Category Archives: Bērni ar FT

LSM: Talsiniece zīmē komiksus un liek aizdomāties par dzīvi ar bailēm

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts, arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu – aizvadīts Labklājības ministrijas konkurss “Iekāp otra kurpēs”. Tas plašākai sabiedrībai atklājis talantīgu talsinieci, kura jau ir vairāku komisku autore.

Amanda Ketija Jēkabsone ir 21 gadu jauna talsiniece, un nupat viņa kļuvusi par radošo darbu konkursa “Iekāp otra kurpēs” uzvarētāju kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”. Ar īsu komiksu viņa grib citiem likt aizdomāties par dzīvi ar lielām bailēm. “Kad es biju maziņa, man bija riktīgi lielas bailes lēkmes. Protams, es nervozēju joprojām, bet tagad tas vairāk smieklīgi – pasmejos par tām domām. Jo es zinu, ka tas būs,” saka Amanda.

No cīņas ar bailēm līdz komiksiem, kas nopērkami “Amazon”, Amanda ir pārsteigumu pilna. Par dzīvi baismā pasaulē un bailēm viņa runā arī savos komiksos. Izrādās, ka viņa nav viena. “Uzrakstīju uz lapiņām visas domas, ko cilvēki varbūt nesaka, tās mazās bailes – iet ārā staigāties, kauns par kaut ko. Un es gribēju uzzināt, vai arī citi cilvēki tā domā. Un izrādās, ka diezgan daudzi, jo tur visvairāk bija sekotāju un skatītāju. Bet beigās tas vienkārši kļuva kā komikss par dzīvi. Un tagad tas vairāk ir par koledžas dzīvi, par ieroču mācīšanos. Tas likās bailīgi ar īstu ieroci šaut, bet tas ir interesanti. Ja seko noteikumiem, tad viss ir labi.”

Un sekot noteikumiem un likumiem Amandai ļoti patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šobrīd studē pirmajā kursā Policijas koledžā. Mākslu meitene nestudējot, jo pati jau pašmācības ceļā apguvusi to, kas nepieciešams. “Man arī patika visu laiku skatīties “jūtūberus”, un viņi zīmēja līdzīgā stilā. Tad, kad biju maziņa, es pārzīmēju, kā viņi zīmē. Un kaut kā man iepatikās visas tās multfilmas, ko es skatījos, un es arī iedvesmojos no tām vēl.”

Šobrīd Amanda zīmē, lai pašai būtu jautri. Lai gan komiksu zīmēšana kļuvusi tik nopietna, ka viņa to par atpūtu vairs nedēvē, un šobrīd prieku sagādājot pašas izdrukātais pirmais mēģinājums veidot grāmatu latviski. Jo visi viņas komiksi ir angļu valodā. “Es domāju, ka būtu interesanti arī par Talsiem kaut ko uztaisīt. Ar zīmējumiem. Tas nav tieši komiksu stils. Jo, ja zīmē, tas aizņem tik daudz laika, un man ir kādi četri komiksi – tie aizņem visu laiku. Un es domāju, ka būtu interesanti par kaut kādiem stāstiem, ko man meitenes ir sastāstījušas bērnībā par zombijiem – ja sarkans mēness, tad zombiji nāk ārā. Un kaut kur govs ir aprakta zem ēkām – pie stadiona. Man māsīca sastāstīja, un es tam ticēju, līdz kļuvu liela. Nezinu, kā būs, bet tā vienkārši man ir atpūta no policijas lietām.”

Kādā konkursā Amanda uzvarējusi pirmo reizi, un par to viņai liels prieks. Amandai izdevies īstenot konkursa “Iekāp otra kurpēs”  moto – saskatīt to, kas vieno mūs kā cilvēkus, neraugoties uz atšķirīgo. Tikmēr viņa pati ļoti gaida nākamā gada sākumu, kad uz Talsiem vajadzētu atceļot komiksu izstādei, kurā būs arī Amandas darbi.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://retv.lv/raksts/talsiniece-zime-komiksus-un-liek-aizdomaties-par-dzivi-ar-bailem

Cilveksnevisdoagnoze.lv: Tu neproti audzināt bērnus!

“Tu neproti audzināt bērnus!” – mamma atklāj sabiedrības pārmetumus vecākiem, kuru bērniem ir diagnoze

“Ir lietas, ko viņš nekad pats nevarēs izdarīt, piemēram, iepirkties. Taču ar internetu viņš prot labāk apieties nekā es,” par savu dēlu, kura diagnoze ir autiskā spektra traucējumi, stāsta mamma Brigita (vārds mainīts). Viņa gribētu, lai sabiedrība ir līdzcietīgāka pret cilvēkiem ar diagnozi un novērtē radīto iespēju viņiem saturīgi pavadīt laiku dienas centros.

“Kāpēc bērnu turat mājās, nevis internātskolā?”

Brigita ar vīru audzina divus bērnus, no kuriem vecākais – Raivis (vārds mainīts) – ir 21 gadu vecs, un divu gadu vecumā viņam tika uzstādīta diagnoze – autisms. Abi vecāki ir dēla asistenti, katram ir citi pienākumi. “Mammas bieži vien ir savu īpašo bērnu asistenti – ir mammas, kas savus bērnus citiem neuztic. Tajā pašā laikā ir arī tādi vecāki, kuriem ir vienalga, kas ar bērnu notiek, – laimīgi, ka bērnu no mājas ir atdevuši prom,” teic Brigita. Arī viņa savulaik no apkārtējiem saņēmusi pārmetumu pilnus jautājumus: lieciet tak viņu internātskolā, kāpēc turat mājās? “Daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā joprojām nesaprot, ka bērni var būt arī šādi. Kad es augu, skolā šādus bērnus, kam ir dažādas atkāpes no ierastā, mēs neredzējām. Tikai tagad viņiem ir iespēja būt kopā ar citiem, integrēties sabiedrībā.”

Dienas centrā jaunietim ir jauni draugi

Raivis mācījās parastā skolā, kur bija atsevišķa klase īpašajiem bērniem – tajā ikvienam no viņiem bija asistents. Kad Brigita uzsāka savas asistenta darba gaitas, viņa asistēja kādam Raivja skolasbiedram – tikai pēdējos četrus gadus viņa pati ir asistents savam dēlam. “Kad Raivis 18 gadu vecumā absolvēja skolu, palika dzīvot mājās – vēl nezinājām, ka Balvu novadā ir atvērts speciāls dienas aprūpes centrs. Par to izstāstīja un ieteica turp doties ģimenes ārste – lai jaunietis tiek cilvēkos un nav tikai pa māju vien. Un tagad viņš šo centru regulāri apmeklē – dēlam tur ļoti patīk!” stāsta Brigita, slavējot dienas aprūpes centra darbiniekus, jo jauniešiem tur tiekot piedāvāti tādi izglītojoši un radoši pasākumi un aktivitātes, ko, mammas vārdiem runājot, “pati nekad iepriekš nebiju redzējusi”. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru Brigita uzskata par iespēju – gan pašam jaunietim, kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, gan arī viņu vecākiem. “Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem un vecākiem šo iespēju izmantot! Raivim tagad ir uzradušies jauni draugi, viņš uz centru iet ar prieku, ir ļoti labi iejuties,” vērtē mamma, norādot, ka šajā laikā, kamēr dēls ir savās lietās, var nesteidzīgi paveikt savējās, “piemēram, es varu aizbraukt uz pilsētu iepirkties, nevedot visu laiku Raivi sev līdzi pie rokas.”

Raivja īpašie talanti

“Kad Raivim uzstādīja diagnozi, daktere man teica: jūsu bērns var būt ģēnijs, bet var būt arī tieši pretēji. Tā ir ar bērniem, kuriem ir autisms,” nosaka Brigita, izstāstot, ka dēlam ir savi izteikti talanti. “Viņam ir ļoti laba atmiņa, un talants ir ģeogrāfija – zina visu valstu karogus! Prasi pie kartes, ko gribi, zina visu! Tāpat viņam ir ļoti attīstīta sīkā motorika – no plastilīna veido mazus vilcieniņus, sliedītes, pat hokeja arēna ir uztaisīta ar spēlētājiem un skatītājiem!” jaunieti slavē mamma. “Vēl viņš prot braukt ar riteni, raksta, lasa. Pašmācības ceļā ir pat apguvis krievu valodu – neviens viņam to nav mācījis, un prot labāk par mani. Arī ar internetu dēls prot labāk apieties nekā es! Viņš klausās mūziku, skatās YouTube video.”

Lai arī Raivim ir savas īpašās spējas, vienlaikus ir lietas, ko viņš bez citu atbalsta nespēj paveikt. “Raivis prot pats apģērbties, aiziet uz tualeti, nomazgāt rokas, saklāt savu gultu. Taču, piemēram, neprot sev neko pagatavot virtuvē – daudzas lietas arī neēd; pirms ēšanas dažkārt ēdienu pat aposta. Viņš neņem rokās asus priekšmetus, baidās pat no vingrošanas sensorajām bumbiņām, arī ar basām kājām tāpēc nekad nestaigā. Tāpat viņš nespēj viens iepirkties veikalā, neizprot naudas būtību. Arī istabu pats neizkurinās.”

Sliktām mammām šādus bērnus nedod!

Raivja mamma izsaka vēlmi: “Gribētos, lai sabiedrība būtu līdzcietīgāka, saprotošāka.” Gadu gaitā daudz esot nācies dzirdēt citu norādes par nepaklausīgo bērnu. “Piemēram, esmu dzirdējusi veikalā mūsu virzienā raidītas norādes: kāds neaudzināts bērns! Tāpat diemžēl arī ļoti tuvu radu vidū ir tādi, kas norādījuši, ka es nemāku audzināt bērnus. Šādi izteikumi par bērniem ar diagnozi lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.” Brigita gan novērojusi, ka daļa sabiedrības, viņasprāt, ir kļuvusi pieņemošāka, tomēr skumji atklāj kādu savu secinājumu: vecā paaudze bērnus ar diagnozi lielākoties tomēr nespēj pieņemt.

Citiem vecākiem, kuru bērniem ir noteiktas grūtības, Brigita iesaka izmantot un izmēģināt piedāvātās iespējas un atbalstu, kuru, viņasprāt, Latvijā ir arvien vairāk. “Un vēl citiem vecākiem gribu pateikt kaut kur dzirdētu domu: sliktiem vecākiem tādus bērnus nedod! Es tātad sevi varu pieskaitīt pie labajām mammām,” smejoties saka īpašā jaunieša mamma.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atvērtas 21 pilsētā. Līdz gada beigām plānots tās atvērt vēl 13 pilsētās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/tu-neproti-audzinat-bernus/

LM: pilngadību sasniegušu jauniešu ar smagu invaliditāti pabalstu viņu vietā varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis

Latvijas Civillikuma izpratnē, persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga, un savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda. Taču mēdz būt objektīvas situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ  pilngadību sasniegušais jaunietis to nespēj veikt patstāvīgi, kas var ietekmēt viņa tiesības uz nepieciešamā atbalsta saņemšanu invaliditātes seku mazināšanai.

Tāpēc otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemti grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Šis ir ilgi gaidīts solis, lai atvieglotu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti pāreju uz pieaugušā vecumu. Tas mazinās ģimenē finansiālo spriedzi laikā, kamēr tiesa skata jautājumu par šo jauniešu daļējas rīcībspējas ierobežošanu,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Plānotie grozījumi paredz, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija  ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Tas nozīmēs, ka, kaut arī persona pati formāli ir rīcībspējīga, tomēr iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) iesniedz un uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata maksājumus terminētu laiku saņem jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Iesniegumu par minēto pabalstu piešķiršanu šī speciālā regulējuma ietvaros varēs iesniegt VSAA, izmantojot kādu no šiem veidiem: klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Likumprojekts paredz, ka šādā kārtībā minēto pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim VSAA veic līdz dienai, kad stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts vai tiesvedība lietā izbeigta, vai pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA par minēto pabalstu piešķiršanu.

Par izmaiņām “Valsts sociālo pabalstu likumā” vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/pilngadibu-sasniegusu-jauniesu-ar-smagu-invaliditati-pabalstu-vinu-vieta-vares-pieprasit-vinu-ieprieksejais-likumiskais-parstavis

LM: Noslēdzies radošais konkurss “Iekāp otra kurpēs!”

Zīmējums - tumšmatainas meitenes seja ar aizsietām acīm un muti

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem “Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, “Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike apavus. Kategorijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā “Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas.

“Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi “noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās viena no konkursa uzvarētājām Amanda Ketija Jēkabsone.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis. Par to, kāpēc viņam bija svarīgi piedalīties šajā konkursā, Renārs stāsta: “Manā darbā atainots mans redzējums par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās tādu bērnu un jauniešu ir tiešām daudz! Viņus var satikt arī sabiedriskās vietās un tieši tur var redzēt apkārtējo attieksmi, reakciju. Protams, būs kāds, kurš palīdzēs vai apjautāsies, vai nevajag palīdzību, bet ir arī tādi cilvēki, kuri sāk apsmiet, aprunāt vai rādīt ar pirkstu, lai parādītu savu pārākumu. Man vecāki ir mācījuši, ka cilvēkiem ir jāpalīdz, nevis jābrīnās un jāpievērš ziņkārīga uzmanība. Jāpateicas Dievam par savu veselību! Redzu, ka šādos konkursos piedalās daudz jauniešu, kuri iedziļinās vai ar ko tādu ir saskārušies arī paši.”

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-radosais-konkurss-iekap-otra-kurpes

LM: Jauniešu radošajā konkursā „Iekāp otra kurpēs!” uzvar Amanda Ketija Jēkabsone no Talsiem

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem „Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam. Izveidojot īpašu mākslas darbu, pirmo vietu kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, saņēmusi Amanda Ketija Jēkabsone (21 g.) no Talsiem.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, „Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike snīkerus. Kategorijā „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā „Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas. Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis.

„Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi „noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās talsiniece Amanda Ketija Jēkabsone.

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Integratīvās nometnēs projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rudens brīvlaikā apgūst jaunas iemaņas un veido jaunas draudzības

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” sadarbībā ar biedrību “Palīdzēsim.lv” un Latvijas Bērnu atbalsta fondu skolēnu rudens brīvlaikā rīkoja divas triju dienu diennakts nometnes ģimenēm ar 7 – 16 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem. Kopumā 60 dalībniekiem no Kurzemes reģiona bija iespēja abās nometnēs aktīvi un radoši pavadīt laiku, apgūt jaunas iemaņas, kā arī iegūt jaunus draugus.

“Jau vairākus gadus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkojam integratīvas nometnes, kur tiekas visa ģimene – pieaugušie un bērni, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, lai dalītos pieredzē, apgūtu jaunas prasmes un iemaņas, kā arī veidotu jaunas draudzības. Tā ir iespēja bērniem un jauniešiem daudz brīvākā atmosfērā iepazītu atšķirīgo, izprastu un pieņemtu to, redzot sabiedrību tādu, kāda tā ir.  Priecājos, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Kurzemes plānošanas reģionam, piesaistot profesionālus nometņu organizatorus, varējām sniegt iespēju ģimenēm pavadīt trīs izraujošas, izglītojošas, sadarbību veicinošas, iedrošinošas, piedzīvojumiem un aktivitātēm piepildītas dienas,“ stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

No 21. – 23. oktobrim viesu namā “Raganas slota”, Ventspils novadā, norisinājās pirmā nometne – “Kurzemes piedzīvojums rudenī”, ko rīkojām sadarbībā ar biedrību “Palīdzēsim.lv”.  Trīs aizraujošās dienās integratīvās nometnes dalībnieki  – 9 ģimenes ar bērniem, tostarp ar FT, caur dažādiem uzdevumiem iepazina viens otru, darbojās radoši, gan iemēģināja roku fizikas un ķīmijas brīnumos, kopīgi mācījās, uzdrošinājās, smējās, bija fiziski aktīvi un rotaļājās. Dalība plaša spektra nodarbībās, aktivitātēs un sarunās ļāva visai ģimenei labāk izprast savas vajadzības, apzināties un rast jaunus spēkus, pārvarēt savus aizspriedumus un uzdrīkstēties darīt ko jaunu.

Savukārt no 26. – 28. oktobrim” “Dvēseles veldzes dārzā”, Ziemupē, Laiveniekos, Dienvidkurzemes novadā, uz triju dienu piedzīvojumiem integratīvajā nometnē “Kur  tu – tur es” aicināja doties Latvijas Bērnu atbalsta fonds. Kopumā 30 dalībniekiem – 10 ģimenēm bija iespēja aktīvi un radoši pavadīt laiku, veicināt sadarbības prasmes, caur aktivitātēm un rotaļām iepazīt gan sevi, gan citus, kā arī iedvesmoties un atvērties jaunām nodarbībām un spēlēm, kas varētu kļūt arī par ģimenes tradīciju sastāvdaļu, vēl vairāk satuvinot dažādās ģimenes paaudzes. Dalībnieki darbojās gan kopā, daloties ar savu pieredzi un zināšanām un sniedzot atbalstu citiem, gan meklēja un attīstīja savus iekšējos resursus individuālās nodarbībās.

Kopumā 2023. gadā Kurzemes plānošanas reģions, piesaistot organizatorus – biedrību “Palīdzēsim.lv”, Latvijas Bērnu atbalsta fondu un biedrību “Latvijas Mazpulki” – organizējis piecas integratīvas nometnes – trīs piecu dienu nometnes vasarā un divas trīs dienu nometnes rudens periodā. Atšķirībā no daudzām citām pieejamajām nometnēm, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotās nometnes ir paredzētas visai ģimenei  – gan vecākiem, gan bērniem un jauniešiem, lai veicinātu bērnu ar FT un viņu ģimeņu iekļaušanos sabiedrībā. Būtisks šo integratīvo nometņu elements ir arī brīvprātīgie palīgi, kuri ne tikai sniedz atbalstu nometnes personālam un dalībniekiem, bet arī  paši iegūst nenovērtējamu pieredzi un jaunu skatījumu uz sabiedrību.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam Kurzemes plānošanas reģions, piesaistot nometņu rīkotājus, ir organizējis 11 integratīvas nometnes ģimenēm ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, kopumā sniedzot iespēju izbaudīt piedzīvojumus vairāk nekā 330 nometņu dalībniekiem. Papildu projekta ietvaros, lai vairotu sabiedrības empātiju un izpratni, rīkotas arī trīs integratīvas nometnes bērniem un viņu ģimenēm un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

“Es iepriekš neteicu vārdus “es tevi mīlu”, bet tad piedzima Elīza.” Mammas stāsts par meitiņu ar reto Kabuki slimību

“Elīzas piedzimšana mainīja manu dzīvi. Elīza mums ir iemācījusi ļoti daudz,” par savu priekšlaikus dzimušo bērnu, kuram uzstādīta retās slimības diagnoze – Kabuki sindroms, stāsta Kristīne. Šobrīd viņu abu nedēļas pamatu veido piecu dažādu terapiju apmeklēšana.

“Elīza ir priekšlaikus dzimis bērniņš, piedzima septītajā grūtniecības mēnesī. Ceturtajā dienā viņa gandrīz nomira; sāka vemt žulti. Tajā brīdī ārsti saprata, ka bērnam ir problēmas ar ēšanu – divus mēnešus pavadījām slimnīcā, Elīzu baroja caur zondi,” stāstu par sava trešā bērna dzīves sākumu uzsāk Kristīne no Saldus. Pirmais bērna dzīves gads pavadīts nemitīgos izmeklējumos, jo zīdainis nav pieņēmies svarā. “Ārsti rāja, ka varbūt bērns netiek pareizi barots. Taču gada vecumā tika veiktas ģenētiskās pārbaudes un atklāts, ka Elīzai ir Kabuki sindroms. Tā ir viena no retajām slimībām; Latvijā reģistrēta tikai trīs bērniem.”

Piecas terapijas katru nedēļu

Kristīne stāsta, ka Kabuki sindromam ir raksturīgas daudzas veselības problēmas, piemēram, sirds problēmas, ēšanas traucējumi, garīgās attīstības traucējumi u. c. Elīzai ir četri gadi; šobrīd viņai ir ēšanas traucējumi un attīstības aizture – attīstība ir divus gadus veca bērna līmenī. “Pirmos divus gadus nemitīgi braukājām pie ārstiem, bet tad sapratām: ne jau vešana pie ārstiem atrisina lietas, svarīgākā ir strādāšana ikdienā,” stāsta Kristīne un uzskaita terapijas, ko katru nedēļu Elīza apmeklē: ABAS terapiju, sīkās motorikas terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju, tāpat arī sensoro istabu daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”; ikdienā tas sniedz divus pakalpojumus – sociālo rehabilitāciju bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un atbalsta pasākumus bērniem un viņu vecākiem. “Sensorā istaba ir atpūtas vieta bērniem – tajā viņi nomierinās. Piemēram, spēlējoties ar siltām smiltīm, guļot ūdens gultā,” Elīzas mamma stāsta par piedāvājumu centrā, ko viņa mīļi dēvē par “Jumīti”. “Pat neatceros, kā uzzināju, ka Saldū ir “Jumis” – projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veidots centrs, kur var nākt darboties un bez maksas saņemt terapijas. Elīzai visas šeit piedāvātās terapijas ļoti palīdz.”

Sapratusi, ka ir par traku un bez psihologa atbalsta neiztikt

“Pirmais Elīzas dzīves gads bija ļoti smags, šausmīgs – negulētas naktis, iemidzināšana uz rokām… Man šķita, ka sajukšu prātā. Esmu ļoti, ļoti priecīga, ka šeit vecākiem ir pieejams psihologs,” stāsta Kristīne, atklājot, ka sākumā no psihologa atbalsta atteikusies, jo turējusies pie pārliecības, ka viņa ir “stiprā mamma”. “Domāju – es taču esmu izaudzinājusi divus bērnus, psihologu man nevajag! Tomēr sapratu, ka ir par traku un netieku galā; vērsos pie psihologa. Psihologs man ļoti palīdzēja – atrast mieru, arī jautājumā par darbu,” teic Kristīne, paskaidrojot, ka darbu un šādu bērna veselības stāvokli savienot nebija iespējams, taču atgriezties darbā gribējusi. Tikai nesen Kristīne atsākusi strādāt – par deju skolotāju, taču nepilnā slodzē, jo bērna vešana četras reizes nedēļā uz terapijām arvien aizņem daudz laika. Sevis stiprināšanai Kristīne apmeklējot arī mammu grupas, ko organizē centra vadītāja Agrita Sleže: “Vadītāja mums, mammām, ir liels atbalsts; viņa ir zelts – piemēram, iedrošina nodarboties ar mājražošanu un rīko grupas, kur varam viena ar otru padalīties savās ikdienas raizēs.”

Piedzimstot “īpašajam bērnam”, izjukusi laulība

“Elīza man mainīja dzīvi. Pašķīrāmies ar vīru,” atklāj Kristīne un smaidot teic, ka nu viņai ir jaunas attiecības, kurās saņem lielu atbalstu Elīzas audzināšanā.

Smago ģimenes stiuāciju pēc Elīzas piedzimšanas veidoja ne vien bērna veselības stāvoklis un Kristīnes laulības izjukšana, bet arī finansiālā situācija – par Elīzas invaliditāti mēnesī tiek maksāts pabalsts vien 106 eiro apmērā. “Turklāt netika noteikts, ka bērnam būtu vajadzīgs asistents. Es šo lēmumu pārsūdzēju, bet veltīgi, lai gan pusotra gada vecumā Elīzu nebija iespējams palaist bērnudārzā – tad viņa vēl neprata staigāt, bija jābaro ar karotīti, viņai bija regulāras epilepsijas lēkmes un ļoti zema imunitāte,” stāsta mamma. Ja būtu noteikta nepieciešamība pēc asistenta, mamma varētu saņemt asistentam paredzēto atalgojumu.

Kristīne ilgi domājusi, kā palielināt ienākumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka Elīzas augšanas problēmu dēļ izrakstīts uztura bagātinātājs, kas izmaksā 300 eiro mēnesī. “Mēs vienkārši nevarējām to pavilkt – izvadāt bērnu uz terapijām un pirkt šo uztura bagātinātāju! Domāju, ka man vajag sākt kaut ko ražot. Domāju tik ilgi, līdz izdomāju – mājās ražot vannas bumbas, nodarboties ar mājražošanu – feisbukā ir lapa “Vannas bumbas īpaši Tev”. Tāds mazais biznesiņš, kas patiesībā pašā sākumā mums ļāva izdzīvot.” Kaimiņi palaikam jautājot: Kristīne, kad tu to visu paspēj? Atbilde ir: pa naktīm. “Ja naktīs mūsu logos deg gaisma, kaimiņi zina: Kristīne taisa vannas bumbas, liek kastītēs un sūta pircējiem,” smaidot saka Kristīne.

Rītu sāk ar vārdiem “es tevi mīlu”

“Es ļoti gribētu dzīvot laukos,” jautāta par sapņiem un vēlmēm, neslēpj Kristīne. Viņa Elīzai gribētu nodrošināt mierīgo lauku vidi: “Sabiedrība ir vajadzīga, jā, bet lauki viņai radītu mieru. Cilvēki Elīzu uzvelk; kad aiziet uz bērnudārzu, pārnāk uzvilkta, nesavācama.”

Mamma priecīgi un lepni teic, ka Elīzai ir savi talanti: esot ļoti muzikāla, viņai padodoties arī futbols – meitene sākusi apmeklēt futbola treniņus. Runājot par meitas sasniegumiem, mamma atklāj arī to, ka nu Elīza runājot pilnos teikumos. “Mēs omēm lielāmies, ka atkal Elīza kādu jaunu vārdu apguvusi; tagad Elīzas attīstība ļoti iet uz priekšu!” priecājas Kristīne.

“Kad Elīza piedzima, es sāku ticēt Dievam. Ka Dievs man speciāli ir atsūtījis tādu pārbaudījumu, lai es pārvērtētu savu dzīvi,” pārdomās dalās Kristīne, “Elīza mums ir iemācījusi ļoti daudz. Līdz viņas piedzimšanai, piemēram, es nemēdzu teikt “es tevi mīlu”. Tagad es to saku. Rītu sāku ar vārdiem “es tevi mīlu”. Sabučojamies, samīļojamies ar lielajiem bērniem – Elīzai ir lielāks brālis un māsa; es tā agrāk nedarīju…”

Audziniet savus bērnus tā, lai viņi pieņem citādos!

Kristīne novērojusi, ka īpašo bērnu mammas ir introvertas, viņas neiet sabiedrībā. “Šīm mammām gribas nolīst un sabiedrībā nerādīties; arī mēs ilgu laiku nerādījāmies. Man žēl, ka tā ir. Mūsu sabiedrība ir ļoti nesaprotoša; pilsētā, manuprāt, ir ļoti izteikta ņirgāšanās. Par to, ka cilvēki ir dažādi, vairāk ir jāmāca skolās – skolā nav jāmācās izglītība, skolā ir jāmācās par cilvēkiem.” Sarunas noslēgumā Kristīne citus vecākus aicina vairāk bērniem mācīt pieņemšanu: “Audziniet savus bērnus tā, lai viņi pieņem: var būt arī citādi bērni; ja kāds uzvedas savādāk, tad stāstiet, ka tā var būt un tas nenozīmē, ka tas ir slikti. Tas mums būtu liels atbalsts.”

 

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/mammas-stasts-par-meitinu-ar-reto-kabuki-slimibu/

Kurzemes ģimenēm iespēja pieteikties divām bezmaksas integratīvajām nometnēm skolēnu rudens brīvlaikā

Šajā rudenī – skolēnu rudens brīvlaikā – Kurzemes reģionā dzīvojošajām ģimenēm ar 7 – 16 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, ir iespēja pieteikties dalībai divās bezmaksas integrējošās nometnēs. Kurzemes plānošanas reģions, sadarbojoties ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv”, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē divas aizraujošas trīs dienu (divu diennakšu) integratīvās rudens nometnes:

  • 21.- 23. oktobrī “Kurzemes piedzīvojums rudenī” viesu namā “Raganas slota”, Ventspils novadā (rīko nodibinājums “Palīdzēsim.lv”);
Nometnes programma
  • 26. – 28. oktobrī “Kur tu – tur es!!!” “Dvēseles veldzes dārzā”, Ziemupē, Laiveniekos, Dienvidkurzemes novadā (rīko Latvijas Bērnu atbalsta fonds).
Nometnes programma

Nometnes dalībnieki: Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar bērniem un pusaudžiem (vismaz viens no bērniem vai pusaudžiem ir vecumā no 7 – 16 gadiem), tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem un noteiktu invaliditāti (kopā 30 dalībnieki).

Pieteikšanās projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkotajām bezmaksas integratīvajām nometnēm, līdz 12.oktobrim, aizpildot pieteikšanās anketu tiešsaistē:

Pieteikšanās uz integratīvajām nometnēm

Nometņu programmas paredz bērnu un pusaudžu vispusīgu attīstību un iekļaušanos sabiedrībā – brīvā, radošā, inovatīvā un aktīvā gaisotnē viņi nepiespiesti mācīsies izprast un izzināt pasauli un savus vienaudžus. Savukārt, vecākiem būs iespēja satikt citas ģimenes, dalīties zināšanās un pieredzē, kā arī smelties enerģiju, dzīvesprieku un radošumu, apmeklējot dažādas nodarbības.

Integrējošo nometni vada organizācijas Latvijas Bērnu atbalsta fonds un nodibinājums “Palīdzēsim.lv” Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. To līdzfinansē Eiropas Sociālais fonds un Latvijas valsts.

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Jauniešiem iespēja “iekāpt otra kurpēs” un laimēt balvas

Labklājības ministrija kampaņas “Iekāp otra kurpēs!” ietvaros aicina jauniešus (14–25 gadi) līdz 8.oktobrim piedalīties konkursā un paust savu redzējumu par trīs tēmām:

  • Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
  • Iekāp otra kurpēs: bez vecāku gādības palikušie bērni.

Vairāk informācijas un darbu iesniegšana WWW.IEKAPOTRAKURPES.LV.

Ventspilī atzīmē “Dažādo kurpju dienu”

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tāpēc “Dažādo kurpju dienā” 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu un iesaistīties mākslinieciskās un radošās aktivitātēs, simboliski paužot atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, jo nereti tieši aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme viņiem ir lielākie šķēršļi veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Īpašs pasākums 15. septembrī notika arī Ventspilī.

“Dažādo kurpju dienas” dalībnieki kopīgiem spēkiem rada mākslas objektu “Iekāp otra kurpēs”, izkrāsojot lielizmēra kurpes, un darbojas sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk izprastu, kā savas dienas vada cilvēki ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Ventspilī klātesošie varēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu, kas sagatavots Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.

“Ventspils valstspilsētā, domājot par atstumtības riskam pakļauto sabiedrības daļu, ir izveidots atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kur tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt pašvaldībai, rūpējoties par ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ir realizēts projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kā rezultātā uzbūvētas divas ēkas, kurās drīzumā tiks uzsākta ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšana,” stāsta Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, Ventspils domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.

“Deinstitucionalizācija Kurzemes reģionā mainījusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pieejamās iespējas. Reģionā tapuši dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas centri un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi, kas kļūs par mājām, laika pavadīšanas, prasmju un iemaņu apgūšanas vietām tiem kurzemniekiem un viņu ģimenēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, sadarbojoties Kurzemes plānošanas reģionam, pašvaldībām un Valsts sociālās aprūpes centram “Kurzeme”, mums šobrīd ir izdevies sniegt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgākai dzīvei jau 262 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 411 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 229 viņu vecākiem. Bet patiesi pilnvērtīgāka dzīve ir iespējama tikai atvērtā, atbalstošā sabiedrībā, kur pieņemoši izturamies pret ikvienu, novērtējam to, ko cilvēks spēj, redzam pašu cilvēku, nevis viņa invaliditāti. “Dažādo kurpju diena” ir vēl viens atgādinājums, ka mēs spējam “iekāpt otra kurpēs”, saprast un pieņemt viens otru ik dienas,” uzver Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Savukārt ziņu portālā TVNET.lv izveidota īpaša sadaļa, kurā publicēti 15 cilvēkstāsti. Sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta arī dokumentālā īsfilma, kas atklāj cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī ārpusģimenē esošo bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”.

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Papildu informācijai
Guntis Kaldovskis
Labklājības ministrijas vecākais eksperts
E: guntis.kaldovskis@lm.gov.lv
T: 29148662