Category Archives: Jaunumi

Ventspils.lv: personas ar invaliditāti Ventspils pilsētā saņem vairāk sociālos pakalpojumus

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” viens no izvirzītajiem mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšana dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ventspils pilsēta projektā “Kurzeme visiem” iesaistījusies kopš 2016. gada, nodrošinot iespēju lielākam skaitam pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī jau iepriekš šīm abām mērķa grupām bija iespēja saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas.

Kopš projekts tiek īstenots, desmit pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir saņēmušas fizioterapiju, ergoterapiju, kā arī psihologa, logopēda un sociālā darbinieka vairākkārtējās konsultācijas. Pakalpojumi saņemti gan Atbalsta centrā “Cimdiņš”, gan Ventspils poliklīnikā. Vienai personai divu gadu laika periodā ir iespēja saņemt 60 – 100 pakalpojumu sniegšanas reizes pie dažādiem speciālistiem.

Šī gada aprīlī vienai personai ar garīga rakstura traucējumiem ir piešķirts grupu dzīvoklis un iespēja izmantot specializētās darbnīcas pakalpojumu, kurš tiek nodrošināts Siguldas novadā. Projekta nodrošinātos pakalpojumus pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams.

Sešas ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Šis pakalpojums sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem, aprūpes pakalpojumu var piešķirt līdz pat 40 stundām nedēļā, un vēl papildu var izmantot 10 stundas nedēļā savam brīvajam laikam. Ja vecāki nestrādā, kā arī tad, ja bērns ir vecumā no 5 – 17 gadiem, aprūpes pakalpojumu var saņemt 10 stundas nedēļā. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam ir jābūt piešķirtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērnam ir izstrādāts atbalsta plāns. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši septiņi vecāki, bet trīs vecākiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir piešķirti, bet vēl nav izmantoti. Visbiežāk vecāki ir izvēlējušies saņemt fizioterapiju un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei kopumā ir iespēja saņemt 20 pakalpojumu sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Savukārt viens bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņem logopēda pakalpojumu. Bērniem visa projekta laikā ir iespēja saņemt līdz pat 100 pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Ārkārtējās situācijas laikā visām mērķa grupām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana un saņemšana tika apturēta, taču pašlaik ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti un, atbilstoši plānotajam finansējumam, atsākta pakalpojumu piešķiršana un saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus Ventspils pilsētā administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur var vērsties, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu lasiet www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

lsm.lv: deviņus gadus vecais Jegors: “Dzirdes aparāts izglāba manu dzīvi!”

Jegors Kabosko mācās Olaines sākumskolas 3. klasēZēns ir labs peldētājs, ar lielu interesei par datorspēlēm, bet nākotnē viņš plāno kļūt par slavenu “jūtūberi”. Jegoram patīk dejot un klausīties mūziku, kas ir iespējams, pateicoties kohleārajam dzirdes implantam.

Aparāts Jegoram devis iespēju dzirdēt, taču reizēm tas liek arī atbildēt uz ziņkārīgo jautājumiem. “Kad prasa, kāpēc man ir aparāts, atbildu, ka piedzimu bez dzirdes un tāpēc man vecāki uzlika aparātu,” stāsta zēns. Citi interesējas, kā aparāts turas pie galvas: “Saku, ka man pie ādas ir piestiprināts elektromagnēts. Kad pielieku magnētu, tas piestiprinās.”

Jegors atzīst, ka viņš vēlētos, lai neviens nepievērš īpašu uzmanību dzirdes implantam. Vislabāk zēns jūtas tādu cilvēku kompānijā, kuri pret viņa atšķirību izturas līdzjūtīgi. “Aparāts ir tikai aparāts. Es esmu parasts cilvēks. Aparāts ir burvība, jo tas izglāba manu dzīvi – es varēju vispār nerunāt,” puisis apzinās.

Jegors priecājas par iespēju dzirdēt, bet vienlaikus bauda klusumu reizēs, kad implants tiek noņemts: “Tad mani nekas netraucē.”

Jegora stāsts ir daļa no sociālā projekta “Sadzirdi mani”. Tā ietvaros četri bērni, kas dzirdi ieguvuši vai atguvuši ar kohleārajiem implantiem, stāsta, kā ir sadzirdēt pasauli pēc tam, kad gadiem esi bijis klusumā. Viņi atklāj savu personīgo pieredzi, dalās ar sapņiem un iedrošina citus.

Jegors ir viens no 173 bērniem, kuriem Latvijā ir kohleārie dzirdes implanti. Kohleārais implants ir iekārta, kas sastāv no divām lielām daļām – iekšējās un ārējās. Iekšējā daļa, ko ķirurģiski ievieto zem ādas, sastāv no uztvērēja, stimulatora un elektroda. Ārējā daļa – no mikrofona, skaņas procesora un raidītājspoles. Mikrofons uztver skaņas viļņus, procesors to apstrādā, raidītājspole nosūta signālus cauri galvai un stimulatoru. Tālāk signālu pārvērš elektriskos impulsos, kas stimulē dzirdes nervu, un smadzenes tos interpretē kā skaņas.

Raksts pārpublicēts no sabiedrisko mediju portāla .lsm.lv. Saite uz raksta oriģinālu: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/devinus-gadus-vecais-jegors-dzirdes-aparats-izglaba-manu-dzivi.a365122/

Septītais “Talsu novada Sirds stāsti” raidījums

Publicējam septīto  Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» sagatavoto sirds stāstu, par kuru “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese stāsta:

“Skarbs liktenis, kas ne visiem ir pa spēkam, bet Barbai, mūsu mīļā Braiena mammai, šie dzīves sitieni bija un ir pa spēkam. Viņa tos nes klusībā ar smaidu, nevienā brīdī nesūdzoties par likteņa līkločiem. Veidojot šo stāstu, sapratu, ka pārāk bieži mums sāp nevietā, čīkstam par katru sīkumu. Stāstā smēlos spēku un bezgalīgi cienu Barbu, lepojos, ka pazīstu šo stipro Braiena mammu!”

Visi “Brīnumiņa” veidotie sirdsstāsti pieejami: https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/ 

Calis.lv: Zane Ozola: arī īpašajiem bērniem nepieciešama interešu izglītība

Laikā, kad jautājums par iekļaujošo izglītību kļūst aizvien aktuālāks, nepieciešams pievērst uzmanību arī interešu izglītībai, atceroties, ka arī bērni ar īpašām vajadzībām ir pelnījuši pulciņus, mākslas un sporta nodarbības. Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas “Patnis” dibinātāja Zane Ozola uzsver, ka šobrīd interešu izglītība īpašajiem bērniem balstās vienīgi uz privāto iniciatīvu un daudzās ģimenēs nav risinājuma, ko darīt pēc skolas.

Turpinājumā calis.lv piedāvā iepazīties ar Zanes Ozolas viedokli.

Cilvēks ar īpašām vajadzībām var būt katrā ģimenē

“Laiki, kad cilvēki ar īpašām vajadzībām tika slēpti no sabiedrības, jau sen beigušies, tomēr aizvien saskaramies ar situācijām, kad par viņu vajadzībām netiek padomāts pilnībā vai tās tiek pārprastas. Interešu izglītībā piedāvājuma tikpat kā nav. Cilvēks ar īpašām vajadzībām var būt katrā ģimenē, un, sagaidot šāda bērniņa ienākšanu ģimenē, vecākiem ir dažādas reakcijas – no nolieguma līdz dusmām un depresijai. Kad mūsu ģimenē ienāca īpašais bērns, pirmie gadi tika pavadīti slimnīcās, bijām spiesti mainīt dzīves vietu bērna izglītības dēļ un pārcēlāmies uz Rīgu. Pamazām sapratām, ka mēs ne tuvu neesam vienīgie, un ar šādām situācijām dzīvē sastopas daudzi.

Ko darīt pēc skolas?

Mūsu gadījumā ir laba skola, taču iedomājieties tīni, kurš visu vakaru pavada dzīvoklī. Ko viņš dara, loģiski – darbojas pie datora. Arī tas nemaz nav ļoti peļami, jo dators ļāvis mūsu bērnam apgūt daudzas svarīgas prasmes. Tomēr mēs saprotam, ka bērna attīstībai nepieciešama īsta interešu izglītība, kas nodrošina viņa izaugsmi un sniedz gandarījumu. Visiem bērniem ir daudz enerģijas, tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām, un daļa no viņiem labprāt nodarbotos ar sportu, piemēram, vieglatlētiku u.c. Neatrodot šādas iespējas, nolēmām, ka ārpusskolas nodarbības izveidosim paši.

Šādu bērnu ir daudz vairāk, nekā mums var šķist

Tā kā sākotnēji nebija iespējas izveidot sporta fakultatīvu, nonācām pie idejas par mākslas pulciņu, nodibinot sociālo uzņēmumu “Brāļi un māsas”. Ar to vēlamies parādīt, ka šādu bērnu ir daudz vairāk, nekā mums var šķist. Uzņēmuma mērķis ir organizēt interešu un vispārējo izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām. Šobrīd mākslas darbnīcā darbojas deviņi bērni un divas pedagoģes. Pagaidām darbnīca ir atvērta tikai vienu pēcpusdienu nedēļā. Krīzes laiks, protams, atnesa pārmaiņas, tomēr jāskatās nākotnē un jāattīsta gan sports, gan mūzika.
Zane Ozola: arī īpašajiem bērniem nepieciešama interešu izglītība
Foto: Publicitātes foto
Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja, privātās vidusskolas “Patnis” dibinātāja Zane Ozola

Lai bērns būtu laimīgs

Ar šo iniciatīvu vēlamies mainīt arī sabiedrības domāšanu. Mēs šobrīd dzīvojam sistēmā, kurā lielākoties šādiem bērniem ir paredzētas speciālās internātskolas, un daudzas ģimenes saskaras ar regulāro jautājumu – varbūt gribat izvēlēties internātu? Protams, ir virkne gadījumu, kad tas ir vienīgais risinājums, tomēr internātskola nebūt nav tik laba kā dzīve ģimenē. Par laimi, ir skolas, kurās tiek organizētas dažādas fakultatīvās nodarbības, – peldēšana, jāšana ar zirgiem un daudz kas cits, tomēr tie ir atsevišķi gadījumi. Ar pedagoģiju var izdarīt daudz, būtiski sekmējot bērnu attīstību, tomēr daudziem vecākiem pats svarīgākais ir, lai viņu īpašais bērns būtu laimīgs. Ja papildus tam ir arī progress, piemēram, mākslā, tas ir patīkams bonuss. Turklāt nedrīkstam aizmirst arī par socializēšanos.

Par iekļaujošās izglītības jēdzienu

Izglītības sistēma modernizējas lēni, dokumentu līmenī tā iet iekļaujošā virzienā, tomēr vēlos ieviest skaidrību, jo reizēm izpratne ir primitīva. Svarīgi būtu saprast, ka iekļaušanās jēdziens ir plašāks un dziļāks – kādam tā ir iekļaušanās parastā vispārizglītojošā klasē, citam – tā ir socializēšanās varbūt tikai reizi nedēļā. Viens var iekļauties, cits – nevar. Te nevar būt viena mēraukla. Dažreiz, klausoties diskusijas par šiem jautājumiem, vēlos “iekļaušanas speciālistus” uzaicināt padzīvot kādu laiciņu kopā ar manu dēlu. Katram īpašajam bērnam ir savas īpašās vajadzības un to spektrs ir ļoti plašs. Lai cik skarbi tas izklausītos, mums jāapzinās, ka daudzu bērnu iekļaušanās parastajās klasēs nemaz nav iespējama. Un tiem, kas varētu iekļauties, jebkurā gadījumā ir vajadzīgs asistents. Bet par šādām “ekstrām” pagaidām varam tikai sapņot. Tāpat netiek runāts par to, vai visiem bērniem tiešām būs labāk, mācoties parastā klasē? Sabiedrība nereti pārprot šo uzdevumu – visi bērni nav jāiekļauj, tas nav iespējams. Mūsu un daudzu citu ģimeņu pieredze apliecina, ka būtiskākais bērnam ir būt vidē, kurā viņš jūtas labi, kurā viņam ir draugi. Vai tiešām, par katru cenu ieliekot īpašo bērnu parastajā klasē, mēs darām labu bērnam? Nenoliedzami, mēs veidojam atvērtāku un izprotošāku sabiedrību, bet nereti izlikšanās, ka bērns ir tāds pats kā visi, nav labākais risinājums viņam.

Nebaidīties no privātajām iniciatīvām

Kamēr politikas veidotāji apzināsies, ka arī bērniem ar īpašām vajadzībām nepieciešama interešu izglītība, kamēr sabiedrība sāks skaidrāk izprast šos bērnus un viņu ģimenes, paies laiks, tāpēc tas, ko varam darīt jau šobrīd, ir nebaidīties no privātajām iniciatīvām un nelikt tām birokrātiskus šķēršļus. Un nebaidīties par to runāt! Pieredzes stāsti palīdz daudziem, un es vēlos palīdzēt, tāpēc dalos savā stāstā.”
Raksts pārpublicēts no calis.lv portāla, saite uz raksta oriģinālu: https://www.delfi.lv/calis/jaunumi/zane-ozola-ari-ipasajiem-berniem-nepieciesama-interesu-izglitiba.d?id=52229017

Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai

Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.

“2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.

“Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

“Kopumā, analizējot “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma” ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,”  norāda S.Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam”, veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

CFLA: Ar ES fondu finansējumu īstenos 17 projektus sociālo pakalpojumu sniegšanai

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbalsta sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm, otrajā projektu atlasē saņems 17 biedrības vai nodibinājumi.

 Pēc pirmreizējās projektu izvērtēšanas jau apstiprināts rehabilitācijas centra “Poga” projekts, bet vēl 16 projektu iesniegumi apstiprināti ar nosacījumiem. Ja projektu iesniedzēji nosacījumus izpildīs, Rīgā tiks īstenoti 8 projekti, 3 – Pierīgā, 4 Kurzemē un 2 – Vidzemē. 15 projektu iesniegumi netika apstiprināti nepietiekama finansējuma vai kvalitātes kritēriju neizpildes dēļ.

Projektu īstenotājiem – biedrībām vai nodibinājumiem – būs pieejams līdz 206 750 eiro liels finansējums, lai organizētu atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.  Tie ietver sociālo rehabilitāciju, dienas aprūpi un “atelpas brīžus” jeb īslaicīgus diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus. Tāpat projekta ietvaros finansējums paredzēts materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un speciālistu apmācībai pakalpojumu nodrošināšanai. Paredzēts, ka ES fondu programmas ietvaros atbalsta pasākumus varēs saņemt 1300 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) biedrību un nodibinājumu projektu iesniegumus atklātajā projektu atlasē pieņēma no 2019. gada 30. decembra līdz 2. aprīlim. Informācija par apstiprinātajiem projektiem (pēc nosacījumu izpildes) tiek publicēta CFLA mājaslapā.

Otrajā atlasē tika saņemti 32 iesniegumi par kopējo summu 5 279 352.31 eiro, tai skaitā 4 487 551.87 eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un 791 800.44 eiro – no valsts budžeta līdzekļiem. Pieejamais finansējums – 3 114 303.50 eiro, tai skaitā ESF 2 647 157.97 eiro  un  valsts budžeta finansējums 467 145.53 eiro apmērā, tādējādi pieprasītais finansējums ir lielāks par pieejamo. Projektu  attiecināmās izmaksas 85% apmērā tiks segtas no ESF, savukārt 15% – no valsts budžeta līdzekļiem.

Pirmās projektu atlases ietvaros tiek īstenoti 14 projekti, sniedzot atbalstu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Atbalsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” ietvaros.

kanisterapija

Izplatītākie mīti un stereotipi par cilvēkiem ar GRT: Mīts Nr.7

Mūsu īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniedzam atbalstu arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT, par kuriem sabiedrībā pastāv zināšanu un izpratnes trūkums un nespēja uztvert viņus kā līdzvērtīgus sabiedrības locekļus. Tāpēc turpinām runāt par izplatītākajiem mītiem un stereotipiem, ar kādiem šiem cilvēkiem ikdienā jāsaskaras.

Mīts Nr.7: Visi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir intelektuāli neattīstīti, dumji un neprognozējami!

Patiesībā, ne vienmēr garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir saistīti ar cilvēka intelektuālajām spējām. GRT bieži vien nav nekādas saistības ar cilvēka prātu un gudrību. Ar GRT diagnozēm ir bijuši vairāki pasaulē atzīti ģēniji. Piemēram, Vofgangs Amadejs Mocarts, Alberts Einšteins, Īzaks Ņūtons, Čārlzs Darvins, Sokrats un citi.

Ar visiem izplatītākajiem mītiem un stereotipiem par cilvēkiem ar GRT var iepazīties Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/lv/aktuali/presei/91029-10-miti-un-stereotipi-par-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem 

Plašāka informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

Savukārt par pieejamajiem pakalpojumiem projektā “Kurzeme visiem” var uzzināt: https://kurzemevisiem.lv/pieejamais-atbalsts/pilngadigam-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem

Sestais “Talsu novada Sirds stāsti” raidījums

Publicējam sesto Talsu Ģimeņu un bērnu attīstības centra «Brīnumiņš» sagatavoto sirds stāstu, par kuru “Brīnumiņa” vadītāja Agnese Kviese stāsta:

“Vecāku mīlestība, rūpes, smaids liek smaidīt arī tad, kad pasauli izjūti savādāk – acis ir rokas. Man šie vecāki paliks ļoti īpaši sirdī, jo viņi vēl nav pastāstījuši dēlam, ka pasauli var redzēt arī savādāk, zēns nezina, ka viņš neredz… Acis nav vienīgās maņas, kuras atver sirdij prieku, mīlestību un ticību! Dažkārt ar redzīgām acīm pasauli jūtam kā ar aklām sirdīm, bet šeit mēs redzēsim, ka aust mīlestības un pacietības stāstu var arī ar rokām, neredzot dzīparus. Paldies, Gunita Dravina, par uzdrīkstēšanos mums pastāstīt savu stāstu, paldies, ka palīdzi dēlam pasauli iepazīt savādāk!”

Visi “Brīnumiņa” veidotie sirdsstāsti pieejami: https://brinumins.lv/lv/aktualitates/sirds-stasti/ 

NRA.lv: pazudušie bērni jāierauga. Ēstere Zemīte glezno aprūpes centra bērnu portretus

Ēsteres Zemītes vārdu pirmoreiz uzzināju, studējot sociālo darbu augstskolā “Attīstība”. Viņas sarakstītā grāmata “Sociālā darba pamati” bija kā rokasgrāmata studentiem. Grāmata bija Ēsteres maģistra darbs. Taču vēl pirms sociālā darba studijām un darba ar ielu bērniem un skolā Ēstere jau bija atzīta, profesionāla māksliniece. Tagad viņas personā un mākslas darbos – Kapseļu ielas sociālā aprūpes centra bērnu portretos ‒ savijusies māksla un sociālais darbs. Es teiktu: arī sociālā atbildība, kas ir vairāk nekā sociālā darbinieka ikdienas pienākumi.

Rīgā, Kalnciema kvartālā, atklāta izstāde, kas rosina domāt. Sarunā ar Neatkarīgo Ēstere norāda, ka nekad nav pārtraukusi gleznot, un izstāde, kas nupat atklāta Rīgā, ir jau deviņpadsmitā pēc skaita. Vienlaikus jau divus gadus Ēstere ir sociālā darbiniece valsts sociālās aprūpes centra “Rīga” filiālē Kapseļu ielā. Kalnciema ielas tirdziņš ceturtdienas pēcpusdienā vēl pavisam kluss, atmošanās pēc Covid-19 ārkārtas situācijas ierobežojumiem notiek palēnām, bet nelielajā izstāžu zālē pie sienām jau izkārtoti mākslas darbi – portreti, no kuriem mums pretim raugās bērni.

No Mākslas akadēmijas sociālajā darbā

Ēstere Zemīte stāsta, ka Latvijas Mākslas akadēmiju viņa absolvējusi 1997. gadā, iegūstot maģistra grādu mākslā. Tajā pašā gadā viņa iestājās sociālā darba augstskolā “Attīstība”, ko vadīja profesionālā sociālā darba pamatlicēja Latvijā Lidija Šiļņeva. Kāpēc māksliniekam bija interesanti un svarīgi studēt sociālo darbu? “Sociālajā vai drīzāk diakonijas darbā es biju iesaistīta jau agrāk, taču vēlējos sociālajā jomā darboties, pamatojoties uz profesionālām zināšanām,” saka Ēstere. “Tas bija laiks, kad sociālais darbs Latvijā veidojās un attīstījās, tas bija ļoti radošs laiks, izaicinājumu pilns, jo sociālais darbs vēl nebija iekļauts pat profesiju sarakstā.” Savukārt grāmata par sociālā darba pamatiem ir Ēsteres studiju maģistra darba rezultāts. Jau kā sociālā darbiniece Ēstere strādāja ar ielu bērniem, kuru situācija un sociālā problemātika deviņdesmitajos gados bija ārkārtīgi smaga. Tam sekoja ilgstošs sociālā pedagoga darbs skolā.

Taču tagad Ēstere ir sociālais darbinieks Kapseļos.

Uzrunāja ideja

Ēstere atklāj, ka sociālās aprūpes centrā nonākusi brīdī, kad tur notika pārmaiņas (atgādināsim, ka pirms aptuveni diviem gadiem žurnālisti atklāja būtiskus pārkāpumus centra darbā un bērnu aprūpē).

Centru sāka vadīt jauna vadītāja Ilze Dzene, un, kā tagad atminas Ēstere, viņa jau pirmajā sarunā ar Ilzi sapratusi, ka viņu abu redzējums par to, kā jāstrādā sociālās aprūpes centram, kas sniedz ilgstošas aprūpes pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, sakrīt. “Mēs ļoti līdzīgi raudzījāmies un joprojām līdzīgi saredzam tās problēmas, ar kurām saskaras bērni ar invaliditāti, kādas ir šīs sistēmas galvenās nepilnības,” stāsta Ēstere. Pašlaik Kapseļu ielas aprūpes centrā dzīvo 30 bērni, no viņiem 20 bērni ir palikuši bez vecāku gādības. Visi bērni vecumā no sešiem līdz 18 gadiem ir ar smagiem funkcionēšanas traucējumiem, proti, invaliditāti. Aprūpes centrs nodrošina bērniem aprūpi, tomēr pat vislabākie apstākļi nevar aizvietot vecāku mīlestību un rūpes. Šie bērni ir izstumti no sabiedrības, vispirms invaliditātes dēļ, kā arī tāpēc, ka viņiem nav vecāku, kas bērnus aizstāvētu un par viņiem cīnītos. Sarunā norādu, ka, manuprāt, pēdējo gadu laikā kopumā Latvijā pārmaiņas ir notikušas, bet ļoti nelielas, jo arvien sociālās aprūpes centri ir pārpildīti un tajos nonāk arvien vairāk cilvēku, īpaši jau pieaugušā vecumā. Turklāt praktiski nekas nenotiek ārpus iestādēm, lai veidotu dažādus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti un ģimenēm.

JĀSAKLAUSA. Izstādē ir 13 bērnu portreti, visi bērni dzīvo ilgstošas aprūpes centrā Kapseļu ielā. Mākslas darbi un izstāde ir veids, kā uzrunāt sabiedrību, tostarp lēmuma pieņēmējus par steidzami nepieciešamām pārmaiņām bērnu interešu labā, pirmām kārtām nodrošinot atbilstošu atbalstu ģimenēm, kuras uzņem bērnus ar invaliditāti / Inga Paparde

Ēstere Zemīte tam piekrīt, norādot, ka sociālās aprūpes centra darbinieki cenšas piedāvāt dažādus konkrētus risinājumus, idejas, kā panākt, lai bērnus ieraudzītu ģimenes un uzņemtos rūpes par viņiem. Sociālās aprūpes centrs ir padarīts atvērtāks, notiek dažādi publiski pasākumi (protams, līdz Covid-19 krīzei), kad centrā var viesoties ģimenes un iepazīties ar bērniem. Šo pasākumu ideja ir veicināt sabiedrības izpratni par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Jau gadu divos sociālās aprūpes centra dzīvokļos norit izmēģinājuma projekts. Katrā dzīvoklī ir darbinieks – “mamma”, kura dzīvo uz vietas un rūpējas par bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības. Pēdējo divu gadu laikā 11 bērni ir nonākuši ģimenēs un vēl viens bērns gaida atbildīgo iestāžu lēmumu par ģimenes aprūpi. Diemžēl Ēsterei nākas secināt, ka joprojām attiecībā uz bērniem ar invaliditāti valda pietiekami liela birokrātija, kas redz problēmsituācijas risinājumu nevis no skatpunkta – ko un kā mēs varam izdarīt, lai palīdzētu bērnam nonākt ģimenē, bet, sastopoties ar šķērsli, saka: neko nevar izdarīt, “tā ir rakstīts likumā”.

“Mums Latvijā nav tik daudz bērnu, lai mēs nevarētu katram atrast individuālu risinājumu, jo svarīgākais tomēr ir bērns, viņa vajadzības ir galvenās, un, ja ir kādi šķēršļi, tie jāmazina, jāskatās, ko varam izdarīt,” uzsver Ēstere.

Kā ieraudzīt pazudušos?

Jautāju māksliniecei, kāpēc “pazudušie bērni”? “Lielākajai sabiedrības daļai – pazuduši un neredzami,” atbild Ēstere. “Sociālās aprūpes institūcija kopumā ir noslēgta vide – ar šiem bērniem ikdienā tiekas tikai aprūpētāji un citi darbinieki. Līdzīgi arī izglītības sistēmā – lielākoties bērni ar invaliditāti ir nošķirti no citiem bērniem. Tāpēc, jā, šie bērni ir jāatrod.”

Mākslas darbi – 13 bērnu portreti – veidoti uz audekla akrila un pasteļa tehnikās. Šie darbi tapuši gada laikā. Pirms tam Ēstere daudz fotografējusi, arī bērnus, līdz kādā dienā kopā ar sociālās aprūpes centra vadītāju radusies ideja bērnu portretus uzgleznot. “Šajās gleznās es varu parādīt, cik šie bērni ir skaisti un cik lielu prieku šie bērni var nest mūsu dzīvē. Mana galvenā doma ir parādīt, ka katrs bērns ir vērtība tāds, kāds viņš ir, un uzrunāt cilvēkus, kuri varētu dot šiem bērniem ģimeni,” saka Ēstere. Portreti atspoguļo katra bērna personību, atklājot stāstu par bērnu ar glezniecības līdzekļiem.

Raksta autors ir Inga Paparde un raksts publicēts Nra.lv: https://neatkariga.nra.lv/lasamgabali/315712-pazudusie-berni-jaierauga-estere-zemite-glezno-aprupes-centra-bernu-portretus 

Kurzemnieks: sadzirdēt otra vajadzības. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Aicinām iepazīties ar laikrakstā “Kurzemnieks”  2020.gada 19.maijā publicēto projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemē.

Liels paldies laikraksta “Kurzemnieks” kolektīvam par iespēju viedokļa rakstu pārpublicēt “Kurzeme visiem” lapā!