Category Archives: Bērni VSAC

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpina pieaugt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas iespējas un saņēmēju skaits

2020.gadā Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros attīstītas 4 jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot nepieciešamā atbalsta iespējas tuvāk dzīvesvietai vismaz 30 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 43 pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Turpinājis augt arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – 15 Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 83 cilvēki ar GRT, 201 bērns ar FT un 110 bērnu ar FT vecāki.

“Lai arī 2020.gadā saistībā ar valstī ieviestajiem ierobežojumiem daudzu sociālo pakalpojumu nodrošināšana bija apgrūtināta, kopā ar pašvaldībām esam spējuši ne tikai noturēt, bet arī veicināt projekta kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu. Šogad turpināsim darbu, lai projekta mērķgrupas – bērni ar funkcionāliem traucējumiem un, jo īpaši, pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem – vēl aktīvāk izmantotu projekta sniegtās iespējas. Atgādinu, ka “Kurzeme visiem” projektā ir palielināts bērniem ar FT pieejamo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu apjoms līdz 100 reizēm, tāpēc projektā izvērtētie bērni šogad un turpmākos gadus varēs saņemt nepieciešamo atbalstu lielākā apjomā. Savukārt vecākus, kuru bērni jau izmantojuši projekta apmaksātas 40 sociālo pakalpojumu reizes, aicinām sazināties ar savas pašvaldības sociālo dienestu un rakstīt iesniegumu, lai varētu saņemt vēl 60 papildu pieejamās sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reizes. Vecāki, kuru bērni ir izvērtēti projekta ietvaros, var arī paši pieteikties projekta kompensētiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Pērn visaktīvāk projekta kompensētos sociālos pakalpojumus saņēma Kuldīgas novadā, Liepājā un  Saldus un Skrundas novados dzīvojošie cilvēki ar GRT.  Kopumā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista, kā arī apmeklēja grupu nodarbības. Savukārt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus dažādu terapiju veidā visaktīvāk izmantoja Liepājā, kā arī Aizputes, Kuldīgas un Talsu novados dzīvojošie bērni ar FT.

2020.gadā Kurzemē 10 pašvaldības turpināja darbu pie nepieciešamās infrastruktūras pilnveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Pērnajā gadā tika atklātas pirmās no kopumā 28 iecerētajām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām Kurzemes reģionā. Aizputes novadā tika pilnveidotas sociālās rehabilitācijas iespējas un turpmāk vismaz 30 novadā dzīvojošie bērni ar FT dienas aprūpes centrā varēs saņemt nepieciešamo atbalstu fizioterapijas, ergoterapijas un mūzikas terapijas veidā, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Savukārt Saldū tika pabeigta ēkas rekonstrukcija, kur turpmāk vismaz 38 Saldū un Saldus novadā dzīvojošie bērni ar FT varēs saņemt rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu. Šajā pašā ēkā iekārtotas arī specializētās darbnīcas, kur vismaz 27 pieaugušie ar GRT varēs iemācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū. Specializētajās darbnīcās atbilstoši savām interesēm būs iespēja darboties tekstilapstrādes, kokapstrādes un āra labiekārtošanas darbnīcās. Saldus novadā pērn izveidoti arī grupu dzīvokļi, kas par mājvietu kļūs 19 pašvaldībā dzīvojošiem pieaugušajiem ar GRT un vēl 5 cilvēkiem ar GRT, kuriem tiks dota iespēja pārcelties no  ilgstošās aprūpes iestādes “Iļģi” uz dzīvi sabiedrībā.

“Priecājamies par jau attīstīto infrastruktūru Aizputes un Saldus novados, kā arī sekojam līdzi jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu attīstībai arī citās mūsu pašvaldībās atbilstoši projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros izstrādātajam “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017. – 2020. gadam”. Arī šogad tiks uzsākti, turpināsies vai noslēgsies būvniecības vai rekonstrukcijas darbi ēkām, kurās sev tik ļoti nepieciešamo atbalstu varēs saņemt gan bērni ar FT un viņu vecāki, gan pieaugušie ar GRT, gan arī bērni un jaunieši no ārpusģimenes aprūpes, kuriem būs iespēja dzīvot ģimeniskākos apstākļos,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī apmācības Kurzemes reģiona iedzīvotājiem par saskarsmi ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – gan ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, gan ģimenēm un bērnu sociālās aprūpes centros jeb bērnunamos esošajiem bērniem un jauniešiem.  Arī pērnā gada augustā, par spīti mainīgajai situācijai, notika viena integrējošā nometne, kurā tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 30 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT.  Pērn arī sākts un šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri atrodas valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 35 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuāls atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Skrundas TV: Kurzemes ārpusģimenes aprūpes centrs “Airi vecākiem” turpina darbu

Ārkārtējās situācijas laikā Kurzemes ārpusģimenes aprūpes centrs “Airi vecākiem” attālināti turpina darbu. Šobrīd īpaši svarīgi ir atbalsta saņemšana un izglītošanās iespēju nodrošinājums darbā ar audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, kuri uzņēmušies rūpes par bērniem un pusaudžiem. Vairāk stāsta Skrundas TV.

Sižets publicēts Skrundas Televīzijas youtube kontā 2021.gada 25.februārī. Saite uz oriģinālu: https://www.youtube.com/watch?v=vML4hIt1tfw&feature=youtu.be

Kurzemnieks: atvērt sirdis un durvis bērniem bez ģimenes. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Laikraksts “Kurzemnieks” publicējis Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu “Atvērt dirdis un durvis bērniem bez ģimenes”, to var atrast 2020.gada 1.decembra izdevumā. Pateicamies laikraksta “Kurzemnieks” redakcijai par iespēju rakstu pārpublicēt mūsu mājas lapā!

LM infografika: deinstitucionalizācija – atbalsta sistēmas izveide valstī bērniem no bērnu aprūpes centriem

Pētījumi pierādījuši, ka dzīve institūcijā jeb bērnu aprūpes centrā negatīvi ietekmē gan bērna garīgo, gan fizisko attīstību. Apzinoties institūciju postošo ietekmi uz bērnu un viņa iespējām dzīvot laimīgu dzīvi, deinstitucioanalizācijas programma ir izveidota, lai veicinātu iespēju katram ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam nodrošināt augšanu ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē.

Infografika pārpublicēta no Labklājības ministrijas Facebook profila: https://www.facebook.com/1504445909783270/posts/2936728803221633/

 

Liepājā ieliek pamatakmeni bez vecāku gādības palikušo bērnu jaunām mājām

Šodien Liepājā tika ielikts pamatakmens dzīvojamai mājai, kas paredzēta astoņiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kuri no Liepājas Bērnunama pārcelsies uz dzīvi jaunajā ēkā jau nākamā gada rudenī.
 
 
Kā norāda Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos: “Jebkurš mazais liepājnieks ir pelnījis dzīvot laimīgu dzīvi un tiesības uzaugt savās mājās ģimeniskā vidē, arī tad, ja ir palicis bez vecāku gādības, tādēļ rūpēs par bērniem, dosim viņiem iespēju dzīvot pilnvērtīgāku dzīvi ģimeniskā vidē. Dzīvojamā māja Salmu ielā 53, Liepājā, nav vienkārša būve, bet arī cerība, ka Latvijā un Liepājā nākotnē visiem bērniem būs savas mājas. Lai šī māja piedzīvo daudzu laimīgu bērnu smieklus un rosību daudzu gadu garumā!”
 

Atgādinām, ka Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta personālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

 
Foto un informācija pārpublicēti no Gunāra Ansiņa, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos  sociālā tīkla Facebook ieraksta: https://www.facebook.com/100003230502365/posts/3492427650874884/

Liepājniekiem.lv: Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem

Liepājā, Salmu ielā 53, SIA “Būvkompānija BMR” sagatavo būvlaukumu, lai sāktu likt pamatus jaunai ēkai, uz kuru pēc gada varēs pārcelties mazākie bērni, vecumā līdz 15 gadiem, no pašreizējā bērnunama Labraga ielā.

Salmu ielā būvē māju bērniem bez vecākiem
Māju jaunākajiem bērniem, kuriem nav vecāku gādības, projektēja SIA “Livland Group”. Tā atradīsies Salmu ielā 53. Mājā būs vieta astoņiem iemītniekiem un personālam. Iecerēts, ka šeit bērniem būs ģimenei pietuvināta vide. (Foto: Skice – SIA “Livland Group”)
Jaunajā mājā būs vieta astoņiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, un tajā pašvaldība vēlas radīt viņiem ģimenei pietuvinātas vides apstākļus. Pašreizējā lielā bērnunama ēka ir vien pusapdzīvota, tajā mitinās 22 bērni; bez tam šīs ēkas uzturēšana ir dārga. Turpretī jaunā būve būs pasīvā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, pastāstīja Sociālā dienesta Sociālo projektu daļas vadītājs Ainārs Bunka.

Būvniecības līgums ar “Būvkompāniju BMR” ir par 464 744,50 eiro (summa bez pievienotās vērtības nodokļa). Pašvaldība bija plānojusi būvēt divas šādas ēkas ar “ģimenei pietuvinātu pakalpojumu” bērniem, taču, tā kā attīstās audžuģimeņu kustība, bērnunamā iemītnieku ir aizvien mazāk.

Tādēļ no nodoma celt bērniem māju arī Kuldīgas ielā 20 pašvaldība atteicās jau gada sākumā. Jauno ēku pašvaldība būvē, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus, un tā būs pilnībā nodrošināta ar visu aprīkojumu, ieskaitot mēbeles, galda piederumus un visu citu, kas nepieciešams bērnu dzīvei un personāla darbam.

Jaunajā mītnē būs vieta divpadsmit jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Par šiem būvdarbiem konkursa piedāvājumi ir atvērti, un arī šim dzīvoklim pēc gada jābūt gatavam dzīvošanai jauniešiem.

Tuvākā gada laikā Liepājā taps vēl divi sociālas nozīmes objekti. Teodora Breikša ielā 16/20 izbūvēs specializētas darbnīcas, kurās varēs darboties 18 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, viņiem būs iespēja apgūt vienkāršas prasmes, izgatavot praktiskas un noderīgas lietas. Būvdarbu konkursa piedāvājumus pretendenti vēl var iesniegt līdz 21. oktobrim.

Savukārt Tosmarē, Viršu ielā 9/11, izveidos desmit grupu dzīvokļus 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem, līdzīgi kā sociālās mājas grupu dzīvokļu iemītniekiem Kuldīgas ielā 34, šī būs iespēja atstāt valsts sociālās aprūpes centrus un sākt dzīvi sabiedrībā ar sociālo darbinieku atbalstu.

Grupu dzīvokļu būvprojekts vēl nav apstiprināts būvvaldē, taču, tiklīdz tas būs noticis, pašvaldība arī plāno izsludināt tā būvdarbu iepirkumu. Grupu dzīvokļu un darbnīcu pakalpojumus divus gadus pēc objektu uzbūvēšanas segs valsts, teica A. Bunka. Pēc tam pakalpojumu izmaksas uzņemsies pašvaldība.

Visi šie četri būvobjekti ir iekļauti Liepājas deinstitucionalizācijas plānos, lai radītu jaunu infrastruktūru, kas palīdzētu cilvēkiem dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi sabiedrībā.

Raksts pārpublicēts no Liepājniekiem.lv. Raksta oriģināls pieejams: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/buve-maju-berniem-bez-vecakiem/

Informācijai
Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu piedalās DI projekta ” Kurzeme visiem” īstenošanā, savukārt ERAF projekta ietvaros gatavo infrastruktūru četrām jaunām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām cilvēkiem, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās. DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un Bērnunama bērni.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, plānota arī atbilstošas infrastruktūras izveide, un Liepājai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā šim mērķim no Eiropas struktūrfondiem plānotas investīcijas ap 2,6 milj. eiro apmērā.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā,tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Plašāka informācija: www.kurzemevisiem.lv.

Liepāja: Deinstitucionalizācijas projektā sniedz jaunus sociālos pakalpojumus un gatavo infrastruktūru dzīvei ārpus institūcijām

Liepājas pašvaldība un Sociālais dienests ar Eiropas fondu finansiālu atbalstu jau ceturto gadu īsteno Deinstitucionalizācijas (DI) projektu “Kurzeme visiem” – piedāvājot jaunus sociālos pakalpojumus vairāk nekā 150 cilvēkiem ar garīga rakstura (GRT) un funkcionāliem (FT) traucējumiem.

Lai deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ieviestu jaunus sociālos pakalpojumus, paredzēta arī atbilstošas infrastruktūras izveide.

Ar Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tiek īstenots projekts “ Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide DI plāna realizēšanai” ietvaros, kas paredz Liepājā līdz 2022. uzbūvēt vai ierīkot četras jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas – dzīvojamo māju un dzīvokli ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, grupu dzīvokļus un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Šonedēļ Salmu ielā 53 sākta mājas būvniecība astoņiem šobrīd Liepājas Bērnunamā dzīvojošiem bērniem no 8 līdz 15 gadu vecumam kopā ar atbalsta 0ersonālu. To veic iepirkuma konkursa uzvarētāji SIA “ Būvkompānija MBR”, mājas projekta autori ir SIA “Livland group”. Ēku plānots pabeigt līdz 2021.gada septembrim.

Liepājas pilsētas pašvaldības foto: Gunārs Ansiņš, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos kopā ar Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta vadību, iepazīstoties ar būvniecības darbiem.

Ģimeniskai videi pietuvinātu jauniešu dzīvokli, kurš paredzēts līdz 12 Liepājas Bērnunama bērniem kopā ar atbalsta personālu, plānots ierīkot daudzdzīvokļu mājas Reiņa Meža ielā 12 pašvaldībai piederošajās telpās. Plānots, ka Liepājas Bērnunama bērni uz abām jaunajām mājām varēs pārcelties 2021. gada rudenī. Bērnunama ēkas uzturēšana 22 bērniem pašvaldībai izmaksā pārāk dārgi, un tur nākotnē plānots ierīkot ilgstošas sociālās rehabilitācijas centru senioriem.

Teodora Breikša ielā 16/20 ierīkos specializētās darbnīcas līdz 20 cilvēkiem ar GRT, bet Sociālajā dzīvojamās mājas Viršu ielā 9/11 pirmajā stāvā ar atsevišķu ieeju tiks izveidoti desmit grupu dzīvokļi 16 personām no VSAC “ Kurzeme” ar kopējām telpām un telpām darbiniekiem. Iepirkums plānots oktobrī, bet būvniecības noslēgums – 2021.gada rudenī.

Liepājas pašvaldībai Kurzemes plānošanas reģiona DI plānā jaunas infrastruktūras izveidei kopumā plānotas investīcijas 2,6 milj. eiro apmērā, kas tiks precizētas pēc tehnisko projektu izstrādes un iepirkumu veikšanas.

DI procesā šobrīd iesaistīti vairāk nekā 150 Liepājas iedzīvotāji – gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan personas ar garīga rakstura traucējumiem un Bērnunama bērni. Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas vajadzības 79 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, 50 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 27 Bērnunama bērniem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros tiek īstenoti arī jauni sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenēm un personām ar garīga rakstura traucējumiem. Dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus līdz šā gada vasaras beigām saņēmuši 57 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bet 43 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskie pārstāvji saņēmuši rehabilitācijas pakalpojumus. Pieci bērni ar funkcionāliem traucējumiem turpina saņemt Aprūpes mājās pakalpojumu, bet 40 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, kad bērni noteiktu laiku var uzturēties ārpus ģimenes speciālistu uzraudzībā. 14 personas ar garīga rakstura traucējumiem saņēmušas psihologa pakalpojumu. Pakalpojumus nodrošina Sociālā dienesta ilggadējie sadarbības partneri: biedrība “Dižvanagi” un dažādi ārstniecības pakalpojumu sniedzēji.

Plānots, ka līdz projekta darbības beigām 2023. gadā ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu Kurzemē pakalpojumus saņems pavisam 330 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenes, kā arī 375 personas ar garīga rakstura traucējumiem. Savukārt ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks radīti dienas centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi u.c., kur sniegt sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Bērniem, kas šobrīd vēl uzturas bērnu sociālās aprūpes centros visā Latvijā, tajā skaitā Liepājā, tiks radīta iespēja dzīvot vairāk ģimeniskai videi pietuvinātās vietās.

Deinstucionalizācijas process, kurš Latvijā uzsākts 2015. gada nogalē, tiek īstenots ar mērķi ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas aprūpes iestādēs esošo personu skaitu. Tas tiks īstenots līdz 2023. gada beigām.

Raksts pārpublicēts no Liepāja.lv projekta “Kurzeme visiem” sadaļas: https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/ 

Foto pārpublicēti no Gunāra Ansiņa, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieka pilsētas attīstības un sadarbības jautājumos  sociālā tīkla Facebook ieraksta: https://www.facebook.com/gunars.ansins/posts/3764768083578062

Spēks. Drosme. Enerģija – 2. diena Sarunu festivālā “LAMPA”

Sarunu festivāla LAMPA otrajā dienā Labklājības ministrija aicināja disutēt par trim tēmām:

⏰ video no 00:05:00 līdz 01:10:00 ➡️ Diskusija “Sistēmas bērni. Kā izkļūt no apburtā loka?” Piedalās: Kaspars Prūsis, Karīna Pētersone, Dace Draveniece un Elīna Bataraga

⏰ video no 01:35:00 līdz 02:40:00 ➡️ Diskusija “Pusaudžu depresija — viens no valsts ilgtspējas apdraudējumiem.” Piedalās: Nils Sakss Konstantinovs, Miks Valters, Uģis Lazdiņš un Ilze Aizsilniece

⏰ video no 05:05:00 līdz 06:15:00 ➡️ Diskusija “Sistēmas bērni — vai gatavi dzīvei?” Piedalās: Agnese Zariņa, Sergejs Jēgers, Madara Siliņa un Deniss Stepanovs

Nra.lv: Ieplānoti Jurģi “Cimdiņa” un “Selgas” bērniem

Deinstitucionalizācijas programmas ietvaros Ventspils pašvaldība, piesaistot pieejamos ES projektu līdzekļus, realizē divus infrastruktūras objektus, kuru pieejamība būtiski uzlabos gan pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem, gan arī bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu ikdienu.

30.07.2020.ZPZANE PUĶE

SPĀRU SVĒTKI. 14. jūlijā, klātesot pilsētas domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam un dienas centra “Cimdiņš” apmeklētājiem, topošajai centra mājvietai Kuldīgas ielā 4 tika svinēti spāru svētki ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

“Cimdiņa” bērniem būs jaunas mājas

Ventspilnieki turpat 10 gadu laikā ir iepazinuši dienas centra “Cimdiņš” bērnus, kuri dodas ekskursijās uz Ventspils ražotnēm, piedalās pilsētas pasākumos, apmeklē baseinu, teātri un zina, kā jāuzvedas sabiedrībā. Šie ir īpaši bērni, kuriem dienas centrs “Cimdiņš” ir vieta, kur tiek lietderīgi pavadīts laiks, tiek apgūtas jaunas prasmes un izvirzīti izaicinoši mērķi. Ventspils pilsētas Sociālā dienesta vadītājas vietniece Kristīne Šteinberga stāsta: “Dienas centrs “Cimdiņš” ir dibināts 2010. gadā, taču tā vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa rūpes par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir uzņēmusies vēl ilgi pirms centra dibināšanas. Vadītājas spēja organizēt un īstenot pasākumus, kas uzlabo šo bērnu spējas un dzīves kvalitāti, ir apbrīnojama. Viņas vadībā bērni un viņu vecāki ir ieguvuši jaunas iespējas un apguvuši jaunas prasmes. Likumsakarīgi, ka, domājot par deinstitucionalizācijas projektiem, pašvaldība lēma par plašāku telpu izveidošanu dienas centra “Cimdiņš” vajadzībām, vienlaikus deleģējot tam papildu funkcijas – ne tikai darbu ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, bet arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Papildus, piesaistot projekta “Kurzeme visiem” finansējumu, dienas centrā “Cimdiņš” tiks īstenots atbalsts abām mērķa grupām un arī vecākiem.”

Plānots, ka “Cimdiņš” jaunajās telpās darbu uzsāks nākamā gada janvārī. Šobrīd kā dienas centra “Cimdiņš” klienti ir reģistrētas vairāk kā 200 personas, bet vienlaikus tajā uzturēties var vien 20 klienti, tāpēc nodarbību laiki tiek rūpīgi plānoti, lai katrs no klientiem saņemtu tieši to pakalpojumu, kurš nepieciešams. Jaunās telpas dos iespēju paplašināt klientu loku, nodrošinot iespēju vienlaikus ērti pakalpojumus saņemt 20 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 30 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

“Kurzeme visiem” – atbalsts vecākiem, bērniem un pieaugušajiem

Kopš 2016. gada Ventspilī tiek realizēts projekts “Kurzeme visiem”, kura mērķis ir sniegt nepieciešamos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Projektā, izvērtējot personu vajadzības un spējas, iekļauti 55 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 40 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem. Sociālā dienesta speciāliste darbam ar deinstitucionalizācijas mērķa grupām Dace Roģe skaidro: “Projektā “Kurzeme visiem” pirmos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, proti, viņu aprūpi mājās, sākām sniegt 2017. gadā. Tā ir iespēja vecākiem ne tikai atrast laiku sev, bet arī strādāt. Bērna aprūpi mājās, lai vecākiem būtu brīvs laiks, varam sniegt līdz 10 stundām nedēļā, savukārt, ja vecāki strādā, tad pilnu darba laiku – 40 stundas nedēļā. Līdz šim šo pakalpojumu saņēmušas 6 ģimenes.” Kopš 2018. gada gan bērni ar funkcionāliem traucējumiem, gan viņu vecāki, gan pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt dažādu speciālistu konsultācijas, piemērampsihologa, ergoterapeita, fizioterapeita, logopēda un sociālā darbinieka konsultācijas. Nākamajā gadā, kad tiks pabeigti rekonstrukcijas darbi dienas centra “Cimdiņš” jaunajā ēkā Kuldīgas ielā 4, personām, kurām tas nepieciešams, būs pieejami aizvien plašāki pakalpojumi.

LABS DARBS. Kristīne Šteinberga un Dace Roģe ir gandarītas, ka, apvienojot dažādu projektu iespējas, tiek būtiski uzlabota sociālā dienesta redzes lokā esošo cilvēku dzīves kvalitāte, it īpaši bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības / Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Dace Roģe uzsver, ka, attīstot projektu, svarīgi ir piesaistīt arī tos, kuri līdz šim nav apmeklējuši dienas centru un lielāko dzīves daļu pavada mājās. Lai īstenotu šo mērķi, liels darbs jāiegulda komunikācijā ar vecākiem un ģimenes locekļiem – daudziem pietrūkst informācijas un zināšanu par aprūpējamās personas patiesajām iespējām. Piesaistot profesionāļus, aprūpējamās personas prasmes uzlabojas un dzīve kļūst interesantāka, kvalitatīvāka un mērķtiecīgāka gan klientiem, gan viņu piederīgajiem. Tā rezultātā klienti kļūst ievērojami patstāvīgāki un gatavi vairāk iesaistīties dažādās dzīves norisēs.

Bērni pārcelsies uz ģimenei pietuvinātu vidi

Šobrīd bērnunamā “Selga” dzīvo 14 bez vecāku gādības palikuši bērni. Ventspils pilsētas pašvaldība ir lēmusi, ka šāda institūcija ir fiziski un morāli nevecojusi, tāpēc ir jārada vide un apstākļi, lai šie bērni varētu dzīvot ģimenei pietuvinātā vidē. Tas nozīmē, ka pašiem kopā ar audzinātāju un auklīti būs jārūpējas par ēšanu, mājas uzkopšanu, budžeta plānošanu, dārza ierīkošanu un ravēšanu. Respektīvi, būs jāmācās dzīvot tā, kā tas notiek ikvienā ģimenē, kur ir mamma un tētis. Kristīne Šteinberga klāsta: “Šobrīd norit projektēšanas darbi ēkai Vītolu ielā 21, kur tiks izveidoti divi atsevišķi dzīvokļi ar virtuvi, dzīvojamo istabu, labierīcībām, guļamistabām. Dzīvokļi ir paredzēti līdz astoņiem bērniem katrā un sadzīve ieplānota kā ikvienā ģimenē. Ēka atrodas privātmāju rajonā, tai ir plaša apkārtējā teritorija, tāpēc būs iespēja izveidot gan dārzu, gan atpūtas un rotaļu zonu.” Plānots, ka bērni uz jauno mājvietu pārcelsies nākamā gada vasarā.

Raksts pārpublicēts no Nra.lv portāla. Oriģināls pieejams: https://neatkariga.nra.lv/regioni/320241-ieplanoti-jurgi-cimdina-un-selgas-berniem

Santa.lv: aizbraucam uz bērnunamu pēc māsiņas!

SINDIJA MELUŠKĀNE, Santa.lv
 Foto: Aija Krodere
Jau uzsākot kopdzīvi, KASPARS un LĪGA PRŪŠI runāja par to, ka gribētu gan savus, gan adoptētus bērnus. Un nu kopā ar Markusu un Mariju jau vairākus gadus ģimenē aug arī adoptētais dēliņš Daniēls.

«Es pat nezinu, no kurienes tas nāk, jo ne mūsu, ne radu ģimenē neviena adoptēta bērna nav,» saka Kaspars un atzīst, ka, atskatoties atpakaļ, ir sajūta, ka dzīve pati viņus pamazām šim lēmumam gatavojusi, piespēlējot situācijas, kad nācies satikt bērnus, kas palikuši bez vecāku gādības. Līgai, piemēram, ir darba pieredze organizācijā, kas atbalsta pieaugušos bērnunamu bērnus. Savukārt Kasparam, darbojoties kā Kristīgo studentu brālības vadītājam, reiz, meklējot nometņu vietu Baldonē, pilnīgi nejauši gadījies atrast māju, kuras pirmajā stāvā, kā vēlāk izrādījies, ir bērnunams. «Ja to neredz, tad par to nedomā, bet, redzot šos bērnus, ir pašsaprotami, ka gribas viņiem palīdzēt,» teic Līga.

«Paši pieņemt ģimenē adoptētu bērnu bijām domājuši mazliet vēlāk, kad Markuss un Marija jau būtu mazliet paaugušies. Bet, tā kā par adopciju runājām un aģitējām citus, vēl pirms paši bijām to izdarījuši, cilvēki zināja, ka mums šādas domas ir.»

Brīdī, kad mamma bija atstājusi Daniēlu grūtnieču krīzes centrā, tā vadītāja caur paziņu paziņām mūs uzmeklēja un aicināja ņemt viņu aizbildniecībā.

Daniēls, kuram tobrīd bija pieci mēneši, vēl nebija juridiski brīvs, un nebija arī radinieku, kam varētu piedāvāt aizbildniecību, tāpēc centra vadītāja meklēja kādu ģimeni, kas varētu par viņu parūpēties. Abu jaunākajai meitiņai Marijai tobrīd bija trīs gadi. Rudenī viņai bija jāuzsāk bērnudārza gaitas, bet Līga bija plānojusi atgriezties darbā. Bija jāpieņem pēkšņs lēmums, tāpēc varētu teikt, ka ne jau Kaspars un Līga izvēlējās Daniēlu. To noteica dzīves situācija.

Cik ātri notiek pieņemšana?

Kaspars bijis gatavs mazo Daniēlu ņemt jau uzreiz pēc telefonsarunas un pirmās tikšanās. «Biju sevi tā noskaņojis, ka man jau uzreiz bija ļoti viegli pieņemt, ka viņš būs mūsējais,» atminas Kaspars. Līgai gan tas prasījis ilgāku laiku. «Tas iespējams ir bioloģiski, jo dabiski bērniņš ienāk ģimenē caur mani. Pirmajās reizēs, satiekot Danielu, visu laiku sevi vēroju, kā es jūtos, kā viņš smaržo,» saka Līga, kas pirmos divos mēnešus, kamēr oficiāli tika kārtota aizbildniecība, regulāri brauca ar Daniēlu satikties.

Ikreiz, kad braucu mājās, man bija žēl, ka viņam tur jāpaliek vienam.

«Ļoti jutu viņam līdzi, bet man arī vajadzēja laiku, lai pieņemtu un sajustu viņu kā savu,» godīgi stāsta Līga. Sākumā viņi kļuva par Daniēla aizbildņiem un paralēli pieteicās arī adoptētāja statusa iegūšanai. Lai gan nebija skaidri zināms, kad zēns varētu kļūt juridiski brīvs, jo bioloģiskā mamma bija uzrakstījusi atteikšanos uz parastas lapas, kas juridiski nav saistoša. Par tēvu neviens neko nezināja. Taču aptuveni pēc pusgada ģimene uzzināja, ka Daniēla bioloģiskā mamma nomirusi, un tas ļāva adopcijas procesam noritēt straujāk.

Par to, kas un kā noticis ar Daniēla mammu, Līga un Kaspars nav varējuši uzzināt, jo nav viņas tuvinieku. Dzirdētas tikai baumas, un abi arī neesot bijuši droši, cik uzstājīgi šo informāciju vajadzētu meklēt. Bāriņtiesā ieteikuši labāk neinteresēties vispār. Turpretī amerikāņu misionāri, ar kuriem bijusi saskarsme, ieteikuši uzzināt pēc iespējas vairāk.

Zinot Daniēla bioloģiskās mammas vārdu, Līga tik vien paguvusi kā uzmeklēt viņas profilu sociālajos tīklos un saglabāt bildes, lai vēlāk būtu, ko Daniēlam parādīt.

Vaicāti par savām sajūtām pret Daniēla mammu, vai nav dusmu par to, ka viņa Daniēlu pametusi, Kaspars mierīgi atbild: «Man nav, jo es saprotu, ka tā mamma droši vien arī no savu vecāku puses piedzīvojusi nolaidību. Ja tu neesi piedzīvojis, ka par tevi parūpējas, tev arī pašam nav tādas prasmes. Uz viņas rīcību skatos kā uz sekām, bez nosodījuma.» Līga gan neslēpj, ka, uzzinot par Daniēla astmu, kas, iespējams, radusies tāpēc, ka mamma grūtniecības laikā smēķējusi, dusmas bijušas – kā var izturēties tik bezatbildīgi! Vēl viņa vaļsirdīgi atzīst, ka bija arī greizsirdīga: «Es viņu mīlu, viņš ir mans, bet ir vēl viena sieviete, kas ir viņa mamma. Man bija grūti ar šo domu, ka viņa kaut kur blakus ir.»

Kāpēc esmu adoptēts?

Vai Līgai un Kasparam ir sagatavota atbilde uz Daniēla jautājumiem par adopciju? «Mēs šo faktu nekad neesam slēpuši. Un priecājos, ka pēdējā laikā vispār mainās attieksme pret adopcijas noslēpumu, jo es saskatu vismaz divus riskus. Kurā brīdī atklāt, ka visu laiku esi melojis, un kā lai bērns tev turpmāk uzticas? Un kāpēc to vispār slēpt? Vai tad tas ir kaut kas ļauns un nosodāms?» neizpratni pauž Kaspars. Par gaidāmajiem dēla jautājumiem viņš saka: «Nevajag stāstīt visu, vajag stāstīt to, ko viņš jautā, atbilstoši viņa vecumam.»

Arī lielākais brālis Markuss un māsa Marija atceras, kā Daniēls ienāca ģimenē, stāsta Līga. Toreiz Marija un Markuss jau zinājuši, kas un kā notiks, un nav varējuši sagaidīt brālīti. Viņiem tas šķita pilnīgi dabiski. «Viņiem pat ir savs stāsts, ko viņi stāsta arī Daniēlam, kā mēs braucām viņam pakaļ, kā viņš bija sabijies. Mēs ģimenē arī tagad visu laiku runājam par to, ka ir dažādi veidi, kā bērniņš var ienākt ģimenē, – gan caur mammas punci, gan ar adopciju,» saka Līga. Kaspars atzīst, ka viņam bijušas bažas par situācijām, kad lielākie bērni varētu Daniēlam norādīt – «tu neesi tāds kā mēs» –, taču vismaz līdz šim nekas tāds neesot noticis. «Protams, viņi strīdas un kašķējas, bet cits citu uztver vienlīdzīgi,» tā Kaspars.

Vecākie bērni tagad saka, ka vajadzētu vēl māsiņu. Īpaši Marija ilgojas pēc sava dzimuma bērniņa, lai ģimenē būtu līdzsvars, tāpēc viņa vecākiem teikusi: «Aizbraucam uz bērnunamu un paņemam!»

Un kā ar gēniem?

Draugi un radi Kaspara un Līgas lēmumu uztvēruši atbalstoši. «Arī tad, ja kādam manā ģimenē bija kādas iekšējas šaubas, man neviens to skaļi neteica,» atminas Kaspars.

Līgas ģimenē gan pavīdējušas šaubas par bīstamajiem gēniem, un bijis pat posms, kad radinieki Līgu un Kasparu centušies atrunāt no domām par adopciju.

«Saprotu, ka šīs raizes bija no labas sirds. Tomēr sākumā, kad jau zinājām, ka ņemsim pie sevis Daniēlu, nevienam neko neteicām,» stāsta Līga. «Kaimiņi gan brīnījās – kā jūs tā paspējāt? Bet arī viņi bija ļoti atbalstoši, nesa mums dažādas bērnu mantas. Draugi palīdzēja sarūpēt ratiņus un gultu. Un tie, kas šaubījās, ieraugot reālu bērnu, mainīja savas domas,» saka Līga.

Abi atceras, ka uzreiz pēc Daniēla ienākšanas ģimenē Markusam bijušas gan dusmas, gan greizsirdība. Kopā ar mammu pat apmeklējuši smilšu terapiju, kurā psiholoģe izskaidrojusi, ka katrs bērniņš, kurš ienāk ģimenē, vēlreiz nogāž vecāko no troņa, tas nav saistīts ar adopciju.

«Protams, mums ģimenē ir savas grūtības, bet nekas no tā nav attiecināms tieši uz adopciju, bet gan uz bērnu audzināšanu kopumā. Jo katram bērnam ir savas problēmas ar disciplīnu vai, piemēram, lai kaut kur aizbrauktu divatā, mums ir diezgan grūti saplānot, kurš varētu pieskatīt bērnus,» pieredzē dalās Kaspars un Līga.

Abi piekrīt domai, ka cilvēki, kuriem jau ir pieredze ar saviem bērniem, adopcijai var būt piemērotāki, jo tie, kas ir vecāki, zina, ka, piemēram, divos gados bērns uzvedas neciešami.

Bet, ja savu bērnu nav, to var mēģināt norakstīt uz gēniem. «Ir bijis, ka Markusiņš apvainojas vai dusmojas un es saprotu, ja viņš būtu adoptēts, mēs domātu – sliktie gēni,» smaidot secina Līga. Jā, Daniēls savā uzvedībā ir straujāks un temperamentīgāks, mēģina visus kontrolēt un vadīt. Vai tas saistāms ar gēniem? Iespējams, tikai ar ekstraversiju. Vai, piemēram, zēns ļoti atbildīgi izturas pret ēšanu un ēd visu – avokado, suši, kāpostu lapas. Viņam vienmēr gribas pamēģināt arī to, kas ir kaimiņam. Un, gulēt ejot, viņš nereti pārvaicā, kas būs brokastīs. Vai tas būtu saistīts ar to, ka grūtniecības laikā viņam trūcis barības vielu? Bet varbūt tikai ar to, ka zēns ir aktīvs un patērē daudz enerģijas?

Aģitēšana turpinās!

«Par adopciju biju sācis aģitēt, jau pirms paši bijām to izdarījuši, un toreiz jutos kā liekulis, bet tagad labprāt dalos šajā pieredzē jau ar daudz lielāku jēgu,» saka Kaspars. Pēc šīs pieredzes viņš sapratis, ka var palīdzēt, lai Latvijā būtu mazāk bērnu bāreņu, tāpēc uz pusslodzi sācis strādāt Latvijas Kristīgajā bāreņu aliansē. «Arī tas ir veids, kā aicināt iesaistīties citus. Pašlaik uzsāktas atbalsta grupas adoptētājiem Ogrē, Jelgavā un Rīgā – lai palīdzētu viņu adopcijas procesam noritēt pēc iespējas veiksmīgāk un viņi pēc tam varētu inficēt arī pārējos,» saka Kaspars.

Darbojoties Kristīgajā bāreņu aliansē, Kaspars apmeklējis arī kursus, lai mācītos par atbalsta grupas vadītāju audžuģimenēm. «Tā ir milzīga kalpošana un nesavtīga nodošanās – uz kādu laiku, vai tas būtu mēnesis vai desmit gadi, atvērt savu ģimeni bērnam, ko tu pēc tam, iespējams, nekad vairs nesatiksi. Lepojos, ka Latvijā ir tik daudz dzīvesgudru cilvēku, kas gatavi uzņemt šos bērnus ar tik dažādiem dzīves stāstiem, kaut arī finansiālais atbalsts nemaz nav tik liels,» saka Kaspars.

Viņš arvien biežāk aicina cilvēkus adoptēt bērnus, kas vecāki par trim un četriem gadiem, jo viņiem to vajag vairāk.

Uz mazuļiem līdz triju gadu vecumam stāv rinda, bet pēc triju gadu vecuma ar katru nākamo gadu bērna izredzes uzaugt ģimenē tepat Latvijā samazinās. «Protams, ja pašiem ģimenē jau ir mazāks bērniņš, tas rūpīgi jāizvērtē, jo ieguldīt vajadzēs daudz. Līdzīgi kā grūtniecībā, ir jāpaiet vismaz deviņiem mēnešiem, lai mazuli iznēsātu un pamazām pieņemtu kā savu,» pieredzē dalās Kaspars. Un tas ir tikai dabiski, nevajag sevi šaustīt, ja jau pirmajā dienā pēc iepazīšanās ar bērnu nav lielu mīlestības jūtu. «Daniēlam ir izteikti tuvākas attiecības ar tēti, un tikai pēdējo pusgadu viņš daudz sirsnīgāk izturas arī pret mani,» saka Līga, ar aizkustinājumu stāstot, ka nesen Daniels viņai apķēries ap kaklu un teicis: «Es tevi mīlu, un tu man esi pirmajā vietā, jo meitenēm ir priekšroka!» Šādos brīžos aizmirstas visas grūtības un ikdienas daudzie pienākumi.

Svarīgi, lai abiem ir pārliecība

Par adopcijas juridiskajām formalitātēm runājot, Līga un Kaspars teic, ka nav nekas traks. «Tas ir tikai stereotips, ka ir ļoti sarežģīti un birokrātiski. Man pat šķiet, ka varētu izvērtēt vēl rūpīgāk. Vēl vairāk vienkāršot – tas jau būtu bīstami,» viedokli pauž Kaspars.

Savukārt, komentējot dažkārt presē izskanējušos stāstus, ka pieņemti bērni spējot izjaukt pāra attiecības, Kaspars saka: «Katra bērna ienākšana ir pārbaudījums attiecībām un palielina stresa līmeni. Ja tas jau ir sasniedzis robežu, tad var iet pāri malām. Bet ir ļoti bezatbildīgi, traumējoši un ļauni vainot bērnu attiecību izjukšanā.»

Svarīgi, lai abiem ir pārliecība, ka to vajag darīt, ja, ja viens pārī ir pierunāts, tas ir bīstami. Jo grūtības būs! Un tad var sākties pārmetumi.

Cik nopietni Prūšu ģimene domā par vēl vienu māsiņu, pēc kuras ilgojas Marija un brāļi? «Man šķiet, ka mēs noteikti varētu vēl, bet vajag, lai bērni drusku paaugas, jo redzu, ka mēs neesam vecāki, kuriem varētu būtu spēks desmit bērniem, un pašlaik šķiet, ka limits ir sasniegts, jo Daniēls ir diezgan aktīvs, Marijai un Markusam arī katram savi stiķi. Lai kvalitatīvi viņos ieguldītos, vajag vēl mazliet laika,» teic Kaspars. «Mums ir divi skolas bērni, viens bērndārznieks, dancošanas pulciņš, logopēds un daudz citu nodarbju, bet laika ir tik, cik ir,» situāciju reāli novērtē Līga. «Tad jau kādam no mums būtu jāiet prom no darba, lai visu pagūtu,» smaidot saka Kaspars un piebilst: «Bet, kad viņi paaugsies, mēs noteikti vēl kaut ko darīsim!»

Raksts publicēts Santa.lv portālā: https://www.santa.lv/raksts/mansmazais/aizbraucam-uz-bernunamu-pec-masinas-34414/