Category Archives: Jaunumi

Calis.lv: Centrā ‘Poga’ bērniem jūlijā un augustā pieejamas bezmaksas speciālistu konsultācijas

Rehabilitācijas centrs “Poga” jūlijā un augustā piedāvā bezmaksas programmas “Dakteris POGA” konsultācijas. Programma dod iespēju saņemt konsultācijas pie augsti kvalificētiem speciālistiem bērnu neiroloģijā un uztura zinātnē, lai savlaicīgi atklātu problēmas un saņemtu ārstniecību, informē “Ziedot.lv” komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.

Programmā “Dakteris POGA” bērniem līdz 18 gadu vecumam, ar ģimenes ārsta norīkojumu, vizītes pie bērnu neirologa un uztura speciālista ir bezmaksas un tiek apmaksātas no ziedojumiem.

Kad bērnam sāp vēders vai auss, naktīs ir slikti sapņi vai valoda neraisās, tad mammas un tēti ir satraukti. Katrs vecāks grib palīdzēt savam bērnam un redzēt viņu veselu. Dažkārt saslimšana ir tikai īslaicīga, bet dažkārt simptomi var liecināt par nopietnu saslimšanu vai bērna attīstības traucējumiem. Tādos gadījumos nepieciešama zinoša un iejūtīga speciālista konsultācija, lai sniegtu bērnam savlaicīgu palīdzību.

Programmā “Dakteris POGA” pieņem bērnu neirologs dr. Mikus Dīriks un sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga.

Dr. Mikus Dīriks ir rehabilitācijas centra “Poga” galvenais ārsts un neirologs. Ieguvis bērnu neirologa kvalifikāciju, stažējies “Charite” slimnīcas Neiroloģijas klīnikā, Berlīnē, Vācijā. Regulāri uzstājas ar ziņojumiem Bērnu neirologu biedrības sēdēs un starptautiskās konferencēs. Dr. Dīriks ir specializējies šādās neiroloģiskās saslimšanu grupās – neirorehabilitācija, psihomotorās attīstības aizture, cerebrāli asinsrites traucējumi, galvassāpes, demielinizējošas saslimšanas, perifērās nervu sistēmas slimības.

Sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga kvalifikāciju ieguvusi Rīgas Stradiņa Universitātē un maģistra grādu cilvēka fizioloģijā (bioloģijā) Latvijas Universitātē. Latvijas Diētas un Uztura speciālistu Asociācijas biedre, ikdienā ir docētāja jaunajiem studentiem. Ar lekcijām, referātiem un prezentācijām piedalās dažādās konferencēs, semināros Latvijā un ārzemēs. Uztura speciālists izvērtē pacienta veselības stāvokli, ēšanas paradumus, ikdienas fizisko aktivitāti. Pamatojoties uz iegūto informāciju, sniedz uztura rekomendācijas.

Rehabilitācijas centrā “Poga” pieejami unikāli un moderni pakalpojumi – audiologopēds, ergoterapeits, osteopāts, bērnu masāžas, fizioterapijas, rehabilitācijas kursi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gaitas robots “G-EO System”, sensorā istaba u.c.

“Dakteris POGA” speciālisti pieņem rehabilitācijas centrā “Poga”, Sēlpils ielā 2c, Rīgā, Pārdaugavā. Pie centra klientu ērtībai ir bezmaksas autostāvvieta. Pieteikties vizītei var pa tālruni 24968968. Papildu informācija rehabilitācijas centra “Poga” mājaslapā www.centrspoga.lv.

Raksts pārpublicēts no portāla: www.delfi.lv/calis: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/centra-poga-berniem-julija-un-augusta-pieejamas-bezmaksas-specialistu-konsultacijas.d?id=51237443

Atbalsta personas pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem

Resursu centrs  “Zelda” izveidojis skaidrojošu video par atbalsta personas pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas sniedz palīdzību dažādās dzīves jomās, piemēram:

✔️ naudas plānošanā;
✔️darba meklēšanā;
✔️veselības aprūpes jautājumos un citās.

Vairāk informācijas: Resource Center for People with Mental Disability, ZELDA un https://bit.ly/2K85JRv

Tvnet: Nē žēlošanai! Kā cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem iekļaujas Latvijas sabiedrībā

Kāds nospiež durvju rokturi. Durvju ailē parādās ziņkārīga seja, un mani uzmanīgi nopēta bažīgs acu pāris. “Tagad nē, Liene,” mierīgi, bet stingri saka mana sarunu biedrene, biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” izpilddirektore Ieva Krusta. Durvis aizveras, un dzirdams, kā Liene (vārds mainīts) aizdipina pa gaiteni. Liene ir viena no dienas centra “Cerību ligzda” regulārajiem dalībniekiem – šeit viņa un citi pieauguši cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem pavada ikdienu, apgūstot dažādas prasmes, mācoties un pilnveidojoties. Vai Latvijas sabiedrība ir gana iekļaujoša cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem un ko mēs viens no otra varam mācīties?

Biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” šogad svin 25 gadu jubileju. Nevalstisko organizāciju īsi pēc neatkarības atgūšanas izveidoja vecāki, kuriem bija bērni ar garīgās attīstības traucējumiem un kuri vēlējās, lai viņu atvases pēc speciālās skolas beigšanas nenonāktu kādā pansionātā, bet gan attīstību veicinošā un iekļaujošā vidē. Šodien biedrība “Rūpju bērns” var lepoties ar vairākām struktūrvienībām visā galvaspilsētā: gan dienas aprūpes centriem, gan grupu dzīvokļiem un mājām, un pat specializēto galdniecības darbnīcu. Balvu ielā 11, kur norisinās mūsu saruna, atrodas viena no šīm struktūrvienībām – dienas aprūpes centrs “Cerību Ligzda”.

Biedrības pakalpojumus ikdienā saņem aptuveni 200 cilvēku ar dažādiem garīgās attīstības traucējumiem: viņu vidū ir gan jaunieši, kas tikko sasnieguši pilngadību, gan sirmgalvji, kas ir kopā ar “Rūpju bērnu” jau kopš organizācijas izveides pirmās dienas. Taču kā lielāko izaicinājumu darbā ar šiem cilvēkiem Ieva min nevis lielo vecuma atšķirību, bet gan tādu pakalpojumu un aktivitāšu izveidi, kas būtu saistoša un atbilstu visiem apmeklētājiem. Tas nav viegli, jo diagnozes un garīgās attīstības traucējumu pakāpes atšķiras. “Rūpju bērna” dalībnieku vidū ir cilvēki, kam ir dažādu pakāpju attīstības traucējumi – no vieglas līdz pat ļoti smagai; ir tādi dalībnieki, kam ir Dauna sindroms vai autisms, vai dažādas psihiskas slimības, piemēram, šizofrēnija.

Uz jautājumu, vai sabiedrības nostāja pret cilvēkiem, kam ir garīgās attīstības traucējumi, ir mainījusies šo 25 gadu laikā, Ieva atbild apstiprinoši. “Sākotnēji daļai sabiedrības bija iebildumi pret centra izveidi – sak, tādai organizācijai nav jāatrodas galvaspilsētā, bet kaut kur nomaļus, tālāk no acīm. Deviņdesmitajos gados, kad braucām sabiedriskajā transportā, daudzi brīnījās: “Kas tie tādi iekāpuši mūsu tramvajā?” Taču šodien neviens vairs nebrīnās, redzot cilvēku, kam ir garīgās attīstības traucējumi. Mēs sabiedrību esam pieradinājuši, ka esam tās daļa. Un, jo vairāk mēs iesaistīsimies un pierādīsim, ka ar savu darbu esam līdzvērtīgi citiem, jo vairāk mūs pieņems,” secina Ieva.

Visu rakstu lasiet www.tvnet.lv: https://www.tvnet.lv/6705275/ne-zelosanai-ka-cilveki-ar-garigas-attistibas-traucejumiem-ieklaujas-latvijas-sabiedriba?utm_source=facebook.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=6705275&fbclid=IwAR3jsNyAK0_szgTFAhrozjxo73ObbwIObrtgOb62kgghP06R6sM10iatix8

Konsultācijās Kurzemē iedrošina potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes

“Kas nepieciešams un kā pēc iespējas ātrāk palīdzēt bērnam labi un komfortabli iejusties ģimenes vidē?” – ar šādu jautājumu pie speciālistiem bezmaksas konsultācijās 7 Kurzemes pašvaldībās vērsušies potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes. Lai veicinātu bērnu skaita samazināšanos institūcijās un to nonākšanu ģimenēs, iespēja saņemt apmaksātas psihologa, jurista un sociālā darbinieka konsultācijas tika nodrošināta Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Konsultācijas gada laikā vēlējās un saņēma 27 cilvēki, kas ir aizdomājušies par adopciju, kļūšanu par aizbildņiem vai audžuģimeni.

“Bieži no kļūšanas par aizbildi, adoptētāju vai audžuģimeni attur nevis finansiāli iemesli, bet gan uztraukums un bailes no nezināmā, piemēram, neskaidrības par likumisko procesu norisi. Tāpēc sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” no pērnā gada aprīļa līdz šī gada jūnijam nodrošinājām iespēju interesentiem konsultēties ar 3 speciālistiem – psihologu, sociālo darbinieku un juristu, kuri ar savām zināšanām un pieredzi var sniegt nozīmīgu atbalstu,” skaidro Inga Kalniņa, Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Visbiežāk no piedāvātajiem speciālistiem potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes izvēlējušies konsultēties ar psihologu – kopumā sniegtas 28 konsultācijas 49 stundu garumā. Šī speciālista atbalsts galvenokārt bijis nepieciešams, lai censtos pārvarēt satraukumu par bērna ienākšanu ģimenē vai saņemtu atbildes par pieņemamā bērna audzināšanu un savstarpējām attiecībām. Savukārt 17 konsultācijās ar sociālo darbinieku 28 stundu garumā lielākoties runāts par bērna dažādajiem vajadzību līmeņiem un to, kā sniegt bērnam nepieciešamo atbalstu, pelnīto uzmanību un patiesu maigumu. Potenciālie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes devušies arī pie jurista, lai kopumā 14 konsultācijās 28 stundu garumā runātu par jautājumiem, kas saistīti ar juridisko atbildību par bērnu.

“Konsultāciju apmeklētāji norādījuši,  ka ir saņēmuši noderīgu informāciju gan par to, kā noris process bērna uzņemšanai ģimenē, gan ar ko sākt. Tas dod cerību, ka mums izdevies spert nelielu soli, lai bērnu skaits institūcijās tomēr samazinātos,” piebilst. I.Kalniņa.

Potenciālajiem adoptētājiem, aizbildņiem un audžuģimenēm arī turpmāk būs pieejams atbalsts.  Kurzemē pašlaik darbojas 4 Ārpusģimenes atbalsta centri – Kuldīgā, Liepājā, Talsos un Ventspilī, kas nodrošina apmācības un sniedz psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem. Savukārt projekta “Kurzeme visiem” ietvaros atbalsts turpmāk tiks nodrošināts, organizējot informatīvus, izglītojošus un motivējošus pasākumus. “Konsultācijās potenciālie aizbildņi un audžuģimenes ir norādījuši, ka vēlētos satikt esošās audžuģimenes un uzklausīt viņu vērtīgo pieredzi. Arī mēs uzskatām, ka jau esošie aizbildņi, adoptētāji un audžuģimenes var sniegt nozīmīgu atbalstu un iedrošinājumu, lai izšķirīgais lēmums – uzņemt bērnu savā ģimenē – tiktu pieņemts. Šobrīd veicam nepieciešamos gatavošanās darbus, lai jau drīzumā Kurzemē šādas tikšanās varētu organizēt,” noslēgumā piezīmē I.Kalniņa.

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Vairāk par “Kurzeme visiem” var uzzināt: www.kurzemevisiem.lv

Izziņai:

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Piecas izaugsmes formulas” kopumā sniegtas 59 (28 psihologa,  14 jurista un 17 sociālā darbinieka) konsultācijas 105 stundu apjomā 27 potenciālajiem aizbildņiem, adoptētājiem un audžuģimenēm 7 Kurzemes pašvaldībās – Dundagas, Kuldīgas, Pāvilostas, Saldus un Talsu novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Publikāciju sagatavoja:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Festivālā “Lampa” runās par deinstitucionalizāciju, psihisko veselību un vides pieejamību

Sarunu festivālā “Lampa”, kas 28. un 29.jūnijā norisināsies Cēsīs, piedalīsies Labklājības ministrija (LM) kopā ar Veselības ministriju (VM), lai interesantā un izglītojošā divu dienu programmā kopā ar nozares ekspertiem runātu un diskutētu par sabiedrībai aktuāliem jautājumiem –  deinstitucionalizāciju, psihisko veselību un vides pieejamību. Programmas ietvaros iekļautas arī konsultācijas ar ekspertiem  par psihiskās veselības un sociālo pakalpojumu jautājumiem, radošās darbnīcas, mūzikas grupas “Zvaigžņu dzirksts” akustisko koncerts, izrādes bērniem un vecākiem “Pavasaris un kaka” un Signes Baumanes animācijas filmas ”Akmeņi manās kabatās”‘ demonstrācija.

Kā norāda Labklājības ministrija, cilvēka dzīve ir sarežģīta un skaista vienlaikus, blakus uzvarām bieži mājo sarežģījumi un sāpes. Psihiska saslimšanas, izdegšanas sindroms, atstumtība un stereotipi rada dziļas brūces un vientulību. Dažkārt nepieciešams tikai mazliet drosmes, lai skaļi runātu par lietām, kas sāp, grauž un spiež pie zemes. Drosme runāt, drosme tuvoties un drosme būt un dzīvot nekaunoties.

Plašāk ar Sarunu festivāla programmu un  LM un VM plānotajām aktivitātēm var iepazīties: https://bit.ly/2W6Mxwh

Īss pārskats par programmā plānoto:

28.06.2019.

12:30 – 13:45 Saruna “Garīga rakstura traucējumi mūsdienu Latvijā – pieredzes, stereotipi, atbalsta iespējas”

14:00 – 15:30 Saruna “Cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem tuvinieki un izdegšana. Kas tas ir un ko ar to darīt?”

16:00 – 17:30 Saruna “Garīga rakstura traucējumi mākslā. Ko cilvēkiem dod izpratne par citu cilvēku sāpēm, grūtībām?”

18:00 – 19:30 Saruna “Tiesības un iespējas uz vienlīdzīgu dzīvi jeb deinstitucionalizācijas process: Skandināvijas, Latvijas, Čehijas piemēri”

20:00 – 21:30 Mūzikas grupas “Zvaigžņu dzirksts” akustiskais koncerts

20:00 – 21:30 Signes Baumanes animācija filma “Akmeņi manās kabatās”

29.06.2019.

11:00 – 12:30 Izrāde bērniem “Kaka un Pavasaris”

13:00 – 14:30 Saruna “Sarežģītā bērnība – mobings skolā un internetā”

15:00 – 16:30 Saruna “Bērni ar invaliditāti – nozīmīga sabiedrības daļa jeb kā sekmīgi iekļaut un atbalstīt?”

17:00 – 18:30 Saruna “Vides pieejamība kā priekšnoteikums iespējai būt līdzvērtīgam sabiedrības loceklim”

19:00 – 21:00 Radošas meistarklases pieaugušajiem un bērniem

Tvnet: Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai šogad atvēlēs 13,4 miljonus eiro

Veselības ministrijā (VM) tapis Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.-2020.gadam, kura īstenošanai šogad paredzēti 13,345 miljoni eiro.

Plānā paredzēta virkne dažādu pasākumu, no kuriem daļu Ministru kabinets jau pieņēmis, vienlaikus pašu plānu valdība plāno skatīt nākamnedēļ, 18.jūnijā.

Kā norāda VM, Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns izstrādāts diviem gadiem, un tajā ietverti pakalpojumi, kas orientēti uz psihiatra komandas stiprināšanu un pieejamības uzlabošanu.

Plāna mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem uz pierādījumiem balstītu, iespējami mūsdienīgu, kvalitatīvu un viņu vajadzībām atbilstošu psihiskās veselības aprūpes pieejamību. Lai mērķi realizētu, iecerēts īstenot psihiskās veselības veicināšanas pasākumus un slimību profilaksi, veicinot psihisko saslimšanu agrīnu diagnostiku, uzsākot savlaicīgu ārstēšanu un medicīnisko rehabilitāciju.

VM iecerējusi, ka, īstenojot plāna paredzētos pasākumus, tiks uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kā arī samazināta mirstība no pašnāvībām.

Plānā paredzēti četri rīcības virzieni, tostarp profilakse, agrīna diagnostika un ambulatorā ārstēšana, uz pacientu vērsta savlaicīga stacionārā ārstēšana un veselības aprūpes koordinēšana, psihiskās veselības veicināšana, kā arī cilvēkresursi psihiatrijā.

Lai uzlabotu profilaksi un ambulatoro ārstēšanu, paredzēta virkne dažādu pasākumu, piemēram, iecerēts izglītot ģimenes ārstu komandā iesaistītās ārstniecības personas, stiprināt psihiatru prakses, attīstīt ambulatoros psihiskās veselības centrus, kā arī izglītot ieslodzījuma vietu ārstniecības personas un veikt virkni citu pasākumu.

Rīcības virzienā, kas saistīts ar stacionāro ārstēšanu, iecerēti tādi pasākumi kā observācijas gultu izveidošana slimnīcās, kuras nodrošina akūto psihiatrisko un narkoloģisko pacientu ārstēšanu ieslodzījuma vietās. Tāpat iecerēts pilnveidot normatīvo regulējumu, pārskatot finansējuma apmēru un kārtību psihisko un uzvedības traucējumu pacientu stacionārajā ārstēšanā ieslodzījuma vietās, paredzot multidisciplināras komandas pakalpojumu pieejamību.

Tikmēr, lai veicinātu psihisko veselību, iecerēts īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu psihiskās veselības veicināšanai, īstenot pētījumus par iedzīvotāju psihisko veselību, organizēt apmācības izglītības iestāžu pedagogiem par veselības izglītības jautājumiem, tostarp par psihiskās veselības veicināšanu, kā arī daudzus citus pasākumus.

Psihiskās veselības aprūpes pieejamībā grūtības rada ierobežotie cilvēkresursi, tāpēc situācijas uzlabošanai iecerēts izstrādāt klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu ceļus bērnu psihiatrijas jomā, veidot metodiskās vadības struktūru psihiskās veselības jomā, uzlabot kvalifikāciju un pilnveidot zināšanas ārstniecības personām, kā arī nodrošināt interešu izglītību bērniem ārstniecības un atveseļošanās procesa laikā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pasākumu īstenošanai 2019.gadā paredzēti 13,345 miljoni eiro, bet 2020.gadā nepieciešami 25,294 miljoni eiro.

Raksts pārpublicēts no portāla Tvnet.lv: https://www.tvnet.lv/6708750/psihiskas-veselibas-aprupes-pieejamibas-uzlabosanai-sogad-atveles-13-4-miljonus-eiro

La.lv: Atklāta Baltijā pirmā kafejnīca, kurā lielāko daļu pienākumu veic cilvēki ar invaliditāti

Rīgā atklāta pirmā kafejnīca Baltijā, kurā lielākā daļa personāla ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Lai gan Eiropā šāda tipa kafejnīcas jau darbojas, Latvijas kontekstā uzņēmums noteikti ir unikāls.

Turpmāk “RB Cafe” ik dienu taps kafija un gardi konditorejas izstrādājumi, kurus savām rokām gatavos un pasniegs apņēmīgi cilvēki ar intelektuālas attīstības vai funkcionāliem traucējumiem.

Lauž stereotipus par invaliditāti

Ne velti jaunatvērtās vietas devīze ir “īpaša vieta, īpašiem cilvēkiem”. Jo patiesi – nelielajā, bet mājīgajā kafejnīca Bruņinieku ielā valda īpaša atmosfēra.

Tajā darbojas deviņu cilvēku komanda, no kuriem seši ir invalīdi – sirgst ar intelektuālās attīstības traucējumiem, funkcionālām vai garīga rakstura problēmām.

Lai viss noritētu pēc iespējas raitāk un ērtāk, šiem darbiniekiem palīdz profesionāls konditors, sociālais darbinieks un atsaucīgais kafejnīcas vadītājs, kas ir arī idejas autors – Māris Grāvis.

“Esam radījuši vietu, ar kuras palīdzību vēlamies pierādīt apkārtējiem, ka arī cilvēki ar invaliditāti var integrēties darba tirgū un strādāt,” akcentē biedrības “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs M. Grāvis.

Atverot kafejnīcu, viņš lauž stereotipus un aicina arī citus darba devējus sekot viņa piemēram, jo arī cilvēki ar īpašām vajadzībām var būt ļoti noderīgi darba tirgum. Īpaši mūsdienu situācijā, kad viscaur Latvijā uzņēmēji izjūt akūtu darbaspēka trūkumu.

Viss rakstu lasiet: www.la.lv

Lsm.lv: Plašāks adoptētāju loks varēs saņemt paternitātes pabalstu

Adoptētājs pēc bērna vecumā līdz 18 gadiem adopcijas varēs doties 10 dienu atvaļinājumā un par šo periodu no valsts saņemt paternitātes pabalstu. Šādas likumu izmaiņas ceturtdien, 6. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima, informēja parlamentā.
Atbilstoši grozījumi Darba likumā un likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” stāsies spēkā šā gada 1. septembrī.

Līdz šim 10 dienu atvaļinājums saistībā ar bērna adopciju pienācās tikai gadījumā, ja adoptētais bērns ir vecumā līdz trim gadiem.

Saeimas deputāti cer, ka šādas izmaiņas parādīs, ka valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos virzās uz principu, ka bērniem pēc iespējas jānodrošina iespēja augt ģimeniskā vidē.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, 2018. gadā Latvijā tika adoptēti 102 bērni, no kuriem 70 bija vecumā no trīs līdz 18 gadiem.

Raksta autors ir www.lsm.lv, oriģināls pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/plasaks-adoptetaju-loks-vares-sanemt-paternitates-pabalstu.a321570/

Talsu TV: Īpašie bērniņi varēs mācīties gatavot

Ģimeņu un bērnu atbalsta centrā “Brīnumiņš” brīnumi notiek ik pa laikam. Šajā reizē ir tapusi virtuve, kura speciāli pielāgota bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Virtuvē bērni varēs apgūt praktiskas iemaņas, piemēram, kā pagatavot sviestmaizi, nomizot ābolus un mazgāt traukus.

Plašāk uzziniet Talsu TV sagatavotajā stāstā: