Labklājības ministrija sagatavojusi jaunas infografikas par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, 2023. gadā.
Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=219218347161777&set=pcb.219219900494955
Kopš 2016. gada deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijas pašvaldībās būtiski pieaudzis sociālo pakalpojumu klāsts. Līdz 2023. gada nogalei izmaksas par šiem pakalpojumiem sedz Eiropas fondu līdzekļi, bet pēc tam tās gulsies uz pašvaldību pleciem. Valstī pagaidām nav izstrādāts vienots risinājums, kā šos pakalpojums turpmāk nodrošināt. Sākot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē, pašvaldībās nemaz neapjauta, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma laika gaitā trīskāršosies. Tāpat neviens nevarēja prognozēt, ka pasaules notikumu dēļ strauji kāps dažādu pakalpojumu izmaksas. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone norāda: “Izaicinājumi ir tādi, ka cenas par pakalpojumu sniegšanu ir pieaugušas uz pusi, salīdzinot ar 2016. gadu. Piemēram, ja 2016. gadā pašvaldība rēķināja, ka vienam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, lai varētu saņemt atbalstu grupu dzīvoklī un dienas aprūpes centrā, vajadzētu aptuveni septiņarpus tūkstošus gadā, tad šobrīd tie ir vairāk nekā 18 tūsktoši eiro gadā.”
Līdz šim šis izmaksas kompensēja Eiropas fondi, bet jau šī gada nogalē atbalsts beigsies. Tāpēc pašvaldībās pašlaik būtisks ir jautājums, kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus personām, kurām ikdienā nepieciešams atbalsts. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks vērtē, ka nākamajā gadā šāda veida sociālo pakalpojumu nodrošināšani papildus būs nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. “Būs jāsamazina pakalpojumu skaits, jārunā ar pakalpojumu sniedzējiem par cenām, jo tās ir diezgan augstas. Tā nauda ir pieejamāka, cenas ir kāpušas uz augšu. Kad naudas būs mazāk, tad cenas uz leju. Iesiem vairāk to modeli, kad būs individuāla izvērtēšana, nevis “es gribu visu”, bet skatīsimies, kas visvairāk ir vajadzīgs un kāds pakalpojums ir visatbilstošakais.”
Programmas gaitā daudzās pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra, izbūvēti grupu dzīvokļi, uzcelti dienas centri. Atbalsta centrs “Pērle” ir viena no trim vietām Cēsu novadā, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pieejams dienas centrs un dažādi rehabilitācijas pakalpjumi, kā arī izveidotas speciālās darbnīcas. Šiem cilvēkiem šeit iespējams socializēties, kā arī attīstīt dažādas prasmes. Atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ viņi nevar iekļauties mūsu prasīgajā darba tirgū. Šeit kādas noturības prasmes attīstīta, darbojas darbnīcās. Ja to tagad noņem nost, tad cilvēkus iedzen būrī, kas ir viņu dzīves vieta. Tad atkarīgs, cik ģimene spēj, kādam varbūt ir aktīvāka, kāds gājis kā brīvprātīgais, bet cits varbūt ir dzīvojis mājā un neko vairāk nav redzējis.”
Pašvaldībām Vidzemē gadā cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem atbalstam un dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai kopumā papildus būs nepieciešami aptuveni četrarpus miljoni eiro. Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa ReTV norāda, ka izprot šī brīža sarežģīto situāciju, bet pašvaldībām bija jārēķinās, ka Eiropas līdzekļi reiz beigsies un saistības būs jāuzņemas uz saviem pleciem. Labklājības ministrijas paspārnē pašlaik izstrādā minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kuram būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldība. “Tajā procesā mēs paredzam, ka valsts virzītu priekšlikumu, kuri būtu tie pakalpojumi, kuriem valsts dod savu līdzfinansējumu, cik lielā apmērā. To jau likuma virzīšanas brīdī iezīmētu. “ Skaidrs, ka pašvaldības nākamgad nepārtrauks nodrošināt deinstitucionalizācijas pakalpojumus. Bet katrai vietvarai būs rūpīgi jāizvērtē, cik lielā apmērā un kādas kvalitātes pakalpojumus turpmāk varēs nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Informācija pārpublicēta no Facebook: https://www.youtube.com/watch?v=riZmkLz2CDw
Jauniete parkā. Attēls ilustratīvs.
Ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.
Valdības apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka, ja bērns izteicis tādu vēlmi, viņš var uzturēties ģimenē līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību.
Labklājības ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.
“Mums ir svarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Ne visi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi sasniedzot pilngadību. Vēlamies sniegt izvēles iespēju, lai došanās pieaugušo dzīvē būtu pēc iespējas saudzīgāka un tālākais dzīves ceļš veidotos uz stabilākiem pamatiem,” uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023. gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro 2024. gadā, bet no 2025, gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.
Likumprojektā arī paredzēts, ka cilvēkiem, kas no 2023. gada 1. aprīļa tiks iecelti par aizbildņiem, būs pienākums obligāti apgūt mācību programmu. Mācību programmu apgūt vajadzēs arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, gadījumā, ja bāriņtiesa ir konstatējusi šādu nepieciešamību vai aizbildnis pats izteicis vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem.
Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.
Informācija pārpublicēta no TV Kurzeme Facebook lapas: https://fb.watch/i6oZGUF_aB/
Prasmi gatavot ēdienu visbiežāk iemācāmies savā ģimenē. Bet ko darīt tad, ja ģimenes nav un visa dzīve pagājusi ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā, kur ēdināšanu nodrošina personāls? Lai ikviens varētu sev pagatavot maltīti, iznākusi ilustrēto recepšu grāmata vienkāršāk uztveramā valodā, kas paredzēta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Vairāk uzziniet LTV sagatavotajā sižetā:
Informācija pārpublicēta no Lsm.lv portāla: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.01.2023-izdod-recepsu-gramatu-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id282140
Gaidīsim recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem arī Kurzemes reģiona dienas aprūpes centros un grupu dzīvokļos!
Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”
Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.
Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”
Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”
Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”
Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot viegli.
Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”
Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”
Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”
Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju, arī viņš līdz šim mitis pansionātā.
Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”
Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.
“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.
Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.
“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda Brente-Mieze.
Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.
“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”
Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.
“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.
Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.
Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.
2022. gada 2.novembrī Priekulē uz šogad jau otro tikšanos pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību, to bērnu aprūpes centru un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par 2021. – 2027. gada fondu plānošanas periodā iecerētajiem ar DI saistītiem vai līdzīgiem pasākumiem, kuros atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības, NVO, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Tikšanās turpinājumā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazīti Dienvidkurzemes novada pašvaldības izveidotie sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Priekulē – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas.
Tikšanās sākumā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un Invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane iepazīstināja ar ministrijas plānotajām Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanās fonda (ANM) investīcijām 2021.-2027. periodā. Viņa skaidroja, ka pašvaldībās būs pieejams atbalsts Labklājības ministrijas Atveseļošanas fonda (ANM) investīcijās Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumiem, lai veicinātu publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un ar invaliditāti, kā arī iespēja saņemt atbalstu cilvēku ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. Papildu no Labklājības ministrijas Atveseļošanās fonda būs pieejams arī finansējums jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstībai pensijas vecuma cilvēkiem. Savukārt no ES fondu investīcijām atbalsts pašvaldībām plānots sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (GRT), sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai cilvēkiem pensijas vecumā, jo īpaši ar demenci, vai ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem. No ES fondiem pašvaldībām iecerēts arī atbalsts jaunu pieeju un inovāciju attīstīšanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā vairākām mērķgrupām: cilvēkiem ar FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar demenci un viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, ielu bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarībām, kā arī cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietas. K.Lasmane norādīja, ka šobrīd turpinās darbs pie projektu atlases kritērijiem un dažādu normatīvo regulējumu sagatavošanas, lai dažādās ES un ANM investīciju iespējas būtu pašvaldībām un citiem iecerētajiem finansējuma saņēmējiem pieejamas.
Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.
Tikšanās laikā tika pārrunāts arī infrastruktūras izveides process Kurzemes reģionā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Infrastruktūras izveide pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados, savukārt darbi turpinās Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados un Liepājas un Ventspils valstspilsētās. Ar plašāku informāciju par infrastruktūras izveides gaitu un progresu savos novados un valsts pilsētās iepazīstināja Kuldīgas, Ventspils novadu, kā arī Ventspils valstspilsētas pārstāvji.
Pēc tikšanās projekta “Kurzeme visiem” partneri devās iepazīt Priekulē šogad izveidoto dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas, kur šobrīd sociālos pakalpojumus saņem astoņi Dienvidkurzemes novada pašvaldībā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Šeit cilvēkiem ar GRT ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties, turklāt, sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.
Projekta “Kurzeme visiem” partneru tikšanās darba kārtība:
Tikšanās darba kārtībaProjekta partneru tikšanās prezentācijas
Labklājības ministrijas prezetnācija: LM plānotās ES fondu un ANM investīcijas 2021.-2027. periodā Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: Projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes Kuldīgas novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā Ventspils novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Ventspils novada Ugāles pagastā Ventspils valstspilsētas pašvaldība: pašvaldības KPR DI infrastruktūras progressPar projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.
Ventspilī, Skroderu ielā aktīvi turpinās vēsturisko namu pārbūve un restaurācija. Pēc nedaudz vairāk kā gada tā kļūs par dzīvesvietu bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. Kurzemē šāds pakalpojums pagaidām tiks nodrošināts tikai Ventspilī un Liepājā.
Iedzīvotāji pamanījuši, ka pie ēkas Vītolu ielā 21 joprojām atrodas izkārtne, kas vēstī, ka ēku plānots pārbūvēt, lai tur nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un dzīvokļos, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Tomēr zināms, ka, izvērtējot priekšrocības un trūkumus, pašvaldībā tika pieņemts lēmums par adreses maiņu no Vītolu ielas 21 uz Skroderu ielu 13 un 13a, jo tuvumā atrodas skolas, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras un sporta infrastruktūra.
Pašvaldības iestādes Ventspils osta vadītāja vietnieks Juris Tovstuļaks informēja, ka Ventspils dome septembrī pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Vītolu ielā 21 atsavināt izsoles kārtībā, un šobrīd tiek gatavota dokumentācija, lai tuvāko mēnešu laikā to virzītu pārdošanai elektroniskā izsolē.
Ventas Balss jau rakstīja, ka šogad tika uzsākta un patlaban aktīvi turpinās ēku pārbūve un vides infrastruktūras labiekārtošana Skroderu ielā 13 un 13a, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas – teritorijā, un, to pārbūvējot, jāņem vērā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes noteiktie ierobežojumi.
Komunālās pārvaldes pārstāve Zane Spudiņa skaidro, ka abām ēkām šobrīd notiek esošo pamatu pastiprināšana, kā arī jau izbūvēti jauni pamati koka ēkas piebūvei, kurā nākotnē plānots ierīkot palīgtelpas. Mūra ēkas piebūvē ievadīts siltummezgls, izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīklu un ārējo elektrotīklu pievadi, kā arī veikta sienu pastiprināšana un jumta konstrukciju izbūve. Tā kā ēka ir sena, pastāvīgi notiek plaisu monitorings. Guļbūvē saglabāts vēsturisks manteļskurstenis, kam pabeigta pēdas pastiprināšana, savukārt šobrīd notiek darbs pie tā pamatnes atjaunošanas. Koka ēkas guļbūves daļa speciālā kārtībā demontēta un nogādāta būvnieka ražotnē Cēsīs, kur patlaban slēgtā angārā notiek guļbaļķu restaurācijas darbi. Pēcāk, ievērojot marķējumus, guļbūve tiks uzstādīta, un tam sekos jumta konstrukciju izbūve. Paralēli būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskā uzraudzība rakšanas darbiem, ko paredz īpašuma atrašanās vēsturiski nozīmīgā vietā.
Spudiņa arī zināja teikt, ka, noņemot jumta konstrukcijas, atbrīvojot ēkas no sadzīves atkritumiem un atsedzot pamatus, tika konstatēts, ka tās ir sliktākā tehniskajā stāvoklī, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo kārtība nosaka, ka pirms būvprojekta izstrādes apsekošana tiek veikta no ārpuses un tikai vizuāli, neatsedzot konstrukcijas. Līdz ar to tiek paredzēts, ka būvniecības gaitā, visticamāk, nāksies palielināt nepieciešamā finansējuma apmēru, jo radīsies papildu izmaksas. «Šobrīd projektētāji strādā pie risinājuma, ko darīt un kā pastiprināt, lai saglabātu esošās ēkas,» turpina Komunālās pārvaldes pārstāve.
Šobrīd darbi norit saskaņā ar līgumā minētajiem termiņiem, un plānots, ka būvdarbi varētu tikt pabeigti līdz nākamā gada rudenim.
Ventspils pašvaldība šo projektu īsteno deinstitucionalizācijas programmā, kas ieviesta ar mērķi palielināt Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone-Slava informēja, ka Kurzemē šāds pakalpojums – dzīvokļu tipa mājokļi, lai bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātus ikdienas dzīves apstākļus, – tiek veidots tikai Liepājā un Ventspilī. Liepājā šim mērķim viena no infrastruktūrām jau ir izveidota, bet divas vēl top. Projekta vadītāja stāsta, ka vasarā kopā ar kolēģiem bijusi iespēja paviesoties pie Liepājas bērniem un jauniešiem, kuriem pašvaldība jau nodrošina šo pakalpojumu. «Bērni ir priecīgi, ka viņiem ir jaunas mājas,» piedzīvotajā dalījās Miķelsone-Slava, akcentējot būtiskāko – vide, kas tiek radīta, vairāk līdzinās mājām, nevis institūcijai jeb bērnunamam. Ikdiena bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem risinās līdzīgi, kā tas noris ģimenē – tiek gatavots ēdiens, notiek dzīvokļa uzkopšana, gatavoti mājasdarbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dodas uz skolu un pulciņiem. Ikdienā kopā ar bērniem ir auklītes un audzinātājas.
Sākotnēji tika plānots, ka Ventspilī nepieciešams paredzēt 16 vietas āspusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tomēr, ņemot vērā, ka pieprasījumam ir tendence sarukt, skaits tika samazināts līdz 12 vietām.
Informācija pārpublicēta no Ventas Balss portāla: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/47094-top-gimeniski-majokli-berniem
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtētajiem Kurzemes reģiona pašvaldībās dzīvojošajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir pieejamas bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem, individuāls atbalsts un citi sociālie pakalpojumi, tai skaitā arī Kurzemes pašvaldību jaunizveidotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Lai tos saņemtu, nepieciešams pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā.
“Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc aicinām cilvēkus ar GRT izmantot iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, pakalpojumus dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās vai citus sev nepieciešamus projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, turklāt sociālo pakalpojumu saņemšanas reižu skaits ir neierobežots. Daudzviet Kurzemē jau tapusi jauna infrastruktūra sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar GRT, piemēram, grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas, kur arī sociālie pakalpojumi tiek apmaksāti no projekta “Kurzeme visiem” finansējuma,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Lai veicinātu cilvēku ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:
Ar katru gadu, pateicoties ERAF, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, sociālo pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar GRT Kurzemes reģionā kļūst arvien plašāka. No kopumā 21 Kurzemes reģionā iecerētā infrastruktūras objekta cilvēkiem ar GRT atvērti jau astoņi sociālie pakalpojumi – divi dienas aprūpes centri (Priekulē un Ventspilī), divas specializētās darbnīcas (Priekulē un Saldū) un četri grupu dzīvokļi (trīs no tiem Saldus un viens Ventspils novadā). Savukārt 2023. gadā plānots atvērt vēl 13 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Liepājas valstspilsētā. Plašāk par tapušo un vēl topošo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona sagatavotajā informatīvajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”.
Kopumā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēti 442 gan Kurzemes pašvaldībās dzīvojoši, gan arī VSAC pakalpojumus saņemoši pieaugušie ar GRT, no kuriem šobrīd projekta kompensētus sociālos pakalpojumus saņem 167 cilvēki. Līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi Kurzemē daudzviet Kurzemes reģionā sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar GRT kļuvuši vēl pieejamāki, tāpēc cilvēku skaits, kuri saņem projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, katru gadu turpina pieaugt. Iecerēts, ka līdz 2023.gada izskaņai kopumā sociālie pakalpojumi Kurzemes reģiona pašvaldībās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiks kompensēti 297 cilvēkiem ar GRT.
Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēki ar GRT var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir, piemēram, depresija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.
17. oktobrī Priekulē atklāja dienas aprūpes centru un specializētas darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tur viņiem ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties. Tikmēr šo cilvēku tuvinieki var atpūsties, strādāt, pilnvērtīgi dzīvojot savu dzīvi.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās ir bez maksas, jo tie tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem” līdz 2023. gadam īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.
Informācija pārpublicēta no LSM mājas lapas: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.10.2022-atver-dienas-centru-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id274811
Projekta “Kurzeme visiem” komanda sirsnīgi sveic Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Priekules un tās apkārtnes iedzīvotājus ar jaunajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem!
Vēlam veiksmīgu darbu un darbošanos!
.
