Category Archives: Personas ar GRT

Saldus novadā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem stāda ozolus

Atbalstot ES meža stratēģijas iniciatīvu – līdz 2030. gadam Eiropā iestādīt trīs miljardus koku, Labklājības ministrija rīkoja Meža dienu pasākumu – meža stādīšanas talku. Tā notika 12. maijā Saldus novadā. Talkas mērķis ir veicināt cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšanos sabiedrībā.

Šogad talciniekiem bija iespēja stādīt nevis ierastās priedītes vai eglītes, bet ozolus. “Latvijas valsts mežu” teritorijā šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur šogad tiks stādīti ozoli.

Talkā piedalījās Saldus novada Sociālā nama – grupu dzīvokļu iemītnieki, dienas aprūpes centra “Saulespuķe” un specializēto darbnīcu klienti, kā arī Saldus vidusskolas skolēni. Ar viņiem kopā strādāja novada pašvaldības vadība un sociālā dienesta darbinieki.

“Kopīgi paveikts darbs ir vērtīga pieredze un apliecinājums tam, ka integrējam cilvēkus no sociālās aprūpes centriem sabiedrībā, dodot iespēju dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mums katram ir vajadzīga sajūta, ka esam noderīgi un darām vajadzīgas un paliekošas lietas. Vietējo iedzīvotāju un grupu dzīvokļu iemītnieku kopīgā darbošanās tikai vairo savstarpējo sapratni un uzticēšanos, savukārt pašu stādītais mežs stiprinās arī piederības sajūtas savai dzīvesvietai,” atzīst labklājības ministre Evika Siliņa.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Viens no Eiropas pamata principiem ir iekļaujoša sabiedrība, kurā ikvienam ir iespēja sevi pilnveidot un būt līdzdalīgam. Mums ir labāk jāizprot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības un iespējas, lai veicinātu viņu iekļaušanu gan darba tirgū, gan sociālajās aktivitātēs. Vienlaikus – šajā pasākumā sniegsim arī palīdzīgu roku Eiropas zaļināšanā.”

Daudzi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem vēl aizvien dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, tomēr tie, ka pārcēlušies uz dzīvi grupu dzīvokļos un mājās, pierāda, ka viņi spēj integrēties vietējā kopienā un būt noderīgi sabiedrībai. To apliecina arī nu jau par tradīciju kļuvusī meža stādīšanas talka.

Talkas norises vieta – Veides mežs līdzās Saldus vidusskola. Karte

Pērn meža stādīšanas talka notika Augšdaugavas novadā, kur talcinieki iestādīja 2000 priedītes. Atskats uz talku Ilūkstē

Pasākums tika finansēts no Labklājības ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Tehniskā palīdzība ERAF, ESF+, KF, TPF finansējuma apgūšanai (2021-2027)” līdzekļiem.

 

Informāicja pārpublicēta no LM mājsa lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/saldus-novada-cilveki-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-stadis-ozolus

LSM.lv: Kāds atbalsts pieejams māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem. Skaidro speciālisti

Rīgā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni vecumā līdz sešiem gadiem, tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma “Mežrozes”, kurā gūt emocionālu atbalstu un mācīties sadzīves prasmes. Šī iestāde pagaidām Latvijā ir šāda vienīgā, bet nepieciešamība pēc tādām būtu. Visā valstī sociālo dienestu redzeslokā šādas mammas ir, viņām sniedz palīdzību, speciālisti skaidroja Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.

Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, raksturojot situāciju ar palīdzības nepieciešamību mammām ar garīga rakstura traucējumiem, skaidroja, ka valstī ar garīgo atpalicību ir vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, vērā ņemami traucējumi, kuru dēļ nepieciešams noteikt invaliditāti, ir nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku.

Pakalpojuma “Mežrozes” vecākā sociālā darbiniece Elīna Šeibe-Saveļjeva raksturo  pakalpojumu, ko Latvijā institūcijas var piedāvāt mammām ar garīga rakstura traucējumiem. “Mežrozes” piedāvā pakalpojumus mammām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni līdz sešu gadu vecumam. Mammai ir aprīkots dzīvoklis, kur palīdz nodrošināt sadzīvē nepieciešamo, tāpat ir pieejama speciālistu palīdzība.

Mammas nāk no sociāli nelabvēlīgām vai audžuģimenēm, vai citādiem apstākļiem, līdz ar to mammām ir dažāda līmeņa sociālās un sadzīviskās prasmes.

Šajā pakalpojumā mammām iemāca labāk dzīvot sabiedrībā. Pirmajos trīs mēnešos veic padziļinātu izpēti, lai saprastu mammas spējas un zināšanas. Tāpat ir jāsaprot, kādas prasmes mammai būtu nepieciešamas pēc pakalpojuma sniegšanas beigām. Divu gadu laikā cenšas palīdzēt apgūt dažādas prasmes, kuras iespējams apgūt, ņemot vērā mammu diagnozi.

“”Mežrozēs” mammas visbiežak nonāk ar krīžu centru palīdzību. Kad ir pagājis laiks “Mežrozēs”, tad izvērtē, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama, tad pašvaldība var izveidot nepieciešamo atbalsta sistēmu,”

“Ģimenes studija”

Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.

Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs –SpotifyAppleGoogle . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.

pauda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Cilvēku ar garīgā rakstura problēmām un ar maziem bērniem darba devēji nevēlas nodarbināt. To zinot, mammas tiek sagatavotas, attīstot dažādas prasmes. Darba devējiem mēdz būt aizspriedumi pret cilvēkiem ar invaliditāti, mammas aicina darba devējus neinformēt par saslimšanu, skaidroja Elīna Šeibe-Saveļjeva.

Aldis Dūdiņš piekrīt, ka trešajām personām nav nepieciešams zināt par šīm saslimšanām. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā ir zems izglītības līmenis. Klasisko psihisko slimību gadījumā svarīgi dzert medikamentus un apmeklēt ārstu, tad problēmām nevajadzētu būt.

Pieejamās aprūpes formas ir dažādas. Svarīgi, ka cilvēks nonāk sociālo dienestu redzes lokā, tad var izveidot individuālu palīdzību, uzsvēra Viesturs Kleinbergs.

Elīna Šeibe-Saveļjeva usvēra, ka sociālajam darbiniekam ir jāizvērtē, cik liels atbalsts personai nepieciešams, ir gadījumi, kad pietiek ar minimālu atbalstu mājās.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/05.04.2023-kads-atbalsts-pieejams-maminam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-skaidro-specialisti.a503800/ 

DI citviet: Sergejs par pāreju no sociālās aprūpes iestādes uz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvoklī

Deinstitucionalizācijas process maina dzīvi – gan vidi apkārt, gan ļaujot saņemt ļoti nepieciešamus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, lai dzīvotu patstāvīgi un būtu sabiedrībā. Pirmie soļi lielu pārmaiņu virzienā var būt nedroši, tieši tādēļ arī šis stāsts – lai iedrošinātu tos, kuriem tas nepieciešams, un pastāstītu plašāk. Arī Sergejs šobrīd uzsāk jaunu posmu savā dzīvē un labprāt tajā dalās ar citiem, pastāstot, kā mainās viņa ikdiena, pārejot no dzīves sociālās aprūpes centrā uz dzīvi grupu dzīvoklī.

Viņš dzimis 1981. gada septembrī un izaudzis bērnu namā, jo vecāki nav uzņēmušies rūpes par dēla audzināšanu. Valsts sociālās aprūpes centra filiālē “Rūja” Sergejs nonāca 1999. gadā. Fizioterapeits, darbojoties ar puisi, panāca, ka Sergejs sāk staigāt un šobrīd spēj pārvietoties, izmantojot rollatoru. Kustību traucējumi Sergejam nerada škēršļus, lai rosītos un darbotos. “Rūjā” Sergejs iemācījās šūt krustdūrienā – viņā rokām tapuši neskaitāmi spilveni, gleznas un citi izšuvumi. Viņš labprāt piedalās arī kristīgās nometnēs.  Kad deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Rūjienā bija tapuši jaunie sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi un dienas aprūpes centrs, sociālās aprūpes centra darbinieki kopā ar Sergeju uzsāka ceļu uz jaunu posmu viņa dzīvē.  Taču sākotnēji Sergeju biedēja tuvojošās pārmaiņas.

Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ar Kārli Anitenu izzinām Valmieras novadā radītās iespējas – grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centrus Mazsalacā un Rūjienā, kā arī specializētās darbnīcas Naukšēnos.

 

Informācija pārpublicēta no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/video_sergejs_par_pareju_no_socialas_aprupes_iestades_uz_patstavigaku_dzivi_grupu_dzivokli/

Rucavas pagastā atklāj grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Līdz šim visā Latvijā daudz cilvēku ar invaliditāti, tostarp ar garīga rakstura traucējumiem, ir dzīvojuši mājās radinieku uzraudzībā, kā arī institūcijās jeb ilgstošas sociālās aprūpes centros. Lai cilvēki varētu dzīvot pielāgotā vidē – šos jautājumus risina gan valstī kopumā, gan arī Dienvidkurzemes novadā.

Sudrabi

Pateicoties Eiropas Savienības fonda finansējumam, Latvijā aizvien vairāk ievieš sabiedrībā balstītus sociālus pakalpojumus, kur cilvēki ar speciālistu individuālu atbalstu var dzīvot patstāvīgi un cieņpilni kā ikviens sabiedrības loceklis. Šo 2016. gadā uzsākto procesu sauc par deinstitucionalizāciju jeb pakalpojumu sistēmu, kas cilvēkiem ar ierobežotām spējām pašaprūpē sniedz nepieciešamo atbalstu, lai viņi spētu dzīvot mājās vai ģimeniskā vidē.

2020. gadā bijušajā Rucavas novadā sāka īstenot Eiropas Savienības fonda projektu Nr.9.3.1.1/19/I/035 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rucavas novadā”, un 2021. gada decembrī jau Dienvidkurzemes novada ietvaros tika nodota ekspluatācijā pārbūvētā ēka “Sudrabi”. Projekta mērķis ir cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem dot iespēju patstāvīgi dzīvot ērtā mājoklī, izmantot pakalpojumus, ko lieto ikviens sabiedrībā, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams.

Grupu dzīvokļu māju “Sudrabi” Rucavas pagastā svinīgi atklāja 20. aprīlī ar Rucavas etnogrāfiskā ansambļa dziedājumu. Ēkas 1. stāva iekārtojums ir pielāgots cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pašlaik grupu dzīvokļos uz dzīvi pārcēlušies četri bijušā Rucavas novada iedzīvotāji. Pakalpojumu, kas ir reģistrēts Labklājības ministrijā, kopā šeit plānots sniegt 11 personām ar vidēja un smaga garīga rakstura traucējumiem.

Sudrabi

Kā paskaidroja Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta vadītāja Elīna Pirtniece-Niķele, “Sudrabos” strādā pieci darbinieki, kas iemītniekiem nodrošina diennakts uzraudzību. Vadītāja uzsvēra, ka atšķirībā no aprūpes centriem šeit klienti paši gatavo sev ēdienu, rūpējas par kārtību savās istabiņās, bet personāls piepalīdz uzlabot iemaņas. Tas sniedz iespēju attīstīt savas sociālās un amata prasmes, lai varētu veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā un darba tirgū. Turpinās grupu dzīvokļu teritorijas labiekārtošanas darbi, kur ar laiku, iespējams, varēs iekārtot arī kopienas dārzu, lai klienti varētu paši tur darboties.

Grupu dzīvokļu “Sudrabi” darbu vada Kristīne Kirilova.

Projekta kopējās izmaksas ir 338 457,93 eiro, no kurām ERAF finansējums ir 279 407,26 eiro. Pārējo daļu veido pašvaldības finansējums un valsts dotācija – 59 050,67 eiro.

Informāciju sagatavojusi:
Sanita Dejus,

Dienvidkurzemes novada 

sabiedrisko attiecību speciāliste

t.: +371 22187937
e-pasts: sanita.dejus@dkn.lv

Tiks palielināts transporta pabalsts cilvēkiem ar invaliditāti

No 1. jūlija pabalsts transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās, būs 105 eiro par pilnu sešu mēnešu periodu.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās”, kas otrdien, 11. aprīlī pieņemti valdības sēdē.

Transporta pabalsts sniedz papildu finansiālo atbalstu, lai sekmētu, ka personas ar smagiem pārvietošanās traucējumiem var izmantot ne tikai sabiedrisko, bet arī privāto transportu, lai nokļūtu uz konkrētām, savām vajadzībām nepieciešamām vietām.

Transporta pabalsta apmērs 2014. gadā tika noteikts 79,68 eiro par pilnu sešu mēnešu periodu, un kopš tā laika tas nebija pārskatīts.

Transporta pabalsta paaugstināšana pozitīvi ietekmēs 35 tūkstošus šī pabalsta saņēmējus.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/tiks-palielinats-transporta-pabalsts-cilvekiem-ar-invaliditati

LM: kam tiek piešķirts asistents un kā tas notiek?

Labklājības ministrija publicējusi informāciju par asistenta pakalpojuma piešķiršanas soļiem pilngadīgajiem!

 

Informācija pārpublicēta no LM lapas Faceboook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/posts/pfbid07FjwEyJdGjCeVcaBuEUgaEwHwyshk3NtLzCEfc7JqBiJF21m6PETe4ux1UqnnjnAl

Lsm.lv: No aprūpes centra beidzot uz savām mājām – Dzeldā atklāj grupu dzīvokļus

Aicinām iepazīties ar Lsm.lv un Skrundas televīzijas sagatavoto stāstu par grupu dzīvokļa atklāšanu Dzeldā, Kuldīgas novadā un tā iemītniekiem, kuriem tas kļūs par mājām.

“Tās ir manas mājas,” tā ar satraukumu saka cilvēki, kuri dzīvos nupat atklātajā grupu dzīvokļu mājā Kuldīgas novada Dzeldā. Šāda iespēja deinstitucionalizācijas procesā radīta vairākās vietās visā Latvijā. Tie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ar nelielu atbalstu var dzīvot patstāvīgi un iekļauties sabiedrībā, vairs nedzīvos aprūpes iestādēs.

Zelma un Normunds līdz šim dzīvojuši valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” Grobiņas pagastā. Viņi ir no tiem 16 cilvēkiem, kas par savām mājām nu sauks tikko par grupu dzīvokļiem rekonstruēto daudzdzīvokļu ēku Kuldīgas novada Dzeldā. Te ir plaša koplietošanas dzīvojamā istaba un virtuve. Istabiņas piemērotas vienam vai diviem cilvēkiem, atsevišķi labierīcības un vieta veļas mazgāšanai.

Kuldīgas novadā atklāta grupu dzīvokļu māja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

4. aprīlī Kuldīgas novadā – Nīkrāces pagasta Dzeldā – deinstitucionalizācijas plāna ietvaros atklāta pirmā grupu dzīvokļu māja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tajā mājvietu radīs un ar sociālā darba speciālistu atbalstu patstāvīgu dzīvi sāks 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

2020. gadā ēka Dīķu ielā 1, Dzeldā sāka piedzīvot pārmaiņas, pateicoties projektam “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai Kuldīgas novada Skrundas teritorijā” (Nr.9.3.1.1/19/I/010), kura mērķis ir personām ar invaliditāti dot iespēju dzīvi vadīt ērtā mājoklī un izmantot pakalpojumus, ko lieto pārējā sabiedrība, kā arī saņemt individuālu atbalstu, ja tāds ir nepieciešams, un pilnveidot amata prasmes. 
 
“Man ir liels prieks, ka esam spēruši nozīmīgu soli, lai sociālie pakalpojumi Kuldīgas novadā kļūtu vēl pieejamāki. Mājas ir vieta, kur rast sapratni, atbalstu, sapņot un veidot dzīvi. Šādas grupu dzīvokļu mājas ir ļoti vajadzīgas mūsu novada īpašiem cilvēkiem, lai viņiem būtu iespēja dzīvot ģimeniskā vidē. Nav šaubu, ka šis ir ļoti atbildīgs projekts un var tapt, ja to dara no sirds – paldies visiem, kuri palīdzējuši to īstenot. Paldies ikvienam, kurš ieguldījis laiku un enerģiju, lai radītu mājas mūsu novada iedzīvotājiem,” atklājot pirmo grupu dzīvokļu māju Kuldīgas novadā, sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.
 
Atjaunotajā divstāvu daudzdzīvokļu ēkā izveidoti četri pielāgoti grupu dzīvokļi, kurus par savām mājām varēs saukt 16 cilvēki. Divi no dzīvokļiem pielāgoti personām ratiņkrēslā. Arī pati ēka ir pielāgota tā, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām justos droši un ērti – nodrošināta vides pieejamība, ugunsdrošības prasības, katram dzīvoklim ir atsevišķas labierīcības un virtuve. Izveidotas arī koplietošanas telpas – kopā sanākšanai, atpūtai un radošām nodarbēm.
 
Grupu dzīvokļu mājas atklāšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons: Vēlos atsaukties uz leģendārā astronauta Nīla Ārmstronga teikto: “Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs lēciens cilvēcei.” Šis ir svarīgs notikums jaunajiem grupu mājas iemītniekiem. Un būtisks notikums pašvaldībai, kurai bija politiskā griba un varēšana izveidot pirmo grupu māju Kuldīgas novadā, tā parādot, ka ir iespējama finanšu resursu piešķiršana jēgpilniem sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem. Šis ir arī pozitīvs un iedrošinošs paraugs citām pašvaldībām, sekot piemēram un izpratnei, ka mūsu sabiedrībai šāds pakalpojums patiešām ir vajadzīgs. Esmu pārliecināts, ka tas būtiski maina mazaizsargāto cilvēku dzīves un ļauj arī sociālajam dienestam profesionāli attīstīties, izglītoties un meklēt inovatīvus un mūsdienu vērtībām atbilstošus risinājumus, veidot gan iekļaujošāku sabiedrību kopumā, gan mazināt stereotipus un aizspriedumus pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.”
 
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava savā uzrunā pateicās ikvienam, kas ieguldīja savu darbu un sirdi, lai radītu mājas 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pasniedzot ābeles stādu, viņa novēlēja, lai jaunais grupu dzīvoklis un tā iemītnieki, līdzīgi kā ābele, dzen šeit saknes, rodot īstu māju sajūtu, un pēc laika dos augļus, palīdzot Dzeldai kļūt par vēl brīnišķīgāku vietu, kur ikviens var justies pieņemts un līdzvērtīgs!
 
Grupu dzīvoklis tā iemītniekiem palīdz vēl vairāk iekļauties sabiedrībā – tas ir ceļš uz neatkarīgu dzīvi. Ar atbalsta personāla palīdzību, kuru 24 stundas diennaktī nodrošinās biedrība “Latvijas Samariešu apvienība,” šeit varēs apgūt nepieciešamās iemaņas patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Izveidotā infrastruktūra sniedz iespēju nodrošināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – blakus Grupu dzīvokļiem, Torņa ielā 6, Dzeldā, darbosies Dienas aprūpes centrs un Specializētās darbnīcas, kurās apmeklētājiem būs iespēja pilnveidot savas prasmes dažādās jomās – tekstilapstrādē, kokapstrādē un vides labiekārtošanas darbnīcā.
 
Lai īstenotu Grupu dzīvokļu mājas pārbūvi, 2021.gada maijā tika noslēgts būvdarbu līgums ar SIA “Būvfirma INBUV”, savukārt, lai izveidotu Dienas aprūpes centru ar Specializētām darbnīcām Torņa ielā 6, Kuldīgas novada pašvaldība noslēgusi būvdarbu līgumu ar SIA “Genus.”
 
Liels paldies ikvienam, kurš palīdzēja Kuldīgas novadam tik nozīmīgā projekta tapšanā – Kuldīgas attīstības aģentūrai, būvniekam, Kuldīgas novada pašvaldības aģentūrai “Sociālais dienests” Latvijas Samariešu apvienībai Kurzemes plānošanas reģionam.
 
Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada lapas Facebook: https://www.facebook.com/kuldigalv/
 

Dienvidkurzeme: grupu nodarbības praktiskām iemaņām un pašapziņas celšanai

Aicinām lasīt Dienvidkurzemes novada pašvaldības informatīvā izdevuma “Dienvidkurzeme” marta mēneša izdevumā par plānotajām grupu ndoarbībām Priekulē cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

Raksts pārpublicēts no “Dienvidkurzeme” 2023.gada marta izdevuma: https://www.dkn.lv/lv/media/16986/download?attachment 

Saldū diskutē par deinstitucionalizācijas procesa norisi Kurzemes reģionā un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju

2023. gada 29.martā Saldū notika Kurzemes plānošanas reģiona un Saldus novada pašvaldības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkots pasākums  “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, pieejamā infrastruktūra un iespējas ilgtspējas nodrošināšanai Kurzemes reģionā”. Pasākumā  Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu vadība un sociālo pakalpojumu sniedzēji apmainījās pieredzē par Kurzemes reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem,  kopā ar labklājības ministrijas pārstāvjiem  diskutēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa turpmāko attīstību un ilgtspēju, kā arī caur praktisku līdzdalību iepazina cilvēkus ar invaliditāti un aplūkoja sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Saldū – specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centru.

Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa.  Viņi savās uzrunās norādīja uz jau izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi Kurzemes pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī akcentēja, ka šī tik nozīmīgā atbalsta sistēma ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, lai ikviens var dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Pasākuma turpinājumā notika pieredzes apmaiņa par cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Par DI projektu “Kurzeme visiem” īstenošanas gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem informēja projekta vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa norādīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā ir sniegti jau 200 cilvēkiem GRT, 406 bērniem ar FT un 175 bērnu vecākiem. Viņa arī atgādināja, ka līdz projekta noslēgumam 2023.gada beigās ir jāturpina aktīva sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, īpaši pašvaldības izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un pieaugušo būtu iespēja vēl projekta ietvaros saņemt sev nepieciešamo atbalstu. Tāpat turpinās arī jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Kurzemes reģionā  –  no kopumā 28 iecerētajām jaunajām pakalpojumu sniegšanas vietām izveidotas divpadsmit vietas:  četri grupu dzīvokļi, divas specializētās darbnīcas un divi dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; divi sociālās rehabilitācijas centri un viens dienas aprūpes centrs bērniem ar FT, kā arī viens ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums  bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šogad vēl tiks atvērtas 16 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas: pieci grupu dzīvokļi, trīs specializētās darbnīcas un četri dienas aprūpes centri  cilvēkiem ar GRT;  vienas dienas aprūpes centrs bērniem  ar FT un divi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Pieredzē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dalījās Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane un Ventspils atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa. Ina Behmane savā prezentācijā norādīja, ka Saldus novada pašvaldībā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšana turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, iepazīstot citu valstu pieredzi, un DI projekts bijis kā vēl viena iespēja paplašināt pašvaldības iedzīvotājiem  pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Šobrīd Saldus novadā papildu dienas aprūpes centram cilvēkiem ar GRT DI procesa ietvaros izveidoti trīs grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”, kas tika atvērts 2020.gada novembrī. Savukārt Ventspilī DI procesa ietvaros atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” 2021.gada maijā, atjaunojot  un pārbūvējot Ventspils vecpilsētas ēku, pārcēlās uz daudz plašākām telpām, sniedzot iespēju saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Gan Saldus sociālā dienesta vadītāja I.Behmane, gan “Cimdiņš” valdes locekle I.Sāmīte – Cērpa norādīja, cik būtiski ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kuri ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kas tos saņem, bet sniedz arī būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt un dzīvot daudz pilnvērtīgāk, nevis veltīt visu savu dzīvi tuvinieka ar invaliditāti kopšanai.

Ar Latvijā iespējami attīstāmām inovācijām sociālo pakalpojumu attīstībā dalījās Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, kurš norādīja, ka arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir cilvēku ar GRT nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar dažādiem piemēriem norādīja, ka ir daudz darbu, ko varētu uzticēt veikt cilvēkiem ar invaliditāti.

Pieredzes apmaiņas daļu noslēdza Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kura skaidroja Labklājības ministrijas redzējumu par DI procesa ilgtspējas nodrošināšanu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu nākotnē, kā arī valsts minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistītās mērķdotācijas pašvaldībām.

Pēc pieredzes apmaiņas paneļdiskusijā Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Una Lapskalna, Ventspils sociālā dienesta vadītāja, Ieva Sāmīte – Cērpa, atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle  un Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, diskutēja par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju un attīstības iespējām, ņemot vērā DI mērķgrupu vajadzības un  sociālo pakalpojumu uzturēšanas iespējas pēc Projekta noslēguma katrā pašvaldībā un Kurzemes reģionā kopumā. Paneļdiskusijas dalībnieki, iesaistoties arī citiem pasākuma dalībniekiem, atzinīgi novērtēja DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi pilnvērtīgākas dzīves veidošanā cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērnu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka sociālajai nozarei kopumā jātiecas uz individuālāku pieeju katram, lai sniegtu iespēju saņemt tieši tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Tāpat tika arī diskutēts par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanas finansējuma avotiem, apspriežot valsts un pašvaldību iespējas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk, kā arī ES finansējuma piesaisti.

Pēc paneļdiskusijas pasākuma dalībnieki piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” organizētā praktiskas līdzdalības aktivitātē, kur iepazina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar GRT, redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tika arī pārrunāta cilvēku ar dažādiem invaliditātes veidiem nodarbinātība un arī citas iespējas, kā viņiem ikdienā būt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem.

Dienas noslēgumā pasākuma dalībnieki devās iepazīt Saldū izveidotās specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT un daudzfunkcionālo centru “Jumis” bērniem ar FT. Specializētajās darbnīcās, darbojoties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās, tiek nodrošināta iespēja  mācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu iesaistīties darba tirgū. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā “Jumis” ir pieejamas plašas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar FT un vecākiem, tai skaitā  rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.

Pasākuma dienas kārtība:

Pasākuma programma

Pasākuma prezentācijas

Deinstitucionalizācijas Projekts Kurzeme visiem. Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā. Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktore Ina Behmane Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Ventspilī. atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa Deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēja: sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nākotnē. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa