Category Archives: Personas ar GRT

Labklājības ministrija aicina skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā

Aicinām ikvienu Latvijas skolēnu, īpaši jauniešus no 7. līdz 12. klasei, piedalīties radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kura kopējais naudas balvu fonds ir 8000 eiro.

Konkurss mudina no cilvēciska un iekļaujoša skatpunkta radoši palūkoties uz līdzcilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās, – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes un dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē.

NOLIKUMS

Konkursa dalības nosacījumus, darbu iesniegšanas termiņu, balvu fondu un vērtēšanas kritērijus vari iepazīt: vienlidziba.lv NOTEIKUMI.

ŽŪRIJA

Visus iesniegtos darbus pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs radošā konkursa komisija. Pilnu žūrijas sastāvu vari iepazīt: vienlidziba.lv/ŽŪRIJA.

DARBA IESNIEGŠANA

Konkursa darbu iesniegšana no 16. septembra līdz 4. novembrim notiks tīmekļa vietnē: vienlidziba.lv/IESNIEGT DARBU.

SOCIĀLIE TĪKLI

Seko radošā konkursa “Vienlīdzība” aktualitātēm un uzzini jaunāko informāciju Labklājības ministrijas un konkursa sociālajos tīklos:

Facebook: @Labklājības ministrija un @Radošais konkurss Vienlīdzība

Instagram: @konkurss_vienlidziba

Tik Tok: @vienlidziba

PUBLICITĀTES MATERIĀLI

https://vienlidziba.lv/publicitates-materiali/

Informācija pārpublicēta no vietnes cilvēksnevisdiagnoze.lv: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/

Apeirons: informatīvi video, kā komunicēt ar cilvēkiem ar invaliditāti

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir sagatavojusi piecus pamācošus video, kā rīkoties pareizi komunikācijā ar cilvēkiem ar invadlifitāti.
Noskatoties video, Jūs uzzināsiet:
  • Kā pareizi sasveicināt cilvēku ar invaliditāti?
  • Kā rīkoties, satiekot cilvēku ar invaliditāti uz ielas? (Labo cilvēku sindroms)
  • Kas jāzina par to, kā izturēties pret cilvēka ar invaliditāti ratiņkrēslu? (kļūdas un ieteikumi)
  • Kā sarunāties ar cilvēku kuram ir invaliditāte? (Iestāžu darbinieku komunikācija)
  • Vides pieejamība un empātijas trūkums!

Šīs zināšanas noderēs ikvienam.

Informācija pārpublicēta no Apeirona kanāla Yotube platformā: https://www.youtube.com/playlist?list=PLm4eXgSwCM2HNobNIU9tOlPFZviCC3suq 

Mālpilī atklāj dienas aprūpes centru un grupu māju pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājas atklāšanā Mālpilī, kur pakalpojumus sniedz biedrība “Cerību spārni”. Dienas aprūpes centrs un Grupu māja izveidoti projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/020 “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Siguldas novada Mālpils pagastā” satvarā.

Dienas aprūpes centrā var uzņemt 16 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām būs iespēja attīstīt prasmes dažādās nodarbībās, lai motivētu un iedrošinātu darboties. Dienas centra mērķis ir dot iespēju iegūt jaunas iemaņas un justies noderīgiem sabiedrībā.

Ēkā izbūvētas 8 grupu dzīvokļu vietas, un tajā tiks nodrošināti sociālās aprūpes pakalpojumi tādām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot pastāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Grupu dzīvokļos izmitinātās personas speciālistu uzraudzībā apgūs prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu neatkarīgāki un  uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Kā arī viņu tuvinieki, kas snieguši  aprūpi un atbalstu, tagad varēs doties savās ikdienas gaitās. Šāda pakalpojuma iespējamība ir ļoti svarīga, līdz ar to arvien pieaug nepieciešamība izveidot grupu dzīvokļus šīs sabiedrības daļas atbalstam.

Ir izveidotas arī 2 divas atelpas brīža pakalpojuma vietas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ietver kvalificēta aprūpes un uzraudzības pakalpojuma sniegšanu. Tas ir īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas ietver klientu uzraudzību un  pašaprūpes nodrošināšanu. Tāpat arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu, sekmējot personas vispusīgu attīstību. Atelpas brīža vietā nodrošinot klientam īslaicīgu aprūpi,  tuviniekiem tiks dota  iespēja pilnvērtīgi atpūsties, atstājot pilngadīgo ģimenes locekli speciālistu uzraudzībā diennakti.

Biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina: “Šodien mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs mirklis – būt šeit visiem kopā un atklāt jaunus pakalpojumus. Tas ir tikai formāls nosaukums – pakalpojumi. Īstenībā kā mums katram ir mājas, un tās mums ir ļoti svarīgas. Mēs jau līdz šim brīdim esam devuši mūsu pakalpojumos mājas 40 cilvēkiem, gan Cēsu novadā, gan Siguldas novadā. Prieks, ka šodien varam teikt, ka ir vēl 8 vietas, kur dzīvot cilvēkiem. Jo katram, kas dzīvo mūsu mājās, ir savs dzīves stāsts. Kad Tu runā ar cilvēkiem, tas svarīgākais un vērtīgākais viņiem tajā brīdī ir drošība – tas, ka līdzās ir cilvēki, kuri var palīdzēt, un viņi jūtas laimīgi. Cilvēks, kas dzīvo pie mums un saka, ka viņš ir laimīgs ir lielākā pateicība, lielākais gandarījums un spēks tam visam, ko mēs visi kopā, komandā, darām. Arī šeit, Mālpilī, ir grupu māja un Dienas aprūpes centrs, kur jauniešiem darboties. Jo svarīgi ir aizpildīt dienu ar jēgpilnām nodarbēm, lai cilvēks šeit justos kā vērtība. Saku paldies visiem, kuri atbalstīja šo ideju un šo projektu. Bieži vien par cilvēkiem saka, ka – citi, savādāki, dažādāki, bet es gribētu teikt, ka mēs visi esam sabiedrības daļa. Mēs katrs esam ar savu atšķirīgo, katrs esam citādāks, bet mēs kopā padarām šo pasauli krāsaināku, un, kurš te ir vairāk, tas palīdz tam, kurš spēj mazāk, tā veidojas saliedēta vienota sabiedrība. Ceru, ka arī šeit, Mālpilī, esam uzsākuši šos mazos soļus uz draudzīgas, saliedējošas sabiedrības veidošanu.”

Publikācija tapusi ESF projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” satvarā.

Galerija

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Labklājības ministrija: informācija par atbalstu pilngadīgai personai ar invaliditāti

Labklājūbas ministrija apkopojusi inforgrafikās informāciju par finansiālo, pakalpojumu, pašvaldību atbalstu un citiem atvieglojumiem pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=191984159885196&set=pcb.191984643218481

Talsu novada vēstis: turpinās dienas aprūpes centra izveide Talsos

Informācija pārpublicēta no Talsu novada vēstu 2022. gada septembra izdevuma, 2.lpp: https://talsunovads.lv/wp-content/uploads/2022/09/TalsuNovadaZinasSEPTEMBRIS_1-20_lab.pdf

Atgādinām, ka Talsos deinstitucionalizācijas procesa ietvaros top dienas aprūpes centrs, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs iespēja pavadīt laiku saturīgi, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes un iemaņas, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā. 

Vairāk par infrastruktūru, kas top vai jau ir tapusi Kurzemes reģiona, varat uzzināt mūsu sagatavotajā digitālajā brošūrā: “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”, ko izdevām 2021.gada decembrī.

Pirmo reizi Vidzemē – Iekļaujošā nedēļa ar notikumiem visā reģionā

No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.

Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.

Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.

Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to  sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”,  “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”,  “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.

Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa klātienē iepazīstas ar jaunajiem sociālās infrastruktūras objektiem Liepājā

Šonedēļ Liepājas valstpilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa Domes deputāta Helvija Valča vadībā tikās, lai iepazītos ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā pēdējo trīs mēnešu laikā un apskatītu klātienē trīs jaunos sociālās infrastruktūras objektus – Bērnu atbalsta centru “Dzintari” , Specializētās darbnīcas un Grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros izveidoti jauni infrastruktūras objekti – Specializētās darbnīcas T.Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi Grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir gatavi pārnākt no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Šovasar grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 nodoti ekspluatācijā, un uz tiem 2023. gada februārī varēs pārcelties 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no VSAC «Kurzeme» filiālēm «Iļģi» un «Aizvīķi». Infrastruktūras apdzīvošana, kas bija iecerēta vasarā, šobrīd aizkavējusies vairākkārtējas aprīkojuma iepirkuma procedūras izbeigšanas dēļ atsevišķās iepirkuma daļās, lai gan iepirkumi objekta aprīkošanai tika izsludināti kopš 2021. gada oktobra. Paredzēts, ka katrā dzīvoklī būs ar mēbelēm un pirmās nepieciešamības piederumiem aprīkota virtuve, priekštelpa, guļamistaba, duša. Kā atzina grupas locekļi, kuri redzējuši grupu dzīvokļus arī citās pilsētās, Liepājā tie ir ļoti mājīgi un ir kā dzīvokļi, nevis tikai istabas ar koplietošanas telpām.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Sociālais dienests kopš pavasara piesaistījis arī astoņus sociālos mentorus no SAIF “Kurzemes ģimeņu atbalsta centrs”, lai palīdzētu cilvēkiem ar GRT, kuri dzīvos Grupu dzīvokļos, pārejas periodā iepazīt pilsētu, socializēties un pašiem sevi aprūpēt. Katram klientam sadarbībā ar mentoru joprojām tiek nodrošināts atbalsts piecas stundas nedēļā.

Ekspluatācijā nodotas arī Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20, kuras šobrīd aprīko ar mēbelēm un iekārtām, lai šā gada novembrī 18 pieaugušie ar GRT šeit varētu sākt apgūt jaunas prasmes un iemaņas sveču liešanā un papīra dizaina izstrādājumu izgatavošanā, tādējādi mēģinot arī iekļauties darba tirgū.

Kopš šā gada marta jau apdzīvota un jaunām mēbelēm aprīkota ģimeniskai videi pietuvinātā māja Salmu ielā 53 – Bērnu atbalsta centrs “Dzintari” astoņiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vēl vienas šādas mājas būvniecība tikko uzsākta Zaļās birzs mikrorajonā Kuldīgas ielā 20, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gada vasaras beigām.

Līdz šim neapdzīvotā zemes gabalā top mūsdienīga, ģimeniskai videi pietuvināta bērnu aprūpes institūcija Bērnu atbalsta centra “Dzintari” vēl astoņiem bērniem. Māja būs līdzīga iepriekšējai – energoefektīva “pasīvā” dzīvojamā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, kurā, atšķirībā no parastas ēkas, ir augsta siltumizolācija, kas ļauj samazināt siltuma zudumus. Ēka projektēta, lai vasarā nepārkarstu un ziemā neatdzistu, t.i. visu gadu bērniem būtu komfortabls iekštelpu klimats. Pie dzīvojamās ēkas būs arī saimniecības ēka, labiekārtota teritorija un smilšu seguma rotaļu laukums ar divām rotaļu iekārtām – šūpolēm un kāpšanas kompleksu.

Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “ Kurzeme visiem”.

Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas pašvaldības mājas lapas: https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Projekti/Aktualit%C4%81tes/Projekta-aktualitates-09-09-2022-1.pdf

Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv

Izaicinājumi un risinājumi, uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”  komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā  “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu

Delfi: ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredze

Ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredze

 

Foto: Viesturs Radovics, Delfi

Ināra Oļena ir Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra direktore, un viņas pārziņā ir 176 skolēni ar dažāda smaguma garīgo atpalicību. Mērķtiecīgi īstenojot iekļaujošu izglītību, viņas vadītās skolas audzēkņi jau sesto gadu “Erasmus+” projekta ietvaros kvalifikācijas praksē dodas uz ārvalstīm. Kā atzīst enerģiskā direktore, tā ir bezgala vērtīga pieredze gan pašiem skolēniem, gan skolai, gan arī iekļaujošai sabiedrībai.

Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs (bijusī Pelču speciālā internātpamatskola) ir viena no lielākajām speciālajām izglītības iestādēm Latvijā, kurā skolēni paliek visu nedēļu, līdz ar to skola savā ziņā pilda arī ģimenes funkciju: “Mums ir citādi jāorganizē gan mācību, gan audzināšanas process, gan arī jānodrošina saturīga brīvā laika pavadīšana. Ir jāmāca bērniem daudz lietu, ko ierasti viņi apgūst ģimenē, mājās. Tāda arī ir iekļaujošā izglītība – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tiesa, Latvijā mēs vēl esam ceļa sākumā.”

Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā var apgūt četras profesijas: virtuves strādnieks, mežstrādnieks (vienīgajā no speciālajām skolām Latvijā), koksnes materiālu apstrādātājs un mājkalpotājs.

“Mūsu skolā mācās skolēni ar vieglu, vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību, un bieži vien smagākās attīstības traucējumu formas kombinējas ar citiem attīstības traucējumiem – tie var būt kustību traucējumi, redzes un dzirdes traucējumi. Kopumā iepriekšējā mācību gadā mums bija 176 skolēni vecumā no 3 līdz 33 gadiem,” atklāj Oļena.

Ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredzeFoto: Viesturs Radovics, Delfi

Viņa arī piebilst, ka skolēnu ar garīgo atpalicību skaits nebūt nemazinās un smaguma pakāpe arvien pieaug, tāpēc speciālo izglītības iestāžu izaicinājumi kļūst lielāki.

“Šobrīd Latvijā ir 47 speciālās izglītības iestādes, un lielākā daļa no tām paredzēta tieši bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Salīdzinājumam – kad sāku strādāt, bija 61. Tas ir tiešām ļoti liels skaits, tāpēc mums gan jāstrādā pie šo skolēnu integrācijas, gan arī jāinformē un jāizglīto sabiedrība,” pauž Oļena.

Dalība “Erasmus+” projektos sniedz lielisku iespēju mūsu skolēniem redzēt to, kā citās valstīs, kurās ir augstāks demokrātijas un sociālās labklājības līmenis, viņus pieņem, runā tāpat kā ar visiem citiem, ka viņus īpaši neizdala. Viņiem tas ir fantastisks tilts, kas palīdz noticēt saviem spēkiem!

Auglīga sadarbība un pieņemoša attieksme

Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā “Erasmus+” prakses projekti tiek īstenoti kopš 2016./2017. mācību gada, un līdz šim mobilitātēs kopumā ir piedalījušies 43 audzēkņi. Četri ir bijuši Somijā, 20 – Lietuvā, 13 – Austrijā –, trīs Lielbritānijā un trīs Vācijā. Projekta noteikumi paredz, ka trim audzēkņiem līdzi dodas viens pavadošais pedagogs.

Mēs esam ļoti pateicīgi par iespēju, ka mūsu skolēni var doties savā kvalifikācijas praksē un mēnesi pavadīt ārzemēs, gan iepazīstoties ar citu valstu pieredzi, gan strādājot prakses vietā, lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju. Esmu centusies iedrošināt citu skolu direktorus, lai viņi arī uzdrošinās un izmanto “Erasmus+” sniegtās iespējas.

Ļoti veiksmīga un cieša sadarbība izveidojusies ar Lietuvu, kuras uzņemošās organizācijas atbildīgā koordinatore vairākkārt viesojusies arī Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā. “Viņa ir piedalījusies audzēkņu atlasē un īpaši salāgojusi darba devēju prasības ar to, ko prasa no skolēniem. Lietuvā skolēni strādā “Radisson SAS” viesnīcā, kur viņiem ir uzticēts klāt gan banketa galdus, gan apkalpot viesus. Tas ir kopīgas sadarbības un saprātīgas atlases rezultātā tapis ļoti labs veiksmes stāsts,” atklāj speciālās skolas direktore.

“Arī koordinatore Austrijā bija tik ļoti ieinteresēta, ka sestdienās un svētdienās organizēja ekskursijas, lai skolēni iepazītu Austriju un tās tradīcijas. Audzēkņiem bija iespēja arī padzīvot ģimenēs un paskatīties, kādas ir savstarpējās attiecības, jo ne vienmēr visi bērni nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm. Viņiem bija lieliska iespēja saņemt šo pieņemošo attieksmi.”

 

 

Liela atbildība un daudz ieguvumu

Lielākoties daudziem skolēniem “Erasmus+” prakse ir iespēja pirmo reizi būt ārzemēs un saskarties ar citu kultūru, valodu un dzīves paradumiem, taču, kā atklāj skolas direktore, problēmu sazināties un iekļauties attiecīgajā vidē skolēniem nav, turklāt mūsdienās talkā nāk arī viedierīces un mākslīgais intelekts.

“Es nemāku izskaidrot, kas notiek, bet ārvalstīs bērni izmainās. Protams, uznāk kādas dusmas, bet tāpēc ir līdzi pieaugušais, kurš brīdī, kad ir nepieciešams, skolēnam arī palīdz. Tā arī ir galvenā atšķirība – šiem bērniem palīdzību vajag tūdaļ un uzreiz, nevis tad, kad pienāks rinda pie speciālista,” atklāj Oļena.

Tas, ko parasti pārmet internātskolām, – ka neiemāca sociālās prasmes un spēju integrēties sabiedrībā. Te es gribu teikt lielu paldies “Erasmus+” programmai, jo tas, kas ir noticis šo sešu gadu laikā, ir fantastiski. Tā ir iespēja gan komunicēt svešvalodā, gan strādāt starptautiskā vidē, kā arī gūtas zināšanas, cieņa un ieinteresētība par citu valstu kultūru un tradīcijām. Es ļoti ceru, ka mūsu pieredze dos arī citiem atsperšanās punktu un iedvesmu.

Tiesa, direktore atzīst, ka sākotnēji gan bijušas nelielas bažas, jo sūtīt skolēnu uz ārzemēm nozīmē, ka viņš pārstāv visu valsti: “Tā ir ļoti liela atbildība, kas bija jāuzņemas, bet tagad mēs vairs nemaz nebaidāmies, jo mums ir ļoti, ļoti labi sadarbības partneri.”

Turklāt sadarbība notiek ne tikai vienā virzienā – arī uz Latviju brauc smelties iedvesmu un pieredzi skolēni no ārvalstu izglītības iestādēm. “Ja kādreiz mēs braucām uz ārzemēm, apbrīnojām un mācījāmies, tad tagad var mācīties arī no mums. Mēs vairs neesam tikai tie, kas brauc pasaulē, lai ņemtu un brīnītos par to, cik labi ir citur. Pateicoties “Erasmus+” projektam, esam attīstījušies, paši pārņēmuši un pielāgojuši dažādas pieredzes, ko tagad varam parādīt arī citiem. Un par to ir liels prieks un lepnums!” sarunas izskaņā ar gandarījumu pauž Oļena.

Ceļā uz iekļaujošu izglītību un sabiedrību. Ināras Oļenas pieredze
Foto: Viesturs Radovics, Delfi

Seko “Delfi” arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

LSM.lv: Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz gada beigām Latvijā cer atvērt teju 50 jaunas grupu mājas

Līdz 2023. gadam visā Latvijā paredzēts atvērt teju 50 jaunas grupu mājas klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nupat tādas izveidotas arī Limbažos, Rēzeknē un Cēsīs. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra, ka šāda veida pakalpojums, kad klients no slēgta tipa institūcijas nonāk brīvākā vidē un mācās rūpēties par sevi pats, ir ļoti pieprasīts tieši ģimeņu vidū.

Beidzot mums ir māju sajūta un iespēja kļūt patstāvīgākiem – tā norādījuši daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Grupu māja” klienti un viņu vecāki Rēzeknē. Atjaunojot kādreizējā bērnudārza telpas Rēzeknē, tagad 16 cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem būs katram sava atsevišķa istaba ar sanitāro mezglu, kā arī koplietošanas virtuve un atpūtas telpa. Pirmie četri klienti šeit dzīvo un mājas darbus apgūst jau nedēļu.

Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra Rēzeknē vadītāja Gunta Petrova norādīja: “Viņam ir jāmācās izmantot sabiedrisko transportu. Viņš sāk dzīvot patstāvīgi, un viņš sāk plānot savu dzīvi. Mēs redzam arī to, ka ir pagājusi nedēļa, kopš mums dzīvo šeit pirmie klienti, ka viņiem parādās jaunas prasmes.”

Rēzeknes sociālo pakalpojumu centra iedzīvotājs Romāns stāstīja: “Tā ir ļoti vērtīga dāvana. Ļoti vērtīga. Esmu ļoti priecīgs. Skapji, labierīcības, duša, sava istaba ar mēbelēm un gultu. Tā ir patstāvība. Mēs mācāmies paši gatavot ēst un darīt daudz ko citu, ejam uz veikalu, un mums ir palīgi.”

Pērn visā Latvijā darbojās 21 grupu māja, kopumā nodrošinot pakalpojumu 299 klientiem. Iecerēts, ka līdz nākamajam gadam būs izveidoti teju 50 šādi mājokļi vairāk nekā 600 klientiem. Pakalpojumu jo īpaši novērtē tieši ģimeņu vidū, kur vecākiem jau sāk izsīkt spēki.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte paskaidroja: “Šī personu grupa ir ārkārtīgi ieinteresēta par to, lai viņu bērns būtu aprūpēts, drošībā. Šie pakalpojumi tiešām ir pieprasīti. Diemžēl šobrīd tā arī ir, ka vienkārši nav šīs infrastruktūras un cilvēkus nav, kur izvietot.”

Savukārt ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle norādīja: “Joprojām mēs esam identificējuši 13 pašvaldības, tajā skaitā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurās grupu dzīvoklis izveidots nav. Pēdējie trīs grupu dzīvokļi, kas ir reģistrēti jūlija beigās ir grupu dzīvokļi Limbažos, Cēsīs un arī Rēzeknē.”

Deinstitucionalizācijas projekta gaitā veiktas arī aptaujas un grupu māju pakalpojuma novērtējums. Tur secināts, ka ir ļoti jāizvērtē katra klienta raksturs un spējas pielāgoties dzīves apstākļiem ārpus sociālas aprūpes institūcijām, kā arī lielākais izaicinājums turpmāk būs grupu dzīvokļu nodrošināšana personām ar smagiem attīstības traucējumiem.

Rozentāle atzīmēja: “Līdz ar to Rīga īsteno pilotprojektu, kurā viņi veido infrastruktūru tieši tādai grupu mājai, kurā visi klienti būs cilvēki ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat mēs arī esam identificējuši šāda veida nepieciešamību pēc pakalpojuma izveidošanas arī citās Latvijas pašvaldībās.”

Rēzeknē netālu no grupu mājas ir izveidots arī atsevišķs dzīvoklis ģimenei. Tāpat deinstitucionalizācijas projekta gaitā jāpabeidz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piemērota baseina būvdarbi un ir arī vairāki plāni par apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns sacīja: “Pie dienas aprūpes centra ir mums specializētās darbnīcas, kur viņi mācās kaut ko arī darīt, rīkoties ar dažādiem instrumentiem, ar sveču liešanu, ar koku. Lai viņi varētu pavadīt  brīvo laiku arī radošāk, aktīvāk.”

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve Kursīte atzina: “Ir arī daļa grupu dzīvokļu klientu, kuri ir atstājuši grupu dzīvokļus un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Ir ļoti daudz kas atkarīgs, vai viņam ir draugi, vai viņam ir kāda uzticības persona, kura nepieciešamajā gadījumā var sniegt kādu pavisam cilvēcīgu, pavisam vienkāršu atbalstu.”

Lai veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību cilvēku ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem integrēšanā, šogad Latvijas valstspilsētās īstenota informatīvā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, paredzēts. ka turpmāk tā notiks arī reģionos.

Informācija pārpublicēta no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-lidz-gada-beigam-latvija-cer-atvert-teju-50-jaunas-grupu-majas.a467908/