Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Lsm.lv: jāmācās gatavot un iepirkties – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”.

Jāmācās gatavot, iepirkties un rēķināt budžetu – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”

Baiba un Lauris, grupu dzīvokļu iemītnieki

Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.

Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”

Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”

Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”

Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot  viegli.

Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”

Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”

Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”

Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes  liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju,  arī viņš līdz šim mitis pansionātā.

Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”

Māris, grupu dzīvokļu iemītnieks

Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.

“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.

Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības  “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.

“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda  Brente-Mieze.

Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.

“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”

Grupu dzīvokļi Mazsalacā

Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts  deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.

“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.

Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.

Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.

Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā aktualitātes un iepazīst Priekulē izveidotos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus

2022. gada 2.novembrī Priekulē uz šogad jau otro tikšanos pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību, to bērnu aprūpes centru un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par 2021. – 2027. gada fondu plānošanas periodā iecerētajiem ar DI saistītiem vai līdzīgiem pasākumiem, kuros atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības, NVO, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Tikšanās turpinājumā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazīti Dienvidkurzemes novada pašvaldības izveidotie sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Priekulē – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas.

Tikšanās sākumā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un Invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane iepazīstināja ar ministrijas plānotajām Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanās fonda (ANM) investīcijām 2021.-2027. periodā. Viņa skaidroja, ka pašvaldībās būs pieejams atbalsts Labklājības ministrijas Atveseļošanas fonda (ANM) investīcijās Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumiem, lai veicinātu publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un ar invaliditāti, kā arī iespēja saņemt atbalstu cilvēku ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. Papildu no Labklājības ministrijas Atveseļošanās fonda būs pieejams arī finansējums jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstībai pensijas vecuma cilvēkiem. Savukārt no ES fondu investīcijām atbalsts pašvaldībām plānots sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (GRT), sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai cilvēkiem pensijas vecumā, jo īpaši ar demenci, vai ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem.  No ES fondiem pašvaldībām iecerēts arī atbalsts  jaunu pieeju un inovāciju attīstīšanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā vairākām mērķgrupām:  cilvēkiem ar FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar demenci un viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, ielu bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarībām, kā arī  cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietas. K.Lasmane norādīja, ka šobrīd turpinās darbs pie projektu atlases kritērijiem un dažādu normatīvo regulējumu sagatavošanas, lai dažādās ES un ANM investīciju iespējas būtu pašvaldībām un citiem iecerētajiem finansējuma saņēmējiem pieejamas.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī infrastruktūras izveides process Kurzemes reģionā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Infrastruktūras izveide pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados, savukārt darbi turpinās Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados un Liepājas un Ventspils valstspilsētās. Ar plašāku informāciju par infrastruktūras izveides gaitu un progresu savos novados un valsts pilsētās iepazīstināja Kuldīgas, Ventspils novadu, kā arī Ventspils valstspilsētas pārstāvji.

Pēc tikšanās projekta “Kurzeme visiem” partneri devās iepazīt Priekulē šogad izveidoto dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas, kur šobrīd sociālos pakalpojumus saņem astoņi Dienvidkurzemes novada pašvaldībā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Šeit cilvēkiem  ar GRT ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties, turklāt, sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Projekta “Kurzeme visiem” partneru tikšanās darba kārtība:

Tikšanās darba kārtība

Projekta partneru tikšanās prezentācijas

Labklājības ministrijas prezetnācija: LM plānotās ES fondu un ANM investīcijas 2021.-2027. periodā Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: Projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes Kuldīgas novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā Ventspils novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Ventspils novada Ugāles pagastā Ventspils valstspilsētas pašvaldība: pašvaldības KPR DI infrastruktūras progress

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Ventas Balss: top ģimeniski mājokļi bērniem

Ventspilī, Skroderu ielā aktīvi turpinās vēsturisko namu pārbūve un restaurācija. Pēc nedaudz vairāk kā gada tā kļūs par dzīvesvietu bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes. Kurzemē šāds pakalpojums pagaidām tiks nodrošināts tikai Ventspilī un Liepājā.

Iedzīvotāji pamanījuši, ka pie ēkas Vītolu ielā 21 joprojām atrodas izkārtne, kas vēstī, ka ēku plānots pārbūvēt, lai tur nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un dzīvokļos, kas līdzinās ģimenes mājoklim. Tomēr zināms, ka, izvērtējot priekšrocības un trūkumus, pašvaldībā tika pieņemts lēmums par adreses maiņu no Vītolu ielas 21 uz Skroderu ielu 13 un 13a, jo tuvumā atrodas skolas, interešu izglītības iestādes, kā arī kultūras un sporta infrastruktūra.

Pašvaldības iestādes Ventspils osta vadītāja vietnieks Juris Tovstuļaks informēja, ka Ventspils dome septembrī pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Vītolu ielā 21 atsavināt izsoles kārtībā, un šobrīd tiek gatavota dokumentācija, lai tuvāko mēnešu laikā to virzītu pārdošanai elektroniskā izsolē.

Ventas Balss jau rakstīja, ka šogad tika uzsākta un patlaban aktīvi turpinās ēku pārbūve un vides infrastruktūras labiekārtošana Skroderu ielā 13 un 13a, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas – teritorijā, un, to pārbūvējot, jāņem vērā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes noteiktie ierobežojumi.

Komunālās pārvaldes pārstāve Zane Spudiņa skaidro, ka abām ēkām šobrīd notiek esošo pamatu pastiprināšana, kā arī jau izbūvēti jauni pamati koka ēkas piebūvei, kurā nākotnē plānots ierīkot palīgtelpas. Mūra ēkas piebūvē ievadīts siltummezgls, izbūvēti ūdens un kanalizācijas tīklu un ārējo elektrotīklu pievadi, kā arī veikta sienu pastiprināšana un jumta konstrukciju izbūve. Tā kā ēka ir sena, pastāvīgi notiek plaisu monitorings. Guļbūvē saglabāts vēsturisks manteļskurstenis, kam pabeigta pēdas pastiprināšana, savukārt šobrīd notiek darbs pie tā pamatnes atjaunošanas. Koka ēkas guļbūves daļa speciālā kārtībā demontēta un nogādāta būvnieka ražotnē Cēsīs, kur patlaban slēgtā angārā notiek guļbaļķu restaurācijas darbi. Pēcāk, ievērojot marķējumus, guļbūve tiks uzstādīta, un tam sekos jumta konstrukciju izbūve. Paralēli būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskā uzraudzība rakšanas darbiem, ko paredz īpašuma atrašanās vēsturiski nozīmīgā vietā.

Spudiņa arī zināja teikt, ka, noņemot jumta konstrukcijas, atbrīvojot ēkas no sadzīves atkritumiem un atsedzot pamatus, tika konstatēts, ka tās ir sliktākā tehniskajā stāvoklī, nekā sākotnēji tika prognozēts, jo kārtība nosaka, ka pirms būvprojekta izstrādes apsekošana tiek veikta no ārpuses un tikai vizuāli, neatsedzot konstrukcijas. Līdz ar to tiek paredzēts, ka būvniecības gaitā, visticamāk, nāksies palielināt nepieciešamā finansējuma apmēru, jo radīsies papildu izmaksas. «Šobrīd projektētāji strādā pie risinājuma, ko darīt un kā pastiprināt, lai saglabātu esošās ēkas,» turpina Komunālās pārvaldes pārstāve.

Šobrīd darbi norit saskaņā ar līgumā minētajiem termiņiem, un plānots, ka būvdarbi varētu tikt pabeigti līdz nākamā gada rudenim.

Ventspils pašvaldība šo projektu īsteno deinstitucionalizācijas programmā, kas ieviesta ar mērķi palielināt Kurzemē ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone-Slava informēja, ka Kurzemē šāds pakalpojums – dzīvokļu tipa mājokļi, lai bērniem, kas palikuši bez vecāku aprūpes, nodrošinātu ģimeniskai videi pietuvinātus ikdienas dzīves apstākļus, – tiek veidots tikai Liepājā un Ventspilī. Liepājā šim mērķim viena no infrastruktūrām jau ir izveidota, bet divas vēl top. Projekta vadītāja stāsta, ka vasarā kopā ar kolēģiem bijusi iespēja paviesoties pie Liepājas bērniem un jauniešiem, kuriem pašvaldība jau nodrošina šo pakalpojumu. «Bērni ir priecīgi, ka viņiem ir jaunas mājas,» piedzīvotajā dalījās Miķelsone-Slava, akcentējot būtiskāko – vide, kas tiek radīta, vairāk līdzinās mājām, nevis institūcijai jeb bērnunamam. Ikdiena bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem risinās līdzīgi, kā tas noris ģimenē – tiek gatavots ēdiens, notiek dzīvokļa uzkopšana, gatavoti mājasdarbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dodas uz skolu un pulciņiem. Ikdienā kopā ar bērniem ir auklītes un audzinātājas.

Sākotnēji tika plānots, ka Ventspilī nepieciešams paredzēt 16 vietas āspusģimenes aprūpē esošiem bērniem, tomēr, ņemot vērā, ka pieprasījumam ir tendence sarukt, skaits tika samazināts līdz 12 vietām.

Informācija pārpublicēta no Ventas Balss portāla: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/47094-top-gimeniski-majokli-berniem

Kurzemē aicina cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem izmantot arvien plašāk pieejamos sociālos pakalpojumus

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtētajiem Kurzemes reģiona pašvaldībās dzīvojošajiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) ir pieejamas bezmaksas konsultācijas pie speciālistiem,  individuāls atbalsts un citi sociālie pakalpojumi, tai skaitā arī Kurzemes pašvaldību jaunizveidotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Lai tos saņemtu, nepieciešams pieteikties savas pašvaldības sociālajā dienestā.

“Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc aicinām cilvēkus ar GRT izmantot iespēju saņemt speciālistu konsultācijas, pakalpojumus dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās vai citus sev nepieciešamus projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, turklāt sociālo pakalpojumu saņemšanas reižu skaits ir neierobežots. Daudzviet Kurzemē jau tapusi jauna infrastruktūra sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar GRT, piemēram, grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centri un specializētās darbnīcas, kur arī sociālie pakalpojumi tiek apmaksāti no projekta “Kurzeme visiem” finansējuma,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu cilvēku ar GRT patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek kompensēta šādu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšana:

  • aprūpe mājās;
  • īslaicīga sociālā aprūpe;
  • speciālistu konsultācijas un individuāls atbalsts;
  • atbalsta grupas un grupu nodarbības;
  • pakalpojumi dienas aprūpes centros;
  • pakalpojumi specializētajās darbnīcās;
  • pakalpojumi grupu dzīvokļos.
Infografika lejupielādei .pdf formātā

Ar katru gadu, pateicoties ERAF, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, sociālo pakalpojumu pieejamība cilvēkiem ar GRT Kurzemes reģionā kļūst arvien plašāka. No kopumā 21 Kurzemes reģionā iecerētā infrastruktūras objekta cilvēkiem ar GRT atvērti jau astoņi sociālie pakalpojumi  – divi dienas aprūpes centri (Priekulē un Ventspilī), divas specializētās darbnīcas (Priekulē un Saldū) un četri grupu dzīvokļi (trīs no tiem Saldus un viens Ventspils novadā). Savukārt 2023. gadā plānots atvērt vēl 13 jaunas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados, kā arī Liepājas valstspilsētā. Plašāk par tapušo un vēl topošo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona sagatavotajā informatīvajā brošūrā “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”.

Kopumā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izvērtēti 442 gan Kurzemes pašvaldībās dzīvojoši, gan arī VSAC pakalpojumus saņemoši pieaugušie ar GRT, no kuriem šobrīd projekta kompensētus sociālos pakalpojumus saņem 167 cilvēki.  Līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi Kurzemē daudzviet Kurzemes reģionā sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar GRT kļuvuši vēl pieejamāki, tāpēc cilvēku skaits, kuri saņem projekta kompensētus sociālos pakalpojumus, katru gadu turpina pieaugt. Iecerēts, ka līdz 2023.gada izskaņai kopumā sociālie pakalpojumi Kurzemes reģiona pašvaldībās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiks kompensēti 297 cilvēkiem ar GRT.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un pilnvērtīgi aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēki ar GRT var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. GRT ir, piemēram, depresija, Dauna sindroms, autisms, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

LSM: Priekulē atver dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

17. oktobrī Priekulē atklāja dienas aprūpes centru un specializētas darbnīcas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Tur viņiem ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties. Tikmēr šo cilvēku tuvinieki var atpūsties, strādāt, pilnvērtīgi dzīvojot savu dzīvi.

Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās ir bez maksas, jo tie tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu. Deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem” līdz 2023. gadam  īsteno  Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem.

Informācija pārpublicēta no LSM mājas lapas: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/17.10.2022-atver-dienas-centru-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id274811

Projekta  “Kurzeme visiem” komanda sirsnīgi sveic Dienvidkurzemes novada pašvaldību, Priekules un tās apkārtnes iedzīvotājus ar jaunajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem!

Vēlam veiksmīgu darbu un darbošanos!

.

Labklājības ministrija aicina skolēnus piedalīties radošo darbu konkursā

Aicinām ikvienu Latvijas skolēnu, īpaši jauniešus no 7. līdz 12. klasei, piedalīties radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kura kopējais naudas balvu fonds ir 8000 eiro.

Konkurss mudina no cilvēciska un iekļaujoša skatpunkta radoši palūkoties uz līdzcilvēkiem, kuri dzīvo mums līdzās, – cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes un dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē.

NOLIKUMS

Konkursa dalības nosacījumus, darbu iesniegšanas termiņu, balvu fondu un vērtēšanas kritērijus vari iepazīt: vienlidziba.lv NOTEIKUMI.

ŽŪRIJA

Visus iesniegtos darbus pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēs radošā konkursa komisija. Pilnu žūrijas sastāvu vari iepazīt: vienlidziba.lv/ŽŪRIJA.

DARBA IESNIEGŠANA

Konkursa darbu iesniegšana no 16. septembra līdz 4. novembrim notiks tīmekļa vietnē: vienlidziba.lv/IESNIEGT DARBU.

SOCIĀLIE TĪKLI

Seko radošā konkursa “Vienlīdzība” aktualitātēm un uzzini jaunāko informāciju Labklājības ministrijas un konkursa sociālajos tīklos:

Facebook: @Labklājības ministrija un @Radošais konkurss Vienlīdzība

Instagram: @konkurss_vienlidziba

Tik Tok: @vienlidziba

PUBLICITĀTES MATERIĀLI

https://vienlidziba.lv/publicitates-materiali/

Informācija pārpublicēta no vietnes cilvēksnevisdiagnoze.lv: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/

Talsu novada vēstis: turpinās dienas aprūpes centra izveide Talsos

Informācija pārpublicēta no Talsu novada vēstu 2022. gada septembra izdevuma, 2.lpp: https://talsunovads.lv/wp-content/uploads/2022/09/TalsuNovadaZinasSEPTEMBRIS_1-20_lab.pdf

Atgādinām, ka Talsos deinstitucionalizācijas procesa ietvaros top dienas aprūpes centrs, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs iespēja pavadīt laiku saturīgi, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes un iemaņas, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā. 

Vairāk par infrastruktūru, kas top vai jau ir tapusi Kurzemes reģiona, varat uzzināt mūsu sagatavotajā digitālajā brošūrā: “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”, ko izdevām 2021.gada decembrī.

Liepājas valstspilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa klātienē iepazīstas ar jaunajiem sociālās infrastruktūras objektiem Liepājā

Šonedēļ Liepājas valstpilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa Domes deputāta Helvija Valča vadībā tikās, lai iepazītos ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā pēdējo trīs mēnešu laikā un apskatītu klātienē trīs jaunos sociālās infrastruktūras objektus – Bērnu atbalsta centru “Dzintari” , Specializētās darbnīcas un Grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros izveidoti jauni infrastruktūras objekti – Specializētās darbnīcas T.Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi Grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir gatavi pārnākt no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.

Šovasar grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 nodoti ekspluatācijā, un uz tiem 2023. gada februārī varēs pārcelties 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no VSAC «Kurzeme» filiālēm «Iļģi» un «Aizvīķi». Infrastruktūras apdzīvošana, kas bija iecerēta vasarā, šobrīd aizkavējusies vairākkārtējas aprīkojuma iepirkuma procedūras izbeigšanas dēļ atsevišķās iepirkuma daļās, lai gan iepirkumi objekta aprīkošanai tika izsludināti kopš 2021. gada oktobra. Paredzēts, ka katrā dzīvoklī būs ar mēbelēm un pirmās nepieciešamības piederumiem aprīkota virtuve, priekštelpa, guļamistaba, duša. Kā atzina grupas locekļi, kuri redzējuši grupu dzīvokļus arī citās pilsētās, Liepājā tie ir ļoti mājīgi un ir kā dzīvokļi, nevis tikai istabas ar koplietošanas telpām.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Sociālais dienests kopš pavasara piesaistījis arī astoņus sociālos mentorus no SAIF “Kurzemes ģimeņu atbalsta centrs”, lai palīdzētu cilvēkiem ar GRT, kuri dzīvos Grupu dzīvokļos, pārejas periodā iepazīt pilsētu, socializēties un pašiem sevi aprūpēt. Katram klientam sadarbībā ar mentoru joprojām tiek nodrošināts atbalsts piecas stundas nedēļā.

Ekspluatācijā nodotas arī Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20, kuras šobrīd aprīko ar mēbelēm un iekārtām, lai šā gada novembrī 18 pieaugušie ar GRT šeit varētu sākt apgūt jaunas prasmes un iemaņas sveču liešanā un papīra dizaina izstrādājumu izgatavošanā, tādējādi mēģinot arī iekļauties darba tirgū.

Kopš šā gada marta jau apdzīvota un jaunām mēbelēm aprīkota ģimeniskai videi pietuvinātā māja Salmu ielā 53 – Bērnu atbalsta centrs “Dzintari” astoņiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vēl vienas šādas mājas būvniecība tikko uzsākta Zaļās birzs mikrorajonā Kuldīgas ielā 20, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gada vasaras beigām.

Līdz šim neapdzīvotā zemes gabalā top mūsdienīga, ģimeniskai videi pietuvināta bērnu aprūpes institūcija Bērnu atbalsta centra “Dzintari” vēl astoņiem bērniem. Māja būs līdzīga iepriekšējai – energoefektīva “pasīvā” dzīvojamā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, kurā, atšķirībā no parastas ēkas, ir augsta siltumizolācija, kas ļauj samazināt siltuma zudumus. Ēka projektēta, lai vasarā nepārkarstu un ziemā neatdzistu, t.i. visu gadu bērniem būtu komfortabls iekštelpu klimats. Pie dzīvojamās ēkas būs arī saimniecības ēka, labiekārtota teritorija un smilšu seguma rotaļu laukums ar divām rotaļu iekārtām – šūpolēm un kāpšanas kompleksu.

Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “ Kurzeme visiem”.

Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas pašvaldības mājas lapas: https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Projekti/Aktualit%C4%81tes/Projekta-aktualitates-09-09-2022-1.pdf

Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv

Kopābūšanas prieks, piedzīvojumi un vasaras saule – Kurzemē notikušas 3 integratīvās nometnes

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros šī gada vasarā organizēja trīs integratīvās nometnes ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Piecu dienu nometnes “Kur tu – tur es”, “Piedzīvojumi priekam” un “Kurzemes piedzīvojums” ļāva izbaudīt patiesu kopā būšanu, dažādās aizraujošās aktivitātēs pilnveidot savas sociālās un komunikācijas prasmes kopumā 31 ģimenei jeb 90 dalībniekiem.

“Jau ceturto gadu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizējam integratīvās nometnes nedaudz neierastākā veidā – visai ģimenei. Nometnēs tiekas ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, lai kopā pavadītu laiku, iemācītos jaunas prasmes un iemaņas, kā arī iegūtu jaunus draugus. Tomēr visbūtiskākais, ko iegūst šādu nometņu dalībnieki, jo īpaši bērni un jaunieši, ir spēja pieņemt otru, fokusēties nevis uz atšķirīgo, bet vienojošo, un atbrīvoties no dažādiem aizspriedumiem. Integratīvas nometnes ir ļoti svarīgas, lai mūsu sabiedrība kļūtu izglītotāka un pieņemošāka kopumā,” skaidro Sandra Miķelsone – Slava, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja.

Lai arī šogad interesentu skaits bija rekordaugsts un vēlmi piedalīties kādā no Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”   ietvaros rīkotajām nometnēm bija izteikušas vairāk nekā 90 ģimenes, šādu iespēju saņēma 31  ģimene, jo katrā nometnē bija ierobežots dalībnieku skaits – 30 dalībnieki. Šāds dalībnieku skaits tika izvēlēts, lai nodrošinātu pēc iespējas personiskāku un ciešāku kontaktu veidošanos starp nometnes dalībniekiem.

Katrā nometnē to organizētāji – Latvijas bērnu atbalsta fonds, biedrība “Latvijas Mazpulki” un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” – radīja tādu vidi bērniem un viņu ģimenēm un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, kur dalībniekiem bija iespēja sociāli iekļauties un atrast jaunus draugus. Organizētāji nodrošināja bērniem un vecākiem darbošanos gan kopā, gan atsevišķi, paredzot iespēju saņemt gan individuālu atbalstu, gan darbu ar specialistiem grupās, piedalīties saliedējošos, prasmes un talantus attīstošos pasākumos, gan fiziskās aktivitātēs atbilstoši nometnes tēmai.

Pirmā integratīvā nometne “Kur tu – tur es” sadarbībā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu no 5. līdz 9. jūlijam norisinājās Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā, Pelčos, Kuldīgas novadā. Nometnē  kopumā 30 dalībnieki pavadīja piecas aktīvas dienas spēlēs, rotaļās un dažādās nodarbēs, savstarpēji sadarbojoties un atklājot savas unikālās spējas un iespējas. Caur iepazīšanās aktivitātēm, radošajām nodarbībām, sadarbības spēlēm, rīta rosmēm, vakara apļiem, noslēguma vakaru un noslēguma pasākumu nometnes dalībnieki labāk iepazina un apguva savas spējas darboties gan individuāli, gan grupā. Viņiem arī bija iespēja tikties ar paraolimpiešiem no Latvijas Paralimpiskās komitejas, kopā ar Latvijas galda tenisa federāciju iepazīt galda tenisa spēli.

Otrā integratīvā nometne “Piedzīvojumi priekam”, ko Kurzemes plānošanas reģions rīkoja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mazpulki”, norisinājās no 1. līdz 5.augustam Upesgrīvas pamatskolā, Uguņciemā, Vandzenes pagastā, Talsu novadā. Nometnē dažādos veidos tika pilnveidota tās 30 dalībnieku personības izaugsme, veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Visas nometnes dienas bija aizraujošas, tās dalībniekiem apgūstot dažādus, tai skaitā arī ne tik ierastus veidus, kā būt aktīviem ikdienā, labāk iepazīstot dažādas emocijas, pilnveidojot sadarbības un komunikācijas prasmes caur mūzikas un ritmikas elementiem, nodarbojoties ar keramiku, kā arī batikojot un veicot vēl daudz citu aktivitāšu.

Trešā šīs vasaras integratīvā nometne “Kurzemes piedzīvojums”, ko rīkoja nodibinājums “Palīdzēsim.lv”, notika no 8. līdz 12augustam Viesu namā „Raganas slota”, Ventspils novadā. Kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku. Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopābūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem.

Pēc visām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajām integratīvajām nometnēm Kurzemes plānošanas reģions un tā rīkotāji saņēma ļoti atzinīgus vārdus no nometnes dalībniekiem. Lieliskos piedzīvojumos, baudot vasaras sauli un kopābūšanas prieku, iegūti jauni draugi, paplašināts redzesloks, apgūtas jaunas prasmes un iemaņas, kā arī gūtas neaizmirstamas emocijas un pieredze.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnēs, kā arī Latvijas Bērnu atbalsta fonda, biedrības “Latvijas Mazpulki” un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandām par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību! Kurzemes plānošanas reģions, izvērtējot projekta “Kurzeme visiem” finanšu iespējas, apsver organizēt integratīvas nometnes arī 2023. gadā, tādējādi turpinot veicināt ģimeņu, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, iekļaušanos sabiedrībā, padarot to izglītotāku un pieņemošāku.

Integratīvas nometnes ietvaros aizraujošā piedzīvojumā dodas ģimenes no Kurzemes

Laikā no 2022.gada 8. līdz 12. augustam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Ventspils novada viesu namā “Raganas slota” notika integratīva nometne “Kurzemes piedzīvojums”, kur tikās un piecas aizraujošas dienas kopā pavadīja desmit ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Kurzemes plānošanas reģiona un nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” kopīgi rīkotajā nometnē kopumā 30 nometnes dalībnieki caur dažādām spēlēm, aktivitātēm un uzdevumiem iepazina viens otru, veidoja jaunas draudzības un sadarbības kopdarbus, kā arī lieliski pavadīja laiku.

Vecāki un bērni nodevās gan kopīgām nodarbēm, gan arī darbojās atsevišķās grupās ar dažādiem speciālistiem. Mākslas terapijas nodarbības, drona meistarklases triki, supošana, sapņu ķērāju gatavošana, ZOO apmeklējums, Montessori, ēnu teātris, darbs ar koku, burbuļošanās, pasaku terapija, “Talantu šovs” un vēl daudz citu aizraujošu aktivitāšu iespējas mijās ar vienkāršiem kopā pabūšanas mirkļiem un pieredzes apmaiņas stāstiem.

Kā nometnes noslēgumā atzina dalībnieki, tā  piepildīja daudzus lielākus un mazākus sapņus, kā arī, iespējams, kādam palīdzēja paskatīties uz savām vajadzībām un likstām no cita skatu punkta, deva iespēju nedaudz izaicināt sevi, rast jaunus resursus un smelties iedvesmu.

Kurzemes plānošanas reģions šovasar kopumā rīko 3 integratīvās nometnes ģimenēm ar bērniem ar mērķi –  veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā. Viena nometne norisinājās jūlijā, divas nometnes – augustā, tādējādi dodot iespēju piedalīties lieliskā vasaras piedzīvojumā kopumā 90 dalībniekiem.

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nometnē, kā arī nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” komandai par nometnes organizēšanu un lielisko sadarbību!