Category Archives: DI Kurzemē

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug pieejamais atbalsts un tā saņemšanas iespējas

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros mainījušies nosacījumi un paplašinātas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Tādējādi Kurzemes reģiona pašvaldības varēs saviem projektā iesaistītajiem iedzīvotājiem nodrošināt vēl plašākas atbalsta iespējas līdz pat projekta noslēgumam 2023.gadā.

Projektā izvērtētie cilvēki ar GRT turpmāk līdz pat projekta beigām 2023.gadā varēs izmantot vēl 100 psihologa un citu speciālistu konsultācijas, neatkarīgi no jau iepriekš saņemto sociālo pakalpojumu apjoma. Turklāt ir atcelts divu gadu ierobežojums sociālo pakalpojumu saņemšanai. Arī projekta kompensēto atbalsta grupu un grupu nodarbību skaits cilvēkiem ar GRT ir noteikts  līdz 100 reizēm, neatkarīgi no iepriekš apmeklēto nodarbību skaita.

Mainījušies arī nosacījumi projekta ietvaros pieejamajam atbalstam bērniem, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu. Turpmāk bērniem ar FT līdz 4 gadu vecumam sociālās aprūpes pakalpojums dzīvesvietā tiek kompensēts līdz pat 200 stundu apmērā kalendāra mēnesī. Savukārt 5 – 17 gadus veciem bērniem – līdz pat 80 stundām kalendāra mēnesī, ja likumiskais pārstāvis ir iesaistījies kādā no Ministru kabineta noteikumu Nr. 313. 43.3. punktā minētajiem pasākumiem (piemēram, darbs, nodarbinātības pasākumi, mācības, sociālā rehabilitācija un citi), tai skaitā ne vairāk kā 40 stundām kalendārā mēnesī vienreizēju pasākumu apmeklēšanai un saturīga brīvā laika pavadīšanai. Atgādinām, ka šī sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojuma saņemšanai bērnam nav jābūt izvērtētam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Plašākas atbalsta iespējas pieejamas arī projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēto bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaits vienam vai abiem vecākiem kopā palielināts no 20 līdz 40 pakalpojuma saņemšanas reizēm.   Atgādinām, ka vecākiem vai audžuģimenei ir iespēja pašiem izvēlēties un izmantot sev nepieciešamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kas ir norādīti bērna individuālajā atbalsta plānā, turklāt pastāv iespēja pašiem izvēlēties nepieciešamo sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju.

Lai saņemtu nepieciešamos atbalsta plānā noteiktos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ir jāvēršas savas dzīvesvietas sociālajā dienestā un jāraksta iesniegums par sociālo pakalpojumu piešķiršanu. Šobrīd šo iespēju Kurzemes reģionā ir izmantojis 132 cilvēks ar GRT, 185 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki.

Atgādinām, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai sociālos pakalpojumus saņemtu atbilstoši šī brīža vajadzībām.

Projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas paplašinājušās, pateicoties veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr.313, kas paredz palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem.

Informatīvs buklets par projekta kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem

Buklets lejupielādei .pdf formātā

Liepājā turpinās darbs pie ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu izveides; reorganizēs bērnunamu

Liepājas Sociālā dienesta Bērnunamu no šā gada 1. decembra pārveidos par “Bērnu atbalsta centru “Dzintari”” – šādu lēmumu Liepājas valstspilsētas domes sēdē atbalstījuši deputāti. Atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam, Liepājā top jauna infrastruktūra bērniem no sociālās aprūpes centriem.  Plānots, ka Bērnunama bērni šī gada beigās pārcelsies uz dzīvi izveidotajās ģimeniskai videi pietuvinātajās jaunajās dzīvesvietās Salmu ielā 53, un Kuldīgas ielā 20 (kamēr būvēs jauno infrastruktūras objektu Kuldīgas ielā 20, pakalpojumu plānots sniegt divos izremontētos un pārplānotos trīsistabu dzīvokļos daudzdzīvokļu mājā Viršu ielā 9/11).
Līdz ar jaunajām mājām tiks uzlabota ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu dzīves kvalitāte, orientējot centra darbu uz bērnu lielāku patstāvību un nodrošinot bērniem māju sajūtu drošā un ģimeniskā vidē. Katrā mājā būs viens sociālais darbinieks un audzinātāji, kuri, līdzīgi kā ģimenes locekļi, nodrošinās bērnu pieskatīšanu, mācību procesu un ārpusskolas aktivitātes, iepirkšanos, kopīgu ēst gatavošanu utt.
Dzīvojamā mājā Salmu ielā 53 (attēlā) būs vietas astoņiem bērniem, kuri šeit dzīvos līdz pilngadības sasniegšanai. Šim mērķim māja kalpos tik ilgi, kamēr bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, Liepājā būs nepieciešama ārpusģimenes aprūpe. Svarīgi, ka tā būs energoefektīva “pasīvā” dzīvojamā māja, un ēkas uzturēšana izmaksās vismaz trīs reizes mazāk kā līdzšinējā Bērnunama ēka, vienlaicīgi nodrošinot bērniem veselīgu klimatu. Galvenā atšķirība no parastas ēkas ir augstā siltumizolācija, kas ļauj būtiski samazināt siltuma zudumus. Ēka projektēta, lai tā vasarā nepārkarstu un ziemā neatdzistu, t.i. visa gada garumā valdītu komfortabls iekštelpu klimats. Mājas pagalmā būs āra terase un saimniecības telpas.

Informācija pārpublicēta no Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta lapas Facebook: www.facebook.com://socialaisdienests/posts/176480274663203

Liepājā līdz 1.novembrim gaidīs priekšlikumus specializēto darbnīcu nosaukumam

Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests aicina ikvienu aktīvi iesaistīties un piedalīties ideju konkursā par cerīgu un iedvesmojošu nosaukumu specializētajām darbnīcām T. Breikša ielā 16/20, blakus jau esošajam Dienas centram personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Priekšlikuma autors, kura piedāvātais nosaukums tiks izvēlēts darbnīcām, saņems pārsteiguma balvu!

Veicot bijušo darbnīcu renovāciju Dienas centra sētā, tās tiek pārbūvētas par mūsdienīgām radošām darbnīcām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri šeit varēs lietderīgi pavadīt laiku un apgūt vienkāršas darba iemaņas. Tās nebūs parastas darbnīcas, bet arī cerību stariņš šiem cilvēkiem, kas ļaus viņiem ne tikai izrauties no savas ierastās ikdienas, bet arī komunicēt ar citiem cilvēkiem un sajusties noderīgiem sabiedrībai. Plānots, ka darbnīcu apmeklētāji šeit izgatavos sveces un papīra dizaina izstrādājumus. Līdzīgas darbnīcas citviet Latvijā jau veiksmīgi darbojas, piemēram, Rīgā daudziem jau zināmā Grupu māja neatkarīgai dzīvei.

Priekšlikumus nosaukumam iespējams iesniegt līdz 1. novembrim, rakstot e-pastu socialais.dienests@liepaja.lv vai norādot komentārā pie ieraksta Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Facebook kontā.

Jauno sociālās infrastruktūras objektu izveide notiek projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Šo projektu kopš 2015. gada ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk par projektu “Kurzeme visiem” https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/

Informācija pārpublicēta no Liepākas pilsētas dome Sociālā dienesta lapas Facebook: https://www.facebook.com/socialaisdienests/posts/169407302037167

Liepājā turpinās darbs pie ĢVPP būvniecības

Aktīvi turpinās darbs pie Ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveides Liepājas valsts pilsētā.

Kā raksta Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš:

Gada sākumā atzīmējām spāru svētkus topošajai bērnu mājai Salmu ielā 53. Nepilnu 7 mēnešu laikā paveikts ievērojams darbs – un jau pavisam drīz te mājīgos apstākļos un ģimenes videi pietuvinātos apstākļos varēs sākt dzīvot bērni, kuri palikuši bez vecāku aprūpes. Liels un patiess prieks par šo projektu! Starp citu, šī būs arī energoefektīva dzīvojamā māja!

Informācija un fotogrāfijas pārpublicētas no Gunāra Ansiņa ieraksta Facebook: https://www.facebook.com/gunars.ansins/posts/4873953419326184 

Atgādinām, ka Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Salmu ielā 53 turpinās mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta personālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

Projekta “Kurzeme visiem” partneri tiešsaistē pārrunā aktualitātes, iepazīst “Atelpas brīža” pakalpojumu Dobeles novadā un Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību

22.septembrī uz šogad otro tikšanos tiešsaistē pulcējas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra  (VSAC) pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazītas “Atelpas brīža” pakalpojuma saņemšanas iespējas Dobeles novadā un izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālajā struktūrvienībā.

Tikšanos atklāja un par projekta ieviešanas aktualitātēm informēja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa stāstīja – lai veicinātu projekta kompensēto sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā, papildu vērtēšana tiks uzsākta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un turpināta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta ietvaros jau izvērtētajiem pieaugušajiem un bērniem vismaz reizi gadā nepieciešams aktualizēt individuālos atbalsta plānus, lai pakalpojumi tiktu sniegti atbilstoši šī brīža vajadzībām. Šobrīd projekta ietvaros kompensētus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā saņem 121 cilvēks ar GRT, 184 bērni ar FT un 116 bērnu ar FT vecāki. S.Miķelsone – Slava aicināja pašvaldības vēl aktīvāk strādāt ar projekta ietvaros izvērtētajiem, pašvaldībā dzīvojošajiem pieaugušajiem un bērniem, lai pēc iespējas vairāk cilvēku varētu saņemt projekta “Kurzeme visiem” kompensētus sociālos pakalpojumus.

S.Miķelsone Slava arī pārrunāja ar projekta partneriem šī gada 1.jūlijā apstiprinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos nr.313, kas tai skaitā paredz, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieaug dažādu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas gan cilvēkiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem.  Tāpat tika pārrunāta arī Vienas vienības metodikas piemērošana projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem un citas projekta aktivitātes, tai skaitā plānotās apmācības VSAC speciālistiem. Tika sniegts atskats uz jau notikušajām apmācībām vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par projekta mērķa grupām, kā arī divām integratīvajām nometnēm –  “Kurzemes piedzīvojumu”, kur tikās ģimenes ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, un “Ar spēka sauli sirdī”, kur bija iespēja satikties ģimenēm, kuras apsvērušas iespēju kļūt par aizbildni, adoptētāju vai audžuģimeni, ar bērniem no sociālās aprūpes centriem.

Prezentācija: Projekta „Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes

Tikšanās turpinājumā Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojuma “Atelpas brīdis” vadītāja Solvita Eihe pastāstīja par iespēju cilvēkiem ar invaliditāti un smagiem funkcionāliem traucējumiem saņemt īslaicīgās sociālās aprūpes jeb “Atelpas brīža” pakalpojumu uz laiku līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes un uzraudzības procesā mājsaimniecības locekļus. Viņa skaidroja, ka pakalpojums ir pieejams gan bērniem ar FT ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību no 3 līdz 18 gadu vecumam, gan pilngadīgiem jauniešiem un pieaugušajiem ar GRT. Pakalpojumu iespējams saņemt, vēršoties savas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrakstot iesniegumu un iesniedzot nepieciešamos papildu dokumentus. Plašāk ar Dobeles sociālā dienesta nodrošināto sociālās aprūpes pakalpojumu “Atelpas brīdis” iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.

Prezentācija: Dobeles sociālā dienesta sociālās aprūpes pakalpojums “Atelpas brīdis”

Savukārt tikšanās noslēgumā Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Linda Zeltiņa iepazīstināja projekta “Kurzeme visiem” partnerus ar izglītības iespējām iestādē cilvēkiem ar invaliditāti. Viņa norādīja, ka izglītības iestādē cilvēkiem ar invaliditāti tiek piedāvātas mācību programmas – kokapstrādes iekārtu operators un pavāra palīgs. Turklāt, skolā ir pieejama stipendija līdz 150 eiro mēnesī, kā arī cita veida atbalsts izglītojamiem, piemēram, bezmaksas transports pirmdienās un piektdienās, dienesta viesnīcas pakalpojumi, kā arī dažādas ārpusstundu aktivitātes. Plašāk ar Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālo struktūrvienību iespējams iepazīties pievienotajā prezentācijā.

Prezentācija: Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma teritoriālā struktūrvienība “CĪRAVA”

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

“Cilvēks, nevis diagnoze” – satikšanās Nīkrācē

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” pasākums notika 2021.gada 6.augustā Nīkrāces pagasta Dzeldas ciemā, dienas aprūpes centra teritorijā. Smaidīgi bija visi klātesošie, stundas garumā stāvot cits citam līdzās darbīgā dzīvā ķēdē, lai kopīgiem spēkiem nogādātu šķūnī veselu autokravu malkas. Tā bija īpaša pieredze un apliecinājums tam, ka kopīga darbošanās palīdz otrā cilvēkā vispirms ieraudzīt viņa personību, nevis citādo un atšķirīgo.

Lai sniegtu atbalstu un palīdzētu iekļauties sabiedrībā cilvēkiem ar garīga traucējumiem, Kurzemes plānošanas reģions īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēti sociālie pakalpojumi un Kurzemes reģiona pašvaldībās tiek radītas vai pilnveidotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas vietas. Dzeldā, līdztekus dienas aprūpes centram, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, taps arī grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas.
 

Saskati cilvēku, nevis diagnozi!
Vairāk par kampaņas aktivitātēm visā Latvijā: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/cilveki-starp-mums/
 

LSM: Bērni ar īpašām vajadzībām: Ketlīna mācās patstāvību

Labklājības ministrijas īstenotās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” tapis stāsts par Ketlīnu no Ventspils un “Cimdiņu”. Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām  “Cimdiņš” bērniem  un jauniešiem nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Foto: Matiss Markovskis

Ketlīna ar vecākiem dzīvo Ventspilī, un viņas mamma Jekaterina nezina, kā tiktu galā, ja tepat blakus mājām nedarbotos atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām  “Cimdiņš”. Pateicoties vecāku ieinteresētībai, neatlaidībai un nodarbībām “Cimdiņā”, Ketlīna spēj gan pati pārvietoties pa pilsētu, gan sekmīgi mācīties, gan tikt galā ar mājdzīvniekiem un jāšanas nodarbībām.

Pa ceļam uz Ventspili klausos lekciju par saskarsmi ar cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, un tajā īpaši tiek uzsvērts nemeklēt ciešu acu kontaktu. Tiekamies pēc Ketlīnas nodarbības viņas otrajās mājās “Cimdiņā”, kur mani sagaida desmitgadīgās meitenes neatlaidīgais acu skatiens un paziņojums, ka viņa ir satraukusies par gaidāmo interviju, bet runās ar mani tagad, uzreiz. Prātā pārliekot, ka neviens speciālistu atzinums nav simtprocentīgi precīzs, atbildu ciešajam acu skatienam, un sākam sarunāties, viena otru iedrošinādamas. Ketlīna ilgstoši apmeklējusi psihologu, un viņas spriedumi reizēm liek pabrīnīties – kā desmitgadīgs bērns tik labi spēj sevi novērtēt!

Pēc skolas uz “Cimdiņu”

”“Cimdiņā” mēs varam ierasties katru darbadienu no 13.00. Ketlīna pati nosaka, vai tiešām vēlas nākt katru dienu, mēs viņai neko neuzspiežam. Reizēm, kad skolā nav klājies viegli, meita grib palikt mājās. Vienīgais, ko nekad neizlaižam, ir kanisterapija un nodarbības ansamblī, kur viņi spēlē ritma instrumentus,” stāsta Ketlīnas mamma Jekaterina Cinciusa.

No rīta Ketlīnai ir skola. Klasē ir septiņi bērni, un teorētiski katram vajadzīgs savs mācību plāns. Bet ir tikai viens skolotājs un viens asistents reizi nedēļā, tāpēc daudz nākas mācīties mājās kopā ar mammu, toties Ketlīnai ir augstākās atzīmes.

Ketlīna vēlas par sevi izstāstīt pati.

No rīta “Cimdiņā” pakalpojumus saņem pieaugušie ar garīgiem traucējumiem, pēc tam tiek gaidīti bērni. Šajā vietā ir sajūta, ka visi tiek lutināti, jo darbinieki ir ļoti sirsnīgi. Ketlīnai ir vieglas pakāpes autiskā spektra traucējumi, un pēc individuālā izvērtējuma viņa “Cimdiņā” saņem rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Kurzeme visiem”.

“Acīmredzot “Cimdiņā” visiem patīk savs darbs. Vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa ir visjaukākā. Pēc nodarbībām reizēm Ketlīna nāk mājās viena – tas ir liels notikums, jo apkārtējās pasaules noteikumi viņai ne vienmēr ir viegli saprotami. Es lietotnē sekoju līdzi, kā viņa pārvietojas,” stāsta Jekaterina.

“Man jābūt uzmanīgai, jo pa ceļam mēdz būt bezmājas un piedzērušies cilvēki… Tad ir tā, ka vienkārši gribas vemt. Vienu reizi, kad es gāju uz mājām, kāds vīrietis pateica: “Kā tev iet?” Es neatbildēju un aizgāju tālāk. Es vispār nerunāju uz ielas,” piebilst Ketlīna.

Mācību stundas vecākiem

“Pagājušajā vasarā bija pirmā reize, kad Ketlīna viena bez vecākiem vai vecvecākiem devās uz bērnu vasaras nometni. Mums bija neizsakāmi bail, bet saņēmāmies un palaidām. Mūs iedrošināja “Cimdiņa” darbinieces, kuras teica, ka Ketlīna tiks galā ar visu un nometnē būs arī viņai pazīstamas meitenes no nodarbībām,” atzīst Ketlīnas mamma.

Arī no nodarbībām Ketlīna vēlas doties mājās pati.

“Ketlīna mums daudz iemācījusi. Esam arī kursos gājuši. Notiek vebināri sadarbībā ar Autisma centru. “Cimdiņš” piedāvā lekcijas, bija noorganizēta atbalsta grupa vecākiem, kuri audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Tur bija iespēja savstarpēji padalīties ar pieredzi. Vecāki, kuriem ir lielāki bērni, pastāstīja, kā viņi tikuši galā ar konkrētām problēmām, un mēs varējām smelties idejas.

Diezgan ilgi nezinājām, ka Ketlīnai ir veselības traucējumi. Pirmais bērns, paši jauni, neko no mazuļa attīstības nesapratām. Divu gadu vecumā Ketlīna gandrīz nerunāja, bet mēs viņu aizvedām uz parasto bērnudārzu. Meitai tas izrādījās diezgan smags pārdzīvojums, viņa visu mēnesi noslimoja. Pedagogi ieteica, ka mums vajadzētu doties pie ārsta, jo bērns, visticamāk, ir nedzirdīgs, tāpēc nerunā. Braucām uz pārbaudi Latvijas Bērnu dzirdes centrā.

Ar katru konsultāciju lēnā garā sākām saprast, kas īsti notiek ar meitas attīstību. Informācija, kas par autiskā spektra traucējumiem atrodama internetā, ir izmētāta, jālīmē kopā pa gabaliņam. Devāmies uz logopēdisko grupiņu citā bērnudārzā, jo vēl nezinājām, ka Ventspilī darbojas “Cimdiņš”, bet drīz mūs atsūtīja uz šejieni. Tā jau no četru gadu vecuma te nākam,” stāsta Ketlīnas tētis Kristaps Cincius. Tagad bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pēc izvērtējuma pieejamas daudzas individuālas nodarbības ar speciālistiem.

“Esmu sapratusi – jo ātrāk apzinies, ka ir problēma, un sāc strādāt ar to, jo lielākus panākumus var gūt. Panākumi nozīmē – “izvilkt” bērnu līdz viņa augstāko spēju robežai. Ja bērnu ar šādiem traucējumiem pamet novārtā, jo vecāki nespēj ikdienā darboties un vest uz nodarbībām, rezultāts ir bēdīgs,” piebilst Jekaterina. Visgrūtāk ejot ar sociālajām iemaņām vienaudžu kolektīvā, jo daudzas citiem pašsaprotamas lietas Ketlīnai nav izprotamas, atzīst Jekaterina.

Ventspils “Cimdiņā” Ketlīna un viņas vecāki jūtas kā otrajās mājās.

“Braukājot pie speciālistiem, redzam arī to bērnu vecākus, kas nav gatavi atzīt problēmas. Viņiem klājas daudz sliktāk, nekā sākumā gāja mums. Pateicoties sievas pacietībai, visu, ko varējām, esam izdarījuši. Jekaterina ir pametusi savu karjeru un darbojas mājās ar Ketlīnu. Viņām nereti iet grūti, jo Ketlīna ātri kļūst dusmīga. Bet es tad neesmu klāt, jo visu dienu strādāju,” piebilst tētis.

Rudīte un Ketlīna

Kad pirms došanās uz stalli jautāju Ketlīnai, kas ir viņas labākā draudzene, uzreiz sekoja atbilde – Rudīte. Jau daudzus gadus Ketlīna reizi nedēļā apkopj savu mīļo zirdziņu un priecājas par izjādēm. Kādā brīdī, ka viņa bija pavisam maza, Ketlīnai viss bija saistīts ar zirgiem, visi apkārt bija zirdziņi un visas rotaļlietas pārvērtās par tiem. Tad vecāki izlēma, ka jāmeklē iespēja meitai satikties ar īstu zirgu, un tas izrādījās pareizs lēmums. Kas meklē, tas atrod. Jekaterina atrada Ievu, kura bija ar mieru, ka Ketlīna brauc pie viņas zirdziņa uz netālo Puzes pagastu. Ketlīna un Rudīte sapratās un kļuva nešķiramas, meitene iemācījās jāt. Daudzus gadus Ketlīnai kopā ar Ievu un Rudīti tā bija svarīgākā stunda nedēļā, kas meitenei dāvāja mieru un nosvērtību uz ilgāku laiku. Jekaterina stāsta, ka Ketlīna bijusi arī uz reitterapijas nodarbībām, bet ik nedēļu visi kopā turpinājuši braukāt uz Puzi pie Rudītes. Tur Ketlīna mācījās, ka draudzību vajag lolot un kopt. Īpaši tiem bērniem, kam jaunu attiecību veidošana neizdodas viegli un dabiski.

Ketlīna ar savām labākajām draudzenēm – Rudīti un Ievu.

*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija ERAF finansētā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Raksts pārpublicēts no LSM mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/berni-ar-ipasam-vajadzibam-ketlina-macas-patstavibu.a420380/

Personas ar invaliditāti Ventspils valstspilsētā saņem vairāk pakalpojumu

Personas ar invaliditāti Ventspils valstspilsētā saņem vairāk pakalpojumu

Foto: Sociālais dienests

Projekts “Kurzeme visiem”, kura viens no mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, un kurā no 2016. gada iesaistījusies arī Ventspils pilsēta, turpina nodrošināt arvien vairāk iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī, jau iepriekš, šīm abām mērķa grupām bija iespējams saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas, turklāt vēl no šī gada marta “”Cimdiņš” savu  darbu ir uzsācis jaunās, daudz plašākās un ērtākās telpās. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz lielāku  platību nekā iepriekš  – 373 m2.

Dienas aprūpes centra pakalpojumus “Cimdiņā” jau izmanto 33 personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet kopš projekta sākuma 22 šādas personas ir saņēmušas dažādu speciālistu (fizioterapija, ergoterapija, psihologa, logopēda, sociālā darbinieka u.c.) vairākkārtējas konsultācijas. Katrai personai ar garīga rakstura traucējumiem projekta laikā vēl iespējams izmantot līdz pat 100 dažādu speciālistu konsultācijām.

Viena persona ar garīga rakstura traucējumiem saņem grupu dzīvokļa un specializētās darbnīcas pakalpojumus Siguldas novadā.

Projekta nodrošinātos pakalpojumus personas garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas individuālās vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams. Personu individuālo vajadzību izvērtēšanu neveic Sociālā dienesta darbinieki, bet īpaši sagatavota speciālistu komanda, kuru apmācību organizē Labklājības ministrija.

Savukārt 12 ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Tas sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem (ieskaitot), aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt  līdz pat 200 stundām nedēļā, bet  ja bērns ir vecumā no 5-17 gadiem (ieskaitot) –  tad līdz 80 stundām mēnesī. Ja vecāki nestrādā, tad aprūpes pakalpojumu var saņemt līdz 40 stundām mēnesī.

Lai saņemtu šādu aprūpi, bērnam ir jābūt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Jāņem gan vērā, ka šo aprūpes pakalpojumu bērnam nevar sniegt vecāki, kā arī personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērna ģimeni. Aprūpes sniedzējam jābūt cilvēkam, kuram ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personām, kurām ir invaliditāte.

Projekta finansētu dienas aprūpes centra pakalpojumu “Cimdiņā” pašlaik saņem 38 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt 5 bērni ar invaliditāti papildu dienas centra pakalpojumam ir saņēmuši dažādas individuālas speciālistu konsultācijas. Bērniem visā projekta laikā ir iespējams saņemt līdz pat 100 individuālām pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērniem ir izstrādāts atbalsta plāns, un tajā arī vecākiem ir noteikta nepieciešamība saņemt individuālas speciālistu  konsultācijas vai nodarbības. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši 16 vecāki. Visbiežāk vecāki ir saņēmuši fizioterapijas un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei pavisam ir iespējams saņemt līdz 40 pakalpojumu sniegšanas reizēm visā projekta īstenošanas laikā.

Ventspils pilsētā projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur arī jāvēršas, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu. Interesenti var zvanīt pa tālruni 28687296.  Sociālais dienests aicina ikvienu, kurš atbilst augstāk minētajiem pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, izmantot iespēju papildu citiem jau esošajiem atbalsta veidiem saņemt pakalpojumus no projekta ‘’Kurzeme visiem”.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un ventspils.lv

 

Informacija pārpublicēta no Ventspils mājas lapas: https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/217060-personas-ar-invaliditati-ventspils-valstspilseta-sanem-vairak-pakalpojumu

LSM: Ārijas gandrīz patstāvīgā dzīve sociālajā grupu dzīvoklī Ezerē

Foto: Matīss Markovskis
 
Ārija Dīriņa dzīvo vienā no Saldus novadā nesen iekārtotajiem grupu dzīvokļiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un trīs reizes nedēļā dodas uz specializētajām darbnīcām Saldū, kur darbojas visu dienu. Gribētu vairāk izklaižu. Gribētu strādāt par naktssardzi. Gribētu, lai viņas dzīvē daudz kas būtu noticis citādi.
 

Par pašcieņu un patstāvību

Ārijas Dīriņas pašcieņa, enerģiskums un sava veida ekstravagance uzreiz piesaista uzmanību. Tiklīdz pirmo reizi sastopamies nesen atvērtajās Saldus specializētajās kokapstrādes un tekstilapstrādes darbnīcās cilvēkiem ar GRT, kas atrodas vienā ēkā ar daudzfunkcionālo rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem “Jumis”, kļūst skaidrs, ka šobrīd Ārija spēj par sevi pastāvēt. Uz nodarbībām kopš gada sākuma viņa no savas jaunās mājvietas – grupu dzīvokļa cilvēkiem ar GRT Ezerē – dodas trīs reizes nedēļā un tiek galā gan ar braucieniem, gan sadzīvi, gan pašvaldības piešķirtā mazdārziņa apkopšanu. Ārija ir pastāvīga Ezeres bibliotēkas apmeklētāja un to vien gaida, kad atsāksies balles un citas izklaides.

Izšuvumi arī ir Ārijas sirdslieta. Galvenais, lai spoži.

Tik labi neklājās aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad pēc dzīvesbiedra zaudējuma Ārijas veselība pagalam sašķobījās. Viņa nevarēja pat paiet, nespēja ne pārtiku sev sagādāt, ne malku sanest. Nīgrandes sociālais dienests piedāvāja viņai pārcelties uz sociālo dzīvojamo māju “Rūķīši” Lutriņu pagastā. Kopš tā laika Saldus novada cilvēku, kas nonākuši grūtībās, labais gariņš – sociālās dzīvojamās mājas un grupu dzīvokļu vadītāja, sociālā darbiniece Gunta Āboliņa – tur rūpi par Āriju, kura joprojām pārvietojas ar kruķu palīdzību, bet nu jau tiek visur, kur vēlas. Ziemā no veikala vai autobusa rāpus nākusi uz jaunajām mājām, lai nevienam nav jālūdz palīdzība. Ārija vēlas pati ar visu tikt galā, jo tagad kopā ar dzīvokļa biedrēm dzīvo deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” gaitā ierīkotā pašvaldības grupu dzīvoklī cilvēkiem ar GRT, kurā pastāvīgi uz vietas nav atbalsta personāla. Grupu dzīvokļa vadītāja Gunta un sociālā darbiniece Ligita Baumeistare gan vienmēr ir sazvanāmas un bauda Ārijas pilnīgu uzticību.

Savā dzīvē

“Es gribu dzīvot tikai atsevišķi. Pirms tam “Rūķīšos” man arī bija sava istaba. Bet te ir labāk, jo Ezerē ir ambulance, aptieka, veikals, pasts un bibliotēka. Cik tieku, braucu uz Saldus specializētajām darbnīcām, kur man patīk adīt un izšūt. Te arī ir smukāks dzīvoklis, bet man svarīgākais ir, lai varu aiz sevis aizvērt un aizslēgt istabas durvis. Es ar visiem runājos, bet negribu sadraudzēties. Kad vairāk sāku ar kādu draudzēties, sanāk strīdi. Pie manis dažreiz ciemos atbrauc brālis no Tukuma rajona. Tepat netālu dzīvo sieviete, kuru jau agrāk pazinu, bet es viņu ciemos neaicinu,” stāsta Ārija.

Viņa uzsver, ka ar visu tiek galā: “Ja kaut kur eju, piezvanu un pasaku to Ligitai. Gribētu strādāt par naktssardzi, jo tāpat naktīs maz guļu, bet tad man vajag lielu suni, kuru te nevar turēt. Tā kā darbu man grūti atrast, vakaros skatos filmas vai lasu grāmatas. Eju uz bibliotēku, ņemu kriminālromānus. Vēl patīk smaga literatūra, piemēram, par Salaspils nāves nometni. Pēc tam nevaru aizmigt.”

Ezeres bibliotekāre Agrita Pilibaite zina, ka Ārija ir prasīga kliente.

Bibliotekāre Agrita Pilibaite jau pieņēmusi Āriju kā pastāvīgo apmeklētāju. “Ārija ir prasīga kliente. Viņa bijusi aktīva apmeklētāja arī Lutriņu bibliotēkā, un tas nozīmē, ka cilvēks visu mūžu ir lasījis. Ārija zina, ko vēlas, nāk bieži. Bibliotēka bija atvērta visu pandēmijas laiku. Pirms Ezeres grupu dzīvokļos ienāca cilvēki ar GRT, par to vietējie runāja gan, bet nevienam īsti nebija skaidrs, kā tas būs. Domāju, ka Ezerē vietējo iedzīvotāju attieksme ir pieņemoša. Mums šobrīd ir tukši dzīvokļi, tāpēc no Saldus pārceļas dzīvot arī daudzbērnu ģimenes, kuras izliktas no saviem mājokļiem. Svešinieku ir tik daudz, ka nepamani, vai kādam ir īpašas vajadzības. Es priecājos par katru lasītāju, par katru iedzīvotāju, jo galvenais, lai Ezerē ir cilvēki, nevis tukši mājokļi,” atzīst bibliotekāre.

Atbalsts patstāvīgai dzīvei

“Tā kā Ārijai ir atkarības, kādu laiku nesapratu, ka pieņemt lēmumus par savu dzīvi viņai traucē arī vēl citas veselības problēmas. “Rūķīšos” dzīvojām kā viena liela ģimene, tur nekas nevarēja notikt tā, lai citi nepamanītu. Nopirkto alkoholu vienkārši izlējām izlietnē. Kad Ārija pieņēma, ka te alkoholu lietot nedrīkst, pamanīju, ka viņai būtu jādodas pie psihiatra. Sanāca tā, ka Ārijai garīgus traucējumus noteica tikai pēc 50 gadu vecuma, jo pirms tam neviens par to nebija aizdomājies. Iespējams, ka tie ir bijuši jau no bērnības,” stāsta grupu dzīvokļu vadītāja Gunta Āboliņa.

Ārija nodarbojas ar rokdarbiem Saldus specializētajās darbnīcās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Ārija pabeigusi skolu, strādājusi lauku brigādē, tad nonākusi Nīgrandē, kur izveidojušās partnerattiecības. Vai mazums tādu stāstu, kad apkārtējie pieņem – nu tāda tā Ārija ir, ko tur daudz! Ja viņa būtu saņēmusi adekvātu veselības stāvokļa izvērtējumu, medicīnisko palīdzību un atbalstu bērnībā vai jaunībā, varbūt dzīve būtu iegrozījusies pavisam citādi.

“No punkta A uz punktu B Ārija aizbrauc pati, nopērk zāles, prot saplānot savu budžetu, sakrājusi pat televizoram. Grupu dzīvokļu iemītniekiem pašiem jāmaksā rēķini, kas ne visiem ir viegli saprotams. Ārijai jālieto daži medikamenti, ko viņa tiešām dara. Šo iemeslu dēļ Ārija tika izvēlēta kā pretendente uz pašvaldības jauno grupu dzīvokli Ezerē, kas darbojas bez diennakts atbalsta. Viņa ar visu tiek galā, tikai tā brīvības sajūta, ka neviens tik ļoti vairs nepieskata, atkal ļāvusi kājai paslīdēt. Par to mums ir garas pārrunas, jo grupu dzīvoklī ir gan patstāvīga dzīve, gan arī noteikumi,” skaidro Gunta.

Balles, pucēšanās un pieņemšana

Par bērnību, savu ģimeni Ārija nerunā, uzreiz asaras acīs. Tāpat nerunā par dzīves posmu, kad zaudējusi dzīvesbiedru. Bet viņas acis iemirdzas, kad pajautāju, kas ir vislabākās lietas dzīvē. Balles un pucēšanās! “Man ir rotaslietu šūplāde, kur “tikai tēva un mātes trūkst”. Vislabākā balle bija Novadniekos, kur Ainārs Bumbieris uzstājās, – es dancoju, un viņš dziedāja,” Ārija stāsta ar aizrautību. Ballēm Ārijai vienmēr nauda bijusi sakrāta, “Rūķīšu” iemītniekiem kopā ar Lutriņu pagasta pensionāriem tās rīkoja bieži.

Kad dzīve nav tik izdevusies, kā gribētos, par dažām tēmām gribas paklusēt.

“Kruķi Āriju nekad nav atturējuši no dejošanas un rotaļās iešanas. Pulciņos, sporta pasākumos, ballēs, ekskursijās Ārija piedalījās vienmēr un visur tika pieņemta, jo viņa jau mums ir spoža personība, prot sevi pasniegt. Galvenais – viņai ir vēlēšanās darboties. Man bija grūti viņu izstumt no ierastās drošās vides uz patstāvīgāku dzīvi Ezerē, bet nu jau ir pagājis vairāk nekā pusgads un viņa ir iejutusies. Ceru, ka arī turpmāk Ārijai klāsies labi,” piebilst Gunta Āboliņa.

*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija Eiropas Savienības un valsts finansētā deinstitucionalizācijas projektā.

Raksts pārpublicēts no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/arijas-gandriz-patstaviga-dzive-socialaja-grupu-dzivokli-ezere.a417825/

Liepājniekiem.lv: palielināts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtais sociālais atbalsts bērniem un pieaugušajiem

Liepājas pašvaldība jau piekto gadu realizē deinstitucionalizācijas (DI) procesa projektu ”Kurzeme visiem”, lai attīstītu jaunus, iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus un sniegtu papildus atbalstu Liepājā dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, ziņo Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.

Projekta ietvaros Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests arī vasaras periodā turpināja nodrošināt projektā apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT. Turpinās arī jaunu infrastruktūras objektu būvniecība bērniem no ārpusģimenes aprūpes un cilvēkiem ar GRT.

Kā paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi, no 1.jūlija palielināts stundu skaits mēnesī aprūpes pakalpojumam bērniem ar FT no 5 līdz 17 gadiem no 40 uz 80 stundām, bērniem līdz 4 gadiem – līdz 200 stundām. Precizēta arī pakalpojuma apmaksa pēc vienotas vienas stundas likmes – 5,18 eiro stundā.

MK noteikumu grozījumi paredz no 1. jūlija palielināt rehabilitācijas reižu apjomu arī bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Ja līdz šim ģimenes varēja saņemt četrus pakalpojumus veselības stāvokļa uzlabošanai – psihologa, atbalsta grupas, fizioterapeita un rehabilitētāja, tad tagad to klāsts būs plašāks.

Lai saņemtu pakalpojumu, vispirms Sociālajā dienestā tiek veikta ģimenes un bērnu ar FT vajadzību izvērtēšana. Projekta ietvaros Liepājā izvērtēti 79 bērni, no kuriem 64 saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet 40 – atkārtoti. No jauna izvērtēšanai pieteikti 11 bērni.

Kopš 2016. gada 53 bērni ar FT un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 39 ģimenes to saņēmušas atkārtoti. Seši bērni saņēmuši Aprūpes mājās pakalpojumu līdz 10 stundām nedēļā.

Saņemti arī 53 pieteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm.

Kā paredz MK noteikumi, no 1. jūlija palielināts arī pakalpojumu apjoms cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Atkārtoti projektā var iesaistīt cilvēkus, kuriem beidzies divu gadu pakalpojumu nodrošināšanas periods. Speciālistu pakalpojumu apmaksai un individuālajam atbalstam personām ar GRT, kuras iesaistītas projektā, tagad vairs nav ierobežojumu – tie tiek kompensēti atbilstoši faktiskajām izmaksām (izņemot psihologa pakalpojumu). Katrs klients ar GRT var saņemt 100 individuālās konsultācijas (gan psihologa, gan citu speciālistu) un līdz 100 grupu nodarbību reizēm līdz projekta termiņa beigām. Līdz ar to speciālistu konsultācijas un individuālo atbalsta pakalpojumu klāsta pieejamība paplašinās un personas ar GRT tos varēs izmantot vairāk, piemēram, mūzikas terapiju, smilšu terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju u.c.

Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas 50 personas ar GRT. Divas personas ar GRT saņēmušas Dienas centra pakalpojumu, 20 personas – psihologa pakalpojumu.

Jūlijā papildus Sociālā dienesta darbinieki tikušies ar VSAC ”Kurzeme” filiāles ”Iļģi” un ”Aizvīķi” klientiem, kuri varētu pārcelties uz dzīvi grupu dzīvokļos Liepājā. Pavisam līdz augusta beigām plānots iepazīt 16 pilngadīgas personas ar GRT, kuras sāks pāriet uz dzīvi sabiedrībā Grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11. Šiem cilvēkiem projekta laikā tiks nodrošināts sociālā mentora pakalpojums, lai viņi labāk iekļautos sabiedrībā. Tāpēc paralēli notiek sociālo mentoru darba uzdevumu un pienākumu noteikumu izstrāde, lai viņi jau augusta beigās uzsāktu Kurzemes plānošanas reģiona rīkotās apmācības un septembrī sāktu darbu ar personām ar GRT.

Savukārt ERAF projekta ”Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros vasarā turpinājās būvdarbi jaunas infrastruktūras izveidei sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ģimeniskai videi pietuvinātā mājā Salmu ielā 53 jau šoruden sāks dzīvot astoņi bērni no Bērnunama kopā ar personālu. Specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20 tikko atzīmēti Spāru svētki, un to nodos ekspluatācijā līdz gada beigām. Darbnīcās būs 18 vietas, kur pieaugušie ar GRT varēs mācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Būvdarbi turpinās arī topošajos Grupu dzīvokļos Viršu iela 9/11, kur 16 personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts.

Kopumā Liepājā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt aptuveni 2,6 milj. eiro pašvaldības, valsts un ERAF finansējuma.

Raksts pārpublicēts no liepājniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/palielinats-projekta-kurzeme-visiem-ietvaros-sniegtais-socialais-atbalsts-berniem-un-pieaugusajiem/