Category Archives: Bērni VSAC

Ekspluatācijā nodotas ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai izbūvētās ēkas Ventspilī, Skroderu ielā 13 un 13A

Pagājušās nedēļas izskaņā tika nodotas ekspluatācijā ēkas Skroderu ielā 13 un 13A, tādejādi veiksmīgi īstenojot 2022. gadā uzsākto projektu ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kura laikā tika izbūvētas mūsdienīgas un ģimeniskai videi pietuvinātas mājvietas bērniem.

Ventas Balss foto

Ēkās tika izveidoti divi autonomi dzīvokļi, kuros katrā no tiem dzīvos vismaz seši bez vecāku gādības palikuši bērni, kuriem līdz šim tika nodrošināta aprūpe Bērnu sociālās aprūpes namā ”Selga”. Pateicoties šī projekta īstenošanai pilsētā ir izveidota ne tikai mūsdienīga ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta bērniem, bet tika atjaunota arī degradēta teritorija vecpilsētas teritorijā. Paredzēts, ka aprūpes namā ”Selga” dzīvojošie bērni uz jaunām telpām varētu pārcelties jau šoruden.

Lai īstenotu projektu 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA ”Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA ”Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA ”Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta ”Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.

Projekts ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” tika realizēts, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kā arī pateicoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam.

Informācija pārpublcēta no Ventas Balss mājas lapas: https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/48920-ekas-skroderu-iela-13-un-13a-nodotas-ekspluatacija

LM: Atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas

Bārenim pēc pilngadības sasniegšanas pienākas:

Pabalsta apmērs: 

  • 251 eiro;
  • 376 eiro jaunietim ar invaliditāti kopš bērnības.

Kur vērsties?

  • Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ja jaunietis atradies audžuģimenē vai aizbildnībā;
  • Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas instutūcijā (bērnu namā), ja jaunietis atradies institūcijā.

Normatīvais regulējums

  1. Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”
  2. Pašvaldības saistošie noteikumi

Pabalsta apmērs:

  • 1065 eiro

Kur vērsties?

  • Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi

Normatīvais regulējums

  1. Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”
  2. Pašvaldības saistošie noteikumi

Pabalsts tiek piešķirts no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Kur vērsties?

  • Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi

Normatīvais regulējums

  1. Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”
  2. Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”
  3. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums

Kur vērsties?

Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi

Ko var saņemt?

  • sociālā darbinieka, psihologa konsultācijas;
  • konsultācijas par sociālo garantiju saņemšanu;
  • palīdzību juridisku jautājumu risināšanā;
  • atbalstu integrēšanai sabiedrībā.

Normatīvais regulējums

  1. Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”
  2. Pašvaldību saistošie noteikumi

Ja bārenis turpina mācīties, viņam papildus pienākas arī:

Kas var saņemt?

Jaunietis, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākās izglītības iestādē, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.

Pabalsta apmērs:

  • 125 eiro;
  • 188 eiro jaunietim ar invaliditāti kopš bērnības.

Kur vērsties?

Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

Normatīvais regulējums

  1. Ministru kabineta 2005. gada 15. novembra noteikumi Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”
  2. Pašvaldību saistošie noteikumi

Kas var saņemt?

Jaunietis līdz 20 gadu vecumam, ja turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav laulājies.

Pabalsta apmērs

  • 25,00 eiro mēnesī

Kur vērsties?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā

Normatīvais regulējums

Valsts sociālo pabalstu likums

Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 864 “Kārtība, kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti”

Kas var saņemt?

Jaunietis līdz 24 gadu vecumam, kura vecāks vai vecāki ir miruši un kurš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē.

Pensijas minimālais apmērs

  • 188 eiro mēnesī (apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā apgādnieka iespējamo vecuma pensiju)

Kur vērsties?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā

Normatīvais regulējums

  1. Likums “Par valsts pensijām”
  2. Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumi Nr.165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība”

Kas var saņemt?

Jaunietis līdz 21 gada vecumam, ja turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nav laulājies.

Uzturlīdzekļu apmērs

  • 129,00 eiro mēnesī

Kur vērsties?

Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā

Normatīvais regulējums

  1. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums
  2. Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumi Nr.185 “Noteikumi par uzturlīdzekļu izmaksu”
  3. Ministru kabineta 2019. gada 10. decembra noteikumi Nr.616 “Noteikumi par uzturlīdzekļu apmēru, ko izmaksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda”

Kas var saņemt?

1. un/vai 2. kursa koledžas un bakalaura līmeņa programmas pilna laika klātienes students.

Kā pieteikties?

Izmantojot Latvija.lv autentifikāciju (internetbanka, e-paraksts, u.c.)

Normatīvais regulējums

Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”

Ja jaunietis neturpina iegūt izglītību:

Kur vērsties?

Nodarbinātības valsts aģentūrā

Kur vērsties?

Jaunietis vēršas pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ja jaunietis atradies audžuģimenē vai aizbildnībā.

Jaunietis vēršas institūcijā*, ja atradies sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas instutūcijā (bērnu namā).

Pabalsta veidi:

Pabalsta veidi:

  • Ģimenes valsts pabalsts 25 eiro mēnesī, ja turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav laulājies līdz 20 gadu vecumam
  • Apgādnieka zaudējuma pensija, kuras minimālais apmērs 188 eiro mēnesī, ja mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē, līdz 24 gadu vecumam

Apliecība sociālo garantiju nodrošināšanai, ja jaunietis turpina mācības, līdz 24 gadu vecumam

Uzturlīdzekļus 129 eiro mēnesī, ja turpina mācīties Latvijas Republikā, nav laulājies, līdz 21 gada vecumam

Sociālā stipendija “Studētgods”, ja studē 1. un/vai 2. kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās

LM: no 1. jūlija tiks palielināts atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas

No 1. jūlija tiks palielināts atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Turpmāk pabalstu apmēri būs piesaistīti minimālo ienākumu mediānai un tiks pārskatīti katru gadu.

To paredz grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kas otrdien, 27. jūnijā, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi paredz vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai no 1.jūlija noteikt 40% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 218 eiro līdz 251 eiro), bet bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 60% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 327 eiro līdz 376 eiro).

Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei turpmāk tiks pārrēķināts ik gadu, minimālo ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (no 820,05 līdz 1065 eiro no 1. jūlija). Savukārt ikmēneša pabalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri turpina mācības, neatkarīgi no sekmju līmeņa, no š.g. 1. jūlija būs 20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 109  līdz 125 eiro), bet bērniem ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no minimālo ienākumu mediānas (no 163 līdz 188 eiro).

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-1-julija-tiks-palielinats-atbalsts-bareniem-un-bez-vecaku-gadibas-palikusiem-berniem-pec-pilngadibas-sasniegsanas

SOS bērnu ciemati: soli pa solim – kā kļūt par audžuģimeni

Biedrība „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” ir sagatavojusi ceļvedi kļūšanai par audžuģimeni. Jau piecus gadus biedrības rūpju lokā ir gandrīz 400 dažādos Latvijas reģionos dzīvojošas ģimenes, kurās par bērniem gādību uzņēmušies audžuvecāki, aizbildņi, adoptētāji. Atbalsta centra „AIRI vecākiem” piecu reģionālo struktūrvienību darbinieki, Vidzemē (Valmierā), Zemgalē (Bauskā), Kurzemē (Kuldīgā), Gulbenē un Rīgā, nodrošina sākotnējo apmācību ģimenēm, kuras vēlas rūpēties par audžubērniem, arī regulāras turpmākās apmācības, kā arī sniedz nepieciešamo ikdienas atbalstu aprūpētājiem un bērniem (sociālā darbinieka un dažādu speciālistu konsultācijas).

Plakāts “Kā kļūt par audžuģimeni”

Buklets “Kā kļūt par audžuģimeni” 

Informācija pārpublicēta no Talsu novada mājas lapas: https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/soli-pa-solim-ka-klut-par-audzugimeni

Projekts “Kurzeme visiem” Liepājā ļāvis paplašināt sociālo pakalpojumu klāstu iedzīvotājiem

Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta foto: Attēlā: Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T.Breikša ielā 16/20
Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta foto: Attēlā: Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T.Breikša ielā 16/20
Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta foto: Attēlā: Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T.Breikša ielā 16/20

Noslēgumam 2023. gada septembrī tuvojas projekta “Kurzeme visiem” pakalpojumu sniegšana, kurš Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu. Pateicoties projektam, Liepājā iespējams sniegt līdz šim nebijušu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) – līdz šā gada 1. jūnijam šim mērķim izlietots vairāk nekā 1,1 milj. eiro Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

Projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Liepājā kopumā septiņu gadu laikā saņēmuši 35 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 114 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 102 bērnu ar FT vecāki. 64 bērni ir izmantojuši “Atelpas brīža” pakalpojumu, bet 26 bērni saņēmuši sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. Cilvēki ar GRT projekta ietvaros saņem dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, grupu dzīvokļu pakalpojumus, psihologa konsultācijas un individuālo atbalstu, citu speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības. Projektā izvērtētajiem bērniem ar FT tiek kompensēti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi, dienas aprūpes centrs, savukārt bērniem ar VDEĀVK atzinumu – sociālās aprūpes un “atelpas brīža”
pakalpojums. Arī projekta ietvaros izvērtēto bērnu ar FT vecākiem tiek kompensēti dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.

Lai gan projekts tuvojas noslēgumam, Sociālais dienests turpina darbu, kompensējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projektā iesaistītajiem cilvēkiem, kamēr līdz septembrim pieejams projekta finansējums.

“Tas ir milzīgs darbs, ko esam paveikuši šajos gandrīz astoņos gados, lai apgūtu vairāk nekā miljons eiro lielo finansējumu – aiz katra kompensējamā pakalpojuma un dokumentu mapēm ir kāda ģimene, kura audzina bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem bija iespēja projekta laikā saņemt ievērojami lielāku atbalstu nekā tas ir ikdienā”, uzsver Liepājas Sociālā dienesta direktore Diana Mejere.

2022. gadā projektā “ Kurzeme visiem” iesaistītajiem bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tika noņemts ierobežojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas reižu skaitam, un tos varēja izmantot atkārtoti projektā jau iesaistītās un izvērtētās ģimenes. 2022. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vairākkārt saņēma 48 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 39 šo ģimeņu vecāki. Savukārt 30 bērni regulāri saņēma Atelpas brīža pakalpojumu. Pieprasījums pēc šī pakalpojuma pērn pieauga trīs reizes, salīdzinot ar 2021. gadu.

Liepājā projekta «Kurzeme visiem» ietvaros izvērtētas arī 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ik mēnesi saņem 12-15 personas, sociālā mentora pakalpojums pārejai uz dzīvi sabiedrībā grupu dzīvokļos – 16 personas. Darbu uzsākušas jaunās Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T.Breikša ielā 16/20, kur kopš maija tiek uzņemti pirmie klienti, sākumā izvērtējot viņu spējas darboties praktiski.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kas tos saņem, bet sniedz būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, neveltot pilnīgi visu savu laiku tuvinieka ar invaliditāti aprūpei.

ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros Liepājā izveidoti arī četri jauni infrastruktūras objekti sociālo pakalpojumu sniegšanai. Jaunajos grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11 jūnijā līdz 19. jūnijam dzīvi uzsāks 16 pilngadīgas personas ar GRT, darbu sākušas Speciālizētās darbnīcas. Savukārt Kuldīgas ielā 20 līdz gada beigām plānots pabeigt vēl vienu māju ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojuma nodrošināšanai astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, līdzīgu mājai Salmu ielā 53.

Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales,
Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “Kurzeme visiem”.

Informāciju sagatavoja: Gunta Jākobsone, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālrunis:
29 106 561, e-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv.

Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas mājas lapas: https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/

Saldū diskutē par deinstitucionalizācijas procesa norisi Kurzemes reģionā un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju

2023. gada 29.martā Saldū notika Kurzemes plānošanas reģiona un Saldus novada pašvaldības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkots pasākums  “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, pieejamā infrastruktūra un iespējas ilgtspējas nodrošināšanai Kurzemes reģionā”. Pasākumā  Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu vadība un sociālo pakalpojumu sniedzēji apmainījās pieredzē par Kurzemes reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem,  kopā ar labklājības ministrijas pārstāvjiem  diskutēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa turpmāko attīstību un ilgtspēju, kā arī caur praktisku līdzdalību iepazina cilvēkus ar invaliditāti un aplūkoja sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Saldū – specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centru.

Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa.  Viņi savās uzrunās norādīja uz jau izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi Kurzemes pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī akcentēja, ka šī tik nozīmīgā atbalsta sistēma ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, lai ikviens var dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Pasākuma turpinājumā notika pieredzes apmaiņa par cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Par DI projektu “Kurzeme visiem” īstenošanas gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem informēja projekta vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa norādīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā ir sniegti jau 200 cilvēkiem GRT, 406 bērniem ar FT un 175 bērnu vecākiem. Viņa arī atgādināja, ka līdz projekta noslēgumam 2023.gada beigās ir jāturpina aktīva sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, īpaši pašvaldības izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un pieaugušo būtu iespēja vēl projekta ietvaros saņemt sev nepieciešamo atbalstu. Tāpat turpinās arī jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Kurzemes reģionā  –  no kopumā 28 iecerētajām jaunajām pakalpojumu sniegšanas vietām izveidotas divpadsmit vietas:  četri grupu dzīvokļi, divas specializētās darbnīcas un divi dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; divi sociālās rehabilitācijas centri un viens dienas aprūpes centrs bērniem ar FT, kā arī viens ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums  bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šogad vēl tiks atvērtas 16 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas: pieci grupu dzīvokļi, trīs specializētās darbnīcas un četri dienas aprūpes centri  cilvēkiem ar GRT;  vienas dienas aprūpes centrs bērniem  ar FT un divi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Pieredzē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dalījās Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane un Ventspils atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa. Ina Behmane savā prezentācijā norādīja, ka Saldus novada pašvaldībā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšana turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, iepazīstot citu valstu pieredzi, un DI projekts bijis kā vēl viena iespēja paplašināt pašvaldības iedzīvotājiem  pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Šobrīd Saldus novadā papildu dienas aprūpes centram cilvēkiem ar GRT DI procesa ietvaros izveidoti trīs grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”, kas tika atvērts 2020.gada novembrī. Savukārt Ventspilī DI procesa ietvaros atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” 2021.gada maijā, atjaunojot  un pārbūvējot Ventspils vecpilsētas ēku, pārcēlās uz daudz plašākām telpām, sniedzot iespēju saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Gan Saldus sociālā dienesta vadītāja I.Behmane, gan “Cimdiņš” valdes locekle I.Sāmīte – Cērpa norādīja, cik būtiski ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kuri ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kas tos saņem, bet sniedz arī būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt un dzīvot daudz pilnvērtīgāk, nevis veltīt visu savu dzīvi tuvinieka ar invaliditāti kopšanai.

Ar Latvijā iespējami attīstāmām inovācijām sociālo pakalpojumu attīstībā dalījās Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, kurš norādīja, ka arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir cilvēku ar GRT nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar dažādiem piemēriem norādīja, ka ir daudz darbu, ko varētu uzticēt veikt cilvēkiem ar invaliditāti.

Pieredzes apmaiņas daļu noslēdza Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kura skaidroja Labklājības ministrijas redzējumu par DI procesa ilgtspējas nodrošināšanu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu nākotnē, kā arī valsts minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistītās mērķdotācijas pašvaldībām.

Pēc pieredzes apmaiņas paneļdiskusijā Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Una Lapskalna, Ventspils sociālā dienesta vadītāja, Ieva Sāmīte – Cērpa, atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle  un Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, diskutēja par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju un attīstības iespējām, ņemot vērā DI mērķgrupu vajadzības un  sociālo pakalpojumu uzturēšanas iespējas pēc Projekta noslēguma katrā pašvaldībā un Kurzemes reģionā kopumā. Paneļdiskusijas dalībnieki, iesaistoties arī citiem pasākuma dalībniekiem, atzinīgi novērtēja DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi pilnvērtīgākas dzīves veidošanā cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērnu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka sociālajai nozarei kopumā jātiecas uz individuālāku pieeju katram, lai sniegtu iespēju saņemt tieši tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Tāpat tika arī diskutēts par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanas finansējuma avotiem, apspriežot valsts un pašvaldību iespējas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk, kā arī ES finansējuma piesaisti.

Pēc paneļdiskusijas pasākuma dalībnieki piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” organizētā praktiskas līdzdalības aktivitātē, kur iepazina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar GRT, redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tika arī pārrunāta cilvēku ar dažādiem invaliditātes veidiem nodarbinātība un arī citas iespējas, kā viņiem ikdienā būt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem.

Dienas noslēgumā pasākuma dalībnieki devās iepazīt Saldū izveidotās specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT un daudzfunkcionālo centru “Jumis” bērniem ar FT. Specializētajās darbnīcās, darbojoties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās, tiek nodrošināta iespēja  mācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu iesaistīties darba tirgū. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā “Jumis” ir pieejamas plašas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar FT un vecākiem, tai skaitā  rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.

Pasākuma dienas kārtība:

Pasākuma programma

Pasākuma prezentācijas

Deinstitucionalizācijas Projekts Kurzeme visiem. Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā. Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktore Ina Behmane Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Ventspilī. atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa Deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēja: sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nākotnē. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa

LSM: plāno, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni varēs palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam

Ārpusģimenes aprūpē esošie bērni varēs palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Šādu Labklājības ministrijas piedāvājumu otrdien atbalstīja valdība. Tāpat arī aizbildņiem obligāti būs jāapgūst valsts apmaksāta mācību programma.

Ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.

Valdības apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka, ja bērns izteicis tādu vēlmi, viņš var uzturēties ģimenē līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību.

Labklājības ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.

“Mums ir svarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Ne visi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi sasniedzot pilngadību. Vēlamies sniegt izvēles iespēju, lai došanās pieaugušo dzīvē būtu pēc iespējas saudzīgāka un tālākais dzīves ceļš veidotos uz stabilākiem pamatiem,” uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023. gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro 2024. gadā, bet no 2025, gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.

Likumprojektā arī paredzēts, ka cilvēkiem, kas no 2023. gada 1. aprīļa tiks iecelti par aizbildņiem, būs pienākums obligāti apgūt mācību programmu.  Mācību programmu apgūt vajadzēs arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, gadījumā, ja bāriņtiesa ir konstatējusi šādu nepieciešamību vai aizbildnis pats izteicis vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem.

Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.

LSM: bērnunamu Liepājā aizstāj ar jaunām mājām un ģimenisku vidi

Bērnunamu Liepājā aizstāj ar mājām, kur bērni var augt ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Pašlaik būvniecības procesā ir jau otra bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēka Kuldīgas ielā 20, kur tiks īstenota ārpusģimenes esošo bērnu sociālā aprūpe. Jaunā ēka tiek celta, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu. Tā būs moderna, ekonomiska, un plānots, ka astoņi bērni uz to pārcelsies jau šogad.

Liepājas Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Anna Rokjāne izrādīja būvobjektā jau redzamās ēkas izkārtojuma aprises. Viņa pastāstīja, ka ēka būs paredzēta astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Rokjāne stāstīja: “Šeit būs četras guļamistabas. Viesistaba, virtuve, tehniskā telpa, saimniecības ēka atradīsies ārpusē, būs terase, rotaļlaukums. Te dzīvos un mācīsies dažādu vecumu bērni.”

Bērnunamu Liepājā aizstāj ar jaunām mājām un ģimenisku vidi.
Liepājas Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Anna Rokjāne izrādīja būvobjektā jau redzamās ēkas izkārtojuma aprises. Viņa pastāstīja, ka ēka būs paredzēta astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības.

Rokjāne stāstīja: “Šeit būs četras guļamistabas. Viesistaba, virtuve, tehniskā telpa, saimniecības ēka atradīsies ārpusē, būs terase, rotaļlaukums. Te dzīvos un mācīsies dažādu vecumu bērni.”

Vienlaikus tā būs ekonomiska ēka, norādīja Rokjāne: “Ēka projektēta pēc pasīvo māju principa, tai būs mazs elektrības patēriņš. Ar siltumsūkni nodrošinās apkuri un silto ūdeni.”

Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieks Ainārs Bunka uzsvēra, ka jaunās ēkas ir alternatīva bērnunamam, kas agrāk atradās pavisam netālu no jaunā bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkas Kuldīgas ielā 20.

“Tiek veidota ģimeniskai videi pietuvināta vieta, kur bērni var saņemt pakalpojumus mazās grupās, lai nebūtu šīs lielās institūcijas, lai bērni apgūtu dažādas prasmes – ēst gatavot, apmaksāt maksājumus un tā tālāk. Kad viņi izkļūs no atbalsta centra “Dzintari”, lai viņi paši būtu spējīgi dzīvot,” stāstīja Bunka.

Pirms gada viena ēka Liepājā jau tika uzcelta. Un tā veiksmīgi darbojas. Sociālā dienesta pārstāvis stāstīja:

“Bērni dzīvo astoņi vienā vietā, pa diviem istabā, nav liels bērnu un audzinātāju skaits, ir kā ģimenē. Ir kvalitatīvi dzīves apstākļi, audzinātāju ir mazāk, gluži kā otra ģimene.”

Skaits ir mainīgs, taču vidēji Liepājā ārpusģimenes aprūpē atrodas aptuveni 20 bērni.

Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš (“Liepājas partija”) pauda gandarījumu par šāda projekta īstenošanu pilsētā.

Viņš sacīja: “Manuprāt, bērniem, kuri ir izņemti no ģimenēm, ir nepieciešams dzīvot sociāli labvēlīgā vidē. Šādas mazas mājas ir tikai pozitīvs risinājums. Mēs vēl labi atceramies laikus, ka tepat netālu Labraga ielā bija bērnu nams, kurā mitinājās vairāk nekā 100 bērni. Protams, dažāda vecuma grupas vienā telpā. Šis projekts apliecina to, ka mēs kļūstam ģimenes videi pietuvinātāki.”

Jau uzbūvētais korpuss Salmu ielā, Liepājā.

Kopumā Liepājā tiek izveidotas četras dažādas pakalpojumu sniegšanas vietas, pastāstīja projekta vadītāja Rokjāne, uzskaitot jau iepriekšminētās jaunbūves:

“Vēl mums ir speciālās darbnīcas Breikšu ielā, kas ir paredzētas pilngadīgām personām ar garīgās attīstības traucējumiem, kur viņi varēs pa dienu nodarboties ar sveču liešanu un papīra dizainu. Ir arī grupu dzīvokļi. 12 klienti dzīvos Viršu ielā grupu dzīvokļos, bet 18 klienti darbosies specializētajās darbnīcās.”

Vienstāvu mājas būvniecība astoņu bērnu izmitināšanai notiek ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansējumu. Tās kopējā platība būs 230 kvadrātmetri. Darbus veic SIA “A-J Energobūve”. Ēkas būvniecību paredzēts pabeigt 2023. gada vasarā. Jaunais aprūpes modelis bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tiek veidots, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem”, kas ir daļa no Latvijā deinstitucionalizācijas procesa.

Informācija pārpublicēta no LSm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/bernunamu-liepaja-aizstaj-ar-jaunam-majam-un-gimenisku-vidi.a492059/

Spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai Liepājā

Kurzemes reģionā turpina tapt sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi! Liepājā spāru svētki bērnu atbalsta centra “Dzintari” ēkai, ko jau drīzumā par savām mājām varēs saukt astoņi bez ģimenes apūpes palikuši bērni. Viņiem tiks sniegta iespēja dzīvot mājīgā vidē, kā arī iegūt prasmes un zināšanas patstāvīgas dzīves uzsākšanai nākotnē.
Sirsnīgi sveicam Liepājas valstspilsētu ar jaunās ēkas spāru svētkiem!

Informācija pārpublicēta no TV Kurzeme Facebook lapas: https://fb.watch/i6oZGUF_aB/

Ventas Balss: top ģimeniski mājokļi bērniem

Ventspilī, Skroderu ielā aktīvi turpinās vēsturisko namu pārbūve un restaurācija. Pēc nedaudz vairāk kā gada tā kļūs par dzīvesvietu bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. Kurzemē šāds pakalpojums pagaidām tiks nodrošināts tikai Ventspilī un Liepājā.

Iedzīvotāji pamanījuši, ka pie ēkas Vītolu ielā 21 joprojām atrodas izkārtne, kas vēstī, ka ēku plānots pārbūvēt, lai tur nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un dzīvokļos, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Tomēr zināms, ka, izvērtējot priekšrocības un trūkumus, pašvaldībā tika pieņemts lēmums par adreses maiņu no Vītolu ielas 21 uz Skroderu ielu 13 un 13a, jo tuvumā atrodas skolas, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras un sporta infrastruktūra.

Pašvaldības iestādes Ventspils osta vadītāja vietnieks Juris Tovstuļaks informēja, ka Ventspils dome septembrī pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Vītolu ielā 21 atsavināt izsoles kārtībā, un šobrīd tiek gatavota dokumentācija, lai tuvāko mēnešu laikā to virzītu pārdošanai elektroniskā izsolē.

Ventas Balss jau rakstīja, ka šogad tika uzsākta un patlaban aktīvi turpinās ēku pārbūve un vides infrastruktūras labiekārtošana Skroderu ielā 13 un 13a, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas – teritorijā, un, to pārbūvējot, jāņem vērā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes noteiktie ierobežojumi.

Komunālās pārvaldes pārstāve Zane Spudiņa skaidro, ka abām ēkām šobrīd notiek esošo pamatu pastiprināšana, kā arī jau izbūvēti jauni pamati koka ēkas piebūvei, kurā nākotnē plānots ierīkot palīgtelpas. Mūra ēkas piebūvē ievadīts siltummezgls, izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīklu un ārējo elektrotīklu pievadi, kā arī veikta sienu pastiprināšana un jumta konstrukciju izbūve. Tā kā ēka ir sena, pastāvīgi notiek plaisu monitorings. Guļbūvē saglabāts vēsturisks manteļskurstenis, kam pabeigta pēdas pastiprināšana, savukārt šobrīd notiek darbs pie tā pamatnes atjaunošanas. Koka ēkas guļbūves daļa speciālā kārtībā demontēta un nogādāta būvnieka ražotnē Cēsīs, kur patlaban slēgtā angārā notiek guļbaļķu restaurācijas darbi. Pēcāk, ievērojot marķējumus, guļbūve tiks uzstādīta, un tam sekos jumta konstrukciju izbūve. Paralēli būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskā uzraudzība rakšanas darbiem, ko paredz īpašuma atrašanās vēsturiski nozīmīgā vietā.

Spudiņa arī zināja teikt, ka, noņemot jumta konstrukcijas, atbrīvojot ēkas no sadzīves atkritumiem un atsedzot pamatus, tika konstatēts, ka tās ir sliktākā tehniskajā stāvoklī, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo kārtība nosaka, ka pirms būvprojekta izstrādes apsekošana tiek veikta no ārpuses un tikai vizuāli, neatsedzot konstrukcijas. Līdz ar to tiek paredzēts, ka būvniecības gaitā, visticamāk, nāksies palielināt nepieciešamā finansējuma apmēru, jo radīsies papildu izmaksas. «Šobrīd projektētāji strādā pie risinājuma, ko darīt un kā pastiprināt, lai saglabātu esošās ēkas,» turpina Komunālās pārvaldes pārstāve.

Šobrīd darbi norit saskaņā ar līgumā minētajiem termiņiem, un plānots, ka būvdarbi varētu tikt pabeigti līdz nākamā gada rudenim.

Ventspils pašvaldība šo projektu īsteno deinstitucionalizācijas programmā, kas ieviesta ar mērķi palielināt Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone-Slava informēja, ka Kurzemē šāds pakalpojums – dzīvokļu tipa mājokļi, lai bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātus ikdienas dzīves apstākļus, – tiek veidots tikai Liepājā un Ventspilī. Liepājā šim mērķim viena no infrastruktūrām jau ir izveidota, bet divas vēl top. Projekta vadītāja stāsta, ka vasarā kopā ar kolēģiem bijusi iespēja paviesoties pie Liepājas bērniem un jauniešiem, kuriem pašvaldība jau nodrošina šo pakalpojumu. «Bērni ir priecīgi, ka viņiem ir jaunas mājas,» piedzīvotajā dalījās Miķelsone-Slava, akcentējot būtiskāko – vide, kas tiek radīta, vairāk līdzinās mājām, nevis institūcijai jeb bērnunamam. Ikdiena bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem risinās līdzīgi, kā tas noris ģimenē – tiek gatavots ēdiens, notiek dzīvokļa uzkopšana, gatavoti mājasdarbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dodas uz skolu un pulciņiem. Ikdienā kopā ar bērniem ir auklītes un audzinātājas.

Sākotnēji tika plānots, ka Ventspilī nepieciešams paredzēt 16 vietas āspusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tomēr, ņemot vērā, ka pieprasījumam ir tendence sarukt, skaits tika samazināts līdz 12 vietām.

Informācija pārpublicēta no Ventas Balss portāla: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/47094-top-gimeniski-majokli-berniem