

Šī gada 27.aprīlī uz tikšanos klātienē Aizputē sanāca deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Valsts sociālā centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projekta aktualitātes.
Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura pastāstīja par projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanas gaitu. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka turpinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) izvērtēšana, lai varētu sniegt viņiem nepieciešamos projekta kompensētus sociālos pakalpojumus. Viņa arī skaidroja, ka šobrīd projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti 143 cilvēkiem ar GRT un 269 bērniem ar FT. Papildu turpinās arī pilngadīgu cilvēku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā – jau sagatavoti un uz dzīvi Saldus un Cēsu novados pārgājuši septiņi cilvēki, šobrīd notiek vēl 17 cilvēku sagatavošana. Cilvēku ar GRT pāreja uz dzīvi sabiedrībā ir cieši saistīta ar grupu dzīvokļu izveidi, tāpēc sagatavošanas process projekta ietvaros tiks turpināts līdz ar jaunu šo pakalpojumu vietu pieejamību Kurzemes reģionā. Tāpat turpinās arī speciālistu apmācības Kurzemes reģionā – apmācīti 68 valsts sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un 12 sociālie mentori, kā arī uzsāktas apmācības speciālistiem darbam ar bērniem ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā (ĢVPP).
S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta noslēgums ir nākamgad – 2023.gadā, tāpēc pašvaldībām nepieciešams maksimāli izmantot projektā pieejamās iespējas, lai sasniegtu projekta rezultatīvos rādītājus un pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamo finansējumu sociālo pakalpojumu kompensēšanai. Viņa arī norādīja, ka dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir iespējams arī sniegt bez infrastruktūras izveides, piemēram, individuālās speciālistu konsultācijas un atbalsta grupas un grupu nodarbības.
Tikšanās turpinājumā projekta partneri stāstīja par infrastruktūras izveides gaitu savās pašvaldībās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Saldus novadā ir pabeigti gan grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, kā arī sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar FT, tāpēc klātesošajiem bija iespēja iepazīt Saldus novada pieredzi aktīvā šo pakalpojumu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. Grupu dzīvokļu izveide noslēgusies arī Ventspils novadā, kur drīzumā patstāvīgāku dzīvi kopumā uzsāks 8 cilvēki ar GRT. Daļēji pabeigta ir infrastruktūras izveide Dienvidkurzemes novadā – Aizputē ir izveidots sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar FT, Priekulē sācis darboties dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, savukārt Rucavā vēl turpinās darbi pie grupu dzīvokļa un dienas aprūpes centra izveides cilvēkiem ar GRT. Liepājā ir pabeigta viena no kopumā diviemĢVPP izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, savukārt turpinās darbs pie grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveides. Arī Ventspilī ir pabeigta dienas aprūpes centra izveide cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, savukārt turpinās darbi pie ĢVPP izveides. Kuldīgas novadā visa iecerētā infrastruktūra – grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centri gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT – vēl ir tapšanā, tāpat arī Talsu novadā turpinās darbi pie dienas aprūpes centra cilvēkiem ar GRT. Plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, kas pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazina sociālās rehabilitācijas iespējas Aizputē bērniem un jauniešiem ar FT. Ar ERAF, valsts un pašvaldības finansējumu Aizputē ir pilnveidotas un papildinātas dienas aprūpes centra telpas un aprīkojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ņemot vērā novadā dzīvojošo bērnu ar FT vajadzības. Centrā ir iekārtotas četras telpas: fizioterapijas, mūzikas terapijas, logopēda un sensorā telpa. Projekta ietvaros arī nodrošināta materiāltehniskā bāze trīs speciālistiem, kā arī katram speciālistam nodrošināts savs kabinets, lai ilgtermiņā varētu sniegt pakalpojumus bērniem ar FT.
Tikšanās prezentācija:
Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: projekta Kurzeme visiem ieviešanas aktualitātes
LM sagatavotā infografika pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo/?fbid=140562771694002&set=a.113393191077627
Vairāk par to, kur saņemt atbalstu un konsultācijas var gan esošie, gan topošie adoptētāji, aizbildņi un audžuģimenes Kurzemē, uzziniet: https://kurzemevisiem.lv/noderigi/ka-arpusgimenes-aprupe-esosiem-berniem-nonakt-gimenes/
Sociālā māja Viršu 9/11. Publicitātes foto
Janvāra beigās Sociālajā dienestā projekta “Kurzeme visiem” vadības grupa iepazinās ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu, kurš Liepājā turpinās jau sesto gadu. Apkopota informācija par projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveikto, sniedzot jaunus pakalpojumus Liepājā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu vecākiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, portālu irliepaja.lv informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.
Ar paveikto pēdējo trīs mēnešu laikā un plānotajiem pasākumiem nākotnē darba grupu iepazīstināja projekta koordinatore Liepājā, Sociālā dienesta projektu vadītāja Elita Karzone. Pēc viņas sacītā, ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma palīdzību projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Liepājā sniegti sociālie pakalpojumi par aptuveni 38 500 eiro personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem.
Projekta ietvaros Liepājas Sociālais dienests piesaistījis astoņus sociālos mentorus 16 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras šopavasar no institūcijām pāries uz patstāvīgu dzīvi grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11. Mentoru atbalstu šobrīd saņem 10 klienti no VSAC “Kurzeme” filiāles “Iļģi” un trīs – no filiāles “Aizvīķi”. No februāra pavisam 15 klienti ar GRT saņems mentoru atbalstu, palīdzot viņiem uzsākt dzīvi patstāvīgi, iepazīstinot ar pilsētas vidi, iepirkšanās iespējām, naudas izlietošanu utt. Pakalpojumu sniedz astoņi sociālie mentori no nodibinājuma “Sociālā atbalsta izglītības fonds”, kas uzvarēja cenu aptaujā par pakalpojuma sniegšanu.
Vairāk par projektu ŠEIT.
Raksts pārpublicēts no irliepaja.lv: https://irliepaja.lv/lv/liepajnieki/kurzeme-visiem-sniedz-socialo-atbalstu-berniem-un-/
Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.
Viena no visbiežāk sastopamām problēmām bērniem un pusaudžiem, kuri piedzīvojuši agrīnu atdalīšanu no ģimenes, pamešanu novārtā vai kādu citu vardarbības formu, ir izsalkums pēc pieskārieniem un attiecību bada izjūta. Izsalkums pēc pieskārieniem bērniem ir tik liels, ka viņi meklē gādību un emocionālas rūpes ar pieskārienu palīdzību instinktīvos un primitīvos veidos, – kaujoties, pieskaroties svešiniekiem, agrīnos seksuālos kontaktos u.c. Augot ģimeniskā vidē ir iespēja saņemt gādību, atsaucību vajadzībām un aprūpi ar pieskārienu palīdzību, apmierināt savas dabiskās, emocionālās un fiziskās vajadzības.
Bērnam ir svarīgas noturīgas, patstāvīgas un drošas attiecības, kuras var iegūt ģimenēs, kuras uzņem bērnus savā aprūpē un patiesi rūpējas par bērna emocionālo un fizisko labsajūtu. Šobrīd Latvijā pastāv vairāki statusi, kas bērniem no bērnu aprūpes iestādēm nodrošina ģimenisku vidi:
Viesģimene ir ģimene, kas ir gatava būt par draugu un sniegt bērnam no bērnu aprūpes iestādes visdažādāko atbalstu. Regulāri kopā ar bērnu pavadot laiku, tiek veidotas uzticamas un draudzīgas attiecības.
Bērni savas traumas lielākoties ir ieguvuši attiecībās un tieši pieaugušie ir bijuši pāridarītāji, tādēļ gaidīt, ka bērns uzreiz uzticēsies un būs pateicīgs par jauno iespēju, novērtēs jaunās ģimenes pūles un atbalstu, būtu liela kļūda. Tas nozīmē, ka ienākot bērnam ģimenē, jaunajiem aprūpētājiem ir jāapzinās dzīve bez gaidām, traumu pieredzējušajam bērnam, sniedzot, jaunu, pieredzi attiecībās ar pieaugušo.
Iedzīvojoties jaunajā ģimenē, sākotnēji bērnam vajadzīga tikai gādība un rūpes. Uzdevumi, struktūra, mācīšanās un ģimenes noteikumi nav prioritāte pārejas brīdī, jo bērna smadzenes atrodas adaptācijas stresā, tām vajadzīgs mierinājums, atbalsts un pieņemšana. Ir jāatceras, ka šīs pārmaiņas var bērnā rosināt bailes, skumjas, sēras un dusmas par vēl vienu dzīves daļu, kura mainās.
Bērni, kuri auguši ārpusģimenes aprūpē, vissāpīgāk ir bijuši ievainoti tieši savstarpējo attiecību ar vecākiem kontekstā, līdz ar ko viņu emocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt tikai veselīgās, gādīgās attiecībās, kuras bērnu stiprina, nenošķir, bet sniedz apzinātu drošības izjūtu. Pieaugušajiem, kuri ir gatavi savā ģimenē uzņemt un rūpēties par bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir jāapzinās trīs būtiski mērķi:
Saprast un pieņemt bērna dzīves pieredzi, kas visbiežāk ir bijusi bērnu emocionāli traumējoša. Attīstīt izpratni par to, kā agrāk pieredzētais ir ietekmējis ikvienu bērna attīstības jomu. Mēs sev vaicājam, kas ar bērnu ir noticis, nevis, kāpēc bērns tā uzvedas. Tā ir izpratne par to, ka uzvedība vienmēr par kaut ko liecina.
Galvenais ir izveidot saikni un tikai pēc tam koriģēt bērna uzvedību. Iemācīties reaģēt tā, lai bērns spētu droši atsaukties un veidot saikni kā atbildes reakciju.
Nepieciešams skaidri apzināties, ka aiz katras emocionālās, verbālās vai uzvedības izpausmes, slēpjas kāda vajadzība par kuru bērns signalizē, tāpēc ir svarīgi spēt atpazīt un orientēties uz vajadzībām, nevis uzvedību! Mēs varam pieņemt lēmumu un rīkoties, lai ikvienam, bērnam būtu iespēja izaugt ģimenē – kāda gādīga pieaugušā aprūpē.
Raksts pārpublicēts no NRA.lv portāla: https://nra.lv/viedokli/andrija-viskere-gimenes-atbalsta-centra-tilts-gimenes-psihoterapijas-specialiste/366455-gimeniskas-vides-nozime-berna-attistiba.htm
Latvijā turpina samazināties ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, pērn bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē bija samazinājies par 248 bērniem un ārpusģimenes aprūpē atradās 6004 bērni. Par 53 bērniem samazinājies ārpusģimenes aprūpes institūcijās dzīvojošo bērnu. Pērn institūcijās dzīvoja 568 bērni.
Šādi fakti minēti informatīvajā ziņojumā “Par bērnu stāvokli valstī 2019.un 2020. gadā“, kas otrdien, 21. decembrī izskatīts un pieņemts zināšanai valdības sēdē.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Datos redzam, ka Latvijā vērojamas pozitīvas tendences, ejot uz ambiciozo mērķi – Latvija bez bērnu namiem. Attīstības virziens mani iedrošina turpināt uzsākto politiku un ar visiem līdzekļiem sekmēt, pirmkārt, bērnu nenonākšanu institūcijās un, otrkārt, to bērnu, kuri šobrīd dzīvo ārpus ģimeniskas vides, maksimāli efektīvu iekļaušanu ģimenēs. Jāsaka gan, ka ziņojumā parādās arī bēdīgi dati, kas var liecināt gan par negadījumiem, gan arī par nepietiekamu rūpēšanos par bērniem un pieaugušo vienaldzību vai nepilnvērtīgu pievēršanos bērnu audzināšanai un pieskatīšanai. Ļoti ceru, ka mēs kā sabiedrība spēsim sasniegt nulles līmeni zaudētajās bērnu dzīvībās – gan ar valsts pārvaldes, gan katra iedzīvotāja centieniem!”
Dokumentā arī norādīts, ka vērojama tendence palielināties Latvijā adoptēto bērnu skaitam un samazinājās uz ārvalstīm adoptēto bērnu skaits. Pērn adoptēti 144 bērni. No tiem 117 bērni adoptēti Latvijā, bet 27 bērni – uz ārvalstīm. Tāpat turpinājās audžuģimeņu un audžuģimenēs esošo bērnu skaita pieaugums. 2020. gada beigās 752 audžuģimenēs dzīvoja 1377 bērni.
Samazinājies noziedzīgos nodarījumos cietušo bērnu skaits. 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, noziedzīgos nodarījumos cietuši par 54 bērniem mazāk. Samazinājies arī nepilngadīgo personu skaits, kuras izdarīja noziedzīgus nodarījumus.
Taču ir palielinājies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits. 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 10 bērnu, kas ir par pieciem vairāk nekā gadu pirms tam. Diemžēl pieaudzis noslīkušo bērnu skaits. 2019. gadā noslīkuši 4 bērni, bet pērn – 13.
Ziņojumā arī konstatēts, ka Latvijā joprojām ik gadu vairāk nekā 100 bērnu no visiem jaundzimušajiem piedzimst mātēm, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Palielinājās arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām meitenēm, un pēdējos gados ir pieaugusi narkotiku lietošana pusaudžu vidū.
Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/akceptets-zinojums-par-bernu-stavokli-valsti-2019-un-2020-gada
Gada izskaņā Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sagatavojis informatīvu materiālu – brošūru par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai.
Brošūrā ir iespēja uzzināt, kādas pārmaiņas ar Eiropas Savienības fondu – Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda – līdzekļiem un valsts un pašvaldību finansējumu norit Kurzemē sociālajā jomā. Tie ir gan projekta «Kurzeme visiem» ietvaros kompensēti sociālie pakalpojumi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), gan jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveide, kur cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un viņu ģimenēm, kā arī ārpusģimenes aprūpē nonākušajiem – sociālās aprūpes iestādēs dzīvojošajiem bērniem – būs pieejams tik nepieciešamais atbalsts.
Materiāls veidots pavasarīgās noskaņās, jo jaunā infrastruktūra ir sākums, solis uz citādākas sociālā atbalsta sistēmas veidošanu. Šis ceļš – mazināt institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu un radīt nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk mājām jeb sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – nav viegls, jo mainām gadu desmitiem ilgušas tradīcijas. Tomēr kopā – iesaistoties un sadarbojoties gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī sabiedrībai un ikvienam no mums – varam panākt pārmaiņas, lai ne tikai Kurzeme būtu vieta visiem, kur dzīvot un saņemt tieši sev nepieciešamo atbalstu, bet arī visa Latvija!
Pateicamies visiem, kuri iesaistījās brošūras tapšanā! Lai mums visiem izdodas!
Bērni piedzimst ar bioloģisku vajadzību pēc attiecību saiknes veidošanas. Nav iespējams veselīgi attīstīties un augt, ja līdzās nav patstāvīgas un drošas piesaistes personas. Bērni, kuri aug bērnu aprūpes iestādēs, cieš no piesaistes personas trūkuma, piedzīvojot agrīnu piesaistes traumu, – nošķirtību no bioloģiskā vecāka, bet vēl pirms tās, bieži vien arī pamestību novārtā. Bērniem augt ģimeniskā vidē nozīmē attīstīties un piedzīvot fizisko un emocionālo attiecību apmierinājuma pieredzi, nevis izdzīvošanu un attiecību zaudējumu sēras.
Viena no visbiežāk sastopamām problēmām bērniem un pusaudžiem, kuri piedzīvojuši agrīnu atdalīšanu no ģimenes, pamešanu novārtā vai kādu citu vardarbības formu, ir izsalkums pēc pieskārieniem un attiecību bada izjūta. Izsalkums pēc pieskārieniem bērniem ir tik liels, ka viņi meklē gādību un emocionālas rūpes ar pieskārienu palīdzību instinktīvos un primitīvos veidos, – kaujoties, pieskaroties svešiniekiem, agrīnos seksuālos kontaktos u.c. Augot ģimeniskā vidē ir iespēja saņemt gādību, atsaucību vajadzībām un aprūpi ar pieskārienu palīdzību, apmierināt savas dabiskās, emocionālās un fiziskās vajadzības.
Bērnam ir svarīgas noturīgas, patstāvīgas un drošas attiecības, kuras var iegūt ģimenēs, kuras uzņem bērnus savā aprūpē un patiesi rūpējas par bērna emocionālo un fizisko labsajūtu. Šobrīd Latvijā pastāv vairāki statusi, kas bērniem no bērnu aprūpes iestādēm nodrošina ģimenisku vidi:
Bērni savas traumas lielākoties ir ieguvuši attiecībās un tieši pieaugušie ir bijuši pāridarītāji, tādēļ gaidīt, ka bērns uzreiz uzticēsies un būs pateicīgs par jauno iespēju, novērtēs jaunās ģimenes pūles un atbalstu, būtu liela kļūda. Tas nozīmē, ka ienākot bērnam ģimenē, jaunajiem aprūpētājiem ir jāapzinās dzīve bez gaidām, traumu pieredzējušajam bērnam, sniedzot, jaunu, pieredzi attiecībās ar pieaugušo.
Iedzīvojoties jaunajā ģimenē, sākotnēji bērnam vajadzīga tikai gādība un rūpes. Uzdevumi, struktūra, mācīšanās un ģimenes noteikumi nav prioritāte pārejas brīdī, jo bērna smadzenes atrodas adaptācijas stresā, tām vajadzīgs mierinājums, atbalsts un pieņemšana. Ir jāatceras, ka šīs pārmaiņas var bērnā rosināt bailes, skumjas, sēras un dusmas par vēl vienu dzīves daļu, kura mainās.
Bērni, kuri auguši ārpusģimenes aprūpē, vissāpīgāk ir bijuši ievainoti tieši savstarpējo attiecību ar vecākiem kontekstā, līdz ar ko viņu emocionālā un fiziskā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt tikai veselīgās, gādīgās attiecībās, kuras bērnu stiprina, nenošķir, bet sniedz apzinātu drošības izjūtu. Pieaugušajiem, kuri ir gatavi savā ģimenē uzņemt un rūpēties par bez vecāku gādības palikušiem bērniem ir jāapzinās trīs būtiski mērķi:
Nepieciešams skaidri apzināties, ka aiz katras emocionālās, verbālās vai uzvedības izpausmes, slēpjas kāda vajadzība par kuru bērns signalizē, tāpēc ir svarīgi spēt atpazīt un orientēties uz vajadzībām, nevis uzvedību! Mēs varam pieņemt lēmumu un rīkoties, lai ikvienam, bērnam būtu iespēja izaugt ģimenē – kāda gādīga pieaugušā aprūpē.
Raksts pārpublicēts no Nra.lv: https://nra.lv/viedokli/andrija-viskere-gimenes-atbalsta-centra-tilts-gimenes-psihoterapijas-specialiste/366455-gimeniskas-vides-nozime-berna-attistiba.htm