Category Archives: Izglītojoši

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, NVA piedāvā darba vietas pielāgošanas pakalpojumu

Vizualizācija, NVA logo, ESF logo un tektstuāls saturs

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī 2023.gadā piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un izmaksā vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro apmērā darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei.

Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai?

  1. solis
    • Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā
  2. solis
    • Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001 pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” NVA īsteno kopš 2022.gada oktobra. Pieteikumus darbinieku ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai ir iesnieguši 22 darba devēji, 8 darba vietās jau ir veikti ergoterapeita apsekojumi un saņemti atzinumi par nepieciešamību veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Detalizētāka informācija par NVA preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” un darba devēju pieteikuma forma pieejama NVA mājaslapas sadaļā Darba vietas pielāgošana

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Informācija pārpublicēta no NVA mājas lapas: https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/darba-devejiem-kuri-nodarbina-cilvekus-ar-invaliditati-nva-piedava-darba-vietas-pielagosanas-pakalpojumu 

Kurzemes Vārds: kādēļ ar bērniem jārunā par invaliditāti?

Aicinām iepazīties ar 2023.gada 16.janvāra izdevumā “Kurzemes vārds” publicēto Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa  rakstu par to, kādēļ ir būtiski ar bērniem runāt par invaliditāti.

Veselības ministrija: video par zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā

Labklājības ministrija sagatavojusi informatīvu video par zīmju valodu un tās nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas sociālā tīkla Twiitter profilā ievietotās informācijas: https://twitter.com/Lab_min/status/1614905852980248576

Vismaz 1200 Kurzemes reģiona skolēnu izglītos par cilvēkiem ar invaliditāti

Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un to iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maijam Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs norisināsies izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notiek Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un iecerēti vismaz 26 mācību iestādēs, kopumā aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un komunikāciju ar viņiem.

“Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā turpinās jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide, kur tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi un atbalsts, kā arī veicināta prasmju un iemaņu attīstība pēc iespējas pilnvērtīgākai dzīvei sabiedrībā. Tomēr cilvēki ar invaliditāti varēs pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā tikai tad, kad paši kļūsim atvērtāki un pieņemošāki – ja spēsim ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Ar izglītojošajiem pasākumiem mudināsim skolēnus iepazīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar  garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem būs iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādājusi biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Pasākuma ietvaros bērniem būs arī iespēja satikt un iepazīt cilvēkus ar invaliditāti –  paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi.  Aicinām arī Jūs noskatīties skolēniem sagatavotās video uzrunas no šiem iedvesmojošajiem cilvēkiem:

Izglītojošie pasākumi skolēniem notiks līdz pat 2022./ 2023. mācību gada beigām, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tuvākie pasākumi plānoti Dundagas, Pastendes, Talsu un Valdemārpils vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīko Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Funkcionāli traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Delfi: kā rīkoties, ja sabiedriskajā transportā bērns ar invaliditāti nonācis problēmsituācijā

Foto: LETA

“Sabiedrībai ir jābūt informētai, kā rīkoties dažādās problēmsituācijās sabiedriskajā transportā, kurās var nonākt cilvēki ar invaliditāti, jo sevišķi bērni. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kolektīvi varam mazināt dažādu negadījumu skaitu, kuros nokļūst bērni bez pavadoņa vai bērni ar invaliditāti, ir noskaidrot, kurp viņš dodas un vai nepieciešama palīdzība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.

alsts policijas dati liecina, ka 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti aptuveni 409 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Negadījumu risku paaugstina bīstamas situācijas, kurās var nokļūt ikviens bērns, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, piemēram, nokavēta pietura, iekāpšana nepareizajā transportā, kā arī izkāpšana svešā pieturā vai ceļa šķērsošana vietā bez gājēju pārejas. Šādās situācijās bērnus māc bailes un nedrošības sajūta, taču tie, kuriem ir invaliditāte, var reaģēt uz šīm situācijām saasinātāk vai kļūt pilnīgi bezpalīdzīgi.

Apvienības “Apeirons” pārstāvji apgalvo, ka šobrīd sabiedrībā trūkst zināšanu un informācijas, kā rīkoties problēmsituācijās, kurās nokļuvuši bērni ar invaliditāti. “Mums kā sabiedrībai ir jābūt gataviem sabiedriskajā transportā sastapt bērnus un pusaudžus, kas ir cilvēki ar invaliditāti. Tieši tāpat mums ir jābūt informētiem par to, kāds ir reaģēšanas algoritms, ja rodas tāda nepieciešamība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis.

“Mēs kā ziemeļnieki lielākoties negribam iet klāt un kaut ko prasīt nepazīstamajiem. Mēs paļaujamies uz to, ka situācija atrisināsies pati no sevis, bet mums ir jābūt atbildīgiem, jo sevišķi pret bērniem. Tā ir dubultatbildība gan no sabiedriskā transporta vadītāja, gan no līdzcilvēku jeb pasažieru puses,” apgalvo Balodis.

Svarīgākais pamatnosacījums, piedāvājot palīdzību bērniem, tai skaitā bērniem ar invaliditāti, ir komunikācija. Apzinoties, ka sabiedrība ne vienmēr zina, kā komunicēt ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, apvienība “Apeirons” atgādina, ka pieejami dažādi tehnoloģiski rīki, kas var palīdzēt šādās situācijās. Piemēram, Zīmju valodas centrs piedāvā bezmaksas pakalpojumu, ar kura starpniecību var sazināties ar zīmju valodas tulku, kurš pārtulko nepieciešamo informāciju, piemēram, autobusa šoferim. “”Apeirons” pasažieru pārvadātājiem piedāvā apmācības, kurās šādas komunikācijas nianses tiek izrunātas, kā arī tiek izskaidrots, kā pareizi palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, kas pārvietojas sabiedriskajā transportā. Nav viena standarta risinājuma, kā rīkoties, tādēļ apmācībās izejam cauri dažādām problēmsituācijām, ar ko vadītāji jau ir saskārušies, kā arī modelējam paši savas situācijas, piedāvājot dažādus risinājumus,” stāsta Balodis.

Pārvadātāju atbildība ir nodrošināt vadītājiem pietiekamas zināšanas par to, kā rīkoties, ja problēmsituācijā nonācis cilvēks ar invaliditāti. Fiziskās drošības jautājums sabiedriskajā transportā ir īpaši aktuāls bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, jo par nokļūšanu transportlīdzeklī un tehniskā nodrošinājuma stiprināšanu atbild transporta šoferis. Vadītājam ir jāpārliecinās par to, lai pasažieris ir apsēdies droši, un straujas bremzēšanas vai braukšanas uzsākšanas gadījumā pasažieris neapgāzīsies un nesavainos sevi. Tikpat nozīmīga ir nākamo pieturvietu laicīga atskaņošana un attēlošana, lai vājredzīgie un vājdzirdīgie pasažieri laikus būtu informēti par atrašanās vietu.

Neatkarīgi no tā, vai atvasei ir invaliditāte vai nav, vecāku uzdevums ir iemācīt ceļu satiksmes principus, kā arī problēmsituāciju potenciālos risinājumus. “Jāiziet vienu, divas vai pat desmit reizes vienu un to pašu maršrutu. Ir dzirdētas situācijas, kurās viss ir pārrunāts, taču sabiedriskais transports apstājas 15 metrus pirms pieturas, bērns izkāpj ārā, un viņam šķiet, ka atrodas citā lokācijā, tādēļ nezina, kā tālāk rīkoties un ko darīt,” stāsta Balodis. Tāpat apvienības pārstāvis uzsver, ka galvenais šādās situācijās ir komunikācija. Ja pieturā vai transportā tiek manīts apjucis bērns, tad nekautrējoties būtu jāpieiet klāt un jānoskaidro, vai viss ir kārtībā. Zinot, ka šādas situācijas varētu notikt, vecākiem ir jāiemāca bērnu rīkoties ar telefonu. Mētelī, jakā vai cepurē iešūta zīmīte ar nepieciešamajiem telefona numuriem ļaus bērnam stresa situācijā piezvanīt vecākiem vai arī nodot šos tālruņa numurus kādai citai personai, kas sazināsies ar vecākiem.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” vērš uzmanību, ka invaliditāte var izpausties dažādās formās, taču, jāatceras, ka cilvēki ar invaliditāti ir daļa no sabiedrības, un viņiem ir tiesības uz patstāvīgu dzīvi, tostarp pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas var būt liels solis, lai bērni ar invaliditāti adaptētos sabiedrībā. “Tam, ka bērnam ir iespēja patstāvīgi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir ļoti daudz ieguvumu. Tā ir brīvība, neatkarība un iespēja pašam pieņemt lēmumus, kas var palīdzēt labāk sagatavoties dzīvei,” saka Balodis. Tikpat nozīmīgi ieguvumi, biežāk ikdienā redzot cilvēkus ar invaliditāti, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, ir visai sabiedrībai kopumā – tas ir ceļš uz vienlīdzīgu, iekļaujošu un izglītotu sabiedrību.

Labklājības ministrija izveidojusi informatīvi izglītojošo video materiālu par piekļūstamas vides veidošanu

Labklājības ministrija sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO” izveidoja informatīvi izglītojošo video materiālu par piekļūstamas vides veidošanu.

Video materiāls ir izveidots, lai veicinātu vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem un tādējādi veidotu iekļaujošu vidi un sabiedrību.

Video materiālā ir iekļauti ieteikumi, kas aptver dažādus būves un informācijas piekļūstamības aspektus – pieeju un piekļuvi ēkai, pārvietošanos telpās un starp stāviem, tostarp piekļūstamas sanitārtehniskās telpas, drošību un evakuāciju, skaņas, vizuālo un taktilo informāciju, iekārtojumu un aprīkojumu telpās.

Ministrija aicina ikvienu iepazīties ar video materiālā iekļautiem ieteikumiem un praktiski pielietot tos, lai veidotu iekļaujošu vidi un sabiedrību.

Video materiāla saturs ir izstrādāts Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)” ietvaros. 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/labklajibas-ministrija-izveidojusi-informativi-izglitojoso-video-materialu-par-pieklustamas-vides-veidosanu-10112022

Lsm.lv: Bipolārie traucējumi – no depresijas līdz vēlmei «gāzt kalnus». Skaidro psihiatrs

“Bipolāri afektīvie traucējumi ir diezgan smags traucējumu veids, kurā ik pa laikam mainās garastāvoklis, kad kaut kādā brīdī ir depresija, kura kādu laiku norit, bet tad pāriet mānijas periodā,” skaidroja Trimda.

Viņš norādīja, ka bipolāri afektīvie traucējumi nav vieglas garastāvokļa svārstības, kad mazliet drūmāks garastāvoklis pārmainās uz priecīgu, kas bieži tiek novērotas, piemēram, pusaudžiem.

“Garastāvokļa svārstības iederas pusaudžu periodā, bet

te vairāk stāsts ir par to, ka tas traucē ikdienā, ka tie depresijas periodi ir tik smagi, ka cilvēks nevar aiziet uz darbu, viņam ir grūtības izveidot attiecības, un viņš pats jūtas ļoti slikti,” skaidroja Trimda.

Savukārt mānijas periodā cilvēkam ir ārkārtīgi liela enerģija, iedvesma, grandiozi plāni, bieži arī vēlme tērēt naudu, investēt, iesaistīties projektos.

Garastāvoklis bipolāro traucējumu iespaidā mainās tik ļoti krasi, ka viens un tas pats cilvēks liekas kā divas pilnīgi atšķirīgas personības. Garastāvoklis cilvēkiem, kuriem diagnosticēti bipolāri afektīvie traucējumi, var mainīties un saglabāties konkrētajā fāzē gan pāris stundas, gan pāris nedēļas, bet pārmaiņas, kad tās notiek, ir acīmredzamas.

“Cilvēki ļoti cieš. Depresijas periodā cilvēks ir pārņemts ar visu, kas ir depresijā, ar vainas sajūtu, zemu pašvērtējumu, kaunu pašam par sevi. Un mānijas periodā var teikt, ka notiek tieši pretējais, – vainas sajūta pazūd, cilvēks ir visu varošs un kalnus var gāzt,” skaidroja psihiatrs.

“Mānijas periodi ir pat bīstamāki, jo sanāk, ka cilvēks vienkārši vairs nav kontaktā ar realitāti. Katrā ziņā tās ir milzīgas ciešanas. Tā ir diagnoze, kurā pavisam noteikti jālieto medikamenti,” viņš uzsvēra.

Lai gan pusaudžu gados iespējams manīt zināmas bipolāri afektīvo traucējumu iezīmes, pati diagnoze tiek uzstādīta cilvēkam tikai pieaugušā vecumā. Bieži vien bipolāri afektīvie traucējumi tiek diagnosticēti ārkārtīgi radošām personībām, māksliniekiem un mūziķiem.

“Radošums ir veids, kā atbrīvoties no spriedzes, kas radusies dažādu iekšējo konfliktu rezultātā, un tad mēs, protams, varam baudīt mākslu. Man prātā uzreiz nāk viena māksliniece Japānā, kurai gan ir šizofrēnija, kuras mākslas darbus pērk par miljoniem, bet viņa smagi cieš,” stāstīja Trimda.

Teorijas par to, kas izraisa bipolāros traucējumus, apskata dažādus faktorus, – gan iedzimtību, gan cilvēka bioķīmiju, gan psiholoģiskos apstākļus bērnībā.

“Pašlaik, piemēram, ir gēnu teorijas par to, ka ir vairākas hromosomas, kas ir iesaistītas šajā procesā. Uz to norāda arī tas, ka, ja no monozigotu [identiskajiem] dvīņiem vienam ir bipolāri afektīvie traucējumi, tad otram arī 40% gadījumos tie būs. Tas nozīmē, ka to pārnes gēni,” stāstīja Trimda.

“No psiholoģiskiem cēloņiem prātā nāk iespējamais faktors, ka cilvēks ir piedzīvojis bērnībā krasas pārmaiņas. Teiksim, ja vecāki ir alkohola atkarīgie, gaišajos brīžos viss ir labi, bērns saņem dāvanas, naudu vai uzslavas, bet pienāk brīdis, kad vecāki sāk lietot alkoholu un bērnam atkal pavisam cita pieredze ir. Tās svārstības varētu būt, ka tās bērns pārņem vēlāk dzīvē,” skaidroja ārsts.

Tas, ko var darīt bipolāri afektīvo pacientu tuvinieki, ir, pirmkārt, radīt drošības sajūtu un nepārmest šiem cilvēkiem par sajūtām, kuras viņi nespēj kontrolēt.

“Ja mēs runājamies ar cilvēku, kuram ir bipolāri afektīvie traucējumi, pavisam noteikti viņš jūtas nedrošs, un viņam noteikti būs bail, ja kāds viņu vainos, kauninās vai pārmetīs kaut ko,” skaidroja Trimda.

Nākamais būtiskais solis ir pieņemšana un ticēšana tam, ko stāsta cilvēks ar bipolāri afektīviem traucējumiem.

Tāpat svarīgi ir izvairīties no lieku padomu došanas.

“Padomu došana ir veids, kā otram iedot sajūtu, ka viņš ir kā mazs bērns. Jau tā viņam ir slikti, bet kāds viņam vēl padomus dod, – tad viņš jūtas pavisam bezspēcīgs. Varbūt var tieši otrādi, mēģināt ieraudzīt kādas labās lietas, radīt sajūtu, ka viņš ir vērtība,” ieteica Trimda.

Tāpat tuviniekiem vajadzētu uzraudzīt un motivēt pacientu lietot medikamentus un iespēju robežās apmeklēt psihoterapeitu. 

Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcijaKristiāna Lapiņa (Latvijas Radio raidījumu “Kā labāk dzīvot” un “Vai tas ir normāli” vadītāja)

LM aicina atīmēt garīgās veselības mēnesi ar izglītojošiem kino seansiem

Oktobris Latvijā un citur pasaulē ir Garīgās veselības mēnesis, tāpēc aicinām jūs apmeklēt kādu no kino gardēžu vakariem, kas notiks piecās Latvijas pilsētās – Siguldā Kino Lora, Jēkabpilī Krustpils kultūras centrs, Madonā Kinoteātris “Vidzeme”, Rēzeknē GORS Kino un Ventspilī Kino Rio, lai kopīgi uz lielā ekrāna baudītu lielisko, “Oskaram” nominēto, Norvēģijas mākslas filmu “ELLINGS” (https://youtu.be/btjxo-JbqOU).

Vakaru sāksim ar kino eksperta Sergeja Timoņina izklāstu par filmu un tās vēstījumu, turpinājumā dzirdēsiet Arvīda Denisa pieredzes stāstu par iekļaušanos sabiedrībā. Iegūsim arī īsu skaidrojumu par Labklājības ministrijas, Eiropas Savienības fondu un EEZ Norvēģijas grantu ieguldījumiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrācijā sabiedrībā. Vakara nagla – ekskluzīvs Latvijā mākslas filmas “Ellings” seanss. Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS.

NORIŠU LAIKI un BIĻETES:

SIGULDĀ, 14.oktobrī 18:00, Kino “Lora”

https://fb.me/e/2Vl0axFk2

MADONĀ, 16.oktobrī 16:00, Kinoteātrī “Vidzeme”

https://fb.me/e/5h7mbtxl0

VENTSPILĪ, 19.oktobrī 18:00, Kino “RIO”

https://fb.me/e/2jRhShU98

RĒZEKNĒ, 23.oktobrī 16:00, Latgales vēstniecībā “GORS”

https://fb.me/e/3Jg51d5gX

JĒKABPILĪ, 25.oktobrī 18:00, Krustpils Kultūras centrā

Krustpils kultūras centrs

Pasākums tiek finansēts no Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)” līdzekļiem, līdzfinansē EEZ un Norvēģijas granti.

Papildu informācija par pasākumu:  https://fb.watch/f-KeJms-xz/

 

Uz tikšanos! Un lūgums – informāciju par kino vakariem – padot tālāk!

 

Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sekretariāts

Tālr. 67021663, 67021671

spap@lm.gov.lv

Kurzemnieks: iekļaujoša nometne – ieguvums visiem

Laikraksta “Kurzemnieks” 2022.gada 4.oktora numurā aicinām lasīt Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras MIķelsones – Slavas viedokļa rakstu par iekļaujšajām jeb integratīvajām nometnēm.

Pateicamies laikrakstam “Kurzemnieks” par iespēju rakstu pārpublicēt mūsu mājas lapā.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.