Labklājības ministrija sagatavojusi animāciju par sociālo pakalpojumu sniegtajām iespējām personām ar garīga rakstura traucējumiem (kur un kādi sociālie pakalpojumi un atbalsts ir pieejams).
Category Archives: Jaunumi
Aktuāli, Jaunumi, Personas ar GRT
Kampaņā “Cilvēks, nevis diagnoze!” aicinās spert pirmo soli cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanai sabiedrībā
14
Oct
Oct
Latvijā šobrīd ir gandrīz 22 tūkstoši cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, kam noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Sabiedrībā valdošo stereotipu un aizspriedumu dēļ šo personu socializēšanās iespējas nereti ir ļoti ierobežotas. Lai skaidrotu šo cilvēku iekļaušanas sabiedrībā nozīmību un iespējas, Labklājības ministrija (deinstitucionalizācijas atbalstam) uzsāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”.
“10. oktobrī atzīmējam Pasaules garīgās veselības dienu. Taču, vai mēs īsti izprotam, kas ir garīgā veselība? Sabiedrības garīgo veselību raksturo ne tikai statistikas dati par to, cik daudz mūsu valstī ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Daudz nozīmīgāks Latvijas kopējās garīgās veselības rādītājs ir tieši sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ja tajā valda bailes, aizspriedumi, vēlme norobežoties un nevēlēšanās pieņemt šos cilvēkus, mūsu valsts garīgā veselība ir pilnveidojama. Ceru, ka ar šo kampaņu mums izdosies mazināt stereotipu sienu, kas patiesībā ir sava veida aizsardzība pret citādajiem, un ka tā mudinās uz veselīgu atvērtību, kurā mēs cits no cita varam daudz iegūt, saskatot primāri cilvēka personību, nevis diagnozi,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.
Arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatrs prof. Māris Taube, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi garīga rakstura traucējumi un pakāpes, aicina atturēties no pāragru secinājumu izdarīšanas, jo šiem cilvēkiem komunikācija ir tikpat nozīmīga, kā ikvienam sabiedrības loceklim. Tādēļ pasperts pirmais solis, uzsākot sarunu, sniegs viņiem iespēju parādīt savas personības pārākumu pār diagnozi.
“Aizspriedumi pret cilvēkiem ar psihiskiem traucējumiem ir dziļi iesakņojušies mūsu sabiedrības apziņā. Cilvēki ar psihiskās veselības problēmām šķiet agresīvi, draudīgi, neprognozējami. Bet tāds reizēm var būt ikviens. Kā atzīmē Pasaules Veselības organizācija, cilvēki ar psihiskās veselības problēmām nav bīstamāki par citiem. Taču cilvēka dabā ir baidīties no visa svešā, nezināmā, tādējādi pašiem radot sev ienaidniekus. Ja sabiedrība pārkāptu šiem aizspriedumiem, uzticētos, ieklausītos, tad cilvēks ar psihiskās veselības problēmām ikvienam varētu būt labs kaimiņš, kolēģis vai draugs. Ar gandarījumu varu teikt, ka savā profesionālajā pieredzē redzu, ka lēnām, taču pamazām šī attieksmes maiņa jau notiek. Ir cilvēki, kuri palīdz savam kaimiņam ar psihiskās veselības problēmām bez kādas atlīdzības. Ir darba kolēģi, kuri cilvēkam grūtībās palīdz nokļūt pie ārsta. Ir draugi, kuri nepamet, un darba devēji, kuri uzticas un to nebūt nenožēlo,” skaidro Taube.
Biedrības Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi vadītāja Inga Šķestere akcentē: “Sabiedrību veido dažādi cilvēki – cilvēki ar dažādiem uzskatiem, dažādu izskatu un dažādu spēju līmeni. Tai skaitā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Viņos ne vienmēr jāmeklē kāds īpašais talants, ko izcelt, vienkārši ir jādod iespēja cilvēkam būt pašam. Mūsu dienas centrā Mārtiņš ir iemācījies atpogāt pogas, Kārlim izdodas izgatavot lieliskas sveces, bet Baiba spēj noslaucīt putekļus. Vai tie ir sīkumi vai kas nozīmīgs, tas atkarīgs no mūsu katra mērauklas.”
Junior Achievement Latvia līderu projekta ietvaros izveidotās sociālās kampaņas Mēs mainīsim pasauli autors Kārlis Krišjānis Rusmanis,iepazīstinot sabiedrību ar savu īpašo brāli, ir izdarījis līdzīgus secinājumus: “Cilvēkiem vienkārši ir bail no nesaprotamā, neiepazītā. Tomēr ir jāmācās pieņemt atšķirīgais, lai kļūtu par labākiem cilvēkiem. Mani draugi tagad ir arī mana brāļa draugi. Viņi viņu ir iepazinuši, pieņēmuši, ka viņš komunicē citādi, taču viņi saprotas un viņiem ir interesanti. Ja arī pārējā sabiedrība būs atvērtāka un mācīsies saprast cilvēkus, piemēram, ar autismu vai Dauna sindromu, pasaule būs labāka vieta, kur dzīvot ikvienam.”
“Cilvēks, nevis diagnoze!” kampaņas ietvaros paredzēts aplūkot tādas garīga rakstura traucējumu diagnozes kā autisms, Dauna sindroms, depresija, šizofrēnija un veģetatīvā distonija. Tiks skaidrots, kā izpaužas katra no diagnozēm, kas tām raksturīgs un ko ir būtiski atcerēties komunikācijā ar cilvēkiem, kuriem ir kāda no šīm diagnozēm.
Plašāka informācija par kampaņu: cilveksnevisdiagnoze.lv
Informāciju sagatavoja Latvijas Republikas Labklājības ministrija
10
Oct
Oct
2018. gada 5. oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Tas nozīmē, ka pašvaldības var turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides, kā arī sākt nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē.
“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.
Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.
“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.
Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus.
Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.
Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.
Aktuāli, Bērni ar FT, Jaunumi
Tiks izmēģināta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti
19
Sep
Sep
Labklājības ministrija (LM) ir sākusi izmēģinājuma projektu, kurā turpmākā gada laikā tiks aprobēta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti – individuālā budžeta modelis. Tā pamatā ir princips, ka atbalsts tiek nodrošināts, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības pieejamā finansējuma ietvaros, nevis vērtēta vajadzību atbilstība pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
Projekta „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka jaunā modeļa apgūšana un ieviešana ir liels izaicinājums, jo Latvijā nav līdzvērtīgas prakses, no kuras mācīties. Gada laikā šis modelis tiks ne vien izmēģināts, bet arī precizēts un pilnveidots, balstoties uz praktisko pieredzi, lai gala rezultātā nonāktu pie vislabākā un Latvijai atbilstošākā risinājuma.
Individuālā budžeta modelis daudzās valstīs tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli, kā piešķirt klientam kontroli pār savu dzīvi, tādā veidā uzlabojot savu dzīves kvalitāti. Pieļaujamais individuālā budžeta izlietojums tiek variēts atkarībā no valstu finansiālajām iespējām, iezīmējot precīzu finansējuma apjomu, līdz pat visnotaļ lielai izlietojuma brīvībai.
LM piedāvātais individuālā budžeta modelis nav kopija kādam jau esošam modelim. Tajā apvienoti ārzemju pieredzes risinājumi, kas papildināti ar Latvijas ekspertu redzējumu, kā arī izzinot labo praksi mūsu valstī.
Modeļa izstrāde un izmēģinājuma projekts tiek īstenots Labklājības ministrijas projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Projektā piedalīsies 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām.
Kurzemē individuālā budžeta modelis tiek izmēģināts Talsu novadā un Liepājā. Tajā piedalīsies 20 Kurzemes reģiona bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes.
Informācijas avots: Labklājības ministrija
Vairāk par projektu Labklājības ministrijas mājas lapā.
Aktuāli, Jaunumi, Personas ar GRT
Aicinām pieteikties personas ar garīga rakstura traucējumiem bezmaksas pakalpojumu saņemšanai projektā “Kurzeme visiem”
14
Sep
Sep
Aicinām Kurzemē dzīvojošās personas ar garīga rakstura traucējumiem pieteikties projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pieejamajiem bezmaksas sociālajiem pakalpojumiem. Persona var saņemt projekta apmaksātos pakalpojumus, ja ir veikta tās individuālo vajadzību izvērtēšana, saņemts atbalsta plāns un persona ir uzrakstījusi iesniegumu par pakalpojuma piešķiršanu savas dzīvesvietas sociālajā dienestā.
Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tām tiek apmaksāta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:
- aprūpe mājās;
- dienas aprūpes centrs;
- specializētās darbnīcas;
- grupu dzīvokļi;
- īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums;
- speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts;
- atbalsta grupas un grupu nodarbības.
Atbalsta plāns ir projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādāts personas individuālais sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāns, pamatojoties uz personas individuālo vajadzību izvērtējumu. Kurzemē kopumā individuālās vajadzības izvērtētas un atbalsta plāni izstrādāti 326 personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Projekta “Kurzeme visiem” īstenošanu līdz 2022.gadam līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%). Līdzīgi projekti tiek īstenoti arī pārējos Latvijas plānošanas reģionos un to kopējais mērķis ir radīt Latvijā tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.
Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv
12
Sep
Sep
12. septembrī Labklājības ministrija (LM) uzsākusi sociālo kampaņu “Radi Ģimeni”, kurā aicina vecākus uzņemt ģimenē institucionālajā aprūpē esošos bērnus, izvēloties vienu no sev atbilstošākajiem četriem uzņemošās ģimenes statusiem – viesģimene, aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs. Interneta vietne radigimeni.lv sniedz informāciju par katru no statusiem, to iegūšanas procesu un atbalsta iespējas.
“Ceru, ka šodien aizsāktā kampaņa pāraugs kustībā, tajā iesaistoties arvien jaunām ģimenēm, jo patlaban uzņemošo ģimeņu skaits vēl joprojām Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu sistēmas bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Taču, pateicoties nevalstiskā sektora pašaizliedzīgajam darbam un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas atvērtībai jaunām pārmaiņām, ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kas ir gatavas uzņemt bērnus savās mājās, kā rezultātā bērnu skaits bērnu namos jau ir samazinājies,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.
Lai palielinātu uzņemošajām ģimenēm pieejamā atbalsta iespējas, pašlaik tiek veidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas, saņemot finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta centri piesaistīs jaunas uzņemošās ģimenes, nodrošinās apmācības un psihosociālo atbalstu šīm grupām.
Jau darbojas trīs biedrības “Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā, Bauskā un Valmierā. Trešdien LM apliecinājumus saņēma vēl divi nodibinājuma “Sociālo Pakalpojumu Aģentūras” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā un Liepājā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šiem centriem pievienosies vēl citi, nodrošinot atbalstu visā Latvijā.
Labklājības ministrija īsteno sociālo kampaņu “Radi ģimeni”, kuras mērķis, sadarbībā ar atbalsta programmu “Plecs” ir skaidrot uzņemošās ģimenes statusu – audžuģimene, aizbildnis, viesģimene, adoptētājs, to iegūšanas procesus un atbalsta iespējas. Plašāka informācija: radigimeni.lv
2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem. No tiem 1173 bērni jeb 18% atradās audžuģimenēs (2016. gadā – 1193 bērni jeb 17%), 4459 bērni jeb 67% atradās aizbildnībā (2016. gadā – 4548 bērni jeb 65%), bet 1037 bērni jeb 15% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes iestādē (salīdzinoši 2016. gadā tie bija 1216 bērni jeb 18%). Tādējādi 2016. gada beigās audžuģimenēs vai pie aizbildņa atradās 83% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bet 2017. gada beigās – 85%.
30
Aug
Aug
Labklājības ministrija (LM) apstiprinājusi nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” pieteikto un Liepājas domes 16. jūlija sēdē atbalstīto ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru Liepājā. To veidos nodibinājums “Sociālo pakalpojumu aģentūra”, kurš jau ilgstoši un profesionāli sniedz sociālos pakalpojumus Liepājas iedzīvotājiem un sadarbojas ar Sociālo dienestu.
Valsts Latvijā plānojusi izveidot kopumā 6 ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus, viens no kuriem atradīsies Liepājā. Pagaidām tas ir vienīgais Kurzemē.
Ārpusģimenes atbalsta centru mērķis ir sniegt atbalstu audžuģimenēm, specializētām audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un viesģimenēm, nodrošinot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu pieejamību bērniem, kuri tiek šķirti no ģimenes, tādējādi mazinot to bērnu skaitu, kuri tiek ievietoti bērnu aprūpes iestādēs.
Liepājas ārpusģimenes atbalsta centrs “Liepāja” atradīsies Brīvības ielā 9 – turpat, kur šobrīd jau tiek nodrošināti Sociālo pakalpojumu aģentūras pakalpojumi, tajā skaitā audžuģimeņu atbalsta programma. Topošais centrs meklēs uzņemošo ģimeni bez vecāku gādības palikušiem bērniem, nodrošinās apmācības un psihosociālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem, nodrošinās šo ģimeņu psiholoģisko izpēti, kā arī atlīdzības aprēķināšanu un izmaksu specializētajām audžuģimenēm.
Sniegtais atbalsts audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm ietvers informatīvo un citu atbalstu, kā arī nodrošinās audžuģimeņu un specializēto audžuģimeņu apmācību statusa iegūšanai un ikgadējo zināšanu pilnveides kursu apguvi. Papildus sniegtajam atbalstam audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, sākot ar 2019.gada 1.janvāri, atbalsta centrs nodrošinās psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm, kā arī potenciālo adoptētāju apmācības. Tāpat atbalsta centrs jebkurā diennakts laikā sniegs informāciju Bāriņtiesai un policijai par krīzes audžuģimenēm, kuras var uzņemt bērnus, kas izņemti no ģimenēm, lai nodrošinātu šo bērnu nenonākšanu institūcijās.
Finansējums ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru darbībai iekļauts valsts budžeta bāzes daļā, līdz ar to nodrošinot šo iestāžu darbību ilgtermiņā.
“Sociālo pakalpojumu aģentūra” Liepājā jau arī līdz šim nodrošina dažādus sociālos pakalpojumus, sadarbojas ar Sociālo dienestu, bāriņtiesu, jo Liepājā darbojas pašvaldības finansēta audžuģimeņu atbalsta programma. “Sociālo pakalpojumu aģentūra” Liepājā ģimenēm ar bērniem piedāvā: ģimenes asistenta un agrīnās intervences pakalpojumus, konsultē audžuģimenes un bērnus, kuri ievietoti audžuģimenē atbalsta programmā.
Konsultācijas sniedz arī dažādi speciālisti: sociālais darbinieks, Montessori pedagogs un speciālais pedagogs, logopēds, psihologs, psihoterapeits, fizioterapeits. Aģentūras speciālisti asistē arī bioloģiskā vecāka un bērna tikšanās reizēs.
Kā zināms, jūlijā spēkā stājās grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī Audžuģimenes noteikumi un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi, kuri paredz, ka Latvijā sāk darboties speciālās audžuģimenes un Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri.
Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Liepājas pilsētas Sociālais dienests
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Mobilais tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv
01
Aug
Aug
No 27. līdz 29. jūlijam projekta „Kurzeme Visiem” ietvaros norisinājās nometne „Krāsu ekspedīcija 2018”, kuras mērķis bija neformālā atmosfērā iepazīstināt potenciālās audžuģimenes, aizbildņus un adoptētājus ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus.
Nometnē 40 dalībnieki izpaudās kopējā dejā, dziesmā, rokdarbos, eksperimentos, dažādās sporta aktivitātēs un nakts pārgājienā. Meitenes tika lutinātas skaistumkopšanas meistarklasē, kamēr puiši devās pārgājienā pa mežu, veicot dažādus saliedēšanās uzdevumus un pārbaudījumus. Patiesas sarunas noritēja vakaros pie ugunskura.
Kopumā par gūto nometnē: jauni draugi, košas emocijas, sirds siltums un mīlestība.
Nometni organizēja biedrība „Izglītības laboratorija” Kurzemes plānošanas reģiona projekta „Kurzeme visiem” ietvaros.
24
Jul
Jul
No 17. līdz 21.jūlijam Kazdangas atpūtas kompleksā „Lauku kūrorts” Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar SIA “PURE Academy” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja neaizmirstamu nometni “Šurum-burums 2018”. Nometnes mērķis bija radīt vidi, kurā aizraujošā atmosfērā kopīgi darboties bērniem un viņu ģimenēm un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem.
Nometnes 45 dalībnieki devās kopīgā piedzīvojumā, kurā apguva kā aktiermeistarību pie aktiera Ērika Vilsona un aktīvi darbojās deju meistarības darbnīcā, tā radoši zīmēja uz zīda un veidoja dārza lampiņas. Savukārt savu veiklību un komandas saliedētību dalībnieki pārbaudīja lāzertangā un cietā rieksta pārbaudījumos. Piedzīvojumiem bagāts bija brauciens uz Liepāju, kur dalībnieki apmeklēja Liepājas Cietumu, piedalījās orientēšanās sacensībās pa pilsētu un izbaudīja sauli, atpūtu un dažādas aktivitātes pie jūras. Trakulīgu jautrību nometnes dalībnieki izdzīvoja brīvdabas kino vakaros, nakts pārgājienā un ballītē, kur dejoja pašu izveidoto lampiņu gaismā. Nometnes noslēgumā bija skatāma radošo darbu izstāde, dejas priekšnesums un tika demonstrētas jaunās aktiermeistarības prasmes.
18
Jun
Jun
Aicinām iepazīties ar Kurzemes plānošanas reģiona izglītības ekspertes Ingrīdas Muraško rakstu, pārdomām – atskatu uz 15.jūnijā Jelgavā notikušo starpreģionu forumu par DI procesu Latvijā – “Es nopirku saldējumu par savu naudu“.
“Varētu domāt, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām nav nepieciešams nodarbināt, jo viņiem ir nodrošināta mājvieta, ēdiens, aprūpe. Ko vairāk var vēlēties? Un tomēr. Katrs cilvēks kā sociāla būtne vēlas pašrealizētēlas pašrealizēties – būt patstāvīgs un noderīgs. Kāds projekta dalībnieks savai atbalsta personai ar lepnumu paziņoja – Es šodien nopirku saldējumu par savu naudu. It kā nieks pret mājas vai jahtas iegādi. Taču cilvēks pats nopelnīja naudu, viņš pats izvēlējās, kā to tērēt, viņš pats bauda savas izvēles rezultātu. Kurš no mums brīvprātīgi attiektos no patstāvības, rīcības brīvības un pašapziņas paaugstināšanas iespējām? Kurš no mums ar pārliecību var apgalvot, ka šīs sajūtas ir tiesības baudīt tikai tiem sabiedrības locekļiem, kuri sevi uzskata par veseliem? Un, kā teica Veselības ministrijas pārstāvis, – Cik no mums, zālē sēdošajiem, paši arī dzer kādas tabletītes?“