Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.
Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk
Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.
Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā “Kurzeme visiem”. Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.
Pēc garas darba dienas, kas aizvadīta skolā, Klāvs ar mammu atnācis uz nesen atklāto daudzfunkcionālo sociālās rehabilitācijas centru “Jumis”. Klāvs uzreiz izvēlējies atpūtu ūdens gultā sensorajā istabā. Viņam ir autisms, un mamma uzsver, ka tikai ilgstošs, neatlaidīgs un regulārs darbs ar bērnu dod uzlabojumus attīstībā.
Šādu centru Saldus novada vecāki gaidījuši ilgus gadus. Te aprīkotas septiņas telpas, kurās var saņemt rehabilitologa un psihologa konsultācijas, darboties kopā ar montesori pedagogu un ļauties mūzikas pasaulei mūzikas terapijā.
“Tikai regulāras nodarbības sniegs viņam vairāk to attīstību, nevaram atnākt piecas reizes un pusgadu nenākt, mēs arī tagad savā dienas režīmā iekļausim šo centru,” saka Klāva mamma Līga Hartmane.
Šai pašā ēkā atvērtas arī specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Soli pa solim te cilvēki iegūst iemaņas kokapstrādē, šūšanā un aušanā.
“Skrundas televīzijas” viesošanās reizē aušanas nodarbībā viņi gatavoja dziju, lai varētu ķerties pie grīdas celiņu aušanas. Ina Upeniece savam darbam izvēlējusies savīt zaļus pavedienus ar mirguļojoši pelēku.
“Lai būtu saistīts ar Ziemassvētkiem kaut kas, tāds, lai varētu ieaust tajā deķī iekšā. Es daudz esmu notamborējusi, mācos vēl zeķi adīt,” stāsta darbnīcu apmeklētāja.
“Iemācīt saprast procesu, rituālu, kārtību, tas arī viņus organizē, ka tur jāmāk malas noturēt, kā tur savieno tos diegus. Un, protams, liels prieks ir par to, ka ir tie panākumi,” saka aušanas apmācības speciāliste Agrita Rimkus.
Paralēli notiek darbs arī pie grupu dzīvokļu iekārtošanas, tie būs Lutriņos, Ezerē un Pampāļos.
“Esam sākuši ar Pampāļiem, tur jau iemītnieki dzīvo. Vakar es ar lielu prieku darbnīcās satikos ar vienu no iemītniekiem, kas ar lepnumu teica – es tagad dzīvoju dzīvoklī, nevis kopējā mājā,” atzīst Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane.
Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesā. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 650 000 eiro pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, tā Saldus novadā radot jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar funkcionāliem un 38 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Šī gada 16. novembrī svinīgi tika atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šie jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā personām un bērniem ar invaliditāti.
Svinīgo atklāšanas lentu grieza Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un p/a “Saldus sociālais dienests” vadītāja Ina Behmane.
Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts uzsvēra, ka šīs centrs būs ļoti liels atbalsts mūsu novada iedzīvotājiem, kur tiks nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumi un darbnīcas vienuviet. “Esam priecīgi, ka šis ir pirmais šāda veida centrs visā Kurzemē un tas izveidots tieši Saldū,” svinīgajā atklāšanā norādīja M.Zusts. Domes vadītājs iestādes darbiniekiem vēlēja neizsīkstošu enerģiju un veselību.
“Ar Eiropas Savienības atbalstu Saldus novada pašvaldība, iesaistoties deinstitucionalizācijas procesā un projektā “Kurzeme visiem”, ir attīstījusi jaunus, mūsu iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus. Ļoti priecājos, ka Saldū un Saldus novadā dzīvojošajiem bērniem ar FT un personām ar GRT vajadzīgais atbalsts būs pieejams pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam arī nodrošinājuši dažādus bezmaksas sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT, un turpināsim rūpēties, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks atbalsts,” stāsta Ina Behmane, Saldus novada p/a “Sociālais dienests” direktore.
Jaunais daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis”, kas atrodas Saldū, Skrundas ielā 5, nodrošinās daudz plašākas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT). Jaunajā centrā par pašvaldības un ERAF līdzekļiem rekonstruētas un atbilstoši sociālā rehabilitācijas centra vajadzībām aprīkotas 7 telpas un vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT turpmāk varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.
Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm, būs iespēja darboties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās.
Kopumā Saldus novadā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt 651,1 tūkstoti eiro pašvaldības un ERAF finansējuma. Papildu tikko tapušajam daudzfunkcionālajam sociālās rehabilitācijas centram un specializētajām darbnīcām vēl tiek veidoti arī grupu dzīvokļi ar 24 vietām, kur personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts. Kopumā Saldus novadā tiks radītas jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar FT un 38 personām ar GRT.
Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā tiek attīstīti atbilstoši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”, kas paredz, ka kopumā jauni pakalpojumi bērniem ar FT un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt jau šobrīd projekta ”Kurzeme visiem” ietvaros, kura partneri ir visas Kurzemes reģiona pašvaldības, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, tiek kompensēti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī personām ar GRT.
Deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, atbalsts un pozitīva attieksme pret līdzcilvēkiem, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās. No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas (DI) projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota, DI projektu virzības gaitu skaidroja Labklājības ministrijā (LM).
Petraviča apgalvoja, ka ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi.
Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni, bilda Petraviča.
2012. gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, norādīja LM pārstāvis Egils Zariņš.
Līdz 2023. gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts – samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000. Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta. Kā norādīja ministrijā, 2020. gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022. gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un septiņus atelpas brīža pakalpojumus, skaidroja ministrijā.
Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.
Dažādos DI projektos līdz 2020. gada 30. septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā. Pakalpojumu pieejamība pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023. gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos DI projektu rezultātus, paredz ministrija.
LM sagaida, ka DI infrastruktūras attīstība strauji pieaugs 2021. un 2022. gadā. DI procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 49 679 951 eiro, no tā šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro. Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022. gada beigām ir 54 825 653 eiro, no tā izlietoti 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, no tā izlietoti 1 897 3449 eiro.
Šodien Liepājā tika ielikts pamatakmens dzīvojamai mājai, kas paredzēta astoņiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kuri no Liepājas Bērnunama pārcelsies uz dzīvi jaunajā ēkā jau nākamā gada rudenī.
Kā norāda Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: “Jebkurš mazais liepājnieks ir pelnījis dzīvot laimīgu dzīvi un tiesības uzaugt savās mājās ģimeniskā vidē, arī tad, ja ir palicis bez vecāku gādības, tādēļ rūpēs par bērniem, dosim viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi ģimeniskā vidē. Dzīvojamā māja Salmu ielā 53, Liepājā, nav vienkārša būve, bet arī cerība, ka Latvijā un Liepājā nākotnē visiem bērniem būs savas mājas. Lai šī māja piedzīvo daudzu laimīgu bērnu smieklus un rosību daudzu gadu garumā!”
Atgādinām, ka Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.
Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta personālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.
Projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Priekules novadā” (projekta identifikācijas Nr.9.3.1.1/19/I/040) īstenošanā ir sperts viens liels solis – 2020.gada 30.septembrī ir pabeigti būvdarbi. Līdz ar to ir izveidotas telpas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu) sniegšanai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Nākamais lielais solis projekta realizēšanā ir aprīkojuma iegāde atbilstoši telpu izmantošanas mērķiem.
Projekta realizācija ir cieši saistīta ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenoto projektu “Kurzeme visiem” (Nr.9.2.2.1./15/004), kurā kā sadarbības partneris piedalās arī Priekules novada pašvaldība. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēts, ka projekta apmaksātus jaunizveidotos dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus saņems 18 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, tādējādi īstenojot vienu no projekta mērķiem palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Oktobra vidū mūsu pašvaldībā viesojās projekta “Kurzeme visiem” vadība, lai apskatītos, cik tālu mēs esam tikuši ar projekta īstenošanu. Varējām padižoties ar gaišajām telpām, platajiem gaiteņiem, izbūvēto pacēlāju, kas nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvji ar interesi uzklausīja arī mūsu ieceres par iekārtām, ar kādām esam plānojuši aprīkot kokapstrādes darbnīcu, radošās darbnīcas telpu un dienas aprūpes centru. Tikšanās laikā pārrunājām arī aktuālos jautājumus gan par šobrīd projekta ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan par pakalpojumiem, kurus sniegsim izveidotajās telpās.
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi.
Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.
Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.
Aicinām iepazīties ar TV Kurzeme stāstu par topošo infrastruktūru Liepājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Infrastruktūra Liepājā un visā Kurzemes reģionā tika plānota, pētot un apkopojot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības un apkopojot tās Deinstitucionalizācijas plānā, kurš tika izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.
Vairākās Latvijas pilsētās tiek īstenoti projekti, kuru ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldībās tiek radīts plašāks pakalpojumu klāsts bērniem, kuri šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, un personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Projektu mērķis ir Latvijā veicināt deinstitucionalizāciju.
Arī Liepāja pašreiz iesaistījusies vairāku jaunu pakalpojumu izveidē iepriekšminētajām personām, piemēram, bērni no ārpusģimenes aprūpes varēs dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē, bet personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks izbūvētas specializētas darbnīcas.
Informācijai Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.
Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.
Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018. gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai.
Ņemot vērā, ka
Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem,
Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce.
Kas ir depresija?
Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Viens no slimības bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.
Depresijas dažādās sejas
Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:
· Rekurenti depresīvi traucējumi – biežāk sastopamā depresijas forma, kad depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.
· Trauksmaina depresija – galvenie simptomi ir trauksme, sasprindzinājums, iekšējs nemiers, kam klāt nāk visa depresijas simptomātika.
· Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji neilgi pēc dzemdībām tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību un traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd vienas līdz divu nedēļu laikā. Ja simptomi saglabājas ilgāk par divām nedēļām un progresē, ir trauksme un nomāktība, tad tā ir pēcdzemdību depresija. Tā būtiski ietekmē rūpes par bērnu un sievietei pašai par sevi.
· Maskēta depresija – tā izpaužas ar dažādām fiziskām sūdzībām, kuru dēļ cilvēks var vērsties pie dažādu specialitāšu ārstiem, veic dažādas analīzes un izmeklējumus. Šeit bieži ir dažādas pacienta somatizācijas. Šo simptomu ārstēšana internajā medicīnā pārsvarā ir nesekmīga, un uzlabojumus parasti iegūst mirklī, kad pievieno antidepresantu. Pacienti bieži vien nomākto garastāvokli nepamana vai pat aktīvi noliedz.
· Sezonāla depresija – sastopama valstīs, kur ziemas laikā ievērojami samazinās diennakts gaišais laiks attiecībā pret diennakts tumšo laiku. Depresīvais stāvoklis parasti iestājas līdz ar rudens iestāšanos, un ziemas laikā simptomi ir visizteiktākie. Tipiskie simptomi ir nomākts garastāvoklis un izteikta kairināmība, nespēks un koncentrēšanās grūtības.
· Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.
Pazīmes un riska faktori
Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā.
Depresija izpaužas kā nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks. Depresijas pacientiem bieži ir pastiprināta vainas izjūta, pašpārmetumi, vienaldzība pret apkārtējiem, miega traucējumi un izmainīta apetīte.
Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību.
Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā.
Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.
Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas
S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.
Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta.
Turklāt pētījumi rāda, ka bērniem, kuru mātēm ir bijusi depresija, ir daudz augstāks risks depresijas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc var teikt, ka depresijai ir būtiska ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām un fizisko veselību, rezumē eksperte.
Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?
Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai lieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju.
Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.
Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.
Antidepresantu darbība
Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli.
Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm.
Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.
Šī gada 29.septembrī Rīgā, “RB Cafe” – īpašā vietā īpašiem cilvēkiem – notika seminārs Kurzemes plānošanas reģiona un pašvaldību pārstāvjiem par komunikāciju ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT. Seminārā tika ne tikai labāk iepazīti cilvēki ar GRT, bet arī papildinātas iemaņas komunikācijas veidošanā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Semināru atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura iepazīstināja ar projektā sniegtajām atbalsta iespējām personām ar GRT Kurzemē un deinstitucionalizācijas ietvaros topošo infrastruktūru dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Semināra turpinājumā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis stāstīja par dažādiem GRT veidiem un komunikācijas specifiku ar cilvēkiem ar GRT, daloties arī savā plašajā pieredzē par sabiedrības izglītošanu par cilvēkiem ar GRT.
Par sabiedrības izglītošanu turpināja arī mediju komunikācijas un prezentāciju prasmju trenere, konsultante un žurnāliste Krista Vāvere, kura ar dažādiem piemēriem skaidroja, kā veidot vēstījumus un argumentāciju darbam gan ar medijiem, gan sabiedrību kopumā. Kristas Vāveres uzdevumā semināra dalībnieki darbojās arī praktiski – izspēlēja situācijas, formulēja vēstījumus darbam ar medijiem un sabiedrību.
Pēc aktīvas darbošanās semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt pieredzes stāstus par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem. Māris Grāvis dalījās ar savu pieredzes stāstu par “RB Cafe” – sabiedrības izglītošanu un sadarbību ar medijiem. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone dalījās savā pieredzē atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar GRT Vidzemē, kā arī skaidroja, kāpēc ir būtiska komunikācija ar sabiedrību par pakalpojumiem cilvēkiem ar GRT.
Semināra dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja semināru, norādot, ka guvuši daudz vērtīgas informācijas, kas noderēs turpmākajā darbā. Tāpat viņi atzina, ka ir ļoti būtiski ne tikai pašiem aiz tik sarežģītā vārda “deinstitucionalizācija” saskatīt cilvēkus, kuriem beidzot būs iespēja dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk, saņemot sev nepieciešamo atbalstu, bet mudināt to darīt arī citus.
Projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visiem par dalību seminārā!
