Labklājības ministrija kampaņas “Iekāp otra kurpēs!” ietvaros aicina jauniešus (14–25 gadi) līdz 8.oktobrim piedalīties konkursā un paust savu redzējumu par trīs tēmām:
Vairāk informācijas un darbu iesniegšana WWW.IEKAPOTRAKURPES.LV.
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tāpēc “Dažādo kurpju dienā” 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu un iesaistīties mākslinieciskās un radošās aktivitātēs, simboliski paužot atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, jo nereti tieši aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme viņiem ir lielākie šķēršļi veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Īpašs pasākums 15. septembrī notika arī Ventspilī.
“Dažādo kurpju dienas” dalībnieki kopīgiem spēkiem rada mākslas objektu “Iekāp otra kurpēs”, izkrāsojot lielizmēra kurpes, un darbojas sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk izprastu, kā savas dienas vada cilvēki ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Ventspilī klātesošie varēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu, kas sagatavots Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.
“Ventspils valstspilsētā, domājot par atstumtības riskam pakļauto sabiedrības daļu, ir izveidots atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kur tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt pašvaldībai, rūpējoties par ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ir realizēts projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kā rezultātā uzbūvētas divas ēkas, kurās drīzumā tiks uzsākta ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšana,” stāsta Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, Ventspils domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.
“Deinstitucionalizācija Kurzemes reģionā mainījusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pieejamās iespējas. Reģionā tapuši dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas centri un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi, kas kļūs par mājām, laika pavadīšanas, prasmju un iemaņu apgūšanas vietām tiem kurzemniekiem un viņu ģimenēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, sadarbojoties Kurzemes plānošanas reģionam, pašvaldībām un Valsts sociālās aprūpes centram “Kurzeme”, mums šobrīd ir izdevies sniegt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgākai dzīvei jau 262 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 411 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 229 viņu vecākiem. Bet patiesi pilnvērtīgāka dzīve ir iespējama tikai atvērtā, atbalstošā sabiedrībā, kur pieņemoši izturamies pret ikvienu, novērtējam to, ko cilvēks spēj, redzam pašu cilvēku, nevis viņa invaliditāti. “Dažādo kurpju diena” ir vēl viens atgādinājums, ka mēs spējam “iekāpt otra kurpēs”, saprast un pieņemt viens otru ik dienas,” uzver Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.
Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.
Savukārt ziņu portālā TVNET.lv izveidota īpaša sadaļa, kurā publicēti 15 cilvēkstāsti. Sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta arī dokumentālā īsfilma, kas atklāj cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī ārpusģimenē esošo bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”.
Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv
Papildu informācijai
Guntis Kaldovskis
Labklājības ministrijas vecākais eksperts
E: guntis.kaldovskis@lm.gov.lv
T: 29148662
Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.
Ikviens ir unikāls, katrs cilvēks ir personība ar savām vēlmēm un vajadzībām, un arī tie līdzcilvēki, kuri šķiet svešādi, atšķirīgi un nesaprotami, vēlas būt mīlēti, pieņemti un saprasti – tāpat kā katrs no mums. Aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme ir lielākā barjera bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Labklājības ministrija kampaņā “Iekāp otra kurpēs!” aicina ikvienu iejusties līdzcilvēku situācijā un atrast nevis atšķirīgo, bet gan kopīgo.
15. septembrī ikviens var paust savu atbalstu un parādīt to arī citiem, uz visu dienu vai kādu brīdi uzvelkot katrā kājā atšķirīgu apavu, vēstot par to sociālajos tīklos, bet tiem, kuri pauž izbrīnu, atgādinot – katrs vēlas būt saprasts un pieņemts, un atšķirīgais mūsos nav iemesls atstumt un novērsties.
Pasākumos Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā klātesošie piedalīsies mākslas objekta “Iekāp otra kurpēs” izveidē, simbolizējot vienošanos par kopīgām vērtībām: pasākuma laikā dalībnieki aicināti radoši izpausties un kopīgiem spēkiem izkrāsot lielizmēra kurpes. Bet pēc pasākuma būs iespēja iesaistīties sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk iepazītu cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.
“Dažādo kurpju dienas” aktivitātēs var iesaistīties gan individuāli, gan kopā ar kolēģiem, draugiem, klasesbiedriem un citiem līdzīgi domājošajiem. Iesaistīt var arī apkārtējos, piemēram, īstenojot “Dažādo kurpju dienu” darba vietā, savā vai bērnu mācību iestādē u. c. Atbalstu iniciatīvai jau pauduši gan tādi jaudīgi Latvijas uzņēmumi kā Printful, Accenture un Go3, gan Anete Bendika, Māra Upmane-Holšteine, Beāte Jonīte, Laura Grēviņa un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Savu atbalstu iespējams paust arī sociālajos tīklos, atzīmējot dalību “Dažādo kurpju dienas” pasākumā Facebook vietnē.
“Iesakņojušies priekšstati vienam par otru traucē veidot iekļaujošu un savstarpēji cienošu sabiedrību. Ar skaidrojošu darbu un atbalstošu attieksmi varam panākt daudz – pieņemošākus, drošākus līdzcilvēkus un kopumā harmoniskāku sabiedrību. Ir svarīgi pamanīt un pieņemt, ka starp mums ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kuri jūt, mīl, priecājas un pārdzīvo tieši tāpat kā ikviens cilvēks. Aicinu cilvēkus visā Latvijā klātienē vai sociālajos tīklos simboliski iekāpt otra kurpēs, paužot atbalstu iekļaujošai sabiedrībai, jo dažādībā ir milzīgs spēks,” saka Evika Siliņa, labklājības ministre.
Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek veidotas cilvēku vajadzībām daudz atbilstošākas pakalpojumu sniegšanas vietas un piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.
Kampaņas ietvaros kampaņas tīmekļvietnē plānots publicēt 15 cilvēkstāstus, īpašu testu un ekspertu diskusiju. Tāpat sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta dokumentālā īsfilma, kas atklās cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī bērnunamu bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”. Savukārt ikviens jaunietis vecumā no 14 līdz 25 gadiem aicināts iesaistīties konkursā un radošā veidā attēlot vienu no trim konkursa tēmām: “Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”. Ar konkursa nolikumu var iepazīties konkursa tīmekļa vietnē.
Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv
Pagājušās nedēļas izskaņā tika nodotas ekspluatācijā ēkas Skroderu ielā 13 un 13A, tādejādi veiksmīgi īstenojot 2022. gadā uzsākto projektu ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kura laikā tika izbūvētas mūsdienīgas un ģimeniskai videi pietuvinātas mājvietas bērniem.
Ventas Balss foto
Ēkās tika izveidoti divi autonomi dzīvokļi, kuros katrā no tiem dzīvos vismaz seši bez vecāku gādības palikuši bērni, kuriem līdz šim tika nodrošināta aprūpe Bērnu sociālās aprūpes namā ”Selga”. Pateicoties šī projekta īstenošanai pilsētā ir izveidota ne tikai mūsdienīga ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta bērniem, bet tika atjaunota arī degradēta teritorija vecpilsētas teritorijā. Paredzēts, ka aprūpes namā ”Selga” dzīvojošie bērni uz jaunām telpām varētu pārcelties jau šoruden.
Lai īstenotu projektu 2022. gada 20. maijā tika noslēgts būvniecības līgums ar būvuzņēmēju SIA ”Warss+”, kā arī būvuzraudzības līgums ar SIA ”Būves birojs” un autoruzraudzības līgums ar SIA ”Ozola&Bula, arhitektu birojs” par projekta ”Ēku pārbūve Skroderu ielā 13 un 13A, Ventspilī” īstenošanu.
Projekts ”Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā” tika realizēts, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un valsts budžeta dotāciju, kā arī pateicoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumam.
Informācija pārpublcēta no Ventas Balss mājas lapas: https://www.ventasbalss.lv/zinas/vide/48920-ekas-skroderu-iela-13-un-13a-nodotas-ekspluatacija
Pabalsta apmērs:
Kur vērsties?
Normatīvais regulējums
Pabalsta apmērs:
Kur vērsties?
Normatīvais regulējums
Pabalsts tiek piešķirts no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
Kur vērsties?
Normatīvais regulējums
Kur vērsties?
Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi
Ko var saņemt?
Normatīvais regulējums
Kas var saņemt?
Jaunietis, kurš mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākās izglītības iestādē, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.
Pabalsta apmērs:
Kur vērsties?
Pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.
Normatīvais regulējums
Kas var saņemt?
Jaunietis līdz 20 gadu vecumam, ja turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nav laulājies.
Pabalsta apmērs
Kur vērsties?
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā
Normatīvais regulējums
Valsts sociālo pabalstu likums
Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 864 “Kārtība, kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti”
Kas var saņemt?
Jaunietis līdz 24 gadu vecumam, kura vecāks vai vecāki ir miruši un kurš mācās vai studē vispārējās, profesionālās izglītības iestādēs, koledžās vai augstskolās pilna laika klātienē.
Pensijas minimālais apmērs
Kur vērsties?
Normatīvais regulējums
Kas var saņemt?
Jaunietis, kurš turpina mācības, līdz 24 gadu vecumam.
Kur vērsties?
Dzīvesvietai tuvākajā bāriņtiesā.
Normatīvais regulējums
Kas var saņemt?
Jaunietis līdz 21 gada vecumam, ja turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā un nav laulājies.
Uzturlīdzekļu apmērs
Kur vērsties?
Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijā
Normatīvais regulējums
Kas var saņemt?
1. un/vai 2. kursa koledžas un bakalaura līmeņa programmas pilna laika klātienes students.
Kā pieteikties?
Izmantojot Latvija.lv autentifikāciju (internetbanka, e-paraksts, u.c.)
Normatīvais regulējums
Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumi Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”
Kur vērsties?
Nodarbinātības valsts aģentūrā
Jaunietis vēršas pašvaldībā, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ja jaunietis atradies audžuģimenē vai aizbildnībā.
Jaunietis vēršas institūcijā*, ja atradies sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas instutūcijā (bērnu namā).
Pabalsta veidi:
Pabalsta veidi:
Apliecība sociālo garantiju nodrošināšanai, ja jaunietis turpina mācības, līdz 24 gadu vecumam
Uzturlīdzekļus 129 eiro mēnesī, ja turpina mācīties Latvijas Republikā, nav laulājies, līdz 21 gada vecumam
Sociālā stipendija “Studētgods”, ja studē 1. un/vai 2. kursā koledžas un bakalaura līmeņa programmās pilna laika klātienē gan valsts, gan privātajās augstskolās un koledžās
Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/atbalsts-bareniem-un-bez-vecaku-gadibas-palikusiem-berniem-pec-pilngadibas-sasniegsanas
No 1. jūlija tiks palielināts atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas. Turpmāk pabalstu apmēri būs piesaistīti minimālo ienākumu mediānai un tiks pārskatīti katru gadu.
To paredz grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 15.novembra noteikumos Nr.857 “Noteikumi par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās”, kas otrdien, 27. jūnijā, pieņemti valdības sēdē.
Grozījumi paredz vienreizējo pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai no 1.jūlija noteikt 40% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 218 eiro līdz 251 eiro), bet bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 60% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 327 eiro līdz 376 eiro).
Vienreizējais pabalsts sadzīves un mīkstā inventāra iegādei turpmāk tiks pārrēķināts ik gadu, minimālo ienākumu mediānai piemērojot koeficientu 1,7 (no 820,05 līdz 1065 eiro no 1. jūlija). Savukārt ikmēneša pabalsts pilngadību sasniegušajiem bērniem, kuri turpina mācības, neatkarīgi no sekmju līmeņa, no š.g. 1. jūlija būs 20% apmērā no minimālo ienākumu mediānas (no 109 līdz 125 eiro), bet bērniem ar invaliditāti kopš bērnības – 30% no minimālo ienākumu mediānas (no 163 līdz 188 eiro).
Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-1-julija-tiks-palielinats-atbalsts-bareniem-un-bez-vecaku-gadibas-palikusiem-berniem-pec-pilngadibas-sasniegsanas
Biedrība „Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” ir sagatavojusi ceļvedi kļūšanai par audžuģimeni. Jau piecus gadus biedrības rūpju lokā ir gandrīz 400 dažādos Latvijas reģionos dzīvojošas ģimenes, kurās par bērniem gādību uzņēmušies audžuvecāki, aizbildņi, adoptētāji. Atbalsta centra „AIRI vecākiem” piecu reģionālo struktūrvienību darbinieki, Vidzemē (Valmierā), Zemgalē (Bauskā), Kurzemē (Kuldīgā), Gulbenē un Rīgā, nodrošina sākotnējo apmācību ģimenēm, kuras vēlas rūpēties par audžubērniem, arī regulāras turpmākās apmācības, kā arī sniedz nepieciešamo ikdienas atbalstu aprūpētājiem un bērniem (sociālā darbinieka un dažādu speciālistu konsultācijas).
Plakāts “Kā kļūt par audžuģimeni”
Buklets “Kā kļūt par audžuģimeni”
Informācija pārpublicēta no Talsu novada mājas lapas: https://www.talsunovads.lv/lv/jaunums/soli-pa-solim-ka-klut-par-audzugimeni
Noslēgumam 2023. gada septembrī tuvojas projekta “Kurzeme visiem” pakalpojumu sniegšana, kurš Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģionu. Pateicoties projektam, Liepājā iespējams sniegt līdz šim nebijušu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) – līdz šā gada 1. jūnijam šim mērķim izlietots vairāk nekā 1,1 milj. eiro Eiropas Sociālā fonda finansējuma.
Projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Liepājā kopumā septiņu gadu laikā saņēmuši 35 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), sociālās rehabilitācijas pakalpojumus 114 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 102 bērnu ar FT vecāki. 64 bērni ir izmantojuši “Atelpas brīža” pakalpojumu, bet 26 bērni saņēmuši sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā. Cilvēki ar GRT projekta ietvaros saņem dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – dienas aprūpes centra, specializēto darbnīcu, grupu dzīvokļu pakalpojumus, psihologa konsultācijas un individuālo atbalstu, citu speciālistu konsultācijas, grupu nodarbības. Projektā izvērtētajiem bērniem ar FT tiek kompensēti sociālas rehabilitācijas pakalpojumi, dienas aprūpes centrs, savukārt bērniem ar VDEĀVK atzinumu – sociālās aprūpes un “atelpas brīža”
pakalpojums. Arī projekta ietvaros izvērtēto bērnu ar FT vecākiem tiek kompensēti dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Lai gan projekts tuvojas noslēgumam, Sociālais dienests turpina darbu, kompensējot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu projektā iesaistītajiem cilvēkiem, kamēr līdz septembrim pieejams projekta finansējums.
“Tas ir milzīgs darbs, ko esam paveikuši šajos gandrīz astoņos gados, lai apgūtu vairāk nekā miljons eiro lielo finansējumu – aiz katra kompensējamā pakalpojuma un dokumentu mapēm ir kāda ģimene, kura audzina bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vai cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem bija iespēja projekta laikā saņemt ievērojami lielāku atbalstu nekā tas ir ikdienā”, uzsver Liepājas Sociālā dienesta direktore Diana Mejere.
2022. gadā projektā “ Kurzeme visiem” iesaistītajiem bērniem ar FT un viņu likumiskajiem pārstāvjiem tika noņemts ierobežojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas reižu skaitam, un tos varēja izmantot atkārtoti projektā jau iesaistītās un izvērtētās ģimenes. 2022. gadā sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vairākkārt saņēma 48 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 39 šo ģimeņu vecāki. Savukārt 30 bērni regulāri saņēma Atelpas brīža pakalpojumu. Pieprasījums pēc šī pakalpojuma pērn pieauga trīs reizes, salīdzinot ar 2021. gadu.
Liepājā projekta «Kurzeme visiem» ietvaros izvērtētas arī 50 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ik mēnesi saņem 12-15 personas, sociālā mentora pakalpojums pārejai uz dzīvi sabiedrībā grupu dzīvokļos – 16 personas. Darbu uzsākušas jaunās Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T.Breikša ielā 16/20, kur kopš maija tiek uzņemti pirmie klienti, sākumā izvērtējot viņu spējas darboties praktiski.
Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu vecākiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kas tos saņem, bet sniedz būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt, iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, neveltot pilnīgi visu savu laiku tuvinieka ar invaliditāti aprūpei.
ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros Liepājā izveidoti arī četri jauni infrastruktūras objekti sociālo pakalpojumu sniegšanai. Jaunajos grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11 jūnijā līdz 19. jūnijam dzīvi uzsāks 16 pilngadīgas personas ar GRT, darbu sākušas Speciālizētās darbnīcas. Savukārt Kuldīgas ielā 20 līdz gada beigām plānots pabeigt vēl vienu māju ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojuma nodrošināšanai astoņiem bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, līdzīgu mājai Salmu ielā 53.
Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales,
Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “Kurzeme visiem”.
Informāciju sagatavoja: Gunta Jākobsone, sabiedrisko attiecību speciāliste, tālrunis:
29 106 561, e-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv.
Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas mājas lapas: https://www.liepaja.lv/projekti/kurzeme-visiem/
2023. gada 29.martā Saldū notika Kurzemes plānošanas reģiona un Saldus novada pašvaldības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkots pasākums “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, pieejamā infrastruktūra un iespējas ilgtspējas nodrošināšanai Kurzemes reģionā”. Pasākumā Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu vadība un sociālo pakalpojumu sniedzēji apmainījās pieredzē par Kurzemes reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, kopā ar labklājības ministrijas pārstāvjiem diskutēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa turpmāko attīstību un ilgtspēju, kā arī caur praktisku līdzdalību iepazina cilvēkus ar invaliditāti un aplūkoja sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Saldū – specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centru.
Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa. Viņi savās uzrunās norādīja uz jau izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi Kurzemes pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī akcentēja, ka šī tik nozīmīgā atbalsta sistēma ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, lai ikviens var dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Pasākuma turpinājumā notika pieredzes apmaiņa par cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Par DI projektu “Kurzeme visiem” īstenošanas gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem informēja projekta vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa norādīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā ir sniegti jau 200 cilvēkiem GRT, 406 bērniem ar FT un 175 bērnu vecākiem. Viņa arī atgādināja, ka līdz projekta noslēgumam 2023.gada beigās ir jāturpina aktīva sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, īpaši pašvaldības izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un pieaugušo būtu iespēja vēl projekta ietvaros saņemt sev nepieciešamo atbalstu. Tāpat turpinās arī jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Kurzemes reģionā – no kopumā 28 iecerētajām jaunajām pakalpojumu sniegšanas vietām izveidotas divpadsmit vietas: četri grupu dzīvokļi, divas specializētās darbnīcas un divi dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; divi sociālās rehabilitācijas centri un viens dienas aprūpes centrs bērniem ar FT, kā arī viens ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šogad vēl tiks atvērtas 16 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas: pieci grupu dzīvokļi, trīs specializētās darbnīcas un četri dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; vienas dienas aprūpes centrs bērniem ar FT un divi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Pieredzē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dalījās Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane un Ventspils atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa. Ina Behmane savā prezentācijā norādīja, ka Saldus novada pašvaldībā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšana turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, iepazīstot citu valstu pieredzi, un DI projekts bijis kā vēl viena iespēja paplašināt pašvaldības iedzīvotājiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Šobrīd Saldus novadā papildu dienas aprūpes centram cilvēkiem ar GRT DI procesa ietvaros izveidoti trīs grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”, kas tika atvērts 2020.gada novembrī. Savukārt Ventspilī DI procesa ietvaros atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” 2021.gada maijā, atjaunojot un pārbūvējot Ventspils vecpilsētas ēku, pārcēlās uz daudz plašākām telpām, sniedzot iespēju saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Gan Saldus sociālā dienesta vadītāja I.Behmane, gan “Cimdiņš” valdes locekle I.Sāmīte – Cērpa norādīja, cik būtiski ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kuri ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kas tos saņem, bet sniedz arī būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt un dzīvot daudz pilnvērtīgāk, nevis veltīt visu savu dzīvi tuvinieka ar invaliditāti kopšanai.
Ar Latvijā iespējami attīstāmām inovācijām sociālo pakalpojumu attīstībā dalījās Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, kurš norādīja, ka arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir cilvēku ar GRT nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar dažādiem piemēriem norādīja, ka ir daudz darbu, ko varētu uzticēt veikt cilvēkiem ar invaliditāti.
Pieredzes apmaiņas daļu noslēdza Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kura skaidroja Labklājības ministrijas redzējumu par DI procesa ilgtspējas nodrošināšanu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu nākotnē, kā arī valsts minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistītās mērķdotācijas pašvaldībām.
Pēc pieredzes apmaiņas paneļdiskusijā Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Una Lapskalna, Ventspils sociālā dienesta vadītāja, Ieva Sāmīte – Cērpa, atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle un Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, diskutēja par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju un attīstības iespējām, ņemot vērā DI mērķgrupu vajadzības un sociālo pakalpojumu uzturēšanas iespējas pēc Projekta noslēguma katrā pašvaldībā un Kurzemes reģionā kopumā. Paneļdiskusijas dalībnieki, iesaistoties arī citiem pasākuma dalībniekiem, atzinīgi novērtēja DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi pilnvērtīgākas dzīves veidošanā cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērnu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka sociālajai nozarei kopumā jātiecas uz individuālāku pieeju katram, lai sniegtu iespēju saņemt tieši tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Tāpat tika arī diskutēts par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanas finansējuma avotiem, apspriežot valsts un pašvaldību iespējas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk, kā arī ES finansējuma piesaisti.
Pēc paneļdiskusijas pasākuma dalībnieki piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” organizētā praktiskas līdzdalības aktivitātē, kur iepazina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar GRT, redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tika arī pārrunāta cilvēku ar dažādiem invaliditātes veidiem nodarbinātība un arī citas iespējas, kā viņiem ikdienā būt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem.
Dienas noslēgumā pasākuma dalībnieki devās iepazīt Saldū izveidotās specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT un daudzfunkcionālo centru “Jumis” bērniem ar FT. Specializētajās darbnīcās, darbojoties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās, tiek nodrošināta iespēja mācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu iesaistīties darba tirgū. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā “Jumis” ir pieejamas plašas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar FT un vecākiem, tai skaitā rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.
Pasākuma dienas kārtība:
Pasākuma programmaPasākuma prezentācijas
Deinstitucionalizācijas Projekts Kurzeme visiem. Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā. Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktore Ina Behmane Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Ventspilī. atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa Deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēja: sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nākotnē. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa
Jauniete parkā. Attēls ilustratīvs.
Ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.
Valdības apstiprinātie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā paredz, ka, ja bērns izteicis tādu vēlmi, viņš var uzturēties ģimenē līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr iegūst vidējo, vidējo profesionālo vai augstāko izglītību.
Labklājības ministrijā norādīja, ka ne visi bērni ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas un pāreja no ārpusģimenes aprūpes uz patstāvīgu dzīvi ir ļoti svarīgs posms jaunieša dzīvē.
“Mums ir svarīgi ieviest izmaiņas, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni var palikt ģimenē vismaz līdz 21 gada vecumam. Ne visi ir gatavi uzsākt patstāvīgu dzīvi sasniedzot pilngadību. Vēlamies sniegt izvēles iespēju, lai došanās pieaugušo dzīvē būtu pēc iespējas saudzīgāka un tālākais dzīves ceļš veidotos uz stabilākiem pamatiem,” uzsvēra labklājības ministre Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).
Likumprojektā noteikts, ka šī norma stāsies spēkā 2024. gada 1. janvārī, jo tās ieviešana ir saistīta ar papildu finanšu resursiem, kas tiek plānoti 2024. gada budžetā. Kopējā likumprojekta ietekme 2023. gadā ir 0,2 miljoni eiro, 5,6 miljoni eiro 2024. gadā, bet no 2025, gada – 5,4 miljoni eiro ik gadu.
Likumprojektā arī paredzēts, ka cilvēkiem, kas no 2023. gada 1. aprīļa tiks iecelti par aizbildņiem, būs pienākums obligāti apgūt mācību programmu. Mācību programmu apgūt vajadzēs arī aizbildnim, kuru bāriņtiesa ir iecēlusi par aizbildni līdz 2023. gada 31. martam, gadījumā, ja bāriņtiesa ir konstatējusi šādu nepieciešamību vai aizbildnis pats izteicis vēlmi apgūt mācību programmu aizbildņiem.
Likumprojekts vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.
