Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Kurzeme TV: Liepājā personām ar garīga rakstura traucējumiem izbūvēs specializētas darbnīcas

Aicinām iepazīties ar TV Kurzeme stāstu par topošo infrastruktūru Liepājā personām ar garīga rakstura traucējumiem. Infrastruktūra Liepājā un visā Kurzemes reģionā tika plānota, pētot un apkopojot cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem vajadzības un apkopojot tās Deinstitucionalizācijas plānā, kurš tika izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Vairākās Latvijas pilsētās tiek īstenoti projekti, kuru ietvaros ar ES fondu finansējuma atbalstu pašvaldībās tiek radīts plašāks pakalpojumu klāsts bērniem, kuri šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, un personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Projektu mērķis ir Latvijā veicināt deinstitucionalizāciju.

Arī Liepāja pašreiz iesaistījusies vairāku jaunu pakalpojumu izveidē iepriekšminētajām personām, piemēram, bērni no ārpusģimenes aprūpes varēs dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē, bet personām ar garīga rakstura traucējumiem tiks izbūvētas specializētas darbnīcas.

Raksts un sižets pieejami: https://www.liepajniekiem.lv/tv-kurzeme/sizeti/liepaja-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-izbuves-specializetas-darbnicas/

Informācijai
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Plašāka informācija: www.kurzemevisiem.lv.

Liepājniekiem.lv: Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem

Liepājā, Salmu ielā 53, SIA “Būvkompānija BMR” sagatavo būvlaukumu, lai sāktu likt pamatus jaunai ēkai, uz kuru pēc gada varēs pārcelties mazākie bērni, vecumā līdz 15 gadiem, no pašreizējā bērnunama Labraga ielā.

Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem
Māju jaunākajiem bērniem, kuriem nav vecāku gādības, projektēja SIA “Livland Group”. Tā atradīsies Salmu ielā 53. Mājā būs vieta astoņiem iemītniekiem un personālam. Iecerēts, ka šeit bērniem būs ģimenei pietuvināta vide. (Foto: Skice – SIA “Livland Group”)
Jaunajā mājā būs vieta astoņiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, un tajā pašvaldība vēlas radīt viņiem ģimenei pietuvinātas vides apstākļus. Pašreizējā lielā bērnunama ēka ir vien pusapdzīvota, tajā mitinās 22 bērni; bez tam šīs ēkas uzturēšana ir dārga. Turpretī jaunā būve būs pasīvā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, pastāstīja Sociālā dienesta Sociālo projektu daļas vadītājs Ainārs Bunka.

Būvniecības līgums ar “Būvkompāniju BMR” ir par 464 744,50 eiro (summa bez pievienotās vērtības nodokļa). Pašvaldība bija plānojusi būvēt divas šādas ēkas ar “ģimenei pietuvinātu pakalpojumu” bērniem, taču, tā kā attīstās audžuģimeņu kustība, bērnunamā iemītnieku ir aizvien mazāk.

Tādēļ no nodoma celt bērniem māju arī Kuldīgas ielā 20 pašvaldība atteicās jau gada sākumā. Jauno ēku pašvaldība būvē, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un tā būs pilnībā nodrošināta ar visu aprīkojumu, ieskaitot mēbeles, galda piederumus un visu citu, kas nepieciešams bērnu dzīvei un personāla darbam.

Jaunajā mītnē būs vieta divpadsmit jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Par šiem būvdarbiem konkursa piedāvājumi ir atvērti, un arī šim dzīvoklim pēc gada jābūt gatavam dzīvošanai jauniešiem.

Tuvākā gada laikā Liepājā taps vēl divi sociālas nozīmes objekti. Teodora Breikša ielā 16/20 izbūvēs specializētas darbnīcas, kurās varēs darboties 18 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, viņiem būs iespēja apgūt vienkāršas prasmes, izgatavot praktiskas un noderīgas lietas. Būvdarbu konkursa piedāvājumus pretendenti vēl var iesniegt līdz 21. oktobrim.

Savukārt Tosmarē, Viršu ielā 9/11, izveidos desmit grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem, līdzīgi kā sociālās mājas grupu dzīvokļu iemītniekiem Kuldīgas ielā 34, šī būs iespēja atstāt valsts sociālās aprūpes centrus un sākt dzīvi sabiedrībā ar sociālo darbinieku atbalstu.

Grupu dzīvokļu būvprojekts vēl nav apstiprināts būvvaldē, taču, tiklīdz tas būs noticis, pašvaldība arī plāno izsludināt tā būvdarbu iepirkumu. Grupu dzīvokļu un darbnīcu pakalpojumus divus gadus pēc objektu uzbūvēšanas segs valsts, teica A. Bunka. Pēc tam pakalpojumu izmaksas uzņemsies pašvaldība.

Visi šie četri būvobjekti ir iekļauti Liepājas deinstitucionalizācijas plānos, lai radītu jaunu infrastruktūru, kas palīdzētu cilvēkiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi sabiedrībā.

Raksts pārpublicēts no Liepājniekiem.lv. Raksta oriģināls pieejams: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/buve-maju-berniem-bez-vecakiem/

Informācijai
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Plašāka informācija: www.kurzemevisiem.lv.

Papildina zināšanas komunikācijai ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem

Šī gada 29.septembrī Rīgā, “RB Cafe”  – īpašā vietā īpašiem cilvēkiem –  notika seminārs  Kurzemes plānošanas reģiona  un pašvaldību pārstāvjiem par komunikāciju ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT.  Seminārā tika ne tikai labāk iepazīti cilvēki ar GRT, bet arī papildinātas iemaņas komunikācijas veidošanā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Semināru atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura iepazīstināja ar projektā sniegtajām atbalsta iespējām personām ar GRT Kurzemē un deinstitucionalizācijas ietvaros topošo infrastruktūru dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Semināra turpinājumā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis  stāstīja par dažādiem GRT veidiem un komunikācijas specifiku ar cilvēkiem ar GRT, daloties arī savā plašajā pieredzē par sabiedrības izglītošanu par cilvēkiem ar GRT.

Par sabiedrības izglītošanu turpināja arī  mediju komunikācijas un prezentāciju prasmju trenere, konsultante un žurnāliste Krista Vāvere, kura ar dažādiem piemēriem skaidroja, kā veidot vēstījumus un argumentāciju darbam gan ar medijiem, gan sabiedrību kopumā. Kristas Vāveres uzdevumā semināra dalībnieki darbojās arī praktiski – izspēlēja situācijas, formulēja vēstījumus darbam ar medijiem un sabiedrību.

Pēc aktīvas darbošanās semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt pieredzes stāstus par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem. Māris Grāvis dalījās ar savu pieredzes stāstu par “RB Cafe” – sabiedrības izglītošanu un sadarbību ar medijiem. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone dalījās savā pieredzē atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar GRT Vidzemē, kā arī skaidroja, kāpēc ir būtiska komunikācija ar sabiedrību par pakalpojumiem cilvēkiem ar GRT.

Semināra dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja semināru, norādot, ka guvuši daudz vērtīgas informācijas, kas noderēs turpmākajā darbā. Tāpat viņi atzina, ka ir ļoti būtiski ne tikai pašiem aiz tik sarežģītā vārda “deinstitucionalizācija” saskatīt cilvēkus, kuriem beidzot būs iespēja dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk, saņemot sev nepieciešamo atbalstu, bet mudināt to darīt arī citus.

Projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visiem par dalību seminārā!

Saldū notiks apmācības par saskarsmi ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Šī gada 15.oktobrī Saldū notiks apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kuras  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē nodibinājums “Latvijas Bērnu bāreņu fonds”. Apmācību mērķis ir atvērt telpu diskusijai par bērnu ar FT un viņu tuvinieku situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem. Apmācības vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore,  kā arī vieslektore vairākās augstskolās un autore grāmatai “Likteņa loterija”.

Apmācības ir bez maksas un uz tām ir īpaši gaidīti pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (t.sk. speciālie pedagogi un sociālie pedagogi), interešu izglītības (t.sk. pašvaldību izglītības pārvalžu) speciālisti un citi izglītības iestāžu pārstāvji, kas strādā ar bērniem ar FT, bāriņtiesu darbinieki, policisti, tirdzniecības un pakalpojumu, sabiedriskā transporta, tūrisma un kultūras  un jomā strādājošie, kā arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji.

Norises laiks: 2020.gada 15.oktobris no plkst. 9.30 līdz 16.00

Norises vieta: Saldus, Avotu iela 12, Lielā zāle

Pieteikšanās dalībai seminārā notika līdz š.g. 9.oktobrim plkst. 17.00. Atgādinām, ka dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots, tāpēc reģistrācija pasākumam nenozīmē automātisku dalību pasākumā. Papildu norādām, ka šo apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

Visi, kuri būs reģistrējušies mācībām, šī gada 12.oktobrī saņems informāciju, vai varēs mācībās piedalīties.

Vispārējo pakalpojuma sniedzēju apmācības “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem un sabiedrības stereotipi” par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un situācijām, ar kādām varētu saskarties attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, rīko  Nodibinājums «Latvijas Bērnu bāreņu fonds» sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju.

To mērķis ir informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tai skaitā par pienākumiem un praktiskajām iespējām veidot iekļaujošu vidi bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, mikroklimata uzlabošanu starp vienaudžiem, palīdzot bērniem, ar funkcionāliem traucējumiem integrēties sabiedrībā un justies pieņemtiem gan kolektīvā, gan arī sabiedrībā kopumā.

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Papildu informācijai:

Laura Homka

Projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv

Liepāja: Deinstitucionalizācijas projektā sniedz jaunus sociālos pakalpojumus un gatavo infrastruktūru dzīvei ārpus institūcijām

Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Šonedēļ Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta 0ersonālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

Liepājas pilsētas pašvaldības foto: Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos kopā ar Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadību, iepazīstoties ar būvniecības darbiem.

Ģimeniskai videi pietuvinātu jauniešu dzīvokli, kurš paredzēts līdz 12 Liepājas Bērnunama bērniem kopā ar atbalsta personālu, plānots ierīkot daudzdzīvokļu mājas Reiņa Meža ielā 12 pašvaldībai piederošajās telpās. Plānots, ka Liepājas Bērnunama bērni uz abām jaunajām mājām varēs pārcelties 2021. gada rudenī. Bērnunama ēkas uzturēšana 22 bērniem pašvaldībai izmaksā pārāk dārgi, un tur nākotnē plānots ierīkot ilgstošas sociālās rehabilitācijas centru senioriem.

Teodora Breikša ielā 16/20 ierīkos specializētās darbnīcas līdz 20 cilvēkiem ar GRT, bet Sociālajā dzīvojamās mājas Viršu ielā 9/11 pirmajā stāvā ar atsevišķu ieeju tiks izveidoti desmit grupu dzīvokļi 16 personām no VSAC “ Kurzeme” ar kopējām telpām un telpām darbiniekiem. Iepirkums plānots oktobrī, bet būvniecības noslēgums – 2021.gada rudenī.

Liepājas pašvaldībai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā jaunas infrastruktūras izveidei kopumā plānotas investīcijas 2,6 milj. eiro apmērā, kas tiks precizētas pēc tehnisko projektu izstrādes un iepirkumu veikšanas.

DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan personas ar garīga rakstura traucējumiem un Bērnunama bērni. Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas vajadzības 79 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 50 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 27 Bērnunama bērniem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek īstenoti arī jauni sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenēm un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus līdz šā gada vasaras beigām saņēmuši 57 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bet 43 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskie pārstāvji saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumus. Pieci bērni ar funkcionāliem traucējumiem turpina saņemt Aprūpes mājās pakalpojumu, bet 40 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, kad bērni noteiktu laiku var uzturēties ārpus ģimenes speciālistu uzraudzībā. 14 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņēmušas psihologa pakalpojumu. Pakalpojumus nodrošina Sociālā dienesta ilggadējie sadarbības partneri: biedrība “Dižvanagi” un dažādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā, tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Deinstucionalizācijas process, kurš Latvijā uzsākts 2015. gada nogalē, tiek īstenots ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Tas tiks īstenots līdz 2023. gada beigām.

Raksts pārpublicēts no Liepāja.lv projekta “Kurzeme visiem” sadaļas: https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/ 

Foto pārpublicēti no Gunāra Ansiņa, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos  sociālā tīkla Facebook ieraksta: https://www.facebook.com/gunars.ansins/posts/3764768083578062

Spēks. Drosme. Enerģija – 1. diena Sarunu festivālā “LAMPA”

Aicinām noskatīties ierakstu ar Labklājības ministrijas apspriestajām tēmām sarunu festivāla “Lampa” pirmajā dienā.

Sarunu festivālā LAMPA 4.septembrī apspriedām četras tēmas:

⏰ video no 00:10:00 līdz 01:10:00 ➡️ “Veselība. Izglītība. Darbs.” Piedalās: Ilze Viņķele, Ņikita Bezborodovs, Ramona Petraviča un Ilga Šuplinska

⏰ video no 01:40:00 līdz 02:45:00 ➡️ “Pašnāvības Latvijā. Vai/kā es varu palīdzēt samazināt pašnāvību skaitu?” Piedalās: Krista Brūna, Inese Lapsiņa, Toms Pulmanis, Inese Ruka – Jansone un Jekaterina Jeremejeva

⏰ video no 03:35:00 līdz 04:45:00 ➡️ “Cilvēku ar invaliditāti privātā dzīve – vai drīkst?” Piedalās: Baiba Baikovska, Iveta Ķelle, Kristīne Balode un Daina Podziņa

⏰ skaties video no 06:35:00 līdz 07:40:00 ➡️ “Bērns un citādība” Piedalās: Kaspars Goba, Rasa Bugavičute-Pēce, Karīna Pētersone un Inga Cvetkova

Kurzemnieks: sadzirdēt otra vajadzības. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Aicinām iepazīties ar laikrakstā “Kurzemnieks”  2020.gada 19.maijā publicēto projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemē.

Liels paldies laikraksta “Kurzemnieks” kolektīvam par iespēju viedokļa rakstu pārpublicēt “Kurzeme visiem” lapā!

Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks –  ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.

“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas  saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība  savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.

Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.

“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem – 67 personām ar GRT,  158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

Noskaidroti konkursa “Viena diena manā mūžā” laureāti

Labklājības ministrijas rīkotajā konkursā skolēniem “Viena diena manā mūžā” uzvarējuši jaunieši no Valmieras, kuri, veidojot darbu par nedzirdīgu puisi, spēja saskatīt viņā nevis iedzimtu diagnozi, bet gan viņa spējas, sasniegumus, sirsnību un pašu būtiskāko – cilvēku, kas slēpjas aiz sabiedrības stereotipu radītās čaulas.

Pirmo vietu un naudas balvu – 1000 eiro (pirms nodokļu nomaksas) – ieguva autoru kolektīvs Sanija Jansone, Roberts Briediņš un Kaspars Rozītis no Valmieras ar darbu, kas stāsta par nedzirdīgu puisi Raivi, viņa ikdienu, interesēm un arī ilga darba rezultātā izkopto spēju runāt. Automašīnas vadīšana, dejas, sportošana – to visu spēj īstenot arī nedzirdīgs cilvēks, neraugoties uz citu aizspriedumiem.

Otrās vietas un 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas) ieguvēji ir Līga Runčis, Henriete Ignatjeva un Maksims Timofejevs ar videosižetu par Rēzeknes novadā dzīvojošo Iļju, kurš kā personība spēj iedvesmot apkārtējos, ir optimists un aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē, lai arī staigāt sācis vien septiņu gadu vecumā un joprojām tas viņam sagādā grūtības.

Trešās vietas ieguvēja Ieva Apšiniece no Preiļiem saņems naudas balvu 200 eiro (pirms nodokļu nomaksas). Ievas stāsts ir par to, kā optimisms, stipra griba un cīņasspars ļauj viņai cīnīties ar I tipa diabētu un baudīt ikdienu gluži tāpat kā jebkuram citam pusaudzim.

“Šis konkurss mudināja skolēnus paraudzīties uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un saskatīt to, ka arī viņu ikdiena ir gluži tāda pati kā ikvienam no mums. Ja mūsu jaunieši spēj tik dziļi un izjusti ielūkoties citādajā un izprast to, tad ir pamats cerēt, ka katra nākamā paaudze kļūs arvien brīvāka no stereotipiem, aiz  kuriem reizēm mēdz pazust svarīgākais – cilvēks,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Latvijā ir vairāk nekā 24 500 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem un 8000 bērnu, kuriem garīga rakstura vai funkcionālu traucējumu dēļ noteikta 1. vai 2. grupas invaliditāte. Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) ir saskārušies ar šādiem cilvēkiem, liecina Labklājības ministrijas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lai kliedētu nepamatotus mītus un stereotipus, kā arī veicinātu bērnu un jauniešu izpratni un izglītošanos par šo tēmu, Labklājības ministrija izsludināja konkursu 9.‒12. klašu skolēniem “Viena diena manā mūžā”, aicinot atspoguļot vienu dienu kāda īpaša cilvēka dzīvē, parādot šī cilvēka ikdienu, sapņus, talantus un pieredzi.

Kopumā vērtēšanai tika iesniegti 32 darbi. Žūrija izvēlējās desmit darbus ‒ piecus videosižetus un piecus stāstus ‒ par kuriem no 31. marta līdz 7. aprīlim ikviens varēja nobalsot mājaslapā www.cilveksnevisdiagnoze.lv, tādējādi nosakot konkursa uzvarētājus.

Ar konkursa darbiem arī turpmāk būs iespējams iepazīties: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/skolenu-konkurss/

Konkurss “Viena diena manā mūžā” norisinājās no 22. janvāra līdz 7. aprīlim, īstenojot Labklājības ministrijas kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze!”. Kampaņā stāsta par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu integrāciju sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.

Labklājības ministrijas aptauja “Iedzīvotāju informētība un izpratne par deinstitucionalizācijas procesu” veikta 2018. gada novembrī, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Delfi: krist bedrē vai lēkt tai pāri – ģimeniskas rūpes par pusaudžiem

Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimeniskā vidē, nosaka ANO Bērnu tiesību konvencija. Tas šķiet pašsaprotami, tomēr ne vienmēr šo bērniem doto solījumu ir iespējams pildīt. Vairāk nekā 6500 bērnu Latvijā nedzīvo kopā ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Pagājušā gada nogalē bērnu aprūpes iestādēs dzīvoja 618 bērni, bet pārējie – pie aizbildņiem, kas nereti ir bērnam tuvi radinieki (vecvecāki, brāļi, māsas), vai ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji (92 %) atbalsta ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā, lai viņi varētu nedzīvot institūcijā, liecina Labklājības ministrijas veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ik gadu pieaug to ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits, kam aprūpe tiek nodrošināta ģimeniskā vai ģimenei pietuvinātā vidē. 2018. gadā audžuģimenēs dzīvoja 1246 bērni, kas ir pieaugums pret, piemēram, 2016. gadu, kad audžuģimenēs bija 1193 bērni.

Valsts sniegtais atbalsts

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka Labklājības ministrija ir daudz darījusi, lai veicinātu ārpusģimenes aprūpi. Svarīgi ir veikt preventīvo darbu ar ģimenēm, lai nebūtu jāizšķiras par galējo soli – bērna izņemšanu no ģimenes. Tas nozīmē, ka riski ir jākonstatē agrīni un darbs ar ģimeni ir jāuzsāk laikus: “Būtiska nozīme ir sociālo dienestu stiprināšanai. Ir jādara viss iespējamais, lai ieviestu ģimenes asistenta pakalpojumus, lai asistents būtu kopā ar ģimeni līdz tam brīdim, kad ģimene tiek vaļā no atkarībām vai tiek iemācīta aprūpēt bērnu, un lai bērns tai nebūtu jāatņem.”

Apgalvot, ka ar pilnīgi visām problemātiskajām ģimenēm izdosies strādāt un bērni vairs vecākiem nebūs jāatņem, nevar, taču valsts pienākums ir gādāt, lai tiem bērniem, kuri dažādu iemeslu dēļ ir šķirti no bioloģiskās ģimenes, tiktu nodrošināti viņu labākajām interesēm atbilstoši apstākļi. Valstī ir izveidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas sniedz dažādu veidu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, lai pilnveidotu viņu prasmes un zināšanas bērnu aprūpes nodrošināšanā.

Lai gan vairākkārt sabiedrībā ir aktualizēts jautājums par adopcijas nozīmi pusaudžu vecuma bērniem, tomēr joprojām Latvijā galvenokārt vēlas adoptēt bērnus līdz sešu gadu vecumam bez būtiskām veselības problēmām. Saskaņā ar 2020. gada 1. marta statistikas datiem adopcijas reģistrā ir informācija par 15 adoptētāju ģimenēm, kuras izteikušas vēlmi adoptēt bērnu vecumā no 6 līdz 9 gadiem. Pusaudžus vecumā no 13 līdz 17 gadiem visbiežāk ģimenē uzņem aizbildnis, kas nereti ir šī bērna radinieks. 2018. gadā aizbildņu ģimenēs dzīvoja 2016 jaunieši vecumā no 13 līdz 17 gadiem, audžuģimenēs – 360 jaunieši, savukārt bērnu aprūpes iestādēs – 435 šāda vecuma jaunieši.

Trauslais un izaicinošais pārejas vecums

Pilngadības sasniegšana ir nozīmīgs brīdis jebkura bērna dzīvē. Dace Rence, bērnu un ģimeņu atbalsta biedrības “Miera Osta” vadītāja, uzsver, ka pusaudža vecums ir otrs straujākais smadzeņu attīstības un cilvēka ķermeņa augšanas un pārmaiņu laiks. Lai gan pusaudža uzdevums šajā dzīves posmā ir attīstīt no vecākiem atdalītu, nošķirtu personību, pārraut nabassaiti un kļūt arvien patstāvīgākam, vienlaikus tikpat nozīmīgas viņam ir drošas un stabilas attiecības, kā arī pastāvīga un nemainīga vide, kurā atgriezties un kurai piederēt.

Pusaudžiem, kuri aug mīlošā ģimenē, ir daudz vieglāk radīt šo piederības un pastāvības sajūtu. Cits stāsts ir par jauniešiem, kas aug ārpusģimenes aprūpē, jo patstāvīgas dzīves uzsākšanas brīdī visbiežāk viņiem nav neviena, kas varētu sniegt atbalstu. Apstāklis, ka bērns ir sasniedzis 18 gadu robežu, nebūt nenozīmē, ka viņš ir spējīgs pilnībā pats par sevi parūpēties un sevi uzturēt.

“Ir ļoti grūti, ja ne pat neiespējami attīstīt savu maksimālo potenciālu, domāt par izglītību, izaugsmi un veselīgu attiecību izveidi, ja smadzenes ir pastāvīgā stresa un trauksmes stāvoklī, ja nav pārliecības par apkārtējās vides drošību un pamatvajadzību nodrošināšanu,” skaidro Rence.

Pilngadību sasniegušie jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās paliek kā īpaši neaizsargāta sabiedrības grupa, jo patstāvīgas dzīves sākumā sastopas ar vairākiem izaicinājumiem, kuru risināšanai bieži trūkst materiālo resursu, praktisku zināšanu un psiholoģiska atbalsta.

Labklājības ministre uzsver, ka ir svarīgi jauniešiem – gan tiem, kas aug savā bioloģiskajā ģimenē, gan arī institūcijā – iemācīt prasmes parūpēties par sevi jau agrīnā pusaudžu vecumā, jo darīt to 16 gados ir par vēlu: “Tomēr vissvarīgākais ir, lai viņiem tiešām būtu ģimene. Lai nebūtu tā, ka, izejot no institūcijas vai ārpusģimenes aprūpes, viņiem tālāk nav, kur iet, – mājokļa nav, izglītības un darba nav. Adopcija paver iespēju viņiem iegūt ģimeni un mājas – vietu, kur vienmēr atgriezties un saņemt atbalstu jebkurā dzīves situācijā.”

Sabiedrotie – nolemtība un neticība sev

Bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ļoti izteikts ir vispārējs motivācijas trūkums, nolemtības sajūta, praktisko un komunikācijas prasmju trūkums.

“Motivācijas trūkums skaidrojams ar jauniešu iekšējo salauztību un vispārēju vienaldzību pret savu dzīvi un apkārt notiekošo. Bieži vien šiem jauniešiem nav attīstīta sistēmiskā domāšana, spēja izprast cēloņu un seku sakarību, uztvert laiku un plānot savu ikdienu un tuvāko nākotni. Ļoti reti ir manāma motivācija kaut ko sasniegt un attīstīties. Nereti viss aprobežojas ar tūlītēju vēlmju apmierināšanu. Savukārt nolemtības sajūtu rada pozitīvo piemēru un atbalsta trūkums, kā arī laikus nepamanīti bērna talanti un potenciāls. Arī ikdienas prasmju un komunikācijas iemaņu trūkums bieži vien ir rezultāts dzīvošanai aprūpes sistēmā,” skaidro D. Rence.

“Miera Osta” vadītājas praksē gan ir arī veiksmes stāsti un pozitīva jauniešu patstāvīgās dzīves uzsākšanas pieredze, taču tādi gadījumi diemžēl ir salīdzinoši retāk un bieži vien ir saistīti ar jauniešu pārcelšanos uz dzīvi Apvienotajā Karalistē vai citviet Eiropā.

No tukša trauka otram neiedosi

Lielākais izaicinājums pastāvīgas ģimenes iegūšanā pusaudzim ir viņa līdzšinējā dzīves pieredze, it īpaši, ja pusaudzis jau ir bijis vairākās ārpusģimenes aprūpes iestādēs, audžuģimenēs vai aizbildņu ģimenēs.

Pusaudzi uzņemošajai ģimenei ir jābūt psiholoģiski gatavai un informētai par piesaistes nozīmi un tās ietekmi uz bērna attīstību un smadzeņu darbību. “Tikai izprotot bērna stāstu, pārdzīvoto un tā ietekmi uz viņa uzvedību un attīstību, ir iespējams nodrošināt viņa vajadzībām piemērotu vidi, tajā pašā laikā aprūpētājam atbilstoši reaģējot uz pusaudža uzvedību,” skaidro Rence.

Diemžēl praksē ir bijuši gadījumi, ka dzīvē tik daudz piedzīvotā un pārdzīvotā dēļ pusaudži tā arī nav pratuši izveidot stabilas un tuvas attiecības ar pieaugušo – adoptētāju, audžuģimeni vai aizbildni. Rence uzsver: “Kā saka, tu nevari otram iedot to, kā tev pašam nav. Vairāki pusaudži sarunās ir atzinuši, ka daudz ērtāk un brīvāk jūtas institucionālā aprūpē un jau ierastā sistēmā, jo tur viņiem ir zināma vide un apstākļi, kuros viņi ir pieraduši uzturēties. Tādos gadījumos izaicinājums un uzdevums ir veidot šim pusaudzim ģimenes dzīvei pietuvinātu vidi.”

Atbalsts pusaudžiem

Labklājības ministre par veiksmīgu atzīst projektu “Mentoru un mājokļu atbalsts jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes”, kas tika īstenots no 2018. gada vidus līdz 2019. gada nogalei. Projektā piedalījās 29 jaunieši, kas saņēma mentora palīdzību, septiņi tika pie mājokļa. “Projekta rezultātā uzlabojās jauniešu saskarsmes prasmes, daļa jauniešu izvirzīja jaunus mērķus savā dzīvē, paaugstinājās viņu pašapziņa, viņi kļuva atbildīgāki un saprata, ka tā ir cita dzīve – dzīve, kurā var dzīvot arī bez atkarībām,” stāsta Petraviča.

Mentoru projekts šogad turpināsies, savukārt mājokļu programmai ir problēmas – Latvijā nav piedāvājuma mājokļiem, un sabiedrībā valda stereotipi, norāda Petraviča: “Cilvēki uzskata, ka bārenis nevarēs samaksāt īri, turklāt, ja viņš ir vīrietis, tur būs ballītes un nekārtības. Nākamajā plānošanas periodā ar Ekonomikas ministriju ir paredzēts rast risinājumus šai problēmai.”

Glābšanas riņķis – specializētās audžuģimenes

Ir trīs uzņemošās ģimenes statusi – aizbildnis, audžuģimene un adoptētājs. Viena no jaunākajām ārpusģimenes aprūpes formām ir specializētās audžuģimenes. Tās ir divu veidu – specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kam ir nepieciešama īpaša kopšana, un krīzes audžuģimenes, kas ir gatavas uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā.

Specializēto audžuģimeņu uzdevums ir radīt apstākļus, lai bērni, kuri dažādu iemeslu dēļ ir šķirti no bioloģiskajām ģimenēm, nenonāktu bērnunamos. Krīzes situācija un dzīvesvietas maiņa bērnam var būt ļoti traumējoša pieredze, tādēļ ir svarīgi, lai bērns krīzes, kas radusies bioloģiskajā ģimenē, laikā var dzīvot ģimeniskā un drošā vidē. Uzturēšanās ģimeniskā vidē bērniem ļauj vieglāk pārdzīvot smago dzīves brīdi, justies emocionāli drošāk un vieglāk uzticēt savas sajūtas pieaugušajiem.

Ģimeniska aprūpe krīzes situācijā

Krīzes audžuģimeņu darbības būtība ir nodrošināt, lai bērns neatkarīgi no vecuma, dzimuma, dzīvesvietas un citiem apstākļiem krīzes situācijā nenonāktu institūcijā, bet gan ģimenei pietuvinātā vidē. Šādas audžuģimenes ir gatavas uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, arī naktīs un nedēļas nogalēs.

Esošais regulējums paredz, ka krīzes audžuģimene bērnu uzņem uz laiku līdz 30 dienām, ar iespēju pagarināt bērna uzturēšanās termiņu līdz 12 mēnešiem. Latvijas SOS Bērnu ciematu bērnu interešu aizstāvības speciāliste Linda Zīverte stāsta, ka praksē bērns krīzes audžuģimenē var atrasties no dažām stundām līdz pat vairākiem mēnešiem, kamēr tiek rasti tālāki risinājumi – atgriešanās bioloģiskajā ģimenē, nonākšana aizbildnībā, adopcijā vai audžuģimenē, kura uzņemas ilgstošākā laika periodā sniegt bērnam mājas. Viņu praksē ir arī gadījums, kad krīzes risinājums pārvēršas par pastāvīgo risinājumu un bērns turpina dzīvot šajā ģimenē ilgu laiku, kamēr bērnam tiek rasts viņa interesēm atbilstošs alternatīvs risinājums.

Krīzes audžuģimenei ir svarīgi veicināt bērna un bioloģisko vecāku attiecību saglabāšanu, regulāri sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem, kā arī sagatavot bērnu nonākšanai ārpusģimenes aprūpē, ja nenotiek bērna atgriešanās savā līdzšinējā bioloģiskajā ģimenē. Zīverte uzsver, ka tieši sadarbības aspekts ir izšķirošais faktors. Bērna uzturēšanās ilgums krīzes audžuģimenē nav atkarīgs no audžuģimenes, bet gan no operatīvas profesionāļu sadarbības un krīzes situācijas atrisināšanas.

Valsts noteiktās prasības paredz, ka par specializēto krīzes audžuģimeni var kļūt ģimene, kurai ir vismaz trīs gadu ilgs audžuģimenes darba stāžs. Lai krīzes audžuģimene varētu pilnvērtīgi darboties, vienam no vecākiem bērna aprūpe ir pilna laika nodarbošanās – viņi ir gatavi uzņemt un aprūpēt ģimenē bērnus jebkurā laikā, viņi ir pieejami un klātesoši bērniem, kā arī motivēti sniegt viņiem drošu vidi.

“No mūsu līdzšinējās pieredzes redzam, ka par krīzes audžuģimenēm kļūst ļoti pieredzējušas audžuģimenes, kuras vienlaikus ar citiem ģimenē augošiem audžubērniem ir gatavas atvērt savas mājas durvis arī bērniem, kuri nonākuši akūtā krīzē un kuriem steidzami tiek meklētas mājas,” stāsta Zīverte.

SOS Bērnu ciematu Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs “AIRI vecākiem” Valmierā pašlaik strādā ar trim krīzes audžuģimenēm, kuras aizvadītajā gadā uz īsāku vai ilgāku laiku uzņēmušas sešus bērnus, bet šogad uzņemti vēl divi bērni. Savukārt Gulbenes “AIRI vecākiem” centrā pagājušajā gadā apmācīja vēl divas šāda veida audžuģimenes.

Būt par krīzes audžuģimeni un uzņemt pusaudzi

Ieva un Varis Celitāni-Būmaņi no Cēsīm ir viena no pirmajām krīzes audžuģimenēm Latvijā. Viņiem ir sanācis krīzes situācijā pieņemt gan mazākus bērnus, gan arī pusaudžus. Vai šīs abas situācijas ir atšķirīgas? Jā, protams!

Ieva stāsta: “Uzņemt pusaudzi ir lielāks izaicinājums – var gadīties ļoti mierīgs, atsaucīgs un visādi citādi brīnišķīgs bērns, bet var gadīties arī pusaudzis ar pārejas vecumam raksturīgajiem niķiem un stiķiem. Kad krīzes situācijā uzņēmām 12 gadus vecu meiteni, viņa ļoti ātri iejutās un pieķērās, uzreiz vēlējās saukt mani par mammu – tas bija ļoti sirsnīgi, un bija viegli ātri nodibināt saikni ar šo meiteni. Taču ar laiku parādījās arī ēnas puse, proti, viņa bija tikpat atvērta arī pret svešiniekiem un cilvēkiem, kuriem nevajadzētu zināt tik daudz par mūsu ģimeni, cik viņa būtu vēlējusies izstāstīt. Tomēr mēs pacietīgi ar viņu strādājām un guvām panākumus. Ja salīdzina brīdi, kad meitene ienāca mūsu ģimenē, un brīdi, kad viņa devās prom, būtiskākā atšķirība bija tā, ka viņa bija iemācījusies atšķirt labo no ļaunā, izvērtēt patiesu vajadzību no untumainas iegribas, viņa iemācījās vairāk savaldīt emocijas un kļuva nosvērtāka. Es biju vienlaikus gan mamma, gan psihologs.” Ievai joprojām ir cieša saikne ar šo meiteni, un abas par to ir ļoti priecīgas.

Riska faktors, uzņemot ģimenē pusaudzi, ir arī viņa ietekme uz citiem jau ģimenē esošajiem bērniem. Kā piemēru Ieva min reiz krīzes situācijā uzņemtu puiku, kurš ātri kļuva par paraugu viņas pašas agrīnajam pusaudzim. “Mans bērns, kā jau bieži vien arī citi, šo nedaudz vecāko puiku uzskatīja par savu paraugu, bet diemžēl vispirms viņš pārņēma sliktās lietas,” viņa atklāj. Ieva uzsver, ka, pieņemot ģimenē pusaudzi, tas ir liels darbs ne tikai ar šo bērnu, bet arī ar pārējiem, kā arī pašiem ar sevi. Bieži vien arī bioloģiskajās ģimenēs labvēlīgos apstākļos vecākiem ar pusaudžiem ir ļoti daudz jāstrādā, lai ieaudzinātu viņos atbildību, cieņu un morāles principus.

Kā krīzes audžuģimene Ieva un Varis saņem finansiālu atbalstu gan no valsts, gan no Valmieras SOS Ģimeņu atbalsta centra, kas informē par pieejamajiem kursiem un semināriem un sniedz nepieciešamo psiholoģisko atbalstu. Liels atbalsts ir arī valsts noteiktais atalgojums, kas ļauj Ievai būt par pilna laika mammu. Tomēr rūgtumu sirdī rada tas, ka krīzes audžuģimenes, iespējams, vēl nav guvušas atsaucību visās institūcijās, jo Ieva ir dzirdējusi gadījumus, kad bērns krīzes situācijā tomēr ir ievietots institūcijā, nevis nogādāts kādā no krīzes audžuģimenēm. Tomēr Ieva tic, ka ar laiku tas mainīsies!

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija atbalsta krīzes audžuģimeņu attīstību Latvijā un aicina visas iesaistītās puses strādāt, lai veicinātu šīs specializācijas ieviešanu praksē un nostiprināšanos. Šī jautājuma risināšanā ļoti svarīga ir vienota izpratne, sadarbība starp iesaistītajām institūcijām un atbalsts ģimenēm.

Raksts tapis Labklājības ministrijas kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze!” ietvaros, kurā runā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu veiksmīgu iekļaušanu sabiedrībā, akcentējot galveno vērtību – cilvēku kā individualitāti.

Plašāka informācija par kampaņu: http://cilveksnevisdiagnoze.lv/

 

Raksts pārpublicēts no Delfi.lv: https://www.tvnet.lv/6939029/aicina-piedalities-testa-un-kliedet-stereotipus-par-cilveku-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-ikdienu