Category Archives: Personas ar GRT

Ventspils pilsēta: Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” turpina darbu jaunās telpās

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” turpina darbu jaunās telpās

 Sociālais dienests Foto: Ventspils hronikas arhīvs

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”” (Cimdiņš) martā ir pārcēlies un uzsācis darbu jaunajās telpās Kuldīgas ielā 4, Ventspilī. Ņemot vērā valstī ieviesto ārkārtējo situāciju un tās ievaros noteiktos ierobežojumus, oficiāla dienas aprūpes centra atklāšana ir pārcelta un pašlaik tiek gaidīti turpmākie valdības lēmumi.

Ievērojot pašreizējos epidemioloģiskos drošības noteikumus, dienas aprūpes centrs jaunā kvalitātē ir uzsācis sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kam sekos pakalpojumu sniegšana arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Kā stāsta Cimdiņa vadītāja Ieva Sāmīte – Cērpa, centrs līdz šim atradās Atpūtas ielā 16, Ventspilī, kur tas veiksmīgi darbojās desmit gadus. Tomēr, gadiem ejot, būtiski pieauga klientu skaits un Cimdiņā visiem kļuva pārāk šauri. Ventspils pilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja  un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz plašāku platību nekā iepriekš  – 373 m2.

Projekta “Kurzeme visiem”, kura ietvaros klientiem tiek sniegti sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi,  viens no mērķiem ir šādu  pakalpojumu pieejamības veicināšana  dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, un projektā no 2016. gada iesaistījusies arī Ventspils pilsētas pašvaldība. Dalība projektā “Kurzeme visiem” sniegs iespēju vairāk personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumu veidus.

Jaunajās telpās tiks nodrošināta iespēja saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, vienlaicīgi uzņemot 20 bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un 30 pilngadīgas personām ar garīga rakstura traucējumiem. Pilngadīgie klienti ar intelektuālās attīstības traucējumiem jaunajā dienas aprūpes centrā var uzturēties katru dienu, kas dod iespēju viņu vecākiem strādāt vai pilnvērtīgi atpūsties, kā arī paveikt citus darbus, kas iepriekš nebija iespējams.

Dienas aprūpes centrs tagad ir sadalīts vairākās funkcionālās zonās – pirmajā stāvā atrodas telpas grupu nodarbībām, muzikālajām un fizioterapijas nodarbībām, virtuve un ēdamtelpa, kā arī logopēda, ergoterapeita, psihologa un sociālā darbinieka telpas.

Otrais stāvs tāpat ir sadalīts vairākās zonās, lai visu vecumu dienas aprūpes centra apmeklētāji varētu ērti darboties un netraucētu cits citam – atsevišķi darbojas pilngadīgie klienti ar intelektuālās attīstības traucējumiem, citviet būs skolas vecuma bērni, no citiem nodalītas būs māmiņas ar mazuļiem.  Ieva Sāmīte  – Cērpa ir gandarīta, ka patlaban dienas aprūpes centrā strādā  aptuveni 20 dažādu profilu speciālisti. Līdz ar to klientiem ir iespējams saņemt ļoti plašu rehabilitācijas pakalpojumu klāstu.

Dienas aprūpes centram ir izveidots labiekārtots un drošs nožogots iekšpagalms, kur Cimdiņa  klienti labprāt svin dažādus svētkus un aizvada pasākumus, kurus ārkārtējās situācijas laikā nav iespējams nodrošināt iekštelpās. Iekšpagalmā ir izveidota sensorā taka, nodarbību laukums, kā arī pieejama ērta nojume, kur siltajā laika periodā dienas aprūpes centra apmeklētāji varēs iesaistīties daudzveidīgās radošās nodarbībās.

Par plašajām un gaišajām dienas centra telpām priecājas dienas aprūpes centra speciālisti,  jo tagad varēs sniegt vienlaicīgi pakalpojumus lielākam klientu skaitam. Tāpat lielu gandarījumu pauž klientu vecāki un tuvinieki, kuri novērtē ne tikai to, ka dienas aprūpes centrs atrodas pašā pilsētas centrā, bet arī to, ka tiek sniegta iespēja atvilkt elpu un paveikt ikdienas darbus, kamēr Cimdiņā bērni, jaunieši un pilngadīgas personas ar īpašām vajadzībām saņems sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2024. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk informācijas par projektu var atrast www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Raksts pārpublicēts no Ventspils pilsētas mājas lapas: https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/207172-nodibinajums-atbalsta-centrs-gimenem-un-berniem-ar-ipasam-vajadzibam-cimdins-turpina-darbu-jaunas-telpas 

Kurzemnieks: cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Kuldīgā

Aicinam izlasīt Lienes Jūrmales, Kuldīgas attīstības aģenturas projektu vadītājas, viedokļa rakstu par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pieejamo atbalstu Kuldīgā, ka ar;ī topošo infrastruktūru vēl plašāka atbalsta nodrošināšanai gan  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Pateicamies  laikrakstam “Kurzemnieks”par šī 2021.gada 9.martā publicētā raksta pārpublicēšanas iespēju!

Tiešsaistes sanāksmē projekta “Kurzeme visiem” partneri tiekas ar Tiesībsarga biroja pārstāvjiem un pārrunā projekta aktualitātes

Šogad pirmo reizi uz tikšanos tiešsaistē 25.martā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda un partneri – pārstāvji no Kurzemes pašvaldībām, valsts sociālās aprūpes centra un bērnu sociālās aprūpes iestādēm, lai pārrunātu pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī citas projekta aktualitātes. Tikšanās reizē piedalījās arī LR Tiesībsarga biroja pārstāves, lai informētu par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt nepieciešamos sabiedrībā balstītu sociālos pakalpojumus.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone, informējot par projektā paveikto no pērnā gada otrās puses līdz 2021.gada sākumam. Viņa stāstīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā kompensēti jau 91 personai ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), savukārt sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kompensēti 159 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), aprūpes pakalpojums – 39, bet “Atelpas brīža” pakalpojums – 52 bērniem ar FT. S.Miķelsone arī ieskicēja citas projektā plānotās darbības 2021.gadā, tai skaitā individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes turpināšanu Kurzemes reģionā dzīvojošajiem bērniem ar FT un pieaugušajiem ar GRT, kā arī valsts sociālās aprūpes centros (VSAC) strādājošo apmācības par personu ar GRT sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un bērnu sociālās aprūpes centru speciālistu apmācības par darbu ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā un jauniešu mājā.

Tikšanās turpinājumā tika arī ieskicēti šogad plānotie pasākumi komunikācijas jomā informēšanai par deinstitucionalizāciju un tās mērķgrupām. Šogad Kurzemes reģionā plānotas vairākas apmācības vispārējo pakalpojumu sniedzējiem par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā gan par personām ar GRT, gan bērniem ar FT, gan ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Tāpat iecerēts rīkot divas integrējošas nometnes – bērniem un viņu ģimenēm un BSAC bērniem, kā arī bērniem ar un bez FT un viņu ģimenēm.

Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” komanda un partneri uzklausīja arī LR Tiesībsarga biroja pārstāvju – Tiesībsarga vietnieci Inetu Piļāni un Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas Prevencijas daļas vadītāju Zandu Rūsiņu – par deinstitucionalizācijas gaitu Latvijā un priekšlikumus, lai ikviens cilvēks varētu saņemt sev nepieciešamos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus. Kā norādīja Tiesībsarga biroja pārstāves, visi cilvēki piedzimst vienlīdzīgi cieņā un tiesībās un ikvienai dzīvībai ir vienāda vērtība. Tāpēc deinstitucionalizācijas procesā ir jāpanāk, lai cilvēki saņemtu sev nepieciešamo individuālo atbalstu neatkarīgi no dzīves vietas un vairs nenonāktu institūcijās. Tiesībsarga biroja pārstāves arī norādīja, ka valstij ir jātiecas uz visu institūciju slēgšanu, pārtraucot lielus finansiālus ieguldījumus tajās, un no 2024.gada 1.janvāra cilvēku ievietošana sociālās aprūpes iestādēs būtu pilnībā jāpārtrauc, ļaujot institūcijām samazināties un pakāpeniski izzust. Jāveicina arī sabiedrības attieksmes maiņa, aicinot to kļūt pieņemošākai un atvērtākai, lai ikviens cilvēks, saņemot nepieciešamo atbalstu, var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk.

Lsm.lv: Kuldīgā taps jaunu sociālo pakalpojumu centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Kuldīgā taps jaunu sociālo pakalpojumu centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Līdz šim nav bijusi piemērotas infrastruktūras, kas nepieciešamas pakalpojumu sniegšanai dažādām mērķgrupām, skaidro pašvaldībā, tāpēc plānots pielāgot un pārbūvēt telpas pilsētas vēsturiskajā centrā. Kopējās projekta izmaksas, piesaistot ERAF finansējumu, pārsniegs 2,2 miljonus eiro.
 
 
Ieraksts: Kuldīgā taps jaunu sociālo pakalpojumu centrs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, žurnāliste Inga Ozola, Latvijas Radio 1.
 

Pēc Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā apkopotajiem datiem Kuldīgas novadā dzīvo 106 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Šai mērķgrupai novada pašvaldībā ilgu laiku praktiski netika vai ļoti maz tika nodrošināti sociālie pakalpojumi.

„Arī Kuldīga iesaistījās deinstitucionalizācijas projektā kopā Kurzemes plānošanas reģionu un daudzām citām pašvaldībām. Esam sapratuši vajadzību, ka bērni ar funkcionāliem traucējumiem un personas ar garīga rakstura traucējumiem Kuldīgas novadā ir daudz. Ir kaut kas jādara, lai to situāciju uzlabotu. Šobrīd ir runa par Kurzemes reģionu, jo mēs sākām ar pakalpojumu sniegšanu projektu „Kurzeme visiem” ietvaros, jo tur infrastruktūru jaunu nevajadzēja,” skaidro Kuldīgas Attīstības aģentūras projektu vadītāja Liene Jūrmale.

Izvērtējot situāciju, bijis skaidrs, ka pilnvērtīgai pakalpojumu sniegšanai šobrīd nav piemērotu telpu, tās atrastas pašā vecpilsētā.

„Tā ir vecpilsētas sirds, Liepājas, kas ir galvenā gājēju iela Kuldīgā. Mēs esam tās telpas atraduši, vēlamies izvedot veselu kompleksu, kur būtu trīs dienas centri, divi pieaugušiem un viens bērniem. Pluss vēl specializētās darbnīcas,” turpina Jūrmale.

Sociālā darbiniece darbā ar cilvēkiem ar invaliditāti Ineta Eņģele uzskata, ka šādu dienas centru veidošana pilsētai ir ļoti nozīmīga vairāku iemeslu dēļ.

„Pašlaik telpās darbojas 15 līdz 20 cilvēki, bet mums ir tikai viena nodarbību telpa, tā jau ir sen par maz. Nevar arī ievērot drošības pasākumus. Mums kopā ar visu novadu ir 246 cilvēki ar dažādām vainām, ar invaliditāti. Telpas būs daudz un lielas, būs arī darbnīcas, kas ir ļoti vajadzīgas cilvēkiem,” stāsta Eņģele.

Vēl vienu ēku atjaunos L. Paegles ielā 12, kurā būs grupu dzīvokļi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem ar 8 vietām, labiekārtos tai piegulošo teritoriju, kā arī iegādāsies šī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.

Raksts pārpublicēts no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kuldiga-taps-jaunu-socialo-pakalpojumu-centrs-cilvekiem-ar-ipasam-vajadzibam.a396593/

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits

2020.gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.

“Lai arī 2020.gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem – vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka “Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un  Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT.  Kopumā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.

2020.gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no  ilgstošās aprūpes iestādes “Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.

“Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem.  Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT.  Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

LM: atklās kampaņu “Dara citādi – izdara tāpat!” par iekļaujošo nodarbinātību cilvēkiem ar invaliditāti

Tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti veiksmīgi strādā dažādās jomās, un arvien vairāk mazinās aizspriedumi par šo cilvēku nodarbinātības iespējām. Lai arī katru gadu nodarbināto cilvēku ar invaliditāti īpatsvars pieaug, tas tomēr atpaliek no citu grupu nodarbinātības līmeņa, un joprojām cilvēki ar invaliditāti ir viena no bezdarbnieku riska grupām, kam nepieciešams papildu atbalsts, lai veicinātu sekmīgu iekļaušanos darba tirgū.

Lai aktualizētu jautājumu par cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū, gan iedrošinot šos cilvēkus kā darba ņēmējus, gan rosinot darba devējus pieņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti, Labklājības ministrija uzsāk kampaņu “Dara citādi – izdara tāpat!”.

Trešdien, 3. martā, plkst. 11.00 tiešsaistē notiks kampaņas atklāšanas pasākums. To būs iespējams vērot Labklājības ministrijas un Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas Facebook kontos, kā arī portālā Delfi. Mediju pārstāvjiem būs iespēja tiešsaistē uzdot jautājumus tā dalībniekiem, reģistrējoties un pieslēdzoties konferencei. Tāpat iespējams pieteikt dalību, rakstot uz e-pastu: Guntis.Kaldovskis@lm.gov.lv.

Preses konferencē informēs par kampaņas mērķiem, galvenajām aktivitātēm un informatīvajiem materiāliem, pēc tam tiks atklāta virtuālā fotoizstāde “Dara citādi – izdara tāpat!”, kura ikvienam interesentam mēnesi būs pieejama digitālajā vidē.

Preses konferencē piedalīsies:

  • Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns;
  • Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa;
  • Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis;
  • Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa;
  • Zvanu centra “Sonido” īpašniece un sociālā projekta “Parunāsim” dibinātāja Inga Muižniece.

Papildu informācija: Edīte Olupe, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta projektu vadītāja; tālr. 67782957; 29286136; e-pasts Edite.Olupe@lm.gov.lv

Kampaņa tik finansēta no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda Tehniskās palīdzības projekta līdzekļiem.

LR4: projekts “Kurzeme visiem” sniegs plašāku atbalstu bērniem ar invaliditāti (raksts krieviski)

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros palielinājis pieejamo  atbalstu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.  Projekts tiek īstenots kopā ar visām Kurzemes reģiona pašvaldībām. Savu ietekmi uz speciālistu darbu gan atstājis COVID-19, stāsta Latvijas Radio 4 programmā “Domskaja Plošadj”. 

Turpinājums krievu valodā.

Курземский регион планирования в рамках проекта «Курземе для всех» расширил возможности получения услуг детьми-инвалидами и их родителями, а также людьми с душевными расстройствами. Проект ориентирован на все самоуправления региона. Но коронавирус вмешался и тут, осложняя работу специалистов, сообщает Латвийское радио 4 в программе «Домская площадь».

Latvijas Radio 4 “Domskaja plošadj” stāsta ierakstu var noklausīties 4.februārī plkst. 08.36. Stāsts par projektu “Kurzeme visiem” un tā sniegtajām iespējām sākas no aptuveni 15. ieraksta minūtes.

Проект «Курземе для всех» начался в 2015 году и завершится в конце 2023-го. Он финансируется из средств государства и Европейского социального фонда, общая сумма – больше 8 млн. евро. Цель проекта – увеличить доступность социальных услуг по месту жительства для людей с расстройствами душевного характера, детей с функциональными нарушениями и детей, оставшихся без попечения родителей. Он реализуется совместно со всеми самоуправлениями Курземе и государственным центром социального ухода «Курземе» с его шестью филиалами. Руководитель проекта «Курземе для всех» Сандра Микелсоне-Слава отметила, что услуги социальной реабилитации доступны и родителям детей-инвалидов.

«Для людей с расстройствами душевного характера это услуги дневного центра, специализированной мастерской, групповой квартиры. Также услуга ухода на дому и консультации разных специалистов. Для детей и их родителей это, в основном, разные услуги социальной реабилитации и консультации разных специалистов, услуга ухода на дому и услуга кратковременного социального ухода и реабилитации. В общем планируется, что в рамках проекта услуги получат 375 человек с расстройствами душевного характера и 350 детей с функциональными нарушениями», – говорит Сандра Микелсоне-Слава.

На данный момент эти услуги получают 74 человека с душевными расстройствами, 180 детей и 110 родителей. Речь идет о комплексе услуг, их объем растет. К примеру, услугу социальной реабилитации раньше можно было получить 40 раз, теперь – сто, и многие уже активно ими пользуются.

«После увеличения нашего бюджета мы смогли увеличить число детей, которые будут получать услугу на дому. Это позволяет родителям маленьких детей, во-первых, работать, а родителям старших детей это дает возможность отдохнуть, сделать свои дела», – пояснила Сандра Микелсоне-Слава.

Заместитель директора Социальной службы Лиепаи Айнар Бунка рассказал, что сейчас в рамках проекта индивидуальные планы поддержки составлены для 79 лиепайских детей с функциональными нарушениями, получают услуги 63 ребенка. Наиболее востребованы физиотерапия, занятия с логопедом, музыкальная терапия. Родители часто посещают группы поддержки, где можно обсудить общие проблемы. Очень востребован родителями и «Момент передышки», ведь круглосуточный уход за ребенком с функциональными нарушениями – очень большая нагрузка. За этой услугой в Лиепаю едут родители со всей Курземе. Но нынешняя ситуация сильно осложнила всю работу проекта.

«Эта пандемия очень повлияла на то, как дети могут получать эти услуги. И не только дети, но и люди с душевными расстройствами, вторая целевая группа этого проекта. Здесь мы тоже сильно чувствуем, что и клиенты боятся идти получать эти услуги, и специалисты стараются уменьшить объем работы. Некоторые люди вообще отказались от всех услуг, а специалисты действуют очень осторожно, чтобы сделать все в рамках действующих требований. Когда будут отменены эти ограничения, тогда и услуг будет больше, и желающих их получить. Но когда это будет…», – сказал Айнар Бунка.

В рамках проекта в десяти самоуправлениях Курземе создается и новая инфраструктура – центры дневного ухода и социальной реабилитации. В Лиепае для людей с душевными расстройствами создаются групповые квартиры, а также специализированные мастерские. Для детей и подростков, которые сейчас живут в детдоме, строится дом и ремонтируется квартира, жизнь в них будет максимально приближена к семейной среде. Сандра Микелсоне-Слава надеется, что летом в рамках проекта «Курземе для всех» удастся провести детские лагеря:

«Планируем организовать два интеграционных детских лагеря. Один будет для детей, которые живут в детских домах, чтобы они смогли познакомиться с семьями, которые могут стать опекунами и приемными родителями или усыновить их. А другой лагерь будет для детей с функциональными нарушениями и для детей без нарушений и их семей, чтобы они смогли более успешно социализироваться и способствовать понимаю и приятию».

Все подробности об услугах, которые можно получить в рамках проекта «Курземе для всех» можно найти на сайте проекта , а также узнать в социальных службах самоуправлений.

Raksts pārpublicēts no LSM portāla: https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/proekt-kurzeme-dlja-vseh-okazhet-bolshe-podderzhki-detjam-invalidam.a390758/

RC ZELDA sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas jautājumos, kas skar personu ar garīga rakstura traucējumiem interešu un tiesību aizstāvību

Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA” (RC ZELDA) projekta “ES gribu būt starp JUMS” ietvaros uzsācis sniegt bezmaksas juridiskās
konsultācijas jautājumos, kas skar personu ar garīga rakstura traucējumiem interešu un tiesību aizstāvību.

Bezmaksas juridiskās konsultācijas, dokumentu sagatavošana dažādām iestādēm, kā arī atsevišķos gadījumos pārstāvība tiesā tiek sniegta Latvijā dzīvojošām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu tuviniekiem vai citām personām (piemēram, sociālajiem darbiniekiem, policijas pārstāvjiem, tiesu darbiniekiem, u.c.), lai nodrošinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem tiesību un interešu īstenošanu.

Juridiskās konsultācijas tiek sniegtas jautājumos:

  • par tiesībām uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā;
  • par rīcībspējas pārskatīšanu, atjaunošanu vai ierobežošanu;
  • par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību;
  • par savu tiesību aizsardzības iespējām;
  • par bērnu tiesību aizsardzību;
  • par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību
  • citos jautājumos, kas nozīmīgi personām ar garīga rakstura traucējumiem.

 

  •  Šobrīd, pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, juridiskās konsultācijas klātienē netiek sniegtas. Konsultācijas iespējams saņemt rakstiski, rakstot uz e-pastu: sandra@zelda.org.lv, vai telefoniski, zvanot RC ZELDA juristam pa tālruni 22062460.

Juridisko konsultāciju sniegšana klātienē – RC ZELDA birojā, Mārupes ielā 4 – 31, Rīgā, tiks atsākta uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī.
Bezmaksas juridiskā palīdzība pieejama laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim.

Projektu “ES gribu būt starp JUMS” finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds.” Projekta mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu pieeju tiesību aizsardzības līdzekļiem personām ar garīga rakstura traucējumiem, tādējādi mazinot sabiedrības aizspriedumus un uzlabojot iespējas iekļauties vietējā kopienā.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.10

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.

Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk

Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

LSM: Saldū durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs «Jumis»

Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā “Kurzeme visiem”. Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.

Pēc garas darba dienas, kas aizvadīta skolā, Klāvs ar mammu atnācis uz nesen atklāto daudzfunkcionālo sociālās rehabilitācijas centru “Jumis”. Klāvs uzreiz izvēlējies atpūtu ūdens gultā sensorajā istabā. Viņam ir autisms, un mamma uzsver, ka tikai ilgstošs, neatlaidīgs un regulārs darbs ar bērnu dod uzlabojumus attīstībā.

Šādu centru Saldus novada vecāki gaidījuši ilgus gadus. Te aprīkotas septiņas telpas, kurās var saņemt rehabilitologa un psihologa konsultācijas, darboties kopā ar montesori pedagogu un ļauties mūzikas pasaulei mūzikas terapijā.

“Tikai regulāras nodarbības sniegs viņam vairāk to attīstību, nevaram atnākt piecas reizes un pusgadu nenākt, mēs arī tagad savā dienas režīmā iekļausim šo centru,” saka Klāva mamma Līga Hartmane.

Šai pašā ēkā atvērtas arī specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Soli pa solim te cilvēki iegūst iemaņas kokapstrādē, šūšanā un aušanā.

“Skrundas televīzijas” viesošanās reizē aušanas nodarbībā viņi gatavoja dziju, lai varētu ķerties pie grīdas celiņu aušanas. Ina Upeniece savam darbam izvēlējusies savīt zaļus pavedienus ar mirguļojoši pelēku.

“Lai būtu saistīts ar Ziemassvētkiem kaut kas, tāds, lai varētu ieaust tajā deķī iekšā. Es daudz esmu notamborējusi, mācos vēl zeķi adīt,” stāsta darbnīcu apmeklētāja.

“Iemācīt saprast procesu, rituālu, kārtību, tas arī viņus organizē, ka tur jāmāk malas noturēt, kā tur savieno tos diegus. Un, protams, liels prieks ir par to, ka ir tie panākumi,” saka aušanas apmācības speciāliste Agrita Rimkus.

Paralēli notiek darbs arī pie grupu dzīvokļu iekārtošanas, tie būs Lutriņos, Ezerē un Pampāļos.

“Esam sākuši ar Pampāļiem, tur jau iemītnieki dzīvo. Vakar es ar lielu prieku darbnīcās satikos ar vienu no iemītniekiem, kas ar lepnumu teica – es tagad dzīvoju dzīvoklī, nevis kopējā mājā,” atzīst Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane.

Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesā.  Kopumā plānots investēt vairāk nekā 650 000 eiro pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, tā Saldus novadā radot jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar funkcionāliem un 38 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Informācija pārpublicēta no portāla Lsm.lv, sižetu sagatavojusi Skrundas televīzija: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saldu-durvis-veris-daudzfunkcionals-rehabilitacijas-centrs-jumis.a384193/