnīcās, kā arī apmeklēja atbalsta grupu nodarbības un speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista. Šogad turpināsim  kompensēt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus gan projektā iesaistītajiem pieaugušajiem ar GRT, gan  bērniem ar FT un viņu vecākiem, kamēr vien būs pieejams finansējums,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī izglītojošus pasākumu Kurzemes reģiona skolēniem par komunikāciju ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem. Arī pērnā gada vasarā Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja trīs integrējošas nometne ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, kur tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 90 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri šobrīd saņem pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas valstspilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 38 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuālais atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot visi Kurzemes reģiona bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

LM: darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, NVA februārī piedāvā četras bezmaksas konsultācijas

Vizualizācija: ESF un NVA logo, teksts

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) februārī rīko četras bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas norisināsies 3., 10., 17. un 24. februārī no plkst. 10.00 līdz 13.00 tiešsaistē – videokonferenču platformās Zoom vai Team. Konsultācijas sniedz biedrības “Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”” konsultanti.

Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.

Pieteikšanās konsultācijām – tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite.

Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Konsultācijas darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem tiek rīkotas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros.

Atgādinām, ka darba devēji bezdarbniekiem ar invaliditāti var izveidot arī valsts līdzfinansētas darbavietas, īstenojot ESF projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” pasākumus noteiktām personu grupām. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs saņem finansējumu nodarbinātā bezdarbnieka un viņa darba vadītāja atalgojumam, dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām proporcionāli algas dotācijas daļai. Subsidētajā darbavietā nodarbinātajam bezdarbniekiem ar invaliditāti NVA piedāvā arī ergoterapeita, surdotulka vai atbalsta personas pakalpojumus.

NVA darba devējiem piedāvā arī atbalstu bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku. Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba attiecību sākumposmā NVA darba devējam nodrošina ergoterapeita konsultāciju, dotāciju darba vietas aprīkošanai un dotāciju darba vadītāja apmaksai. Pieteikums NVA jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas! Kopā ar darba devēju atbalstam var pieteikties arī nodarbinātais ar invaliditāti, ja darba tiesisko attiecību sākumposmā nepieciešams surdotulka vai atbalsta personas pakalpojums.

Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk lasiet: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, NVA piedāvā darba vietas pielāgošanas pakalpojumu

Vizualizācija, NVA logo, ESF logo un tektstuāls saturs

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī 2023.gadā piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un izmaksā vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro apmērā darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei.

Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai?

  1. solis
    • Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā
  2. solis
    • Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001 pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” NVA īsteno kopš 2022.gada oktobra. Pieteikumus darbinieku ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai ir iesnieguši 22 darba devēji, 8 darba vietās jau ir veikti ergoterapeita apsekojumi un saņemti atzinumi par nepieciešamību veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Detalizētāka informācija par NVA preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” un darba devēju pieteikuma forma pieejama NVA mājaslapas sadaļā Darba vietas pielāgošana

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Informācija pārpublicēta no NVA mājas lapas: https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/darba-devejiem-kuri-nodarbina-cilvekus-ar-invaliditati-nva-piedava-darba-vietas-pielagosanas-pakalpojumu 

LSM: bērnunamu Liepājā aizstāj ar jaunām mājām un ģimenisku vidi

Bērnunamu Liepājā aizstāj ar mājām, kur bērni var augt ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Pašlaik būvniecības procesā ir jau otra bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēka Kuldīgas ielā 20, kur tiks īstenota ārpusģimenes esošo bērnu sociālā aprūpe. Jaunā ēka tiek celta, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu. Tā būs moderna, ekonomiska, un plānots, ka astoņi bērni uz to pārcelsies jau šogad.

Liepājas Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Anna Rokjāne izrādīja būvobjektā jau redzamās ēkas izkārtojuma aprises. Viņa pastāstīja, ka ēka būs paredzēta astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Rokjāne stāstīja: “Šeit būs četras guļamistabas. Viesistaba, virtuve, tehniskā telpa, saimniecības ēka atradīsies ārpusē, būs terase, rotaļlaukums. Te dzīvos un mācīsies dažādu vecumu bērni.”

Bērnunamu Liepājā aizstāj ar jaunām mājām un ģimenisku vidi.
Liepājas Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Anna Rokjāne izrādīja būvobjektā jau redzamās ēkas izkārtojuma aprises. Viņa pastāstīja, ka ēka būs paredzēta astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Rokjāne stāstīja: “Šeit būs četras guļamistabas. Viesistaba, virtuve, tehniskā telpa, saimniecības ēka atradīsies ārpusē, būs terase, rotaļlaukums. Te dzīvos un mācīsies dažādu vecumu bērni.”

Vienlaikus tā būs ekonomiska ēka, norādīja Rokjāne: “Ēka projektēta pēc pasīvo māju principa, tai būs mazs elektrības patēriņš. Ar siltumsūkni nodrošinās apkuri un silto ūdeni.”

Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieks Ainārs Bunka uzsvēra, ka jaunās ēkas ir alternatīva bērnunamam, kas agrāk atradās pavisam netālu no jaunā bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkas Kuldīgas ielā 20.

“Tiek veidota ģimeniskai videi pietuvināta vieta, kur bērni var saņemt pakalpojumus mazās grupās, lai nebūtu šīs lielās institūcijas, lai bērni apgūtu dažādas prasmes – ēst gatavot, apmaksāt maksājumus un tā tālāk. Kad viņi izkļūs no atbalsta centra “Dzintari”, lai viņi paši būtu spējīgi dzīvot,” stāstīja Bunka.

Pirms gada viena ēka Liepājā jau tika uzcelta. Un tā veiksmīgi darbojas. Sociālā dienesta pārstāvis stāstīja:

“Bērni dzīvo astoņi vienā vietā, pa diviem istabā, nav liels bērnu un audzinātāju skaits, ir kā ģimenē. Ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, audzinātāju ir mazāk, gluži kā otra ģimene.”

Skaits ir mainīgs, taču vidēji Liepājā ārpusģimenes aprūpē atrodas aptuveni 20 bērni.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) pauda gandarījumu par šāda projekta īstenošanu pilsētā.

Viņš sacīja: “Manuprāt, bērniem, kuri ir izņemti no ģimenēm, ir nepieciešams dzīvot sociāli labvēlīgā vidē. Šādas mazas mājas ir tikai pozitīvs risinājums. Mēs vēl labi atceramies laikus, ka tepat netālu Labraga ielā bija bērnu nams, kurā mitinājās vairāk nekā 100 bērni. Protams, dažāda vecuma grupas vienā telpā. Šis projekts apliecina to, ka mēs kļūstam ģimenes videi pietuvinātāki.”

Jau uzbūvētais korpuss Salmu ielā, Liepājā.

Kopumā Liepājā tiek izveidotas četras dažādas pakalpojumu sniegšanas vietas, pastāstīja projekta vadītāja Rokjāne, uzskaitot jau iepriekšminētās jaunbūves:

“Vēl mums ir speciālās darbnīcas Breikšu ielā, kas ir paredzētas pilngadīgām personām ar garīgās attīstības traucējumiem, kur viņi varēs pa dienu nodarboties ar sveču liešanu un papīra dizainu. Ir arī grupu dzīvokļi. 12 klienti dzīvos Viršu ielā grupu dzīvokļos, bet 18 klienti darbosies specializētajās darbnīcās.”

Vienstāvu mājas būvniecība astoņu bērnu izmitināšanai notiek ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu. Tās kopējā platība būs 230 kvadrātmetri. Darbus veic SIA “A-J Energobūve”. Ēkas būvniecību paredzēts pabeigt 2023. gada vasarā. Jaunais aprūpes modelis bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek veidots, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem”, kas ir daļa no Latvijā deinstitucionalizācijas procesa.

Informācija pārpublicēta no LSm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernunamu-liepaja-aizstaj-ar-jaunam-majam-un-gimenisku-vidi.a492059/

Spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai Liepājā

Kurzemes reģionā turpina tapt sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi! Liepājā spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai, ko jau drīzumā par savām mājām varēs saukt astoņi bez ģimenes apūpes palikuši bērni. Viņiem tiks sniegta iespēja dzīvot mājīgā vidē, kā arī iegūt prasmes un zināšanas patstāvīgas dzīves uzsākšanai nākotnē.
Sirsnīgi sveicam Liepājas valstspilsētu ar jaunās ēkas spāru svētkiem!

Informācija pārpublicēta no TV Kurzeme Facebook lapas: https://fb.watch/i6oZGUF_aB/

Ventas Balss: top ģimeniski mājokļi bērniem

Ventspilī, Skroderu ielā aktīvi turpinās vēsturisko namu pārbūve un restaurācija. Pēc nedaudz vairāk kā gada tā kļūs par dzīvesvietu bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. Kurzemē šāds pakalpojums pagaidām tiks nodrošināts tikai Ventspilī un Liepājā.

Iedzīvotāji pamanījuši, ka pie ēkas Vītolu ielā 21 joprojām atrodas izkārtne, kas vēstī, ka ēku plānots pārbūvēt, lai tur nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un dzīvokļos, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Tomēr zināms, ka, izvērtējot priekšrocības un trūkumus, pašvaldībā tika pieņemts lēmums par adreses maiņu no Vītolu ielas 21 uz Skroderu ielu 13 un 13a, jo tuvumā atrodas skolas, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras un sporta infrastruktūra.

Pašvaldības iestādes Ventspils osta vadītāja vietnieks Juris Tovstuļaks informēja, ka Ventspils dome septembrī pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Vītolu ielā 21 atsavināt izsoles kārtībā, un šobrīd tiek gatavota dokumentācija, lai tuvāko mēnešu laikā to virzītu pārdošanai elektroniskā izsolē.

Ventas Balss jau rakstīja, ka šogad tika uzsākta un patlaban aktīvi turpinās ēku pārbūve un vides infrastruktūras labiekārtošana Skroderu ielā 13 un 13a, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas – teritorijā, un, to pārbūvējot, jāņem vērā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes noteiktie ierobežojumi.

Komunālās pārvaldes pārstāve Zane Spudiņa skaidro, ka abām ēkām šobrīd notiek esošo pamatu pastiprināšana, kā arī jau izbūvēti jauni pamati koka ēkas piebūvei, kurā nākotnē plānots ierīkot palīgtelpas. Mūra ēkas piebūvē ievadīts siltummezgls, izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīklu un ārējo elektrotīklu pievadi, kā arī veikta sienu pastiprināšana un jumta konstrukciju izbūve. Tā kā ēka ir sena, pastāvīgi notiek plaisu monitorings. Guļbūvē saglabāts vēsturisks manteļskurstenis, kam pabeigta pēdas pastiprināšana, savukārt šobrīd notiek darbs pie tā pamatnes atjaunošanas. Koka ēkas guļbūves daļa speciālā kārtībā demontēta un nogādāta būvnieka ražotnē Cēsīs, kur patlaban slēgtā angārā notiek guļbaļķu restaurācijas darbi. Pēcāk, ievērojot marķējumus, guļbūve tiks uzstādīta, un tam sekos jumta konstrukciju izbūve. Paralēli būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskā uzraudzība rakšanas darbiem, ko paredz īpašuma atrašanās vēsturiski nozīmīgā vietā.

Spudiņa arī zināja teikt, ka, noņemot jumta konstrukcijas, atbrīvojot ēkas no sadzīves atkritumiem un atsedzot pamatus, tika konstatēts, ka tās ir sliktākā tehniskajā stāvoklī, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo kārtība nosaka, ka pirms būvprojekta izstrādes apsekošana tiek veikta no ārpuses un tikai vizuāli, neatsedzot konstrukcijas. Līdz ar to tiek paredzēts, ka būvniecības gaitā, visticamāk, nāksies palielināt nepieciešamā finansējuma apmēru, jo radīsies papildu izmaksas. «Šobrīd projektētāji strādā pie risinājuma, ko darīt un kā pastiprināt, lai saglabātu esošās ēkas,» turpina Komunālās pārvaldes pārstāve.

Šobrīd darbi norit saskaņā ar līgumā minētajiem termiņiem, un plānots, ka būvdarbi varētu tikt pabeigti līdz nākamā gada rudenim.

Ventspils pašvaldība šo projektu īsteno deinstitucionalizācijas programmā, kas ieviesta ar mērķi palielināt Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone-Slava informēja, ka Kurzemē šāds pakalpojums – dzīvokļu tipa mājokļi, lai bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātus ikdienas dzīves apstākļus, – tiek veidots tikai Liepājā un Ventspilī. Liepājā šim mērķim viena no infrastruktūrām jau ir izveidota, bet divas vēl top. Projekta vadītāja stāsta, ka vasarā kopā ar kolēģiem bijusi iespēja paviesoties pie Liepājas bērniem un jauniešiem, kuriem pašvaldība jau nodrošina šo pakalpojumu. «Bērni ir priecīgi, ka viņiem ir jaunas mājas,» piedzīvotajā dalījās Miķelsone-Slava, akcentējot būtiskāko – vide, kas tiek radīta, vairāk līdzinās mājām, nevis institūcijai jeb bērnunamam. Ikdiena bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem risinās līdzīgi, kā tas noris ģimenē – tiek gatavots ēdiens, notiek dzīvokļa uzkopšana, gatavoti mājasdarbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dodas uz skolu un pulciņiem. Ikdienā kopā ar bērniem ir auklītes un audzinātājas.

Sākotnēji tika plānots, ka Ventspilī nepieciešams paredzēt 16 vietas āspusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tomēr, ņemot vērā, ka pieprasījumam ir tendence sarukt, skaits tika samazināts līdz 12 vietām.

Informācija pārpublicēta no Ventas Balss portāla: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/47094-top-gimeniski-majokli-berniem

Kurzemē aicina cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem izmantot arvien plašāk pieejamos sociālos pakalpojumus

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtētajiem Kurzemes reģiona pašvaldībās dzīvojošajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir pieejamas bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem,  individuāls atbalsts un citi sociālie pakalpojumi, tai skaitā arī Kurzemes pašvaldību jaunizveidotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Lai tos saņemtu, nepieciešams pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā.

“Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc aicinām cilvēkus ar GRT izmantot iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, pakalpojumus dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās vai citus sev nepieciešamus projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, turklāt sociālo pakalpojumu saņemšanas reižu skaits ir neierobežots. Daudzviet Kurzemē jau tapusi jauna infrastruktūra sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar GRT, piemēram, grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas, kur arī sociālie pakalpojumi tiek apmaksāti no projekta “Kurzeme visiem” finansējuma,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu cilvēku ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:

  • aprūpe mājās;
  • īslaicīga sociālā aprūpe;
  • speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumi dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumi specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumi grupu dzīvokļos.
Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar katru gadu, pateicoties ERAF, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, sociālo pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar GRT Kurzemes reģionā kļūst arvien plašāka. No kopumā 21 Kurzemes reģionā iecerētā infrastruktūras objekta cilvēkiem ar GRT atvērti jau astoņi sociālie pakalpojumi  – divi dienas aprūpes centri (Priekulē un Ventspilī), divas specializētās darbnīcas (Priekulē un Saldū) un četri grupu dzīvokļi (trīs no tiem Saldus un viens Ventspils novadā). Savukārt 2023. gadā plānots atvērt vēl 13 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Liepājas valstspilsētā. Plašāk par tapušo un vēl topošo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona sagatavotajā informatīvajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”.

Kopumā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēti 442 gan Kurzemes pašvaldībās dzīvojoši, gan arī VSAC pakalpojumus saņemoši pieaugušie ar GRT, no kuriem šobrīd projekta kompensētus sociālos pakalpojumus saņem 167 cilvēki.  Līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi Kurzemē daudzviet Kurzemes reģionā sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar GRT kļuvuši vēl pieejamāki, tāpēc cilvēku skaits, kuri saņem projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, katru gadu turpina pieaugt. Iecerēts, ka līdz 2023.gada izskaņai kopumā sociālie pakalpojumi Kurzemes reģiona pašvaldībās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiks kompensēti 297 cilvēkiem ar GRT.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēki ar GRT var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir, piemēram, depresija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

LSM: Priekulē atver dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

17. oktobrī Priekulē atklāja dienas aprūpes centru un specializētas darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tur viņiem ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties. Tikmēr šo cilvēku tuvinieki var atpūsties, strādāt, pilnvērtīgi dzīvojot savu dzīvi.

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās ir bez maksas, jo tie tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem” līdz 2023. gadam  īsteno  Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Informācija pārpublicēta no LSM mājas lapas: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.10.2022-atver-dienas-centru-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id274811

Projekta  “Kurzeme visiem” komanda sirsnīgi sveic Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Priekules un tās apkārtnes iedzīvotājus ar jaunajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem!

Vēlam veiksmīgu darbu un darbošanos!

.

Labklājības ministrija: informācija par atbalstu pilngadīgai personai ar invaliditāti

Labklājūbas ministrija apkopojusi inforgrafikās informāciju par finansiālo, pakalpojumu, pašvaldību atbalstu un citiem atvieglojumiem pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=191984159885196&set=pcb.191984643218481

Kopābūšanas prieks, piedzīvojumi un vasaras saule – Kurzemē notikušas 3 integratīvās nometnes

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros šī gada vasarā organizēja trīs integratīvās nometnes ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Piecu dienu nometnes “Kur tu – tur es”, “Piedzīvojumi priekam” un “Kurzemes piedzīvojums” ļāva izbaudīt patiesu kopā būšanu, dažādās aizraujošās aktivitātēs pilnveidot savas sociālās un komunikācijas prasmes kopumā 31 ģimenei jeb 90 dalībniekiem.

“Jau ceturto gadu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizējam integratīvās nometnes nedaudz neierastākā veidā – visai ģimenei. Nometnēs tiekas ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, lai kopā pavadītu laiku, iemācītos jaunas prasmes un iemaņas, kā arī iegūtu jaunus draugus. Tomēr visbūtiskākais, ko iegūst šādu nometņu dalībnieki, jo īpaši bērni un jaunieši, ir spēja pieņemt otru, fokusēties nevis uz atšķirīgo, bet vienojošo, un atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem. Integratīvas nometnes ir ļoti svarīgas, lai mūsu sabiedrība kļūtu izglītotāka un pieņemošāka kopumā,” skaidro Sandra Miķelsone – Slava, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Lai arī šogad interesentu skaits bija rekordaugsts un vēlmi piedalīties kādā no Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”   ietvaros rīkotajām nometnēm bija izteikušas vairāk nekā 90 ģimenes, šādu iespēju saņēma 31  ģimene, jo katrā nometnē bija ierobežots dalībnieku skaits – 30 dalībnieki. Šāds dalībnieku skaits tika izvēlēts, lai nodrošinātu pēc iespējas personiskāku un ciešāku kontaktu veidošanos starp nometnes dalībniekiem.

Katrā nometnē to organizētāji – Latvijas bērnu atbalsta fonds, biedrība “Latvijas Mazpulki” un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” – radīja tādu vidi bērniem un viņu ģimenēm un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kur dalībniekiem bija iespēja sociāli iekļauties un atrast jaunus draugus. Organizētāji nodrošināja bērniem un vecākiem darbošanos gan kopā, gan atsevišķi, paredzot iespēju saņemt gan individuālu atbalstu, gan darbu ar specialistiem grupās, piedalīties saliedējošos, prasmes un talantus attīstošos pasākumos, gan fiziskās aktivitātēs atbilstoši nometnes tēmai.

Pirmā integratīvā nometne “Kur tu – tur es” sadarbībā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu no 5. līdz 9. jūlijam norisinājās Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas novadā. Nometnē  kopumā 30 dalībnieki pavadīja piecas aktīvas dienas spēlēs, rotaļās un dažādās nodarbēs, savstarpēji sadarbojoties un atklājot savas unikālās spējas un iespējas. Caur iepazīšanās aktivitātēm, radošajām nodarbībām, sadarbības spēlēm, rīta rosmēm, vakara apļiem, noslēguma vakaru un noslēguma pasākumu nometnes dalībnieki labāk iepazina un apguva savas spējas darboties gan individuāli, gan grupā. Viņiem arī bija iespēja tikties ar paraolimpiešiem no Latvijas Paralimpiskās komitejas, kopā ar Latvijas galda tenisa federāciju iepazīt galda tenisa spēli.

Otrā integratīvā nometne “Piedzīvojumi priekam”, ko Kurzemes plānošanas reģions rīkoja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mazpulki”, norisinājās no 1. līdz 5.augustam Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā. Nometnē dažādos veidos tika pilnveidota tās 30 dalībnieku personības izaugsme, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Visas nometnes dienas bija aizraujošas, tās dalībniekiem apgūstot dažādus, tai skaitā arī ne tik ierastus veidus, kā būt aktīviem ikdienā, labāk iepazīstot dažādas emocijas, pilnveidojot sadarbības un komunikācijas prasmes caur mūzikas un ritmikas elementiem, nodarbojoties ar keramiku, kā arī batikojot un veicot vēl daudz citu aktivitāšu.

Trešā šīs vasaras integratīvā nometne “Kurzemes piedzīvojums”, ko rīkoja nodibinājums “Palīdzēsim.lv”, notika no 8. līdz 12augustam Viesu namā „Raganas slota”, Ventspils novadā. Kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku. Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopābūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem.

Pēc visām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajām integratīvajām nometnēm Kurzemes plānošanas reģions un tā rīkotāji saņēma ļoti atzinīgus vārdus no nometnes dalībniekiem. Lieliskos piedzīvojumos, baudot vasaras sauli un kopābūšanas prieku, iegūti jauni draugi, paplašināts redzesloks, apgūtas jaunas prasmes un iemaņas, kā arī gūtas neaizmirstamas emocijas un pieredze.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnēs, kā arī Latvijas Bērnu atbalsta fonda, biedrības “Latvijas Mazpulki” un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandām par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību! Kurzemes plānošanas reģions, izvērtējot projekta “Kurzeme visiem” finanšu iespējas, apsver organizēt integratīvas nometnes arī 2023. gadā, tādējādi turpinot veicināt ģimeņu, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaušanos sabiedrībā, padarot to izglītotāku un pieņemošāku.