Category Archives: Izglītojoši

Apeirons: informatīvi video, kā komunicēt ar cilvēkiem ar invaliditāti

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir sagatavojusi piecus pamācošus video, kā rīkoties pareizi komunikācijā ar cilvēkiem ar invadlifitāti.
Noskatoties video, Jūs uzzināsiet:
  • Kā pareizi sasveicināt cilvēku ar invaliditāti?
  • Kā rīkoties, satiekot cilvēku ar invaliditāti uz ielas? (Labo cilvēku sindroms)
  • Kas jāzina par to, kā izturēties pret cilvēka ar invaliditāti ratiņkrēslu? (kļūdas un ieteikumi)
  • Kā sarunāties ar cilvēku kuram ir invaliditāte? (Iestāžu darbinieku komunikācija)
  • Vides pieejamība un empātijas trūkums!

Šīs zināšanas noderēs ikvienam.

Informācija pārpublicēta no Apeirona kanāla Yotube platformā: https://www.youtube.com/playlist?list=PLm4eXgSwCM2HNobNIU9tOlPFZviCC3suq 

Labklājības ministrija: informācija par atbalstu pilngadīgai personai ar invaliditāti

Labklājūbas ministrija apkopojusi inforgrafikās informāciju par finansiālo, pakalpojumu, pašvaldību atbalstu un citiem atvieglojumiem pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=191984159885196&set=pcb.191984643218481

Izaicinājumi un risinājumi, uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”  komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā  “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu

Vidzeme iekļauj: iespēja iepazīt dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus Valkā

“Nebija šaubu, bija pilnīga uzticēšanās, ka tas ir pareizi, ka tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka ļoti daudz cilvēku uzskata, ka tur cilvēki ir tikai ar smagām psihiskām saslimšanām, ka viņi ir bīstami, bet mūsdienās jau pavisam citādāk uz to skatās, ja arī ir problēmas.”

Deinstitucionalizācijas process cilvēkiem ar invaliditāti ir pagrieziena punkts dzīvē, ļaujot uzsākt patstāvīgāku un daudzveidīgāku ikdienu. Tieši šādās pārdomās ar Kārlis Anitens dalījās Kristīnes Porietes mamma Skaidrīte, kuras meita apmeklē dienas aprūpes centru Valkā.

Pagājušajā vasarā Valkas novads atvēra vairākus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju, kurā šobrīd pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts/ Latvian Red Cross kopīgi ar apņēmīgiem darbiniekiem! Nu jau apritējis gads, kopš grupu māja vēra savas durvis.

.

Informācija pārpiblicēta no “Vidzeme iekļuj” lapas Facebook: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/552320706537650/

Tvnet: tests ⟩ Kad dzīvoklis ir vairāk nekā mājvieta. Vai zini, kas ir grupu māja?

Latvijā jau vairākus gadus tiek īstenotas aktivitātes, lai veicinātu cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem patstāvību un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā. Viena no aktivitātēm, ko līdzfinansē Eiropas Savienības fondi, ir grupu māju (dzīvokļu) izveide un darbība. Vienlaikus ļoti būtiska ir arī sabiedrības izpratne par šo iniciatīvu, tās nozīmi un iespējamo ieguldījumu iekļaujošākas sabiedrības veidošanā.

Vai zini, kas ir grupu māja (dzīvoklis)? Izpildi testu, pārbaudi un papildini savas zināšanas! Spied uz attēka, dodies uz Tvnet portālu un aizpildi testu!

Savukārt to, kur Kurzemes plānošanas reģionā taps vai jau ir tapuši grupu dzīvokļi, uzzini mūsu sagatavotajā digitālajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”.

Raksts pārpublicēts no Tvnet portāla: https://www.tvnet.lv/7559645/tests-kad-dzivoklis-ir-vairak-neka-majvieta-vai-zini-kas-ir-grupu-maja?qr=true

CFLA: Ventspils dienas aprūpes centra “Cimdiņš” jaunās mājas

Ventspils pilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja  un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz plašāku platību nekā iepriekš  – 373 m2.

“Cimdiņa” vadītāja Ieva Sāmīte: “Ar vārdu “Cimdiņš” Ventspilī saprot bērnus, jauniešus, tagad arī pieaugušos – cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Visbiežāk mūsu klienti ir bērni un jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. “Cimdiņa”  jaunās mājas ir izveidotas 95 klientiem – 55 bērniem un 40 personām ar garīga rakstura traucējumiem virs 18 gadiem. Dienas centrs ietver ļoti plašu pakalpojumu klāstu – ir gan attīstošās nodarbības, gan atbalsts vecākiem, gan psiholoģiskais atbalsts,mēs arī palīdzam noformēt invaliditāti, jo tas nav viegls process. Mēs darbojamies un interesējamies par visu, kas saistīts ar mūsu klientiem. Bez šī projekta nebūtu mums šāda māja, kas ir šobrīd – joprojām neredzu citu finanšu iespēju, kurā mēs varētu startēt, lai tiktu pie tik krasām izmaiņām.”

 

Vairāk par projektu – esfondi.lv.  

Jaunajās un skaistajās “Cimdiņa” telpās sociālie pakalpojumi gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem tiek sniegti projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros.

Informācija pārpublicēta no CFLA mājas lapas: https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/ventspils-dienas-aprupes-centra-cimdins-jaunas-majas

Izstrādāts rīks vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumam

Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija ir izstrādājusi vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālu rīku. Vides piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts, lai  palielinātu sabiedrībai piekļūstamo pakalpojumu un publisko ēku skaitu un sniegtu atbalstu infrastruktūras attīstības projektu īstenotājiem. Tas ļauj novērtēt vai vide un informācija ir veidota atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām vides piekļūstamības prasībām, iekļaujošā dizaina principiem un vide ir piekļūstama visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Vides un informācijas pašnovērtējums palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm noteikt ēkas stāvokli, kā arī uzskatāmi iezīmēs telpu elementus, kuros ir nepieciešami pilnveidojumi. Vienlaikus veiktie pašnovērtējumi ļaus izdarīt secinājumus par kopējo piekļūstamības nodrošināšanas progresu valsts un pašvaldību ēkās. Pašnovērtējuma anketa izstrādāta, izmantojot Ukrainas izstrādātāju Formdesigner platformu un tā ir pieejama šeit:  https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21.

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums

Aizpildot anketu, lūdzu ņemiet vērā šādus nosacījumus:

  • Par katru infrastruktūras objektu jāaizpilda viena anketa.
  • Uz jautājumiem, kuri atzīmēti ar zvaigznīti*, atbildes jāsniedz obligāti. Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde nebūs sniegta, sistēma neļaus anketu iesniegt, parādot to jautājumu sarakstu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.
  • Vietām jautājumu numerācija nav secīga. Tā tam ir jābūt un tas ir saistīts ar datu apstrādes procesu.
  • Aizpildot anketu ir iespējams atgriezties pie jau atbildētiem jautājumiem un mainīt savas atbildes, ja tas ir nepieciešams, tādējādi mainot piekļūstamības koeficienta vērtību.
  • Vieglākai anketas aizpildīšanai atsevišķiem jautājumiem ir pievienoti uznirstoši logi ar paskaidrojumiem.
  • Jautājumu un konsultāciju nepieciešamības gadījumā lūdzu sūtiet savus jautājumus uz e-pastu: Lmanketa@lm.gov.lv

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts līdzfinansētā projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2. kārta)” ietvaros. 

Izveidoti informatīvi video par jauniem sociālajiem pakalpojumiem Kurzemes reģionā – Dienvidkurzemes un Saldus novados un Ventspils valstspilsētā

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis trīs informatīvus video, lai stāstītu par jauniem sociālajiem pakalpojumiem Dienvidkurzemes un Saldus novados un Ventspils valstspilsētā. Ar video palīdzību ikvienam būs iespēja ielūkoties grupu dzīvoklī, specializētajās darbnīcās, dienas aprūpes centros, iepazīstot šos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus gan no to sniedzēju puses, gan arī to saņēmēju acīm. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros visu novadu un valstspilsētu pašvaldībās top vai ir jau tapuši jauni sociālie pakalpojumi, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kā arī bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi nozīmē, ka cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem ir iespēja saņemt tieši to atbalstu, kas viņiem nepieciešams, pēc iespējas tuvāk mājām. Kurzemes reģiona pašvaldības ir ieguldījušas un arī turpina ieguldīt daudz darba, lai taptu tik ļoti nepieciešamie sociālie pakalpojumi. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izveidojām informatīvus video, lai ļautu ikvienam gan iepazīt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu būtību, gan arī cilvēkus, kuru dzīve, pateicoties tiem, kļuvusi daudz pilnvērtīgāka un piepildītāka. Priecājamies par katru smaidu, atzinības vārdu jaunajiem sociālajiem pakalpojumiem, kas apliecina, cik nozīmīgs darbs jau ieguldīts Saldus un Dienvidkurzemes novados un Ventspils valstspilsētā. Ar tikpat lielu prieku un gandarījumu gaidīsim jaunu sociālo pakalpojumu tapšanu arī citur Kurzemes reģionā, lai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus varētu saņemt vēl vairāk cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecāku,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

  • Saldus novada pašvaldība

Saldus novadā tapuši jauni sociālie pakalpojumi – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tapis sociālās rehabilitācijas centrs, savukārt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir pieejami grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas. Aicinām iepazīties ar Rutu, kura dalās savā stāstā par dzīvi grupu dzīvoklī un dažādu iemaņu apgūšanu specializētajā darbnīcā. Rutas stāstu papildina Saldus novada pašvaldības Sociālā nama vadītāja – sociālā darbiniece Gunta Āboliņa, stāstot, ka katrs cilvēks tiek pieņemts tieši tāds, kāds viņš ir. Savā pieredzē dalās arī grupu dzīvokļa iemītniece Arlita, kura pēc pakalpojumu saņemšanas valsts sociālās aprūpes iestādē šeit sākusi daudz patstāvīgāku dzīvi sabiedrībā  un arī iepazinusies ar savu jauno dzīvesbiedru. Viņa ikdienā dodas uz nodarbībām dienas aprūpes centrā. Savukārt Plašāk par specializētajām darbnīcām, to iespējām un nākotnes iecerēm stāsta Saldus novada pašvaldības Sociālā dienesta direktore Ina Behmane.

  • Ventspils valstspilsētas pašvaldība

Ventspils valstspilsētas pašvaldībai iesaistoties projektā “Kurzeme visiem”, Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” ieguva iespēju paplašināt pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Šobrīd “Cimdiņš” nodrošina dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Iepazīstiet “Cimdiņu” un tā sniegto atbalstu, uzklausot atbalsta centra vadītājas Ievas Sāmītes – Cērpas, Gundegas, kura ir mamma bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, un Lauras un Montas, kuras apmeklē dienas centru, stāstus.

  • Dienvidkurzemes novada pašvaldība, Priekule

Priekulē, Dienvidkurzemes novadā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varēs saņemt jaunus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus. Aicinām kopā ar Dienvidkurzemes novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāju Andru Valuži, kā arī pakalpojumu saņēmējiem – Matīsu un Kitiju – iepazīt jaunos, sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus.

Informatīvie video tapuši projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Vairāk par projektu un tā kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem vai likumīgajiem pārstāvjiem varat uzzināt: www.kurzemevisiem.lv.

Savukārt plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, ko sadarbībā ar pašvaldībām 2021.gada izskaņā sagatavojis Kurzemes plānošanas reģions. Brošūra ir pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.313

No 22. aprīļa stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos (>> Nr.313), kas papildus nosaka, ka:

  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un, kuriem deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns (turpmāk- bērni), ir iespējams izmantot neierobežotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaitu, tāpat tas attiecas uz šo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;
  • pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem arī var saņemt neierobežotu individuālo konsultāciju un atbalsta grupu pakalpojumu reižu skaitu;
  • bērniem sniegtā dienas aprūpes centra pakalpojuma izdevumu kompensācijai no deinstitucionalizācijas projekta vairs nav noteikti ierobežojumi (izdevumus no projekta kompensēs atbilstoši dienas aprūpes centra pakalpojuma faktiskajām izmaksām un apjomam);
  • aprūpes mājās pakalpojumu pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem nevar saņemt vienlaikus arī ar dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumiem;
  • bērni atelpas brīža pakalpojumu nevar saņemt vienlaicīgi ar sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumiem;
  • var sniegt atbalstu arī mērķa grupas personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai, kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šī bruņotā konflikta norises laikā. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu.

 

Informāciju 21.04.2022 sagatavoja: Laine Zālīte, Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte.

Informācija pārpublicēta no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/no_ritdienas_stajas_speka_grozijumi_ministru_kabineta_noteikumos_nr_313/

 

LV portāls: cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iesaistei darbā nepieciešama plašāka līdzdalība

Kaut arī garīga rakstura traucējumi nereti ir nepārejošs un cilvēka dzīves kvalitāti ietekmējošs faktors visu mūžu, ikviens var pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā, tostarp veiksmīgi iekļauties darba tirgū, ja tiek nodrošināts cilvēka vajadzībām atbilstošs atbalsts.

FOTO: Freepik

Sabiedrība dažādi atbalsta cilvēkus ar invaliditāti – tie ir gan pabalsti, gan īpaši pakalpojumi. Taču ar to ir par maz, lai šīm personām būtu līdzvērtīgas iekļaušanās iespējas. Viena no šādām iespējām ir iekļaušanās nodarbinātībā. Tikai aptuveni 15 procenti cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem ir iesaistīti darba tirgū – secināts Saeimas Analītiskā dienesta pētījumā, kurā ir iekļauti arī vairāki ierosinājumi, kas valstij un pašvaldībām būtu jādara, lai veicinātu cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos darba tirgū.

ĪSUMĀ
  • Latvija ir parakstījusi vairākus starptautiskos līgumus, arī ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka tiesības uz darbu, kā arī pienākumu valstij nodrošināt personām ar invaliditāti iespēju iekļauties darba tirgū.
  • Iesaiste nodarbinātībā ir labākais veids, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var iekļauties sabiedrībā, turklāt arī nodrošināt sev ienākumus, lai tos neveidotu tikai pabalsti.
  • Sociālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti, nevis, ņemot vērā personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālās vajadzības, bet gan pašvaldību finansiālās iespējas vai citus faktorus.

Pēc Labklājības ministrijas (LM) datiem Latvijā 2020. gada nogalē bija 27 870 personas ar invaliditāti, kurām funkcionālo traucējumu veids saskaņā ar pamatdiagnozi ir psihiskie un uzvedības traucējumi. Reālais personu ar invaliditāti un šādu pamatdiagnozi skaits ir lielāks, jo statistikā nav iekļautas tās personas, kurām invaliditāte noteikta līdz 2011. gadam un uz mūžu. Arī Covid-19 pandēmija ir veicinājusi dažādu garīgās veselības traucējumu attīstības risku.

Darbs un pastāvīgi ienākumi ir ne tikai būtiska neatkarīgas dzīves daļa, bet arī sniedz iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem pašapliecināties un jēgpilni pavadīt laiku, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, iepazīstinot ar Saeimas Analītiskajā dienestā izstrādātā pētījuma “Personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātība Latvijā” rezultātiem, uzsvēra pētniece Inta Krūmiņa.

Iesaiste nodarbinātībā ir labākais veids, kā šīs personas var iekļauties sabiedrībā, un tādējādi arī nodrošināt sev ienākumus, kurus neveidotu tikai pabalsti. Statistika liecina, ka darbspējas vecumā ir 19 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, taču strādā tikai 15,4 procenti. Šiem cilvēkiem ir zems ienākumu līmenis, 89 procentiem tas nepārsniedz nabadzības riska slieksni.

Tas savukārt rada problēmas pārējiem ģimenes locekļiem, jo arī tuviniekiem ir apgrūtinātas iespējas iekļauties darba tirgū, ir papildu emocionālā slodze un bažas, kas notiks, ja tuviniekam vairs nespēs nodrošināt nepieciešamo aprūpi.

Latvija ir parakstījusi vairākus starptautiskos daudzpusējos līgumus, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kas nosaka pienākumu valstij nodrošināt personām ar invaliditāti iespēju iekļauties darba tirgū.

Pastāv vairāki politikas instrumenti, kurus var izmantot personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības veicināšanā: subsidētās darbavietas, kvotu sistēma, nodokļu atvieglojumi, specializētās darbnīcas, sociālā uzņēmējdarbība un atbalstītais darbs. Atšķiras tas, kā valstis kombinē šos instrumentus, respektīvi, vai tiek izmantoti visi vai tikai daži no tiem, norādīts pētījuma secinājumos.

Prasmes jāapgūst agrīnā vecumā

Latvijā, meklējot risinājumus personu ar garīga rakstura traucējumiem iesaistei nodarbinātībā, galvenā uzmanība parasti tiek veltīta personām darbspējas vecumā, tiem, kuriem pašlaik ir aktuāla iesaiste darba tirgū. Vienlaikus būtu nepieciešams veidot sistēmu, lai personas ar garīga rakstura traucējumiem jau kopš agras bērnības mērķtiecīgi tiktu virzītas uz nodarbinātību. Īpaši būtiski tas ir agrīnā vecumā. Taču ne vienmēr vecāki, kuri audzina bērnu ar speciālām vajadzībām, saskata nepieciešamību veicināt, lai bērns apgūtu kādu profesiju, iegūtu darba prasmes. Tāpēc jāstrādā arī ar vecākiem, secināts pētījumā.

Motivācija darba devējiem

Esošā darba devēju motivācijas sistēma nav pietiekami efektīva. Lai motivētu darba devējus pieņemt darbā personas ar garīga rakstura traucējumiem, būtu nepieciešams pilnveidot esošos un ieviest jaunus atbalsta mehānismus. Tie varētu būt nozīmīgi nodokļu atvieglojumi, darbnespējas lapas apmaksāšana no valsts līdzekļiem un valsts dotēta darba vadītāja jeb asistenta (mentora) nodrošināšana ilgstošu laika periodu. Nereti kā šķērslis darba devēju ieinteresētībai iesaistīties subsidētajā nodarbinātībā tiek minēts arī pārmērīgi lielais administratīvais slogs.

LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis informēja, ka normatīvajos aktos jau ir paredzēts atbalsts darba devējiem. Piemēram, viena no Nodarbinātības valsts aģentūras programmām ir atbalsts darba vietās tieši cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Kā prioritāra ir noteikta subsidētās nodarbinātības mērķgrupa – pēc speciālās izglītības iestādes absolvēšanas jauniešiem tiek nodrošināts darba vadītāja atbalsts, lai veicinātu iesaisti darbā. Prakses programmā, lai darbotos nevalstiskajās organizācijās, var apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes.

Pērn ar grozījumiem Darba likumā darba devējam tika noteiktas tiesības likumā paredzētajās situācijās pārtraukt darba attiecības arī ar darbinieku, kuram ir invaliditāte. Tādējādi ir novērsts šķērslis, kas darba devējam lika būt piesardzīgam un atturīgam, pieņemot darbā cilvēku ar invaliditāti.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka vēl arvien ir risināmi jautājumi, piemēram, valstij vajadzētu uzņemties slimības naudas izmaksas pienākumu, jo cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ievērojami biežāk nekā citiem iestājas darbnespēja, tāpēc valstij būtu jāuzņemas viņu sociālā apdrošināšana jau no pirmās darbnespējas dienas.

Pētījumā akcentēta nepieciešamība atbalstīt un attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.

Pakalpojumiem jābūt pieejamiem katrā pašvaldībā

Personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras bez būtiska atbalsta nespēj iekļauties nodarbinātībā, vajadzētu nodrošināt iespēju izmantot specializētās darbnīcas vai dienas aprūpes centra (DAC) pakalpojumu. Daudzviet Latvijā tas nav nodrošināts, atklāts pētījumā. Sociālie pakalpojumi pašvaldībās tiek sniegti, nevis, ņemot vērā personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālās vajadzības, bet gan pašvaldību finansiālās iespējas vai citus faktorus.

Deinstitucionalizācijas (DI) procesā izveidotā sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūra būtiski uzlabo pakalpojumu pieejamību, tomēr paredzamais pieprasījums ir lielāks un netiks pilnībā apmierināts. Risinājums varētu būt minimālā sociālo pakalpojumu groza ieviešana, nosakot pienākumu visām pašvaldībām, neatkarīgi no lieluma un iedzīvotāju skaita, nodrošināt tādus sociālos pakalpojumus, kuri novērš vai mazina dzīvības un veselības apdraudējumu, kā arī būtiskus sociālās funkcionēšanas ierobežojumus. Tāpat ir svarīgi nodrošināt pakalpojumus, kas sekmētu personu pāreju no specializētajām darbnīcām uz citu nodarbinātības formu.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, informējot par vairākām iniciatīvām, norādīja, ka LM kopā ar biedrību “Zelda” ir īstenojusi atbalstītās lemtspējas pilotprojektu un šogad valdībā plānots iesniegt konceptuālo ziņojumu. Šī pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā, neierobežojot šo personu rīcībspēju. Pašreiz vēl ir diskusija par to, vai par atbalstīto lemtspējas pakalpojumu būtu jāraksta jauns likums, vai tas būtu jāiekļauj Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.

Sociālo pakalpojumu un palīdzības likumā paredzēts arī noteikt sociālos pakalpojumus, kurus pašvaldībām obligāti jānodrošina. Valsts noteiktu prioritāros pakalpojumus, un tas būtu saistīts ar tiem piešķiramo budžeta finansējumu.

Šobrīd saskaņošanā ir Ministru kabineta noteikumu grozījumi saistībā ar profesionālo rehabilitāciju, kuros paredzēts noteikt, ka profesionālajā rehabilitācijā, lai saņemtu šo pakalpojumu, pamatgrupa būs cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Arī apvienības “Apeirons” pārstāvis Ivars Balodis īpaši uzsvēra pašvaldību lomu, kā piemēru minot grupu dzīvokļus, kuri tiek veidoti tādās vietās, kur 10 kilometru rādiusā nav infrastruktūras, kurā varētu strādāt vai pašattīstīties.

Jāsecina, ka (valstī) šajā jautājumā nav kopīgas politikas.

Lai cilvēks nepazūd ceļā uz darba tirgu

Lai veicinātu personu ar garīga rakstura traucējumiem iesaisti nodarbinātībā, jānovērš arī nepilnības speciālajā izglītībā. Speciālo izglītības iestāžu piedāvātās profesionālās pamatizglītības programmas nav vērstas uz to, lai izglītojamie pēc to apguves varētu strādāt apgūtajā profesijā, arī šāds atzinums minēts pētījumā.

I. Balodis, atzinīgi vērtējot LM līdz šim piedāvātos risinājumus, saskata nepietiekamu ministriju sadarbību – Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai jādomā par kopīgiem risinājumiem, lai bērni, kuri atstāj izglītības sistēmu, nokļūst darba tirgū, nevis pazūd ceļā uz to. Viņaprāt, būtu nepieciešama lielāka skaidrība, kas ir iekļaujošā izglītība, kas ir speciālā izglītība, un kā cilvēks no tām tiek virzīts turpmākajai dzīvei.

Nepieciešama lielāka skaidrība, kas ir iekļaujošā izglītība, speciālā izglītība, un kā cilvēks no tām tiek virzīts turpmākajai dzīvei.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Seipule, raksturojot pētījumā minētās (gan iekļaujošo, gan speciālo izglītību, gan profesionālo pamatizglītību) programmas, uzsvēra, ka arvien vairāk skolēnu tiek iekļaujoši izglītoti. No tiem bērniem, kuriem ir nozīmētas speciālās izglītības programmas, 62,2% mācās vispārizglītojošajās skolās. Speciālās izglītības skolās mācās 4390 bērni, pārsvarā bērni ar smagām diagnozēm, tostarp ar garīgās attīstības traucējumiem vai vienlaikus vairākiem smagiem veselības traucējumiem.

Speciālās izglītības iestādes pamatfunkcija ir vispārējās izglītības nodrošināšana. Šajā mācību gadā darbojas 43 speciālās izglītības iestādes. Pēc vispārējās pamatizglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādes var īstenot arī profesionālās pamatizglītības programmas. To veic 34 izglītības iestādes. Profesionālās pamatizglītības programmā kopā ir 163 apmācību grupas ar 743 dažāda vecuma izglītojamajiem. Tiek piedāvātas 14 profesionālās kvalifikācijas ieguves iespējas. Populārākās programmas ir ēdināšana, kokapstrāde, arī mājturība. Tiesa, ne vienmēr šiem audzēkņiem ir nodrošinātas darba iespējas. Nākamajā mācību gadā sešas kvalifikācijas programmas netiks īstenotas, jo tās vairs neatbilst tautsaimniecības nozaru vajadzībām.

Tomēr ne visās speciālajās skolās šādas programmas tiek īstenotas, jo tam nepieciešama kvalitatīvāka mācību bāze, tāpēc, kā norāda IZM speciāliste, lietderīgāk ir attīstīt sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm. Profesionālās izglītības likuma grozījumi, kas stājās spēkā 1. aprīlī, būs atbalstoši speciālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

Informācija pārpulicēta no LV portāla vietnes: https://lvportals.lv/norises/339763-cilveku-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-iesaistei-darba-nepieciesama-plasaka-lidzdaliba-2022