Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc ir būtiski runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras. Šis ir pēdējais – desmitais mīts, ar kuru noslēdzam savu mītu un stereotipu stāstu sēriju.
Mīts Nr. 10: visus cilvēkus ar GRT var atpazīt pēc ārējā izskata, jo viņi izskatās citādāk
Patiesībā ne vienmēr vizuāli vai pēc izpausmēm var noteikt, ka cilvēkam ir garīga rakstura traucējumi. Pēc ārējā izskata nereti var atpazīt cilvēkus ar Dauna sindromu. Ir arī tādas saslimšanas, kas tiešā veidā nav saistītas ar cilvēka ārieni, piemēram, depresija, veģetatīvā distonija un citas.
Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā “Kurzeme visiem”. Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.
Pēc garas darba dienas, kas aizvadīta skolā, Klāvs ar mammu atnācis uz nesen atklāto daudzfunkcionālo sociālās rehabilitācijas centru “Jumis”. Klāvs uzreiz izvēlējies atpūtu ūdens gultā sensorajā istabā. Viņam ir autisms, un mamma uzsver, ka tikai ilgstošs, neatlaidīgs un regulārs darbs ar bērnu dod uzlabojumus attīstībā.
Šādu centru Saldus novada vecāki gaidījuši ilgus gadus. Te aprīkotas septiņas telpas, kurās var saņemt rehabilitologa un psihologa konsultācijas, darboties kopā ar montesori pedagogu un ļauties mūzikas pasaulei mūzikas terapijā.
“Tikai regulāras nodarbības sniegs viņam vairāk to attīstību, nevaram atnākt piecas reizes un pusgadu nenākt, mēs arī tagad savā dienas režīmā iekļausim šo centru,” saka Klāva mamma Līga Hartmane.
Šai pašā ēkā atvērtas arī specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Soli pa solim te cilvēki iegūst iemaņas kokapstrādē, šūšanā un aušanā.
“Skrundas televīzijas” viesošanās reizē aušanas nodarbībā viņi gatavoja dziju, lai varētu ķerties pie grīdas celiņu aušanas. Ina Upeniece savam darbam izvēlējusies savīt zaļus pavedienus ar mirguļojoši pelēku.
“Lai būtu saistīts ar Ziemassvētkiem kaut kas, tāds, lai varētu ieaust tajā deķī iekšā. Es daudz esmu notamborējusi, mācos vēl zeķi adīt,” stāsta darbnīcu apmeklētāja.
“Iemācīt saprast procesu, rituālu, kārtību, tas arī viņus organizē, ka tur jāmāk malas noturēt, kā tur savieno tos diegus. Un, protams, liels prieks ir par to, ka ir tie panākumi,” saka aušanas apmācības speciāliste Agrita Rimkus.
Paralēli notiek darbs arī pie grupu dzīvokļu iekārtošanas, tie būs Lutriņos, Ezerē un Pampāļos.
“Esam sākuši ar Pampāļiem, tur jau iemītnieki dzīvo. Vakar es ar lielu prieku darbnīcās satikos ar vienu no iemītniekiem, kas ar lepnumu teica – es tagad dzīvoju dzīvoklī, nevis kopējā mājā,” atzīst Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane.
Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesā. Kopumā plānots investēt vairāk nekā 650 000 eiro pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, tā Saldus novadā radot jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar funkcionāliem un 38 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Laikraksts “Kurzemnieks” publicējis Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu “Atvērt dirdis un durvis bērniem bez ģimenes”, to var atrast 2020.gada 1.decembra izdevumā. Pateicamies laikraksta “Kurzemnieks” redakcijai par iespēju rakstu pārpublicēt mūsu mājas lapā!
Lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālo uzņēmējdarbību kā īpašu saimnieciskās darbības veidu, izglītotu un informētu par to, kā ar sociālo uzņēmējdarbību var sniegt nozīmīgu sociālo labumu sabiedrībai, no 30. novembra līdz 6. decembrim Labklājības ministrija organizē Sociālās uzņēmējdarbības nedēļu ar moto “Radām pievienoto vērtību!”.
Pieredzē dalās Autoskola Mobilizing, kas nodrošina transportlīdzekļu vadīšanas apmācību nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem.
Pētījumi pierādījuši, ka dzīve institūcijā jeb bērnu aprūpes centrā negatīvi ietekmē gan bērna garīgo, gan fizisko attīstību. Apzinoties institūciju postošo ietekmi uz bērnu un viņa iespējām dzīvot laimīgu dzīvi, deinstitucioanalizācijas programma ir izveidota, lai veicinātu iespēju katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam nodrošināt augšanu ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.
Deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, atbalsts un pozitīva attieksme pret līdzcilvēkiem, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).
Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās. No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas (DI) projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota, DI projektu virzības gaitu skaidroja Labklājības ministrijā (LM).
Petraviča apgalvoja, ka ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi.
Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni, bilda Petraviča.
2012. gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, norādīja LM pārstāvis Egils Zariņš.
Līdz 2023. gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts – samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000. Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta. Kā norādīja ministrijā, 2020. gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022. gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un septiņus atelpas brīža pakalpojumus, skaidroja ministrijā.
Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.
Dažādos DI projektos līdz 2020. gada 30. septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā. Pakalpojumu pieejamība pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023. gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos DI projektu rezultātus, paredz ministrija.
LM sagaida, ka DI infrastruktūras attīstība strauji pieaugs 2021. un 2022. gadā. DI procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.
Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 49 679 951 eiro, no tā šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro. Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022. gada beigām ir 54 825 653 eiro, no tā izlietoti 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, no tā izlietoti 1 897 3449 eiro.
Publicējam pēdējo – astoto Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» sagatavoto sirds stāstu, par kuru “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese stāsta:
“Mazā Zanīte dzīvo Dundagā – tepat mums blakus! Viņa aug fantastiskā trīs māsiņu ģimenē, kur Zanīte tiek spēcīgi mīlēta. Zanītes vecāki šajā raidījumā nekautrējas no asarām. Mēs izrunājām, izraudājām un mums izsāpēja spēcīgi un smeldzīgi, bet meitenītes vecāki spēj nest savu stāstu sabiedrībai, lai mēs aptvertu un katru dienu pateiktos Dievam par veselību, par sauli, par visu, visu… Dundagas Zanītei ir tikai četri gadiņi un viņai ir diagnosticēta ļoti reta, smaga ģenētiska saslimšana. Katra diena šajā ģimenē netiek dzīvota kā pēdējā, bet gluži pretēji- tā tiek izdzīvota kā jauns sākums ticībai, cerībai un mīlestībai. Paldies, Zanītes vecākiem par stāstu, paldies Zanītes mammai par mīlestību, kuru viņa uzbūra raidījuma tapšanā, paldies Zanītes tētim par asarām, no kurām nevienam nav jākautrējas!”
Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.
Mīts Nr.9: viņi visi ir bīstami un agresīvi.
Patiesībā cilvēki, kuri piedzimst ar GRT, piemēram, Dauna sindromu vai autismu, nav agresīvi, bet mēdz uzvesties citādāk – neierasti draudzīgāk, familiārāk ar apkārtējiem, kas var samulsināt. Tas var radīt nepareizu priekšstatu par agresiju, taču patiesībā šie cilvēki nav apguvuši vispārpieņemtās komunikācijas normas un izpauž savas emocijas ar vēlmi pieskarties, draudzēties.
Pētījumi pierāda, ka biežāk ir tieši pretēji gadījumi – no it kā “normāliem” sabiedrības locekļiem gan fiziski, gan emocionāli cieš tieši cilvēki ar GRT.
Cilvēki, kuri ir atzīti par agresīviem un bīstamiem gan sev, gan apkārtējiem, atrodas ārstniecības iestādēs. Taču mūsdienu medicīna ļauj arī šiem cilvēkiem, lietojot medikamentus, sekmīgi iekļauties ikdienas dzīvē.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2018. gadā no depresijas simptomiem globāli cieta 264 miljoni cilvēku, izjūtot dzīvesprieka trūkumu, nomāktību, vienaldzību, kā arī miega traucējumus un virkni citu problēmu, kas ilgstošas depresijas gadījumā var novest pat līdz pašnāvībai.
Ņemot vērā, ka
Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem,
Pasaules Garīgās veselības dienā par psihiskās veselības sarežģījumiem, depresijas profilaksi un ārstēšanu stāsta psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce.
Kas ir depresija?
Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Depresija ir viena no visbiežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām. Tā būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Viens no slimības bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs. Pēc pasaules literatūras datiem tiek uzskatīts, ka ar depresiju dzīves laikā sastopas ap 10% vīriešu un 20% sieviešu. Depresija nopietni ietekmē cilvēka ikdienas aktivitāti un dzīves kvalitāti. Pasliktinās ne tikai psihiskā labsajūta, bet arī organisma funkcionēšana kopumā. Pastāv saistība ar samazinātu darba produktivitāti un paaugstinātu prombūtnes risku darbā, skaidro S. Pūce.
Depresijas dažādās sejas
Depresijas izpausmes veidi var būt dažādi, piemēram:
· Rekurenti depresīvi traucējumi – biežāk sastopamā depresijas forma, kad depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt.
· Trauksmaina depresija – galvenie simptomi ir trauksme, sasprindzinājums, iekšējs nemiers, kam klāt nāk visa depresijas simptomātika.
· Pēcdzemdību depresija – sākas grūtniecības periodā vai gada laikā pēc dzemdībām. Sākotnēji neilgi pēc dzemdībām tā var izpausties kā pēcdzemdību skumjas ar emocionalitāti, raudulību, aizkaitināmību un traucētu miegu. Pārsvarā pēcdzemdību skumjas izzūd vienas līdz divu nedēļu laikā. Ja simptomi saglabājas ilgāk par divām nedēļām un progresē, ir trauksme un nomāktība, tad tā ir pēcdzemdību depresija. Tā būtiski ietekmē rūpes par bērnu un sievietei pašai par sevi.
· Maskēta depresija – tā izpaužas ar dažādām fiziskām sūdzībām, kuru dēļ cilvēks var vērsties pie dažādu specialitāšu ārstiem, veic dažādas analīzes un izmeklējumus. Šeit bieži ir dažādas pacienta somatizācijas. Šo simptomu ārstēšana internajā medicīnā pārsvarā ir nesekmīga, un uzlabojumus parasti iegūst mirklī, kad pievieno antidepresantu. Pacienti bieži vien nomākto garastāvokli nepamana vai pat aktīvi noliedz.
· Sezonāla depresija – sastopama valstīs, kur ziemas laikā ievērojami samazinās diennakts gaišais laiks attiecībā pret diennakts tumšo laiku. Depresīvais stāvoklis parasti iestājas līdz ar rudens iestāšanos, un ziemas laikā simptomi ir visizteiktākie. Tipiskie simptomi ir nomākts garastāvoklis un izteikta kairināmība, nespēks un koncentrēšanās grūtības.
· Depresija bērniem – nereti izpaužas kā maskēta depresija ar garastāvokļa svārstībām, vieglu aizkaitināmību un uzvedības traucējumiem.
Pazīmes un riska faktori
Depresijai tāpat kā visām slimībām ir savi diagnostiskie kritēriji. Par depresiju var runāt tikai tad, ja šie kritēriji izpildās vismaz divu nedēļu garumā.
Depresija izpaužas kā nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks. Depresijas pacientiem bieži ir pastiprināta vainas izjūta, pašpārmetumi, vienaldzība pret apkārtējiem, miega traucējumi un izmainīta apetīte.
Tāpat depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi – uzmanība un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, grūtības pieņemt lēmumus un risināt problēmas, grūtības plānot ikdienas aktivitātes. Nākotnes redzējums kļūst drūms un pesimistisks, un var attīstīties domas par pašnāvību.
Smagas depresijas gadījumā iespējamas pat halucinācijas un īstenībai neatbilstošas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes sajūtu un atsvešināšanos no apkārt notiekošā.
Saskaņā ar pētījumu datiem sievietēm depresija ir sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Cilvēkiem pēc smaga tuva cilvēka zaudējuma, šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika. Ja ģimenes locekļu vidū ir bijušas psihiskas saslimšanas, tad ir lielāka iespēja depresijas attīstībai. Tāpat būtiski paaugstināts risks ir vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kuri ir cietuši no vardarbības vai sirgst ar smagām hroniskām somatiskām saslimšanām.
Sekas – fiziskās veselības un attiecību veidošanas problēmas
S. Pūce uzsver, ka depresija ietekmē ne vien psihi, bet visu organismu kopumā. Viens no depresijas simptomiem ir traucēts miegs. Pētījumos tiek minēts, ka 85% depresijas slimnieku cieš no miega traucējumiem. Šeit arī visspilgtāk parādās depresijas būtiskā ietekme uz mūsu fiziskajām spējām – ja nav pilnvērtīga miega, rodas problēmas pilnvērtīgi funkcionēt savās ikdienas aktivitātēs. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu.
Cilvēki, kas cieš no depresijas, nemanot atsvešinās no sev tuviem cilvēkiem, nevēlas ar viņiem kontaktēties, pat izvairās no jebkāda kontakta.
Turklāt pētījumi rāda, ka bērniem, kuru mātēm ir bijusi depresija, ir daudz augstāks risks depresijas attīstībai dzīves laikā. Tāpēc var teikt, ka depresijai ir būtiska ietekme uz cilvēku savstarpējām attiecībām un fizisko veselību, rezumē eksperte.
Kādas ir depresijas ārstēšanas iespējas?
Depresija pati no sevis nepāriet, tomēr tā ir ārstējama. Ja ir aizdomas par depresijas simptomiem, tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta vai psihiatra, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu ārstēšanu un neielaistu depresiju vēl smagāk. Jāuzsver, ka psihiatrs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura nav nepieciešams speciāls nosūtījums, turklāt psihiatriskā ārstēšana lielā mērā ir valsts apmaksāta. Pamatā depresija tiek ārstēta ar antidepresantiem, kas katram pacientam tiek piemeklēti individuāli atbilstoši pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Latvijā aizvien vairāk ir pieejamas dažādas psihiskās rehabilitācijas iespējas, piesaistot arī citu jomu speciālistus. Papildus medikamentozai terapijai lieto dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapiju.
Vieglos un vidēji smagos depresijas gadījumos ārstēšana pārsvarā ir ambulatora, bet smagos gadījumos ir vēlama stacionāra palīdzība, lai samazinātu pašnāvību risku. Latvijā šobrīd ir iespējams ārstēties dienas stacionārā, kas var būt kā alternatīva stacionāram vai arī kā pārejas process no stacionāra uz atgriešanos ierastajā vidē. Tur notiek aktīva pacienta ārstēšana, iesaistot viņu dažādās rehabilitācijas aktivitātēs un individuāli pielāgojot medikamentozo un multidisciplināro terapiju atbilstoši jaunākajām klīniskajām vadlīnijām. Vieglas depresijas gadījumā ir iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tomēr šeit būtisks nosacījums ir pacienta izpratne par slimības nopietnību un vēlme pašam aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša pacienta iesaistes rezultāti nav gaidāmi.
Lai pacients veiksmīgi spētu izveseļoties un pilnvērtīgi atgriezties dzīvē, ir nepieciešama abpusēja sadarbība. Cilvēkam ir jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi. Var minēt salīdzinājumu – depresija ir bedre, kurā cilvēks ir iekritis. S. Pūce uzsver, ka ārsts var pasniegt virvi, kāpnes, padot ūdeni un uzmundrināt, bet cilvēkam no bedres ir jāizkāpj ārā pašam. Papildus medikamentozai terapijai pacientam būtu jāizprot savi simptomi un to attīstība, lai varētu novērst atkārtotas depresijas epizodes attīstību. Vēlams ievērot noteiktus dienas režīmus, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Tāpat ir svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.
Antidepresantu darbība
Antidepresantu darbība ir saistīta ar bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska, un pirmo efektu var izjust pēc nedēļas, bet visbiežāk antidepresantu darbība sākas pēc divām nedēļām. Kopumā simptomu korekcija notiek pusotra līdz divu mēnešu laikā. Tad ir jāturpina uzturošā terapija, lai stabilizētu stāvokli.
Neviens no antidepresantiem neizraisa atkarību, tie ir jāatceļ saskaņā ar ārsta norādēm.
Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, tad var gadīties, ka, atceļot medikamentus, depresijas simptomātika atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda S. Pūce. Lai neiekristu depresijas slazdos, BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa aicina domāt par ikdienas līdzsvaru un fiziskās, psihiskās un emocionālās labsajūtas stiprināšanu. Ieteicams sabalansēt darbu ar atpūtu, pavadīt kvalitatīvi laiku kopā ar ģimeni, draugiem un gūt pozitīvas emocijas. Tāpat jāatceras par sportošanu, ieklausīšanos savā ķermenī, kā arī smaidīšanu un jokiem, jo ar veselīgu humoru ir daudz vieglāk pārvarēt visas dzīves likstas un grūtības.
Šī gada 15.oktobrī Saldū notiks apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē nodibinājums “Latvijas Bērnu bāreņu fonds”. Apmācību mērķis ir atvērt telpu diskusijai par bērnu ar FT un viņu tuvinieku situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem. Apmācības vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās un autore grāmatai “Likteņa loterija”.
Apmācības ir bez maksas un uz tām ir īpaši gaidīti pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (t.sk. speciālie pedagogi un sociālie pedagogi), interešu izglītības (t.sk. pašvaldību izglītības pārvalžu) speciālisti un citi izglītības iestāžu pārstāvji, kas strādā ar bērniem ar FT, bāriņtiesu darbinieki, policisti, tirdzniecības un pakalpojumu, sabiedriskā transporta, tūrisma un kultūras un jomā strādājošie, kā arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji.
Norises laiks: 2020.gada 15.oktobris no plkst. 9.30 līdz 16.00
Pieteikšanās dalībai seminārā notika līdz š.g. 9.oktobrim plkst. 17.00. Atgādinām, ka dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots, tāpēc reģistrācija pasākumam nenozīmē automātisku dalību pasākumā. Papildu norādām, ka šo apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.
Visi, kuri būs reģistrējušies mācībām, šī gada 12.oktobrī saņems informāciju, vai varēs mācībās piedalīties.
Vispārējo pakalpojuma sniedzēju apmācības “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem un sabiedrības stereotipi” par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un situācijām, ar kādām varētu saskarties attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, rīko Nodibinājums «Latvijas Bērnu bāreņu fonds» sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju.
To mērķis ir informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tai skaitā par pienākumiem un praktiskajām iespējām veidot iekļaujošu vidi bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, mikroklimata uzlabošanu starp vienaudžiem, palīdzot bērniem, ar funkcionāliem traucējumiem integrēties sabiedrībā un justies pieņemtiem gan kolektīvā, gan arī sabiedrībā kopumā.
Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!
Par projektu “Kurzeme visiem”
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Papildu informācijai:
Laura Homka
Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
