Category Archives: Bērni VSAC

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Liepājā atklāts otrs ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Liepājā, Kuldīgas ielā 20 – vietā, kur vēl pagājušā gada vasarā atradās aizaugusi pļava, pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodota Liepājas Sociālais dienests Bērnu atbalsta centra “ Dzintari” otrā dzīvojamā māja. Uz šo glīto vienstāva māju jaunā gada sākumā pārcelsies astoņi bērni no ārpusģimenes aprūpes, kuri šobrīd dzīvo trīs dzīvokļos Viršu ielā 9/11, lai kopā ar atbalsta personālu turpinātu dzīvi ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Gada nogalē mājā tika veikti pēdējie mēbeļu un aprīkojuma uzstādīšanas darbi. Dzīvojamā māja Kuldīgas ielā 20 kā pakalpojumu sniegšanas vieta šonedēļ reģistrēta arī Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz ar to noslēgusies bērnu atbalsta centra “ Dzintari” pastāvīga izvietošana divās dzīvojamās mājās, no kurām viena jau kopš 2022. gada vasaras ir apdzīvota Salmu ielā 53.

Dzīvojamā ēka projektēta, ievērojot pasīvās ēkas standartus un paredzot kopējo enerģijas patēriņu ne lielāku par 120 kWh/m2. Ēkas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai tiks izmantots ģeotermālais siltumsūknis. Ēkas un teritorijas labiekārtojuma risinājumi ir pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot piekļuvi visām ēkas telpām.
Dzīvojamās ēkas platība ir aptuveni 230 m2. Teritorijā uzbūvēta arī saimniecības ēka 43,4 m2 platībā. Labiekārtota teritorija – izbūvēti laukumi un gājēju ceļi ar betona bruģakmens segumu, koka žogs ar automātiski bīdāmiem vārtiem iebraucamajam ceļam un manuāli veramiem gājēju vārtiem, apstādījumi un smilšu seguma rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām. Darbus objektā veica būvniecības firma SIA “A-J Energobūve”, būvuzraudzību nodrošināja Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Euro Lux” un autoruzraugs – SIA “Livland Group”.
Māja uzbūvēta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros, realizējot projektu Nr.9.3.1.1/19/I/033 “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai”.
Kopējās būvdarbu izmaksas bija 633 122,63 eiro (bez PVN), aprīkojuma un mēbeļu nodrošināšanas kopējās izmaksas sastādīja 37 941,84 eiro (bez PVN).

LM: no janvāra darbu sāks Bērnu aizsardzības centrs

No janvāra Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai (VBTAI) būs jauns nosaukums – Bērnu aizsardzības centrs (BAC). Tas tiks veidots par atbalstošu un koordinējošu iestādi bērnu aizsardzības jautājumos, kas pārredzēs iesaistīto institūciju lomas un atbildības  bērnu dzīvības un veselības apdraudējuma un to risku situācijās, kā arī veicinās institūciju sadarbību bērnu attīstības risku mazināšanā un bērnu tiesību un interešu nodrošināšanā. Plānots arī pilnveidot pašā iestādē bērniem un ģimenēm pieejamo atbalstu un pakalpojumus.

To paredz Ministru kabineta noteikumi  “Bērnu aizsardzības centra nolikums”, kas otrdien, 19. decembrī, pieņemti valdības sēdē.

Iestādes darbības uzmanības centrā būs atbalsta sniegšana bērniem, ģimenēm un speciālistiem. Vienlaikus, plānots pilnveidot un attīstīt kvalitatīvu un jēgpilnu metodisko palīdzību bērnu aizsardzības jomā iesaistītajām institūcijām un speciālistiem, tādējādi nostiprinot un sistēmiski definējot vienotu izpratni par Latvijas bērnu aizsardzības  sistēmu un nodrošinot tās efektīvu darbību. Iestādes darbība tiks vērsta uz  rīcību koordinēšanu krīzes un īpaši sarežģītās situācijās, ar laiku nostiprinoties kā zināšanu un atbalsta centram šajos jautājumos.

Mainot un līdzsvarojot inspekcijas akcentus no kontrolējošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu, koordinējošu starpinstitūciju un profesionāļu sadarbības centru, primāri iestādes darbība tiks vērsta uz atbalsta nodrošināšanu. Tas skars atbalstu un pakalpojumus ģimenēm ar bērniem, paredzēta izglītošana, koordinēšana un metodiskā vadība institūcijām un speciālistiem. BAC paredzēta vadošā loma krīzes un īpaši sarežģītu situāciju un gadījumu risināšanā, – padziļināta traģisko un īpaši sarežģīto gadījumu analīze, tās rezultātu apkopošana un izmantošana procesu pilnveidei un mācīšanās nodrošināšanai.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-janvara-darbu-saks-bernu-aizsardzibas-centrs

Liepajniekiem.lv: Ainārs Bunka: Visu turpināt nav iespējams

Pirms septiņiem gadiem aizsāktais vērienīgais projekts “Kurzeme Visiem” tuvojas finiša taisnei. Tā laikā izveidoti vairāki atbalsta punkti un pakalpojumi, kas piemēroti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem (GRT). Kas notiks tālāk?

Intervija ar Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieku Aināru Bunku.

– Kāda ir situācija šobrīd?

– Šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai deinstucionalizācijas process noslēgtos kā Liepājā, tā citviet Latvijā.

Šo gadu laikā, izveidotas četras jaunas infrastruktūras: bērnu atbalsta centrs “Dzintari”, specializētās darbnīcas T. Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11, kas paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Līdz gada beigām atvērsim arī bērnu atbalsta centru Kuldīgas ielā 20.

Viss iesāktais tika veiksmīgi arī pabeigts.

Runājot par pakalpojumiem, ko saņēma bērni, bērnu likumiskie pārstāvji un personas ar GRT, jau uzsākot visus šos procesus rēķinājāmies, ka šādā apjomā tas iespējams vien projekta laikā.

– Kas gaidāms turpmāk?

– Pašvaldība strādā pie tā, lai varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus.

Kā piemēram, Liepājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ir finansiāls atbalsts no pašvaldības, kas nemainīsies un paliks.

Ministrijai ir dažādās idejas tālākām iespējām un konkursiem, kas savā ziņā būtu turpinājums iesāktajam, lai gan

skaidri zināms, ka tādā apjomā kā līdz šim tas vairs nebūs iespējams.

Lai gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ik pa laikam tiek veikti grozījumi, kas aizvien pozitīvāk vērsti uz klientu, spējot piedāvājot plašāku un vērienīgāku pakalpojumu apjomu.

Protams, ir idejas par dažādiem jauniem pakalpojumiem, bet par to runāsim budžeta griezumā atkarībā no tā, kādas iespējas mums būs. Veidot ko jaunu, vai pārtaisīt, pārstrukturizēt esošo.

– Kāpēc bija tik lielas bažas – kas būs tālāk?

– Nedaudz pārsteidza tas, ka vairākās pašvaldībās valdīja neskaidrība par to, kas notiks, kad projekts beigsies, kurš rūpēsies par šīm jaunizveidotajām institūcijām.

Lai gan pašā sākumā bija teikts, ka pēc projekta beigām šo rūpi uzņemas pašvaldības, attiecīgi pašvaldībai jāuztur gan pati infrastruktūra, gan tās uzturēšana – apkure, komunālie maksājumi, viss pārējais.

Liepājā īsti tāda apjukuma nebija, bija skaidrs, projekts beidzas, un pašvaldība nodrošina infrastruktūru tālāk.

Saprotam, ka arī citi sniegtie pakalpojumi klientiem un viņu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešami,

tomēr jau pirms projekta visiem bija skaidrs, ka pašvaldība saviem spēkiem ko tādu apmaksāt pilnā apmērā nespēs.

– Vērienīgākais sasniegums?

– Šīs jaunizbūvētās infrastruktūras Liepājā.

Lai arī tās joprojām nav tik lielā apjomā kā būtu nepieciešams, tomēr tas ir nozīmīgs solis – parādīt, ka šie pakalpojumi, kas agrāk tika sniegti institucionālā formā, daudziem cilvēkiem kopā lielās telpās, var tikt sadalīti mazākās vietās, kas vairāk pietuvinātas ģimeniskai videi, un ir draudzīgākas un mājīgākas mūsu klientiem. Tas ir galvenais.

– Kas ir nākamais, kur īpaši jāpievērš uzmanība un līdzekļi?

– Zinot visu problēmu loku, Sociālajā sfērā finanses un attīstība būs nepieciešama vienmēr.

Aktualitāte, ko redzam mēs un uz ko norādījusi arī Labklājības Ministrija – infrastruktūras pielāgošana personām ar īpaši smagu invaliditāti.

Tas ir pilnībā brīvs un nenosegts lauciņš šobrīd.

Invaliditātes pakāpes ir tik dažādas, vieglākos gadījumos vide ir vienkāršāk pielāgojama, smagākos – nepieciešams vērienīgāks darbs, tādēļ arī daudz lielākas finanses.

Par to domājam un esam gatavi darboties, lai izveidotu jaunu vietu iespējām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Informācija pārpublicēta no portāla liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ainars-bunka-visu-turpinat-nav-iespejams/

Labklājības ministrijas infografika: kā iegūt audžuģimenes statusu?

👪 Kā kļūt par audžuģimeni? Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku, kur soli pa solim skaidro, kā var iegūt audžuģimenes statusu, kāds finansiālais atbalsts tiek piešķirts audžuģimenei par bērna uzturēšanu un kā bērns nokļūst ģimenē!

 

Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/labklajibasministrija/posts

Ventspilī atklāta ģimeniskai videi pietuvināta mājvieta

Piektdien, 6. oktobrī, atklāja ģimeniskai videi pietuvināta mājvieta Skroderu ielā 13/13A, Ventspilī, kur dzīvos 12 bērni, kuri līdz šim mitinājās Ventspils Sociālās aprūpes nama “Selga” bērnu sociālās aprūpes centrā.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome 2019. gadā uzsāka projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošona Ventspils pilsētas pašvaldībā” (turpmāk – projekts), lai nodrošinātu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem iespēju augt un dzīvot pēc iespējas ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos un mājoklī, kas līdzinās  ģimenes mājoklim. Tas nozīmē, ka audzinātāju vadībā bērniem ikdiena norisināsies kā ģimenē – tiks gatavots ēdiens, veikta dzīvokļa uzkopšana, pildīti mājas darbi skolai, atbilstoši budžetam plānoti tēriņi, tāpat bērni dosies uz skolu un interešu pulciņiem. Šādi tiks attīstītas bērnu spējas darboties un gatavība patstāvīgai dzīvei. Bērni no aprūpes nama “Selga” uz jauno mājvietu Skroderu ielā 13/13A pārcēlās jau 1.oktobrī.

Ēka Skroderu ielā 13/13A, Ventspilī, kā ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta, tika izraudzīta tādēļ, ka tās tuvumā atrodas gan valsts, gan pašvaldības iestādes, pirmsskolas un vispārējās izglītības, interešu izglītības iestādes, kultūras un sporta infrastruktūra. Turklāt ēka atrodas Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Vecpilsētas teritorijā, un, realizējot projektu, tiek nodrošināta arī vecpilsētas ēkas un apkārtējās vides atjaunošana.

Ēkas pārbūvei 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA “Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA “Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA “Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta “Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.

Turklāt projekta “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” ietvaros 2019. gadā sāka pārbūvēt ēku Kuldīgas ielā 4, radot jaunu dienas centru ar 373 m2 lielu platību, kas uz 10 gadiem tika nodots bezatlīdzības lietošanā nodibinājumam “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, un tiek veicināta sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu pieejamību Ventspils bērniem, jauniešiem un pilngadīgām personām ar īpašām vajadzībām. Dienas aprūpes centra “Cimdiņš” pakalpojumus saņem vairāk nekā 100 personas dienā..

Plašāku informāciju par sociālā atbalsta iespējām un citiem jaunumiem Ventspils valstspilsētas iedzīvotāji var saņemt Ventspils Sociālajā dienestā, Raiņa ielā 10, tālr. 63601210 vai Ventspils Sociālā dienesta Pārventas filiālē, Talsu ielā 39, tālr. 63663001, kā arī pašvaldības mājas lapā https://www.ventspils.lv un Ventspils Sociālā dienesta mājas lapā https://labklajiba.ventspils.lv un sociālo tīklu “Facebook” lapā.

Autors: Ventspils hronikas arhīvs
Informācija pārpublicēta no Ventspils valstspilsētas mājas lapas: https://www.ventspils.lv/ventspili-atklas-gimeniskai-videi-pietuvinatu-majvietu/

“Būšu aktieris vai modelis. Un labs tētis saviem bērniem.” Kaspara stāsts par vardarbību ģimenē un sirds siltumu atbalsta centrā

MUMS VISIEM GRIBAS MĀJAS
“Būšu aktieris vai modelis. Un labs tētis saviem bērniem.” Kaspara stāsts par vardarbību ģimenē un sirds siltumu atbalsta centrā

Liepājniekam Kasparam Šmitēnam ir 19, viņš ir jaunākais no pieciem bērniem un pagaidām vienīgais, kurš nav izveidojis pats savu ģimeni. Taču Kaspars zina, ka dienās būs brīnišķīgs tētis. “Es nekāpšu uz savu vecāku grābekļiem,” viņš ir pārliecināts, stāstot par bērnībā piedzīvoto vecāku alkoholismu, vardarbību, badu… Vien Bērnu atbalsta centrā “Dzintari” zēns apjauta, ko īsti nozīmē rūpes, skaists mājoklis un sirds siltums no līdzcilvēkiem. Un tieši tur, veicot ikdienas pienākumus, viņš arī saprata, ko vēlas darīt nākotnē.

Normāla dzīve sākās bērnunamā

“Mamma un tētis dzēra, sita mani, mājās bija bardaks, mēs dzīvojām badā,” savu stāstu sāk Kaspars un turpina, “mēs ar brāli, kurš ir par mani pusotru gadu vecāks, gājām uz veikaliem zagt pārtiku, jo mamma visu naudu iztērēja alkoholā.” Puisis atklāj – vien tad, kad abi aizvesti uz Liepājas bērnunamu, viņš “sācis dzīvot normāli”.

Kopumā valsts aprūpē Kaspars bijis deviņus vai desmit gadus. Brālis nedaudz mazāk, jo ir vecāks, bet pārējie divi brāļi un māsa jau bija pilngadīgi un uzsākuši patstāvīgu dzīvi, tāpēc bērnunamā nav nonākuši. Lai gan šajā iestādē pavadīto laiku viņš atceras ar pateicību, tomēr visas dzīvei nepieciešamās prasmes, ģimenisko vidi un apjautu par to, ko īsti nozīmē dzīvot ģimenē, Kaspars ieguvis tad, kad ar Eiropas Savienības fondu atbalstu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros Liepājas bērnunams pārtapis par Bērnu atbalsta centru “Dzintari”. Puisis saka: “Biju ļoti laimīgs par šīm pārmaiņām.” Apkārtējie bērnunamu visbiežāk uztvēruši kā cietumu bērniem, kā kaut ko ļoti sliktu, savukārt atbalsta centrs ieguvis citu nokrāsu. “Tās bija lielas pārmaiņas, arī sajūtas bija savādākas, jo no lielas ēkas pārgājām dzīvot uz privātmāju, kur jūties kā ģimenē,” viņš piebilst.

Mājā bijušas četras istabas, kur katrā dzīvojuši divi bērni. Viņus aprūpējis audzinātājs, taču arī pašiem bērniem bijuši pienākumi. “Mums vajadzēja uzkopt savu istabu, bija jāpalīdz audzinātājām tīrīt kopējās telpas, gatavot ēst. Tas bija ļoti labi, jo pēc tam, aizejot patstāvīgā dzīvē, vismaz proti izdarīt elementāras lietas,” atzīst Kaspars un atklāj, ka šie pienākumi viņam pat ļoti gājuši pie sirds un pat palīdzējuši saprast, ko viņš vēlas darīt tālāk. “Tagad mācos 2. kursā Liepājas Valsts tehnikumā, apgūstu viesmīlību un tūrismu.”

Izpalīdzīgu un mīļu cilvēku ieskauts

Mūsu sarunas laikā Kaspara acis visu laiku smaida, no simpātiskā puiša izstaro patiess dzīvotprieks un labestība. Kā iespējams tik agrā jaunībā un pēc vardarbībā pavadītiem bērnības pirmajiem gadiem izdzīvot tik daudz prieka? “Man jau apkārt ir mīļi un palīdzoši cilvēki,” viņš saka. Kaspars joprojām ir gana biežs viesis Bērnu atbalsta centrā “Dzintari”, kurp dodas paciemoties dienās, kad mācībām nav jāatvēl arī vakara stundas. “Audzinātājas ir ļoti priecīgas, kad ierodos, vēlas zināt, kā man iet,” puisis stāsta, “viņas vienmēr ir gatavas palīdzēt, tostarp ar mācībām.”

Lai gan bērni zinājuši, ka atbalsta centra personālam ir pašiem savas ģimenes ārpus šīs iestādes sienām, tik un tā visi jutušies kā liela ģimene. “Viņas bija ļoti mīļas, gādīgas, nāca uz darbu ar smaidu,” teic Kaspars un atzīst – sasniedzot pilngadību, bijis grūti pēkšņi paņemt savas mantas un doties prom dzīvot vienam. Īpaši liels satraukums bijis par to, kā samaksāt īri par dzīvokli. To Kasparam piešķīra pašvaldība, bet izremontēt palīdzējis vecākais brālis, kurš dzīvo Liepājā un strādā celtniecībā. Visas sienas un griesti bijuši šķībi, nemaz nerunājot par kosmētisko remontu. Pateicoties brāļa atbalstam, nu Kasparam ir gaišs, sakopts miteklis, un arī šādas tādas saimniecībā noderīgas lietas apguvis no brāļa, piedaloties dzīvokļa remontdarbos.

Savukārt sakārtot naudas lietas palīdzējusi Bērnu atbalsta centra sociālā darbiniece – tā kā puisis vēl mācās un tāpēc nevar pats sev nopelnīt iztiku, viņam piešķirts trūcīgas personas statuss, kas paredz gan atvieglojumus dzīvokļa īrei, gan naudas pabalstu un citas atlaides, kas ļoti palīdz. “Nu jau viss iegājis normālās sliedēs,” saka puisis, ne ar vārdu nesūkstoties par to, ka no salīdzinoši niecīgajiem ikmēneša ienākumiem viņam jāspēj nomaksāt visus rēķinus, nopirkt ēdienu, apģērbu utt.

Nākotnes plāni lieli

Vienīgā reize, kad kaklā sakāpušais kamols pieklusina Kaspara balsi, ir saruna par viņa vecākiem. Par viņa vēlmi šos cilvēkus satikt. Puisis ir kategorisks un, ne mirkli nevilcinoties, saka: “Vecākus ļoti nevēlos satikt. Jo tad man prātā nāk sliktākās atmiņas. Atgādinājums par to, kas notika bērnībā. Biju ļoti priecīgs, kad 17 gadu vecumā sapratu, ka ar mani viss būs kārtībā. Ja paliktu pie vecākiem, nezinu, vai vēl būtu starp dzīvajiem. Mums taču vispār nebija, ko ēst! Bet varbūt es izaugtu par ļoti sliktu cilvēku. Tāpēc nevēlos satikt vecākus, lai nebūtu jāatceras sliktie gadījumi no bērnības.”

Kaspars pastāsta gadījumu, kad, ciemojoties pie māsas, tur bijuši arī abi viņu vecāki, un viņi nav atpazinuši savu dēlu. Tas bijis skaudri – apjaust, ka tavi vecāki tevi vispār nepazīst. Mierinājumu sniedzis vien māsas teiktais, ka tas viss alkohola dēļ.

Ar pārējo ģimeni gan Kaspars ir draudzīgās attiecībās, un katrs no brāļiem, kā arī māsa ir gatavi cits citam palīdzēt.

Vecākajam, Liepājā dzīvojošajam, brālim ir 36, bet māsai – 34 gadi. Viņa apguvusi medmāsas profesiju, taču strādā vadošā amatā lielveikalā. Otrs brālis dzīvo Anglijā, viņam ir savs uzņēmums, un tagad turp pārcēlies arī trešais brālis, kurš nupat esot atradis darbu un atgriezties Latvijā nedomājot.

Arī Kaspara nākotnes plāni saistās ar Angliju: “Pēc mācībām tehnikumā plānoju doties mācīties uz Londonu. Gribu būt aktieris vai modelis.”

Viņa nākotnes nodomos vieta atvēlēta arī paša ģimenei, taču tikai pēc tam, kad būs izskolojies un iekārtojies dzīvē. Lai spētu gādāt un parūpēties par savu sievu, bērniem. Lai viņiem patiešām nekā netrūktu. Arī mīlestības. “Domāju, ka būšu brīnišķīgs tētis, jo nekāpšu uz savu vecāku grābekļiem,” viņš saka un, apžilbinot ar savu sirsnīgo smaidu, atvadās, neatstājot vietu šaubām – tā patiešām būs!

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/mums-visiem-gribas-majas/

Jauniešiem iespēja “iekāpt otra kurpēs” un laimēt balvas

Labklājības ministrija kampaņas “Iekāp otra kurpēs!” ietvaros aicina jauniešus (14–25 gadi) līdz 8.oktobrim piedalīties konkursā un paust savu redzējumu par trīs tēmām:

  • Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem.
  • Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
  • Iekāp otra kurpēs: bez vecāku gādības palikušie bērni.

Vairāk informācijas un darbu iesniegšana WWW.IEKAPOTRAKURPES.LV.

Ventspilī atzīmē “Dažādo kurpju dienu”

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tāpēc “Dažādo kurpju dienā” 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu un iesaistīties mākslinieciskās un radošās aktivitātēs, simboliski paužot atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, jo nereti tieši aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme viņiem ir lielākie šķēršļi veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Īpašs pasākums 15. septembrī notika arī Ventspilī.

“Dažādo kurpju dienas” dalībnieki kopīgiem spēkiem rada mākslas objektu “Iekāp otra kurpēs”, izkrāsojot lielizmēra kurpes, un darbojas sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk izprastu, kā savas dienas vada cilvēki ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Ventspilī klātesošie varēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu, kas sagatavots Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.

“Ventspils valstspilsētā, domājot par atstumtības riskam pakļauto sabiedrības daļu, ir izveidots atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kur tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt pašvaldībai, rūpējoties par ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ir realizēts projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kā rezultātā uzbūvētas divas ēkas, kurās drīzumā tiks uzsākta ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšana,” stāsta Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, Ventspils domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.

“Deinstitucionalizācija Kurzemes reģionā mainījusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pieejamās iespējas. Reģionā tapuši dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas centri un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi, kas kļūs par mājām, laika pavadīšanas, prasmju un iemaņu apgūšanas vietām tiem kurzemniekiem un viņu ģimenēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, sadarbojoties Kurzemes plānošanas reģionam, pašvaldībām un Valsts sociālās aprūpes centram “Kurzeme”, mums šobrīd ir izdevies sniegt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgākai dzīvei jau 262 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 411 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 229 viņu vecākiem. Bet patiesi pilnvērtīgāka dzīve ir iespējama tikai atvērtā, atbalstošā sabiedrībā, kur pieņemoši izturamies pret ikvienu, novērtējam to, ko cilvēks spēj, redzam pašu cilvēku, nevis viņa invaliditāti. “Dažādo kurpju diena” ir vēl viens atgādinājums, ka mēs spējam “iekāpt otra kurpēs”, saprast un pieņemt viens otru ik dienas,” uzver Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Savukārt ziņu portālā TVNET.lv izveidota īpaša sadaļa, kurā publicēti 15 cilvēkstāsti. Sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta arī dokumentālā īsfilma, kas atklāj cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī ārpusģimenē esošo bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”.

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Papildu informācijai
Guntis Kaldovskis
Labklājības ministrijas vecākais eksperts
E: guntis.kaldovskis@lm.gov.lv
T: 29148662

15. septembris – “Dažādo kurpju diena” visā Latvijā – tiekamies Ventspilī!

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.

Ikviens ir unikāls, katrs cilvēks ir personība ar savām vēlmēm un vajadzībām, un arī tie līdzcilvēki, kuri šķiet svešādi, atšķirīgi un nesaprotami, vēlas būt mīlēti, pieņemti un saprasti – tāpat kā katrs no mums. Aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme ir lielākā barjera bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Labklājības ministrija kampaņā “Iekāp otra kurpēs!” aicina ikvienu iejusties līdzcilvēku situācijā un atrast nevis atšķirīgo, bet gan kopīgo.

15. septembrī ikviens var paust savu atbalstu un parādīt to arī citiem, uz visu dienu vai kādu brīdi uzvelkot katrā kājā atšķirīgu apavu, vēstot par to sociālajos tīklos, bet tiem, kuri pauž izbrīnu, atgādinot – katrs vēlas būt saprasts un pieņemts, un atšķirīgais mūsos nav iemesls atstumt un novērsties. 

Pasākumos Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā klātesošie piedalīsies mākslas objekta “Iekāp otra kurpēs” izveidē, simbolizējot vienošanos par kopīgām vērtībām: pasākuma laikā dalībnieki aicināti radoši izpausties un kopīgiem spēkiem izkrāsot lielizmēra kurpes. Bet pēc pasākuma būs iespēja iesaistīties sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk iepazītu cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.

“Dažādo kurpju dienas” aktivitātēs var iesaistīties gan individuāli, gan kopā ar kolēģiem, draugiem, klasesbiedriem un citiem līdzīgi domājošajiem. Iesaistīt var arī apkārtējos, piemēram, īstenojot “Dažādo kurpju dienu” darba vietā, savā vai bērnu mācību iestādē u. c. Atbalstu iniciatīvai jau pauduši gan tādi jaudīgi Latvijas uzņēmumi kā Printful, Accenture un Go3, gan Anete Bendika, Māra Upmane-Holšteine, Beāte Jonīte, Laura Grēviņa un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Savu atbalstu iespējams paust arī sociālajos tīklos, atzīmējot dalību “Dažādo kurpju dienas” pasākumā  Facebook vietnē.

“Iesakņojušies priekšstati vienam par otru traucē veidot iekļaujošu un savstarpēji cienošu sabiedrību. Ar skaidrojošu darbu un atbalstošu attieksmi varam panākt daudz – pieņemošākus, drošākus līdzcilvēkus un kopumā harmoniskāku sabiedrību. Ir svarīgi pamanīt un pieņemt, ka starp mums ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kuri jūt, mīl, priecājas un pārdzīvo tieši tāpat kā ikviens cilvēks.  Aicinu cilvēkus visā Latvijā klātienē vai sociālajos tīklos simboliski iekāpt otra kurpēs, paužot atbalstu iekļaujošai sabiedrībai, jo dažādībā ir milzīgs spēks,” saka Evika Siliņa, labklājības ministre.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek veidotas cilvēku vajadzībām daudz atbilstošākas pakalpojumu sniegšanas vietas un piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Kampaņas ietvaros kampaņas tīmekļvietnē plānots publicēt 15 cilvēkstāstus, īpašu testu un ekspertu diskusiju. Tāpat sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta dokumentālā īsfilma, kas atklās cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī bērnunamu bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”. Savukārt ikviens jaunietis vecumā no 14 līdz 25 gadiem aicināts iesaistīties konkursā un radošā veidā attēlot vienu no trim konkursa tēmām: “Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”. Ar konkursa nolikumu var iepazīties konkursa tīmekļa vietnē.

Infografika "Dažādo kurpju diena"

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv