Category Archives: Atbalsta iespējas Kurzemē

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Liepājā atklāts otrs ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Liepājā, Kuldīgas ielā 20 – vietā, kur vēl pagājušā gada vasarā atradās aizaugusi pļava, pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodota Liepājas Sociālais dienests Bērnu atbalsta centra “ Dzintari” otrā dzīvojamā māja. Uz šo glīto vienstāva māju jaunā gada sākumā pārcelsies astoņi bērni no ārpusģimenes aprūpes, kuri šobrīd dzīvo trīs dzīvokļos Viršu ielā 9/11, lai kopā ar atbalsta personālu turpinātu dzīvi ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Gada nogalē mājā tika veikti pēdējie mēbeļu un aprīkojuma uzstādīšanas darbi. Dzīvojamā māja Kuldīgas ielā 20 kā pakalpojumu sniegšanas vieta šonedēļ reģistrēta arī Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz ar to noslēgusies bērnu atbalsta centra “ Dzintari” pastāvīga izvietošana divās dzīvojamās mājās, no kurām viena jau kopš 2022. gada vasaras ir apdzīvota Salmu ielā 53.

Dzīvojamā ēka projektēta, ievērojot pasīvās ēkas standartus un paredzot kopējo enerģijas patēriņu ne lielāku par 120 kWh/m2. Ēkas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai tiks izmantots ģeotermālais siltumsūknis. Ēkas un teritorijas labiekārtojuma risinājumi ir pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot piekļuvi visām ēkas telpām.
Dzīvojamās ēkas platība ir aptuveni 230 m2. Teritorijā uzbūvēta arī saimniecības ēka 43,4 m2 platībā. Labiekārtota teritorija – izbūvēti laukumi un gājēju ceļi ar betona bruģakmens segumu, koka žogs ar automātiski bīdāmiem vārtiem iebraucamajam ceļam un manuāli veramiem gājēju vārtiem, apstādījumi un smilšu seguma rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām. Darbus objektā veica būvniecības firma SIA “A-J Energobūve”, būvuzraudzību nodrošināja Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Euro Lux” un autoruzraugs – SIA “Livland Group”.
Māja uzbūvēta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros, realizējot projektu Nr.9.3.1.1/19/I/033 “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai”.
Kopējās būvdarbu izmaksas bija 633 122,63 eiro (bez PVN), aprīkojuma un mēbeļu nodrošināšanas kopējās izmaksas sastādīja 37 941,84 eiro (bez PVN).

Kuldīgā atklāj sociālo pakalpojumu centru un grupu dzīvokļus

Būtiski paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu novada iedzīvotājiem, piektdien, 22. decembrī, Kuldīgā atklātas divas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 un sociālo pakalpojumu centrs Liepājas ielā 14.

“Kuldīgas novada pašvaldība Kuldīgas pilsētas centrā ir izveidojusi grupu dzīvokļus un šobrīd aprīko specializētās darbnīcas, kā arī dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šim projektam ir vairāki ieguvumi – vieta sociālo pakalpojumu sniegšanai, iespēja cilvēkiem socializēties un iekļauties sabiedrībā, saņemt speciālistu konsultācijas un attīstošas nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vienlaikus ir atjaunotas divas ēkas pilsētas centrā, kur mūsu novada iedzīvotāji saņems būtisku atbalstu tuvāk savai dzīves vietai. Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs solis cilvēcei. Tāpēc gribu teikt lielu paldies ikvienam, kurš pielicis roku, lai abas ēkas taptu.” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Darbu sāk sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”

Sociālo pakalpojumu centrā Kuldīgā, Liepājas ielā 14, kam dots sirsnīgs nosaukums “Tilts”, darbosies gan dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan dienas centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī specializētās darbnīcas. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs apmeklēt mūzikas terapiju, montesori nodarbības, darbosies arī īslaicīgās pieskatīšanas telpa. Pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejamas digitālo prasmju nodarbības, mākslas terapija, vingrošanas nodarbības, savukārt specializētajās darbnīcās būs iespēja pilnveidot tekstilapstrādes un ēdiena gatavošanas prasmes.

Būvdarbu ietvaros ēkai nodrošināta vides pieejamība, tostarp lifts nokļūšanai uz otro stāvu, pārbūvēti inženiertīkli – apkure, ūdensvads, kanalizācija –, ierīkota ventilācijas sistēma. Ēka tiek aprīkota ar mēbelēm un visu nepieciešamo, lai pavisam drīz centrs varētu sākt savu darbību. Tāpat veikts pilns teritorijas labiekārtojums – izbūvēta autostāvvieta apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, celiņi, velo novietnes. Teritorijā uzbūvēta neliela lapene āra pasākumu rīkošanai.

Būvdarbus veica SIA “BILDBERG”, apakšuzņēmējs SIA “Rietumu būvvadība” Mārtiņa Puķes un Uģa Pelčera vadībā. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”, būvprojekta vadītājs Mikus Lejnieks. Būvdarbu uzraudzību veica SIA “AB Būvniecība”, atbildīgais būvuzraugs Jānis Āboliņš. Objekta kopējās izmaksas 2 652 617 EUR, neskaitot PVN.

Leona Paegles ielā mājvietu radīs 12 novadnieki ar īpašām vajadzībām

Daudzi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo mājās radinieku uzraudzībā, kā arī institūcijās jeb ilgstošās sociālās aprūpes centros. Grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 Kuldīgas novada iedzīvotājiem dos iespēju dzīvot pielāgotā vidē un iekļauties sabiedrībā. Sākotnēji ēka tika projektēta ar dzīvokļiem astoņiem iemītniekiem, tomēr, konstatējot, ka sienām un jumta konstrukcijām jāveic pamatīga pārbūve, lai nodrošinātu ēkas izturību, pašvaldība pieņēma lēmumu ēku paaugstināt otrā stāva līmenī, iegūstot papildu telpas četriem iemītniekiem, atpūtas telpai un sanitāriem mezgliem. Tādējādi ēka ir pārtapusi par grupu dzīvokļiem, kur mājvietu radīs 12 cilvēki – gan novadnieki, gan cilvēki, kas līdz šim dzīvojuši sociālās aprūpes centros.

Projekta ietvaros ēka ir aprīkota ar visām nepieciešamajām mēbelēm, traukiem un sadzīves tehniku, lai ar sociālā darba speciālistu atbalstu būtu iespēja zsākt patstāvīgu dzīvi, saņemt individuālo atbalstu un, ja nepieciešams, arī sociālo aprūpi. Pie ēkas iekārtots apgaismots pagalms ar apstādījumiem un atpūtas soliņiem.

Būvdarbi izmaksāja 796 442 EUR, neskaitot PVN. Būvdarbus veica SIA “Amatnieks” ar galveno būvdarbu vadītāju Ģirtu Neimani priekšgalā. Savukārt būvuzraudzību nodrošināja būvuzraugs Aldis Kasakovskis no SIA “BaltLine Globe” par 8 650 EUR, neskaitot PVN. Pārbūves būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “JaunRīga ECO”.

2023. gada 31. decembrī noslēdzas projekts “Kurzeme visiem”, kas īstenots jau kopš 2016. gada. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumi snieguši šiem cilvēkiem iespēju vairāk socializēties, attīstīt savas prasmes un iemaņas, mazināt funkcionālos traucējumus un saņemt tik ļoti nepieciešamos pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Turpmāk pakalpojumus varēs saņemt jaunizveidotajā infrastruktūrā.

Sociālo pakalpojumu centru būvniecība īstenota Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/007 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” ietvaros.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības mājas lapas: https://kuldigasnovads.lv/kuldiga-atklaj-grupu-dzivoklus-un-socialo-pakalpojumu-centru/

Talsu Vēstis: «Iespēju namiņā» viesojās projekta «Kurzeme visiem» dalībnieki un pārstāvji

/Foto: Edgars Lācis/

14. decembrī «Iespēju namiņā» Mīlenbaha ielā 20 ieradās Kurzemes pašvaldību pārstāvji, lai iepazītos ar tā darbību un dalītos pieredzē par sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

«Iespēju namiņā» viesojās sociālo dienestu speciālisti, attīstības un projektu nodaļu darbinieki, valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» darbinieki un Kurzemes plānošanas reģiona un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ciemiņus laipni sagaidīja sociālā darbiniece Inga Andersone — viena no centra darbinieku komandas nozīmīgajiem un neatsveramiem komponentiem, kura izstaro sirsnību, pieņemšanu un prieku. Viņa pastāstīja, ka nams klientiem durvis vēris šī gada 1. jūnijā. Tas piepildījis un attaisnojis cerības ar lielu uzviju.

«Mums ir izveidojusies ģimeniskas vides gaisotne, un ir daudzi labi rehabilitācijas pakalpojumi. Šis centrs paredzēts 15 klientiem, bet, ņemot vērā, ka ir tādi cilvēki, kuri nenāk katru dienu, kopumā apmeklētāju skaits ir lielāks. Jā, dzīvīgi šeit ir nepārtraukti. Mums bija atvērto durvju dienas, un visi, kas te atnākuši tikai paskatīties, arī palikuši.

Klienti no rīta ierodas un brokasto. Desmitos ir kāds rehabilitācijas pakalpojums vai nodarbības. Pēc tam ir pusdienas. Ēdienreizes vienmēr ir jauka kopā būšana un sadraudzība. Kā jau vienmēr — visas labākās lietas notiek virtuvē (smejas). Esam cepuši pīrādziņus, picas, kēksiņus. Viņi, piemēram, iemācās, kā gatavojas svētkiem, kas rada prieku. Pēc tam seko pēcpusdienas nodarbības, kad zīmē, līmē, veido un visādi citādi jauki pavada laiku. Ir arī brīvie atpūtas brīži. Visu dienu aktīvi darboties kādam ir par grūtu, jo cilvēki ir ar dažādām spējām un prasmēm, uztveri. Kādi pēc pusdienām aiziet pagulēt diendusu. Mums šim nolūkam ir atpūtas istaba,» pauda sociālā darbiniece.

«Iespēju namiņa» virtuvē, kā jau visās virtuvēs, notiek pašas interesantākās nodarbes. /Foto: Edgars Lācis/

Viņa parāda skaisti izrotāto egli, ko izdekorējuši namiņa klienti no pašizgatavotiem dabīgo materiālu rotājumiem. «Paši grieza, paši kaltēja un paši rotāja. Viss ir ar pievienoto vērtību. Jā, nevaru noliegt, ka iedodam brīvbrīžus arī ģimenēm, jo viegli var izdegt un izsīkt nepārtrauktās rūpēs,» atklāja Inga Andersone.

Liels atbalsts arī viens otram

Centra sociālā darbiniece dalījās savos vērojumos, ka «Iespēju namiņa» klienti veido vienu veselumu. «Viņi viens par otru rūpējas un uzmana. Rehabilitācijas pakalpojumi centriņa klientiem ir trīsreiz nedēļā. Trešdienās nemainīgi ir fizioterapija, bet otrdienās un ceturtdienās ir nodarbību cikli ergoterapijā, logopēdijā, audiologopēdijā, mūzikas terapijā, kanisterapijā. Reizi nedēļā visi dodas uz «Brīnumiņu» uz sensoro un sāls istabu. Šiem ļaudīm ļoti svarīgi ir draudzēties. Kāds kaut ko nevar pateikt ar vārdiem, bet parāda citādāk. Ja kaut kas nepatīk vai ļoti, ļoti patīk, to redz pēc emocijām. Mums ir klienti, kuri nāk katru dienu un ļoti priecājas par šo iespēju. Kādiem liekas, ka šī ir skoliņa. Es vairākkārt esmu teikusi — man šķiet, ka viņi vairāk ir iedevuši mums nekā mēs viņiem. Es jūtu, kā caur šiem klientiem man pašai mainās vērtības,» pārdomās dalījās sociālā darbiniece Inga Andersone.

Namiņā ciemojušies arī sociālās kampaņas «Iekāp otra kurpēs» dalībnieki, kad skolēni no mazajām klasēm pavadījuši laiku kopā ar centra klientiem, spēlējot spēles. «Man liekas, ka ir ļoti vērtīgi parādīt jaunajai paaudzei, ka mēs esam dažādi un ir arī šādi cilvēki. Un to, cik svarīgi ir viņus pieņemt,» atzina Inga.

Citu iestāžu pieredze ir tā, kas dod jaunas idejas pašiem, tāpēc ciemošanās vienam pie otra ir tik vajadzīga. /Foto: Edgars Lācis/

Mēs dodam, un viņi grib dot

Neviens «Iespēju namiņa» darbinieks neskaitot, kas katram jādara, jo visi kā komanda darbojas kopā. «Šeit ir kā ģimenē — ja vajag, viens otram palīdz un pastutē. Ir svētku laiks, un visiem svētku pasākuma dalībniekiem bija mēģinājums. Cik ļoti viņi cenšas! Spējas un varēšana viņiem ļoti atšķiras. Cik sirsnīgi bija skatīties, kā kāds svarīgi sariktēja, kur otram vajadzētu stāvēt. Šeit klienti ir pilngadīgas personas. Visbiežāk ģimenē galvenais aprūpētājs ir mamma. Ir tādi, kuriem tuvinieku īsti nav. Tāpēc forši, ka viņiem esam mēs. Kā jau teicu — esam kā ģimene. Ir šī piederības sajūta. Mēs dodam, un viņi grib dot. Grib, piemēram, pacienāt ar konfektēm un cepumiem. Vēlme dalīties ir tik vajadzīga!» pastāsta sociālā darbiniece Inga, bilstot arī par svarīgo kalendāru pie sienas, kurā atzīmēti jubilāri un vārdu dienu gaviļnieki. Smaidīgais Mārtiņš gaidot savus svētkus jau pusgadu iepriekš. Inga redz, cik ļoti «Iespēju namiņš» ir vajadzīgs, un īpaši priecājas par logopēdes nodošanos un vēlmi palīdzēt, kas vainagojusies rezultātiem.

Tikai kopā esam spēks

decembra vizītē «Iespēju namiņā» dzirdams, ka šāda ciemošanās vienam pie otra ir lieliska pieredzes apmaiņa, kurā smelt arī jaunas idejas.

«Kad kovidlaikā bija aizliegts darboties, notika vairāku centru sadarbība un nopietna runāšana ar Labklājības ministriju. Sapratām, ka bīstamāk ir klīst pa veikaliem un pilsētu, kur viegli saslimt, nekā turpināt darbu centros. Mēs apvienojāmies un guvām panākumus. Tikai kopā mēs esam spēks,»

atzina Maija Agatina, kura Liepājā vada dienas aprūpes centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem un arī specializētās darbnīcas.

Savukārt projekta «Kurzeme visiem» vadītāja Sandra Miķelsone-Slava pastāsta, ka ideja par projektu dzimusi jau tālajā 2014. gadā. Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu deinstucionalizācijas īstenošanai ar domu, lai šie cilvēki maksimāli dzīvotu sabiedrībā kā jebkurš cits. «2015. gadā tika izlemts, ka šis process aizsāksies ar pieciem projektiem. Te nu mēs esam «Iespēju namiņā», kurā, pateicoties šim projektam, arī sniegti dažādi pakalpojumi, kuri pašvaldībai tika apmaksāti no mūsu puses. Šī ir vairāku pušu sadarbība, kad padomāts gan par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem,» pauda projekta vadītāja.

Informācija pārpublicēta no ReTalsi portāla: https://retalsi.lv/iespeju-namina-viesojas-projekta-kurzeme-visiem-dalibnieki-un-parstavji/

No janvāra tiks palielināts kopšanas pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri – pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt  kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri.

 

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-tiks-palielinats-kopsanas-pabalsta-apmers-cilvekiem-ar-invaliditati-kuri-parsniegusas-18-gadu-vecumu-un-kuriem-invaliditates-celonis-ir-slimiba-no-bernibas

LM: no janvāra darbu sāks Bērnu aizsardzības centrs

No janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) būs jauns nosaukums – Bērnu aizsardzības centrs (BAC). Tas tiks veidots par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, kas pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības  bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Plānots arī pilnveidot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus.

To paredz Ministru kabineta noteikumi  “Bērnu aizsardzības centra nolikums”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Iestādes darbības uzmanības centrā būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem. Vienlaikus, plānots pilnveidot un attīstīt kvalitatīvu un jēgpilnu metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem, tādējādi nostiprinot un sistēmiski definējot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības  sistēmu un nodrošinot tās efektīvu darbību. Iestādes darbība tiks vērsta uz  rīcību koordinēšanu krīzes un īpaši sarežģītās situācijās, ar laiku nostiprinoties kā zināšanu un atbalsta centram šajos jautājumos.

Mainot un līdzsvarojot inspekcijas akcentus no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbība tiks vērsta uz atbalsta nodrošināšanu. Tas skars atbalstu un pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, paredzēta izglītošana, koordinēšana un metodiskā vadība institūcijām un speciālistiem. BAC paredzēta vadošā loma krīzes un īpaši sarežģītu situāciju un gadījumu risināšanā, – padziļināta traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātu apkopošana un izmantošana procesu pilnveidei un mācīšanās nodrošināšanai.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-darbu-saks-bernu-aizsardzibas-centrs

Liepajniekiem.lv: Ainārs Bunka: Visu turpināt nav iespējams

Pirms septiņiem gadiem aizsāktais vērienīgais projekts “Kurzeme Visiem” tuvojas finiša taisnei. Tā laikā izveidoti vairāki atbalsta punkti un pakalpojumi, kas piemēroti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem (GRT). Kas notiks tālāk?

Intervija ar Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieku Aināru Bunku.

– Kāda ir situācija šobrīd?

– Šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai deinstucionalizācijas process noslēgtos kā Liepājā, tā citviet Latvijā.

Šo gadu laikā, izveidotas četras jaunas infrastruktūras: bērnu atbalsta centrs “Dzintari”, specializētās darbnīcas T. Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11, kas paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Līdz gada beigām atvērsim arī bērnu atbalsta centru Kuldīgas ielā 20.

Viss iesāktais tika veiksmīgi arī pabeigts.

Runājot par pakalpojumiem, ko saņēma bērni, bērnu likumiskie pārstāvji un personas ar GRT, jau uzsākot visus šos procesus rēķinājāmies, ka šādā apjomā tas iespējams vien projekta laikā.

– Kas gaidāms turpmāk?

– Pašvaldība strādā pie tā, lai varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus.

Kā piemēram, Liepājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ir finansiāls atbalsts no pašvaldības, kas nemainīsies un paliks.

Ministrijai ir dažādās idejas tālākām iespējām un konkursiem, kas savā ziņā būtu turpinājums iesāktajam, lai gan

skaidri zināms, ka tādā apjomā kā līdz šim tas vairs nebūs iespējams.

Lai gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ik pa laikam tiek veikti grozījumi, kas aizvien pozitīvāk vērsti uz klientu, spējot piedāvājot plašāku un vērienīgāku pakalpojumu apjomu.

Protams, ir idejas par dažādiem jauniem pakalpojumiem, bet par to runāsim budžeta griezumā atkarībā no tā, kādas iespējas mums būs. Veidot ko jaunu, vai pārtaisīt, pārstrukturizēt esošo.

– Kāpēc bija tik lielas bažas – kas būs tālāk?

– Nedaudz pārsteidza tas, ka vairākās pašvaldībās valdīja neskaidrība par to, kas notiks, kad projekts beigsies, kurš rūpēsies par šīm jaunizveidotajām institūcijām.

Lai gan pašā sākumā bija teikts, ka pēc projekta beigām šo rūpi uzņemas pašvaldības, attiecīgi pašvaldībai jāuztur gan pati infrastruktūra, gan tās uzturēšana – apkure, komunālie maksājumi, viss pārējais.

Liepājā īsti tāda apjukuma nebija, bija skaidrs, projekts beidzas, un pašvaldība nodrošina infrastruktūru tālāk.

Saprotam, ka arī citi sniegtie pakalpojumi klientiem un viņu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešami,

tomēr jau pirms projekta visiem bija skaidrs, ka pašvaldība saviem spēkiem ko tādu apmaksāt pilnā apmērā nespēs.

– Vērienīgākais sasniegums?

– Šīs jaunizbūvētās infrastruktūras Liepājā.

Lai arī tās joprojām nav tik lielā apjomā kā būtu nepieciešams, tomēr tas ir nozīmīgs solis – parādīt, ka šie pakalpojumi, kas agrāk tika sniegti institucionālā formā, daudziem cilvēkiem kopā lielās telpās, var tikt sadalīti mazākās vietās, kas vairāk pietuvinātas ģimeniskai videi, un ir draudzīgākas un mājīgākas mūsu klientiem. Tas ir galvenais.

– Kas ir nākamais, kur īpaši jāpievērš uzmanība un līdzekļi?

– Zinot visu problēmu loku, Sociālajā sfērā finanses un attīstība būs nepieciešama vienmēr.

Aktualitāte, ko redzam mēs un uz ko norādījusi arī Labklājības Ministrija – infrastruktūras pielāgošana personām ar īpaši smagu invaliditāti.

Tas ir pilnībā brīvs un nenosegts lauciņš šobrīd.

Invaliditātes pakāpes ir tik dažādas, vieglākos gadījumos vide ir vienkāršāk pielāgojama, smagākos – nepieciešams vērienīgāks darbs, tādēļ arī daudz lielākas finanses.

Par to domājam un esam gatavi darboties, lai izveidotu jaunu vietu iespējām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Informācija pārpublicēta no portāla liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ainars-bunka-visu-turpinat-nav-iespejams/

Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieki iepazīst Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru

2023. gada  28. un 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji devās iepazīt Kurzemē tapušo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā tā dalībniekiem bija iespēja iepazīt dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados, ka arī Liepājas un Ventspils valstspilsētās.

VSAC “Kurzeme” speciālisti bija iesaistīti projektā “Kurzeme visiem”, sagatavojot cilvēkus ar GRT pārejai no pakalpojumu saņemšanas institūcijā uz dzīvi sabiedrībā, tāpēc viņiem bija īpašs prieks satikt savus bijušos klientus grupu dzīvokļos, uzzināt, kā viņiem klājas, un pārliecināties, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot pilnvērtīgāk, saņemot nepieciešamo atbalstu dažādu sociālo pakalpojumu formā.

Pieredzes apmaiņas pasākums sākās ar viesošanos Dienvidkurzemes novada Priekulē tapušajā dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās. Šeit sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieejami kopš 2022.gada un tos saņem  Dienvidkurzemes novadā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Ar cilvēku ar GRT ikdienu Priekulē nodrošinātajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos iepazīstināja Andra Valuže, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja.

Turpinājumā  devāmies uz Kuldīgas novada Dzeldu, kur aplūkojām grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Ar šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu iepazīstināja biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāvji, kuriem Kuldīgas novada pašvaldībās uzticējusi rūpes cilvēkiem ar GRT Dzeldā. Apmeklējām arī bibliotēku, kur šobrīd aplūkojama izstāde ar cilvēku ar GRT dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tapušajiem darbiem.

Tālāk ceļš pieredzes apmaiņas pasākuma dalībniekus veda uz Saldus novadu, kur viņus sirsnīgi – ar koncertu un dzejas vārdiem – sagaidīja dienas aprūpes centrā “Saulespuķe”. Ar centra darbību un arī citiem Saldus novadā izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem iepazīstināja Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane. Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja ielūkoties Saldus specializētajās darbnīcās.

Pirmās dienas noslēgumā arī  tika izmantota iespēja ielūkoties topošajos grupu dzīvokļos Kuldīgā, ko iecerēts atklāt līdz 2023.gada beigām. Topošās telpas grupu dzīvokļiem pasākuma dalībniekiem izrādīja Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas attīstības aģentūra” vadītājas pienākumu izpildītāja Aiga Vanaga – Poriķe kopā ar kolēģēm. Šeit jaunu mājvietu radīs cilvēki ar GRT, kuri vēl gaida iespēju, kad varēs pārcelties no VSAC uz dzīvi sabiedrībā.

Nākamā pieredzes apmaiņas pasākuma diena sākās ar viesošanos Ventspils novada grupu dzīvokļos Ugālē. Te ģimeniskā atmosfērā dzīvo cilvēki ar GRT gan no pašvaldības, gan arī iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušie.

Pēc tam Pasākuma dalībnieki devās uz Ventspili, kur kopā ar tā vadītāju Ievu Sāmīti – Cērpu iepazina Atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”  un tā sniegtos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT.

Pasākuma turpinājumā tā dalībnieki devās uz Liepāju, kur izmantoja iespēju ielūkoties  nesen atklātajās specializētajās darbnīcās kopā ar to vadītāju Maiju Agatinu, kā arī kopā ar grupu dzīvokļa vadītāju Dāvi Strazdu ielūkoties, kā klājas cilvēkiem ar GRT, kuri šeit pārnākuši uz dzīvi pēc pakalpojumu saņemšanas VSAC.

Pasākums noslēdzās ar viesošanos šogad atklātajā grupu dzīvoklī “Sudrabi” Rucavā, Dienvidkurzemes novadā, kur pagaidām daudz patstāvīgāku dzīvi sākuši 4 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Par cilvēku ar GRT dzīvi un ikdienu grupu dzīvokļos pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Andra Valuže kopā ar  grupu dzīvokļa vadītāju Kristīni Kirilovu.

Pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt cilvēkiem ar GRT izveidotos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā, priecājās par iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušo cilvēku spēju dzīvot patstāvīgāk, daudzas tikšanās bija īpaši sirsnīgas, kad gan grupu dzīvokļu iemītnieki, gan VSAC darbinieki bija viens otram sarūpējuši mazas dāvaniņas. Tāpat pasākuma dalībnieki atzina, ka guvuši arī iedvesmu jaunām metodēm un aktivitātēm darbā ar klientiem VSAC.

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visām apmeklētajām vietām par sirsnīgo uzņemšanu! Paldies arī visiem pasākuma dalībniekiem, ka kopā ar mums iepazināt daļu no deinstitucionalizācijas ietvaros tapušās infrastruktūras!

LM: No novembra personām ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums

 

No 1. novembra par valsts budžeta līdzekļiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (APLP).

To nosaka Ministru kabineta “Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu”, kas otrdien, 31. oktobrī, pieņemti valdības sēdē.

Šāda pakalpojuma izveides nepieciešamību pieprasa Latvijas starptautiskās saistības – ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredz, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm par pienākumu sniegt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā.

APLP pakalpojumu deleģējuma ietvaros nodrošinās biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””. Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina personai ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā.

Informāciuja pārpubvlicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-novembra-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-bus-pieejams-jauns-socialais-pakalpojums

“Dzīvot uz ielas… nav pārāk labi.” Kāju zaudējušais Valdis pārdomās to, kā būtu, ja grupu dzīvokļu nebūtu

“Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost,” teic 37 gadus vecais Valdis. Viņš dzīvo Kurzemē, grupu dzīvoklī, kas paredzēts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un augstu vērtē šo iespēju, jo savulaik par savām mājām ir saucis arī ielu. “Šeit dzīvo 8 cilvēki. Būtu labi, ja grupu dzīvokļi paliktu, citādi – kur mēs visi liksimies?

“Alkohols bendē iekšas un veselību, nolēmu, ka to nevajag. Tas ne pie kā laba neved – cilvēki nodzer dzīvokļus, īpašumus, piedzēries ziemā var nosalt,” Valdis uzskaita, kāpēc ir atteicies un jau astoņus gadus alkoholu nav lietojis. Viņš atzīst, ka savulaik ar to ir aizrāvies; dzīvesveids bijis tāds, kas Liepājā novedis pie dzīvošanas uz ielas. “Man ir nācies dzīvot arī uz ielas. Tas ir ne pārāk labi, īpaši ziemā… Gribētu pagriezt laiku 20 gadus atpakaļ, tad dzīvotu citādi. Tāpēc jauniešiem gribu pateikt: netaisiet šādas kļūmes, kādas esmu izdarījis es!”

Kāju zaudē pārāk mazu apavu dēļ

Pirms trīs gadiem Valdim tika noņemta kāja, jo viņam bijuši pārāk maza izmēra apavi, kuru dēļ izveidojušies pušumi – tie iekaisuši. Brūces mēģinājis ārstēt pats, taču rezultātā sākusies gangrēna un kāju ārsti vairs nevarēja glābt. “Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost; nelaikā griezos pie ārstiem. Taču, kad tur nokļuvu, man jau bija vienalga, ka nolemts kāju noņemt. Būtu pie ārstiem devies divus, trīs mēnešus ātrāk, viss būtu labi, bet es mēģināju kāju ārstēt pats. Man nevajadzētu ne šo transportu, ne kruķus – varētu iet, meklēt darbu. Tagad tikai sēdi pie interneta,” nosaka vīrietis, rādot savu pārvietošanās līdzekli – elektrisko ratiņkrēslu, kas viņam uzticēts uz pieciem gadiem. Vīrietis to slavē kā labu braucamo, vien priecātos, ja būtu mazliet lielāks ātrums. “Es ar to braucu sēnēs, ogās, makšķerēt. Makšķerēšana ir mana mīļākā nodarbe – tik mētā makšķeri, un ne par ko nav jādomā. Vēl man patīk peldēt – arī šodien braukšu uz Usmu pie draugiem, nopeldēšos.”

Profesija ir, darba – pagaidām nav

“Pamostos, nomazgājos, iedzeru kafiju, paēdu un domāju, kā pavadīt dienu,” Valdis atklāj savu ikdienas rutīnu. Viņš gribētu arī strādāt, bet darbu šobrīd neizdodas atrast, lai gan esot izmācījies. “Esmu pabeidzis skolu – Jūrmalā profesionālo vidusskolu, esmu preču marķētājs. Meklēju darbu savā profesijā – to es arī gribētu darīt, strādāt kādā noliktavā, veikalā,” vīrietis dalās savās vēlmēs. Šobrīd viņa ienākumus veido tikai invaliditātes pensija, ko maksā valsts, taču tā sniedzoties knapi pāri 200 eiro. “Tā es knapinos; par šādu summu mēnesī nevar iztikt – pašam jāēd, dzīvnieks jāuztur, vēl kāda drēbe jānopērk. Labi, ka varēju pieteikties grupu dzīvokļiem – sociālajam darbiniekam sūtīju pieteikumu, to izvērtēja, un tagad varu dzīvot šeit. Mums par dzīvokļiem nav jāmaksā. Ko gan mēs varētu samaksāt no savas kabatas? Esam šeit 8 cilvēki. Ja šāds variants nepastāvētu, tad mums ir vāks. Mums ir atbalsts arī citās lietās, piemēram, palīdz izmazgāt drēbes,” stāsta Valdis un atklāj, ka pie grupu dzīvokļiem esot plānots ieviest arī dārzu. “Tur mēs paši varētu iestādīt kādu kartupeli, burkānu. Dārza darbi gan man nepatīk – tā ravēšana, bet ideja laba.”

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir pieejami 33 apdzīvotās vietās. Līdz 2023. gada beigām grupu dzīvokļi tiks atvērti vēl 16 apdzīvotās vietās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/dzivot-uz-ielas-nav-parak-labi/