Informācija pārpublicēta no TV Kurzeme Facebook lapas: https://fb.watch/i6oZGUF_aB/
Šovasar Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar 9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, ir iespēja pieteikties dalībai bezmaksas integrējošās nometnēs. Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlijā un augustā organizē trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvas vasaras nometnes:
Nometņu programmas paredz bērnu un pusaudžu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā – brīvā, radošā, inovatīvā un aktīvā gaisotnē viņi nepiespiesti mācīsies izprast un izzināt pasauli un savus vienaudžus. Savukārt, vecākiem būs iespēja satikt citas ģimenes, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī smelties enerģiju, dzīvesprieku un radošumu, apmeklējot dažādas nodarbības.
Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem (vismaz viens no bērniem vai pusaudžiem ir vecumā no 9 – 15 gadiem), tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki). Atgādinām, ka nometnē aicināta piedalīties visa ģimene, nevis tikai bērni.
Pieteikšanās nometnēm
Pieteikšanās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām bezmaksas integratīvajām nometnēm, līdz 20.jūnijam, aizpildot pieteikšanās anketu tiešsaistē. Reģistrācija var tikt slēgta ātrāk, ja sasniegts maksimāli pieļaujamais nometnes dalībnieku skaits.
Integrējošo nometni vada organizācijas Latvijas Bērnu atbalsta fonds, biedrība “Latvijas Mazpulki” un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Cilvēkiem ar invaliditāti darbspējas vecumā studijas ir bez maksas!
zvanot +371 29249084 rakstot ppn@siva.gov.lv SIVA tīmekļvietnē, aizpildot elektroniskās pieteikšanās anketuTavi ieguvumi, mācoties SIVA:
Ja nepieciešams, SIVA piedāvā dienesta viesnīcu un ēdināšanu (bez maksas), kā arī brīvā laika aktivitātes.
kur kopā ar SIVA speciālistiem izvērtēsiet Tavu iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un intereses. Tev būs jāveic daži aizraujoši zināšanu testi.
Rezultātā saņemsi rekomendāciju par Tev piemērotāko mācību programmu Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai studiju programmu SIVA Koledžā.
Labklājības ministrija ir sagatavojusi informatīvu materiālu par aprūpes pakalpojuma nodrošināšanas nosacījumiem bērniem vecumā no 5 – 18 gadiem ar īpašas kopšanas nepieciešamību, skaidrojot, kas pieejams no pašvaldības budžeta un DI projektu finansējuma ietvaros.
Atgādinām: lai saņemtu atbalstu, bērna likumiskajiem pārstāvjiem jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā.
Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme” īsteno deinstitucionalizācijas projektu “Kurzeme visiem”. Tā mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Projekts tiek īstenots līdz 2023.gadam un vairāk par to var uzzināt tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv
Avots: Labklājības ministrija, 2022.gads
Latvijā turpina samazināties ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē bija samazinājies par 248 bērniem un ārpusģimenes aprūpē atradās 6004 bērni. Par 53 bērniem samazinājies ārpusģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu. Pērn institūcijās dzīvoja 568 bērni.
Šādi fakti minēti informatīvajā ziņojumā “Par bērnu stāvokli valstī 2019.un 2020. gadā“, kas otrdien, 21. decembrī izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Datos redzam, ka Latvijā vērojamas pozitīvas tendences, ejot uz ambiciozo mērķi – Latvija bez bērnu namiem. Attīstības virziens mani iedrošina turpināt uzsākto politiku un ar visiem līdzekļiem sekmēt, pirmkārt, bērnu nenonākšanu institūcijās un, otrkārt, to bērnu, kuri šobrīd dzīvo ārpus ģimeniskas vides, maksimāli efektīvu iekļaušanu ģimenēs. Jāsaka gan, ka ziņojumā parādās arī bēdīgi dati, kas var liecināt gan par negadījumiem, gan arī par nepietiekamu rūpēšanos par bērniem un pieaugušo vienaldzību vai nepilnvērtīgu pievēršanos bērnu audzināšanai un pieskatīšanai. Ļoti ceru, ka mēs kā sabiedrība spēsim sasniegt nulles līmeni zaudētajās bērnu dzīvībās – gan ar valsts pārvaldes, gan katra iedzīvotāja centieniem!”
Dokumentā arī norādīts, ka vērojama tendence palielināties Latvijā adoptēto bērnu skaitam un samazinājās uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits. Pērn adoptēti 144 bērni. No tiem 117 bērni adoptēti Latvijā, bet 27 bērni – uz ārvalstīm. Tāpat turpinājās audžuģimeņu un audžuģimenēs esošo bērnu skaita pieaugums. 2020. gada beigās 752 audžuģimenēs dzīvoja 1377 bērni.
Samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits. 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, noziedzīgos nodarījumos cietuši par 54 bērniem mazāk. Samazinājies arī nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarīja noziedzīgus nodarījumus.
Taču ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 10 bērnu, kas ir par pieciem vairāk nekā gadu pirms tam. Diemžēl pieaudzis noslīkušo bērnu skaits. 2019. gadā noslīkuši 4 bērni, bet pērn – 13.
Ziņojumā arī konstatēts, ka Latvijā joprojām ik gadu vairāk nekā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Palielinājās arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām meitenēm, un pēdējos gados ir pieaugusi narkotiku lietošana pusaudžu vidū.
Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/akceptets-zinojums-par-bernu-stavokli-valsti-2019-un-2020-gada
Labklājības ministrija ir sagatavojusi brošūru par pakalpojumu un vides piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tajā ir informācija un ieteikumi sociālo pakalpojumu sniedzējiem, lai vide un pakalpojumi ikvienā sociālo pakalpojumu sniegšanas vietā būtu piekļūstami un iekļaujoši ikvienam.
2021. gada kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” video redzamie cilvēki dzīvo mūsu vidū iespējami patstāvīgu dzīvi, saņem atbalstu un tiek galā ar ikdienu. Jā, viņiem ir garīga rakstura traucējumi. Un viņi dzīvo starp mums, nevis institūcijās. Arvīds, Iluta un Pēteris piedalās sabiedrības dzīvē un vēlas darīt to, kas viņiem vislabāk patīk un padodas.
Uzzini, kas notika kampaņas Cilvēks, nevis diagnoze” atklāšanas pasākumā šeit.
Deinstitucionalizācijas projekti un process kopumā veicina to, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušie bērni nedzīvotu institūcijās, bet savās mājās, grupu dzīvokļos vai audžuģimenēs un saņemtu dažādus sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Ne vienmēr tas ir vienkārši īstenojams. Lai cilvēka dzīve nepārvērstos par braukāšanas maratonu no vienas vietas uz citu, pakalpojumiem jābūt pieejamiem dzīvesvietas tuvumā. Mūsu stāsti parāda – sadarbojoties un saņemot sabiedrības atbalstu, daudzu cilvēku dzīve ir kļuvusi labāka.
Jau divus gadus Alise dzīvo biedrības “Cerību spārni” sociālā atbalsta centrā “Cerību māja”, kas ir grupu mājas pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Līdz tam Alise dzīvoja kopā ar savu ģimeni. Tā kā vecāku dzīvesvieta ir pavisam tuvu, Alise tur brauc gana bieži, bet drīz saka: “Gribu mājās.” Ar to viņa domā “Cerību māju”, kur saņem biedrības sniegtos pakalpojumus, pateicoties deinstitucionalizācijas projekta (DI) īstenošanas sniegtajām iespējām Rīgas plānošanas reģionā. … lasi visu rakstu šeit.
Aida Vašile ir mamma saviem trim bērniem un gadu gaitā kopumā arī 15 audžubērniem, kas viņu sauc par Omīti. Tagad arī viņas trim bērniem ir audžuģimenes, un arī šie bērni, tāpat kā mazbērni, viņu sauc par Omīti. Turklāt pēc Aidas piemēra Drustos izveidojusies audžuģimeņu kustība, kas ir sabiedrībā balstīts pakalpojumus, kurš daudziem bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības, sniedz iespēju augt ģimenē. … lasi visu rakstu šeit.
Renārs pēc sarežģītām dzemdībām piedzīvojis skarbus pārbaudījumus veselības dēļ. Epilepsijas lēkmes nebeigsies. Bet viņš saņēmis daudz mīlestības un iespējamo atbalstu no speciālistiem, lai varētu darboties savu spēju maksimuma robežās. Pirms 18 gadu vecuma Renārs ir pabeidzis 9. klasi Daugavpils 1. speciālajā skolā, bez ratiņkrēsla spēj noiet gandrīz puskilometru, ar tuviniekiem sazinās, izmantojot viedtālruni. No viņa staro labestība, prieks un ieinteresētība. … lasi visu rakstu šeit.
Ārija Dīriņa dzīvo vienā no Saldus novadā nesen iekārtotajiem grupu dzīvokļiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un trīs reizes nedēļā dodas uz specializētajām darbnīcām Saldū, kur darbojas visu dienu. Gribētu vairāk izklaižu. Gribētu strādāt par naktssardzi. Gribētu, lai viņas dzīvē daudz kas būtu noticis citādi. … lasi visu rakstu šeit.
Nataša Samarina ar meitu Irinu dzimtajā pilsētā Preiļos beidzot dzīvo apstākļos, kurus daudzi pieraduši uzskatīt par normu. Ir ērtības, drošība. Bet galvenais – blakus ir cilvēki, kam var uzticēties. Nataša apzinās, ka viņai ir garīga raksturai traucējumi, dažreiz nepieciešama palīdzība, taču viņa ir pieradusi tikt galā ar grūtībām, pati pieņemt lēmumus par savu dzīvi un smagi strādāt. Tāpēc deinstitucionalizācijas projekta (DI) Latgalē īstenošanas gaitā saņemtais grupu dzīvoklis Līčos viņai šķiet kā dāvana. … lasi visu rakstu šeit.
Ilona un Juris Raginski Cērē jau izaudzinājuši prāvu pulciņu bērnu, bet pirms pāris gadiem pieņēma vēl trīs mazus audžubērnus. Kuri ir pašu bērni, kuri – audžubērni, kuri – mazbērni, kuri – kaimiņu bērni, to viņu mājās ciemiņš no malas var saprast tikai pēc lielas šķirošanas. Visi bērni kopā, visi sporto, peldas, strādā dārzā. Vienkārši dzīvo. … lasi visu rakstu šeit.
Ilze ir dzīvojusi gan ģimenē, gan bērnunamā, gan audžuģimenē, pabijusi vairākos krīzes centros. Viņa vairs nevēlas satuvināties ar kādiem audžuvecākiem, tāpēc pusgadu pirms savas pilngadības izlēma, ka padzīvos ģimeniskai videi pietuvinātā mājoklī, kur kopā atrodas ne vairāk kā astoņi dažādu vecumu bērni. Šādu pakalpojumu Zemgales plānošanas reģionā deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Atver sirdi Zemgalē” sniedz Kalnciemā dzīvoklī un Elejā atsevišķā mājā. … lasi visu rakstu šeit.
Ginters savās mājās Cēsu novada Vaives pagastā aug samīļots un pieskatīts 24/7. Kopš viņam noteica Dauna sindromu, tā ir bijis visu laiku, jo Ginters ir aktīvs un spēcīgs puika. Visu mīlulītis, kuram paveicās ar bērnudārzu Jāņmuižā. Vai arī – Jāņmuižas bērnudārza apmeklētājiem reiz paveicās ar Ginteru. Apkārtējo pieņemošā attieksme ir palīdzējusi Ginteram, un kaut ko par cilvēcību un vērtībām viņš iemāca katram, ko satiek. … lasi visu rakstu šeit.
Ketlīna ar vecākiem dzīvo Ventspilī, un viņas mamma Jekaterina nezina, kā tiktu galā, ja tepat blakus mājām nedarbotos atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Pateicoties vecāku ieinteresētībai, neatlaidībai un nodarbībām “Cimdiņā”, Ketlīna spēj gan pati pārvietoties pa pilsētu, gan sekmīgi mācīties, gan tikt galā ar mājdzīvniekiem un jāšanas nodarbībām. … lasi visu rakstu šeit.
Pavasarī Lubānā atvērts dienas aprūpes centrs pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) “Eglāji”. Tagad daudzi pieaugušie, kas agrāk dzīvojuši gandrīz neredzami, iznākuši no mājām un regulāri dodas uz dienas centru. Starp viņiem ir arī Lelde Akmene, kuru gan līdz šim vecāki spējuši izvadāt uz nodarbībām Madonā. … lasi visu rakstu šeit.
Inga un Ingus Ūdri tagad ir precēts pāris. Abi pamazām gatavojas patstāvīgai dzīvei. Saskatījušies sociālās aprūpes centrā, pirms gada vienlaikus pārcēlušies uz grupu dzīvokli cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kurš atvērts daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centrā (DSPC) “Laipa” Kalnciemā. Abi strādā vietējā sociālajā uzņēmumā, tiek galā ar sadzīvi, veic maksājumus, un rēķina, ka sakrāt naudu savai dzīvesvietai nebūs vienkārši. … lasi visu rakstu šeit.
Larisa un Normunds Bērziņi dzīvo Stendē. Par audžuvecākiem viņi kļuva, kad bija izaudzinājuši savus bērnus. Abu vērtību sistēmā svarīgākais ir dot mīlestību arī tiem bērniem, kas palikuši bez savu vecāku gādības. Larisa kā mentore piedalās audžuvecāku apmācībās. Viņa labi zina, ko nozīmē būt par audžumammu arī bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. … lasi visu rakstu šeit.
Tas, kas notika ar Keitu pēc triju gadu vecuma, šķiet prātam neaptverami. Viņa aizmirsa visu, ko mācēja. Pateicoties mammas un tēta izturībai, Siguldā bāzētās biedrības “Cerību spārni” aktīvajai darbībai, apkārtējo atbalstam un deinstitucionalizācijas projekta (DI) īstenošanas Rīgas plānošanas reģionā sniegtajām iespējām, pēdējos gadus meitenes attīstība notiek gandrīz no sākuma. … lasi visu rakstu šeit.
Viņi dzīvo kopā, it kā būtu viena ģimene. Astoņi dažādu vecumu bērni no vairākām ģimenēm, kuri palikuši bez savu vecāku gādības. Brāļi dzīvo kopā vienā istabā, citi – pa vienam. Dzīvoklis ir plašs, un visiem tā iemītniekiem ir, gan kur palikt vienatnē ar sevi, gan sanākt kopā. Zarina stāsta, ka te viņai ir vislabāk un nekur citur viņa vairs nevēlas dzīvot, kamēr sasniegs 18 gadu vecumu. … lasi visu rakstu šeit.
Elīnai katru dienu jālieto zāles un dažas stundas jāvingrina ķermenis. Vēlams – kopā ar fizioterapeitu. Latvijā ir daudzas mazas pilsētas, kur nav pieejami speciālisti, kuru pakalpojumi ikdienā vajadzīgi bērniem un pieaugušajiem ar funkcionāliem traucējumiem. Viesītē nebija pieejams pat fizioterapeits. Meitas slimība Elīnas mammai Allai Beļinskai deva izpratni, kādi pakalpojumi cilvēkiem ir nepieciešami tuvāk dzīvesvietai. Tagad, īstenojot Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projektu (DI) “Atver sirdi Zemgalē” un citus projektus, Elīna un citi bērni ar funkcionāliem traucējumiem Viesītē saņem vairāku speciālistu palīdzību. … lasi visu rakstu šeit.
Zemgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Atver sirdi Zemgalē” zibakcija notika Kalnciemā, pie daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “LAIPA”. Pasākums sākās ar to, ka visi sastājās aplī, lai iepazītos un cits citam uzticētu savu šīs vasaras vai dzīves iedvesmojošāko faktu. Sekoja īsas uzrunas, kas pārauga par sadziedāšanos mūziķu vadībā. Pasākuma noslēgumā kā apliecinājums tālākai pārliecinošai centra izaugsmei tika iestādīti košumkrūmi.
Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” pasākums notika Nīkrāces pagasta Dzeldas ciemā, dienas aprūpes centra teritorijā. Smaidīgi bija visi klātesošie, stundas garumā stāvot cits citam līdzās darbīgā dzīvā ķēdē, lai kopīgiem spēkiem nogādātu šķūnī veselu autokravu malkas. Tā bija īpaša pieredze un apliecinājums tam, ka kopīga darbošanās palīdz otrā cilvēkā vispirms ieraudzīt viņa personību, nevis citādo un atšķirīgo.
Latgales plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta pasākums notika pie Preiļu Labklājības pārvaldes dienas aprūpes centra. Pasākums sākās ar iepazīšanos, sastājoties aplī. Tika arī kopīgi padziedāts. Kopīgā vingrošanas nodarbība vienoja visus. Pasākuma noslēgumā dienas aprūpes centra priekšā tika iestādīta ābele.
Rīgas plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta pasākums notika Salaspils novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centrā. Viesi un centra klienti kopā paguva gan pasportot, gan padejot. Pasākuma gaitā tika atklātas arī Salaspils novada Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu centra grupu dzīvokļu un pakalpojuma “Atelpas brīdis” telpas.
Valkā kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze”* Vidzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” pasākums bija rožu dobes ierīkošana. Pirms tam tika atklāts dienas aprūpes centrs “Valka” un grupu dzīvokļu māja. Rozes tagad krāšņi ziedēs visās krāsās, apliecinot, ka dažādībā ir spēks un skaistums.
Visi stāsti izlasāmi šeit: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/cilveki-starp-mums/
Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlijā izsludina pieteikšanos papildu apmācībām, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.
Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības tiek organizētas kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem – biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām.
Apmācību ciklā jūnijā jau notikušas 3 apmācības un, ņemot vērā kurzemnieku interesi par šo iespēju, kā arī tēmas aktualitāti, tiks rīkotas papildu apmācības: par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 8.jūlijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 16.jūlijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 21.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.
Atgādinām, ka dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.
Norises laiks: 2021.gada 8. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”, tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.
Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 6.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Pieteikties apmācībāmNorises laiks: 2021.gada 16. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.
Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Pieteikties apmācībāmNorises laiks: 2021.gada 21.jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.
Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.
Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 19.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.
Pieteikties apmācībāmAicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!
Šī gada 1.jūlijā tiešsaistē notiks apmācības par saskarsmi ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), ko projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē Latvijas Bērnu bāreņu fonds. Apmācību mērķis ir atvērt telpu diskusijai par bērnu ar FT situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem. Tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.
Apmācības ir bez maksas un uz tām ir īpaši gaidīti pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (tai skaitā speciālie pedagogi un sociālie pedagogi), interešu izglītības (tai skaitā pašvaldību izglītības pārvalžu) speciālisti un citi izglītības iestāžu pārstāvji, kas strādā ar bērniem ar FT, bāriņtiesu darbinieki, policisti, tirdzniecības un pakalpojumu, sabiedriskā transporta, tūrisma un kultūras un jomā strādājošie, kā arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji. Papildu norādām, ka šo apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.
Norises laiks: 2021.gada 1. jūlijs no plkst. 9.30 līdz 16.30.
Norises vieta: tiešsaiste, Zoom platforma
Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 29.jūnijam: aizpildot anketu tiešsaistē (noskenējot QR kodu, nonāksiet šajā pašā anketā)
Informējam, ka dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots, tāpēc reģistrācija pasākumam nenozīmē automātisku dalību pasākumā. Visi interesenti 29.jūnijā saņems informāciju par dalību pasākumā un apstiprinātajiem dalībniekiem tiks nosūtīta piekļuves saite.
Vispārējo pakalpojuma sniedzēju apmācības “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem un sabiedrības stereotipi” par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un situācijām, ar kādām varētu saskarties attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, rīko Nodibinājums «Latvijas Bērnu bāreņu fonds» sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju.
To mērķis ir informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Tai skaitā par pienākumiem un praktiskajām iespējām veidot iekļaujošu vidi bērniem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, mikroklimata uzlabošanu starp vienaudžiem, palīdzot bērniem, ar funkcionāliem traucējumiem integrēties sabiedrībā un justies pieņemtiem gan kolektīvā, gan arī sabiedrībā kopumā.
Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!
