Category Archives: Bērni ar FT

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Kuldīgā atklāj sociālo pakalpojumu centru un grupu dzīvokļus

Būtiski paplašinot sociālo pakalpojumu klāstu novada iedzīvotājiem, piektdien, 22. decembrī, Kuldīgā atklātas divas sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 un sociālo pakalpojumu centrs Liepājas ielā 14.

“Kuldīgas novada pašvaldība Kuldīgas pilsētas centrā ir izveidojusi grupu dzīvokļus un šobrīd aprīko specializētās darbnīcas, kā arī dienas aprūpes centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šim projektam ir vairāki ieguvumi – vieta sociālo pakalpojumu sniegšanai, iespēja cilvēkiem socializēties un iekļauties sabiedrībā, saņemt speciālistu konsultācijas un attīstošas nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem. Vienlaikus ir atjaunotas divas ēkas pilsētas centrā, kur mūsu novada iedzīvotāji saņems būtisku atbalstu tuvāk savai dzīves vietai. Tas ir mazs solis cilvēkam, bet milzīgs solis cilvēcei. Tāpēc gribu teikt lielu paldies ikvienam, kurš pielicis roku, lai abas ēkas taptu.” saka Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska.

Darbu sāk sociālo pakalpojumu centrs “Tilts”

Sociālo pakalpojumu centrā Kuldīgā, Liepājas ielā 14, kam dots sirsnīgs nosaukums “Tilts”, darbosies gan dienas aprūpes centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan dienas centrs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī specializētās darbnīcas. Bērni ar funkcionāliem traucējumiem varēs apmeklēt mūzikas terapiju, montesori nodarbības, darbosies arī īslaicīgās pieskatīšanas telpa. Pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejamas digitālo prasmju nodarbības, mākslas terapija, vingrošanas nodarbības, savukārt specializētajās darbnīcās būs iespēja pilnveidot tekstilapstrādes un ēdiena gatavošanas prasmes.

Būvdarbu ietvaros ēkai nodrošināta vides pieejamība, tostarp lifts nokļūšanai uz otro stāvu, pārbūvēti inženiertīkli – apkure, ūdensvads, kanalizācija –, ierīkota ventilācijas sistēma. Ēka tiek aprīkota ar mēbelēm un visu nepieciešamo, lai pavisam drīz centrs varētu sākt savu darbību. Tāpat veikts pilns teritorijas labiekārtojums – izbūvēta autostāvvieta apmeklētājiem ar kustību traucējumiem, celiņi, velo novietnes. Teritorijā uzbūvēta neliela lapene āra pasākumu rīkošanai.

Būvdarbus veica SIA “BILDBERG”, apakšuzņēmējs SIA “Rietumu būvvadība” Mārtiņa Puķes un Uģa Pelčera vadībā. Būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “Lejnieku projektēšanas birojs”, būvprojekta vadītājs Mikus Lejnieks. Būvdarbu uzraudzību veica SIA “AB Būvniecība”, atbildīgais būvuzraugs Jānis Āboliņš. Objekta kopējās izmaksas 2 652 617 EUR, neskaitot PVN.

Leona Paegles ielā mājvietu radīs 12 novadnieki ar īpašām vajadzībām

Daudzi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo mājās radinieku uzraudzībā, kā arī institūcijās jeb ilgstošās sociālās aprūpes centros. Grupu dzīvokļi Leona Paegles ielā 12 Kuldīgas novada iedzīvotājiem dos iespēju dzīvot pielāgotā vidē un iekļauties sabiedrībā. Sākotnēji ēka tika projektēta ar dzīvokļiem astoņiem iemītniekiem, tomēr, konstatējot, ka sienām un jumta konstrukcijām jāveic pamatīga pārbūve, lai nodrošinātu ēkas izturību, pašvaldība pieņēma lēmumu ēku paaugstināt otrā stāva līmenī, iegūstot papildu telpas četriem iemītniekiem, atpūtas telpai un sanitāriem mezgliem. Tādējādi ēka ir pārtapusi par grupu dzīvokļiem, kur mājvietu radīs 12 cilvēki – gan novadnieki, gan cilvēki, kas līdz šim dzīvojuši sociālās aprūpes centros.

Projekta ietvaros ēka ir aprīkota ar visām nepieciešamajām mēbelēm, traukiem un sadzīves tehniku, lai ar sociālā darba speciālistu atbalstu būtu iespēja zsākt patstāvīgu dzīvi, saņemt individuālo atbalstu un, ja nepieciešams, arī sociālo aprūpi. Pie ēkas iekārtots apgaismots pagalms ar apstādījumiem un atpūtas soliņiem.

Būvdarbi izmaksāja 796 442 EUR, neskaitot PVN. Būvdarbus veica SIA “Amatnieks” ar galveno būvdarbu vadītāju Ģirtu Neimani priekšgalā. Savukārt būvuzraudzību nodrošināja būvuzraugs Aldis Kasakovskis no SIA “BaltLine Globe” par 8 650 EUR, neskaitot PVN. Pārbūves būvprojektu izstrādāja un autoruzraudzību veica SIA “JaunRīga ECO”.

2023. gada 31. decembrī noslēdzas projekts “Kurzeme visiem”, kas īstenots jau kopš 2016. gada. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegti dažādi sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojumi snieguši šiem cilvēkiem iespēju vairāk socializēties, attīstīt savas prasmes un iemaņas, mazināt funkcionālos traucējumus un saņemt tik ļoti nepieciešamos pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai. Turpmāk pakalpojumus varēs saņemt jaunizveidotajā infrastruktūrā.

Sociālo pakalpojumu centru būvniecība īstenota Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētā projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/007 “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Kuldīgas novadā” ietvaros.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības mājas lapas: https://kuldigasnovads.lv/kuldiga-atklaj-grupu-dzivoklus-un-socialo-pakalpojumu-centru/

No janvāra tiks palielināts kopšanas pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri – pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt  kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri.

 

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-tiks-palielinats-kopsanas-pabalsta-apmers-cilvekiem-ar-invaliditati-kuri-parsniegusas-18-gadu-vecumu-un-kuriem-invaliditates-celonis-ir-slimiba-no-bernibas

No janvāra tiks palielināts kopšanas pabalsta apmērs cilvēkiem ar invaliditāti, kuri pārsniegušas 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības

No 2024. gada 1. janvāra cilvēkiem ar invaliditāti, kuri – pārsnieguši 18 gadu vecumu un kuriem invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības, kopšanas pabalsta apmērs tiks palielināts par 100 eiro – līdz 413,43 eiro mēnesī.

To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par pabalstu personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Grozījumi arī paredz noteikt pārejas periodu kopšanas pabalsta izmaksai cilvēkiem ar invaliditāti no bērnības paaugstinātā apmērā. Proti, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par 2024. gada janvāri un februāri nodrošinās kopšanas pabalsta piešķiršanu un izmaksu vēl iepriekšējā apmērā, tas ir, 313,43 eiro mēnesī, savukārt  kopšanas pabalsta izmaksu jau jaunajā, paaugstinātajā apmērā – 413,43 eiro mēnesī – nodrošinās ar martu, vienlaikus veicot kopšanas pabalsta starpības izmaksu līdz jaunajam apmēram par janvāri un februāri.

LM: no janvāra darbu sāks Bērnu aizsardzības centrs

No janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) būs jauns nosaukums – Bērnu aizsardzības centrs (BAC). Tas tiks veidots par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, kas pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības  bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Plānots arī pilnveidot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus.

To paredz Ministru kabineta noteikumi  “Bērnu aizsardzības centra nolikums”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Iestādes darbības uzmanības centrā būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem. Vienlaikus, plānots pilnveidot un attīstīt kvalitatīvu un jēgpilnu metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem, tādējādi nostiprinot un sistēmiski definējot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības  sistēmu un nodrošinot tās efektīvu darbību. Iestādes darbība tiks vērsta uz  rīcību koordinēšanu krīzes un īpaši sarežģītās situācijās, ar laiku nostiprinoties kā zināšanu un atbalsta centram šajos jautājumos.

Mainot un līdzsvarojot inspekcijas akcentus no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbība tiks vērsta uz atbalsta nodrošināšanu. Tas skars atbalstu un pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, paredzēta izglītošana, koordinēšana un metodiskā vadība institūcijām un speciālistiem. BAC paredzēta vadošā loma krīzes un īpaši sarežģītu situāciju un gadījumu risināšanā, – padziļināta traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātu apkopošana un izmantošana procesu pilnveidei un mācīšanās nodrošināšanai.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-darbu-saks-bernu-aizsardzibas-centrs

Liepajniekiem.lv: Ainārs Bunka: Visu turpināt nav iespējams

Pirms septiņiem gadiem aizsāktais vērienīgais projekts “Kurzeme Visiem” tuvojas finiša taisnei. Tā laikā izveidoti vairāki atbalsta punkti un pakalpojumi, kas piemēroti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem (GRT). Kas notiks tālāk?

Intervija ar Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieku Aināru Bunku.

– Kāda ir situācija šobrīd?

– Šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai deinstucionalizācijas process noslēgtos kā Liepājā, tā citviet Latvijā.

Šo gadu laikā, izveidotas četras jaunas infrastruktūras: bērnu atbalsta centrs “Dzintari”, specializētās darbnīcas T. Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11, kas paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Līdz gada beigām atvērsim arī bērnu atbalsta centru Kuldīgas ielā 20.

Viss iesāktais tika veiksmīgi arī pabeigts.

Runājot par pakalpojumiem, ko saņēma bērni, bērnu likumiskie pārstāvji un personas ar GRT, jau uzsākot visus šos procesus rēķinājāmies, ka šādā apjomā tas iespējams vien projekta laikā.

– Kas gaidāms turpmāk?

– Pašvaldība strādā pie tā, lai varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus.

Kā piemēram, Liepājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ir finansiāls atbalsts no pašvaldības, kas nemainīsies un paliks.

Ministrijai ir dažādās idejas tālākām iespējām un konkursiem, kas savā ziņā būtu turpinājums iesāktajam, lai gan

skaidri zināms, ka tādā apjomā kā līdz šim tas vairs nebūs iespējams.

Lai gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ik pa laikam tiek veikti grozījumi, kas aizvien pozitīvāk vērsti uz klientu, spējot piedāvājot plašāku un vērienīgāku pakalpojumu apjomu.

Protams, ir idejas par dažādiem jauniem pakalpojumiem, bet par to runāsim budžeta griezumā atkarībā no tā, kādas iespējas mums būs. Veidot ko jaunu, vai pārtaisīt, pārstrukturizēt esošo.

– Kāpēc bija tik lielas bažas – kas būs tālāk?

– Nedaudz pārsteidza tas, ka vairākās pašvaldībās valdīja neskaidrība par to, kas notiks, kad projekts beigsies, kurš rūpēsies par šīm jaunizveidotajām institūcijām.

Lai gan pašā sākumā bija teikts, ka pēc projekta beigām šo rūpi uzņemas pašvaldības, attiecīgi pašvaldībai jāuztur gan pati infrastruktūra, gan tās uzturēšana – apkure, komunālie maksājumi, viss pārējais.

Liepājā īsti tāda apjukuma nebija, bija skaidrs, projekts beidzas, un pašvaldība nodrošina infrastruktūru tālāk.

Saprotam, ka arī citi sniegtie pakalpojumi klientiem un viņu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešami,

tomēr jau pirms projekta visiem bija skaidrs, ka pašvaldība saviem spēkiem ko tādu apmaksāt pilnā apmērā nespēs.

– Vērienīgākais sasniegums?

– Šīs jaunizbūvētās infrastruktūras Liepājā.

Lai arī tās joprojām nav tik lielā apjomā kā būtu nepieciešams, tomēr tas ir nozīmīgs solis – parādīt, ka šie pakalpojumi, kas agrāk tika sniegti institucionālā formā, daudziem cilvēkiem kopā lielās telpās, var tikt sadalīti mazākās vietās, kas vairāk pietuvinātas ģimeniskai videi, un ir draudzīgākas un mājīgākas mūsu klientiem. Tas ir galvenais.

– Kas ir nākamais, kur īpaši jāpievērš uzmanība un līdzekļi?

– Zinot visu problēmu loku, Sociālajā sfērā finanses un attīstība būs nepieciešama vienmēr.

Aktualitāte, ko redzam mēs un uz ko norādījusi arī Labklājības Ministrija – infrastruktūras pielāgošana personām ar īpaši smagu invaliditāti.

Tas ir pilnībā brīvs un nenosegts lauciņš šobrīd.

Invaliditātes pakāpes ir tik dažādas, vieglākos gadījumos vide ir vienkāršāk pielāgojama, smagākos – nepieciešams vērienīgāks darbs, tādēļ arī daudz lielākas finanses.

Par to domājam un esam gatavi darboties, lai izveidotu jaunu vietu iespējām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Informācija pārpublicēta no portāla liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ainars-bunka-visu-turpinat-nav-iespejams/

LSM: Talsiniece zīmē komiksus un liek aizdomāties par dzīvi ar bailēm

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts, arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu – aizvadīts Labklājības ministrijas konkurss “Iekāp otra kurpēs”. Tas plašākai sabiedrībai atklājis talantīgu talsinieci, kura jau ir vairāku komisku autore.

Amanda Ketija Jēkabsone ir 21 gadu jauna talsiniece, un nupat viņa kļuvusi par radošo darbu konkursa “Iekāp otra kurpēs” uzvarētāju kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”. Ar īsu komiksu viņa grib citiem likt aizdomāties par dzīvi ar lielām bailēm. “Kad es biju maziņa, man bija riktīgi lielas bailes lēkmes. Protams, es nervozēju joprojām, bet tagad tas vairāk smieklīgi – pasmejos par tām domām. Jo es zinu, ka tas būs,” saka Amanda.

No cīņas ar bailēm līdz komiksiem, kas nopērkami “Amazon”, Amanda ir pārsteigumu pilna. Par dzīvi baismā pasaulē un bailēm viņa runā arī savos komiksos. Izrādās, ka viņa nav viena. “Uzrakstīju uz lapiņām visas domas, ko cilvēki varbūt nesaka, tās mazās bailes – iet ārā staigāties, kauns par kaut ko. Un es gribēju uzzināt, vai arī citi cilvēki tā domā. Un izrādās, ka diezgan daudzi, jo tur visvairāk bija sekotāju un skatītāju. Bet beigās tas vienkārši kļuva kā komikss par dzīvi. Un tagad tas vairāk ir par koledžas dzīvi, par ieroču mācīšanos. Tas likās bailīgi ar īstu ieroci šaut, bet tas ir interesanti. Ja seko noteikumiem, tad viss ir labi.”

Un sekot noteikumiem un likumiem Amandai ļoti patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šobrīd studē pirmajā kursā Policijas koledžā. Mākslu meitene nestudējot, jo pati jau pašmācības ceļā apguvusi to, kas nepieciešams. “Man arī patika visu laiku skatīties “jūtūberus”, un viņi zīmēja līdzīgā stilā. Tad, kad biju maziņa, es pārzīmēju, kā viņi zīmē. Un kaut kā man iepatikās visas tās multfilmas, ko es skatījos, un es arī iedvesmojos no tām vēl.”

Šobrīd Amanda zīmē, lai pašai būtu jautri. Lai gan komiksu zīmēšana kļuvusi tik nopietna, ka viņa to par atpūtu vairs nedēvē, un šobrīd prieku sagādājot pašas izdrukātais pirmais mēģinājums veidot grāmatu latviski. Jo visi viņas komiksi ir angļu valodā. “Es domāju, ka būtu interesanti arī par Talsiem kaut ko uztaisīt. Ar zīmējumiem. Tas nav tieši komiksu stils. Jo, ja zīmē, tas aizņem tik daudz laika, un man ir kādi četri komiksi – tie aizņem visu laiku. Un es domāju, ka būtu interesanti par kaut kādiem stāstiem, ko man meitenes ir sastāstījušas bērnībā par zombijiem – ja sarkans mēness, tad zombiji nāk ārā. Un kaut kur govs ir aprakta zem ēkām – pie stadiona. Man māsīca sastāstīja, un es tam ticēju, līdz kļuvu liela. Nezinu, kā būs, bet tā vienkārši man ir atpūta no policijas lietām.”

Kādā konkursā Amanda uzvarējusi pirmo reizi, un par to viņai liels prieks. Amandai izdevies īstenot konkursa “Iekāp otra kurpēs”  moto – saskatīt to, kas vieno mūs kā cilvēkus, neraugoties uz atšķirīgo. Tikmēr viņa pati ļoti gaida nākamā gada sākumu, kad uz Talsiem vajadzētu atceļot komiksu izstādei, kurā būs arī Amandas darbi.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://retv.lv/raksts/talsiniece-zime-komiksus-un-liek-aizdomaties-par-dzivi-ar-bailem

Cilveksnevisdoagnoze.lv: Tu neproti audzināt bērnus!

“Tu neproti audzināt bērnus!” – mamma atklāj sabiedrības pārmetumus vecākiem, kuru bērniem ir diagnoze

“Ir lietas, ko viņš nekad pats nevarēs izdarīt, piemēram, iepirkties. Taču ar internetu viņš prot labāk apieties nekā es,” par savu dēlu, kura diagnoze ir autiskā spektra traucējumi, stāsta mamma Brigita (vārds mainīts). Viņa gribētu, lai sabiedrība ir līdzcietīgāka pret cilvēkiem ar diagnozi un novērtē radīto iespēju viņiem saturīgi pavadīt laiku dienas centros.

“Kāpēc bērnu turat mājās, nevis internātskolā?”

Brigita ar vīru audzina divus bērnus, no kuriem vecākais – Raivis (vārds mainīts) – ir 21 gadu vecs, un divu gadu vecumā viņam tika uzstādīta diagnoze – autisms. Abi vecāki ir dēla asistenti, katram ir citi pienākumi. “Mammas bieži vien ir savu īpašo bērnu asistenti – ir mammas, kas savus bērnus citiem neuztic. Tajā pašā laikā ir arī tādi vecāki, kuriem ir vienalga, kas ar bērnu notiek, – laimīgi, ka bērnu no mājas ir atdevuši prom,” teic Brigita. Arī viņa savulaik no apkārtējiem saņēmusi pārmetumu pilnus jautājumus: lieciet tak viņu internātskolā, kāpēc turat mājās? “Daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā joprojām nesaprot, ka bērni var būt arī šādi. Kad es augu, skolā šādus bērnus, kam ir dažādas atkāpes no ierastā, mēs neredzējām. Tikai tagad viņiem ir iespēja būt kopā ar citiem, integrēties sabiedrībā.”

Dienas centrā jaunietim ir jauni draugi

Raivis mācījās parastā skolā, kur bija atsevišķa klase īpašajiem bērniem – tajā ikvienam no viņiem bija asistents. Kad Brigita uzsāka savas asistenta darba gaitas, viņa asistēja kādam Raivja skolasbiedram – tikai pēdējos četrus gadus viņa pati ir asistents savam dēlam. “Kad Raivis 18 gadu vecumā absolvēja skolu, palika dzīvot mājās – vēl nezinājām, ka Balvu novadā ir atvērts speciāls dienas aprūpes centrs. Par to izstāstīja un ieteica turp doties ģimenes ārste – lai jaunietis tiek cilvēkos un nav tikai pa māju vien. Un tagad viņš šo centru regulāri apmeklē – dēlam tur ļoti patīk!” stāsta Brigita, slavējot dienas aprūpes centra darbiniekus, jo jauniešiem tur tiekot piedāvāti tādi izglītojoši un radoši pasākumi un aktivitātes, ko, mammas vārdiem runājot, “pati nekad iepriekš nebiju redzējusi”. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros izveidoto dienas aprūpes centru Brigita uzskata par iespēju – gan pašam jaunietim, kam ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, gan arī viņu vecākiem. “Noteikti ieteiktu citiem jauniešiem un vecākiem šo iespēju izmantot! Raivim tagad ir uzradušies jauni draugi, viņš uz centru iet ar prieku, ir ļoti labi iejuties,” vērtē mamma, norādot, ka šajā laikā, kamēr dēls ir savās lietās, var nesteidzīgi paveikt savējās, “piemēram, es varu aizbraukt uz pilsētu iepirkties, nevedot visu laiku Raivi sev līdzi pie rokas.”

Raivja īpašie talanti

“Kad Raivim uzstādīja diagnozi, daktere man teica: jūsu bērns var būt ģēnijs, bet var būt arī tieši pretēji. Tā ir ar bērniem, kuriem ir autisms,” nosaka Brigita, izstāstot, ka dēlam ir savi izteikti talanti. “Viņam ir ļoti laba atmiņa, un talants ir ģeogrāfija – zina visu valstu karogus! Prasi pie kartes, ko gribi, zina visu! Tāpat viņam ir ļoti attīstīta sīkā motorika – no plastilīna veido mazus vilcieniņus, sliedītes, pat hokeja arēna ir uztaisīta ar spēlētājiem un skatītājiem!” jaunieti slavē mamma. “Vēl viņš prot braukt ar riteni, raksta, lasa. Pašmācības ceļā ir pat apguvis krievu valodu – neviens viņam to nav mācījis, un prot labāk par mani. Arī ar internetu dēls prot labāk apieties nekā es! Viņš klausās mūziku, skatās YouTube video.”

Lai arī Raivim ir savas īpašās spējas, vienlaikus ir lietas, ko viņš bez citu atbalsta nespēj paveikt. “Raivis prot pats apģērbties, aiziet uz tualeti, nomazgāt rokas, saklāt savu gultu. Taču, piemēram, neprot sev neko pagatavot virtuvē – daudzas lietas arī neēd; pirms ēšanas dažkārt ēdienu pat aposta. Viņš neņem rokās asus priekšmetus, baidās pat no vingrošanas sensorajām bumbiņām, arī ar basām kājām tāpēc nekad nestaigā. Tāpat viņš nespēj viens iepirkties veikalā, neizprot naudas būtību. Arī istabu pats neizkurinās.”

Sliktām mammām šādus bērnus nedod!

Raivja mamma izsaka vēlmi: “Gribētos, lai sabiedrība būtu līdzcietīgāka, saprotošāka.” Gadu gaitā daudz esot nācies dzirdēt citu norādes par nepaklausīgo bērnu. “Piemēram, esmu dzirdējusi veikalā mūsu virzienā raidītas norādes: kāds neaudzināts bērns! Tāpat diemžēl arī ļoti tuvu radu vidū ir tādi, kas norādījuši, ka es nemāku audzināt bērnus. Šādi izteikumi par bērniem ar diagnozi lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.” Brigita gan novērojusi, ka daļa sabiedrības, viņasprāt, ir kļuvusi pieņemošāka, tomēr skumji atklāj kādu savu secinājumu: vecā paaudze bērnus ar diagnozi lielākoties tomēr nespēj pieņemt.

Citiem vecākiem, kuru bērniem ir noteiktas grūtības, Brigita iesaka izmantot un izmēģināt piedāvātās iespējas un atbalstu, kuru, viņasprāt, Latvijā ir arvien vairāk. “Un vēl citiem vecākiem gribu pateikt kaut kur dzirdētu domu: sliktiem vecākiem tādus bērnus nedod! Es tātad sevi varu pieskaitīt pie labajām mammām,” smejoties saka īpašā jaunieša mamma.

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir atvērtas 21 pilsētā. Līdz gada beigām plānots tās atvērt vēl 13 pilsētās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/tu-neproti-audzinat-bernus/

LM: pilngadību sasniegušu jauniešu ar smagu invaliditāti pabalstu viņu vietā varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis

Latvijas Civillikuma izpratnē, persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga, un savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda. Taču mēdz būt objektīvas situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ  pilngadību sasniegušais jaunietis to nespēj veikt patstāvīgi, kas var ietekmēt viņa tiesības uz nepieciešamā atbalsta saņemšanu invaliditātes seku mazināšanai.

Tāpēc otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemti grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Šis ir ilgi gaidīts solis, lai atvieglotu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti pāreju uz pieaugušā vecumu. Tas mazinās ģimenē finansiālo spriedzi laikā, kamēr tiesa skata jautājumu par šo jauniešu daļējas rīcībspējas ierobežošanu,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Plānotie grozījumi paredz, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija  ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Tas nozīmēs, ka, kaut arī persona pati formāli ir rīcībspējīga, tomēr iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) iesniedz un uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata maksājumus terminētu laiku saņem jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Iesniegumu par minēto pabalstu piešķiršanu šī speciālā regulējuma ietvaros varēs iesniegt VSAA, izmantojot kādu no šiem veidiem: klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Likumprojekts paredz, ka šādā kārtībā minēto pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim VSAA veic līdz dienai, kad stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts vai tiesvedība lietā izbeigta, vai pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA par minēto pabalstu piešķiršanu.

Par izmaiņām “Valsts sociālo pabalstu likumā” vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/pilngadibu-sasniegusu-jauniesu-ar-smagu-invaliditati-pabalstu-vinu-vieta-vares-pieprasit-vinu-ieprieksejais-likumiskais-parstavis

LM: Noslēdzies radošais konkurss “Iekāp otra kurpēs!”

Zīmējums - tumšmatainas meitenes seja ar aizsietām acīm un muti

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem “Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, “Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike apavus. Kategorijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā “Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas.

“Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi “noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās viena no konkursa uzvarētājām Amanda Ketija Jēkabsone.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis. Par to, kāpēc viņam bija svarīgi piedalīties šajā konkursā, Renārs stāsta: “Manā darbā atainots mans redzējums par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās tādu bērnu un jauniešu ir tiešām daudz! Viņus var satikt arī sabiedriskās vietās un tieši tur var redzēt apkārtējo attieksmi, reakciju. Protams, būs kāds, kurš palīdzēs vai apjautāsies, vai nevajag palīdzību, bet ir arī tādi cilvēki, kuri sāk apsmiet, aprunāt vai rādīt ar pirkstu, lai parādītu savu pārākumu. Man vecāki ir mācījuši, ka cilvēkiem ir jāpalīdz, nevis jābrīnās un jāpievērš ziņkārīga uzmanība. Jāpateicas Dievam par savu veselību! Redzu, ka šādos konkursos piedalās daudz jauniešu, kuri iedziļinās vai ar ko tādu ir saskārušies arī paši.”

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-radosais-konkurss-iekap-otra-kurpes