Category Archives: Jaunumi

Pēc projekta aktualitāšu pārrunāšanas ar partneriem tikās Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājs – SIA “SAFEGE Baltija”, iepazīstinot ar saskaņošanā esošā plāna kopsavilkumu. Savukārt, tikšanās turpinājumā projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē gan par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošanu, gan par ieguvumiem piedaloties projekta ietvaros organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā. Tikšanās noslēguma daļā tika pārrunāti dažādi partneriem nozīmīgi jautājumi – sociālo pakalpojumu sniegšanas iesējas projekta mērķa grupu personām un bērniem, vienas vienības izmaksu metodikas pielietošana, tirgus izpētes organizēšana un ar to saistītās dokumentācijas sakārtošana, kā arī, atbilstoši nepieciešamībai, partneriem tika sniegtas individuālas konsultācijas.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots ar mērķi palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem un to finansē Eiropas Sociālais fonds (85%) un Latvijas valsts (15%).

Ventspils pilsētas domes ārkārtas sēdē otrdien saskaņots Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017. – 2020. gadam. Tas paredz, ka bērni un jaunieši, kuri pašlaik dzīvo Ventspils bērnu namā “Selga”, līdz ievietošanai audžuģimenē vai aizbildņa ģimenē vai pilngadības sasniegšanai varētu dzīvot ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos, Ventspilī, Vītolu ielā 21. Šajā ēkā, veicot pārplānošanu un pārbūvi, plānots izveidot divus plašus dzīvokļus, katrā no tiem ārpusģimenes aprūpes pakalpojumus nodrošinot ne vairāk kā astoņiem bērniem. Pašlaik Ventspils bērnunamu par savām mājām sauc 17 bērni un jaunieši, taču viņu skaits ir mainīgs.

Kā akcentēja Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Dace Kaņepe, bērnu un jauniešu izmitināšana dzīvokļos paredzēts kā pagaidu risinājums līdz brīdim, kad bērnam tiks sameklēta audžuģimene vai aizbildnis. Tas ir kompleksi risināms jautājums, vienlaikus aktīvi strādājot pie tā, lai bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem būtu iespēja dzīvot audžuģimenē vai pie aizbildņiem, kā arī mazinātu no ģimenēm izņemto bērnu skaitu. Tas nozīmē, ka pastiprināti jāstrādā ne tikai ar augsta, bet arī vidēja riska ģimenēm, lai jau laikus konstatētu un risinātu problēmas, skaidroja Kaņepe.

Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu pieci plānošanas reģioni Latvijā realizēs līdz 2023. gadam. No Ventspils bērnunama uz dzīvokļiem bērni un jaunieši varētu pārcelties 2020. gadā – vispirms jāveic ēkas pārplānošanas un remonta darbi, ko, iespējams, varētu sākt nākamgad.

Deinstitucionalizācijas plāns arī paredz Ventspilī, Kuldīgas ielā 4, izveidot dienas aprūpes centru 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Klientiem dienas aprūpes centrā tiks nodrošinātas individuālas un grupu nodarbības saskaņā ar rehabilitācijas plānu. Uz jaunajām, divreiz plašākajām telpām pārcelsies atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kas jau pašlaik sniedz dienas centra pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācija, kas apredz lielos institucionālās aprūpes centrus aizstāt ar sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem un ģimeniskai videi pietuvinātiem apstākļiem, tiek īstenots projektā “Kurzeme visiem”. Kurzemes plānošanas reģions plānu izstrādājis sadarbībā ar SIA “Safage Baltija”, tajā iekļaujot ar katru reģiona pašvaldību saskaņotus infrastruktūras risinājumus.

Kopējais plānotais finansējums infrastruktūras attīstībai Ventspils pilsētā deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai ir 1 172 200 eiro, tajā skaitā Eiropas Savienības līdzfinansējums ir 996 370 eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 140 660 eiro, bet valsts sedz 35 170 eiro.

Valsts bērnu aizsardzības tiesību inspekcija informē: Aizvadītajā gadā pirmo reizi audžuģimenēs ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta lielākam bērnu skaitam nekā aprūpes iestādēs – par to liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) apkopotie dati par bāriņtiesu darbu 2017. gadā. Tieši tāpat pirmo reizi aprūpes iestādēs esošo bērnu skaits vecumā līdz 3 gadiem ir zemāks par 10% no visiem iestādēs ievietotajiem bērniem.

“Tās ir ļoti pozitīvas tendences, kas liecina, ka gan inspekcijas darbs, gan nozarē kopumā veiktās izmaiņas sāk dot pozitīvus rezultātus. Bāriņtiesas aktīvāk meklē iespējas rast bez ģimenes palikušiem bērniem ģimenisku vidi, attīsta audžuģimeņu kustību savā novadā, arī sabiedrība un mediji arvien enerģiskāk iesaistās atbalsta sniegšanā bērniem krīzes situācijā”, uzsver VBTAI priekšniece Marianna Dreja.

2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem. No tiem 1173 bērni jeb 18% atradās audžuģimenēs (2016. gadā – 1193 bērni jeb 17%), 4459 bērni jeb 67% atradās aizbildnībā (2016. gadā – 4548 bērni jeb 65%), bet 1037 bērni jeb 15% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes iestādē (salīdzinoši 2016. gadā tie bija 1216 bērni jeb 18%).

Aizvadītajā gadā VBTAI īpaši aktīvi un sistemātiski uzraudzīja bāriņtiesu darbu, rosinot meklēt iespējas nodrošināt ģimenisku vidi ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, sniedza metodiskos ieteikumus, kā arī nodrošināja dažādus atbalsta un izglītojošos pakalpojumus aizbildņiem un audžuģimenēm. Tāpat arī aizvadītajā gadā nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi audžuģimenēm un bez vecāku gādības palikušiem bērniem – psihologu konsultācijas, atbalsta grupas, salidojumi u.c. 2017. gadā apmācīti 95 potenciālie audžuvecāki un audžuģimeņu pilnveides programmas īstenošanas programmas ietvaros apmācīti 183 audžuvecāki, kuriem jau ir piešķirts audžuģimenes statuss. Arī 2018. gadā viena no VBTAI izvirzītajām darbības prioritātēm ir bāriņtiesas darbības izvērtēšana deinstitucionalizācijas kontekstā, vērtējot, vai tiek darīts viss iespējamais, lai krīzes situācijā nonākušam bērnam nodrošinātu ģimenisku vidi.

Ar detalizētāku informāciju par bāriņtiesu darbu aizvadītajā gadā var iepazīties VBTAI mājaslapā: http://www.bti.gov.lv/lat/barintiesas/statistika/?doc=5164&page.

Lai Kurzemes pašvaldību, NVO un esošos sociālo pakalpojumu sniedzēju pārstāvjus iepazīstinātu ar Latvijā esošajām pieredzēm sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 21.-22. februārī tika organizēts nu jau otrais pieredzes apmaiņas brauciens.

Šoreiz braucienā piedalījās 32 pārstāvji, klātienē iepazīstot piecu Rīgas nevalstisko organizāciju pieredzi – sociālos pakalpojumus, ko sniedz biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, „Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi”, “Svētā Jāņa palīdzība”, “Gaismas stars” un nodibinājuma “Fonds KOPĀ”. Turpinājumā aicinām iepazīties ar brauciena dalībnieku secinājumiem par redzēto, piedzīvoto:

• Daiga Zemke, Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” sociālā darbiniece: Pieredzes braucienā gūtās atziņas apstiprināja, ka deinstitucionalizācija ir bijis pareizs solis. Pēdējais laiks sākt risināt jautājumus, kas saistīti ar personu izmitināšanu, nodarbināšanu un brīvā laika pavadīšanu Kurzemē, jo šis projekts pamazām sācis “kustēties”.  Pašiem jābūt aktīvākiem, iniciatīvas bagātākiem! Šādi pieredzes braucieni dod stimulu sākt kaut ko jaunu, uzdrošināties.  Turklāt arī personām ar garīgās veselības problēmām, funkcionālajiem traucējumiem ir nepieciešams justies vajadzīgiem, novērtētiem. Ir prieks par biedrībām, institūcijām, kas šos cilvēkus iesaista darbos, kuros viņi var būt noderīgi, paši gūt ienākumus, aizpildīt savu brīvo laiku kaut ko iemācoties. Īpaši patika Biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas centrs un biedrības “Rīgas pilsētas ”Rūpju bērns” galdniecības darbnīca.
• Natālija Balode, Saldus novada pašvaldības Sociālās, izglītības un kultūras komitejas vadītāja: Pieredzes brauciens bija ļoti noderīgs – redzējām daudzus labās prakses piemērus. Manai izpratnei ļoti noderīgi bija redzēt klātienē grupu dzīvokļus, kuru mūsu pašvaldībā nav un līdz šim man nebija arī skaidri principi, kā tos veidot.
• Zanda Atmata, VSAC “Kurzeme” sociālā rehabilitētāja:  Manuprāt, šādi pieredzes apmaiņas braucieni ir ļoti vērtīgi, jo var gūt pieredzi no citiem speciālistiem, rast svarīgas atziņas sev, pamanīt idejas, kā uzlabot savu darbu vai ieviest jaunas vēsmas savā darba procesā. Un, protams, tā ir izraušanās no ikdienas rutīnas, vienlaicīgi saliedējot brauciena dalībniekus – sociālās jomas darbiniekus un citu profesiju pārstāvjus. Protams, ne mazāk svarīgs ir faktors, ka viss brauciens ir apmaksāts, jo, ņemot vērā sociālajos aprūpes centru darbinieku algas, darbinieks pats sev šādu braucienu un pieredzes gūšanu nevar atļauties.
• Vita Treilone, Kuldīgas novada p/a “Sociālais dienests” nodarbību vadītāja personām ar funkcionāliem traucējumiem: Mani spilgtākie ieguvumi – pieredze un iegūtās zināšanas, kuras varu pielietot tālāk savā darbā, strādājot ar invalīdiem Dienas centra rokdarbu nodarbībās. Redzēju, kā iespējams palīdzēt cilvēkiem ar dažādām veselības problēmām būt noderīgiem. Mani spilgtākie iespaidi bija sveču darbnīca personām ar garīga rakstura traucējumiem un kāda klienta izaudzētais amarillis!!!
• Daina Siksna, Nīcas pašvaldības sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas locekle: Man kā Nīcas novada domes deputātei, komitejas loceklei šis bija ļoti izglītojošs, pamācošs pasākums. Domāju, ka šādos braucienos vajadzētu piedalīties gan sociālajiem darbiniekiem, gan deputātiem (naudas devējiem). Tad arī būtu vieglāk gūt atbalstu pašvaldībās, lai veidotu redzētajiem līdzīgus dienas centrus – ja tos būtu redzējuši domes deputāti (naudas devēji). Ja mūsu novads gribētu izveidot kādu no redzētajiem dienas centriem, es kā domes deputāte to 100% atbalstītu. Liels prieks, ka šajos centros satiekas līdzīgi domājoši cilvēki, komunicē savā starpā, mācās un spēj radīt brīnišķīgas lietas. Man bija patiess prieks būt kopā divas dienas ar cilvēkiem, kuriem krūtīs pukst mīloša, gaiša un silta sirds, jo tikai tādi cilvēki spēj strādāt šo atbildīgo, emocionāli smago darbu.