Category Archives: Personas ar GRT

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Kuldīgā atklāj sociālo pakalpojumu centru un grupu dzīvokļus

Būtiski paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu novada iedzīvotājiem, piektdien, 22. decembrī, Kuldīgā atklātas divas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 un sociālo pakalpojumu centrs Liepājas ielā 14.

“Kuldīgas novada pašvaldība Kuldīgas pilsētas centrā ir izveidojusi grupu dzīvokļus un šobrīd aprīko specializētās darbnīcas, kā arī dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šim projektam ir vairāki ieguvumi – vieta sociālo pakalpojumu sniegšanai, iespēja cilvēkiem socializēties un iekļauties sabiedrībā, saņemt speciālistu konsultācijas un attīstošas nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vienlaikus ir atjaunotas divas ēkas pilsētas centrā, kur mūsu novada iedzīvotāji saņems būtisku atbalstu tuvāk savai dzīves vietai. Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs solis cilvēcei. Tāpēc gribu teikt lielu paldies ikvienam, kurš pielicis roku, lai abas ēkas taptu.” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Darbu sāk sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”

Sociālo pakalpojumu centrā Kuldīgā, Liepājas ielā 14, kam dots sirsnīgs nosaukums “Tilts”, darbosies gan dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan dienas centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī specializētās darbnīcas. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs apmeklēt mūzikas terapiju, montesori nodarbības, darbosies arī īslaicīgās pieskatīšanas telpa. Pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejamas digitālo prasmju nodarbības, mākslas terapija, vingrošanas nodarbības, savukārt specializētajās darbnīcās būs iespēja pilnveidot tekstilapstrādes un ēdiena gatavošanas prasmes.

Būvdarbu ietvaros ēkai nodrošināta vides pieejamība, tostarp lifts nokļūšanai uz otro stāvu, pārbūvēti inženiertīkli – apkure, ūdensvads, kanalizācija –, ierīkota ventilācijas sistēma. Ēka tiek aprīkota ar mēbelēm un visu nepieciešamo, lai pavisam drīz centrs varētu sākt savu darbību. Tāpat veikts pilns teritorijas labiekārtojums – izbūvēta autostāvvieta apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, celiņi, velo novietnes. Teritorijā uzbūvēta neliela lapene āra pasākumu rīkošanai.

Būvdarbus veica SIA “BILDBERG”, apakšuzņēmējs SIA “Rietumu būvvadība” Mārtiņa Puķes un Uģa Pelčera vadībā. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”, būvprojekta vadītājs Mikus Lejnieks. Būvdarbu uzraudzību veica SIA “AB Būvniecība”, atbildīgais būvuzraugs Jānis Āboliņš. Objekta kopējās izmaksas 2 652 617 EUR, neskaitot PVN.

Leona Paegles ielā mājvietu radīs 12 novadnieki ar īpašām vajadzībām

Daudzi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo mājās radinieku uzraudzībā, kā arī institūcijās jeb ilgstošās sociālās aprūpes centros. Grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 Kuldīgas novada iedzīvotājiem dos iespēju dzīvot pielāgotā vidē un iekļauties sabiedrībā. Sākotnēji ēka tika projektēta ar dzīvokļiem astoņiem iemītniekiem, tomēr, konstatējot, ka sienām un jumta konstrukcijām jāveic pamatīga pārbūve, lai nodrošinātu ēkas izturību, pašvaldība pieņēma lēmumu ēku paaugstināt otrā stāva līmenī, iegūstot papildu telpas četriem iemītniekiem, atpūtas telpai un sanitāriem mezgliem. Tādējādi ēka ir pārtapusi par grupu dzīvokļiem, kur mājvietu radīs 12 cilvēki – gan novadnieki, gan cilvēki, kas līdz šim dzīvojuši sociālās aprūpes centros.

Projekta ietvaros ēka ir aprīkota ar visām nepieciešamajām mēbelēm, traukiem un sadzīves tehniku, lai ar sociālā darba speciālistu atbalstu būtu iespēja zsākt patstāvīgu dzīvi, saņemt individuālo atbalstu un, ja nepieciešams, arī sociālo aprūpi. Pie ēkas iekārtots apgaismots pagalms ar apstādījumiem un atpūtas soliņiem.

Būvdarbi izmaksāja 796 442 EUR, neskaitot PVN. Būvdarbus veica SIA “Amatnieks” ar galveno būvdarbu vadītāju Ģirtu Neimani priekšgalā. Savukārt būvuzraudzību nodrošināja būvuzraugs Aldis Kasakovskis no SIA “BaltLine Globe” par 8 650 EUR, neskaitot PVN. Pārbūves būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “JaunRīga ECO”.

2023. gada 31. decembrī noslēdzas projekts “Kurzeme visiem”, kas īstenots jau kopš 2016. gada. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumi snieguši šiem cilvēkiem iespēju vairāk socializēties, attīstīt savas prasmes un iemaņas, mazināt funkcionālos traucējumus un saņemt tik ļoti nepieciešamos pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Turpmāk pakalpojumus varēs saņemt jaunizveidotajā infrastruktūrā.

Sociālo pakalpojumu centru būvniecība īstenota Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/007 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” ietvaros.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības mājas lapas: https://kuldigasnovads.lv/kuldiga-atklaj-grupu-dzivoklus-un-socialo-pakalpojumu-centru/

Talsu Vēstis: «Iespēju namiņā» viesojās projekta «Kurzeme visiem» dalībnieki un pārstāvji

/Foto: Edgars Lācis/

14. decembrī «Iespēju namiņā» Mīlenbaha ielā 20 ieradās Kurzemes pašvaldību pārstāvji, lai iepazītos ar tā darbību un dalītos pieredzē par sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

«Iespēju namiņā» viesojās sociālo dienestu speciālisti, attīstības un projektu nodaļu darbinieki, valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» darbinieki un Kurzemes plānošanas reģiona un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ciemiņus laipni sagaidīja sociālā darbiniece Inga Andersone — viena no centra darbinieku komandas nozīmīgajiem un neatsveramiem komponentiem, kura izstaro sirsnību, pieņemšanu un prieku. Viņa pastāstīja, ka nams klientiem durvis vēris šī gada 1. jūnijā. Tas piepildījis un attaisnojis cerības ar lielu uzviju.

«Mums ir izveidojusies ģimeniskas vides gaisotne, un ir daudzi labi rehabilitācijas pakalpojumi. Šis centrs paredzēts 15 klientiem, bet, ņemot vērā, ka ir tādi cilvēki, kuri nenāk katru dienu, kopumā apmeklētāju skaits ir lielāks. Jā, dzīvīgi šeit ir nepārtraukti. Mums bija atvērto durvju dienas, un visi, kas te atnākuši tikai paskatīties, arī palikuši.

Klienti no rīta ierodas un brokasto. Desmitos ir kāds rehabilitācijas pakalpojums vai nodarbības. Pēc tam ir pusdienas. Ēdienreizes vienmēr ir jauka kopā būšana un sadraudzība. Kā jau vienmēr — visas labākās lietas notiek virtuvē (smejas). Esam cepuši pīrādziņus, picas, kēksiņus. Viņi, piemēram, iemācās, kā gatavojas svētkiem, kas rada prieku. Pēc tam seko pēcpusdienas nodarbības, kad zīmē, līmē, veido un visādi citādi jauki pavada laiku. Ir arī brīvie atpūtas brīži. Visu dienu aktīvi darboties kādam ir par grūtu, jo cilvēki ir ar dažādām spējām un prasmēm, uztveri. Kādi pēc pusdienām aiziet pagulēt diendusu. Mums šim nolūkam ir atpūtas istaba,» pauda sociālā darbiniece.

«Iespēju namiņa» virtuvē, kā jau visās virtuvēs, notiek pašas interesantākās nodarbes. /Foto: Edgars Lācis/

Viņa parāda skaisti izrotāto egli, ko izdekorējuši namiņa klienti no pašizgatavotiem dabīgo materiālu rotājumiem. «Paši grieza, paši kaltēja un paši rotāja. Viss ir ar pievienoto vērtību. Jā, nevaru noliegt, ka iedodam brīvbrīžus arī ģimenēm, jo viegli var izdegt un izsīkt nepārtrauktās rūpēs,» atklāja Inga Andersone.

Liels atbalsts arī viens otram

Centra sociālā darbiniece dalījās savos vērojumos, ka «Iespēju namiņa» klienti veido vienu veselumu. «Viņi viens par otru rūpējas un uzmana. Rehabilitācijas pakalpojumi centriņa klientiem ir trīsreiz nedēļā. Trešdienās nemainīgi ir fizioterapija, bet otrdienās un ceturtdienās ir nodarbību cikli ergoterapijā, logopēdijā, audiologopēdijā, mūzikas terapijā, kanisterapijā. Reizi nedēļā visi dodas uz «Brīnumiņu» uz sensoro un sāls istabu. Šiem ļaudīm ļoti svarīgi ir draudzēties. Kāds kaut ko nevar pateikt ar vārdiem, bet parāda citādāk. Ja kaut kas nepatīk vai ļoti, ļoti patīk, to redz pēc emocijām. Mums ir klienti, kuri nāk katru dienu un ļoti priecājas par šo iespēju. Kādiem liekas, ka šī ir skoliņa. Es vairākkārt esmu teikusi — man šķiet, ka viņi vairāk ir iedevuši mums nekā mēs viņiem. Es jūtu, kā caur šiem klientiem man pašai mainās vērtības,» pārdomās dalījās sociālā darbiniece Inga Andersone.

Namiņā ciemojušies arī sociālās kampaņas «Iekāp otra kurpēs» dalībnieki, kad skolēni no mazajām klasēm pavadījuši laiku kopā ar centra klientiem, spēlējot spēles. «Man liekas, ka ir ļoti vērtīgi parādīt jaunajai paaudzei, ka mēs esam dažādi un ir arī šādi cilvēki. Un to, cik svarīgi ir viņus pieņemt,» atzina Inga.

Citu iestāžu pieredze ir tā, kas dod jaunas idejas pašiem, tāpēc ciemošanās vienam pie otra ir tik vajadzīga. /Foto: Edgars Lācis/

Mēs dodam, un viņi grib dot

Neviens «Iespēju namiņa» darbinieks neskaitot, kas katram jādara, jo visi kā komanda darbojas kopā. «Šeit ir kā ģimenē — ja vajag, viens otram palīdz un pastutē. Ir svētku laiks, un visiem svētku pasākuma dalībniekiem bija mēģinājums. Cik ļoti viņi cenšas! Spējas un varēšana viņiem ļoti atšķiras. Cik sirsnīgi bija skatīties, kā kāds svarīgi sariktēja, kur otram vajadzētu stāvēt. Šeit klienti ir pilngadīgas personas. Visbiežāk ģimenē galvenais aprūpētājs ir mamma. Ir tādi, kuriem tuvinieku īsti nav. Tāpēc forši, ka viņiem esam mēs. Kā jau teicu — esam kā ģimene. Ir šī piederības sajūta. Mēs dodam, un viņi grib dot. Grib, piemēram, pacienāt ar konfektēm un cepumiem. Vēlme dalīties ir tik vajadzīga!» pastāsta sociālā darbiniece Inga, bilstot arī par svarīgo kalendāru pie sienas, kurā atzīmēti jubilāri un vārdu dienu gaviļnieki. Smaidīgais Mārtiņš gaidot savus svētkus jau pusgadu iepriekš. Inga redz, cik ļoti «Iespēju namiņš» ir vajadzīgs, un īpaši priecājas par logopēdes nodošanos un vēlmi palīdzēt, kas vainagojusies rezultātiem.

Tikai kopā esam spēks

decembra vizītē «Iespēju namiņā» dzirdams, ka šāda ciemošanās vienam pie otra ir lieliska pieredzes apmaiņa, kurā smelt arī jaunas idejas.

«Kad kovidlaikā bija aizliegts darboties, notika vairāku centru sadarbība un nopietna runāšana ar Labklājības ministriju. Sapratām, ka bīstamāk ir klīst pa veikaliem un pilsētu, kur viegli saslimt, nekā turpināt darbu centros. Mēs apvienojāmies un guvām panākumus. Tikai kopā mēs esam spēks,»

atzina Maija Agatina, kura Liepājā vada dienas aprūpes centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem un arī specializētās darbnīcas.

Savukārt projekta «Kurzeme visiem» vadītāja Sandra Miķelsone-Slava pastāsta, ka ideja par projektu dzimusi jau tālajā 2014. gadā. Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu deinstucionalizācijas īstenošanai ar domu, lai šie cilvēki maksimāli dzīvotu sabiedrībā kā jebkurš cits. «2015. gadā tika izlemts, ka šis process aizsāksies ar pieciem projektiem. Te nu mēs esam «Iespēju namiņā», kurā, pateicoties šim projektam, arī sniegti dažādi pakalpojumi, kuri pašvaldībai tika apmaksāti no mūsu puses. Šī ir vairāku pušu sadarbība, kad padomāts gan par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem,» pauda projekta vadītāja.

Informācija pārpublicēta no ReTalsi portāla: https://retalsi.lv/iespeju-namina-viesojas-projekta-kurzeme-visiem-dalibnieki-un-parstavji/

No janvāra tiks palielināts kopšanas pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri – pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt  kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri.

 

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-tiks-palielinats-kopsanas-pabalsta-apmers-cilvekiem-ar-invaliditati-kuri-parsniegusas-18-gadu-vecumu-un-kuriem-invaliditates-celonis-ir-slimiba-no-bernibas

No janvāra tiks palielināts kopšanas pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri – pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt  kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri.

Liepajniekiem.lv: Ainārs Bunka: Visu turpināt nav iespējams

Pirms septiņiem gadiem aizsāktais vērienīgais projekts “Kurzeme Visiem” tuvojas finiša taisnei. Tā laikā izveidoti vairāki atbalsta punkti un pakalpojumi, kas piemēroti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem (GRT). Kas notiks tālāk?

Intervija ar Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieku Aināru Bunku.

– Kāda ir situācija šobrīd?

– Šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai deinstucionalizācijas process noslēgtos kā Liepājā, tā citviet Latvijā.

Šo gadu laikā, izveidotas četras jaunas infrastruktūras: bērnu atbalsta centrs “Dzintari”, specializētās darbnīcas T. Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11, kas paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Līdz gada beigām atvērsim arī bērnu atbalsta centru Kuldīgas ielā 20.

Viss iesāktais tika veiksmīgi arī pabeigts.

Runājot par pakalpojumiem, ko saņēma bērni, bērnu likumiskie pārstāvji un personas ar GRT, jau uzsākot visus šos procesus rēķinājāmies, ka šādā apjomā tas iespējams vien projekta laikā.

– Kas gaidāms turpmāk?

– Pašvaldība strādā pie tā, lai varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus.

Kā piemēram, Liepājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ir finansiāls atbalsts no pašvaldības, kas nemainīsies un paliks.

Ministrijai ir dažādās idejas tālākām iespējām un konkursiem, kas savā ziņā būtu turpinājums iesāktajam, lai gan

skaidri zināms, ka tādā apjomā kā līdz šim tas vairs nebūs iespējams.

Lai gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ik pa laikam tiek veikti grozījumi, kas aizvien pozitīvāk vērsti uz klientu, spējot piedāvājot plašāku un vērienīgāku pakalpojumu apjomu.

Protams, ir idejas par dažādiem jauniem pakalpojumiem, bet par to runāsim budžeta griezumā atkarībā no tā, kādas iespējas mums būs. Veidot ko jaunu, vai pārtaisīt, pārstrukturizēt esošo.

– Kāpēc bija tik lielas bažas – kas būs tālāk?

– Nedaudz pārsteidza tas, ka vairākās pašvaldībās valdīja neskaidrība par to, kas notiks, kad projekts beigsies, kurš rūpēsies par šīm jaunizveidotajām institūcijām.

Lai gan pašā sākumā bija teikts, ka pēc projekta beigām šo rūpi uzņemas pašvaldības, attiecīgi pašvaldībai jāuztur gan pati infrastruktūra, gan tās uzturēšana – apkure, komunālie maksājumi, viss pārējais.

Liepājā īsti tāda apjukuma nebija, bija skaidrs, projekts beidzas, un pašvaldība nodrošina infrastruktūru tālāk.

Saprotam, ka arī citi sniegtie pakalpojumi klientiem un viņu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešami,

tomēr jau pirms projekta visiem bija skaidrs, ka pašvaldība saviem spēkiem ko tādu apmaksāt pilnā apmērā nespēs.

– Vērienīgākais sasniegums?

– Šīs jaunizbūvētās infrastruktūras Liepājā.

Lai arī tās joprojām nav tik lielā apjomā kā būtu nepieciešams, tomēr tas ir nozīmīgs solis – parādīt, ka šie pakalpojumi, kas agrāk tika sniegti institucionālā formā, daudziem cilvēkiem kopā lielās telpās, var tikt sadalīti mazākās vietās, kas vairāk pietuvinātas ģimeniskai videi, un ir draudzīgākas un mājīgākas mūsu klientiem. Tas ir galvenais.

– Kas ir nākamais, kur īpaši jāpievērš uzmanība un līdzekļi?

– Zinot visu problēmu loku, Sociālajā sfērā finanses un attīstība būs nepieciešama vienmēr.

Aktualitāte, ko redzam mēs un uz ko norādījusi arī Labklājības Ministrija – infrastruktūras pielāgošana personām ar īpaši smagu invaliditāti.

Tas ir pilnībā brīvs un nenosegts lauciņš šobrīd.

Invaliditātes pakāpes ir tik dažādas, vieglākos gadījumos vide ir vienkāršāk pielāgojama, smagākos – nepieciešams vērienīgāks darbs, tādēļ arī daudz lielākas finanses.

Par to domājam un esam gatavi darboties, lai izveidotu jaunu vietu iespējām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Informācija pārpublicēta no portāla liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ainars-bunka-visu-turpinat-nav-iespejams/

Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieki iepazīst Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru

2023. gada  28. un 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji devās iepazīt Kurzemē tapušo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā tā dalībniekiem bija iespēja iepazīt dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados, ka arī Liepājas un Ventspils valstspilsētās.

VSAC “Kurzeme” speciālisti bija iesaistīti projektā “Kurzeme visiem”, sagatavojot cilvēkus ar GRT pārejai no pakalpojumu saņemšanas institūcijā uz dzīvi sabiedrībā, tāpēc viņiem bija īpašs prieks satikt savus bijušos klientus grupu dzīvokļos, uzzināt, kā viņiem klājas, un pārliecināties, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot pilnvērtīgāk, saņemot nepieciešamo atbalstu dažādu sociālo pakalpojumu formā.

Pieredzes apmaiņas pasākums sākās ar viesošanos Dienvidkurzemes novada Priekulē tapušajā dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās. Šeit sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieejami kopš 2022.gada un tos saņem  Dienvidkurzemes novadā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Ar cilvēku ar GRT ikdienu Priekulē nodrošinātajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos iepazīstināja Andra Valuže, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja.

Turpinājumā  devāmies uz Kuldīgas novada Dzeldu, kur aplūkojām grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Ar šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu iepazīstināja biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāvji, kuriem Kuldīgas novada pašvaldībās uzticējusi rūpes cilvēkiem ar GRT Dzeldā. Apmeklējām arī bibliotēku, kur šobrīd aplūkojama izstāde ar cilvēku ar GRT dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tapušajiem darbiem.

Tālāk ceļš pieredzes apmaiņas pasākuma dalībniekus veda uz Saldus novadu, kur viņus sirsnīgi – ar koncertu un dzejas vārdiem – sagaidīja dienas aprūpes centrā “Saulespuķe”. Ar centra darbību un arī citiem Saldus novadā izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem iepazīstināja Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane. Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja ielūkoties Saldus specializētajās darbnīcās.

Pirmās dienas noslēgumā arī  tika izmantota iespēja ielūkoties topošajos grupu dzīvokļos Kuldīgā, ko iecerēts atklāt līdz 2023.gada beigām. Topošās telpas grupu dzīvokļiem pasākuma dalībniekiem izrādīja Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas attīstības aģentūra” vadītājas pienākumu izpildītāja Aiga Vanaga – Poriķe kopā ar kolēģēm. Šeit jaunu mājvietu radīs cilvēki ar GRT, kuri vēl gaida iespēju, kad varēs pārcelties no VSAC uz dzīvi sabiedrībā.

Nākamā pieredzes apmaiņas pasākuma diena sākās ar viesošanos Ventspils novada grupu dzīvokļos Ugālē. Te ģimeniskā atmosfērā dzīvo cilvēki ar GRT gan no pašvaldības, gan arī iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušie.

Pēc tam Pasākuma dalībnieki devās uz Ventspili, kur kopā ar tā vadītāju Ievu Sāmīti – Cērpu iepazina Atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”  un tā sniegtos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT.

Pasākuma turpinājumā tā dalībnieki devās uz Liepāju, kur izmantoja iespēju ielūkoties  nesen atklātajās specializētajās darbnīcās kopā ar to vadītāju Maiju Agatinu, kā arī kopā ar grupu dzīvokļa vadītāju Dāvi Strazdu ielūkoties, kā klājas cilvēkiem ar GRT, kuri šeit pārnākuši uz dzīvi pēc pakalpojumu saņemšanas VSAC.

Pasākums noslēdzās ar viesošanos šogad atklātajā grupu dzīvoklī “Sudrabi” Rucavā, Dienvidkurzemes novadā, kur pagaidām daudz patstāvīgāku dzīvi sākuši 4 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Par cilvēku ar GRT dzīvi un ikdienu grupu dzīvokļos pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Andra Valuže kopā ar  grupu dzīvokļa vadītāju Kristīni Kirilovu.

Pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt cilvēkiem ar GRT izveidotos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā, priecājās par iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušo cilvēku spēju dzīvot patstāvīgāk, daudzas tikšanās bija īpaši sirsnīgas, kad gan grupu dzīvokļu iemītnieki, gan VSAC darbinieki bija viens otram sarūpējuši mazas dāvaniņas. Tāpat pasākuma dalībnieki atzina, ka guvuši arī iedvesmu jaunām metodēm un aktivitātēm darbā ar klientiem VSAC.

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visām apmeklētajām vietām par sirsnīgo uzņemšanu! Paldies arī visiem pasākuma dalībniekiem, ka kopā ar mums iepazināt daļu no deinstitucionalizācijas ietvaros tapušās infrastruktūras!

LSM.lv: «Nevar tikai gaidīt no valsts» – saved kopā atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti

Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības, stāsta Ieva Rosne, kuras dēlam Kristeram ir invaliditāte, tāpēc atrast viņam darbu ir gandrīz neiespējamā misija. Tomēr Kristers pāris stundas nedēļā ir sācis strādāt. Tas ir iespējams, jo Ieva izveidojusi interneta platformu “Faveo”, kas saved kopā sociāli atbildīgus darba devējus un cilvēkus ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem.

Ar lielu rūpību 23 gadus vecais Kristers griež oglekļa šķiedras šablonus, kas pēc tam tiek izmantoti elektroniskās mūzikas iekārtu korpusu ražošanai.

“Kristers saslima pirms daudziem gadiem. Es ļoti, ļoti daudz enerģijas un laika ieguldījumu tajā, lai viņš varētu dzīvot maksimāli neatkarīgu dzīvi. Mēs strādājām 24/7 pēc Amerikas programmas. Viņš ļoti daudz atguva no savām spējām, ko viņš bija zaudējis pēkšņās slimības rezultātā. Viņš atkal varēja ēst ar nazi un dakšu un tādas lietas. Es iemācīju lasīt,” stāstīja puiša mamma.

Pēc internātskolas pabeigšanas viņa mamma sapratusi, ka Kristeram vairs dzīvē nav īsti, ko darīt. Skola ir beigusies, bet ko iesākt tālāk? Darbu šādiem cilvēkiem atrast praktiski nav iespējams.

“Katram ir jādara tas, ko viņš var izdarīt. Nevar tikai gaidīt no valsts vai pašvaldības. Manuprāt, valstij vajadzētu iedot labu rāmi, kurā cilvēki varētu strādāt. Cilvēku, kuriem ir pirmās un otrās grupas invaliditāte mūsu valstī, ir ap 17 000. Apmēram tikai 23% no visiem ir nodarbināti. 77% vienkārši ir mājās ar ģimeni kā Kristers. Tagad pēc vairāku gadu gaidīšanas rindā viņš ir uz dažām stundām dienas centrā, bet tā pavisam noteikti nav atbilde ilgtermiņā,” norādīja Ieva.

Tā nu viņa sākusi domāt, ko Kristers brīvajos brīžos varētu iesākt.

Viņa sacīja: “Tas sakrita ar laiku, kad es studēju funkcionālo dizainu Mākslas akadēmijā. Tas man principā pavēra šo dzīves ceļu. Mums bija pirmajā kursā [jāizstrādā]vēlēšanu dizains – kā ar dizaina metodēm uzlabot demokrātiju un cilvēku iesaisti vēlēšanās. Man tas atvēra pilnīgi jaunu pasauli,” atceras Ieva.

Šādi tapa sociālais uzņēmums “Faveo”, kas risina nodarbinātības problēmu, savedot kopā sociāli atbildīgus darba devējus un darba ņēmējus – cilvēkus ar ierobežotām iespējām. Viss notiek ar interneta platformas palīdzību.

“Cilvēks aizpilda anketu platformā, ko sadarbībā ar dažādiem speciālistiem es centos izveidot maksimāli viegli saprotamu, bet tajā pašā laikā arī, lai tā ir tāda, kas dod informāciju, kas būtu uzņēmējiem vajadzīga, fokusējoties tieši uz šādu cilvēku iemaņām un prasmēm. Tas ir tas akcents, – nevis uz to, kādi cilvēkam ir ierobežojumi un grūtības, bet foršās lietas, ko viņš var izdarīt. Tad sociāli atbildīgs uzņēmējs var piedāvāt šiem cilvēkiem nodarbinātības iespējas,” skaidroja Ieva.

Uzņēmējiem gan jārēķinās, ka daudzi no šiem cilvēkiem nevarēs strādāt pilnu darba laika. Vairums no tiem, kas aizpildījuši anketas, norādījuši, ka viņi vienkārši vēlas būt piederīgi sabiedrībai, kaut vai uz dažām stundām dienā vai nedēļā.

“Viņš varētu padarīt savu darbu, piemēram, kafiju uzvārīt, dažkārt pat kaut kādas ļoti vienkāršas lietas, un tik un tā justies piederīgs un saņemt par to sev pienākošos atlīdzību. Kaut vai tie ir daži desmiti eiro mēnesī, – tas arī būtu daudz, bet tādas iespējas nav,” uzsvēra uzņēmuma izveidotāja.

Jaunā interneta platforma sākusi darboties pirms viena mēneša. Ieva cer, ka ar laiku tā nesīs rezultātus, palīdzot savest kopā abas puses.

“Ar šādu cilvēku ar intelektuālās invaliditātes nodarbinātību, ja Latvijai izdotos to atrisināt, mēs varētu startēt kā pionieris pasaules mērogā, jo tā ir visu problēma,” viņa teica.

Kristers tagad pāris stundas nedēļā strādā. Un viņš to dara ar lielu rūpību un ieinteresētību. Tas tikai parāda, ka risinājums ir iespējams, ja izdodas atrast piemērotu darbu un darba devēju.

Informācija pārpublicēta no LSM: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/18.10.2023-nevar-tikai-gaidit-no-valsts-saved-kopa-atbildigus-darba-devejus-un-cilvekus-ar-invaliditati.a528197/

DI citviet: Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE

Iepazīstinām ar DI ietvaros izveidotajiem sociālajiem pakalpojumiem arī citos plānošanas reģionos, šoreiz  – par Zemgalē izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem. Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojums atrodas: Lielplatones skolā, Lielplatones pagastā, Jelgavas novadā.

 

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģionna Youtube konta: https://www.youtube.com/watch?v=LitWwQSeCx0 

Cilveksnevisdoagnoze.lv: Tu neproti audzināt bērnus!

“Tu neproti audzināt bērnus!” – mamma atklāj sabiedrības pārmetumus vecākiem, kuru bērniem ir diagnoze

“Ir lietas, ko viņš nekad pats nevarēs izdarīt, piemēram, iepirkties. Taču ar internetu viņš prot labāk apieties nekā es,” par savu dēlu, kura diagnoze ir autiskā spektra traucējumi, stāsta mamma Brigita (vārds mainīts). Viņa gribētu, lai sabiedrība ir līdzcietīgāka pret cilvēkiem ar diagnozi un novērtē radīto iespēju viņiem saturīgi pavadīt laiku dienas centros.

“Kāpēc bērnu turat mājās, nevis internātskolā?”

Brigita ar vīru audzina divus bērnus, no kuriem vecākais – Raivis (vārds mainīts) – ir 21 gadu vecs, un divu gadu vecumā viņam tika uzstādīta diagnoze – autisms. Abi vecāki ir dēla asistenti, katram ir citi pienākumi. “Mammas bieži vien ir savu īpašo bērnu asistenti – ir mammas, kas savus bērnus citiem neuztic. Tajā pašā laikā ir arī tādi vecāki, kuriem ir vienalga, kas ar bērnu notiek, – laimīgi, ka bērnu no mājas ir atdevuši prom,” teic Brigita. Arī viņa savulaik no apkārtējiem saņēmusi pārmetumu pilnus jautājumus: lieciet tak viņu internātskolā, kāpēc turat mājās? “Daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā joprojām nesaprot, ka bērni var būt arī šādi. Kad es augu, skolā šādus bērnus, kam ir dažādas atkāpes no ierastā, mēs neredzējām. Tikai tagad viņiem ir iespēja būt kopā ar citiem, integrēties sabiedrībā.”

Dienas centrā jaunietim ir jauni draugi

Raivis mācījās parastā skolā, kur bija atsevišķa klase īpašajiem bērniem – tajā ikvienam no viņiem bija asistents. Kad Brigita uzsāka savas asistenta darba gaitas, viņa asistēja kādam Raivja skolasbiedram – tikai pēdējos četrus gadus viņa pati ir asistents savam dēlam. “Kad Raivis 18 gadu vecumā absolvēja skolu, palika dzīvot mājās – vēl nezinājām, ka Balvu novadā ir atvērts speciāls dienas aprūpes centrs. Par to izstāstīja un ieteica turp doties ģimenes ārste – lai jaunietis tiek cilvēkos un nav tikai pa māju vien. Un tagad viņš šo centru regulāri apmeklē – dēlam tur ļoti patīk!” stāsta Brigita, slavējot dienas aprūpes centra darbiniekus, jo jauniešiem tur tiekot piedāvāti tādi izglītojoši un radoši pasākumi un aktivitātes, ko, mammas vārdiem runājot, “pati nekad iepriekš nebiju redzējusi”. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru Brigita uzskata par iespēju – gan pašam jaunietim, kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, gan arī viņu vecākiem. “Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem un vecākiem šo iespēju izmantot! Raivim tagad ir uzradušies jauni draugi, viņš uz centru iet ar prieku, ir ļoti labi iejuties,” vērtē mamma, norādot, ka šajā laikā, kamēr dēls ir savās lietās, var nesteidzīgi paveikt savējās, “piemēram, es varu aizbraukt uz pilsētu iepirkties, nevedot visu laiku Raivi sev līdzi pie rokas.”

Raivja īpašie talanti

“Kad Raivim uzstādīja diagnozi, daktere man teica: jūsu bērns var būt ģēnijs, bet var būt arī tieši pretēji. Tā ir ar bērniem, kuriem ir autisms,” nosaka Brigita, izstāstot, ka dēlam ir savi izteikti talanti. “Viņam ir ļoti laba atmiņa, un talants ir ģeogrāfija – zina visu valstu karogus! Prasi pie kartes, ko gribi, zina visu! Tāpat viņam ir ļoti attīstīta sīkā motorika – no plastilīna veido mazus vilcieniņus, sliedītes, pat hokeja arēna ir uztaisīta ar spēlētājiem un skatītājiem!” jaunieti slavē mamma. “Vēl viņš prot braukt ar riteni, raksta, lasa. Pašmācības ceļā ir pat apguvis krievu valodu – neviens viņam to nav mācījis, un prot labāk par mani. Arī ar internetu dēls prot labāk apieties nekā es! Viņš klausās mūziku, skatās YouTube video.”

Lai arī Raivim ir savas īpašās spējas, vienlaikus ir lietas, ko viņš bez citu atbalsta nespēj paveikt. “Raivis prot pats apģērbties, aiziet uz tualeti, nomazgāt rokas, saklāt savu gultu. Taču, piemēram, neprot sev neko pagatavot virtuvē – daudzas lietas arī neēd; pirms ēšanas dažkārt ēdienu pat aposta. Viņš neņem rokās asus priekšmetus, baidās pat no vingrošanas sensorajām bumbiņām, arī ar basām kājām tāpēc nekad nestaigā. Tāpat viņš nespēj viens iepirkties veikalā, neizprot naudas būtību. Arī istabu pats neizkurinās.”

Sliktām mammām šādus bērnus nedod!

Raivja mamma izsaka vēlmi: “Gribētos, lai sabiedrība būtu līdzcietīgāka, saprotošāka.” Gadu gaitā daudz esot nācies dzirdēt citu norādes par nepaklausīgo bērnu. “Piemēram, esmu dzirdējusi veikalā mūsu virzienā raidītas norādes: kāds neaudzināts bērns! Tāpat diemžēl arī ļoti tuvu radu vidū ir tādi, kas norādījuši, ka es nemāku audzināt bērnus. Šādi izteikumi par bērniem ar diagnozi lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.” Brigita gan novērojusi, ka daļa sabiedrības, viņasprāt, ir kļuvusi pieņemošāka, tomēr skumji atklāj kādu savu secinājumu: vecā paaudze bērnus ar diagnozi lielākoties tomēr nespēj pieņemt.

Citiem vecākiem, kuru bērniem ir noteiktas grūtības, Brigita iesaka izmantot un izmēģināt piedāvātās iespējas un atbalstu, kuru, viņasprāt, Latvijā ir arvien vairāk. “Un vēl citiem vecākiem gribu pateikt kaut kur dzirdētu domu: sliktiem vecākiem tādus bērnus nedod! Es tātad sevi varu pieskaitīt pie labajām mammām,” smejoties saka īpašā jaunieša mamma.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atvērtas 21 pilsētā. Līdz gada beigām plānots tās atvērt vēl 13 pilsētās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/tu-neproti-audzinat-bernus/