Category Archives: Personas ar GRT

Liepāja: Deinstitucionalizācijas projektā sniedz jaunus sociālos pakalpojumus un gatavo infrastruktūru dzīvei ārpus institūcijām

Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Šonedēļ Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta 0ersonālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

Liepājas pilsētas pašvaldības foto: Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos kopā ar Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadību, iepazīstoties ar būvniecības darbiem.

Ģimeniskai videi pietuvinātu jauniešu dzīvokli, kurš paredzēts līdz 12 Liepājas Bērnunama bērniem kopā ar atbalsta personālu, plānots ierīkot daudzdzīvokļu mājas Reiņa Meža ielā 12 pašvaldībai piederošajās telpās. Plānots, ka Liepājas Bērnunama bērni uz abām jaunajām mājām varēs pārcelties 2021. gada rudenī. Bērnunama ēkas uzturēšana 22 bērniem pašvaldībai izmaksā pārāk dārgi, un tur nākotnē plānots ierīkot ilgstošas sociālās rehabilitācijas centru senioriem.

Teodora Breikša ielā 16/20 ierīkos specializētās darbnīcas līdz 20 cilvēkiem ar GRT, bet Sociālajā dzīvojamās mājas Viršu ielā 9/11 pirmajā stāvā ar atsevišķu ieeju tiks izveidoti desmit grupu dzīvokļi 16 personām no VSAC “ Kurzeme” ar kopējām telpām un telpām darbiniekiem. Iepirkums plānots oktobrī, bet būvniecības noslēgums – 2021.gada rudenī.

Liepājas pašvaldībai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā jaunas infrastruktūras izveidei kopumā plānotas investīcijas 2,6 milj. eiro apmērā, kas tiks precizētas pēc tehnisko projektu izstrādes un iepirkumu veikšanas.

DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan personas ar garīga rakstura traucējumiem un Bērnunama bērni. Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas vajadzības 79 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 50 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 27 Bērnunama bērniem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek īstenoti arī jauni sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenēm un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus līdz šā gada vasaras beigām saņēmuši 57 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bet 43 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskie pārstāvji saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumus. Pieci bērni ar funkcionāliem traucējumiem turpina saņemt Aprūpes mājās pakalpojumu, bet 40 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, kad bērni noteiktu laiku var uzturēties ārpus ģimenes speciālistu uzraudzībā. 14 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņēmušas psihologa pakalpojumu. Pakalpojumus nodrošina Sociālā dienesta ilggadējie sadarbības partneri: biedrība “Dižvanagi” un dažādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā, tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Deinstucionalizācijas process, kurš Latvijā uzsākts 2015. gada nogalē, tiek īstenots ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Tas tiks īstenots līdz 2023. gada beigām.

Raksts pārpublicēts no Liepāja.lv projekta “Kurzeme visiem” sadaļas: https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/ 

Foto pārpublicēti no Gunāra Ansiņa, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos  sociālā tīkla Facebook ieraksta: https://www.facebook.com/gunars.ansins/posts/3764768083578062

Spēks. Drosme. Enerģija – 1. diena Sarunu festivālā “LAMPA”

Aicinām noskatīties ierakstu ar Labklājības ministrijas apspriestajām tēmām sarunu festivāla “Lampa” pirmajā dienā.

Sarunu festivālā LAMPA 4.septembrī apspriedām četras tēmas:

⏰ video no 00:10:00 līdz 01:10:00 ➡️ “Veselība. Izglītība. Darbs.” Piedalās: Ilze Viņķele, Ņikita Bezborodovs, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska

⏰ video no 01:40:00 līdz 02:45:00 ➡️ “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?” Piedalās: Krista Brūna, Inese Lapsiņa, Toms Pulmanis, Inese Ruka – Jansone un Jekaterina Jeremejeva

⏰ video no 03:35:00 līdz 04:45:00 ➡️ “Cilvēku ar invaliditāti privātā dzīve – vai drīkst?” Piedalās: Baiba Baikovska, Iveta Ķelle, Kristīne Balode un Daina Podziņa

⏰ skaties video no 06:35:00 līdz 07:40:00 ➡️ “Bērns un citādība” Piedalās: Kaspars Goba, Rasa Bugavičute-Pēce, Karīna Pētersone un Inga Cvetkova

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.8

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.8: cilvēkiem ar GRT labāka dzīve ir slēgta tipa iestādēs, kur nemitīgi – 24 stundas diennaktī – par viņiem rūpējas!

Patiesībā, cilvēki ar GRT aprūpes iestādēs bieži vien nonāk apstākļu spiesti, jo viņiem nav iespējas konkrētos pakalpojumus saņemt savā dzīves vietā ģeogrāfiskā attāluma vai citu iemeslu dēļ. Līdz ar to viņiem nav pat iespējas pašiem pieņemt lēmumu par to, kā viņi vēlas dzīvot. Tomēr, saņemot nepieciešamo speciālistu atbalstu, aprūpi un konsultācijas, cilvēki ar GRT var dzīvot sabiedrībā.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Lsm.lv: Annas stāsts par dzīvi ar depresiju: Sliktākajos brīžos nespēju izkāpt no gultas

 

Veselības ministrijas īstenotā kampaņa par psihisko veselību “Viss ir Norm.a” aizsākas ar personisku stāstu par depresiju – īpašā video stāstā Anna dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē sadzīvot ar šo psihisko saslimšanu.
Anna atzīst, ka runāt par depresiju ir grūti un daudzus gadus viņa nepatīkamās izjūtas apspiedusi un noliegusi: “Milzīga tukšuma sajūta (..). Sliktākajos brīžos nespēju izkāpt no gultas un funkcionēt. Vairs nevarēju saņemties, un tas nebija atkarīgs no manis. (..) Gāju pa dzīvi, bet ne priecājos, ne bēdājos, ne dusmojos. Es nepiedzīvoju, bet vienkārši eksistēju”.

ĪSUMĀ:

Annas stāsts

Pilna Annas stāsta versija tiem, kuri vēlas uzklausīt visu pieredzi:

Viss sākās diezgan agri. Divpadsmit, trīspadsmit gadu vecumā man bija ļoti grūti. Taču tas ir pusaudža vecums – es nesapratu savas emocijas un domāju, ka ar laiku viss mainīsies. Aptuveni 20 gadu vecumā bija pirmā krīze, jo apjautu – tas, kā es visu laiku jūtos, nav tas, kā jūtas citi. Man visu laiku ir slikti. Sāku meklēt informāciju un palīdzību no malas, lai saprastu, kas ar mani notiek.

Par depresiju ir grūti runāt, jo tās ir sajūtas. Smaguma sajūta par visu, kas dzīvē notiek. Taču mana dzīve bija laba, un es sevi šaustīju, ka man nav tiesību tā justies. Nav nekāda iemesla. Man ir ģimene. Mani vecāki nav šķīrušies. Man bija draugi, skolā neviens neapcēla, dzīvojām ārzemēs patīkamā vietā. Man apkārt bija daudz labu cilvēku, kas par mani rūpējās un mīlēja. Taču es to nespēju izjust. Man visu laiku bija sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Tukšuma sajūta, emociju neesamība. Un emociju nebija, jo visas nepatīkamās sajūtas sevī “slēdzu nost” un noliedzu. Septiņus gadus tās manī krājās.

Kad 20 gadu vecumā atskatījos uz pēdējiem septiņiem gadiem, sapratu – mana dzīve ir mainījusies, bet tas, kā es jūtos, nav mainījies vispār. Ar šo apjausmu nāca milzīga tukšuma sajūta, ka nekam nav jēgas, jo nekas jau nemainās. Lai kas arī notiktu, visu laiku es jūtos vienādi – slikti. Sliktākajos brīžos nespēju izkāpt no gultas un funkcionēt. Vairs nevarēju saņemties, un tas nebija atkarīgs no manis. Es vienkārši to fiziski nevarēju izdarīt. Sāku sevi arī fiziski sāpināt, tā bija galēja tumsa. Bija reizes, kad aizrāpoju līdz virtuvei un sapratu, ka netikšu atpakaļ. Gulēju uz virtuves grīdas un cerēju, ka kaut kad tomēr tikšu gultā. Interesanti, ka tajā brīdī tas pat likās normāli – gan jau tā ir visiem. Tagad saprotu – nē, laikam visiem tā tomēr nav. 

Man šķiet, galvenais iemesls tam visam ir negatīvo emociju izjušanas aizliegums. Neļāvu sev raudāt, jo kaut kādu konkrētu iemeslu dēļ uzskatīju, ka tā ir vājuma pazīme. Es centos nepatīkamās emocijas “spiest nost” un sevi piespiedu saņemties.

Ironiski, ka es darīju tieši to, ko visi vienmēr prasa no cilvēkiem, kam ir depresija –saņemies! Un to es arī darīju. Saņēmos un gāju tālāk. Taču bija viens brīdis, kad es vairs neko nejutu. Gāju pa dzīvi, bet ne priecājos, ne bēdājos, ne dusmojos. Es nepiedzīvoju, bet vienkārši eksistēju. Tagad atskatoties, man ir skumji, jo esmu pazaudējusi šos septiņus gadus, kuru laikā daudz kas notika, taču es to nepieredzēju.

Emociju apspiešanas paradums nāca no kaut kādiem nejaušiem komentāriem brīžos, kad izrādīju emocijas. Tie bija nevainīgi komentāri, kas kaut kādu iemeslu dēļ mani aizķēra vairāk nekā citus cilvēkus. Lai izvairītos no šādiem komentāriem un pārmetumiem, man vieglāk bija “uzlikt” sejā smaidu. Tāpēc depresiju ir grūti no malas pamanīt, jo cilvēki iemācās uzlikt to prasīto smaidu. Es arī negribēju nevienam stāstīt, ka man ir slikti, jo šķita, ka tad prasīs, kāpēc. “Tev taču viss tik labi, vienkārši saņemies un nejūties tā!”. Un tāpēc es par to nerunāju. Bet tajā brīdī, kad sāku runāt, piedzīvoju pārsteidzošu atbalstu. Es tiku uzklausīta un pieņemta. Kopumā tuvinieku reakcija bija atbalstoša, saprotoša un pozitīva, un tas ir ļoti patīkami.

Pie psihologa gāju tikai trīs mēnešus, un viņš man palīdzēja tikt skaidrībā ar dažām lietām un nonākt punktā, no kura pati varēju virzīties tālāk. Tas ir process, ceļš ar kalniem un lejām. Esmu pēc tam gājusi pie dažādiem psihologiem. Zāles neesmu dzērusi, pagaidām esmu tikusi galā bez tām. Lēnām cenšos pieņemt, ka depresija ir slimība, kas var piemeklēt jebkuru cilvēku jebkurā situācijā, neatkarīgi no vecuma, dzīves līmeņa, izglītības vai attiecību statusa. 

Katrs cilvēks ir atšķirīgs, katra pieredze ir pilnīgi atšķirīga. Ja vienam varbūt tiešām ārējs grūdiens ir nepieciešams, kad cilvēki ne tikai uzklausa, bet arī saka: “Mēs palīdzēsim, mēs atradīsim tev psihologu, mēs samaksāsim, vienkārši aizej un meklē profesionālu palīdzību!”. Taču nezinu, vai tas būtu palīdzējis man. Pašai vajadzēja tikt līdz punktam, kad neko citu vairs nevar darīt, kā tikai runāt.  

Tagad esmu iemācījusies kontrolēt savas depresijas simptomus. Pamanīt, kā un kurā brīdī tie rodas, taču nevaru teikt, ka depresija ir pazudusi. Vienlaikus ļoti ceru, ka atveseļošos pilnībā. Pagaidām esmu procesā, kas ir piecreiz vieglāks, nekā tas bija pirms pāris gadiem. Es jau varu sākt risināt kodolu, iemeslus, kāpēc tas viss ar mani ir noticis, nevis strādāt tikai pie simptomu mazināšanas. 

Cerība ir vienīgais, kas mani visu laiku ir izglābis. Tā ir bijusi ar mani vienmēr – cerība, ka kļūs labāk. Un uz to es arī vienmēr esmu virzījusies – ka kļūs labāk, būs labāk. Ja strādāšu ar sevi, runāšu ar savējiem, tad paliks labāk. Un tas mani ir izglābis.  

Šobrīd man ir daudz vairāk spēka, daudz vairāk pārliecības, daudz vairāk prieka par dzīvi. Un to ir tik patīkami izbaudīt! Es beidzot saprotu, ko nozīmē piedzīvot dzīvi. Es varu aiziet uz darbu ar prieku, satikties ar cilvēkiem.

Es tagad jūtos labi – pat ja jūtos slikti. Pat tad, ja ir kaut kāda sliktāka diena. Es beidzot nevis eksistēju, bet dzīvoju. 

No vienas puses, man ir žēl zaudēto gadu, no otras, es saprotu, ka esmu tik stipra tieši šīs pieredzes dēļ. Bet citādāk stipra – ne jau caur saņemšanos, bet pieredzi. Esmu saprotošāka un pieņemošāka par daudzām lietām tieši to septiņu gadu dēļ.

Vienīgais, ko varu ieteikt līdzcilvēkiem – uzklausīt otru cilvēku. Es pati cenšos vairs neko neieteikt, bet uzklausīt un dalīties savā pieredzē. Ja tas kādam palīdz, super! Ja ne, varbūt viņš jutīsies labāk, ka nav viens šādā situācijā. Ka ir normāli justies slikti, bet no tā ir ceļš ārā. 

Atpazīt saslimšanu un savlaicīgi lūgt palīdzību

Viens no kampaņas “Viss ir Norm.a” mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās saslimšanas un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Ja vismaz divas nedēļas pēc kārtas ir nomākts garastāvoklis, neapmierinātība, nogurums, enerģijas trūkums, interešu un dzīvesprieka zudums, bezcerība, vainas izjūta, grūtības iemigt vai pamosties vai domas par pašnāvību, iespējams, tā ir depresija. Depresija ir ārstējama slimība, taču svarīgi laikus vērsties pēc palīdzības. Jau drīzumā Annas stāstu papildinās arī psihiskās veselības speciālista komentārs, kurš no profesionālā skatupunkta palīdzēs orientēties depresijas simptomos un sniegs ieteikumus par palīdzības meklēšanu gan pašam, gan saslimušā tuviniekiem.

Kampaņā “Viss ir Norm.a” Veselības ministrija aicina pieskatīt savu un līdzcilvēku psihisko veselību. Gada garumā ik mēnesi tiks atklāts viena cilvēka pieredzes stāsts par ikdienas dzīvi ar kādu no psihiskajām saslimšanām vai tās simptomiem. Divpadsmit cilvēki no mūsu vidus video formātā izstāstīs kopumā 12 stāstus par to, kā viņi sadzīvo  ar depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, garīgo atpalicību, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti.

Atgādinām, ka katrs cilvēks un katrs stāsts ir unikāls – ne vienmēr saslimšana  visiem izpaužas vienādi. Vēl svarīgāk – ne vienmēr to var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus:

•             svarīgi atpazīt simptomus un brīdi, kad pats tos vairs nespēj regulēt, būtiski ir lūgt palīdzību līdzcilvēkiem un speciālistiem, kuriem uzticies;

•             jāapzinās, ka sadzīvot ar šķēršļiem būs jāmācās pašam un pārmaiņas ir ciklisks process, kas prasa laiku un darbu ar sevi.

Kur meklēt bezmaksas palīdzību?

Runā ar savu ģimenes ārstu!

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”: 67222922, 27722292

Pusaudžu resursu centrs: 29164747

Ambulatorā palīdzība:

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs: 67080147

Ambulatorais centrs “Veldre”:  67819748

Ambulatorais centrs “Pārdaugava”: 67715108

Izvēlies uzticamus informācijas avotus!

Psihiskā veselība ir joma, kurā valda daudz novecojušas informācijas, aizspriedumu un nepatiesu pieņēmumu. Internets ir būtisks izziņas avots, taču vienmēr rūpīgi izvērtē informācijas uzticamību.

Raksts pārpublicēts no sabiedrisko mediju portāla .lsm.lv. Saite uz raksta oriģinālu: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/veseliba/annas-stasts-par-dzivi-ar-depresiju-sliktakajos-brizos-nespeju-izkapt-no-gultas.a367865/

Lai vairotu izpratni par psihiskās veselības nozīmi un tās sarežģījumiem, sākas kampaņa “Viss ir Norm.a”

Lai mazinātu ar psihisko veselību saistītos aizspriedumus un sociālo stigmu, stāstītu par biežāk sastopamajiem psihiskās veselības sarežģījumiem un to, kā ar tiem sadzīvot, kā arī mudinātu meklēt palīdzību to risināšanā, Veselības ministrija uzsāk kampaņu Viss ir Norm.a.

Kampaņa aicinās pieskatīt savu un līdzcilvēku psihisko veselību un gada garumā ik mēnesi atklās viena cilvēka pieredzes stāstu, kurš ikdienā sadzīvo ar kādu no psihiskajām saslimšanām vai tās simptomiem. Divpadsmit cilvēki no mūsu vidus video formātā izstāstīs kopumā 12 stāstus par to, kā viņi sadzīvo  ar depresiju, nesuicidālu paškaitējumu, narkotiku atkarību, alkohola atkarību, anoreksiju, robežstāvokļa personības traucējumiem, bipolāri afektīviem traucējumiem, šizoafektīviem traucējumiem, demenci, mācīšanās traucējumiem, uzmanības deficītu un hiperaktivitāti un garīgo atpalicību.

“Reāli cilvēki un reāli stāsti – tā ir visefektīvākā metode, kā runāt par psihiskās veselības jautājumiem un mazināt aizspriedumus, kas kavē laicīgi apzināties problēmas un meklēt palīdzību. Visi mūsu kampaņas 12 stāstu varoņi ir drosmīgākie starp drosmīgajiem. Katrs stāsts ir unikāls – ne vienmēr konkrētie traucējumi visiem izpaužas vienādi, ne vienmēr tos var mazināt ar vienām un tām pašām metodēm. Tomēr ir dažas kopīgas lietas, kas vieno visus stāstus par psihisko veselību – svarīgi atpazīt simptomus un brīdi, kad pats tos vairs nespēj regulēt, lūgt palīdzību līdzcilvēkiem un speciālistiem, kuriem uzticies, kā arī vienlaikus apzināties, ka sadzīvot ar šķēršļiem būs jāmācās pašam un pārmaiņas ir ciklisks process, kas prasa laiku un darbu ar sevi,” stāsta veselības ministre Ilze Viņķele.

Eiropā gada laikā katrs ceturtais cilvēks cieš no psihiskās veselības sarežģījumiem. Tie var būt miega traucējumi vai īslaicīga nomāktība, taču tās var būt arī tādas saslimšanas kā depresija, anoreksija, bipolāri afektīvi traucējumi, vielu atkarības un citi.

Psihiskā veselība ietekmē kopējo labklājību un ekonomiku

Psihiskās veselības sarežģījumi samazina cilvēka spēju sevi realizēt, veidot veselīgas attiecības ar ģimeni, draugiem, kopienu, piedzīvot profesionālu piepildījumu, ietekmējot arī mūsu kopējo labklājību un ekonomiku. Tāpēc ir labi būt zinošam, lai tad, kad palīdzība būs nepieciešama pašam vai tuviniekam, spētu pilnvērtīgi iesaistīties situācijas risināšanā.

Kampaņas koncepta un radošā risinājuma autori: Una Rozenbauma, Marta Krivade, Svens Neilands

Viss ir Norm.a manifests

Tā reizēm notiek – dzīvē pienāk laiks, kad nejūties labi. Varbūt ir slikti. Varbūt pat ļoti slikti, un jau ilgi. Redzi, tava psihiskā veselība ir tikpat reāla kā fiziskā. Tā var sašķobīties. Vai zināji, ka Eiropā katrs ceturtais cilvēks gada laikā saskaras ar psihiskās veselības sarežģījumiem?

Ir labas ziņas.
Tev nav jātēlo, ka viss ir kārtībā.
Nenoliedz to, kā jūties.
Necieties. Nesakod zobus.
Tu neesi viens. Meklē palīdzību. Tas ir normāli.

Viss ir Norm.a pieredzes stāstiem gada garumā varēs sekot www.neesiviens.lv un Veselības ministrijas kontos sociālajos medijos: FacebookInstagram un Twitter.

Pirmais pieredzes stāsts ir par depresiju

Kampaņa tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).

Kampaņa

Pārrunā nepieciešamo atbalstu personu ar GRT pārejai uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā

2020.gada 6.jūlijā Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” vadības komanda organizēja tikšanos Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” ar Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvjiem un centra darbiniekiem. Tikšanās laikā notika iepazīšanās ar 5 personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, kuras izteikušas vēlmi no VSAC pāriet uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā pēc nepieciešamās infrastruktūras izveides, lai uzklausītu viņu vēlmes un atbildētu uz jautājumiem par dzīvi grupu dzīvoklī, darbošanos dienas centrā un specializētajā darbnīcā. Pārejas procesā iesaistītās puses arī pārrunāja, kādas ir šo cilvēku vajadzības un kā sadarboties, lai nodrošinātu viņiem nepieciešamo atbalstu šī lielā soļa veikšanā uz patstāvīgāku dzīvi.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura klātesošos īsi iepazīstināja ar projektu un tā mērķiem. Viņa arī uzsvēra, ka Saldus būs pirmā pašvaldība Latvijā, kura deinstitucionalizācijas procesa ietvaros ar sociālo mentoru piesaisti nodrošinās personu ar GRT pāreju no aprūpes sociālās aprūpes iestādē uz dzīvi sabiedrībā, un šai pieredzei varēs sekot un no tās mācīties arī citi.

Sociālais mentors būs nozīmīgs personas ar GRT atbalsts, jo pārejas laikā sekmēs viņa iekļaušanos sabiedrībā, veicinās nepieciešamo iemaņu, pašaprūpes un patstāvības prasmju attīstību caur ikdienas aktivitātēm, kā arī palīdzēs veidot izpratni par pieejamo atbalstu dažādās dzīves situācijās.  Ņemot vērā, ka grupu dzīvokļu izveide Saldus novadā plānota šī gada rudenī un tajos dzīvos un nepieciešamo atbalstu saņems arī no VSAC uz dzīvi sabiedrībā pārgājušās 5 personas ar GRT, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” sāks aktīvu sociālo mentoru piesaisti, tuvākajā laikā izsludinot vakances. Savukārt Kurzemes plānošanas reģions nodrošinās Saldus novada pašvaldības piesaistīto sociālo mentoru un VSAC speciālistu apmācības, lai viņi varētu nodrošināt personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejas procesā.

Turpinājumā Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” pārstāvji pastāstīja par veidojamo infrastruktūru personām ar GRT Saldus novadā un arī atbildēja uz klātesošo jautājumiem.  Šobrīd vēl VSAC esošajām personām bija daudz jautājumu par ikdienas dzīvi grupu dzīvoklī, to iekārtojumu un aprīkojumu. Tāpat viņi aktīvi interesējās, kāda ir kultūras dzīve attiecīgajā Saldus novada daļā, kādi pakalpojumi tur pieejami, tai skaitā, kuri ģimenes ārsti ir atbildīgi par attiecīgās apkārtnes iedzīvotājiem, un Sociālā dienesta darbinieki viņiem labprāt sniedza atbildes.

Kad personas ar GRT bija uzdevušas visus sev interesējošos jautājumus un devušās tālāk savās ikdienas gaitās, pārējie tikšanās dalībnieki vēlreiz pārrunāja, kā iesaistītajām pusēm – Saldus novada pašvaldībai, VSAC “Kurzeme”, Kurzemes plānošanas reģionam – labāk sadarboties, lai nodrošinātu šīm 5 personām ar GRT nepieciešamo atbalstu pārejai uz dzīvi sabiedrībā Saldus novadā.

Saldus novadā tiks izveidoti 3 grupu dzīvokļi, nodrošinot iespēju dzīvot sabiedrībā 24 personām ar GRT, tai skaitā 19 jau pašvaldībā dzīvojošām personām ar GRT un 5 personām ar GRT, kuras šobrīd saņem pakalpojumus VSAC “Kurzeme” filiālē “Iļģi. Saldus novadā tiks izveidota arī specializētā darbnīca, kur iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas kokapstrādē, šūšanā un teritorijas labiekārtošanas jeb apzaļumošanas darbos varēs kopumā 27 personas ar GRT, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, investējot aptuveni 7,3 miljonus eiro ERAF, valsts un pašvaldības līdzekļu, jauni sociālie pakalpojumi personām ar GRT, bērniem ar FT un bērnu aprūpes iestādēs esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizpute, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Informāciju sagatavoja:

Laura Homka, projekta “Kurzeme visiem”  sabiedrisko attiecību speciāliste, Laura.homka@kurzemesregions.lv

Ventspils.lv: personas ar invaliditāti Ventspils pilsētā saņem vairāk sociālos pakalpojumus

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” viens no izvirzītajiem mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšana dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ventspils pilsēta projektā “Kurzeme visiem” iesaistījusies kopš 2016. gada, nodrošinot iespēju lielākam skaitam pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī jau iepriekš šīm abām mērķa grupām bija iespēja saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas.

Kopš projekts tiek īstenots, desmit pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir saņēmušas fizioterapiju, ergoterapiju, kā arī psihologa, logopēda un sociālā darbinieka vairākkārtējās konsultācijas. Pakalpojumi saņemti gan Atbalsta centrā “Cimdiņš”, gan Ventspils poliklīnikā. Vienai personai divu gadu laika periodā ir iespēja saņemt 60 – 100 pakalpojumu sniegšanas reizes pie dažādiem speciālistiem.

Šī gada aprīlī vienai personai ar garīga rakstura traucējumiem ir piešķirts grupu dzīvoklis un iespēja izmantot specializētās darbnīcas pakalpojumu, kurš tiek nodrošināts Siguldas novadā. Projekta nodrošinātos pakalpojumus pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams.

Sešas ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Šis pakalpojums sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem, aprūpes pakalpojumu var piešķirt līdz pat 40 stundām nedēļā, un vēl papildu var izmantot 10 stundas nedēļā savam brīvajam laikam. Ja vecāki nestrādā, kā arī tad, ja bērns ir vecumā no 5 – 17 gadiem, aprūpes pakalpojumu var saņemt 10 stundas nedēļā. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam ir jābūt piešķirtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērnam ir izstrādāts atbalsta plāns. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši septiņi vecāki, bet trīs vecākiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir piešķirti, bet vēl nav izmantoti. Visbiežāk vecāki ir izvēlējušies saņemt fizioterapiju un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei kopumā ir iespēja saņemt 20 pakalpojumu sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Savukārt viens bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņem logopēda pakalpojumu. Bērniem visa projekta laikā ir iespēja saņemt līdz pat 100 pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Ārkārtējās situācijas laikā visām mērķa grupām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana un saņemšana tika apturēta, taču pašlaik ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti un, atbilstoši plānotajam finansējumam, atsākta pakalpojumu piešķiršana un saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus Ventspils pilsētā administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur var vērsties, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu lasiet www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Delfi: saruna ar ekspertēm: skumjas, depresija un pašnāvība. Kā pamanīt un novērst

Depresija ir slimība, ko mēdz dēvēt arī par melno suni. Par spīti tam, ka slimība ir izplatīta, sabiedrībai pieejamā informācija par to bieži ir nepietiekama vai greiza. Tieši stereotipi un bailes no slimībām, kas saistītas ar cilvēku emocionālo pasauli, bieži ir iemesls tam, kāpēc slimnieki nemeklē palīdzību un izvēlas savu dzīvi beigt ar pašnāvību.

Kā atpazīt depresiju? Kā palīdzēt sev vai tuviniekam, kas sirgst ar šo slimību? Kā pamīt, ka cilvēks plāno izdarīt pašnāvību un kā rīkoties? Lai rastu atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem par depresiju, uz sarunu aicinājām krīžu centra “Skalbes” psiholoģi Zani Avotiņu un psihoterapeiti Tatjanu Griškinu.

https://www.facebook.com/watch/live/?v=1332201223562555&ref=watch_permalink (Delfi video: intervija ar ekspertēm)

Kās īsti ir depresija?

Depresija ir slimība, par ko liecina tādas pazīmes, kā pazemināts garastāvoklis, enerģijas trūkums un ļoti daudz negatīvu domu gan par sevi, gan savu dzīvi, gan nākotni, skaidro Griškina. Cilvēkam var parādīties arī domas par pašnāvību. Visi šie simptomi ir ilgstoši un novērojami vairāk nekā divas nedēļas.

“Depresija nopietni ietekmē cilvēka dzīves sfēras un arī emocionālās sajūtas,” stāsta Avotiņa, piebilstot, ka mainās cilvēka uzvedība un domāšanas veids, parādās grūtības koncentrēties un tas, kas ir paticis iepriekš, var šķist nepatīkams un neinteresants.

Diemžēl cilvēki, kas sirgst ar depresiju, nereti baidās meklēt palīdzību un neatzīst ne sev, ne citiem, ka ir slimi. “Cilvēkus ļoti bieži biedē viss, kas ir saistīts ar psiholoģiju, psihoterapiju, psihiatriju, tāpēc viņi nemeklē palīdzību tik ātri, kā mums gribētos. Vēl viens ierobežojums ir stereotipi par speciālistiem. Ir grūti atšifrēt un atmaskot, kas ir depresija, jo reizēm tā slēpjas aiz galvassāpēm, aiz bezmiega vai kaut kādām citām lietām, ko cilvēks bieži nesaista ar depresiju,” tā Griškina.

Galvenie depresijas simptomi

Speciālistes stāsta, ka par depresiju var liecināt dažādi simptomi, piemēram, hronisks un šķietami neizskaidrojams enerģijas trūkums, nevēlēšanās darīt jebko – pat piecelšanās no gultas var šķist apgrūtinoša. Tas ir ilgstošs emocionāls stāvoklis, kura laikā šķiet, ka nekas viņu neiepriecina. Tāpat depresijai raksturīga bezspēcības un bezizejas sajūta, drūms noskaņojums, emocionālais diskomforts, sāpes. Simptomi var būt dažādi, bet ir svarīgi pievērst tiem uzmanību un ieklausīties sevī.

“Neticība tam, kas notiek pašreiz un neticība nākotnei – ka es jebkad varu būt priecīgs un laimīgs vai ka mana dzīve var būt jēgpilna. Diezgan liela bezjēdzības sajūta,” depresiju raksturo Avotiņa, piebilstot, ka tie ir universāli simptomi, ko var pamanīt pats cilvēks. Depresijas diagnostika nav vienkārša, tāpēc ir jāpievērš uzmanība ilgstošiem simptomiem, kas ietekmē visas cilvēka dzīves sfēras.

Speciālistes uzsver, ka depresija nav vienkārši slikts garastāvoklis. Tā ir ilgstoša un tā nepāriet pati no sevis.

Depresija pamanīta – ko darīt?

Neatkarīgi no tā, vai depresija ir tev vai tavam tuviniekam, ir jāmeklē palīdzība. Depresijas slimnieki var vērsties pie ģimenes ārsta, psihoterapeita, psihologa vai psihiatra. “Svarīgi ir nepalikt vienam, neklusēt un aiziet pie speciālista aprunāties un tad kopā ar speciālistu saprast – ko tad darīt tālāk,” stāsta Griškina.

Ja saproti, ka slikti jūtas tavs tuvinieks, draugs vai kolēģis, ir ļoti būtiski situāciju neignorēt. Apjautājies un mēģini piesaistīt pieejamos resursus. Sniedz atbalstu. Ir jāsaprot, ka depresiju nevar izārstēt vienas dienas laikā, norāda Avotiņa: “Tas nav tā, ka es zinu, un es metos un es daru, bet gan tas reizēm notiek pamazītēm, un tas notiek maziem solīšiem.”

Vai depresijas ārstēšana ir dārga?

Speciālistes uzsver, ka katrs gadījums ir atšķirīgs, bet cilvēkiem nevajadzētu satraukties, ka depresijas ārstēšana būs ļoti dārga – psihiatra pakalpojumi ir pieejami bez maksas un depresijas ārstēšanā izmantotos medikamentus daļēji kompensē. Tāpat biedrībās vai dažādu programmu ietvaros ir iespējams saņemt bezmaksas psihologu konsultācijas. Tiesa, psihologa vai psihoterapeita pakalpojumi ne vienmēr ir pieejami bez maksas.

Avotiņa norāda, ka ielaistas slimības ārstēšana prasīs vairāk laika, enerģijas un līdzekļu, bet problēmas ignorēšana var maksāt cilvēka dzīvību.

Lai izārstētos, ļoti būtiska ir vēlme sev palīdzēt, darbs un apkārtējo atbalsts. Tad, ja cilvēks neapzinās savu slimību un pats netiek galā, līdzcilvēku atbalsts var būt izšķirošs. Reizēm ir svarīgi cilvēku ne tikai pierakstīt pie ārsta, bet arī palīdzēt nokļūt līdz vietai, kur šī vizīte notiek. Šādas sīkas lietas var būt izšķirošas, uzsver speciālistes. Ir ļoti svarīgi nemoralizēt, nekritizēt un neatstumt šo cilvēku. Bieži uzskata, ka depresija ir gribasspēka trūkums, slinkums – tā nav. Ieklausies tuviniekā un parādi, ka tev rūp.

Pie kura ārsta doties un vai zāles jālieto obligāti?

Griškina iesaka izvēlēties to speciālistu, kas tajā brīdī pašam šķiet vispiemērotākais, pie kura vēlies aiziet. Depresijas ārstēšana tāpat ir darbs, kurā bieži iesaistās gan psihiatri, gan psihologi un psihoterapeiti, gan ģimenes ārsti. Kā norāda Avotiņa, psihologs nav tiesīgs izrakstīt medikamentus, bet viņš var ieteikt apmeklēt speciālistus, kas tālāk palīdz ārstēt slimību ar medikamentu palīdzību.

Depresiju visefektīvāk ir ārstēt kompleksi, izmantojot gan medikamentus, gan sarunu terapiju. Ir gadījumi, kad cilvēkam palīdz tikai sarunu terapija, bet ir situācijas, kurās bez medikamentiem neiztikt. Cilvēki bieži baidās, ka medikamenti būs jālieto visu dzīvi. Speciālistes skaidro, ka tā nav – ārstēšanās kurss parasti ilgst pusgadu vai gadu. Jāņem vērā, ka antidepresantu iedarbība nav tūlītēja – tie sāk palīdzēt divas nedēļas pēc kursa uzsākšanas. Jāpiebilst, ka antidepresanti atkarību neizraisa.

Vai depresiju ir iespējams izārstēt pilnība?

Speciālistes norāda, ka tas, vai slimību var izārstēt pilnībā, ir atkarīgs no tās izraisītājiem. Ja depresiju izraisījusi trauma vai kāds cits ārējs faktors, piemēram, neveiksme darbā, veselības problēmas, to var izārstēt pilnībā. Ja slimības cēloņi ir iekšēji un saistīti ar nervu sistēmas jūtīgumu, tad slimība var parādīties atkārtoti un cilvēkam ir jāiemācās metodes, kas palīdzēs izvairīties no atkārtota slimības saasinājuma un uzlabot dzīves kvalitāti.

Depresija var skart ikvienu. Tās galvenie riska faktori ir sociālā izolēšanās, neveiksmes, zaudējumi, pārslodzes, traumas, jūtīga nervu sistēma un citi.

Kā pateikt citiem – man ir depresija?

“Nu droši vien – līdzcilvēki nojautīs, ka kaut kas notiek ar to cilvēku. Jautājums ir – ar kādu mērķi es to gribu pateikt,” stāsta Griškina. Parasti depresijas slimniekam ir nepieciešams atbalsts. Ir svarīgi tuviniekiem pastāstīt, kā viņi var palīdzēt un to tu vēlies saņemt – lai tevi uzklausa, lai nepārmet, lai apskauj.

Avotiņa skaidro, ka pateikt līdzcilvēkam, kas tev kaiš un kā tev var palīdzēt, var būt ļoti grūti, bet tas ir nepieciešams.

Kā izturēties pret cilvēku, kam ir depresija?

“Vissvarīgākais ir nevis tas, ka mēs atrisināsim to problēmu cilvēka vietā, bet, ka mēs piedāvāsim savu cilvēcisko klātbūtni,” stāsta Griškina. Viņa iesaka pajautāt, kā palīdzēt un ko tu vari darīt. Vienkārši esi blakus, atbalsti un parādi, ka tev rūp, kas notiek ar tavu tuvinieku. Tas ir izaicinājums arī līdzcilvēkiem – būt pacietīgam un izturēt skumjas un visas negatīvās emocijas.

Avotiņa norāda, ka cilvēkus bieži sadusmo tas, ka depresijas slimniekam trūkst motivācijas un gribasspēka. Ir būtiski nezaudēt pacietību.

Tuvinieks plāno pašnāvību – kā pamanīt un ko darīt?

“Ja cilvēks grib izdarīt pašnāvību, un jūs redzat, ka cilvēks ir gatavs to darīt, tuvinieka vai jebkura cilvēka, kas ir blakus, uzdevums ir arī izsaukt ātro palīdzību,” stāsta Griškina. Speciālistes uzsver, ka mediķi šādus zvanus uztver nopietni un nav pamata satraukumam, ka tevi neuzklausīs. Atbildīgie dienesti parasti dodas uz izsaukumu vai izskaidro, kā rīkoties.

“Ir brīdinājuma zīmes un signāli, ko cilvēki parasti mēdz izteikt. Viņi reti kad iet ar plakātu rokās – es izdarīšu pašnāvību, bet tie ir tādi kā – bez manis citiem būs labāk, mana dzīve ir beigusies, viņa ir bezjēdzīga… Atvadīšanās uzvedība – savu lietu atdošana kādam, testamenta rakstīšana,” stāsta Avotiņa. Viņa piebilst, ka jauniešu vidū novērojams, ka tad, ja viņiem nav īpašuma, ko atdot, viņi atdod sev dārgas lietas.

Ja pamani kādas no šīm pazīmēm, tu vari zvanīt arī uz centra “Skalbes” krīzes tālruni (67222922 vai 27722292). Speciālistes uzsver, ka tuvinieki nedrīkst padoties, saskaroties ar pirmo atteikumu. Ja gadās, ka speciālists vai iestāde palīdzību atsaka ir jāmeklē tālāk.

Vai ar depresiju var tik galā pats saviem spēkiem?

Speciālistes norāda, ka ir gadījumi, kad cilvēks var atrisināt savas problēmas pats, bet iespējams, tad viņš nav saskāries ar depresiju. Viņas ir saskārušās ar gadījumiem, kad cilvēks ilgstoši mēģina tikt galā saviem spēkiem, bet tas beidzas nesekmīgi un situācija kļūst arvien sliktāka. Ir labi, ja cilvēks ir ieinteresēts un aktīvi piedalās ārstēšanās procesā, bet vislabāk un efektīvāk to darīt kopā ar speciālistiem.

Raksts pārpublicēts no Delfi.lv: https://www.delfi.lv/vina/veseliba/vesela-un-laimiga/saruna-ar-ekspertem-skumjas-depresija-un-pasnaviba-ka-pamanit-un-noverst

 

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.6

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.6: Daži garīga rakstura traucējumu veidi ir lipīgi!

Patiesībā, atšķirībā no COVID-19, kā lipīguma dēļ šobrīd ievērojam dažādus pulcēšanās ierobežojumus, garīga rakstura traucējumi – psihiskas saslimšanas, piem., depresija, veģetatīvā distonija, vai garīgās attīstības traucējumi, piem., Dauna sindroms, autisms, nav un nevar būt lipīgi!

Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem