Category Archives: Deinstitucionalizācija (DI)

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Liepājā atklāts otrs ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Liepājā, Kuldīgas ielā 20 – vietā, kur vēl pagājušā gada vasarā atradās aizaugusi pļava, pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodota Liepājas Sociālais dienests Bērnu atbalsta centra “ Dzintari” otrā dzīvojamā māja. Uz šo glīto vienstāva māju jaunā gada sākumā pārcelsies astoņi bērni no ārpusģimenes aprūpes, kuri šobrīd dzīvo trīs dzīvokļos Viršu ielā 9/11, lai kopā ar atbalsta personālu turpinātu dzīvi ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Gada nogalē mājā tika veikti pēdējie mēbeļu un aprīkojuma uzstādīšanas darbi. Dzīvojamā māja Kuldīgas ielā 20 kā pakalpojumu sniegšanas vieta šonedēļ reģistrēta arī Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz ar to noslēgusies bērnu atbalsta centra “ Dzintari” pastāvīga izvietošana divās dzīvojamās mājās, no kurām viena jau kopš 2022. gada vasaras ir apdzīvota Salmu ielā 53.

Dzīvojamā ēka projektēta, ievērojot pasīvās ēkas standartus un paredzot kopējo enerģijas patēriņu ne lielāku par 120 kWh/m2. Ēkas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai tiks izmantots ģeotermālais siltumsūknis. Ēkas un teritorijas labiekārtojuma risinājumi ir pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot piekļuvi visām ēkas telpām.
Dzīvojamās ēkas platība ir aptuveni 230 m2. Teritorijā uzbūvēta arī saimniecības ēka 43,4 m2 platībā. Labiekārtota teritorija – izbūvēti laukumi un gājēju ceļi ar betona bruģakmens segumu, koka žogs ar automātiski bīdāmiem vārtiem iebraucamajam ceļam un manuāli veramiem gājēju vārtiem, apstādījumi un smilšu seguma rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām. Darbus objektā veica būvniecības firma SIA “A-J Energobūve”, būvuzraudzību nodrošināja Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Euro Lux” un autoruzraugs – SIA “Livland Group”.
Māja uzbūvēta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros, realizējot projektu Nr.9.3.1.1/19/I/033 “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai”.
Kopējās būvdarbu izmaksas bija 633 122,63 eiro (bez PVN), aprīkojuma un mēbeļu nodrošināšanas kopējās izmaksas sastādīja 37 941,84 eiro (bez PVN).

Talsu Vēstis: «Iespēju namiņā» viesojās projekta «Kurzeme visiem» dalībnieki un pārstāvji

/Foto: Edgars Lācis/

14. decembrī «Iespēju namiņā» Mīlenbaha ielā 20 ieradās Kurzemes pašvaldību pārstāvji, lai iepazītos ar tā darbību un dalītos pieredzē par sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

«Iespēju namiņā» viesojās sociālo dienestu speciālisti, attīstības un projektu nodaļu darbinieki, valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» darbinieki un Kurzemes plānošanas reģiona un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ciemiņus laipni sagaidīja sociālā darbiniece Inga Andersone — viena no centra darbinieku komandas nozīmīgajiem un neatsveramiem komponentiem, kura izstaro sirsnību, pieņemšanu un prieku. Viņa pastāstīja, ka nams klientiem durvis vēris šī gada 1. jūnijā. Tas piepildījis un attaisnojis cerības ar lielu uzviju.

«Mums ir izveidojusies ģimeniskas vides gaisotne, un ir daudzi labi rehabilitācijas pakalpojumi. Šis centrs paredzēts 15 klientiem, bet, ņemot vērā, ka ir tādi cilvēki, kuri nenāk katru dienu, kopumā apmeklētāju skaits ir lielāks. Jā, dzīvīgi šeit ir nepārtraukti. Mums bija atvērto durvju dienas, un visi, kas te atnākuši tikai paskatīties, arī palikuši.

Klienti no rīta ierodas un brokasto. Desmitos ir kāds rehabilitācijas pakalpojums vai nodarbības. Pēc tam ir pusdienas. Ēdienreizes vienmēr ir jauka kopā būšana un sadraudzība. Kā jau vienmēr — visas labākās lietas notiek virtuvē (smejas). Esam cepuši pīrādziņus, picas, kēksiņus. Viņi, piemēram, iemācās, kā gatavojas svētkiem, kas rada prieku. Pēc tam seko pēcpusdienas nodarbības, kad zīmē, līmē, veido un visādi citādi jauki pavada laiku. Ir arī brīvie atpūtas brīži. Visu dienu aktīvi darboties kādam ir par grūtu, jo cilvēki ir ar dažādām spējām un prasmēm, uztveri. Kādi pēc pusdienām aiziet pagulēt diendusu. Mums šim nolūkam ir atpūtas istaba,» pauda sociālā darbiniece.

«Iespēju namiņa» virtuvē, kā jau visās virtuvēs, notiek pašas interesantākās nodarbes. /Foto: Edgars Lācis/

Viņa parāda skaisti izrotāto egli, ko izdekorējuši namiņa klienti no pašizgatavotiem dabīgo materiālu rotājumiem. «Paši grieza, paši kaltēja un paši rotāja. Viss ir ar pievienoto vērtību. Jā, nevaru noliegt, ka iedodam brīvbrīžus arī ģimenēm, jo viegli var izdegt un izsīkt nepārtrauktās rūpēs,» atklāja Inga Andersone.

Liels atbalsts arī viens otram

Centra sociālā darbiniece dalījās savos vērojumos, ka «Iespēju namiņa» klienti veido vienu veselumu. «Viņi viens par otru rūpējas un uzmana. Rehabilitācijas pakalpojumi centriņa klientiem ir trīsreiz nedēļā. Trešdienās nemainīgi ir fizioterapija, bet otrdienās un ceturtdienās ir nodarbību cikli ergoterapijā, logopēdijā, audiologopēdijā, mūzikas terapijā, kanisterapijā. Reizi nedēļā visi dodas uz «Brīnumiņu» uz sensoro un sāls istabu. Šiem ļaudīm ļoti svarīgi ir draudzēties. Kāds kaut ko nevar pateikt ar vārdiem, bet parāda citādāk. Ja kaut kas nepatīk vai ļoti, ļoti patīk, to redz pēc emocijām. Mums ir klienti, kuri nāk katru dienu un ļoti priecājas par šo iespēju. Kādiem liekas, ka šī ir skoliņa. Es vairākkārt esmu teikusi — man šķiet, ka viņi vairāk ir iedevuši mums nekā mēs viņiem. Es jūtu, kā caur šiem klientiem man pašai mainās vērtības,» pārdomās dalījās sociālā darbiniece Inga Andersone.

Namiņā ciemojušies arī sociālās kampaņas «Iekāp otra kurpēs» dalībnieki, kad skolēni no mazajām klasēm pavadījuši laiku kopā ar centra klientiem, spēlējot spēles. «Man liekas, ka ir ļoti vērtīgi parādīt jaunajai paaudzei, ka mēs esam dažādi un ir arī šādi cilvēki. Un to, cik svarīgi ir viņus pieņemt,» atzina Inga.

Citu iestāžu pieredze ir tā, kas dod jaunas idejas pašiem, tāpēc ciemošanās vienam pie otra ir tik vajadzīga. /Foto: Edgars Lācis/

Mēs dodam, un viņi grib dot

Neviens «Iespēju namiņa» darbinieks neskaitot, kas katram jādara, jo visi kā komanda darbojas kopā. «Šeit ir kā ģimenē — ja vajag, viens otram palīdz un pastutē. Ir svētku laiks, un visiem svētku pasākuma dalībniekiem bija mēģinājums. Cik ļoti viņi cenšas! Spējas un varēšana viņiem ļoti atšķiras. Cik sirsnīgi bija skatīties, kā kāds svarīgi sariktēja, kur otram vajadzētu stāvēt. Šeit klienti ir pilngadīgas personas. Visbiežāk ģimenē galvenais aprūpētājs ir mamma. Ir tādi, kuriem tuvinieku īsti nav. Tāpēc forši, ka viņiem esam mēs. Kā jau teicu — esam kā ģimene. Ir šī piederības sajūta. Mēs dodam, un viņi grib dot. Grib, piemēram, pacienāt ar konfektēm un cepumiem. Vēlme dalīties ir tik vajadzīga!» pastāsta sociālā darbiniece Inga, bilstot arī par svarīgo kalendāru pie sienas, kurā atzīmēti jubilāri un vārdu dienu gaviļnieki. Smaidīgais Mārtiņš gaidot savus svētkus jau pusgadu iepriekš. Inga redz, cik ļoti «Iespēju namiņš» ir vajadzīgs, un īpaši priecājas par logopēdes nodošanos un vēlmi palīdzēt, kas vainagojusies rezultātiem.

Tikai kopā esam spēks

decembra vizītē «Iespēju namiņā» dzirdams, ka šāda ciemošanās vienam pie otra ir lieliska pieredzes apmaiņa, kurā smelt arī jaunas idejas.

«Kad kovidlaikā bija aizliegts darboties, notika vairāku centru sadarbība un nopietna runāšana ar Labklājības ministriju. Sapratām, ka bīstamāk ir klīst pa veikaliem un pilsētu, kur viegli saslimt, nekā turpināt darbu centros. Mēs apvienojāmies un guvām panākumus. Tikai kopā mēs esam spēks,»

atzina Maija Agatina, kura Liepājā vada dienas aprūpes centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem un arī specializētās darbnīcas.

Savukārt projekta «Kurzeme visiem» vadītāja Sandra Miķelsone-Slava pastāsta, ka ideja par projektu dzimusi jau tālajā 2014. gadā. Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu deinstucionalizācijas īstenošanai ar domu, lai šie cilvēki maksimāli dzīvotu sabiedrībā kā jebkurš cits. «2015. gadā tika izlemts, ka šis process aizsāksies ar pieciem projektiem. Te nu mēs esam «Iespēju namiņā», kurā, pateicoties šim projektam, arī sniegti dažādi pakalpojumi, kuri pašvaldībai tika apmaksāti no mūsu puses. Šī ir vairāku pušu sadarbība, kad padomāts gan par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem,» pauda projekta vadītāja.

Informācija pārpublicēta no ReTalsi portāla: https://retalsi.lv/iespeju-namina-viesojas-projekta-kurzeme-visiem-dalibnieki-un-parstavji/

Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieki iepazīst Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru

2023. gada  28. un 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji devās iepazīt Kurzemē tapušo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā tā dalībniekiem bija iespēja iepazīt dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados, ka arī Liepājas un Ventspils valstspilsētās.

VSAC “Kurzeme” speciālisti bija iesaistīti projektā “Kurzeme visiem”, sagatavojot cilvēkus ar GRT pārejai no pakalpojumu saņemšanas institūcijā uz dzīvi sabiedrībā, tāpēc viņiem bija īpašs prieks satikt savus bijušos klientus grupu dzīvokļos, uzzināt, kā viņiem klājas, un pārliecināties, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot pilnvērtīgāk, saņemot nepieciešamo atbalstu dažādu sociālo pakalpojumu formā.

Pieredzes apmaiņas pasākums sākās ar viesošanos Dienvidkurzemes novada Priekulē tapušajā dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās. Šeit sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieejami kopš 2022.gada un tos saņem  Dienvidkurzemes novadā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Ar cilvēku ar GRT ikdienu Priekulē nodrošinātajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos iepazīstināja Andra Valuže, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja.

Turpinājumā  devāmies uz Kuldīgas novada Dzeldu, kur aplūkojām grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Ar šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu iepazīstināja biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāvji, kuriem Kuldīgas novada pašvaldībās uzticējusi rūpes cilvēkiem ar GRT Dzeldā. Apmeklējām arī bibliotēku, kur šobrīd aplūkojama izstāde ar cilvēku ar GRT dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tapušajiem darbiem.

Tālāk ceļš pieredzes apmaiņas pasākuma dalībniekus veda uz Saldus novadu, kur viņus sirsnīgi – ar koncertu un dzejas vārdiem – sagaidīja dienas aprūpes centrā “Saulespuķe”. Ar centra darbību un arī citiem Saldus novadā izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem iepazīstināja Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane. Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja ielūkoties Saldus specializētajās darbnīcās.

Pirmās dienas noslēgumā arī  tika izmantota iespēja ielūkoties topošajos grupu dzīvokļos Kuldīgā, ko iecerēts atklāt līdz 2023.gada beigām. Topošās telpas grupu dzīvokļiem pasākuma dalībniekiem izrādīja Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas attīstības aģentūra” vadītājas pienākumu izpildītāja Aiga Vanaga – Poriķe kopā ar kolēģēm. Šeit jaunu mājvietu radīs cilvēki ar GRT, kuri vēl gaida iespēju, kad varēs pārcelties no VSAC uz dzīvi sabiedrībā.

Nākamā pieredzes apmaiņas pasākuma diena sākās ar viesošanos Ventspils novada grupu dzīvokļos Ugālē. Te ģimeniskā atmosfērā dzīvo cilvēki ar GRT gan no pašvaldības, gan arī iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušie.

Pēc tam Pasākuma dalībnieki devās uz Ventspili, kur kopā ar tā vadītāju Ievu Sāmīti – Cērpu iepazina Atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”  un tā sniegtos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT.

Pasākuma turpinājumā tā dalībnieki devās uz Liepāju, kur izmantoja iespēju ielūkoties  nesen atklātajās specializētajās darbnīcās kopā ar to vadītāju Maiju Agatinu, kā arī kopā ar grupu dzīvokļa vadītāju Dāvi Strazdu ielūkoties, kā klājas cilvēkiem ar GRT, kuri šeit pārnākuši uz dzīvi pēc pakalpojumu saņemšanas VSAC.

Pasākums noslēdzās ar viesošanos šogad atklātajā grupu dzīvoklī “Sudrabi” Rucavā, Dienvidkurzemes novadā, kur pagaidām daudz patstāvīgāku dzīvi sākuši 4 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Par cilvēku ar GRT dzīvi un ikdienu grupu dzīvokļos pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Andra Valuže kopā ar  grupu dzīvokļa vadītāju Kristīni Kirilovu.

Pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt cilvēkiem ar GRT izveidotos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā, priecājās par iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušo cilvēku spēju dzīvot patstāvīgāk, daudzas tikšanās bija īpaši sirsnīgas, kad gan grupu dzīvokļu iemītnieki, gan VSAC darbinieki bija viens otram sarūpējuši mazas dāvaniņas. Tāpat pasākuma dalībnieki atzina, ka guvuši arī iedvesmu jaunām metodēm un aktivitātēm darbā ar klientiem VSAC.

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visām apmeklētajām vietām par sirsnīgo uzņemšanu! Paldies arī visiem pasākuma dalībniekiem, ka kopā ar mums iepazināt daļu no deinstitucionalizācijas ietvaros tapušās infrastruktūras!

DI citviet: Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE

Iepazīstinām ar DI ietvaros izveidotajiem sociālajiem pakalpojumiem arī citos plānošanas reģionos, šoreiz  – par Zemgalē izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem. Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojums atrodas: Lielplatones skolā, Lielplatones pagastā, Jelgavas novadā.

 

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģionna Youtube konta: https://www.youtube.com/watch?v=LitWwQSeCx0 

LSM: Talsiniece zīmē komiksus un liek aizdomāties par dzīvi ar bailēm

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts, arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu – aizvadīts Labklājības ministrijas konkurss “Iekāp otra kurpēs”. Tas plašākai sabiedrībai atklājis talantīgu talsinieci, kura jau ir vairāku komisku autore.

Amanda Ketija Jēkabsone ir 21 gadu jauna talsiniece, un nupat viņa kļuvusi par radošo darbu konkursa “Iekāp otra kurpēs” uzvarētāju kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”. Ar īsu komiksu viņa grib citiem likt aizdomāties par dzīvi ar lielām bailēm. “Kad es biju maziņa, man bija riktīgi lielas bailes lēkmes. Protams, es nervozēju joprojām, bet tagad tas vairāk smieklīgi – pasmejos par tām domām. Jo es zinu, ka tas būs,” saka Amanda.

No cīņas ar bailēm līdz komiksiem, kas nopērkami “Amazon”, Amanda ir pārsteigumu pilna. Par dzīvi baismā pasaulē un bailēm viņa runā arī savos komiksos. Izrādās, ka viņa nav viena. “Uzrakstīju uz lapiņām visas domas, ko cilvēki varbūt nesaka, tās mazās bailes – iet ārā staigāties, kauns par kaut ko. Un es gribēju uzzināt, vai arī citi cilvēki tā domā. Un izrādās, ka diezgan daudzi, jo tur visvairāk bija sekotāju un skatītāju. Bet beigās tas vienkārši kļuva kā komikss par dzīvi. Un tagad tas vairāk ir par koledžas dzīvi, par ieroču mācīšanos. Tas likās bailīgi ar īstu ieroci šaut, bet tas ir interesanti. Ja seko noteikumiem, tad viss ir labi.”

Un sekot noteikumiem un likumiem Amandai ļoti patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šobrīd studē pirmajā kursā Policijas koledžā. Mākslu meitene nestudējot, jo pati jau pašmācības ceļā apguvusi to, kas nepieciešams. “Man arī patika visu laiku skatīties “jūtūberus”, un viņi zīmēja līdzīgā stilā. Tad, kad biju maziņa, es pārzīmēju, kā viņi zīmē. Un kaut kā man iepatikās visas tās multfilmas, ko es skatījos, un es arī iedvesmojos no tām vēl.”

Šobrīd Amanda zīmē, lai pašai būtu jautri. Lai gan komiksu zīmēšana kļuvusi tik nopietna, ka viņa to par atpūtu vairs nedēvē, un šobrīd prieku sagādājot pašas izdrukātais pirmais mēģinājums veidot grāmatu latviski. Jo visi viņas komiksi ir angļu valodā. “Es domāju, ka būtu interesanti arī par Talsiem kaut ko uztaisīt. Ar zīmējumiem. Tas nav tieši komiksu stils. Jo, ja zīmē, tas aizņem tik daudz laika, un man ir kādi četri komiksi – tie aizņem visu laiku. Un es domāju, ka būtu interesanti par kaut kādiem stāstiem, ko man meitenes ir sastāstījušas bērnībā par zombijiem – ja sarkans mēness, tad zombiji nāk ārā. Un kaut kur govs ir aprakta zem ēkām – pie stadiona. Man māsīca sastāstīja, un es tam ticēju, līdz kļuvu liela. Nezinu, kā būs, bet tā vienkārši man ir atpūta no policijas lietām.”

Kādā konkursā Amanda uzvarējusi pirmo reizi, un par to viņai liels prieks. Amandai izdevies īstenot konkursa “Iekāp otra kurpēs”  moto – saskatīt to, kas vieno mūs kā cilvēkus, neraugoties uz atšķirīgo. Tikmēr viņa pati ļoti gaida nākamā gada sākumu, kad uz Talsiem vajadzētu atceļot komiksu izstādei, kurā būs arī Amandas darbi.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://retv.lv/raksts/talsiniece-zime-komiksus-un-liek-aizdomaties-par-dzivi-ar-bailem

Cilveksnevisdoagnoze.lv: Tu neproti audzināt bērnus!

“Tu neproti audzināt bērnus!” – mamma atklāj sabiedrības pārmetumus vecākiem, kuru bērniem ir diagnoze

“Ir lietas, ko viņš nekad pats nevarēs izdarīt, piemēram, iepirkties. Taču ar internetu viņš prot labāk apieties nekā es,” par savu dēlu, kura diagnoze ir autiskā spektra traucējumi, stāsta mamma Brigita (vārds mainīts). Viņa gribētu, lai sabiedrība ir līdzcietīgāka pret cilvēkiem ar diagnozi un novērtē radīto iespēju viņiem saturīgi pavadīt laiku dienas centros.

“Kāpēc bērnu turat mājās, nevis internātskolā?”

Brigita ar vīru audzina divus bērnus, no kuriem vecākais – Raivis (vārds mainīts) – ir 21 gadu vecs, un divu gadu vecumā viņam tika uzstādīta diagnoze – autisms. Abi vecāki ir dēla asistenti, katram ir citi pienākumi. “Mammas bieži vien ir savu īpašo bērnu asistenti – ir mammas, kas savus bērnus citiem neuztic. Tajā pašā laikā ir arī tādi vecāki, kuriem ir vienalga, kas ar bērnu notiek, – laimīgi, ka bērnu no mājas ir atdevuši prom,” teic Brigita. Arī viņa savulaik no apkārtējiem saņēmusi pārmetumu pilnus jautājumus: lieciet tak viņu internātskolā, kāpēc turat mājās? “Daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā joprojām nesaprot, ka bērni var būt arī šādi. Kad es augu, skolā šādus bērnus, kam ir dažādas atkāpes no ierastā, mēs neredzējām. Tikai tagad viņiem ir iespēja būt kopā ar citiem, integrēties sabiedrībā.”

Dienas centrā jaunietim ir jauni draugi

Raivis mācījās parastā skolā, kur bija atsevišķa klase īpašajiem bērniem – tajā ikvienam no viņiem bija asistents. Kad Brigita uzsāka savas asistenta darba gaitas, viņa asistēja kādam Raivja skolasbiedram – tikai pēdējos četrus gadus viņa pati ir asistents savam dēlam. “Kad Raivis 18 gadu vecumā absolvēja skolu, palika dzīvot mājās – vēl nezinājām, ka Balvu novadā ir atvērts speciāls dienas aprūpes centrs. Par to izstāstīja un ieteica turp doties ģimenes ārste – lai jaunietis tiek cilvēkos un nav tikai pa māju vien. Un tagad viņš šo centru regulāri apmeklē – dēlam tur ļoti patīk!” stāsta Brigita, slavējot dienas aprūpes centra darbiniekus, jo jauniešiem tur tiekot piedāvāti tādi izglītojoši un radoši pasākumi un aktivitātes, ko, mammas vārdiem runājot, “pati nekad iepriekš nebiju redzējusi”. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru Brigita uzskata par iespēju – gan pašam jaunietim, kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, gan arī viņu vecākiem. “Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem un vecākiem šo iespēju izmantot! Raivim tagad ir uzradušies jauni draugi, viņš uz centru iet ar prieku, ir ļoti labi iejuties,” vērtē mamma, norādot, ka šajā laikā, kamēr dēls ir savās lietās, var nesteidzīgi paveikt savējās, “piemēram, es varu aizbraukt uz pilsētu iepirkties, nevedot visu laiku Raivi sev līdzi pie rokas.”

Raivja īpašie talanti

“Kad Raivim uzstādīja diagnozi, daktere man teica: jūsu bērns var būt ģēnijs, bet var būt arī tieši pretēji. Tā ir ar bērniem, kuriem ir autisms,” nosaka Brigita, izstāstot, ka dēlam ir savi izteikti talanti. “Viņam ir ļoti laba atmiņa, un talants ir ģeogrāfija – zina visu valstu karogus! Prasi pie kartes, ko gribi, zina visu! Tāpat viņam ir ļoti attīstīta sīkā motorika – no plastilīna veido mazus vilcieniņus, sliedītes, pat hokeja arēna ir uztaisīta ar spēlētājiem un skatītājiem!” jaunieti slavē mamma. “Vēl viņš prot braukt ar riteni, raksta, lasa. Pašmācības ceļā ir pat apguvis krievu valodu – neviens viņam to nav mācījis, un prot labāk par mani. Arī ar internetu dēls prot labāk apieties nekā es! Viņš klausās mūziku, skatās YouTube video.”

Lai arī Raivim ir savas īpašās spējas, vienlaikus ir lietas, ko viņš bez citu atbalsta nespēj paveikt. “Raivis prot pats apģērbties, aiziet uz tualeti, nomazgāt rokas, saklāt savu gultu. Taču, piemēram, neprot sev neko pagatavot virtuvē – daudzas lietas arī neēd; pirms ēšanas dažkārt ēdienu pat aposta. Viņš neņem rokās asus priekšmetus, baidās pat no vingrošanas sensorajām bumbiņām, arī ar basām kājām tāpēc nekad nestaigā. Tāpat viņš nespēj viens iepirkties veikalā, neizprot naudas būtību. Arī istabu pats neizkurinās.”

Sliktām mammām šādus bērnus nedod!

Raivja mamma izsaka vēlmi: “Gribētos, lai sabiedrība būtu līdzcietīgāka, saprotošāka.” Gadu gaitā daudz esot nācies dzirdēt citu norādes par nepaklausīgo bērnu. “Piemēram, esmu dzirdējusi veikalā mūsu virzienā raidītas norādes: kāds neaudzināts bērns! Tāpat diemžēl arī ļoti tuvu radu vidū ir tādi, kas norādījuši, ka es nemāku audzināt bērnus. Šādi izteikumi par bērniem ar diagnozi lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.” Brigita gan novērojusi, ka daļa sabiedrības, viņasprāt, ir kļuvusi pieņemošāka, tomēr skumji atklāj kādu savu secinājumu: vecā paaudze bērnus ar diagnozi lielākoties tomēr nespēj pieņemt.

Citiem vecākiem, kuru bērniem ir noteiktas grūtības, Brigita iesaka izmantot un izmēģināt piedāvātās iespējas un atbalstu, kuru, viņasprāt, Latvijā ir arvien vairāk. “Un vēl citiem vecākiem gribu pateikt kaut kur dzirdētu domu: sliktiem vecākiem tādus bērnus nedod! Es tātad sevi varu pieskaitīt pie labajām mammām,” smejoties saka īpašā jaunieša mamma.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atvērtas 21 pilsētā. Līdz gada beigām plānots tās atvērt vēl 13 pilsētās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/tu-neproti-audzinat-bernus/

LM: Noslēdzies radošais konkurss “Iekāp otra kurpēs!”

Zīmējums - tumšmatainas meitenes seja ar aizsietām acīm un muti

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem “Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, “Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike apavus. Kategorijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā “Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas.

“Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi “noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās viena no konkursa uzvarētājām Amanda Ketija Jēkabsone.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis. Par to, kāpēc viņam bija svarīgi piedalīties šajā konkursā, Renārs stāsta: “Manā darbā atainots mans redzējums par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās tādu bērnu un jauniešu ir tiešām daudz! Viņus var satikt arī sabiedriskās vietās un tieši tur var redzēt apkārtējo attieksmi, reakciju. Protams, būs kāds, kurš palīdzēs vai apjautāsies, vai nevajag palīdzību, bet ir arī tādi cilvēki, kuri sāk apsmiet, aprunāt vai rādīt ar pirkstu, lai parādītu savu pārākumu. Man vecāki ir mācījuši, ka cilvēkiem ir jāpalīdz, nevis jābrīnās un jāpievērš ziņkārīga uzmanība. Jāpateicas Dievam par savu veselību! Redzu, ka šādos konkursos piedalās daudz jauniešu, kuri iedziļinās vai ar ko tādu ir saskārušies arī paši.”

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-radosais-konkurss-iekap-otra-kurpes

LM: Jauniešu radošajā konkursā „Iekāp otra kurpēs!” uzvar Amanda Ketija Jēkabsone no Talsiem

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem „Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam. Izveidojot īpašu mākslas darbu, pirmo vietu kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, saņēmusi Amanda Ketija Jēkabsone (21 g.) no Talsiem.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, „Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike snīkerus. Kategorijā „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā „Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas. Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis.

„Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi „noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās talsiniece Amanda Ketija Jēkabsone.

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

“Dzīvot uz ielas… nav pārāk labi.” Kāju zaudējušais Valdis pārdomās to, kā būtu, ja grupu dzīvokļu nebūtu

“Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost,” teic 37 gadus vecais Valdis. Viņš dzīvo Kurzemē, grupu dzīvoklī, kas paredzēts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un augstu vērtē šo iespēju, jo savulaik par savām mājām ir saucis arī ielu. “Šeit dzīvo 8 cilvēki. Būtu labi, ja grupu dzīvokļi paliktu, citādi – kur mēs visi liksimies?

“Alkohols bendē iekšas un veselību, nolēmu, ka to nevajag. Tas ne pie kā laba neved – cilvēki nodzer dzīvokļus, īpašumus, piedzēries ziemā var nosalt,” Valdis uzskaita, kāpēc ir atteicies un jau astoņus gadus alkoholu nav lietojis. Viņš atzīst, ka savulaik ar to ir aizrāvies; dzīvesveids bijis tāds, kas Liepājā novedis pie dzīvošanas uz ielas. “Man ir nācies dzīvot arī uz ielas. Tas ir ne pārāk labi, īpaši ziemā… Gribētu pagriezt laiku 20 gadus atpakaļ, tad dzīvotu citādi. Tāpēc jauniešiem gribu pateikt: netaisiet šādas kļūmes, kādas esmu izdarījis es!”

Kāju zaudē pārāk mazu apavu dēļ

Pirms trīs gadiem Valdim tika noņemta kāja, jo viņam bijuši pārāk maza izmēra apavi, kuru dēļ izveidojušies pušumi – tie iekaisuši. Brūces mēģinājis ārstēt pats, taču rezultātā sākusies gangrēna un kāju ārsti vairs nevarēja glābt. “Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost; nelaikā griezos pie ārstiem. Taču, kad tur nokļuvu, man jau bija vienalga, ka nolemts kāju noņemt. Būtu pie ārstiem devies divus, trīs mēnešus ātrāk, viss būtu labi, bet es mēģināju kāju ārstēt pats. Man nevajadzētu ne šo transportu, ne kruķus – varētu iet, meklēt darbu. Tagad tikai sēdi pie interneta,” nosaka vīrietis, rādot savu pārvietošanās līdzekli – elektrisko ratiņkrēslu, kas viņam uzticēts uz pieciem gadiem. Vīrietis to slavē kā labu braucamo, vien priecātos, ja būtu mazliet lielāks ātrums. “Es ar to braucu sēnēs, ogās, makšķerēt. Makšķerēšana ir mana mīļākā nodarbe – tik mētā makšķeri, un ne par ko nav jādomā. Vēl man patīk peldēt – arī šodien braukšu uz Usmu pie draugiem, nopeldēšos.”

Profesija ir, darba – pagaidām nav

“Pamostos, nomazgājos, iedzeru kafiju, paēdu un domāju, kā pavadīt dienu,” Valdis atklāj savu ikdienas rutīnu. Viņš gribētu arī strādāt, bet darbu šobrīd neizdodas atrast, lai gan esot izmācījies. “Esmu pabeidzis skolu – Jūrmalā profesionālo vidusskolu, esmu preču marķētājs. Meklēju darbu savā profesijā – to es arī gribētu darīt, strādāt kādā noliktavā, veikalā,” vīrietis dalās savās vēlmēs. Šobrīd viņa ienākumus veido tikai invaliditātes pensija, ko maksā valsts, taču tā sniedzoties knapi pāri 200 eiro. “Tā es knapinos; par šādu summu mēnesī nevar iztikt – pašam jāēd, dzīvnieks jāuztur, vēl kāda drēbe jānopērk. Labi, ka varēju pieteikties grupu dzīvokļiem – sociālajam darbiniekam sūtīju pieteikumu, to izvērtēja, un tagad varu dzīvot šeit. Mums par dzīvokļiem nav jāmaksā. Ko gan mēs varētu samaksāt no savas kabatas? Esam šeit 8 cilvēki. Ja šāds variants nepastāvētu, tad mums ir vāks. Mums ir atbalsts arī citās lietās, piemēram, palīdz izmazgāt drēbes,” stāsta Valdis un atklāj, ka pie grupu dzīvokļiem esot plānots ieviest arī dārzu. “Tur mēs paši varētu iestādīt kādu kartupeli, burkānu. Dārza darbi gan man nepatīk – tā ravēšana, bet ideja laba.”

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir pieejami 33 apdzīvotās vietās. Līdz 2023. gada beigām grupu dzīvokļi tiks atvērti vēl 16 apdzīvotās vietās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/dzivot-uz-ielas-nav-parak-labi/