Category Archives: Bērni ar FT

Kurzemes Vārds: kādēļ ar bērniem jārunā par invaliditāti?

Aicinām iepazīties ar 2023.gada 16.janvāra izdevumā “Kurzemes vārds” publicēto Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa  rakstu par to, kādēļ ir būtiski ar bērniem runāt par invaliditāti.

Veselības ministrija: video par zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā

Labklājības ministrija sagatavojusi informatīvu video par zīmju valodu un tās nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas sociālā tīkla Twiitter profilā ievietotās informācijas: https://twitter.com/Lab_min/status/1614905852980248576

Vismaz 1200 Kurzemes reģiona skolēnu izglītos par cilvēkiem ar invaliditāti

Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un to iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maijam Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs norisināsies izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notiek Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un iecerēti vismaz 26 mācību iestādēs, kopumā aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un komunikāciju ar viņiem.

“Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā turpinās jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide, kur tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi un atbalsts, kā arī veicināta prasmju un iemaņu attīstība pēc iespējas pilnvērtīgākai dzīvei sabiedrībā. Tomēr cilvēki ar invaliditāti varēs pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā tikai tad, kad paši kļūsim atvērtāki un pieņemošāki – ja spēsim ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Ar izglītojošajiem pasākumiem mudināsim skolēnus iepazīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar  garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem būs iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādājusi biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Pasākuma ietvaros bērniem būs arī iespēja satikt un iepazīt cilvēkus ar invaliditāti –  paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi.  Aicinām arī Jūs noskatīties skolēniem sagatavotās video uzrunas no šiem iedvesmojošajiem cilvēkiem:

Izglītojošie pasākumi skolēniem notiks līdz pat 2022./ 2023. mācību gada beigām, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tuvākie pasākumi plānoti Dundagas, Pastendes, Talsu un Valdemārpils vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīko Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Funkcionāli traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

LM: top jauns psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Labklājības ministrija (LM) izstrādās jaunu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem. Šāda atbalsta sistēmas pilnveide noteikta arī Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020”, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai.

Darbs pie šī pakalpojuma ieviešanas notiek jau kopš šī gada pavasara. Pašlaik ir uzsācies otrais posms – izmēģinājuma projekta īstenošana, kur kopumā rehabilitācijas pakalpojuma aprobācijā tiktu iesaistīti vismaz 300 bērni ar AST un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes no visiem Latvijas reģioniem. Izmēģinājuma projektu īsteno biedrība “Latvijas Autisma apvienība”.

Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa: “Ņemot vērā ierobežoto speciālistu pieejamību Latvijā, mēs augstu vērtējam to, ka ne tikai radītas atbalsta grupas savstarpējam atbalstam, pieredzes apmaiņai, vecāku un speciālistu izglītošanai,  bet šī projekta ietvaros tiek izstrādāti arī materiāli par autismu, kuri būs pieejami ikvienam interesentam.”

Plašāka informācija par atbalsta grupām un iespējām pieteikties atbalsta saņemšanai pieejama Latvijas Autisma apvienības mājas lapā, sadaļā “Atbalstīt ceļā”, https://www.autisms.lv/atbalstit-cela/

LM informē, ka pirmais aktivitātes posms ir noslēdzies un ir izstrādāts psihosociālā rehabilitācijas pakalpojuma apraksts, ko pašlaik plānots aprobēt izmēģinājumprojekta laikā un tas ir pieejams LM mājas lapā, https://www.lm.gov.lv/lv/1-nodevums-psihosocialas-rehabilitacijas-pakalpojuma-berniem-ar-funkcionaliem-traucejumiem-un-vinu-likumiskajiem-parstavjiem-vai-audzugimenei-apraksts-neaprobeta-versija.

Pakalpojuma paraksts veidots, ņemot vērā ārvalstu labo praksi – Somijas Autisma apvienības pieeju atbalsta sniegšanā bērniem ar AST un viņu ģimenēm. Izveidotā atbalsta sistēma Somijā paredz attālinātu un klātienes atbalsta grupu veidā sniegt sistemātisku psihosociālu un informatīvu atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns ar AST, kā arī organizēt atbalsta grupas atbalsta komandām, kuras palīdz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Labo praksi plānots pārņemt un ieviest arī Latvijā, pielāgojot to Latvijas situācijai un pieejamiem pakalpojumiem un atbalstam ģimenēm, kurās ir bērns ar AST.

Aktivitāti plānots īstenot no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. oktobrim un tā tiek realizēta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros.

Delfi: kā rīkoties, ja sabiedriskajā transportā bērns ar invaliditāti nonācis problēmsituācijā

Foto: LETA

“Sabiedrībai ir jābūt informētai, kā rīkoties dažādās problēmsituācijās sabiedriskajā transportā, kurās var nonākt cilvēki ar invaliditāti, jo sevišķi bērni. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kolektīvi varam mazināt dažādu negadījumu skaitu, kuros nokļūst bērni bez pavadoņa vai bērni ar invaliditāti, ir noskaidrot, kurp viņš dodas un vai nepieciešama palīdzība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.

alsts policijas dati liecina, ka 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti aptuveni 409 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Negadījumu risku paaugstina bīstamas situācijas, kurās var nokļūt ikviens bērns, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, piemēram, nokavēta pietura, iekāpšana nepareizajā transportā, kā arī izkāpšana svešā pieturā vai ceļa šķērsošana vietā bez gājēju pārejas. Šādās situācijās bērnus māc bailes un nedrošības sajūta, taču tie, kuriem ir invaliditāte, var reaģēt uz šīm situācijām saasinātāk vai kļūt pilnīgi bezpalīdzīgi.

Apvienības “Apeirons” pārstāvji apgalvo, ka šobrīd sabiedrībā trūkst zināšanu un informācijas, kā rīkoties problēmsituācijās, kurās nokļuvuši bērni ar invaliditāti. “Mums kā sabiedrībai ir jābūt gataviem sabiedriskajā transportā sastapt bērnus un pusaudžus, kas ir cilvēki ar invaliditāti. Tieši tāpat mums ir jābūt informētiem par to, kāds ir reaģēšanas algoritms, ja rodas tāda nepieciešamība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis.

“Mēs kā ziemeļnieki lielākoties negribam iet klāt un kaut ko prasīt nepazīstamajiem. Mēs paļaujamies uz to, ka situācija atrisināsies pati no sevis, bet mums ir jābūt atbildīgiem, jo sevišķi pret bērniem. Tā ir dubultatbildība gan no sabiedriskā transporta vadītāja, gan no līdzcilvēku jeb pasažieru puses,” apgalvo Balodis.

Svarīgākais pamatnosacījums, piedāvājot palīdzību bērniem, tai skaitā bērniem ar invaliditāti, ir komunikācija. Apzinoties, ka sabiedrība ne vienmēr zina, kā komunicēt ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, apvienība “Apeirons” atgādina, ka pieejami dažādi tehnoloģiski rīki, kas var palīdzēt šādās situācijās. Piemēram, Zīmju valodas centrs piedāvā bezmaksas pakalpojumu, ar kura starpniecību var sazināties ar zīmju valodas tulku, kurš pārtulko nepieciešamo informāciju, piemēram, autobusa šoferim. “”Apeirons” pasažieru pārvadātājiem piedāvā apmācības, kurās šādas komunikācijas nianses tiek izrunātas, kā arī tiek izskaidrots, kā pareizi palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, kas pārvietojas sabiedriskajā transportā. Nav viena standarta risinājuma, kā rīkoties, tādēļ apmācībās izejam cauri dažādām problēmsituācijām, ar ko vadītāji jau ir saskārušies, kā arī modelējam paši savas situācijas, piedāvājot dažādus risinājumus,” stāsta Balodis.

Pārvadātāju atbildība ir nodrošināt vadītājiem pietiekamas zināšanas par to, kā rīkoties, ja problēmsituācijā nonācis cilvēks ar invaliditāti. Fiziskās drošības jautājums sabiedriskajā transportā ir īpaši aktuāls bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, jo par nokļūšanu transportlīdzeklī un tehniskā nodrošinājuma stiprināšanu atbild transporta šoferis. Vadītājam ir jāpārliecinās par to, lai pasažieris ir apsēdies droši, un straujas bremzēšanas vai braukšanas uzsākšanas gadījumā pasažieris neapgāzīsies un nesavainos sevi. Tikpat nozīmīga ir nākamo pieturvietu laicīga atskaņošana un attēlošana, lai vājredzīgie un vājdzirdīgie pasažieri laikus būtu informēti par atrašanās vietu.

Neatkarīgi no tā, vai atvasei ir invaliditāte vai nav, vecāku uzdevums ir iemācīt ceļu satiksmes principus, kā arī problēmsituāciju potenciālos risinājumus. “Jāiziet vienu, divas vai pat desmit reizes vienu un to pašu maršrutu. Ir dzirdētas situācijas, kurās viss ir pārrunāts, taču sabiedriskais transports apstājas 15 metrus pirms pieturas, bērns izkāpj ārā, un viņam šķiet, ka atrodas citā lokācijā, tādēļ nezina, kā tālāk rīkoties un ko darīt,” stāsta Balodis. Tāpat apvienības pārstāvis uzsver, ka galvenais šādās situācijās ir komunikācija. Ja pieturā vai transportā tiek manīts apjucis bērns, tad nekautrējoties būtu jāpieiet klāt un jānoskaidro, vai viss ir kārtībā. Zinot, ka šādas situācijas varētu notikt, vecākiem ir jāiemāca bērnu rīkoties ar telefonu. Mētelī, jakā vai cepurē iešūta zīmīte ar nepieciešamajiem telefona numuriem ļaus bērnam stresa situācijā piezvanīt vecākiem vai arī nodot šos tālruņa numurus kādai citai personai, kas sazināsies ar vecākiem.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” vērš uzmanību, ka invaliditāte var izpausties dažādās formās, taču, jāatceras, ka cilvēki ar invaliditāti ir daļa no sabiedrības, un viņiem ir tiesības uz patstāvīgu dzīvi, tostarp pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas var būt liels solis, lai bērni ar invaliditāti adaptētos sabiedrībā. “Tam, ka bērnam ir iespēja patstāvīgi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir ļoti daudz ieguvumu. Tā ir brīvība, neatkarība un iespēja pašam pieņemt lēmumus, kas var palīdzēt labāk sagatavoties dzīvei,” saka Balodis. Tikpat nozīmīgi ieguvumi, biežāk ikdienā redzot cilvēkus ar invaliditāti, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, ir visai sabiedrībai kopumā – tas ir ceļš uz vienlīdzīgu, iekļaujošu un izglītotu sabiedrību.

Kurzemes reģiona skolēni iegūst balvas LM rīkotajā skolēnu radošo darbu konkursā “Vienlīdzība”

Noskaidroti Labklājības ministrijas organizētā radošo darbu konkursa “Vienlīdzība” uzvarētāji. Laureātu apbalvošanas ceremonijā goda raksti tika pasniegti sešdesmit labāko darbu autoriem, un labāko deviņu darbu autori tika apbalvoti arī ar naudas balvām līdz 1000 eiro vērtībā.

Konkursa mērķis bija aicināt jauniešus aizdomāties par to, kas veido iekļaujošu sabiedrību, un mudināt saskatīt un izprast līdzās esošo cilvēku dažādību – viņu vērtību, tiesības uz laimi, cieņu un līdzvērtīgu dzīvi. Skolēni varēja izvēlēties kādu no trīs tēmām – “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” vai “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”.

Atsaucība bija liela – tika iesniegti 369 oriģināli un interesanti darbi, ko rūpīgi izvērtēja profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā bija gan Labklājības ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju, gan komunikācijas un mediju pārstāvji.

“Lielā interese ir patiesi patīkams pārsteigums, jo tas pierāda, ka Latvijas jauniešiem rūp līdzcilvēki un iekļaujoša sabiedrība ar vienlīdzīgām iespējām visiem,” uzrunā atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis.

“Jauniešu iesniegtie darbi ir ļoti oriģināli, sirsnīgi un pārdomas raisoši, tāpēc izvēlēties uzvarētājus žūrijai nebija viegli. Prieks, ka Latvijas sabiedrību un nākotni veido tik talantīgi un radoši jaunieši! Ceram, ka dalība konkursā visiem darbu autoriem deva iespēju iejusties līdzcilvēku ikdienā un saprast, ka, tikai atbalstot citam citu, kopā varam būt spēks,” pauž Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Nominācijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Pārventas pamatskolas audzēknes Evelīna Priede, Sindija Eihenbauma un Gitāna Piņķe,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas  – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Laima Prūse,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Daniēla Rjabova.

Nominācijā “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ropažu vidusskolas audzēkne Loreta Avota,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Tukuma 2. vidusskolas audzēknis Marks Lavrinovičs.

Nominācijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Rīgas 49. vidusskolas audzēkne Stefanija Hemmele un Jāzepa Mediņa Rīgas vidusskolas audzēknis Roberts Kozlovs,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ķekavas vidusskolas audzēkne Madara Deaka,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Jaunmārupes pamatskolas audzēknes Elza Jasinska, Madara Valtere un Taiga Marija Matvejeva.

Skatītāju simpātijas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls.

Visi konkursam iesniegtie darbi ir pieejami tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/

Konkurss tika rīkots Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.10.1.2.0/18/TP/007 “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Labklājības ministrija aicina balsot par radošajā konkursā “Vienlīdzība” iesniegtajiem skolēnu darbiem

Labklājības ministrijas rīkotajā radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kas mudināja jauniešus no iekļaujoša un cilvēciska skatpunkta palūkoties uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, iesniegts necerēti liels radošo darbu skaits – 369 oriģināli un interesanti darbi.

Jauniešiem darbu izstrādē tika dota pilnīga radošā brīvība: fotografēt, rakstīt, filmēt vai gleznot – katra paša ziņā, kuru māksliniecisko izpausmes līdzekli izvēlēties, lai paustu savu skatījumu uz to, ko vienlīdzība un iekļaušana nozīmē Latvijas sabiedrībā.

Gan lielā atsaucība, kas atspoguļojas iesniegto darbu skaitā, gan izpausmes formas liecina par šīs tēmas aktualitāti jauniešu vidū. Iesniegto darbu dažādība ataino jauniešu mākslinieciskās prasmes, spēju emocionāli iedziļināties līdzcilvēku izjūtās, kā arī personisko un atklāto pieeju, radot video, animācijas filmas, gleznas un stāstus.

Iekļaujoša sabiedrība nav iespējama bez empātijas un spējas “iekāpt otra kurpēs”. Mums, Labklājības ministrijai, ir patiesi liels prieks, ka Latvijas jaunieši ir tik aktīvi, radoši, veidojot atklātus un arī dziļi personīgus darbus, kas parāda, ka viņiem patiešām rūp līdzcilvēki. Jaunieši ir mūsu nākotnes sabiedrības pamats, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka dalība šādos konkursos ir aktīva uzsver Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Lielais iesūtīto darbu skaits liecina, ka Latvijas jaunieši ir ne tikai ļoti mākslinieciski, bet arī spējīgi domāt un iedziļināties citu cilvēku stāstos. Domāju, ka tas ir pats svarīgākais emocionāli inteliģentas sabiedrības veidošanās procesā – būt spējīgam uz empātiju. Konkursa žūrijai tagad priekšā aizraujošs un izaicinošs darbs – no tik daudziem pieteikumiem izvēlēties pašus labākos,” norāda biedrības “Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics.

Iesūtītos darbus Labklājības ministrija aicina iepazīt radošā konkursa “Vienlīdzība” tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/. No 15. novembra līdz 25. novembrim visi interesenti konkursa tīmekļa vietnē aicināti nobalsot par, viņuprāt, labāko darbu. Balsot drīkst vienu reizi dienā. Darba autors, par kura radošo sniegumu nobalsos visvairāk cilvēku, saņems skatītāju simpātiju naudas balvu – 500 euro.

Visus iesniegtos 369 darbus vērtēs profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, digitālā mārketinga un komunikācijas eksperts Edgars Koroņevskis, raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” jaunieši Emīls un Ieva Ķiģeļi, biedrības „Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics, labdarības organizācijas “Palīdzēsim.lv” dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības “Cerību spārni” dibinātāja un sociālo pakalpojumu sniedzēja Eva Viļkina un portāla “Delfi plus” vecākais redaktors žurnālists Filips Lastovskis.

Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 29. novembrī centrā “Koka Rīga” svinīgā ceremonijā, uz kuru būs aicināti katras nominācijas TOP 20 darbu autori un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Informācija par uzvarētājiem tiks publicēta Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē un konkursa sociālo tīklu kontos. Naudas balvas paredzēts pasniegt deviņiem uzvarētājiem, taču Labklājības ministrija visiem konkursa dalībniekiem nodrošinās simboliskas veicināšanas balvas.

Plašāka informācija par konkursa norisi, noteikumiem un balvu fondu pieejama tīmekļa vietnē https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/.

Radošo konkursu finansē Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/labklajibas-ministrija-aicina-balsot-par-radosaja-konkursa-vienlidziba-iesniegtajiem-skolenu-darbiem

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā aktualitātes un iepazīst Priekulē izveidotos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus

2022. gada 2.novembrī Priekulē uz šogad jau otro tikšanos pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību, to bērnu aprūpes centru un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laikā klātesošajiem bija iespēja iepazīties ar Labklājības ministrijas sagatavoto informāciju par 2021. – 2027. gada fondu plānošanas periodā iecerētajiem ar DI saistītiem vai līdzīgiem pasākumiem, kuros atbalsta saņēmēji var būt pašvaldības, NVO, citi sociālo pakalpojumu sniedzēji. Tikšanās turpinājumā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes, kā arī iepazīti Dienvidkurzemes novada pašvaldības izveidotie sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Priekulē – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas.

Tikšanās sākumā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un Invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane iepazīstināja ar ministrijas plānotajām Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanās fonda (ANM) investīcijām 2021.-2027. periodā. Viņa skaidroja, ka pašvaldībās būs pieejams atbalsts Labklājības ministrijas Atveseļošanas fonda (ANM) investīcijās Valsts un pašvaldību ēku vides pieejamības nodrošināšanas pasākumiem, lai veicinātu publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un ar invaliditāti, kā arī iespēja saņemt atbalstu cilvēku ar invaliditāti mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai. Papildu no Labklājības ministrijas Atveseļošanās fonda būs pieejams arī finansējums jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstībai pensijas vecuma cilvēkiem. Savukārt no ES fondu investīcijām atbalsts pašvaldībām plānots sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidei un attīstībai cilvēkiem ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem (GRT), sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības palielināšanai cilvēkiem pensijas vecumā, jo īpaši ar demenci, vai ar ļoti smagiem un multipliem funkcionāliem traucējumiem.  No ES fondiem pašvaldībām iecerēts arī atbalsts  jaunu pieeju un inovāciju attīstīšanai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā vairākām mērķgrupām:  cilvēkiem ar FT, pensijas vecuma cilvēkiem ar demenci un viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem, ielu bērniem un jauniešiem, cilvēkiem ar atkarībām, kā arī  cilvēkiem, kuri atbrīvoti no ieslodzījuma vietas. K.Lasmane norādīja, ka šobrīd turpinās darbs pie projektu atlases kritērijiem un dažādu normatīvo regulējumu sagatavošanas, lai dažādās ES un ANM investīciju iespējas būtu pašvaldībām un citiem iecerētajiem finansējuma saņēmējiem pieejamas.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Tikšanās laikā tika pārrunāts arī infrastruktūras izveides process Kurzemes reģionā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Infrastruktūras izveide pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados, savukārt darbi turpinās Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Talsu novados un Liepājas un Ventspils valstspilsētās. Ar plašāku informāciju par infrastruktūras izveides gaitu un progresu savos novados un valsts pilsētās iepazīstināja Kuldīgas, Ventspils novadu, kā arī Ventspils valstspilsētas pārstāvji.

Pēc tikšanās projekta “Kurzeme visiem” partneri devās iepazīt Priekulē šogad izveidoto dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas, kur šobrīd sociālos pakalpojumus saņem astoņi Dienvidkurzemes novada pašvaldībā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Šeit cilvēkiem  ar GRT ir iespēja saturīgi pavadīt dienu, apgūt jaunas prasmes un socializēties, turklāt, sociālie pakalpojumi dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Projekta “Kurzeme visiem” partneru tikšanās darba kārtība:

Tikšanās darba kārtība

Projekta partneru tikšanās prezentācijas

Labklājības ministrijas prezetnācija: LM plānotās ES fondu un ANM investīcijas 2021.-2027. periodā Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: Projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas aktualitātes Kuldīgas novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā Ventspils novada pašvaldība: Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Ventspils novada Ugāles pagastā Ventspils valstspilsētas pašvaldība: pašvaldības KPR DI infrastruktūras progress

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Bērnu slimnīcas fonds aicina piedalīties aptaujā par iekļaujošu sabiedrību ģimenes, kuras audzina bērnus ar funkcionēšanas ierobežojumiem

Lai uzlabotu valsts atbalsta sistēmu bērniem ar kustību traucējumiem, Bērnu slimnīcas fonds īsteno projektu “Es un Tu, Mēs”. Projekta ietvaros vecāki, kas audzina bērnus ar funkcionēšanas traucējumiem, tiek aicināti piedalīties anonīmā interneta aptaujā par iekļaujošu sabiedrību. Aptaujas rezultāti tiks demonstrēti gan atbildīgajiem valsts lēmumu pieņēmējiem, gan sabiedrībai, lai veicinātu izpratni par bērnu ar funkcionēšanas ierobežojumiem un viņu ģimeņu vajadzībām, kā arī iekļaujošu attieksmi Latvijā.

Pēdējos trīs gados Bērnu slimnīcas fonds kopumā ir sniedzis atbalstu 108 bērniem ar kustību traucējumiem, turklāt daļa no šiem bērniem atkārtoti saņem finansiālu atbalstu tehniskajiem palīglīdzekļiem, jo bērni aug un katru gadu ir nepieciešams jauns, lielāks tehniskais palīglīdzeklis.

Redzot atbalsta lūgumu pieaugumu un saprotot, ka atbalstu bērnu tehniskajiem palīglīdzekļiem vajag katru gadu, Bērnu slimnīcas fonds ir uzņēmies realizēt EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” finansēto projektu “Es un Tu, Mēs”. Projekta mērķis ir veicināt pilsonisko aktivitāti un līdzdalību politikas dokumentu izstrādē un lēmumu pieņemšanas procesos, kā arī veicināt izpratni sabiedrībā par bērnu ar kustību traucējumiem līdztiesības būtiskumu demokrātijas attīstībā. Aptaujas rezultāti tiks prezentēti gan sabiedrībai, gan valsts lēmumu pieņēmējiem – Veselības un Labklājības ministrijām, kā arī Saeimas deputātiem – ar mērķi veicināt virzību uz iekļaujošu sabiedrību.

“Mums jau ir veiksmīga un vērtīga pieredze, īstenojot projektu, kurā iesaistījām gan speciālistus, gan bērnu vecākus, gan atbildīgās ministrijas un deputātus, kā arī citas nevalstiskās organizācijas, lai veidotu atbalsta sistēmu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST). Līdzīgi vēlamies valsts līmenī pārskatīt atbalsta iespējas bērniem ar kustību traucējumiem, jo, kaut arī atšķirībā no bērniem ar AST šeit jau ir izveidota sistēma, mēs ikdienā redzam, ka tā ir nepilnīga un būtu nepieciešami daudzi uzlabojumi. Arī šoreiz iesaistīsim pēc iespējas plašāku dalībnieku loku, lai rezultātā taptu pārdomāts un kvalitatīvs reformu plāns, kas varētu nodrošināt bērniem un viņu ģimenēm pilnvērtīgu atbalstu,” projekta ieceri komentēja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Projekts tiek realizēts no 01.12.2021. līdz 30.11.2023, un tā laikā tiek vai tiks īstenotas šādas aktivitātes:

  • Aptaujas vecākiem, kuru bērniem ir kustību traucējumi;
  • Diskusiju un domnīcu cikls: “Rodam risinājumu”, kurā piedalās dažādas iesaistītās puses (ministrijas un citas valsts institūcijas, tehnisko palīglīdzekļu izgatavotāji, vecāku pārstāvji, nevalstiskās organizācijas);
  • Raidierakstu cikls: “Vienādas iespējas visiem”;
  • Kopīgs projektā iesaistīto pušu izstrādāts Tehnisko palīglīdzekļu reformas plāns 2024.-2027. gadam, kurā definēts esošās situācijas raksturojums, problēmas izklāsts, turpmākais rīcības plāns un sasniedzamie rezultāti;
  • Kampaņa “Vecāki kā savu bērnu aizstāvji”;
  • Starptautiska konference “Bērni ar kustību traucējumiem kā līdzvērtīga sabiedrības daļa”.

Projekta rezultātā tiks veicināta sabiedrības izpratne par bērnu ar kustību traucējumiem izaicinājumiem, līdztiesību ikdienas dzīves kvalitātē un iekļaujošu attieksmi demokrātiskā sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros tiks nodrošināta sabiedrības interešu aizstāvība konkrētā sociālā jomā ar mērķi stiprināt Satversmē noteiktās demokrātiskās vērtības un cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Projekta rezultātā tiks izstrādāts Tehnisko palīglīdzekļu reformas plāns 2024.-2027. gadam, kurš tiks iesniegts atbildīgajās ministrijās.

Papildu informācija:
Karīna Pētersone
Bērnu slimnīcas fonda
Projektu un komunikācijas daļas vadītāja
E-pasts: karina@bsf.lv