Category Archives: Jautājumi

LSM: Talsiniece zīmē komiksus un liek aizdomāties par dzīvi ar bailēm

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts, arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu – aizvadīts Labklājības ministrijas konkurss “Iekāp otra kurpēs”. Tas plašākai sabiedrībai atklājis talantīgu talsinieci, kura jau ir vairāku komisku autore.

Amanda Ketija Jēkabsone ir 21 gadu jauna talsiniece, un nupat viņa kļuvusi par radošo darbu konkursa “Iekāp otra kurpēs” uzvarētāju kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”. Ar īsu komiksu viņa grib citiem likt aizdomāties par dzīvi ar lielām bailēm. “Kad es biju maziņa, man bija riktīgi lielas bailes lēkmes. Protams, es nervozēju joprojām, bet tagad tas vairāk smieklīgi – pasmejos par tām domām. Jo es zinu, ka tas būs,” saka Amanda.

No cīņas ar bailēm līdz komiksiem, kas nopērkami “Amazon”, Amanda ir pārsteigumu pilna. Par dzīvi baismā pasaulē un bailēm viņa runā arī savos komiksos. Izrādās, ka viņa nav viena. “Uzrakstīju uz lapiņām visas domas, ko cilvēki varbūt nesaka, tās mazās bailes – iet ārā staigāties, kauns par kaut ko. Un es gribēju uzzināt, vai arī citi cilvēki tā domā. Un izrādās, ka diezgan daudzi, jo tur visvairāk bija sekotāju un skatītāju. Bet beigās tas vienkārši kļuva kā komikss par dzīvi. Un tagad tas vairāk ir par koledžas dzīvi, par ieroču mācīšanos. Tas likās bailīgi ar īstu ieroci šaut, bet tas ir interesanti. Ja seko noteikumiem, tad viss ir labi.”

Un sekot noteikumiem un likumiem Amandai ļoti patīk. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņa šobrīd studē pirmajā kursā Policijas koledžā. Mākslu meitene nestudējot, jo pati jau pašmācības ceļā apguvusi to, kas nepieciešams. “Man arī patika visu laiku skatīties “jūtūberus”, un viņi zīmēja līdzīgā stilā. Tad, kad biju maziņa, es pārzīmēju, kā viņi zīmē. Un kaut kā man iepatikās visas tās multfilmas, ko es skatījos, un es arī iedvesmojos no tām vēl.”

Šobrīd Amanda zīmē, lai pašai būtu jautri. Lai gan komiksu zīmēšana kļuvusi tik nopietna, ka viņa to par atpūtu vairs nedēvē, un šobrīd prieku sagādājot pašas izdrukātais pirmais mēģinājums veidot grāmatu latviski. Jo visi viņas komiksi ir angļu valodā. “Es domāju, ka būtu interesanti arī par Talsiem kaut ko uztaisīt. Ar zīmējumiem. Tas nav tieši komiksu stils. Jo, ja zīmē, tas aizņem tik daudz laika, un man ir kādi četri komiksi – tie aizņem visu laiku. Un es domāju, ka būtu interesanti par kaut kādiem stāstiem, ko man meitenes ir sastāstījušas bērnībā par zombijiem – ja sarkans mēness, tad zombiji nāk ārā. Un kaut kur govs ir aprakta zem ēkām – pie stadiona. Man māsīca sastāstīja, un es tam ticēju, līdz kļuvu liela. Nezinu, kā būs, bet tā vienkārši man ir atpūta no policijas lietām.”

Kādā konkursā Amanda uzvarējusi pirmo reizi, un par to viņai liels prieks. Amandai izdevies īstenot konkursa “Iekāp otra kurpēs”  moto – saskatīt to, kas vieno mūs kā cilvēkus, neraugoties uz atšķirīgo. Tikmēr viņa pati ļoti gaida nākamā gada sākumu, kad uz Talsiem vajadzētu atceļot komiksu izstādei, kurā būs arī Amandas darbi.

Informācija pārpublicēta no LSM.lv portāla: https://retv.lv/raksts/talsiniece-zime-komiksus-un-liek-aizdomaties-par-dzivi-ar-bailem

Integratīvajā nometnē “Kur tu – tur es” atklāj talantus un attīsta dažādas prasmes

No šī gada 12. līdz 16. augustam Kuldīgas novada Pelčos, Viduskurzemes pamatskolā- attīstības centrā notika integratīva diennakts nometne “Kur tu – tur es”, ko desmit ģimenēm ar bērniem, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, organizēja nodibinājums “Latvijas bērnu atbalsta fonds”.

Nometnē ar vadmotīvu – “Mēs ticam – katram ir talants! Meklēsim un radīsim to kopā!” – kopumā 30 dalībnieki piecas aizraujošas dienas darbojās kopā gan atsevišķi, meklējot un attīstot ikviena spējas  un talantus. Ģimenes ar bērniem piedalījās uzticības stafetē, risināja atjautības uzdevumus, sadziedājās,  veidoja no māla un dabas priekšmetiem, krāsoja, nodevās sporta aktivitātēm, sacentās galda spēļu turnīros, dejoja un kustējās, konstruēja ar “KNOP KNOP” un darīja vēl daudz citu kopīgu aktivitāšu.

Dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja nometni, izceļot tās patīkamo gaisotni un daudzveidīgās aktivitātes, kā arī lielisko nometnes organizatoru komandas darbu. Arī Kurzemes plānošanas reģions pateicas nodibinājumam “Latvijas bērnu atbalsta fonds” komandai un nometnes dalībniekiem, radot un piedzīvojot piecas prieka, saules un draudzības pilnas dienas!

Kurzemes plānošanas reģions šovasar projekta “Kurzeme visiem” kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv” – organizēja trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvās vasaras nometnes ar mērķi – veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.

Ekspluatācijā nodotas ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma nodrošināšanai izbūvētās ēkas Ventspilī, Skroderu ielā 13 un 13A

Pagājušās nedēļas izskaņā tika nodotas ekspluatācijā ēkas Skroderu ielā 13 un 13A, tādejādi veiksmīgi īstenojot 2022. gadā uzsākto projektu ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kura laikā tika izbūvētas mūsdienīgas un ģimeniskai videi pietuvinātas mājvietas bērniem.

Ventas Balss foto

Ēkās tika izveidoti divi autonomi dzīvokļi, kuros katrā no tiem dzīvos vismaz seši bez vecāku gādības palikuši bērni, kuriem līdz šim tika nodrošināta aprūpe Bērnu sociālās aprūpes namā ”Selga”. Pateicoties šī projekta īstenošanai pilsētā ir izveidota ne tikai mūsdienīga ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta bērniem, bet tika atjaunota arī degradēta teritorija vecpilsētas teritorijā. Paredzēts, ka aprūpes namā ”Selga” dzīvojošie bērni uz jaunām telpām varētu pārcelties jau šoruden.

Lai īstenotu projektu 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA ”Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA ”Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA ”Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta ”Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.

Projekts ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” tika realizēts, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kā arī pateicoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam.

Informācija pārpublcēta no Ventas Balss mājas lapas: https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/48920-ekas-skroderu-iela-13-un-13a-nodotas-ekspluatacija

Lsm.lv: Bipolārie traucējumi – no depresijas līdz vēlmei «gāzt kalnus». Skaidro psihiatrs

“Bipolāri afektīvie traucējumi ir diezgan smags traucējumu veids, kurā ik pa laikam mainās garastāvoklis, kad kaut kādā brīdī ir depresija, kura kādu laiku norit, bet tad pāriet mānijas periodā,” skaidroja Trimda.

Viņš norādīja, ka bipolāri afektīvie traucējumi nav vieglas garastāvokļa svārstības, kad mazliet drūmāks garastāvoklis pārmainās uz priecīgu, kas bieži tiek novērotas, piemēram, pusaudžiem.

“Garastāvokļa svārstības iederas pusaudžu periodā, bet

te vairāk stāsts ir par to, ka tas traucē ikdienā, ka tie depresijas periodi ir tik smagi, ka cilvēks nevar aiziet uz darbu, viņam ir grūtības izveidot attiecības, un viņš pats jūtas ļoti slikti,” skaidroja Trimda.

Savukārt mānijas periodā cilvēkam ir ārkārtīgi liela enerģija, iedvesma, grandiozi plāni, bieži arī vēlme tērēt naudu, investēt, iesaistīties projektos.

Garastāvoklis bipolāro traucējumu iespaidā mainās tik ļoti krasi, ka viens un tas pats cilvēks liekas kā divas pilnīgi atšķirīgas personības. Garastāvoklis cilvēkiem, kuriem diagnosticēti bipolāri afektīvie traucējumi, var mainīties un saglabāties konkrētajā fāzē gan pāris stundas, gan pāris nedēļas, bet pārmaiņas, kad tās notiek, ir acīmredzamas.

“Cilvēki ļoti cieš. Depresijas periodā cilvēks ir pārņemts ar visu, kas ir depresijā, ar vainas sajūtu, zemu pašvērtējumu, kaunu pašam par sevi. Un mānijas periodā var teikt, ka notiek tieši pretējais, – vainas sajūta pazūd, cilvēks ir visu varošs un kalnus var gāzt,” skaidroja psihiatrs.

“Mānijas periodi ir pat bīstamāki, jo sanāk, ka cilvēks vienkārši vairs nav kontaktā ar realitāti. Katrā ziņā tās ir milzīgas ciešanas. Tā ir diagnoze, kurā pavisam noteikti jālieto medikamenti,” viņš uzsvēra.

Lai gan pusaudžu gados iespējams manīt zināmas bipolāri afektīvo traucējumu iezīmes, pati diagnoze tiek uzstādīta cilvēkam tikai pieaugušā vecumā. Bieži vien bipolāri afektīvie traucējumi tiek diagnosticēti ārkārtīgi radošām personībām, māksliniekiem un mūziķiem.

“Radošums ir veids, kā atbrīvoties no spriedzes, kas radusies dažādu iekšējo konfliktu rezultātā, un tad mēs, protams, varam baudīt mākslu. Man prātā uzreiz nāk viena māksliniece Japānā, kurai gan ir šizofrēnija, kuras mākslas darbus pērk par miljoniem, bet viņa smagi cieš,” stāstīja Trimda.

Teorijas par to, kas izraisa bipolāros traucējumus, apskata dažādus faktorus, – gan iedzimtību, gan cilvēka bioķīmiju, gan psiholoģiskos apstākļus bērnībā.

“Pašlaik, piemēram, ir gēnu teorijas par to, ka ir vairākas hromosomas, kas ir iesaistītas šajā procesā. Uz to norāda arī tas, ka, ja no monozigotu [identiskajiem] dvīņiem vienam ir bipolāri afektīvie traucējumi, tad otram arī 40% gadījumos tie būs. Tas nozīmē, ka to pārnes gēni,” stāstīja Trimda.

“No psiholoģiskiem cēloņiem prātā nāk iespējamais faktors, ka cilvēks ir piedzīvojis bērnībā krasas pārmaiņas. Teiksim, ja vecāki ir alkohola atkarīgie, gaišajos brīžos viss ir labi, bērns saņem dāvanas, naudu vai uzslavas, bet pienāk brīdis, kad vecāki sāk lietot alkoholu un bērnam atkal pavisam cita pieredze ir. Tās svārstības varētu būt, ka tās bērns pārņem vēlāk dzīvē,” skaidroja ārsts.

Tas, ko var darīt bipolāri afektīvo pacientu tuvinieki, ir, pirmkārt, radīt drošības sajūtu un nepārmest šiem cilvēkiem par sajūtām, kuras viņi nespēj kontrolēt.

“Ja mēs runājamies ar cilvēku, kuram ir bipolāri afektīvie traucējumi, pavisam noteikti viņš jūtas nedrošs, un viņam noteikti būs bail, ja kāds viņu vainos, kauninās vai pārmetīs kaut ko,” skaidroja Trimda.

Nākamais būtiskais solis ir pieņemšana un ticēšana tam, ko stāsta cilvēks ar bipolāri afektīviem traucējumiem.

Tāpat svarīgi ir izvairīties no lieku padomu došanas.

“Padomu došana ir veids, kā otram iedot sajūtu, ka viņš ir kā mazs bērns. Jau tā viņam ir slikti, bet kāds viņam vēl padomus dod, – tad viņš jūtas pavisam bezspēcīgs. Varbūt var tieši otrādi, mēģināt ieraudzīt kādas labās lietas, radīt sajūtu, ka viņš ir vērtība,” ieteica Trimda.

Tāpat tuviniekiem vajadzētu uzraudzīt un motivēt pacientu lietot medikamentus un iespēju robežās apmeklēt psihoterapeitu. 

Autori: LSM.lv Dzīvesstila redakcijaKristiāna Lapiņa (Latvijas Radio raidījumu “Kā labāk dzīvot” un “Vai tas ir normāli” vadītāja)

Darba devējus, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, aicinām piedalīties bezmaksas konsultācijās par personu ar invaliditāti nodarbināšanu

ESF logo, NVA logo, tekstuāls saturs

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā bezmaksas tiešsaistes konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas tiek rīkotas, lai pilnveidotu darba devēju izpratni par darbinieku ar invaliditāti nodarbināšanas specifiku un vajadzībām, atbalstu iekļaušanai darba vidē un darba kolektīvā.

Konsultācijas laikā specialists sniedz informāciju par šādiem jautājumiem: valsts normatīvie akti, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; invaliditātes grupas un veidi; gadījumi, kad ir jāveic darba vietas pielāgojums; personas ar invaliditāti nodarbināšanas specifika, ņemot vērā invaliditātes veidu; iespējamo komunikācijas grūtību pārvarēšana; problēmu situāciju risināšana u.c. Vienas konsultācijas ilgums ir 3 stundas.

Konsultācijas norisinās videokonferenču platformās Zoom un Team. Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas ar mikrofonu un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus konsultantam un piedalīties diskusijā.

Pieteikšanās konsultācijām – darba devējam tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā ”Kontakti”.

Konsultācijas darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem tiek rīkotas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros. 2021.gadā NVA filiālēs darba devējiem tika sniegtas 15 šādas konsultācijas.

Atgādinām, ka darba devēji bezdarbniekiem ar invaliditāti var izveidot arī valsts līdzfinansētas darbavietas, īstenojot ESF projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” pasākumus noteiktām personu grupām. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs saņem finansējumu nodarbinātā bezdarbnieka un viņa darba vadītāja atalgojumam, dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām proporcionāli algas dotācijas daļai. Subsidētajā darbavietā nodarbinātajam bezdarbniekiem ar invaliditāti NVA piedāvā arī ergoterapeita, surdotulka vai atbalsta personas pakalpojumus. Pasākumu noteiktām personu grupām ietvaros NVA šogad plāno izveidot 824 darbavietas bezdarbniekiem ar invaliditāti. 2021.gadā darba devēju izveidotajās subsidētajās darbavietās darbu bija uzsākuši 360 bezdarbnieki ar invaliditāti.

NVA īsteno arī Pasākumus noteiktām personu grupām bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku. Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba attiecību sākumposmā NVA darba devējam piedāvā dotāciju personas ar invaliditāti darba vietas aprīkošanai un ikmēneša dotāciju personas ar invaliditāti darba vadītāja apmaksai. Kopā ar darba devēju atbalstam var pieteikties arī nodarbinātais ar invaliditāti, ja darba tiesisko attiecību sākumposmā nepieciešams surdotulka, atbalsta personas vai ergoterapeita pakalpojums.

Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk lasiet: Personu ar invaliditāti nodarbinātība

Infolapa: Konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanu. ESF logo, NVA logo un tekstuāls saturs

Infolapa:

Usmā pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes un infrastruktūras tapšanu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai Kurzemes reģionā

Šī gada 5.augustā Ventspils novada Usmā tikās projekta “Kurzeme visiem” Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un to sociālo dienestu darbinieki, kā arī valsts sociālā aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji. Tikšanās laika tika pārrunātas projekta aktualitātes un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveides gaita pašvaldībās.

Tikšanos atklāja projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura informēja par projekta kompensēto sociālo pakalpojumu sniegšanas gaitu Kurzemes pašvaldībās personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem. Projekta ietvaros sev nepieciešamo atbalstu saņem arvien vairāk cilvēku – līdz šī gada jūlija beigām dažādi sociālie pakalpojumi kompensēti jau 67 personām ar GRT, 169 bērniem ar FT un 110 bērnu ar FT vecākiem. Tāpat turpinās arī darbs pie citām projektā ieplānotajām aktivitātēm, tai skaitā sociālo mentoru  un valsts sociālās aprūpes centru speciālistu apmācību plānošanas, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu un iedrošinājumu tām personām ar GRT, kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.

Tikšanās turpinājumā tika pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveides gaita Kurzemes pašvaldībās. Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar FT  un viņu ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās. Šo pašvaldību pārstāvji pastāstīja par iecerēto savā pašvaldībā, kā arī ieskicēja, cik daudz darba jau paveikts un kas vēl jāpaveic, lai varētu nodrošināt sociālo pakalpojumu pieejamību savas pašvaldības iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Projektā iesaistītās pašvaldības arī labprāt dalījās labajā praksē un pieredzē ar būvniecības procesiem un saistītās dokumentācijas sagatavošanā, kā arī telpu aprīkošanā ar nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Pasākuma noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazinās ar Pēteri Martukānu un viņa vadīto projektu “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem“,  kā pamatā likta ideja, ka iekļaušanas uzdevums nav panākt, lai visi būtu vienādi, bet iemācīt pieņemt, ka visi esam atšķirīgi, un saskatīt tajā vērtību. Pasākuma dalībnieki arī kopīgi noskatījās filmu “Cik brūkleņu ir pasaulē?”, kas stāsta par “Glada Hudik” teātra tapšanu Zviedrijā, kura trupā kopīgi darbojas gan aktieri ar garīgās attīstības traucējumiem, gan aktieri bez funkcionāliem traucējumiem.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Atšķirības

Sabiedrībā balstīti pakalpojumi ir vispārējie pakalpojumi, kuri tiek sniegti ārpus institūcijām. Piemēram, izglītība un kultūra, skaistumkopšana, veselības aprūpe, u.tml.

Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ir sociālie pakalpojumi,  kuri tiek sniegti ārpus institūcijām. Piemēram, dienas centri, grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas.