Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits

2020.gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.

“Lai arī 2020.gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem – vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka “Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un  Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT.  Kopumā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.

2020.gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no  ilgstošās aprūpes iestādes “Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.

“Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem.  Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT.  Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Kustība par neatkarīgu dzīvi: cilvēks aprūpes iestādē ir kļuvis par izolējamu objektu

Ilgstošas sociālās aprūpes iestādes (Pansionāti) un Covid-19. Pietiekami plaši aplūkota tēma mēdijos pēdējo nedēļu laikā. Neatstāj sajūta, ka diezgan virspusēji atspoguļota no atbildīgo amatpersonu puses, nonivelējot līdz izolācijas pasākumiem un darbinieku “bezatbildību”, strādājot vairākās darba vietās.
 

Publikācijas par pētījumiem par Covid-19 ietekmi uz ilgstošu aprūpi daudz, ir vērts palasīt. Piemēram, citējams literatūras avots : Krones T, Meyer G, Monteverde S. Medicine is a social science: COVID-19 and the tragedy of residential care facilities in high-income countries.BMJ Global Health2020;5:e003172. doi:10.1136/bmjgh-2020-003172 uzsver, ka pierādījumi liecina, ka izolācijas pasākumi šādās iestādēs nav bijuši efektīvi pat augsti attīstītās valstīs un centieni veidot “sociālo burbuli” ilgstošas aprūpes iestādes ietvaros nav devuši cerēto rezultātu. Liegums iestādēs mītošajiem cilvēkiem ilgstoši tikties ar tuviniekiem var rezultēties psihoemocionālā stāvokļa būtiskā pasliktināšanās, kas var novest pie tā sauktās “sociālās nāves”. Literatūras avots uzsver, ka tikšanās ar tuviniekiem nav bīstamāka, kā saskarsme ar medicīnas, aprūpes un citiem darbiniekiem. Lielākā problēma ir liela skaita augsta riska grupu cilvēku pulcēšana zem viena jumta. Līdz ar to atkal un atkal tiek aktualizēts jautājums par nelielu, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidi tuvākajā nākotnē. Epidemoloģiskā situācija aktualizē normalizācijas principa ieviešanas aktualitāti.

Kas mūs satrauc, domājot par Latvijas situāciju? Šad un tad tiek pieminēta infrastruktūras neatbilstība, bet konteksts vienmēr ir izolācija.

Netiek runāts par sociālās aprūpes iestāžu sadzīves infrastruktūru. Pētījumos ir uzsvērts, ka īpašs risks ir, ja ir koplietošanas guļamtelpas, koplietošanas higiēnas telpas. Latvijas gadījumā šī ir klasiska situācija, cilvēki ir sadalīti/izvietoti nodaļās, kur katrā dzīvo liels skaits (pat 50 un 70 cilvēki vienā nodaļā). Ļoti bieži nodaļai ir viena higiēnas telpa, kur cilvēkiem mazgāties, un viena vai divas tualetes telpas, kuras izmanto visi nodaļas iemītnieki. Diez vai te vajadzētu vēl ko komentēt.

Latvijā vispār nerunā, kā jūtas cilvēks. Cilvēks aprūpes iestādē ir kļuvis par izolējamu objektu ar atsevišķiem skābekļa piesātinājuma, temperatūras un elpošanas biežuma parametriem (protams, svarīgi epidēmijas laikā, bet nedrīkst aizmirst sociālos dzīves kvalitātes aspektus, kas jau institucionālās vides parastā ikdienā nav ar kvalitātes zīmi raksturojami).

Ir jāievēro gan cilvēku drošība, veicot visu nepieciešamo atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai, gan arī jādomā par cilvēku psihoemocionālo stāvokli. Parastam cilvēkam nonākot pašizolācija (uz ne pārāk ilgu laiku), apkārt ir viņa pietiekami mājīgā vide, kā arī ir dažādas nodarbes, ar kurām piepildīt laiku. Cilvēkiem institūcijās pārāk bieži izolācija rezultējas ar ilgstošu atrašanos bezpersoniskā vidē, kurā nav pat nekādu privāto lietu, kur nu vēl iespēja piepildīt laiku ar jebkādām interesēm atbilstošām aktivitātēm.

Izskan pārmetums, ka nav pietiekama daudzuma veselības aprūpes speciālistu pansionātos. Viņiem tur arī nav jābūt! Tas ir cilvēku mājoklis, diemžēl deformētā izpratnē. Katram ir jādara savs darbs. Slimnīcas taču nenodrošina, ka cilvēki ar attīstības traucējumiem tur apgūtu sadzīves iemaņas, kāpēc sociālam pakalpojumam būtu jāuzņemas veselības aprūpes funkcija. Slimnīcas arī nenodrošina senioru aktīvu novecošanās programmu īstenošanu. Ja ilgstošas aprūpes iestāde ir tik liela, kā Latvijā joprojām ir (līdz pat gandrīz 500 cilvēku vienā iestādē), tad ir ļoti grūti sniegt veselības aprūpes pakalpojumu katram individuālam cilvēkam. Ir tikai normāli, ka cilvēki saņem veselības aprūpes pakalpojumus vispārējā veselības aprūpes sistēmā.

Cilvēki aprūpes centros tiek uzskatīti par homogēnu grupu. Netiek ņemts vērā, ka iestādēs dzīvo arī jauni cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un/vai citiem funkcionāliem traucējumiem un otra lielā grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki. Dažādas cilvēku grupas ar dažādām vajadzībām un arī ar atšķirīgām vajadzībām veselības aprūpē.

Sabiedrībā psihoterapeiti ceļ trauksmi, kas notiek ar sabiedrības garīgo veselību, bet atbildīgās institūcijas ignorē to, kas notiek ar cilvēku, kuri atrodas aprūpes centros garīgo veselību un kādas sekas ilgtermiņā būs šiem cilvēkiem, kuriem jau ir garīgās veselības traucējumi. Kādi resursi būs nepieciešami un kas konkrēti būs jādara, lai cilvēku, kuri būs cietuši no ilgstošas izolācijas, garīgo un fizisko veselību stiprinātu. Diemžēl aprūpes centros ir jārunā par ļoti ilgstošu izolāciju, jo arī starp abiem Covid -19 viļņiem sabiedrība varēja ievilkt elpu, bet aprūpes centru klientu dzīve joprojām bija ļoti ierobežota (bija centri, kur arī vasarā nebija ļautas tuvinieku vizītes).

Domājot par nākotni, ir jāiegulda nelielos pakalpojumos. Tos ir arī vieglāk no epidemioloģiskā viedokļa pārraudzīt. Tāpēc pārsteidz Latvijas plāns kārtējo reizi iepludināt ilgstošas sociālās aprūpes centros daudzus miljonus, lai pielāgotu institūcijas epidemioloģiskajam apdraudējumam, citiem vārdiem sakot, veidotu izolācijas telpas (Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde 12.01.2021.).

Mēs joprojām aicinām atbildīgās amatpersonas domāt par ilgtspējīgiem risinājumiem sociālās aprūpes jomā, kas ir atbilstoši mūsdienu prasībām, ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un vienlaikus arī epidemioloģiskā apdraudējuma situācijām. Piedāvātajiem risinājumiem ir jābūt pierādījumos balstītiem un pamatotiem.

Attēls var saturēt: iekštelpās

Raksts ir  Kustības par neatkarīgu dzīvi  viedoklis un ir  ar biedrības saskaņojumu pārpublicēts no tās ieraksta sociālajā vietnē Facebook: https://www.facebook.com/lkndz/posts/1608245296028581
Pateicamies Kustībai par neatkarīgu dzīvi par šo iespēju.
 

LSM: Saldū durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs «Jumis»

Lai radītu jaunus sociālos pakalpojumus un uzlabotu esošos gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, Saldus novads ir viena no pašvaldībām, kas iesaistījusies projektā “Kurzeme visiem”. Nu durvis vēris daudzfunkcionāls rehabilitācijas centrs, specializētās darbnīcas pieaugušajiem, darbs notiek pie grupu dzīvokļu izveides.

Pēc garas darba dienas, kas aizvadīta skolā, Klāvs ar mammu atnācis uz nesen atklāto daudzfunkcionālo sociālās rehabilitācijas centru “Jumis”. Klāvs uzreiz izvēlējies atpūtu ūdens gultā sensorajā istabā. Viņam ir autisms, un mamma uzsver, ka tikai ilgstošs, neatlaidīgs un regulārs darbs ar bērnu dod uzlabojumus attīstībā.

Šādu centru Saldus novada vecāki gaidījuši ilgus gadus. Te aprīkotas septiņas telpas, kurās var saņemt rehabilitologa un psihologa konsultācijas, darboties kopā ar montesori pedagogu un ļauties mūzikas pasaulei mūzikas terapijā.

“Tikai regulāras nodarbības sniegs viņam vairāk to attīstību, nevaram atnākt piecas reizes un pusgadu nenākt, mēs arī tagad savā dienas režīmā iekļausim šo centru,” saka Klāva mamma Līga Hartmane.

Šai pašā ēkā atvērtas arī specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Soli pa solim te cilvēki iegūst iemaņas kokapstrādē, šūšanā un aušanā.

“Skrundas televīzijas” viesošanās reizē aušanas nodarbībā viņi gatavoja dziju, lai varētu ķerties pie grīdas celiņu aušanas. Ina Upeniece savam darbam izvēlējusies savīt zaļus pavedienus ar mirguļojoši pelēku.

“Lai būtu saistīts ar Ziemassvētkiem kaut kas, tāds, lai varētu ieaust tajā deķī iekšā. Es daudz esmu notamborējusi, mācos vēl zeķi adīt,” stāsta darbnīcu apmeklētāja.

“Iemācīt saprast procesu, rituālu, kārtību, tas arī viņus organizē, ka tur jāmāk malas noturēt, kā tur savieno tos diegus. Un, protams, liels prieks ir par to, ka ir tie panākumi,” saka aušanas apmācības speciāliste Agrita Rimkus.

Paralēli notiek darbs arī pie grupu dzīvokļu iekārtošanas, tie būs Lutriņos, Ezerē un Pampāļos.

“Esam sākuši ar Pampāļiem, tur jau iemītnieki dzīvo. Vakar es ar lielu prieku darbnīcās satikos ar vienu no iemītniekiem, kas ar lepnumu teica – es tagad dzīvoju dzīvoklī, nevis kopējā mājā,” atzīst Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane.

Jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesā.  Kopumā plānots investēt vairāk nekā 650 000 eiro pašvaldības un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma, tā Saldus novadā radot jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar funkcionāliem un 38 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Informācija pārpublicēta no portāla Lsm.lv, sižetu sagatavojusi Skrundas televīzija: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saldu-durvis-veris-daudzfunkcionals-rehabilitacijas-centrs-jumis.a384193/

Kurzemnieks: atvērt sirdis un durvis bērniem bez ģimenes. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Laikraksts “Kurzemnieks” publicējis Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu “Atvērt dirdis un durvis bērniem bez ģimenes”, to var atrast 2020.gada 1.decembra izdevumā. Pateicamies laikraksta “Kurzemnieks” redakcijai par iespēju rakstu pārpublicēt mūsu mājas lapā!

Saldū tapuši jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un personām ar garīga rakstura traucējumiem

Šī gada 16. novembrī svinīgi tika atklāts daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis” sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un specializētās darbnīcas pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Šie jaunie sociālie pakalpojumi nepieciešamā atbalsta sniegšanai Saldus novada iedzīvotājiem attīstīti deinstitucionalizācijas procesa ietvaros, investējot pašvaldības un ERAF līdzekļus, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā personām un bērniem ar invaliditāti.

Svinīgo atklāšanas lentu grieza Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un p/a “Saldus sociālais dienests” vadītāja Ina Behmane.

Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts uzsvēra, ka šīs centrs būs ļoti liels atbalsts mūsu novada iedzīvotājiem, kur tiks nodrošināti dažādi sociālie pakalpojumi un darbnīcas vienuviet. “Esam priecīgi, ka šis ir pirmais šāda veida centrs visā Kurzemē un tas izveidots tieši Saldū,” svinīgajā atklāšanā norādīja M.Zusts. Domes vadītājs iestādes darbiniekiem vēlēja neizsīkstošu enerģiju un veselību.

“Ar Eiropas Savienības atbalstu Saldus novada pašvaldība, iesaistoties deinstitucionalizācijas procesā un projektā “Kurzeme visiem”, ir attīstījusi jaunus, mūsu iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus. Ļoti priecājos, ka Saldū un Saldus novadā dzīvojošajiem bērniem ar FT un personām ar GRT vajadzīgais atbalsts būs pieejams pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros esam arī nodrošinājuši dažādus bezmaksas sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT, un turpināsim rūpēties, lai mūsu iedzīvotājiem būtu pieejams pēc iespējas plašāks atbalsts,” stāsta Ina Behmane, Saldus novada p/a “Sociālais dienests” direktore.

Jaunais daudzfunkcionālais sociālās rehabilitācijas centrs “Jumis”, kas atrodas  Saldū, Skrundas ielā 5, nodrošinās daudz plašākas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT). Jaunajā centrā par pašvaldības un ERAF līdzekļiem rekonstruētas un atbilstoši sociālā rehabilitācijas centra vajadzībām aprīkotas 7 telpas un vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT turpmāk varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.

Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm, būs iespēja darboties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās.

Kopumā Saldus novadā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt 651,1 tūkstoti eiro pašvaldības un ERAF finansējuma. Papildu tikko tapušajam daudzfunkcionālajam sociālās rehabilitācijas centram un specializētajām darbnīcām vēl tiek veidoti arī grupu dzīvokļi ar 24 vietām, kur personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts. Kopumā Saldus novadā tiks radītas jaunas sociālo pakalpojumu vietas vismaz 38 bērniem ar FT un 38 personām ar GRT.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā tiek attīstīti atbilstoši projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros izstrādātajam  “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”, kas paredz, ka kopumā jauni pakalpojumi bērniem ar FT un to ģimenēm, personām ar garīga rakstura traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt jau šobrīd projekta ”Kurzeme visiem” ietvaros, kura partneri ir visas Kurzemes reģiona pašvaldības, ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu, tiek kompensēti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī personām ar GRT.

Delfi: deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, uzsver Petraviča

Deinstitucionalizācijas procesā svarīga ir sabiedrības līdzdalība, atbalsts un pozitīva attieksme pret līdzcilvēkiem, uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV).

Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem katru gadu palielinās. No institūcijām uz dzīvi pašvaldībās ik gadu pārceļas vidēji 53 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, taču tikai daļa šo cilvēku ir iesaistīta deinstitucionalizācijas (DI) projektu aktivitātēs. Iespējas nodrošināt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus šiem cilvēkiem pagaidām attīstās lēnām, jo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā infrastruktūra vēl tiek veidota, DI projektu virzības gaitu skaidroja Labklājības ministrijā (LM).

Petraviča apgalvoja, ka ar iedzīvotāju neapmierinātību un nevēlēšanos pieņemt, ka arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir tiesības dzīvot sabiedrībā, bijis jāsaskaras gan deinstitucionalizācijas procesa plānošanas sākumā un plānu izstrādes laikā, gan šobrīd, kad pašvaldības sākušas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi.

Lai gan īstenotas vairākas sabiedrības informēšanas kampaņas un citi izglītojoši pasākumi, iedzīvotāju attieksme mainās ļoti lēni, bilda Petraviča.

2012. gadā, kad tika uzsākta Eiropas Savienības fondu atbalstāmo pasākumu plānošana, institūcijās pakalpojumus saņēma 4916 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, norādīja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Līdz 2023. gadam sasniedzamais mērķis ir noteikts – samazināt šādu klientu skaitu institūcijās par 1000. Šobrīd ir sasniegta gandrīz puse no plānotā rezultāta. Kā norādīja ministrijā, 2020. gada sākumā valsts finansētajās ilgstošas aprūpes institūcijās vēl joprojām dzīvoja 4445 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektos līdz 2022. gada beigām cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem plānots izveidot 150 sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu, kas dos iespēju saņemt pakalpojumus vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem. Ir plānots izveidot 57 dienas aprūpes centrus, 53 grupu mājas (dzīvokļus), 33 specializētās darbnīcas un septiņus atelpas brīža pakalpojumus, skaidroja ministrijā.

Šobrīd no plānotā ir izveidoti un reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir divi grupu dzīvokļi Valmierā un Jelgavas novadā, četri dienas aprūpes centri Jelgavas novadā, Ludzā, Ilūkstē un Rundāles novadā, kā arī trīs specializētās darbnīcas Jelgavas novadā, Ludzā un Ilūkstē.

Dažādos DI projektos līdz 2020. gada 30. septembrim sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus ir saņēmuši 580 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, 36 no tiem ir pārcēlušies no institūcijām uz dzīvi pašvaldībā. Pakalpojumu pieejamība pieaugs līdz ar jaunās infrastruktūras izveidi, un līdz 2023. gada beigām ir plānots sasniegt visus sākotnēji noteiktos DI projektu rezultātus, paredz ministrija.

LM sagaida, ka DI infrastruktūras attīstība strauji pieaugs 2021. un 2022. gadā. DI procesa ieviešanai Latvijā izveidotas trīs dažādas projektu grupas, kurām visām kopā pieejamais finansējums ir vairāk nekā 100 miljoni eiro.

Plānošanas reģionu īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2023. gada beigām ir 49 679 951 eiro, no tā šobrīd izlietoti 7 562 969 eiro. Pašvaldību īstenoto ERAF projektu kopējais pieejamais finansējums līdz 2022. gada beigām ir 54 825 653 eiro, no tā izlietoti 10 841 609 eiro. Nevalstisko organizāciju īstenotie ESF projektu kopējais pieejamais finansējums ir 4 966 963 eiro, no tā izlietoti 1 897 3449 eiro.

LM ir sagatavojusi karti “Plānotā un izveidotā infrastruktūra cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem“, kas rāda, kāda būs DI pakalpojumu infrastruktūra 2022. gadā. Ikviens LM tīmekļvietnē var sekot līdzi, kā šī karte mainās, regulāri tajā atzīmējot izveidotos pakalpojumus un to sniegšanas vietas.

Materiāls pārpublicēts no Delfi.lv: https://www.delfi.lv/news/national/politics/deinstitucionalizacijas-procesa-svariga-ir-sabiedribas-lidzdaliba-uzsver-petravica.d?id=52652203

Liepājā ieliek pamatakmeni bez vecāku gādības palikušo bērnu jaunām mājām

Šodien Liepājā tika ielikts pamatakmens dzīvojamai mājai, kas paredzēta astoņiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kuri no Liepājas Bērnunama pārcelsies uz dzīvi jaunajā ēkā jau nākamā gada rudenī.
 
 
Kā norāda Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: “Jebkurš mazais liepājnieks ir pelnījis dzīvot laimīgu dzīvi un tiesības uzaugt savās mājās ģimeniskā vidē, arī tad, ja ir palicis bez vecāku gādības, tādēļ rūpēs par bērniem, dosim viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi ģimeniskā vidē. Dzīvojamā māja Salmu ielā 53, Liepājā, nav vienkārša būve, bet arī cerība, ka Latvijā un Liepājā nākotnē visiem bērniem būs savas mājas. Lai šī māja piedzīvo daudzu laimīgu bērnu smieklus un rosību daudzu gadu garumā!”
 

Atgādinām, ka Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta personālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

 
Foto un informācija pārpublicēti no Gunāra Ansiņa, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos  sociālā tīkla Facebook ieraksta: https://www.facebook.com/100003230502365/posts/3492427650874884/

Apstiprināti grozījumi Nr.3 Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2020.gada 29.oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Veiktie grozījumi kopumā saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tomēr bija nepieciešami, saskaņotu pašvaldībās dzīvojošo bērnu ar FT un pilngadīgu personu ar GRT vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.

2017.gadā izstrādātais un 2018.gadā apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai 330 bērniem ar FT un 375 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

Kurzeme TV: Liepājā personām ar garīga rakstura traucējumiem izbūvēs specializētas darbnīcas

Aicinām iepazīties ar TV Kurzeme stāstu par topošo infrastruktūru Liepājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Infrastruktūra Liepājā un visā Kurzemes reģionā tika plānota, pētot un apkopojot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības un apkopojot tās Deinstitucionalizācijas plānā, kurš tika izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Vairākās Latvijas pilsētās tiek īstenoti projekti, kuru ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldībās tiek radīts plašāks pakalpojumu klāsts bērniem, kuri šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Projektu mērķis ir Latvijā veicināt deinstitucionalizāciju.

Arī Liepāja pašreiz iesaistījusies vairāku jaunu pakalpojumu izveidē iepriekšminētajām personām, piemēram, bērni no ārpusģimenes aprūpes varēs dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē, bet personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks izbūvētas specializētas darbnīcas.

Raksts un sižets pieejami: https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-izbuves-specializetas-darbnicas/

Informācijai
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Plašāka informācija: www.kurzemevisiem.lv.

Liepājniekiem.lv: Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem

Liepājā, Salmu ielā 53, SIA “Būvkompānija BMR” sagatavo būvlaukumu, lai sāktu likt pamatus jaunai ēkai, uz kuru pēc gada varēs pārcelties mazākie bērni, vecumā līdz 15 gadiem, no pašreizējā bērnunama Labraga ielā.

Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem
Māju jaunākajiem bērniem, kuriem nav vecāku gādības, projektēja SIA “Livland Group”. Tā atradīsies Salmu ielā 53. Mājā būs vieta astoņiem iemītniekiem un personālam. Iecerēts, ka šeit bērniem būs ģimenei pietuvināta vide. (Foto: Skice – SIA “Livland Group”)
Jaunajā mājā būs vieta astoņiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, un tajā pašvaldība vēlas radīt viņiem ģimenei pietuvinātas vides apstākļus. Pašreizējā lielā bērnunama ēka ir vien pusapdzīvota, tajā mitinās 22 bērni; bez tam šīs ēkas uzturēšana ir dārga. Turpretī jaunā būve būs pasīvā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, pastāstīja Sociālā dienesta Sociālo projektu daļas vadītājs Ainārs Bunka.

Būvniecības līgums ar “Būvkompāniju BMR” ir par 464 744,50 eiro (summa bez pievienotās vērtības nodokļa). Pašvaldība bija plānojusi būvēt divas šādas ēkas ar “ģimenei pietuvinātu pakalpojumu” bērniem, taču, tā kā attīstās audžuģimeņu kustība, bērnunamā iemītnieku ir aizvien mazāk.

Tādēļ no nodoma celt bērniem māju arī Kuldīgas ielā 20 pašvaldība atteicās jau gada sākumā. Jauno ēku pašvaldība būvē, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un tā būs pilnībā nodrošināta ar visu aprīkojumu, ieskaitot mēbeles, galda piederumus un visu citu, kas nepieciešams bērnu dzīvei un personāla darbam.

Jaunajā mītnē būs vieta divpadsmit jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Par šiem būvdarbiem konkursa piedāvājumi ir atvērti, un arī šim dzīvoklim pēc gada jābūt gatavam dzīvošanai jauniešiem.

Tuvākā gada laikā Liepājā taps vēl divi sociālas nozīmes objekti. Teodora Breikša ielā 16/20 izbūvēs specializētas darbnīcas, kurās varēs darboties 18 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, viņiem būs iespēja apgūt vienkāršas prasmes, izgatavot praktiskas un noderīgas lietas. Būvdarbu konkursa piedāvājumus pretendenti vēl var iesniegt līdz 21. oktobrim.

Savukārt Tosmarē, Viršu ielā 9/11, izveidos desmit grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem, līdzīgi kā sociālās mājas grupu dzīvokļu iemītniekiem Kuldīgas ielā 34, šī būs iespēja atstāt valsts sociālās aprūpes centrus un sākt dzīvi sabiedrībā ar sociālo darbinieku atbalstu.

Grupu dzīvokļu būvprojekts vēl nav apstiprināts būvvaldē, taču, tiklīdz tas būs noticis, pašvaldība arī plāno izsludināt tā būvdarbu iepirkumu. Grupu dzīvokļu un darbnīcu pakalpojumus divus gadus pēc objektu uzbūvēšanas segs valsts, teica A. Bunka. Pēc tam pakalpojumu izmaksas uzņemsies pašvaldība.

Visi šie četri būvobjekti ir iekļauti Liepājas deinstitucionalizācijas plānos, lai radītu jaunu infrastruktūru, kas palīdzētu cilvēkiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi sabiedrībā.

Raksts pārpublicēts no Liepājniekiem.lv. Raksta oriģināls pieejams: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/buve-maju-berniem-bez-vecakiem/

Informācijai
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Plašāka informācija: www.kurzemevisiem.lv.