Category Archives: Projekta partneriem

Kurzemnieks: iekļaujoša nometne – ieguvums visiem

Laikraksta “Kurzemnieks” 2022.gada 4.oktora numurā aicinām lasīt Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras MIķelsones – Slavas viedokļa rakstu par iekļaujšajām jeb integratīvajām nometnēm.

Pateicamies laikrakstam “Kurzemnieks” par iespēju rakstu pārpublicēt mūsu mājas lapā.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Labklājības ministrija aicina skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā

Aicinām ikvienu Latvijas skolēnu, īpaši jauniešus no 7. līdz 12. klasei, piedalīties radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kura kopējais naudas balvu fonds ir 8000 eiro.

Konkurss mudina no cilvēciska un iekļaujoša skatpunkta radoši palūkoties uz līdzcilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās, – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes un dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē.

NOLIKUMS

Konkursa dalības nosacījumus, darbu iesniegšanas termiņu, balvu fondu un vērtēšanas kritērijus vari iepazīt: vienlidziba.lv NOTEIKUMI.

ŽŪRIJA

Visus iesniegtos darbus pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs radošā konkursa komisija. Pilnu žūrijas sastāvu vari iepazīt: vienlidziba.lv/ŽŪRIJA.

DARBA IESNIEGŠANA

Konkursa darbu iesniegšana no 16. septembra līdz 4. novembrim notiks tīmekļa vietnē: vienlidziba.lv/IESNIEGT DARBU.

SOCIĀLIE TĪKLI

Seko radošā konkursa “Vienlīdzība” aktualitātēm un uzzini jaunāko informāciju Labklājības ministrijas un konkursa sociālajos tīklos:

Facebook: @Labklājības ministrija un @Radošais konkurss Vienlīdzība

Instagram: @konkurss_vienlidziba

Tik Tok: @vienlidziba

PUBLICITĀTES MATERIĀLI

https://vienlidziba.lv/publicitates-materiali/

Informācija pārpublicēta no vietnes cilvēksnevisdiagnoze.lv: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/

Apeirons: informatīvi video, kā komunicēt ar cilvēkiem ar invaliditāti

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir sagatavojusi piecus pamācošus video, kā rīkoties pareizi komunikācijā ar cilvēkiem ar invadlifitāti.
Noskatoties video, Jūs uzzināsiet:
  • Kā pareizi sasveicināt cilvēku ar invaliditāti?
  • Kā rīkoties, satiekot cilvēku ar invaliditāti uz ielas? (Labo cilvēku sindroms)
  • Kas jāzina par to, kā izturēties pret cilvēka ar invaliditāti ratiņkrēslu? (kļūdas un ieteikumi)
  • Kā sarunāties ar cilvēku kuram ir invaliditāte? (Iestāžu darbinieku komunikācija)
  • Vides pieejamība un empātijas trūkums!

Šīs zināšanas noderēs ikvienam.

Informācija pārpublicēta no Apeirona kanāla Yotube platformā: https://www.youtube.com/playlist?list=PLm4eXgSwCM2HNobNIU9tOlPFZviCC3suq 

Labklājības ministrija: informācija par atbalstu pilngadīgai personai ar invaliditāti

Labklājūbas ministrija apkopojusi inforgrafikās informāciju par finansiālo, pakalpojumu, pašvaldību atbalstu un citiem atvieglojumiem pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=191984159885196&set=pcb.191984643218481

Apstiprināti grozījumi Nr.7 Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2022. gada 26. jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Apstiprinātajos grozījumos veikti redakcionāli un tehniski precizējumi saistībā ar jaunās infrastrutkŗuas izveidi un vietu skaita palielinājumu no uz 12 vietām grupu dzīvoklī Kuldīgas novada pašvaldībā.

2017.gadā izstrādātais un 2018.gadā apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai 350 bērniem ar FT un 375 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.–2020.gadam”

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam” ieviešanas progresa izvērtējums

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017.–2020.gadam”  īstenošanas pārskats

Labklājības ministrija: noteikts paaugstināts apjoms surdotulku pakalpojumam izglītības procesā

Ir noteikts paaugstināts apjoms surdotulku pakalpojumam izglītības procesā – katram cilvēkam, kuram tas nepieciešamas, līdzšinējo 480 stundu vietā surdotulka pakalpojums palielināts līdz 960 stundām. Tas šiem cilvēkiem dos iespēju iegūt labāku izglītību un iesaistīties darba tirgū.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”, kas otrdien, 5. jūlijā, pieņemti valdības sēdē.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Priecājos par šo, jo īpaši ņemot vērā Labklājības ministrijas labo ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Nedzirdīgo savienību un Latvijas Neredzīgo biedrību! Pastāvīgi  sadarbojamies pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu jautājumos, lai palīdzētu uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem ar redzes un dzirdes invaliditāti.”

Grozījumi uzlabo arī pakalpojumu pieejamību personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, kurām nav piešķirta invaliditāte (pārsvarā senioriem), bet kuru funkcionālos traucējumus Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) vai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) fiksējusi iepriekš.  Piemēram, ja persona, saņemot dzirdes aparātu, izsaka vēlmi saņemt, arī savienotājvienību TV vai modinātājpulksteni, tad turpmāk LNS vai LNB par funkcionālo traucējumu esamību varēs pārliecināties arī savā datu bāzē, ja datu bāzē fiksēts derīgs (6 mēneši kopš tā izsniegšanas brīža) ārstniecības personas atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.

Papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem normu ieviešanai nav nepieciešams.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/noteikts-paaugstinats-apjoms-surdotulku-pakalpojumam-izglitibas-procesa

Izstrādāts rīks vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumam

Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija ir izstrādājusi vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālu rīku. Vides piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts, lai  palielinātu sabiedrībai piekļūstamo pakalpojumu un publisko ēku skaitu un sniegtu atbalstu infrastruktūras attīstības projektu īstenotājiem. Tas ļauj novērtēt vai vide un informācija ir veidota atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām vides piekļūstamības prasībām, iekļaujošā dizaina principiem un vide ir piekļūstama visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Vides un informācijas pašnovērtējums palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm noteikt ēkas stāvokli, kā arī uzskatāmi iezīmēs telpu elementus, kuros ir nepieciešami pilnveidojumi. Vienlaikus veiktie pašnovērtējumi ļaus izdarīt secinājumus par kopējo piekļūstamības nodrošināšanas progresu valsts un pašvaldību ēkās. Pašnovērtējuma anketa izstrādāta, izmantojot Ukrainas izstrādātāju Formdesigner platformu un tā ir pieejama šeit:  https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21.

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums

Aizpildot anketu, lūdzu ņemiet vērā šādus nosacījumus:

  • Par katru infrastruktūras objektu jāaizpilda viena anketa.
  • Uz jautājumiem, kuri atzīmēti ar zvaigznīti*, atbildes jāsniedz obligāti. Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde nebūs sniegta, sistēma neļaus anketu iesniegt, parādot to jautājumu sarakstu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.
  • Vietām jautājumu numerācija nav secīga. Tā tam ir jābūt un tas ir saistīts ar datu apstrādes procesu.
  • Aizpildot anketu ir iespējams atgriezties pie jau atbildētiem jautājumiem un mainīt savas atbildes, ja tas ir nepieciešams, tādējādi mainot piekļūstamības koeficienta vērtību.
  • Vieglākai anketas aizpildīšanai atsevišķiem jautājumiem ir pievienoti uznirstoši logi ar paskaidrojumiem.
  • Jautājumu un konsultāciju nepieciešamības gadījumā lūdzu sūtiet savus jautājumus uz e-pastu: Lmanketa@lm.gov.lv

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts līdzfinansētā projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2. kārta)” ietvaros. 

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē pārrunā deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas progresu

Šī gada 31.maijā uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi Kuldīgā gan klātienē, gan attālināti pulcējās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki. Galvenās aktualitātes sēdes dienas kārtībā bija “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam” apstiprināšana, deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas progresa pārrunāšana, kā arī diskusija par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām.

Sēdes sākumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam”. Šis vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir izstrādāts, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Kurzemes reģiona attīstību, un tā sagatavošanā tika iesaistīti reģiona pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstiskā sektora pārstāvji, nozaru ministrijas un eksperti, kā arī iedzīvotāji. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā astoņas vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai.Informācija par “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam” un tās izstrādes gaitu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta ieviešanas progresu un vēl sasniedzamajiem rādītājiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, gan arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. S.Miķelsone – Slava informēja, ka pašvaldībām jāaktivizē pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai Kurzemes plānošanas reģionam būtu iespēja šos sociālos pakalpojumus pašvaldībām kompensēt, un tādējādi apgūt šim nolūkam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēto finansējumu un noteiktos sasniedzamos uzraudzības rādītājus.  Viņa arī norādīja, ka ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem paredzētā finansējuma apgūšanu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veicas daudz labāk, un tiek plānots to apgūt līdz projekta noslēgumam.

Sēdes noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki kopā ar SIA “Mesh Energopārvaldība” diskutēja par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām. Kopīgās diskusijās arī tika pārrunāti dažādi CO2 mazināšanas veidi izglītības, sociālās aprūpes un citās pašvaldību iestādēs, lai nodrošinātu labāku mācību, darba un uzturēšanās vidi ikvienam.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022.gada 31. maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības  – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā aktualitātes un iepazīst rehabilitācijas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Aizputē

Šī gada 27.aprīlī uz tikšanos klātienē Aizputē sanāca deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Valsts sociālā centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projekta aktualitātes.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura pastāstīja par projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanas gaitu. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka turpinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) izvērtēšana, lai varētu sniegt viņiem nepieciešamos projekta kompensētus sociālos pakalpojumus. Viņa arī skaidroja, ka šobrīd projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti 143 cilvēkiem ar GRT un 269 bērniem ar FT. Papildu turpinās arī pilngadīgu cilvēku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā – jau sagatavoti un uz dzīvi Saldus un Cēsu novados pārgājuši septiņi cilvēki, šobrīd notiek vēl 17 cilvēku sagatavošana. Cilvēku ar GRT pāreja uz dzīvi sabiedrībā ir cieši saistīta ar grupu dzīvokļu izveidi, tāpēc sagatavošanas process projekta ietvaros tiks turpināts līdz ar jaunu šo pakalpojumu vietu pieejamību Kurzemes reģionā. Tāpat turpinās arī speciālistu apmācības Kurzemes reģionā – apmācīti 68 valsts sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un 12 sociālie mentori, kā arī uzsāktas apmācības speciālistiem darbam ar bērniem ģimeniskai videi  pietuvinātā pakalpojumā (ĢVPP).

S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta noslēgums ir nākamgad – 2023.gadā, tāpēc pašvaldībām nepieciešams maksimāli izmantot projektā pieejamās iespējas, lai sasniegtu projekta rezultatīvos rādītājus un pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamo finansējumu sociālo pakalpojumu kompensēšanai. Viņa arī norādīja, ka dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir iespējams arī sniegt bez infrastruktūras izveides, piemēram, individuālās speciālistu konsultācijas un atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Tikšanās turpinājumā projekta partneri stāstīja par infrastruktūras izveides gaitu savās pašvaldībās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Saldus novadā ir pabeigti gan grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, kā arī sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar FT, tāpēc klātesošajiem bija iespēja iepazīt Saldus novada pieredzi aktīvā šo pakalpojumu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. Grupu dzīvokļu izveide noslēgusies arī Ventspils novadā, kur drīzumā patstāvīgāku dzīvi kopumā uzsāks 8 cilvēki ar GRT. Daļēji pabeigta ir infrastruktūras izveide Dienvidkurzemes novadā – Aizputē ir izveidots sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar FT, Priekulē sācis darboties dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, savukārt Rucavā vēl turpinās darbi pie grupu dzīvokļa un dienas aprūpes centra izveides cilvēkiem ar GRT. Liepājā ir pabeigta viena no kopumā diviemĢVPP izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, savukārt turpinās darbs pie grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveides. Arī Ventspilī ir pabeigta dienas aprūpes centra izveide cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, savukārt turpinās darbi pie ĢVPP izveides.  Kuldīgas novadā visa iecerētā infrastruktūra – grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centri gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT – vēl ir tapšanā, tāpat arī Talsu novadā turpinās darbi pie dienas aprūpes centra cilvēkiem ar GRT. Plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, kas pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazina sociālās rehabilitācijas iespējas Aizputē bērniem un jauniešiem ar FT. Ar ERAF, valsts un pašvaldības finansējumu Aizputē ir pilnveidotas un papildinātas dienas aprūpes centra telpas un aprīkojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ņemot vērā novadā dzīvojošo bērnu ar FT vajadzības. Centrā ir iekārtotas četras telpas: fizioterapijas, mūzikas terapijas, logopēda un sensorā telpa. Projekta ietvaros arī nodrošināta materiāltehniskā bāze trīs speciālistiem, kā arī katram speciālistam nodrošināts savs kabinets, lai ilgtermiņā varētu sniegt pakalpojumus bērniem ar FT.

Tikšanās prezentācija:

Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: projekta Kurzeme visiem ieviešanas aktualitātes

Stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.313

No 22. aprīļa stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos (>> Nr.313), kas papildus nosaka, ka:

  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un, kuriem deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns (turpmāk- bērni), ir iespējams izmantot neierobežotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaitu, tāpat tas attiecas uz šo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;
  • pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem arī var saņemt neierobežotu individuālo konsultāciju un atbalsta grupu pakalpojumu reižu skaitu;
  • bērniem sniegtā dienas aprūpes centra pakalpojuma izdevumu kompensācijai no deinstitucionalizācijas projekta vairs nav noteikti ierobežojumi (izdevumus no projekta kompensēs atbilstoši dienas aprūpes centra pakalpojuma faktiskajām izmaksām un apjomam);
  • aprūpes mājās pakalpojumu pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem nevar saņemt vienlaikus arī ar dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumiem;
  • bērni atelpas brīža pakalpojumu nevar saņemt vienlaicīgi ar sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumiem;
  • var sniegt atbalstu arī mērķa grupas personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai, kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šī bruņotā konflikta norises laikā. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu.

 

Informāciju 21.04.2022 sagatavoja: Laine Zālīte, Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte.

Informācija pārpublicēta no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/no_ritdienas_stajas_speka_grozijumi_ministru_kabineta_noteikumos_nr_313/