Category Archives: Personas ar GRT

Ventspils.lv: personas ar invaliditāti Ventspils pilsētā saņem vairāk sociālos pakalpojumus

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” viens no izvirzītajiem mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšana dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ventspils pilsēta projektā “Kurzeme visiem” iesaistījusies kopš 2016. gada, nodrošinot iespēju lielākam skaitam pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī jau iepriekš šīm abām mērķa grupām bija iespēja saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas.

Kopš projekts tiek īstenots, desmit pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir saņēmušas fizioterapiju, ergoterapiju, kā arī psihologa, logopēda un sociālā darbinieka vairākkārtējās konsultācijas. Pakalpojumi saņemti gan Atbalsta centrā “Cimdiņš”, gan Ventspils poliklīnikā. Vienai personai divu gadu laika periodā ir iespēja saņemt 60 – 100 pakalpojumu sniegšanas reizes pie dažādiem speciālistiem.

Šī gada aprīlī vienai personai ar garīga rakstura traucējumiem ir piešķirts grupu dzīvoklis un iespēja izmantot specializētās darbnīcas pakalpojumu, kurš tiek nodrošināts Siguldas novadā. Projekta nodrošinātos pakalpojumus pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams.

Sešas ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Šis pakalpojums sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem, aprūpes pakalpojumu var piešķirt līdz pat 40 stundām nedēļā, un vēl papildu var izmantot 10 stundas nedēļā savam brīvajam laikam. Ja vecāki nestrādā, kā arī tad, ja bērns ir vecumā no 5 – 17 gadiem, aprūpes pakalpojumu var saņemt 10 stundas nedēļā. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam ir jābūt piešķirtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērnam ir izstrādāts atbalsta plāns. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši septiņi vecāki, bet trīs vecākiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir piešķirti, bet vēl nav izmantoti. Visbiežāk vecāki ir izvēlējušies saņemt fizioterapiju un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei kopumā ir iespēja saņemt 20 pakalpojumu sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Savukārt viens bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņem logopēda pakalpojumu. Bērniem visa projekta laikā ir iespēja saņemt līdz pat 100 pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Ārkārtējās situācijas laikā visām mērķa grupām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana un saņemšana tika apturēta, taču pašlaik ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti un, atbilstoši plānotajam finansējumam, atsākta pakalpojumu piešķiršana un saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus Ventspils pilsētā administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur var vērsties, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu lasiet www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Delfi: saruna ar ekspertēm: skumjas, depresija un pašnāvība. Kā pamanīt un novērst

Depresija ir slimība, ko mēdz dēvēt arī par melno suni. Par spīti tam, ka slimība ir izplatīta, sabiedrībai pieejamā informācija par to bieži ir nepietiekama vai greiza. Tieši stereotipi un bailes no slimībām, kas saistītas ar cilvēku emocionālo pasauli, bieži ir iemesls tam, kāpēc slimnieki nemeklē palīdzību un izvēlas savu dzīvi beigt ar pašnāvību.

Kā atpazīt depresiju? Kā palīdzēt sev vai tuviniekam, kas sirgst ar šo slimību? Kā pamīt, ka cilvēks plāno izdarīt pašnāvību un kā rīkoties? Lai rastu atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem par depresiju, uz sarunu aicinājām krīžu centra “Skalbes” psiholoģi Zani Avotiņu un psihoterapeiti Tatjanu Griškinu.

https://www.facebook.com/watch/live/?v=1332201223562555&ref=watch_permalink (Delfi video: intervija ar ekspertēm)

Kās īsti ir depresija?

Depresija ir slimība, par ko liecina tādas pazīmes, kā pazemināts garastāvoklis, enerģijas trūkums un ļoti daudz negatīvu domu gan par sevi, gan savu dzīvi, gan nākotni, skaidro Griškina. Cilvēkam var parādīties arī domas par pašnāvību. Visi šie simptomi ir ilgstoši un novērojami vairāk nekā divas nedēļas.

“Depresija nopietni ietekmē cilvēka dzīves sfēras un arī emocionālās sajūtas,” stāsta Avotiņa, piebilstot, ka mainās cilvēka uzvedība un domāšanas veids, parādās grūtības koncentrēties un tas, kas ir paticis iepriekš, var šķist nepatīkams un neinteresants.

Diemžēl cilvēki, kas sirgst ar depresiju, nereti baidās meklēt palīdzību un neatzīst ne sev, ne citiem, ka ir slimi. “Cilvēkus ļoti bieži biedē viss, kas ir saistīts ar psiholoģiju, psihoterapiju, psihiatriju, tāpēc viņi nemeklē palīdzību tik ātri, kā mums gribētos. Vēl viens ierobežojums ir stereotipi par speciālistiem. Ir grūti atšifrēt un atmaskot, kas ir depresija, jo reizēm tā slēpjas aiz galvassāpēm, aiz bezmiega vai kaut kādām citām lietām, ko cilvēks bieži nesaista ar depresiju,” tā Griškina.

Galvenie depresijas simptomi

Speciālistes stāsta, ka par depresiju var liecināt dažādi simptomi, piemēram, hronisks un šķietami neizskaidrojams enerģijas trūkums, nevēlēšanās darīt jebko – pat piecelšanās no gultas var šķist apgrūtinoša. Tas ir ilgstošs emocionāls stāvoklis, kura laikā šķiet, ka nekas viņu neiepriecina. Tāpat depresijai raksturīga bezspēcības un bezizejas sajūta, drūms noskaņojums, emocionālais diskomforts, sāpes. Simptomi var būt dažādi, bet ir svarīgi pievērst tiem uzmanību un ieklausīties sevī.

“Neticība tam, kas notiek pašreiz un neticība nākotnei – ka es jebkad varu būt priecīgs un laimīgs vai ka mana dzīve var būt jēgpilna. Diezgan liela bezjēdzības sajūta,” depresiju raksturo Avotiņa, piebilstot, ka tie ir universāli simptomi, ko var pamanīt pats cilvēks. Depresijas diagnostika nav vienkārša, tāpēc ir jāpievērš uzmanība ilgstošiem simptomiem, kas ietekmē visas cilvēka dzīves sfēras.

Speciālistes uzsver, ka depresija nav vienkārši slikts garastāvoklis. Tā ir ilgstoša un tā nepāriet pati no sevis.

Depresija pamanīta – ko darīt?

Neatkarīgi no tā, vai depresija ir tev vai tavam tuviniekam, ir jāmeklē palīdzība. Depresijas slimnieki var vērsties pie ģimenes ārsta, psihoterapeita, psihologa vai psihiatra. “Svarīgi ir nepalikt vienam, neklusēt un aiziet pie speciālista aprunāties un tad kopā ar speciālistu saprast – ko tad darīt tālāk,” stāsta Griškina.

Ja saproti, ka slikti jūtas tavs tuvinieks, draugs vai kolēģis, ir ļoti būtiski situāciju neignorēt. Apjautājies un mēģini piesaistīt pieejamos resursus. Sniedz atbalstu. Ir jāsaprot, ka depresiju nevar izārstēt vienas dienas laikā, norāda Avotiņa: “Tas nav tā, ka es zinu, un es metos un es daru, bet gan tas reizēm notiek pamazītēm, un tas notiek maziem solīšiem.”

Vai depresijas ārstēšana ir dārga?

Speciālistes uzsver, ka katrs gadījums ir atšķirīgs, bet cilvēkiem nevajadzētu satraukties, ka depresijas ārstēšana būs ļoti dārga – psihiatra pakalpojumi ir pieejami bez maksas un depresijas ārstēšanā izmantotos medikamentus daļēji kompensē. Tāpat biedrībās vai dažādu programmu ietvaros ir iespējams saņemt bezmaksas psihologu konsultācijas. Tiesa, psihologa vai psihoterapeita pakalpojumi ne vienmēr ir pieejami bez maksas.

Avotiņa norāda, ka ielaistas slimības ārstēšana prasīs vairāk laika, enerģijas un līdzekļu, bet problēmas ignorēšana var maksāt cilvēka dzīvību.

Lai izārstētos, ļoti būtiska ir vēlme sev palīdzēt, darbs un apkārtējo atbalsts. Tad, ja cilvēks neapzinās savu slimību un pats netiek galā, līdzcilvēku atbalsts var būt izšķirošs. Reizēm ir svarīgi cilvēku ne tikai pierakstīt pie ārsta, bet arī palīdzēt nokļūt līdz vietai, kur šī vizīte notiek. Šādas sīkas lietas var būt izšķirošas, uzsver speciālistes. Ir ļoti svarīgi nemoralizēt, nekritizēt un neatstumt šo cilvēku. Bieži uzskata, ka depresija ir gribasspēka trūkums, slinkums – tā nav. Ieklausies tuviniekā un parādi, ka tev rūp.

Pie kura ārsta doties un vai zāles jālieto obligāti?

Griškina iesaka izvēlēties to speciālistu, kas tajā brīdī pašam šķiet vispiemērotākais, pie kura vēlies aiziet. Depresijas ārstēšana tāpat ir darbs, kurā bieži iesaistās gan psihiatri, gan psihologi un psihoterapeiti, gan ģimenes ārsti. Kā norāda Avotiņa, psihologs nav tiesīgs izrakstīt medikamentus, bet viņš var ieteikt apmeklēt speciālistus, kas tālāk palīdz ārstēt slimību ar medikamentu palīdzību.

Depresiju visefektīvāk ir ārstēt kompleksi, izmantojot gan medikamentus, gan sarunu terapiju. Ir gadījumi, kad cilvēkam palīdz tikai sarunu terapija, bet ir situācijas, kurās bez medikamentiem neiztikt. Cilvēki bieži baidās, ka medikamenti būs jālieto visu dzīvi. Speciālistes skaidro, ka tā nav – ārstēšanās kurss parasti ilgst pusgadu vai gadu. Jāņem vērā, ka antidepresantu iedarbība nav tūlītēja – tie sāk palīdzēt divas nedēļas pēc kursa uzsākšanas. Jāpiebilst, ka antidepresanti atkarību neizraisa.

Vai depresiju ir iespējams izārstēt pilnība?

Speciālistes norāda, ka tas, vai slimību var izārstēt pilnībā, ir atkarīgs no tās izraisītājiem. Ja depresiju izraisījusi trauma vai kāds cits ārējs faktors, piemēram, neveiksme darbā, veselības problēmas, to var izārstēt pilnībā. Ja slimības cēloņi ir iekšēji un saistīti ar nervu sistēmas jūtīgumu, tad slimība var parādīties atkārtoti un cilvēkam ir jāiemācās metodes, kas palīdzēs izvairīties no atkārtota slimības saasinājuma un uzlabot dzīves kvalitāti.

Depresija var skart ikvienu. Tās galvenie riska faktori ir sociālā izolēšanās, neveiksmes, zaudējumi, pārslodzes, traumas, jūtīga nervu sistēma un citi.

Kā pateikt citiem – man ir depresija?

“Nu droši vien – līdzcilvēki nojautīs, ka kaut kas notiek ar to cilvēku. Jautājums ir – ar kādu mērķi es to gribu pateikt,” stāsta Griškina. Parasti depresijas slimniekam ir nepieciešams atbalsts. Ir svarīgi tuviniekiem pastāstīt, kā viņi var palīdzēt un to tu vēlies saņemt – lai tevi uzklausa, lai nepārmet, lai apskauj.

Avotiņa skaidro, ka pateikt līdzcilvēkam, kas tev kaiš un kā tev var palīdzēt, var būt ļoti grūti, bet tas ir nepieciešams.

Kā izturēties pret cilvēku, kam ir depresija?

“Vissvarīgākais ir nevis tas, ka mēs atrisināsim to problēmu cilvēka vietā, bet, ka mēs piedāvāsim savu cilvēcisko klātbūtni,” stāsta Griškina. Viņa iesaka pajautāt, kā palīdzēt un ko tu vari darīt. Vienkārši esi blakus, atbalsti un parādi, ka tev rūp, kas notiek ar tavu tuvinieku. Tas ir izaicinājums arī līdzcilvēkiem – būt pacietīgam un izturēt skumjas un visas negatīvās emocijas.

Avotiņa norāda, ka cilvēkus bieži sadusmo tas, ka depresijas slimniekam trūkst motivācijas un gribasspēka. Ir būtiski nezaudēt pacietību.

Tuvinieks plāno pašnāvību – kā pamanīt un ko darīt?

“Ja cilvēks grib izdarīt pašnāvību, un jūs redzat, ka cilvēks ir gatavs to darīt, tuvinieka vai jebkura cilvēka, kas ir blakus, uzdevums ir arī izsaukt ātro palīdzību,” stāsta Griškina. Speciālistes uzsver, ka mediķi šādus zvanus uztver nopietni un nav pamata satraukumam, ka tevi neuzklausīs. Atbildīgie dienesti parasti dodas uz izsaukumu vai izskaidro, kā rīkoties.

“Ir brīdinājuma zīmes un signāli, ko cilvēki parasti mēdz izteikt. Viņi reti kad iet ar plakātu rokās – es izdarīšu pašnāvību, bet tie ir tādi kā – bez manis citiem būs labāk, mana dzīve ir beigusies, viņa ir bezjēdzīga… Atvadīšanās uzvedība – savu lietu atdošana kādam, testamenta rakstīšana,” stāsta Avotiņa. Viņa piebilst, ka jauniešu vidū novērojams, ka tad, ja viņiem nav īpašuma, ko atdot, viņi atdod sev dārgas lietas.

Ja pamani kādas no šīm pazīmēm, tu vari zvanīt arī uz centra “Skalbes” krīzes tālruni (67222922 vai 27722292). Speciālistes uzsver, ka tuvinieki nedrīkst padoties, saskaroties ar pirmo atteikumu. Ja gadās, ka speciālists vai iestāde palīdzību atsaka ir jāmeklē tālāk.

Vai ar depresiju var tik galā pats saviem spēkiem?

Speciālistes norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks var atrisināt savas problēmas pats, bet iespējams, tad viņš nav saskāries ar depresiju. Viņas ir saskārušās ar gadījumiem, kad cilvēks ilgstoši mēģina tikt galā saviem spēkiem, bet tas beidzas nesekmīgi un situācija kļūst arvien sliktāka. Ir labi, ja cilvēks ir ieinteresēts un aktīvi piedalās ārstēšanās procesā, bet vislabāk un efektīvāk to darīt kopā ar speciālistiem.

Raksts pārpublicēts no Delfi.lv: https://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/saruna-ar-ekspertem-skumjas-depresija-un-pasnaviba-ka-pamanit-un-noverst

 

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

 

calis.lv: smaidīt par spīti diagnozei. Pieci skolēnu stāsti par jauniešiem ar īpašajām vajadzībām

Aprīlī noslēdzies Labklājības ministrijas projekta “Cilvēks, nevis diagnoze” konkurss skolēniem “Viena diena manā mūžā”, kurā dalībnieki bija aicināti pastāstīt par kādu īpašu cilvēku domraksta, esejas vai pat video formātā. Nu darbi apkopoti, izraudzīti laureāti, bet ar godalgotajiem stāstiem iepazīties var ikviens. Jāpiebilst, ka stāstu varoņi ir jaunieši ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, kā arī ārpusģimenes aprūpē esoši bērni.

Skolēnu stāsti pierāda – ikviena cilvēka dzīvē var atrast un saskatīt pozitīvo. Prieki, aizraušanās, brīvā laika nodarbes, mērķi un sapņi – visas šīs lietas parāda, ka jaunietis ir ne tikai viņa diagnoze, bet sabiedrības daļa, par kuru nevaram būt vienaldzīgi. Ar laipnu ministrijas atļauju piedāvājam iepazīties ar dažiem stāstiem arī portālā “Cālis”, tai skaitā arī Magdalēnas, skolnieces no Kuldīgas, stāsts par savu brāli, kas nezaudē spēju priecāties..

Pārpublicētajos eseju fragmentos saglabāta autoru rakstība.

Brāļuks, kas nezaudē spēju priecāties. Magdalēnas sirsnīgais vēstījums

“Esmu pirmais jeb vecākais bērns sešu bērnu ģimenē. Aprakstītais brālis ir otrais. Viņam ir BCT (bērnu cerebrālā trieka). Tās ir smadzeņu bojājumu sekas, kas radušās komplicētas grūtniecības un smagu priekšlaicīgu dzemdību rezultātā smadzenēm pietrūkstot skābeklim. Diemžēl brāļa gadījumā bojājumi ir bijuši plaši un BCT izpausmes – ļoti smagas,” konkursam iesūtītajā esejā raksta Magdalēna no Kuldīgas. Jaunietes stāsts ir par viņas jaunāko brālīti, kurš, neskatoties uz smago diagnozi, nezaudē spēju priecāties.

Lūk, emocionāls un sirsnīgs tēlojums, kā pasauli jūt puisēns ar īpašām vajadzībām!

“Brālis guļ gultā un vēro krāšņos taureņus un puķes, kas piestiprināti viņam virs gultiņas, pie griestiem. Viņam patīk, ka viņa apkārtnē ik pa laikam parādās kas jauns un košs, pie kā piesaistīt uzmanību un vērot. Šo īpašību zinādami, mēs laiku pa laikam nomainām viņa dekorācijas.

Mamma ir atpakaļ un rosās pa virtuvi. Cits pēc cita parādās pārējie ģimenes locekļi. Kāds, vēl miegains un nezin kāpēc drusku saīdzis, vienkārši paiet guļošajam brālim garām. Kāds garāmejot viņam uzsmaida, vēl kāds pieiet klāt un noglāsta galvu, un brālis atsmaida pretī platu, saulainu smaidu.

“Mana vislabākā pienāk pie manis, un es sajūtos labi. Kā vienmēr. Viņa mani paceļ, un es uzmanīgi raugos viņas acīs. Un es sajūtos labi un mierīgi.”

Ir pienācis brokastu laiks. Brāļuks pats paēst nespēj, tādēļ māmiņa viņu baro – uzmanīgi un izveicīgi, karotīti pēc karotītes. Viņa iekšējais un līdz ar to fiziskais izsalkuma izraisītais saspringums pamazām zūd, un sejā iegulst apmierinātības un omulības izteiksme. Paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks!

Pēc tam brālis guļ virtuvē uz dīvāna un noraugās savu vecāku, brāļu un māsu kustībās, kas, sasēdušies ap lielo saimes galdu, ietur dienas pirmo ēdienreizi.

Skaistā jūnija diena iesilst. Laiks ir mierīgs un saulains. Māmiņa, brīdi ārā piemājas dārziņā darbojusies, nolemj, ka ir pienācis īstais laiks arī brālīti izvest laukā. Viņa to ieceļ ratos, kas ir speciāli pielāgoti. Tiem ir ērts sēdeklis un rūpīgi ar polsteriem aptīti roku un kāju turētāji. Tas nepieciešams, lai brālis sevi nejauši nesavainotu, jo, kā redzams, viņš, laukā izvests, priecīgs par iespēju atrasties āra plašajā un kustīgajā pasaulē, sāk aktīvi kustināt rokas un kājas. Viņš, tāpat kā mēs, priecājas par jauko dienu, par ziedošo pasauli, par tauriņiem un putniem, kas lidinās apkārt. Viņa prieks izpaužas aktīvās ķermeņa kustībās, kuras diemžēl viņš pats tikpat kā nespēj kontrolēt, tādēļ par viņu ir īpaši jāparūpējas.

Ilgi brālis āra apstākļos atrasties nedrīkst. Lai viņam saulīte nespīdētu acīs, māmiņa viņu ir novietojusi koka paēnā, taču vienalga viņa actiņām spožā dienas gaisma, ilgstoši tajā atrodoties, nenāk par labu. Turklāt bez roku un kāju sakustināšanas viņš nekādas citas fiziskas aktivitātes, sēžot ratiņkrēslā, nespēj veikt, tādēļ viņam ir nedaudz vēsas rokas, un māmiņa nolemj viņu vest atpakaļ iekštelpās.

Tagad brāļuks atkal guļ uz virtuves dīvāna, bet māmiņa rosās gar plīti, gatavodama pusdienas. Brālis redz viņu, un tas viņam dod miera un drošības sajūtu. Viņam nepatīk atrasties vienam, tāpēc iespēju robežās ģimenes locekļi vienmēr cenšas brāli novietot tā, lai viņš tos varētu redzēt, jo pats brālis pārvietoties nespēj.”

Visu Magdalēnas eseju iespējams lasīt “Cilvēks, nevis diagnoze” skolēnu konkursa lapā šeit.

Raivis – jaunietis ar pilnīgu dzirdes zudumu

Pirmo vietu skolēnu stāstu konkursā ieguva valmieriešu Sanijas Jansones, Roberta Briediņa un Kaspara Rozīša video stāsts par astoņpadsmitgadīgo Raivi, kuram ir pilnīgs dzirdes zudums. Neskatoties uz diagnozi, Raivis mācās Valmieras Gaujas krasta vidusskolā un iegūst pilnvērtīgu izglītību. “Man ir visforšākie klasesbiedri,” video skaļi saka Raivis, turot rokās bildi ar saviem skolasbiedriem.

Ar saviem vienaudžiem jaunietis lielākoties sazinās zīmju valodā, taču, pateicoties neatlaidīgam darbam nodarbībās, Raivis spēj arī runāt. Raivis pierāda – neskatoties uz diagnozi, viņš var sadarboties ar skolasbiedriem, pildīt visdažādākos uzdevumus, nodarboties pat ar vairākiem sporta veidiem un vadīt automašīnu. Jaunietim ļoti patīk hokejs, viņš skatās visas “Rīgas Dinamo” spēles.

Tvnet: aicina piedalīties testā un kliedēt stereotipus par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ikdienu

Saskarsme ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir bijusi pusei Latvijas iedzīvotāju (51 %), liecina Labklājības ministrijas veiktais pētījums. Tomēr joprojām sabiedrībā valda dažādi stereotipi un aizspriedumi par šo cilvēku iespējām socializēties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Lai kliedētu mītus par cilvēkiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, ministrija aicina piedalīties ātrā un vienkāršā testā.

Labklājības ministrija ir izveidojusi testu, lai palīdzētu ikvienam novērtēt labāk izprast cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.

“Kā jebkuram no mums, arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem piemīt dažādi talanti un spējas, viņiem ir savi sapņi. Garīga rakstura traucējumi nav šķērslis unikālām nodarbēm un hobijiem. Arī viņi, saņemot nepieciešamo atbalstu, var mācīties, iekļauties darba tirgū un dzīvot pilnvērtīgu un laimīgu dzīvi. Tie ir mūsu, sabiedrības, aizspriedumi, kas uzliek robežas, saskatot tikai atšķirīgo, nevis novērtējot to, kas patiesi ir būtisks, proti, cilvēku,” norāda labklājības ministre Ramona Petraviča.

Tests pieejams: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/patiesiba-vai-mits/

Tas izveidots, īstenojot kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. Kampaņā stāsta par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.

Labklājības ministrijas sabiedriskās domas pētījums “Iedzīvotāju informētība un izpratne par deinstitucionalizācijas procesu” veikts 2018. gada novembrī, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Raksts pārpublicēts no tvnet portāla: https://www.tvnet.lv/6939029/aicina-piedalities-testa-un-kliedet-stereotipus-par-cilveku-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-ikdienu

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.5

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts. Nr.5: Viņi nav spējīgi patstāvīgi dzīvot normāla cilvēka dzīvi un pieņemt lēmumus!

Patiesībā ikvienam ir nepieciešama kāda speciālista (ārsts, policists, meistars u.c.) palīdzība, arī cilvēkiem ar GRT. Katra cilvēka patstāvība ir vērtējama individuāli, taču, lielākā daļa cilvēku ar GRT ir spējīgi pieņemt patstāvīgus lēmumus un iekļauties sabiedrībā, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, kā arī lietojot attiecīgus medikamentus, ja tādi noteikti.

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Lsm: Četrās Kurzemes pašvaldībās ievieš grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Četras no Kurzemes pašvaldībām ir apņēmušās ieviest grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kādi būs tie cilvēki, kas palīdzēs viņiem adaptēties jaunajā vidē un kā sokas ar šī pakalpojuma ieviešanu, Nīkrācē diskutēja iesaistīto pašvaldību pārstāvji.

Daudzdzīvokļu māja Nīkrāces pagastā, kur plānots iekārtot grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ir celta 1967. gadā, pašlaik neapdzīvota un bēdīgā stāvoklī. Pagaidām norit darbs pie iepirkumiem, lai varētu sākt projektēšanu un būvniecību. Plānots, ka pēc renovācijas te būs iespēja dzīvot 14 cilvēkiem.

Skrundas novads ir viena no četrām pašvaldībām Kurzemē, kura projektā “Kurzeme visiem” kā vienu no pakalpojumiem izvēlējušās ieviest arī grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tā dodot iespēju kādam no dzīves institūcijā sākt pēc iespējas patstāvīgāku dzīvi. Lai arī gatavošanās šī pakalpojuma ieviešanai notiek jau ilgāku laiku, joprojām projekta vadītājiem tiek uzdots daudz jautājumu.

“Projekts ir Latvijā pirmo reizi, visi taustāmies, cenšamies izvērtēt labāko,” norādīja Skrundas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Anda Vītola.

Kopā sanākšanas reizē galvenais sarunu temats bija par sociālo mentoru piesaisti. Viņi palīdzēs cilvēkiem adaptēties sabiedrībā un jaunajā vidē. Diskusijas raisījās gan par mentoru atlasi, gan izglītošanu, gan atalgojumu, jo no tā būs atkarīgs, vai cilvēki vēlēsies darīt šo darbu. Saldus pakalpojuma ieviešanā ticis vistālāk. Grupu dzīvokļos jau notiek remonts, kuros dzīvot varēs sākt jau šī gada beigās.

“Esam domājuši par personālu, mums tūlīt [apmācības] beigs sociālo rehabilitētāju kurss, jo mums bieži atšķiras tie priekšstati, un tikai būt labam cilvēkam bieži vien ir par maz, lai atrastu pareizo pieeju un saskarsmi ar šādiem cilvēkiem,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta direktore Ina Behmane.

Plānots, ka kopā Skrundas, Kuldīgas, Saldus un Liepājas pašvaldībās no valsts sociālās aprūpes centriem grupu dzīvokļos varētu sākt dzīvi 35 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

“Tas nav liels cipars, bet pret to, kā bijis līdz šim, tas ir liels solis uz priekšu,” uzsvēra projekta “Kurzeme visiem” vadītājas asistente Sandra Miķelsone.

Projektu “Kurzeme visiem” atbalsta arī Eiropas Sociālais fonds, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tas noslēgsies 2023. gadā.

Stāsts pārpublicēts no  portāla www.lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cetras-kurzemes-pasvaldibas-ievies-grupu-dzivoklus-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.a350584/

Skrundā pārrunā atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem pārejai uz dzīvi ārpus institūcijas

26.februārī uz tikšanos Skrundā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pārrunātu sociālo mentoru piesaisti un atbalsta sniegšanas kārtību personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā šo pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.

Tikšanās laikā tika pārrunāta atbalsta sistēmas nodrošināšana tām 35 personām ar GRT, kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pāries no dzīves institūcijā uz pašvaldību jaunizveidotajiem grupu dzīvokļiem, nosakot atbildības jomas valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālajiem mentoriem. Plānots, ka katrai personai ar GRT, kura  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros uzsāks dzīvi sabiedrībā ārpus institūcijas, tiks piesaistīts apmācīts sociālais mentors, kurš sadarbībā ar VSAC un pašvaldību sociālajiem dienestiem atbalstīs personu sagatavošanas procesā un pārejā uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, iedrošinot, palīdzot apgūt nepieciešamās zināšanas, kā arī darbojoties kopā, risinot dažādas ikdienas situācijas.

Tikšanās noslēgumā Skrundas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar ēku Dīķu ielā 1, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, kur tiks izveidots grupu dzīvoklis. Plānots, ka pēc ēkas renovēšanas tajā dzīvos un ikdienā nepieciešamo atbalstu saņems 14 personas ar GRT, no kurām 7 būs jau pašvaldībā dzīvojošas, savukārt 7 uzsāks dzīvi no institūcijas sabiedrībā.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.4

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.4: Viņi ir pilnīgi nederīgi darbam!

Patiesībā cilvēkiem ar dažādām GRT izpausmēm gandrīz vienmēr piemīt spējas pilnībā vai daļēji iekļauties darba tirgū. Viņiem bieži vien padodas māksliniecisks un radošs darbs vai specifisku uzdevumu veikšana, piem.,  ilgstoša koncentrēšanās uz monotonu un vienkāršu darbību veikšanu. Tāpat dažu garīgu saslimšanu izpausmes var samazināt, pielāgojot darba apstākļus vai dzīves vidi. Tādējādi garīgās saslimšanas neietekmē cilvēka darba spējas, un bieži vien kolēģi pat nenojauš par šāda veida saslimšanām (piem., šizofrēniju vai depresiju).

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem