Category Archives: Atbalsta iespējas Kurzemē

Ventspils.lv: personas ar invaliditāti Ventspils pilsētā saņem vairāk sociālos pakalpojumus

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” viens no izvirzītajiem mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšana dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ventspils pilsēta projektā “Kurzeme visiem” iesaistījusies kopš 2016. gada, nodrošinot iespēju lielākam skaitam pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī jau iepriekš šīm abām mērķa grupām bija iespēja saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas.

Kopš projekts tiek īstenots, desmit pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir saņēmušas fizioterapiju, ergoterapiju, kā arī psihologa, logopēda un sociālā darbinieka vairākkārtējās konsultācijas. Pakalpojumi saņemti gan Atbalsta centrā “Cimdiņš”, gan Ventspils poliklīnikā. Vienai personai divu gadu laika periodā ir iespēja saņemt 60 – 100 pakalpojumu sniegšanas reizes pie dažādiem speciālistiem.

Šī gada aprīlī vienai personai ar garīga rakstura traucējumiem ir piešķirts grupu dzīvoklis un iespēja izmantot specializētās darbnīcas pakalpojumu, kurš tiek nodrošināts Siguldas novadā. Projekta nodrošinātos pakalpojumus pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams.

Sešas ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Šis pakalpojums sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem, aprūpes pakalpojumu var piešķirt līdz pat 40 stundām nedēļā, un vēl papildu var izmantot 10 stundas nedēļā savam brīvajam laikam. Ja vecāki nestrādā, kā arī tad, ja bērns ir vecumā no 5 – 17 gadiem, aprūpes pakalpojumu var saņemt 10 stundas nedēļā. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam ir jābūt piešķirtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērnam ir izstrādāts atbalsta plāns. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši septiņi vecāki, bet trīs vecākiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir piešķirti, bet vēl nav izmantoti. Visbiežāk vecāki ir izvēlējušies saņemt fizioterapiju un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei kopumā ir iespēja saņemt 20 pakalpojumu sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Savukārt viens bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņem logopēda pakalpojumu. Bērniem visa projekta laikā ir iespēja saņemt līdz pat 100 pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Ārkārtējās situācijas laikā visām mērķa grupām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana un saņemšana tika apturēta, taču pašlaik ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti un, atbilstoši plānotajam finansējumam, atsākta pakalpojumu piešķiršana un saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus Ventspils pilsētā administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur var vērsties, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu lasiet www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai

Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.

“2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.

“Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

“Kopumā, analizējot “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma” ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,”  norāda S.Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam”, veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

Kurzemnieks: sadzirdēt otra vajadzības. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Aicinām iepazīties ar laikrakstā “Kurzemnieks”  2020.gada 19.maijā publicēto projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemē.

Liels paldies laikraksta “Kurzemnieks” kolektīvam par iespēju viedokļa rakstu pārpublicēt “Kurzeme visiem” lapā!

Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks –  ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.

“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas  saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība  savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.

Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.

“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem – 67 personām ar GRT,  158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

Talsi.lv: “Brīnumiņš” jau gadu pilda ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra funkcijas

Ir pagājis gads kopš ģimeņu un bērnu attīstības centrs “Brīnumiņš” pilda arī ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra funkcijas. Vadītāja Agnese Kviese atzīst, ka aizvadīts pats grūtākais posms 17 gadu laikā, kopš “Brīnumiņa” dibināšanas. Tomēr tas ir bijis panākumiem bagāts: izveidotas un atbalstītas 25 audžuģimenes, adoptētāju un aizbildņu ģimenes.

Pagājušajā gadā “Brīnumiņš” kolektīvs piekrita jaunam izaicinājumam: īstenot Labklājības ministrijas pakalpojumu par atbalsta sniegšanu ģimenēm, kas nodrošina bērniem ģimenisku vidi ierasto institūciju vietā. Šajā laikā ģimeņu atbalsta centrā līgumu noslēgušas 25 ģimenes: 13 audžuģimenes, deviņas aizbildņu ģimenes un trīs adoptētāju ģimenes. Aizvadītas pirmās apmācības, kur apliecības saņēma 14 ģimenes. 12 bērni ir atraduši savas ģimenes un trīs bērni ir adoptēti: tāds, lūk, bijis jaunā pakalpojuma sniegšanas gads “Brīnumiņā”.

“Gan Labklājības ministrijai, gan mums kā pakalpojumu sniedzējiem bija daudz nezināmā. Tā mūsu komandai bija pilnīgi jauna niša, bet straujiem soļiem gājām uz priekšu. Runājot ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, guvām ļoti pozitīvu un atzinīgu novērtējumu par mūsu centru un darbu. Esam panākuši ļoti strauju uzrāvienu,” pastāsta A. Kviese. Liels atbalsts sākuma periodā bija arī Talsu novada pašvaldības Bāriņtiesa, kas neliedza padomu.

Palīgs centra darbiniekiem bijis arī Labklājības ministrijas veiktais audits. Tas ļāvis izprast līdz tam nezinātās pakalpojuma sniegšanas nianses, licis saprast, ka atbalsta sniegšanā jākoncentrējas gan uz ģimeni, gan uz bērnu. Lielāka uzraudzība jāveltī tieši audžuģimenēm, lai pārliecinātos, ka tām ir nepieciešamie praktiskie un mentālie resursi bērna uzņemšanai.

“Audžuģimene ir kopā ar bērnu to laika periodu, kurā viņu sagatavo atgriešanai ģimenei vai nodošanai adopcijai. Tas nozīmē, ka bērns nav juridiski saistīts ar audžuģimeni. Mums ir jāsniedz nepieciešamais atbalsts, piemēram, nodrošinot vajadzīgās terapijas, apmācot ģimenes un arī uzraugot audžuģimeņu sniegtā pakalpojuma kvalitāti. Šajā procesā ļoti svarīgs ir bērns: kā viņš jūtas, vai saņem nepieciešamo palīdzību un rūpes, vai ir atbilstoši apstākļi.  Mums tas bija sarežģīti: saprast, ka nevaram tikai dot, bet mums ir arī jāprasa un jākontrolē. Tomēr tas ir vajadzīgs, jo nereti arī audžuģimenēs ir vērojama fiziskā un emocionālā vardarbība. Protams, mums šādu gadījumu nav bijuši, un zinu, ka mūsu audžuvecāki ir brīnišķīgi un nesavtīgi, tomēr ir jāievēro Labklājības ministrijas nosacījumi. Pamatā saglabāsim savu atbalsta funkciju,” saka “Brīnumiņa” vadītāja.  Viņa atzīst, ka šāds kontroles mehānisms ir vajadzīgs, jo Latvijā tiek konstatēti dažādi pārkāpumi pret bērniem gan bioloģiskajās, gan audžuģimenēs, gan no adoptētājiem, tāpat par audžuģimeņu pakalpojumiem valsts un pašvaldība piešķir finansējumu. Ja ģimenē, piemēram, tiek uzņemti trīs audžubērni, tad valsts sniegtais atbalsts ir 273,60 eiro. Savukārt pašvaldība piešķir pabalstu bērna uztura nodrošināšanai, kas ir ne mazāk kā 215 eiro mēnesī par vienu bērnu (bērniem līdz 6 gadu vecumam) un ne mazāk kā 258 eiro mēnesī par vienu bērnu (bērniem no 7 līdz 17 gadiem), kas mēnesī sastāda ap 918 eiro.

“Domāju, ka reti kurš piekrīt kļūt par audžuģimeni finansiālā atbalsta dēļ. Audžuvecāki, rūpējoties par ģimenē paņemto bērniņu, nodrošina visu vajadzīgo, neskaitot laiku un naudu. Viņi iedegas par šiem bērniem, un bērni pat vizuāli paliek līdzīgi audžuvecākiem. Esam jauni un maziņi, tāpēc mūsu attieksme pret ikvienu ģimeni un bērnu ir ļoti personiska.  Bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs, piedāvājam visus centra pakalpojumus prioritārā kārtībā, arī atbalstu vecākiem,” bilst A. Kviese. Šī gada laikā “Brīnumiņš” šīm 13 ģimenēm ir nodrošinājis 50 montessori, 20 fizioterapijas, 20 mūzikas, 10 audiologopēda, 10 kanisterapijas nodarbības, vismaz 172 psihologa konsultācijas, 31 atbalsta grupu. Šo pakalpojumu kopējās izmaksas ir 9441 eiro, no kā 6061 eiro ir Labklājības ministrijas finansējums, bet 3380 eiro: Talsu novada pašvaldības atbalsts. Tāpat šajā laikā apsekotas astoņas ģimenes, organizētas četras tikšanās ar bērnu bioloģiskajiem vecākiem, notikusi pedagogu psihoizglītošana PII «Vīnodziņa», lai nodrošinātu vienota audžubērna rehabilitācijas plāna izpildi, organizētas atbalsta grupas ar pieaicinātiem speciālistiem, apmācības vecākiem, attīstīta sadarbība ar fondu “Plecs”, arī paši centra darbinieki apmeklējuši seminārus un nodarbības kompetences celšanai.

Latvijā vairāk nekā 900 bērnu atrodas institūcijās un gaida savus vecākus. A. Kviese atzīst, ka gandrīz katru dienu e-pastā saņem vēstules, kur tiek lūgts atrast kādam bērniņam mājas. Tik daudz audžuģimeņu, adoptētāju un aizbildņu Talsu novadā nav.

“Bērni audžuģimenēs tiek ievietoti no visas Latvijas. Ir jāizvērtē katras audžuģimenes saimnieciskie un emocionālie resursi. Priecājos par ģimenēm, kas savus audžubērnus pārņēmuši adopcijā, jo zinām, ka bērni būs ģimenē visu laiku. Mēģinām uzrunāt jaunus potenciālos audžuvecākus, lai paplašinātu šo loku. Varu  šo cilvēku priekšā vien noliekt galvu, jo tas ir fantastisks darbs, ko viņi dara. Katrs no šiem bērniem ir citāds, tas nav tavs bērniņš, ko tu no pamatiem veido. Tas ir ļoti smags darbs, bet tas ir paveicams. Ļoti ceru, ka mēs kā atbalsta centrs no šī mazumiņa augsim un veidosimies, un pilnveidosimies, lai varētu palīdzēt vēl vairāk bērniem,” piebilda A. Kviese, tā aicinot audžuģimeņu pulkam pievienoties arī citus.

Par vienu no šī gada izaicinājumiem Agnese uzskata iecerēto plānu nodrošināt audžuvecākiem atelpas brīdi. Pagājušajā gadā “Brīnumiņš” organizēja nometni īpašo bērniņu mammām un audžumammām, bet šogad plānots reizi ceturksnī audžuvecākiem nodrošināt iespēju diennakti būt bez bērniem, tā atjaunojot nepieciešamos enerģijas krājumus.

“Šobrīd mums ir skaidrs redzējums: ejam uz priekšu, varbūt klupdami un krizdami, bet neapstājamies. Strādāsim, lai maksimāli šīm ģimenēm nodrošinātu atbalstu, palīdzētu tām, un apmācīsim vēl jaunas audžuģimenes,” uzsver A. Kviese.

Inita Fedko

CFLA: Pieejams ES fondu finansējums pakalpojumu sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm

Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, būs pieejami sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi sociālo prasmju un funkcionālo spēju uzlabošanai. Šim mērķim no Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai ir paredzēti vairāk nekā 4,2 miljoni eiro.

Projektu īstenotājiem – biedrībām vai nodibinājumiem – būs pieejams līdz 206 750 eiro liels finansējums, lai organizētu atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.  Tie ietver sociālo rehabilitāciju, dienas aprūpi un “atelpas brīžus” jeb īslaicīgus diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus. Tāpat projekta ietvaros finansējums paredzēts materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un speciālistu apmācībai pakalpojumu nodrošināšanai. Paredzēts, ka ES fondu programmas ietvaros atbalsta pasākumus varēs saņemt 1300 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) biedrību un nodibinājumu projektu iesniegumus atklātajā projektu atlasē pieņems no 2019.gada 30. decembra līdz 2020. gada 2. martam. Projektu iesniegumu atlases nolikums, veidlapas un cita noderīga informācija pieejama CFLA mājaslapā.

Programmas mērķu īstenošanai kopumā no ESF un valsts budžeta paredzēti gandrīz pieci miljoni eiro; otrajā atlasē pieejams atlikušais finansējums 3,1 miljona eiro apmērā. Projektu  attiecināmās izmaksas 85% apmērā tiks segtas no ESF, savukārt 15% – no valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” ietvaros. Pirmās projektu atlases ietvaros tiek īstenoti 14 projekti, sniedzot atbalstu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Saldū

Šī gada 12.decembrī plkst. 17.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks Saldus sociālā dienesta telpās, Slimnīcas ielā 3a.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Kuldīgā

Šī gada 12.decembrī plkst. 17.15 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks “Sociālā atbalsta-resursu centrā”, Liepājas ielā 37, Kuldīga.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās: 26011395 (Ineta)

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Rojā

Šī gada 3.decembrī plkst. 17.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz pirmo sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks Zvejnieku iela 5 (Kultūras nama, 2 stāva konferenču zāle), Rojā.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties un iepazīt esošas audžuģimenes pieredzi.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās: 29628200 (Pēteris)

Uz tikšanos!

Aicinām potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes uz otro sarunu vakaru “Izaugt ģimenē” Aizputē

Šī gada 3.decembrī plkst. 17.00 gaidīsim potenciālos aizbildņus, adoptētājus un audžuģimenes, kā arī citus interesentus uz otro sarunu vakaru “Izaugt ģimenē”, kas notiks “Aizputes samarietis”, Kuldīgas iela 10, Aizpute.

Pasākumā ikvienam būs iespēja kopā ar grupas vadītāju uzzināt vairāk par bērna uzņemšanu ģimenē, kā arī  tikties ar psihologu Sarmīti Štāli, kura ikdienā konsultē bērnus, kuri dzīvo audžuģimenēs, aizbildņu ģimenēs, ir adoptēti. Kopā ar speciālistu piedalīsimies sarunā “Bērns nav trauma”.

Izglītojošos pasākumus “Izaugt ģimenē” organizē Sociālo pakalpojumu aģentūras Kurzemes reģiona ģimeņu atbalsta centrs “Liepāja” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un ir plānoti vismaz divi pasākumi katrā Kurzemes reģiona pašvaldībā.

Iepriekšēja pieteikšanās:  26011395 (Ineta)

Uz tikšanos!