Lsm.lv: eksperti: cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām

Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām, secinājuši eksperti. Daļa civiltiesību vai administratīvu pārkāpumu lietu netiek uzsāktas, šiem cilvēkiem baidoties no zināšanu trūkuma un sarežģīta tiesu procesa. Nevalstisko organizāciju un Tiesnešu mācību centra kopīgā projektā taps vienkāršoti informatīvi materiāli par to, kur un kā vērsties kādu tiesību pārkāpuma gadījumā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotās domnīcās apkopota informācija par to, kā cilvēki ar invaliditāti izprot savas tiesības un vai vēršas arī tiesā, lai tās aizstāvētu. Organizācijas eksperte Daina Podziņa secinājusi, ka cilvēki ar invaliditāti bieži pat nezina, kur iegūt informāciju par to, kā atpazīt tiesību pārkāpumus.
 
“Svarīgākās atziņas, kas šajās trīs domnīcās parādījās, ka izpratne par tiesībām kopumā ir ļoti fragmentēta, sadrumstalota un cilvēki pat nevar noformulēt to, ko viņi var uzskatīt par savu tiesību pārkāpumu vai aizskārumu. Cilvēki ar invaliditāti arī baidās aizstāvēt savas tiesības, jo, pirmkārt, uzskata, ka tas ir arī ļoti dārgi un visā tiesvedībā kopumā gan uzrakstot prasības pieteikumu, gan iesniegumu ir prasība pēc juridiski formālas valodas, ko šie cilvēki nepārzina,” stāstīja Podziņa.
 
Cilvēki ar invaliditāti domnīcās vairāk akcentējuši iespējamus civiltiesību un administratīvus pārkāpumus.
 

Podziņa norādīja, ka ar tiesību pārkāpumiem saskaras gan cilvēki ar redzes traucējumiem, gan intelektuālās attīstības traucējumiem, gan arī ar kustību traucējumiem.

“Pirmkārt, ļoti daudzi cilvēki interesējās par to, kā varētu pārsūdzēt un apstrīdēt lēmumus, kas saistīti ar pašvaldības vai valsts pakalpojumu un pabalstu piešķiršanu, kā arī invaliditātes noteikšanu vai atjaunošanu. Savukārt civiltiesībās tie bija jautājumi par aizgādniecības nodibināšanu jau pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības. Un kopumā visām šīm grupām ir arī aktuāli pieejamības jautājumi un ne tikai fiziskajā vidē, bet arī informācijas pieejamība,” sacīja Podziņa.

Diskusijās piedalījās arī Tiesnešu mācību centrs, kura pārstāve Elīna Mikjanska piekrita, ka šobrīd pietrūkst vienkopus pieejama, vienkārši izlasāma un saprotama informācija par to, kā savas tiesības aizstāvēt, kurās iestādēs vērsties un kā sagatavoties dodoties uz tām.

“Sadzirdējām šajās domnīcās, ka ir bijušas situācijas, ka tiesu sistēmā strādājošajiem varbūt nav visas vajadzīgās zināšanas par kaut kādām konkrētām invaliditātēm un ko tad procesā vajadzētu ņemt vērā komunikācijas jomā. Bet mēs kā Tiesnešu mācību centrs pie tā arī strādāsim, lai organizētu šādas mācības šogad, izvērtējot domnīcās iegūto informāciju, kā arī veiksim vēlāk no savas puses apjomīgāku pētījumu par to, kādas ir zināšanas tiesu sistēmā strādājošajiem,” teica Mikjanska.

Projektā “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” tuvāko divu gadu laikā plānots izveidot informatīvus materiālus personu ar invaliditāti nevalstiskajām organizācijām, kā arī plānots veidot vadlīnijas tiesu darbiniekiem par to kā labāk nodrošināt tiesu pieejamību arī personām ar invaliditāti.

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)