Category Archives: Izglītojoši

Tukuma novada pašvaldības pieredze: grupu dzīvokļa pakalpojums

Aicinām izlasīt rakstu par Tukuma novada pašvaldības peiredzi ar grupu dzīvokļa pakalpojuma izveidi Tukuma novada Slampē, kā arī cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvi un ikdienu jau esošajos grupu dzīvokļu pakalpojumus pašvaldībā.

Informācija pārpublicēta no Tukuma novada pašvaldības informatīvā izdevuma jūlija numura: https://www.tukums.lv/lv/media/38295/download?attachment

LM skaidro: kam pienākas valsts apmaksāts starppilsētu sabiedriskais transports

Bezmaksas starppilsētu sabiedriskais transports pienākas:
✅ personai ar 1. un 2. grupas invaliditāti;
✅ bērnam ar invaliditāti;
✅ pavadošai personai, kas pavada bērnu ar invaliditāti vai personu ar 1. grupas invaliditāti.

 

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/posts/pfbid0jwBPpHZW8BMgK6hNB9MiRiWsxaDNjRy6epvHLaeSAE6Bb6imb3pN4Js8Zs31VuLNl

LM: video par labās prakses piemēriem vides piekļūstamības nodrošināšanai

Universāla vide ir piekļūstama ikvienam.

Nepārdomāti ēku un vides pielāgojumi, vai to trūkums, var kļūt par nepārvaramu šķērsli daudziem. Lai no tā izvairītos, jāņem vērā piekļūstamības risinājumi.
Labklājības ministrijas piedāvātajā video apkopoti vairāki labās prakses piemēri vides piekļūstamības nodrošināšanai!

 

.

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/videos/1385601022008291/

Aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu un skolotāju papildinājuši zināšanas par cilvēkiem ar invaliditāti

Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un viņu iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maija beigām Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros norisinājās izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Kopumā 75 pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notika 34 mācību iestādēs, aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu un viņu skolotāju sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un komunikāciju ar viņiem.

“Cilvēkiem ar GRT būtiski ir saņemt sev nepieciešamo atbalstu, lai varētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk. Tikpat būtiska ir arī sabiedrības, līdzcilvēku spēja būt atvērtākiem un pieņemošākiem – ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Priecājos, ka skolēniem visā Kurzemes reģionā sniedzām iespēju ne tikai uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī viņus satikt, uzdot sev interesējošos jautājumus un tādējādi pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem bija iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādāja biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Katra pasākuma ietvaros bērniem bija iespēja satikt cilvēkus ar invaliditāti –  paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču vai Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi, savukārt viņus visus bērni iepazina ar videouzrunas starpniecību.

Pēc katra pasākuma tika veikta skolēnu aptauja, kur 91% bērnu visatzinīgāk novērtējuši iespēju satikt cilvēku ar invaliditāti, iepazīt viņa dzīvesstāstu un uzdot interesējošos jautājumus.  Gandrīz 89% bērnu paticis pasākuma saturs un norise, daudzi norādījuši, ka ar pasākumu palīdzību labāk izpratuši, kā ir būt cilvēkam ar invaliditāti. Bērni izmantojuši iespēju pārliecināties, ka Oskars Petrovičs patiešām zina vārda dienu kalendāru no galvas, kā arī ļoti atzinīgi novērtējuši iespēju ar Annijas Kļaviņas acīm paraudzīties uz dzīvi ratiņkrēslā. Bērni arī  norādījuši, ka iegūtajās zināšanās dalīsies ar savu ģimeni un draugiem.

Izglītojošie pasākumi skolēniem notika visās Kurzemes pašvaldībās no 2022. gada decembra līdz 2023. gada maijam, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīkoja Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Funkcionāli traucējumi jeb FT ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Dienvidkurzeme: Aigas stāsts par dzīvi grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”

Šī gada 20. aprīlī Rucavā svinīgi atklāja grupu dzīvokļu māju “Sudrabi”. Kopumā tajā ir vietas 11 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Patlaban no tām aizņemtas četras.

Grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi” ir 2020. gadā bijušajā Rucavas novada pašvaldības uzsāktais ES fonda projekts “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rucavas novadā” (Nr.9.3.1.1/19/I/035), bet pašu ēku ekspluatācijā 2021. gada decembrī nodeva un projekta realizāciju turpina jau Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Projekta mērķis ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dot iespēju patstāvīgi dzīvot ērtā mājoklī, izmantot pakalpojumus, ko lieto ikviens sabiedrībā, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams. Ēkas pirmā stāva iekārtojums ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pašlaik grupu dzīvokļos uz dzīvi pārcēlušies četri Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, par kuriem vēlamies pastāstīt.

AIGA GLUŽĢE, Dienvidkurzemes novada Dunikas pagasta iedzīvotāja

StāstsAiga ļoti vēlējās uzsākt patstāvīgu dzīvi. Brīdī, kad viņai tika dota iespēja uzsākt dzīvot patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”, viņas prieks bija patiesi neviltots. Tagad Aigai ir gaišs un mājīgi iekārtots savs dzīvoklītis.

Iepriekš Aiga dzīvoja Dunikas pagastā, bet tagad viņa vairāk iepazīst Rucavas apkārtni un cilvēkus.

Jaunajai sievietei ļoti patīk un padodas zīmēt dažādas puķes, dzīvniekus, ainavu skatus, kā arī izgatavot apsveikuma kartītes. Aktīvajā dārza sezonā Aiga čakli rosās pa dārzu un siltumnīcu, stāda puķes, audzē dažādus dārzeņus – tomātus, gurķus u.c. Bet vislielākā Aigas sirdslieta ir puķu audzēšana – kallas, amarilli, lilijas u.c. Tas ir viņas viens no lielākajiem priekiem gan acīm, gan sirdij. Lai papildinātu savu budžetu ar papildus ienākumiem, Aiga uzsākusi sezonālu darbu pie upeņu stādu ravēšanas.

Lai vēl papildus apgūtu un papildinātu dažādas prasmes, Aiga reģistrējusies Liepājas Neredzīgo biedrībā, kur galvenokārt vēlas piedalīties zīmēšanas un gleznošanas nodarbībās, kā arī turpināt apgūt citas prasmes.

Kopā ar citiem “Sudrabu” mājas iemītniekiem Aiga labi pavada laiku – sakārto apkārtnes teritoriju, stāda puķes, kopīgi gatavo ēst un spēlē dažādas galda spēles.

Informācija pārpublicēta no Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājas lapas: https://www.dkn.lv/lv/jaunums/aigas-stasts-par-dzivi-grupu-dzivoklu-maja-sudrabi

SOS bērnu ciemati: soli pa solim – kā kļūt par audžuģimeni

Biedrība „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” ir sagatavojusi ceļvedi kļūšanai par audžuģimeni. Jau piecus gadus biedrības rūpju lokā ir gandrīz 400 dažādos Latvijas reģionos dzīvojošas ģimenes, kurās par bērniem gādību uzņēmušies audžuvecāki, aizbildņi, adoptētāji. Atbalsta centra „AIRI vecākiem” piecu reģionālo struktūrvienību darbinieki, Vidzemē (Valmierā), Zemgalē (Bauskā), Kurzemē (Kuldīgā), Gulbenē un Rīgā, nodrošina sākotnējo apmācību ģimenēm, kuras vēlas rūpēties par audžubērniem, arī regulāras turpmākās apmācības, kā arī sniedz nepieciešamo ikdienas atbalstu aprūpētājiem un bērniem (sociālā darbinieka un dažādu speciālistu konsultācijas).

Plakāts “Kā kļūt par audžuģimeni”

Buklets “Kā kļūt par audžuģimeni” 

Informācija pārpublicēta no Talsu novada mājas lapas: https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/soli-pa-solim-ka-klut-par-audzugimeni

Dienvidkurzeme: Jāņa stāsts par dzīvi grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”

Šī gada 20. aprīlī Rucavā svinīgi atklāja grupu dzīvokļu māju “Sudrabi”. Kopumā tajā ir vietas 11 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Patlaban no tām aizņemtas četras.

Grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi” ir 2020. gadā bijušajā Rucavas novada pašvaldības uzsāktais ES fonda projekts “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rucavas novadā” (Nr.9.3.1.1/19/I/035), bet pašu ēku ekspluatācijā 2021. gada decembrī nodeva un projekta realizāciju turpina jau Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Projekta mērķis ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dot iespēju patstāvīgi dzīvot ērtā mājoklī, izmantot pakalpojumus, ko lieto ikviens sabiedrībā, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams. Ēkas pirmā stāva iekārtojums ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Pašlaik grupu dzīvokļos uz dzīvi pārcēlušies četri Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji, par kuriem vēlamies pastāstīt.

JĀNIS TROFIMOVS, Dienvidkurzemes novada, Rucavas pagasta iedzīvotājs

JĀNIS TROFIMOVS

Jānim pēdējo piecu gadu laikā ir bijušas grūtības ar labu dzīvesvietas atrašanu, tādēļ viņš ir priecīgs, ka šogad rasta iespēja dzīvot grupu dzīvokļu mājā “Sudrabi”. Tur viņš var pamazām mācīties, kā dzīvot patstāvīgi, kad pašam jāmēģina ar visu tikt galā.

“Sudrabos” Jānim ir labiekārtots dzīvoklis ar visu nepieciešamo iedzīvei un netālu atrodas arī viņa darbavieta. Jānis ir absolvējis Purmsātu internātpamatskolu (tagadējo Mežupes pamatskolu), kur apguvis kokapstrādes profesiju. Bija nepieciešams iegūt arī praktiskās iemaņas un to viņš varēja mācīties Rucavā esošajā gaterī. Kad skolas gaitas bija pabeigtas, tad Jānim gaterī piedāvāja patstāvīgu darbu. Tā nu jau gadus četrus katru darba dienu viņš tur strādā.

Brīvdienās, lai atpūstos no ikdienas un darba, Jānis brauc ciemos pie vecmāmiņas uz Nidu, kur palīdz veikt dažādus mājas darbus: skalda malku, ravē dārzu un dara citus saimniecības darbus. Jāņa vislielākais hobijs ir makšķerēšana, lomus viņš noķer gan dīķī, gan upē un arī jūrā.

Arī darbdienu vakari “Sudrabos” Jānim nav garlaicīgi – viņš kopā ar citiem mājas iemītniekiem gatavo ēst, palīdz sakopt apkārtni, spēlē novusu un labi pavada laiku, kopā svinot arī dzimšanas dienas un citus svētkus.

Informācija pārpublicēta no Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājas lapas: https://www.dkn.lv/lv/jaunums/jana-stasts-par-dzivi-grupu-dzivoklu-maja-sudrabi

LSM.lv: Kāds atbalsts pieejams māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem. Skaidro speciālisti

Rīgā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni vecumā līdz sešiem gadiem, tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma “Mežrozes”, kurā gūt emocionālu atbalstu un mācīties sadzīves prasmes. Šī iestāde pagaidām Latvijā ir šāda vienīgā, bet nepieciešamība pēc tādām būtu. Visā valstī sociālo dienestu redzeslokā šādas mammas ir, viņām sniedz palīdzību, speciālisti skaidroja Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, raksturojot situāciju ar palīdzības nepieciešamību mammām ar garīga rakstura traucējumiem, skaidroja, ka valstī ar garīgo atpalicību ir vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, vērā ņemami traucējumi, kuru dēļ nepieciešams noteikt invaliditāti, ir nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku.

Pakalpojuma “Mežrozes” vecākā sociālā darbiniece Elīna Šeibe-Saveļjeva raksturo  pakalpojumu, ko Latvijā institūcijas var piedāvāt mammām ar garīga rakstura traucējumiem. “Mežrozes” piedāvā pakalpojumus mammām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni līdz sešu gadu vecumam. Mammai ir aprīkots dzīvoklis, kur palīdz nodrošināt sadzīvē nepieciešamo, tāpat ir pieejama speciālistu palīdzība.

Mammas nāk no sociāli nelabvēlīgām vai audžuģimenēm, vai citādiem apstākļiem, līdz ar to mammām ir dažāda līmeņa sociālās un sadzīviskās prasmes.

Šajā pakalpojumā mammām iemāca labāk dzīvot sabiedrībā. Pirmajos trīs mēnešos veic padziļinātu izpēti, lai saprastu mammas spējas un zināšanas. Tāpat ir jāsaprot, kādas prasmes mammai būtu nepieciešamas pēc pakalpojuma sniegšanas beigām. Divu gadu laikā cenšas palīdzēt apgūt dažādas prasmes, kuras iespējams apgūt, ņemot vērā mammu diagnozi.

“”Mežrozēs” mammas visbiežak nonāk ar krīžu centru palīdzību. Kad ir pagājis laiks “Mežrozēs”, tad izvērtē, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama, tad pašvaldība var izveidot nepieciešamo atbalsta sistēmu,”

“Ģimenes studija”

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs –SpotifyAppleGoogle . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

pauda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Cilvēku ar garīgā rakstura problēmām un ar maziem bērniem darba devēji nevēlas nodarbināt. To zinot, mammas tiek sagatavotas, attīstot dažādas prasmes. Darba devējiem mēdz būt aizspriedumi pret cilvēkiem ar invaliditāti, mammas aicina darba devējus neinformēt par saslimšanu, skaidroja Elīna Šeibe-Saveļjeva.

Aldis Dūdiņš piekrīt, ka trešajām personām nav nepieciešams zināt par šīm saslimšanām. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā ir zems izglītības līmenis. Klasisko psihisko slimību gadījumā svarīgi dzert medikamentus un apmeklēt ārstu, tad problēmām nevajadzētu būt.

Pieejamās aprūpes formas ir dažādas. Svarīgi, ka cilvēks nonāk sociālo dienestu redzes lokā, tad var izveidot individuālu palīdzību, uzsvēra Viesturs Kleinbergs.

Elīna Šeibe-Saveļjeva usvēra, ka sociālajam darbiniekam ir jāizvērtē, cik liels atbalsts personai nepieciešams, ir gadījumi, kad pietiek ar minimālu atbalstu mājās.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/05.04.2023-kads-atbalsts-pieejams-maminam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-skaidro-specialisti.a503800/ 

LM: asistenta pakalpojums bērnam ar invaliditāti pašvaldībā

Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku par asistenta pakalpojumu bērnam ar invaliditāti pašvaldībā, skaidrojot, ko ietver pakalpojums un kādi dokumenti nepieciešami.

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo/?fbid=251613563922255&set=a.113393191077627