Tvnet: 8 galvenie veģetatīvo distoniju veicinošie faktori

Pēdējos gados arvien biežāk dzirdam par veģetatīvo distoniju. Vieni to slēpj, jo kaunas no tās, bet citiem tā kļuvusi par tādu kā modes lietu, ar kuru nepamatoti izskaidro dažādas citas veselības problēmas. Kas īsti ir veģetatīvā distonija? Kadi ir tās simptomi un kā to ārstē?

Konsultē psihiatre Lada Stoligvo un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Kas ir kas?

Psihiatre L.Stoligvo skaidro: vairumam slimību – gan ķermeniskām, gan psihiskām – ir raksturīgi veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi. Proti, veģetatīvā nervu sistēma vienmēr reaģē uz dažādām – gan ārējām, gan iekšējām – izmaiņām, tā ir mūsu iekšējo orgānu un iekšējās vides automātiskā regulācija.

Veģetatīvā nervu sistēma darbojas neatkarīgi no cilvēka apziņas un regulē sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi, arī dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību…

Ir divu veidu veģetatīvās nervu sistēmas. Simpātiskā, kas sagatavo organismu aktīvai darbībai – cīņai, uzbrukumam vai bēgšanai. Tai aktivizējoties, sirdsdarbība paātrinās, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju. Elpošana kļūst straujāka, lai plaušām pieplūstu vairāk skābekļa, muskuļi saspringst, lai būtu gatavi fiziskai darbībai, pastiprinās sviedru izdale, lai atvēsinātu ķermeni. Tā pastiprināti darbojas tad, ja cilvēks izjūt trauksmi un saspringumu. Savukārt parasimpātiskā nervu sistēma sagatavo organismu mieram un atpūtai. Tai aktivizējoties, palēninās sirdsdarbība, elpošana, sašaurinās elpvadi, samazinās muskuļu saspringums un spēks, palielinās gremošanas sulas izdalīšanās.

Savukārt veģetatīvā distonija ataino kāda orgāna vai orgānu sistēmas traucējumus, ko ietekmē veģetatīvā nervu sistēma, taču – tā nav diagnoze, slimība. Veģetatīvā distonija ir sindroms – simptomu kopums. Diagnoze ir – somatoformas (somatiskus jeb ķermeniskus traucējumus atgādinoša) veģetatīvā disfunkcija. Tātad neiroze, kurai raksturīgs veģetatīvās distonijas sindroms.

Par neirozi, par somatoformas veģetatīvo disfunkciju, ārsti runā tikai tad, kad cilvēks ir izmeklēts un nav atrasti nekādi ķermeniska rakstura iemesli, kāpēc viņš jūtas slikti. Tātad tas, ko cilvēki ikdienā parasti dēvē par veģetatīvo distoniju, lielākoties ir neirozes.

Kāpēc tas tik svarīgi?

Patiesība ir jānoskaidro, uzsver L.Stoligvo. Jo atkarībā no iemesla ārsts izmantos vienu vai otru, vai trešo ārstēšanas stratēģiju. Sākumā būtu adekvāti jāārstē ķermeniskās slimības, un tikai pēc tam, ja sūdzības saglabājas, varam sacīt, ka paralēli ir arī neiroze, un ārstēt to. Vai arī, piemēram, cilvēkam ar veģetatīvās distonijas sindromu ir nevis neiroze, bet slēpta depresija ar veģetatīvo masku. Tad ārstēšana atšķirsies.

Kādreiz, domājot, ka ir vienkārši veģetatīvā distonija, aiz tās var slēpties ļoti nopietnas ķermeniskas kaites. Piemēram, ir tāds virsnieru serdes vai simpātiskās nervu sistēmas gangliju audzējs feohromocitoma, kurš asinīs periodiski izmet milzīgu hormonu adrenalīna un noradrenalīna daudzumu, un cilvēkam uznāk panikas lēkmes. Viņam pēkšņi paaugstinās asinsspiediens, sāp galva, paātrinās sirdsdarbība, svīšana. Lēkmes ilgst no dažām minūtēm līdz daudzām stundām. Ja ārsts aizdomājas par audzēja varbūtību, to var noskaidrot, veicot vienu asins analīzi. Feohromocitomu ārstē ķirurģiski un ar zālēm, un, ja audzējs nav ielaists, cilvēks pilnībā izveseļojas.

Pārpublicēts no tvnet: https://www.tvnet.lv/6716097/8-galvenie-vegetativo-distoniju-veicinosie-faktori?utm_source=facebook.com&utm_medium=social&utm_content=6716097