Category Archives: Bērni ar FT

Calis.lv: 1. grupas invalīdes Ievas stāsts: par spīti visam, izcīnīt iespēju mācīties

Ieva ir 1. grupas invalīde kopš bērnības, neskatoties uz to, viņa ir cieši apņēmusies ne tikai absolvēt vidusskolu, bet arī turpināt studijas sev interesējošā jomā. Šobrīd viņa mācās Rīgas Tālmācības vidusskolas 12. klasē, un attālinātā mācīšanās ir viņas vienīgā iespēja iegūt izglītību. Meitenes mamma Inta Ivkina saka – iespēju mācīties izcīnīja tikai pateicoties meitas iniciatīvai un apņēmībai.

“Šobrīd rit Ievas trešais gads vidusskolā – viņa strādā ar datoru, rakstot ar degunu un zodu,” stāsta meitenes mamma. “Pastāvīgas mācības bija liels risks, tomēr meitas vēlme mācīties mani pārliecināja.”

Visu rakstu – Ievas mammas stāstu par meitas bedrēm klāto ceļu uz izglītību, kas, lai cik grūts nebūtu, abu lielās apņēmības dēļ vainagojās panākumiem – lasiet Delfi.lv/calis: https://www.delfi.lv/calis/enciklopedija/1-grupas-invalides-ievas-stasts-par-spiti-visam-izcinit-iespeju-macities.d?id=51597387

Deinstitucionalizācijas projektā Liepājā iesaistīti vairāk nekā 120 bērni un pieaugušie

Septembra beigās Liepājas pilsētas domes Sociālajā dienestā projekta “Kurzeme visiem” darba grupa iepazinās ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā. DI procesā iesaistīti un izvērtēti pavisam 129 Liepājas iedzīvotāji – bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem (FT) un personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

DI ir ilgstošs pārmaiņu process, lai pakalpojumus ilgstošās aprūpes centros jeb institūcijās pakāpeniski aizstātu ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem vai ģimeniskai videi pietuvinātiem pakalpojumiem. DI projektā iesaistītas valsts un pašvaldību institūcijas, sociālo pakalpojumu sniedzēji, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā. Projektu plānots īstenot līdz 2023. gada beigām.

Sociālā dienesta Sociālo projektu daļas vadītājs Ainārs Bunka iepazīstināja darba grupu ar paveikto Liepājā kopš projekta īstenošanas sākuma un plānotajiem pasākumiem nākotnē.

Saskaņā ar “Kurzemes plānošanas reģiona DI plānu 2017.–2023. gadam”, Liepājā sākti īstenot jauni pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenēm, kā arī personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Projekta «Kurzeme visiem» ietvaros pēc Sociālā dienesta pasūtījuma eksperti izvērtēja, kādi sociālie pakalpojumi nepieciešami 78 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. No bērnu vecākiem saņemti 50 iesniegumi par pakalpojumu sniegšanu bērniem ar FT un 38 iesniegumi par pakalpojumu sniegšanu pašiem vecākiem vai bērnu likumiskajiem pārstāvjiem.

 Bērniem ar FT piešķirti dažādi pakalpojumi: fizioterapija, ergoterapija, Portidžas atbalsta sistēma, logopēda pakalpojumi, smilšu terapija utt. Bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem tiek nodrošināti psihologa, fizioterapeita un atbalsta grupas pakalpojumi. Bērni ar FT saņem arī “Aprūpe mājās” pakalpojumu – līdz četru gadu vecumam līdz 50 stundām nedēļā, no piecu līdz 18 gadu vecumam – līdz 10 stundām nedēļā. “Aprūpes mājās” pakalpojums piešķirts pieciem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

 Savukārt bērnu vecākiem ir iespēja izmantot “Atelpas brīža” pakalpojumu, kad bērni noteiktu laiku var uzturēties speciālistu uzraudzībā. Par “Atelpas brīža” pakalpojuma nepieciešamību no bērnu vecākiem saņemti 60 iesniegumi. Liepājā šo pakalpojumu nodrošina biedrība “Dižvanagi”.

Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas arī 50 personas ar GRT, no kurām divas jau saņēmušas Dienas centra pakalpojumu. Šobrīd desmit personas jau gadu saņem psihologa pakalpojumu. Plānots, ka tuvāko gadu laikā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 350 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu plānots radīt vietas – dienas centrus, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļus u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros, tiks radītas iespējas dzīvot jauniešu mājās vai saņemt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus.

Lielākās projekta investīcijas Kurzemes reģionā plānotas Liepājā, kur nākamajā gadā plānots sākt būvēt divas jaunas mājas, kurās šobrīd Liepājas bērnunamā dzīvojošie bērni varēs dzīvot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Savukārt Dienas centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem plānots ierīkot specializētās darbnīcas, kurās ap 20 personām varēs apgūt un veikt dažādus vienkāršu darbus – sveču liešanu un papīra dizainu. Plānots ierīkot arī grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar GRT.

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns izstrādāts 2015. gada nogalē projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, un tas tiks īstenots līdz 2023. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu, tostarp bērnu skaitu. Plašāka informācija: kurzemevisiem.lv

Savukārt par deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu Liepājā vairāk var uzzināt: https://www.liepaja.lv/projekti/projekts-kurzeme-visiem/

Ģimenes ar bērniem pavada 5 aizraujošas dienas “Piedzīvojumu akadēmijā”

No šī gada 4. līdz 8.augustam Ventspils pusē norisinājās “Piedzīvojumu akadēmija”  – integrējošā nometne visai ģimenei, kur aktīvi, radoši un vērtīgi laiku pavadīja kopumā 30 nometnes dalībnieki no visas Kurzemes. Nometne tika organizēta projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem ar mērķi – veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.

Nometnē kopīgi darbojās gan visa ģimene, gan  tika organizētas arī atsevišķas nodarbības vecākiem un bērniem savu talantu un spēju attīstībai. Dažādās radošās nodarbībās, caur kustībām, dejām un sportu, fotografēšanas apguvi, kanisterapijas iepazīšanu, improvizēšanu un īstu kopā būšanu sarunās un kino vakaros radās gan jaunas zināšanas un iemaņas, gan uzplauka draudzība.

Vecāki ļoti atzinīgi novērtēja nometni, atzīstot, ka noteikti vēlētos piedalīties šāda tipa nometnēs arī turpmāk, gūstot jaunu pieredzi un draugus. Kā galvenos ieguvumus kāds vecāks bērnam ar FT norādījis iespēju pabūt citur un atpūsties no ikdienas, kā arī redzēt, ka viņa bērns ar īpašām vajadzībām tiek pieņemts un jūtas ļoti labi.

Integrējošo nometni organizēja nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Aicinām ģimenes pieteikties nometnei “Piedzīvojumu akadēmija”

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros aicinām ģimenes ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, pieteikties bezmaksas integrējošai nometnei “Piedzīvojumu akadēmija”. Saliedēsimies, pavadīsim 5 aizraujošas un izglītojošas dienas no  4.  līdz 8.augustam Ventspils  novada Vārves pagasta viesu namā “Raganas slota” un iegūsim jaunus draugus!

Nometnē darbosimies gan kopā kā ģimenes, gan organizēsim atsevišķas nodarbības bērniem un vecākiem savu talantu un spēju attīstībai.

Nometnes dalībnieki: ģimenes ar bērniem  un pusaudžiem vecumā no 9 – 15 gadiem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopumā 30 dalībnieki)

Nometnes norises laiks un vieta:  2019.gada 4. – 8.augusts, viesu nams “Raganas slota” Vārves pagastā, Ventspils  novadā

Nometnes programma

Pieteikšanās nometnei: aizpildot reģistrācijas anketu tiešsaistē līdz š.g. 31.jūlija plkst. 12.00.

Pieteikšanās anketa

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk,  jo vietu skaits nometnē ir ierobežots!

Vairāk informācijas:

Pēteris Martukāns, nometnes vadītājs

e-pasts: peteris.martukans@gmail.com; tālr. +371 29628200

 

Integrējošo nometni organizē nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts. Vairāk par projektu Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Runas un valodas terapeits- audiologopēds

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Viens no sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas bērniem ir nepieciešams, ir audiologopēds. Lai viestu lielāku skaidrību par to, kādos gadījumos jāvēršas pie audiologopēda, uz sarunu aicinājām audiologopēdi Tinci Strazdiņu.

Tince Strazdiņa ir sertificēta ārstniecības persona – audiologopēds. Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju audiologopēdijā. Apguvusi arī kinezioloģiskās teipošanas metodi, kā arī dažādas masāžu un elpošanas tehnikas runas un balss traucējumu mazināšanai. Lai papildinātu zināšanas rīšanas un balss traucējumu gadījumos, ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, pacientus pieņem Cēsu klīnikā.

 Ar ko audiologopēds atšķiras no logopēda?

Galvenā atšķirība ir tā, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kurai pamatā ir medicīniskā izglītība, bet logopēdiem pamatā ir pedagoģiskā izglītība. Atšķiras metodes ar kurām mēs strādājam un ko mēs darām. Mums pamatā ir medicīniskā bāze. Audiologopēdam ir jāsertificējas reizi piecos gados.

Ar kādām pazīmēm bērna uzvedībā vecākiem būtu jāvēršas pie audiologopēda?

Katram bērna vecuma posmam šīs pazīmes ir citas. Bērna pirmajos trīs dzīves gados ieteicams vērsties pie mikrologopēda. Visi audiologopēdi ir arī mikrologopēdi, tomēr katrs speciālists izvēlas virzienu un vecuma grupu, ar kuru vairāk strādā, līdz ar to mikrologopēds būs vairāk specializējies darbā ar pašiem mazākajiem bērniņiem.

Ja bērnam pirmajā dzīves pusgadā ir zīšanas un/vai rīšanas grūtības vai barošana ar zondi, tad būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu. Audiologopēds pārliecināsies vai visi pārējie refleksi bērnam attīstījušies pareizi, iespējams, veiks sejas masāžas, lai zīšana un rīšana notiktu pareizāk.

Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un “lallina”, ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums. Jāvēršas pie audiologopēda vai jādodas uz Latvijas Bērnu Dzirdes centru.

Ap pusotru gada vecumu, jāpievērš uzmanība, ja bērns neveido nekādus vārdiņus vai spēlējoties bērna darbības nav vērstas uz rotaļāšanos un sevis izzināšanu, bet rotaļāšanās ir sistemātisku darbību atkārtojums. Jāpārliecinās vai bērnam nav autiskā spektra traucējumi. Šādā situācijā audiologopēds izvērtē bērna komunikācijas prasmes un skatās, ko var darīt, lai prasmes attīstītu. Iespējamie iemesli var būt psiholoģiski aspekti, autiskā spektra traucējumi, mazattīstīta sejas muskulatūra vai saīsināta zemmēles saitīte, tā gan vairāk ietekmēs runas kvalitāti, nevis kvantitāti. Varbūt bērnam ir grūtības ar košļāšanu, jo ir žokļa muskulatūras vājums, to var novērot, piemēram, ja bērns vairāk izvēlas ēst mīkstu pārtiku un izvairās no cietiem produktiem. Īpaši uzmanība jāpievērš tad, ja bērnam ir aizrīšanās epizodes. Nevis, kad bērns skrien ar konfekti mutē un aizrijas, bet ēdot pie galda periodiski aizrijas ar ēdienu vai dzērienu, tas var liecināt par rīšanas grūtībām.

Galvenokārt pie audiologopēda vecākiem jāvēršas tad, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam neveidojas runa. Un nevajag klausīties kaimiņu tantēs, kuras saka- “Atnāks! Manējais arī vēlu sāka runāt.” Neklausāmies! Vienmēr ir labāk atnākt un pārbaudīt. Uz trīs gadu vecumu, bērnam jāspēj komunicēt un pateikt savas vēlmes, veidot mazus teikumiņus, tādus kā -Tētis brauc. Mamma atā. Teikumi var nebūt gramatiski pareizi, to var pieļaut, bet runai ir jābūt.

Uzmanība jāpievērš arī starpzobu izrunai, tautas valodā sauktai par šļupstēšanu. Šļupstēšana var veidoties no ilgstoši lietota knupīša. Reizēm vecāki saka, ka knupīts nav lietots, bet vēlāk sarunā atklājas, ka bērniņš katru vakaru ir aizmidzis ēdot no pudelītes, kurai galā ir tas pats knupītis. Bērni mēdz arī zīst savu mēli, pirkstus, piedurknes u.c.

Vēl viena pazīme, kurai jāpievērš uzmanība, ir pavērtā mute. To var pamanīt, ja bērns krākuļo pa nakti vai, bērnam spēlējoties, mute ir vaļā, reizēm pat izbāzta mēle. Šādā gadījumā pieaicinām arī otolaringologu (LOR) un miofunkcionālos speciālistus. Mutes elpošana var izraisīt dažādas problēmas – stājas izmaiņas, dažādas veselības problēmas, kā arī zobi ātrāk bojājas, jo neatrodas siekalās.

Piecu-sešu gadu vecumam, mēs sākam vērtēt fonemātiskos procesus, kas ir vajadzīgi lasīšanai un rakstīšanai. Ja kaut kas iztrūkst, tad mēs varam tos trenēt, lai atvieglotu lasītprasmes un rakstītprasmes apgūšanu. Maziem bērniem bieži ir “nokliegtās” balsis. Pie vājākām balss saitēm, bieža klepus un iesnām var veidoties balss saišu mezgliņi, kas izklausās kā čerkstoša balstiņa. Strādājam, lai savestu balsi kārtībā, iesaistot foniatru.

Pie jebkuras vājdzirdības vai koriģētas dzirdes (dzirdes implants) ir vajadzīga īpaša apmācība un tas arī ir audiologopēda kompetencē, kā arī darbs ar bērniem, kuriem ir runas un valodas traucējumi vispārīga attīstības aizkavēšanās dēļ. Primāri gan strādājam uz košļāšanas, rīšanas attīstīšanu, jo runāšana būs augstākā funkcija, kuru gribēsim sasniegt, ēšana būs primāri.

Ir bērni, kurus nebūs iespējams apmācīt runāt, šajā gadījumā palīdzam apgūt alternatīvu saziņu. Kā viena no alternatīvām saziņām nedzirdīgiem bērniem ir zīmju valoda, kuru apgūst kopā ar surdo tulku. Vēl kā alternatīvās saziņas veids ir dažādi “runas dēļi”, piktogrammas u.c..

Attiecībā uz košļāšanu un rīšanu, audiologopēds refleksus vai nu attīsta, vai mēģina nomākt. Tas izpaužas kā sejas vai mutes masāža, kas bērniem parasti nepatīk, kaut arī tā nav sāpīga. Masāžas  veic ar rokām vai ar speciālām vibrējošām ierīcēm.

Bērniem, ejot pie ārsta, ir satraukums un ir svarīgi bērnu sagatavot vizītei, izstāstot par to, ko ārsts pārbaudīs un darīs. Ko bērnam sagaidīt audiologopēda kabinetā? Kā notiek izmeklējums, konsultācija?

Konsultācijas sākumā bērnam līdz trīs gadu vecumam ļaujam rotaļāties. Kamēr bērns aprod ar vidi, tikmēr ar vecākiem izrunājam visus anamnēzes datus no dzemdībām līdz šim brīdim. Vecākiem svarīgi pirms konsultācijas pārskatīt mātes pasi un nopietnākās bērna saslimšanas. Atcerēties arī to, kad bērnam bijuši pirmie vārdiņi. Būtu labi, ja vecākiem līdzi būtu audio vai video ieraksts, kurā dzirdama bērna runāšana, jo bērns mēdz konsultāciju laikā nesadarboties tik ļoti cik speciālistam gribētos. Audioieraksts vai video ieraksts palīdzētu diagnostikā.

Lai sagatavotu bērnu vizītei, var izstāstīt bērnam, ka ārsts ieskatīsies mutē, būs ārstam jāparāda mēle un kaut kas jāpasaka vai jānosauc attēlos redzamās lietas. Audiologopēds “izcilās” mēli ar koka kociņu, ja bērnam ir bail no kociņa, tad to var veikt arī ar pirkstu.

Cik ilga ir konsultācija?

Parasti 30-40 min, ilgāk bērns nevar produktīvi veikt vingrinājumus.

Vai vecākiem tiek izstāstīts un parādīts, kādus vingrinājumus ar bērnu turpināt veikt mājās?

 Audiologopēda konsultācija,  principā ir vecāku apmācības par to, ko ar bērnu darīt mājās. Tas viss, protams, ir atkarīgs no vecākiem. Ir tādi vecāki, kuri iestumj bērnu pa kabineta durvīm -nu, salabojiet! Vecāki ir aicināti palikt nodarbībās, lai turpinātu šos vingrinājumus un masāžas izpildīt mājās. Jārēķinās ar to, ka bērni nelabprāt veic šīs lietas, jo viņi nesaskata to vajadzību, viņi šos traucējumus neapzinās. Mums- pieaugušajiem- vajag, lai viņi izpildītu uzdevumus.

Vai ejot uz vizīti pie audiologopēda līdzi ir jābūt izmeklējumiem no citiem speciālistiem?

Ja ir izmeklējumi no neirologa, otolaringologa u.c. speciālistiem, pie kuriem ir veikti izmeklējumi par konkrēto sūdzību, tad tie ir jāņem līdzi, bet, ja šādu izmeklējumu nav, tad audiologopēds pēc nepieciešamības ieteiks bērnam apmeklēt vēl kādu speciālistu.

Līdz kādam vecumam var griezties pie audiologopēda? Vai audiologopēds var palīdzēt tikai bērniem vai arī pieaugušajiem?

Var vērsties arī pieauguši, piemēram, pēc vairogdziedzeru operācijām var būt balss traucējumi. Balss ergonomikas (balss kopšana) jautājumos pie audiologopēda vēršas pedagogi, kuri ilgstoši runā un ir noklieguši savas balsis, strādā telpās, kurās ir sauss gaiss, skaļa vide, bez pietiekošām pauzēm.

Vēršas arī pieaugušie pēc galvas traumām, insultiem utt. Tādos gadījumos mēģinām valodu atgūt vai apgūt alternatīvo saziņu. Reizēm pie šādām galvas traumām nāk klāt arī rīšanas traucējumi ar kuriem strādājam. Varam apmācīt līdzcilvēkus par pareizu cilvēka pozicionēšanu, ja ir rīšanas traucējumi, lai cilvēks neaizrijas. Svarīgi, lai pieaugušais pats vēlas sadarboties, reizēm pēc galvas traumām ir traucēta pieres daļa, kura atbild par motivāciju un cilvēks var būt bez motivācijas sadarboties un atgūt runu.

Reģionos ļoti trūkst speciālistu. Kas jaunos speciālistus motivētu veidot dzīvi un karjeru ārpus Rīgas?

Manuprāt, viens no motivējošajiem apstākļiem ir atbilstošs atalgojums, atbilstoša darba slodze. Dažkārt sanāk tā, ka speciālistu tuvākajā apkārtnē nav un tam vienam “nabadziņam” tiek viss, īpaši neskatoties uz to vai viņš ar šo slodzi tiek galā vai nē.

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

Raksts pārpublicēts no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/runas_un_valodas_terapeits_audiologopeds/

Lsm.lv: Līva Paula Paleja – Latvijā pirmā neredzīgā skolniece, kas pabeigusi parasto vidusskolu

Tūkstošiem vidusskolēnu, pedagogu un viņu vecāku šajās dienās svin vidusskolas izlaidumu. Babītes vidusskolas pedagogiem aizvadītie divi gadi ir bijuši saspringtāki nekā citkārt. Līdz ar citiem jauniešiem, vidusskolu absolvē Līva Paula Paleja. Viņa ir pirmā neredzīgā skolniece Latvijā, kura šodien saņēma atestātu par iegūtu vispārējo vidējo izglītību vispārizglītojošajā programmā.
Vēl mirklis, un visi 34 Babītes vidusskolas 12. klašu audzēkņi būs pilntiesīgi vidusskolas absolventi. Īpaši nozīmīgs šis notikums ir Līvas Paulas Palejas ģimenei. Līva ir neredzīga.

Pretēji iespējai izvēlēties vieglāko ceļu Līva gribēja pabeigt īstu vidusskolu vispārizglītojošā programmā bez atvieglota mācību satura.

Viņa neizmantoja atbrīvojumu no centralizētajiem eksāmeniem. Viņa tos pilnā apjomā kārtoja kopā ar citiem klases jauniešiem, pierādot, ka par spīti nespējai redzēt, viņa ir viena no labākajiem klasē.

“Ļoti asi domājoša, gudra, daudz lasoša, ar savu redzējumu. Līva ir pie labākajiem klases biedriem. Līva ir ļoti centīga,” jaunieti raksturoja Babītes vidusskolas direktore Ilze Rozenberga.

Pati Līva atzina, ka viņa jūtas ļoti pacilāta un pagodināta, jo tāds izlaidums būs tikai vienreiz mūžā. “Tādi izlaidumi, kādi ir augstskolās – gluži kā pa konveijersiksnu, kad brauc.”

Sapni mācīties vispārizglītojošā vidusskolā Līva loloja kopš sestās klases, kad saskārās ar klasesbiedru apcelšanu iepriekšējā – speciālajā mācību iestādē.

Gan vecāki, gan skolotāji atzīst – mācību process nebija viegls, jo neredzīgs bērns šo saturu pilnā apjomā apguva pirmo reizi un līdz pat pašām beigām nebija zināms, kā viss beigsies.

“Ir lasāms meitas sejā, jo viņa pati ir pati laimīga un priecīga, ka viņai tas ir izdevies. Dēļ tādiem brīžiem ir vērts dzīvot,” atzina Līvas mamma Baiba Paleja.

Arī Līvas tētis Edijs Palejs atzina: “Es esmu ļoti saviļņots. No sākuma bija ļoti grūti, vajadzēja ļoti iespringt, vajadzēja pašam mācīties matemātiku, fiziku, bet lēnām iemācījām grāmatas pašai lasīt.”

12. klases absolvente Sintija atklāja: “Tas arī priekš mums bija izaicinājums. Mēs visi sadarbojāmies, bija arī darbs grupās, mēģinājām, lai viņa iejūtas ātrāk kolektīvā.”

12. klases absolvents Edvards piebilda: “Man liekas, mēs visi esam tikai auguši no šīs pieredzes. Saprast, ka visu var izdarīt.”

Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē Līvas atbalsta plecs visu skolas laiku bija asistente Dace, kura ar interesi vēlreiz apguva vidusskolas mācību vielu.

“Līva ir ļoti gudra meitene, un varēju piepalīdzēt izskaidrot to, ko Līva neredz. Tā pārsvarā bija matemātika, fizika, ķīmija un tādi priekšmeti. Īpaši sarežģījumi bija pie telpiskiem ķermeņiem, kas ir matemātikā,” atzina Līvas asistente Dace Narubina.

Līva plāno studēt Kultūras akadēmijā starpkultūru sakarus, un, tiklīdz būs iespējams, viņa studēs arī Mūzikas akadēmijā.

“Nākotnē es gribētu būt profesionāls mūziķis, bet šie starpkultūru sakari un spāņu valoda man palīdzēs komunicēt ar cilvēkiem,” sacīja Līva.

Līvas piemērs pagaidām ir izņēmums, taču tam tā nevajadzētu būt, norāda fonda “Nāc līdzās” priekšsēdētāja Sarma Freiberga.

“Manā skatījumā, tam nevajadzētu būt unikālam. Un jāsaka, Līva ir tiešām laimīga meitene, ka viņai ir tik uzņēmīgi vecāki, atbalstoša gan Babītes skola, gan pašvaldība. Un mēs redzam, kāpēc Latvijā nekust šīs lietas, jo nav sapratnes un pretimnākšanas,” skaidroja Freiberga.

Par Līvu pirms nepilniem diviem gadiem stāstīja LTV raidījums “4. studija”. Līva skolas gaitas parastajā vidusskolā sāka 2017. gada rudenī, kļūstot par 11. klases audzēkni.

Raksts pārpublicēts no portāla lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/liva-paula-paleja–latvija-pirma-neredziga-skolniece-kas-pabeigusi-parasto-vidusskolu.a324042/ 

Ceturtais “Talsu novada Sirds stāsti” raidījums

Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš” turpina veidot  raidījumu ciklu “Talsu novada Sirds stāsti”, piedāvājot jau ceturto raidījumu.

Kā raksta “Brīnumiņš” savā mājas lapā: “Noskatoties ceturto “Talsu novada Sirds Stāstu” raidījumu, mūsu mīļbērniņa Emīla mammai noteikti ir jāpiešķir „supermammas” apbalvojums. Jau 13 gadus nenogurstot Emīla mamma savu dēliņu „liek pār plecu” un nes pasaulei. Apmeklējot visas rehabilitācijas, tiek izmantotas visas iespējas, lai Emīla ikdienu padarītu krāsaināku. Emīls ir mūsu prieks un smaids katru dienu, jo atverot “Brīnumiņa” durvis līdzi nāk mīlestība. Mammas acīs vienmēr mirdz asaras, jo tāda ir beznosacījuma mīlestība sava Emīla priekšā.
Emīls ir viens no “Brīnumiņa” pirmajiem bērniņiem, un Centra komanda vienmēr ir sekojusi līdzi Emīla vajadzībām, pielāgojot un attīstot aizvien jaunas rehabilitācijas. Paldies visai Emīla ģimenei par to, ka JŪS mums esat! Patiesā cieņā, Agnese Kviese”

“Brīnumiņa” veidotie raidījumi pieejami: https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/

Calis.lv: Centrā ‘Poga’ bērniem jūlijā un augustā pieejamas bezmaksas speciālistu konsultācijas

Rehabilitācijas centrs “Poga” jūlijā un augustā piedāvā bezmaksas programmas “Dakteris POGA” konsultācijas. Programma dod iespēju saņemt konsultācijas pie augsti kvalificētiem speciālistiem bērnu neiroloģijā un uztura zinātnē, lai savlaicīgi atklātu problēmas un saņemtu ārstniecību, informē “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.

Programmā “Dakteris POGA” bērniem līdz 18 gadu vecumam, ar ģimenes ārsta norīkojumu, vizītes pie bērnu neirologa un uztura speciālista ir bezmaksas un tiek apmaksātas no ziedojumiem.

Kad bērnam sāp vēders vai auss, naktīs ir slikti sapņi vai valoda neraisās, tad mammas un tēti ir satraukti. Katrs vecāks grib palīdzēt savam bērnam un redzēt viņu veselu. Dažkārt saslimšana ir tikai īslaicīga, bet dažkārt simptomi var liecināt par nopietnu saslimšanu vai bērna attīstības traucējumiem. Tādos gadījumos nepieciešama zinoša un iejūtīga speciālista konsultācija, lai sniegtu bērnam savlaicīgu palīdzību.

Programmā “Dakteris POGA” pieņem bērnu neirologs dr. Mikus Dīriks un sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Dr. Mikus Dīriks ir rehabilitācijas centra “Poga” galvenais ārsts un neirologs. Ieguvis bērnu neirologa kvalifikāciju, stažējies “Charite” slimnīcas Neiroloģijas klīnikā, Berlīnē, Vācijā. Regulāri uzstājas ar ziņojumiem Bērnu neirologu biedrības sēdēs un starptautiskās konferencēs. Dr. Dīriks ir specializējies šādās neiroloģiskās saslimšanu grupās – neirorehabilitācija, psihomotorās attīstības aizture, cerebrāli asinsrites traucējumi, galvassāpes, demielinizējošas saslimšanas, perifērās nervu sistēmas slimības.

Sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga kvalifikāciju ieguvusi Rīgas Stradiņa Universitātē un maģistra grādu cilvēka fizioloģijā (bioloģijā) Latvijas Universitātē. Latvijas Diētas un Uztura speciālistu Asociācijas biedre, ikdienā ir docētāja jaunajiem studentiem. Ar lekcijām, referātiem un prezentācijām piedalās dažādās konferencēs, semināros Latvijā un ārzemēs. Uztura speciālists izvērtē pacienta veselības stāvokli, ēšanas paradumus, ikdienas fizisko aktivitāti. Pamatojoties uz iegūto informāciju, sniedz uztura rekomendācijas.

Rehabilitācijas centrā “Poga” pieejami unikāli un moderni pakalpojumi – audiologopēds, ergoterapeits, osteopāts, bērnu masāžas, fizioterapijas, rehabilitācijas kursi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gaitas robots “G-EO System”, sensorā istaba u.c.

“Dakteris POGA” speciālisti pieņem rehabilitācijas centrā “Poga”, Sēlpils ielā 2c, Rīgā, Pārdaugavā. Pie centra klientu ērtībai ir bezmaksas autostāvvieta. Pieteikties vizītei var pa tālruni 24968968. Papildu informācija rehabilitācijas centra “Poga” mājaslapā www.centrspoga.lv.

Raksts pārpublicēts no portāla: www.delfi.lv/calis: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/centra-poga-berniem-julija-un-augusta-pieejamas-bezmaksas-specialistu-konsultacijas.d?id=51237443

Talsu TV: Īpašie bērniņi varēs mācīties gatavot

Ģimeņu un bērnu atbalsta centrā “Brīnumiņš” brīnumi notiek ik pa laikam. Šajā reizē ir tapusi virtuve, kura speciāli pielāgota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Virtuvē bērni varēs apgūt praktiskas iemaņas, piemēram, kā pagatavot sviestmaizi, nomizot ābolus un mazgāt traukus.

Plašāk uzziniet Talsu TV sagatavotajā stāstā:

Bērniem ar invaliditāti Kurzemē joprojām pieejami bezmaksas sociālie pakalpojumi

Lai sniegtu atbalstu Kurzemes bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm,  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami vairāki apmaksāti sociālie pakalpojumi, kuriem var pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā. Vēršam uzmanību, ka sociālās aprūpes pakalpojumi pieejami ikvienam Kurzemē dzīvojošam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas saņēmis Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pieejami projektā jau iepriekš izvērtētajiem bērniem.

Kurzemes bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros pieejami sociālās aprūpes pakalpojumi gan bērna dzīvesvietā, gan pie “atelpas brīža” pakalpojuma sniedzēja. Sociālās aprūpes pakalpojums bērniem līdz 4 gadu vecumam pieejams līdz 50 stundām nedēļā un 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz 10 stundām nedēļā. Savukārt projekta apmaksātu  “atelpas brīža” jeb īslaicīgas aprūpes pakalpojumu bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes var izmantot līdz pat 30 diennaktīm gadā. Līdz šim aprūpes pakalpojumam pieteikušās  25 un “atelpas brīža” pakalpojumam – 46 bērnu ģimenes.

Projekta ietvaros līdz šim jau izvērtētajiem 277 bērniem ar FT ir iespēja izmantot apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus atbilstoši katram bērnam izstrādātajā individuālajā atbalsta plānā norādītajam.  Turklāt pašlaik vecākiem ir iespēja izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, pie kura bērns varētu saņemt nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Līdz šim iespēju saņemt pakalpojumus projekta ietvaros izmantojuši aptuveni puse izvērtēto bērnu ar FT ģimeņu un visbiežāk pieprasīti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi dažādu terapiju veidā.

 

Infografika Nr.1 .pdf formātā                           Infografika Nr.2 .pdf formātā

Lai saņemtu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamos sociālos pakalpojumus, vecākiem jādodas uz savas pašvaldības sociālo dienestu un jāraksta iesniegums. Pēc iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu un informē par pakalpojumu piešķiršanu.

Plašākai informācijai par projektā pieejamajiem pakalpojumiem aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tā ietvaros sociālos pakalpojumus var saņemt bērni ar invaliditāti un to vecāki, kā arī personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). 2018.gadā “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās saņēmušas 50 personas ar GRT, 154 bērni ar FT un 47 bērnu vecāki.