Category Archives: DI Kurzemē

Ventspils.lv: personas ar invaliditāti Ventspils pilsētā saņem vairāk sociālos pakalpojumus

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” viens no izvirzītajiem mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšana dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Ventspils pilsēta projektā “Kurzeme visiem” iesaistījusies kopš 2016. gada, nodrošinot iespēju lielākam skaitam pilngadīgo personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī jau iepriekš šīm abām mērķa grupām bija iespēja saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas.

Kopš projekts tiek īstenots, desmit pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem ir saņēmušas fizioterapiju, ergoterapiju, kā arī psihologa, logopēda un sociālā darbinieka vairākkārtējās konsultācijas. Pakalpojumi saņemti gan Atbalsta centrā “Cimdiņš”, gan Ventspils poliklīnikā. Vienai personai divu gadu laika periodā ir iespēja saņemt 60 – 100 pakalpojumu sniegšanas reizes pie dažādiem speciālistiem.

Šī gada aprīlī vienai personai ar garīga rakstura traucējumiem ir piešķirts grupu dzīvoklis un iespēja izmantot specializētās darbnīcas pakalpojumu, kurš tiek nodrošināts Siguldas novadā. Projekta nodrošinātos pakalpojumus pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams.

Sešas ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Šis pakalpojums sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem, aprūpes pakalpojumu var piešķirt līdz pat 40 stundām nedēļā, un vēl papildu var izmantot 10 stundas nedēļā savam brīvajam laikam. Ja vecāki nestrādā, kā arī tad, ja bērns ir vecumā no 5 – 17 gadiem, aprūpes pakalpojumu var saņemt 10 stundas nedēļā. Lai saņemtu šādu pakalpojumu, bērnam ir jābūt piešķirtam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērnam ir izstrādāts atbalsta plāns. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši septiņi vecāki, bet trīs vecākiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumi ir piešķirti, bet vēl nav izmantoti. Visbiežāk vecāki ir izvēlējušies saņemt fizioterapiju un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei kopumā ir iespēja saņemt 20 pakalpojumu sniegšanas reizes visā projekta īstenošanas laikā. Savukārt viens bērns ar funkcionāliem traucējumiem saņem logopēda pakalpojumu. Bērniem visa projekta laikā ir iespēja saņemt līdz pat 100 pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Ārkārtējās situācijas laikā visām mērķa grupām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu piešķiršana un saņemšana tika apturēta, taču pašlaik ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti un, atbilstoši plānotajam finansējumam, atsākta pakalpojumu piešķiršana un saņemšana.

Projekta “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus Ventspils pilsētā administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur var vērsties, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu lasiet www.kurzemevisiem.lv un Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Kurzemē aug bērnu ar FT vecāku pieprasījums pēc atbalsta un pašvaldību iespējas tā nodrošināšanai

Pēdējo 3 gadu laikā audzis gan pašvaldību nodrošināto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu apmērs Kurzemē dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem jeb FT un viņu vecākiem, gan arī vecāku pieprasījums pēc pašvaldības atbalsta šo pakalpojumu saņemšanā, liecina Kurzemes plānošanas reģiona apkopotā informācija. 2019.gada beigās gan projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, gan pašu pašvaldību apmaksātus sociālos pakalpojumus kopumā Kurzemē saņēma aptuveni 400 bērni ar FT.

“2015.gadā kopā ar pašvaldībām uzsākām projektu “Kurzeme visiem”, lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību tuvāk dzīvesvietai. Ja 2016.gada beigās 5 bērni ar FT saņēma projekta apmaksātus sociālos pakalpojumus, tad 2019.gada beigās projekta ietvaros viens vai vairāki sociālie pakalpojumi tika kompensēti jau 142 bērniem 13 Kurzemes pašvaldībās. Priecājos, ka ar projekta palīdzību varam sniegt tik nepieciešamo atbalstu bērniem ar FT un viņu vecākiem iespējami tuvāk viņu dzīvesvietai,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Funkcionāli traucējumi jeb FT ir dažādu veidu traucējumi, kas bērnam apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Citiem vārdiem var teikt, ka funkcionālu traucējumu dēļ bērnam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Visbiežāk bērniem ar FT, pēc viņu vecāku pieprasījuma, Kurzemes pašvaldības nodrošinājušas sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus 2019.gada beigās saņēmuši 360 bērni, tostarp 107 projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Jāatzīmē, ka sociālos pakalpojumus arvien biežāk nodrošina gan pašas pašvaldības, gan iepērk tos no nevalstiskajām organizācijām, kuras pēdējos gados arī dažādojušas pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Visbiežāk izmantotie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar FT ir fizioterapijas, logopēda un ergoterapijas pakalpojumi. “Kurzeme visiem” ietvaros, atbilstoši katra projektā iesaistītā bērna izvērtēšanai un izstrādātajam individuālās sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānam, apmaksāti arī tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā montessori, mūzikas un smilšu terapijas nodarbības u.c.

“Mūsu projekta ietvaros sociālos pakalpojumus kompensējam ne tikai bērniem ar FT, bet arī viņu vecākiem, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Tie ir gan dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā, piem., fizioterapija, psihologa konsultācijas un izglītojošās atbalsta grupas, gan sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumi. Šo pakalpojumu saņemšana dod vecākiem iespēju iesaistīties darba tirgū, būt sociāli aktīviem, atpūsties un līdz ar to rast resursu pilnvērtīgāk pildīt savu vecāka lomu,” skaidro S.Miķelsone – Slava.

Līdz 2019. gada beigām projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir kompensēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi 64 bērna ar FT vecākiem. “Atelpas brīdi”, kas paredz bērna īslaicīgu aprūpi un uzraudzību pie pakalpojuma sniedzēja, projekta “Kurzeme visiem” ietvaros izmantojuši 46 bērnu ar FT vecāki, savukārt projekta kompensēts sociālās aprūpes pakalpojums nodrošināts 29 bērniem ar FT. Jāatzīmē, ka gan “Atelpas brīdis”, gan sociālās aprūpes pakalpojums bērna dzīves vietā projekta ietvaros Kurzemē tiek kompensēts bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.

“Kopumā, analizējot “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējuma” ietvaros apkopoto informāciju, secinājām, ka gan pašvaldību sociālie dienesti attīsta savu kapacitāti, aktīvāk piedāvājot un dažādojot sociālos pakalpojumus atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām, gan arī arvien vairāk bērnu ar FT vecāku pieprasa sociālās rehabilitācijas, sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus. Paredzam, ka līdz ar jaunu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi vēl straujāk pieaugs to bērnu ar FT un viņu vecāku skaits, kuri Kurzemē saņems nepieciešamo atbalstu,”  norāda S.Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sociālo pakalpojumu sniegšanu, piecas Kurzemes reģiona pašvaldības, atbilstoši izstrādātajam “Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānam 2017.-2020.gadam”, veidos infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT. Kopumā, investējot gandrīz 800 tūkstošus eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts un pašvaldību finansējuma, Talsu novadā taps “Atelpas brīdis”, Ventspilī un Kuldīgas novadā tiks izveidots dienas aprūpes centrs, savukārt Aizputes un Saldus novados taps sociālās rehabilitācijas centrs, tādējādi radot iespēju saņemt dažādus sociālos pakalpojumus aptuveni vēl vismaz 185 bērniem ar FT. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

CFLA: Ar ES fondu finansējumu īstenos 17 projektus sociālo pakalpojumu sniegšanai

Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu atbalsta sniegšanai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenēm, otrajā projektu atlasē saņems 17 biedrības vai nodibinājumi.

 Pēc pirmreizējās projektu izvērtēšanas jau apstiprināts rehabilitācijas centra “Poga” projekts, bet vēl 16 projektu iesniegumi apstiprināti ar nosacījumiem. Ja projektu iesniedzēji nosacījumus izpildīs, Rīgā tiks īstenoti 8 projekti, 3 – Pierīgā, 4 Kurzemē un 2 – Vidzemē. 15 projektu iesniegumi netika apstiprināti nepietiekama finansējuma vai kvalitātes kritēriju neizpildes dēļ.

Projektu īstenotājiem – biedrībām vai nodibinājumiem – būs pieejams līdz 206 750 eiro liels finansējums, lai organizētu atbalsta pasākumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm.  Tie ietver sociālo rehabilitāciju, dienas aprūpi un “atelpas brīžus” jeb īslaicīgus diennakts sociālās aprūpes pakalpojumus. Tāpat projekta ietvaros finansējums paredzēts materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un speciālistu apmācībai pakalpojumu nodrošināšanai. Paredzēts, ka ES fondu programmas ietvaros atbalsta pasākumus varēs saņemt 1300 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) biedrību un nodibinājumu projektu iesniegumus atklātajā projektu atlasē pieņēma no 2019. gada 30. decembra līdz 2. aprīlim. Informācija par apstiprinātajiem projektiem (pēc nosacījumu izpildes) tiek publicēta CFLA mājaslapā.

Otrajā atlasē tika saņemti 32 iesniegumi par kopējo summu 5 279 352.31 eiro, tai skaitā 4 487 551.87 eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF) un 791 800.44 eiro – no valsts budžeta līdzekļiem. Pieejamais finansējums – 3 114 303.50 eiro, tai skaitā ESF 2 647 157.97 eiro  un  valsts budžeta finansējums 467 145.53 eiro apmērā, tādējādi pieprasītais finansējums ir lielāks par pieejamo. Projektu  attiecināmās izmaksas 85% apmērā tiks segtas no ESF, savukārt 15% – no valsts budžeta līdzekļiem.

Pirmās projektu atlases ietvaros tiek īstenoti 14 projekti, sniedzot atbalstu bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu ģimenēm.

Atbalsts sociālo pakalpojumu sniegšanai paredzēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.3. pasākuma “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana” ietvaros.

kanisterapija

Kurzemnieks: sadzirdēt otra vajadzības. Projekta “Kurzeme visiem” vadītaja Sandra Miķelsone – Slava

Aicinām iepazīties ar laikrakstā “Kurzemnieks”  2020.gada 19.maijā publicēto projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemē.

Liels paldies laikraksta “Kurzemnieks” kolektīvam par iespēju viedokļa rakstu pārpublicēt “Kurzeme visiem” lapā!

Aug sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas Kurzemē

Pēdējo trīs gadu laikā kurzemniekiem pieejamais sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) klāsts kļuvis plašāks –  ne tikai izveidotas jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas, bet arī sociālie dienesti un atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir dažādojuši pakalpojumu klāstu, liecina Kurzemes plānošanas reģiona veiktais deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums.

“Deinstitucionalizācijas process Kurzemē sekmīgi turpinās, ko apliecina arvien plašākas iespējas  saņemt sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus tuvāk dzīvesvietai. Esam pateicīgi pašvaldībām par sadarbību un ieguldījumu sociālo dienestu kapacitātes attīstīšanā, pakalpojumu dažādošanā atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām un alternatīvu risinājumu meklēšanā bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un personu ar garīga rakstura traucējumiem ievietošanai institūcijās,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kopumā šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ir reģistrēti un sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā sniedz vairāk nekā 43 pakalpojumu sniedzēji 73 pakalpojuma sniegšanas vietās, lielāko SBSP daudzveidību nodrošinot bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Joprojām nozīmīgu atbalstu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām savu iespēju robežās nodrošina visu Kurzemes pašvaldību sociālie dienesti, vairākās pašvaldībās pieejamo sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un klāstu bagātina arī nevalstiskās organizācijas. Tāpat joprojām lielākais pakalpojumu sniegšanas vietu skaits ir lielākajās Kurzemes reģiona pašvaldībās – Liepājas un Ventspils pilsētās, kā arī Kuldīgas, Saldus un Talsu novados. Jāatzīmē, ka Saldus novadā ir lielākais SBSP sniegšanas vietu skaits Kurzemes reģionā, jo pašvaldība  savu pagastu teritorijās izveidojusi vairāk nekā 10 dienas centrus.

Visās Kurzemes reģiona pašvaldībās sociālie dienesti saviem iedzīvotājiem nodrošina sociālā darba un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī aprūpes mājās pakalpojumus (šie pakalpojumi iepriekš visur nebija pieejami). Atsevišķu pašvaldību sociālo dienestu pakļautībā ir vairākas pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudzveidīgāks pakalpojumu klāsts. Kopumā Kurzemes reģiona pašvaldību sociālajos dienestos gadā tiek vidēji apkalpotas 22 personas ar GRT un 18 bērnu ar FT ģimenes – lielākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaits var ievērojami pārsniegt mazākās pašvaldībās apkalpoto cilvēku skaitu. Savukārt Nevalstiskās organizācijas pārsvarā nodrošina sociālās rehabilitācijas (tai skaitā pakalpojumu sniegšana tiek nodrošināta dienas aprūpes centros vai ģimenes atbalsta centros) un sociālās aprūpes pakalpojumus, tai skaitā arī bērnu ar smagiem FT vecākiem tik nozīmīgo “Atelpas brīdi”.

“Ievērojamu ieguldījumu SBSP pieejamībā sniedzis arī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotais projekts “Kurzeme visiem”. Tā ietvaros ir ne tikai izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns, kas paredz darbības ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanu dzīves vietā personām ar invaliditāti un bērniem ar FT, bet arī tiek kompensēta sociālo pakalpojumu sniegšana personām ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem. Kopš projekta uzsākšanas 2016.gadā esam kompensējuši sociālo pakalpojumu saņemšanu tuvāk dzīvesvietai kopumā 330 cilvēkiem – 67 personām ar GRT,  158 bērniem ar FT un 105 bērnu ar FT vecākiem,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Vēl lielākas iespējas saņemt SBSP tuvāk dzīvesvietai būs pēc deinstitucionalizācijas plānā paredzētās infrastruktūras izveides, lai sniegtu sociālos pakalpojumus personām ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no sociālās aprūpes centriem. Infrastruktūras uzlabošana tiks veikta 10 pašvaldībās ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljonu eiro apmērā. Šobrīd pašvaldības turpina darbu pie projektu sagatavošanas, lai infrastruktūras risinājumi būtu pieejami tās iedzīvotājiem pēc iespējas drīzāk.

Par deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Šī procesa ietvaros tika izstrādāts Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns 2017.-2020.gadam, kā arī tiek veikta regulāra plāna ieviešanas uzraudzība, tai skaitā sagatavojot Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu.

Lsm: Četrās Kurzemes pašvaldībās ievieš grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Četras no Kurzemes pašvaldībām ir apņēmušās ieviest grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kādi būs tie cilvēki, kas palīdzēs viņiem adaptēties jaunajā vidē un kā sokas ar šī pakalpojuma ieviešanu, Nīkrācē diskutēja iesaistīto pašvaldību pārstāvji.

Daudzdzīvokļu māja Nīkrāces pagastā, kur plānots iekārtot grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ir celta 1967. gadā, pašlaik neapdzīvota un bēdīgā stāvoklī. Pagaidām norit darbs pie iepirkumiem, lai varētu sākt projektēšanu un būvniecību. Plānots, ka pēc renovācijas te būs iespēja dzīvot 14 cilvēkiem.

Skrundas novads ir viena no četrām pašvaldībām Kurzemē, kura projektā “Kurzeme visiem” kā vienu no pakalpojumiem izvēlējušās ieviest arī grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, tā dodot iespēju kādam no dzīves institūcijā sākt pēc iespējas patstāvīgāku dzīvi. Lai arī gatavošanās šī pakalpojuma ieviešanai notiek jau ilgāku laiku, joprojām projekta vadītājiem tiek uzdots daudz jautājumu.

“Projekts ir Latvijā pirmo reizi, visi taustāmies, cenšamies izvērtēt labāko,” norādīja Skrundas novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Anda Vītola.

Kopā sanākšanas reizē galvenais sarunu temats bija par sociālo mentoru piesaisti. Viņi palīdzēs cilvēkiem adaptēties sabiedrībā un jaunajā vidē. Diskusijas raisījās gan par mentoru atlasi, gan izglītošanu, gan atalgojumu, jo no tā būs atkarīgs, vai cilvēki vēlēsies darīt šo darbu. Saldus pakalpojuma ieviešanā ticis vistālāk. Grupu dzīvokļos jau notiek remonts, kuros dzīvot varēs sākt jau šī gada beigās.

“Esam domājuši par personālu, mums tūlīt [apmācības] beigs sociālo rehabilitētāju kurss, jo mums bieži atšķiras tie priekšstati, un tikai būt labam cilvēkam bieži vien ir par maz, lai atrastu pareizo pieeju un saskarsmi ar šādiem cilvēkiem,” stāstīja Saldus novada sociālā dienesta direktore Ina Behmane.

Plānots, ka kopā Skrundas, Kuldīgas, Saldus un Liepājas pašvaldībās no valsts sociālās aprūpes centriem grupu dzīvokļos varētu sākt dzīvi 35 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.

“Tas nav liels cipars, bet pret to, kā bijis līdz šim, tas ir liels solis uz priekšu,” uzsvēra projekta “Kurzeme visiem” vadītājas asistente Sandra Miķelsone.

Projektu “Kurzeme visiem” atbalsta arī Eiropas Sociālais fonds, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. Tas noslēgsies 2023. gadā.

Stāsts pārpublicēts no  portāla www.lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cetras-kurzemes-pasvaldibas-ievies-grupu-dzivoklus-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.a350584/

Skrundā pārrunā atbalsta sniegšanu personām ar garīga rakstura traucējumiem pārejai uz dzīvi ārpus institūcijas

26.februārī uz tikšanos Skrundā pulcējās projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas pilsētas pašvaldības, lai pārrunātu sociālo mentoru piesaisti un atbalsta sniegšanas kārtību personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), kuras pāries no institūcijas uz dzīvi sabiedrībā šo pašvaldību veidotajos grupu dzīvokļos.

Tikšanās laikā tika pārrunāta atbalsta sistēmas nodrošināšana tām 35 personām ar GRT, kuras projekta “Kurzeme visiem” ietvaros pāries no dzīves institūcijā uz pašvaldību jaunizveidotajiem grupu dzīvokļiem, nosakot atbildības jomas valsts sociālās aprūpes centriem (VSAC), pašvaldību sociālajiem dienestiem un sociālajiem mentoriem. Plānots, ka katrai personai ar GRT, kura  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros uzsāks dzīvi sabiedrībā ārpus institūcijas, tiks piesaistīts apmācīts sociālais mentors, kurš sadarbībā ar VSAC un pašvaldību sociālajiem dienestiem atbalstīs personu sagatavošanas procesā un pārejā uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā, iedrošinot, palīdzot apgūt nepieciešamās zināšanas, kā arī darbojoties kopā, risinot dažādas ikdienas situācijas.

Tikšanās noslēgumā Skrundas novada pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ar ēku Dīķu ielā 1, Dzeldā, Nīkrāces pagastā, kur tiks izveidots grupu dzīvoklis. Plānots, ka pēc ēkas renovēšanas tajā dzīvos un ikdienā nepieciešamo atbalstu saņems 14 personas ar GRT, no kurām 7 būs jau pašvaldībā dzīvojošas, savukārt 7 uzsāks dzīvi no institūcijas sabiedrībā.

Saskaņā ar apstiprināto “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017. – 2020. gadam”, jauni sociālie pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un to ģimenēm, personām ar GRT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem kopumā tiks radīti 10 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

Ventas Balss: «Cimdiņš» iekļūst starp sociālās jomas projektu konkursa uzvarētājiem

Foto no portāla “Ventas Balss”

Jau trešo gadu AS ”Latvenergo” sadarbībā ar Ziedot.lv rīko projekta konkursu Latvijas biedrībām un nodibinājumiem sociālās jomas projektu īstenošanai. Konkursa rezultātā ziedojums sociālajai jomai 75 000 eiro apmērā sadalīts desmit biedrībām un nodibinājumiem no visas Latvijas.

Nodibinājums “Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš””, sava projekta atbalstam konkursā ieguvis 3 563,35 EUR lielu finansējumu.

”Cimdiņa” iesniegtā projekta mērķis ir iemācīt pašaprūpes prasmes bērniem un jauniešiem ar dziļu garīgo atpalicību, pagatavojot sev ēdienu, apmeklējot un iepērkoties veikalā, kā arī rīkoties droši ar virtuves inventāru, lai atslogotu ģimenei ikdienas rūpes. Vienlaikus, apmeklējot ceptuvi RAMALA, tiks mācīts bērniem klāt galdu, pieklājīgi uzvesties, netraucējot kafejnīcās citus apmeklētājus un sagatavoties viesu uzņemšanai.

Dienas centra telpās tiks veicināta klientu pašaprūpes prasme, lai jebkādos apstākļos bērns un jaunietis pats varētu pagatavot sev ēdienu. Bērni apgūs prasmi iepirkties veikalā, pajautāt pārdevējam kāda prece nepieciešama, norēķināties par to, kā arī izvēlēties receptes un izmantojot virtuves piederumus pagatavot tās.

Savukārt Radošās maizes laboratorijas RAMALA apmeklējums būs vērsts uz apkārtējo sabiedrību. Bērni mācīsies savas iegūtās prasmes pielietot svešā vidē un gatavot ēdienu kādam sabiedrībā zināmam cilvēkam. Kopā ar šo viesi bērni un jaunieši kopā gatavos, klās galdu, kā arī mācīsies, kā uzvesties kafejnīcās, lai viņu uzvedība nekļūtu traucējoša apkārtējiem.

Īstenojot projektu plānots, ka uzlabot savu ikdienas kvalitāti un veicināt patstāvību varēs 100 personas ar invaliditāti.

Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām ”Cimdiņš” ir organizācija, kas tika izveidota 2010. gada 1. novembrī Latvijas Bērnu fonda un Ventspils pilsētas domes realizētā projekta ”Multifunkcionālā atbalsta centra izveide bērniem ar īpašām vajadzībām” ietvaros.

Projekts veidots, lai nodrošinātu pieejamību sociālajiem un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm. Projekta ietvaros ir Ventspilī ir izveidots multifunkcionālu atbalsta centrs, kas nodrošina kompleksus rehabilitācijas pakalpojumus bērniem, jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kā arī viņu ģimenēm.

Ventspilī pārrunā projekta “Kurzeme visiem” aktualitātes

Šī gada 22.janvārī uz tikšanos Ventspilī pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” partneri – pašvaldību, valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” un bērnu sociālās aprūpes centra “Selga” pārstāvji, lai pārrunātu projektā paveikto un darāmo, kā arī iepazītos ar Ventspils pilsētas pieredzi sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Tikšanās laikā arī projekta partneri dalījās līdzšinējā pieredzē par infrastruktūras izveides gaitu atbilstoši Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā iekļautajiem risinājumiem sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai savās pašvaldībās.

Partneru tikšanās sākumā dalībnieki iepazinās ar Ventspils pieredzi sociālo pakalpojumu sniegšanā  pilsētas iedzīvotājiem, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) atbalsta nodrošināšanā personām ar GRT, kā arī plānotās infrastruktūras izveides gaitu. Ventspils pārstāvji uzsvēra, ka, izmantojot Eiropas Savienības fondu piedāvātās iespējas, tiks uzlabota ne tikai sociālo pakalpojumu pieejamība, bet arī sakārtota pilsētas kultūrvēsturiskā vide.  Ēkā Kuldīgas ielā taps dienas aprūpes centrs, kur sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems bērni ar FT un personas ar GRT. Savukārt ēkā Vītolu ielā tiks veidots ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, lai dotu jaunas mājas bērniem un jauniešiem no bērnu sociālās aprūpes centriem.

Par savu pieredzi un paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē pastāstīja arī citu pašvaldību pārstāvji. Jaunas infrastruktūras izbūve kopumā plānota 10 Kurzemes reģiona pašvaldībās – Aizputes, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās, investējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts finansējumu aptuveni 7,3 miljonus eiro apmērā.

Tikšanās laikā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa informēja klātesošos par projekta ieviešanas aktualitātēm. Kopumā 2019.gadā 57 personas ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), vairāk nekā 200 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un daļai bērnu arī vecāki saņēmuši no projekta apmaksātus pakalpojumus 14 Kurzemes pašvaldībās. Viņa pateicās pašvaldībām, kurās projekta ietvaros jau tiek sniegti sociālie pakalpojumi, un aicināja būt vēl aktīvākiem gan sociālo pakalpojumu pieejamības veicināšanā, gan pašvaldības iedzīvotāju izglītošanā par projekta mērķgrupām un to iekļaušanos sabiedrībā.

Dalībnieki pārrunāja arī KPR DI plāna īstenošanas uzraudzības kārtību, datu avotus un formas informācijas ieguvei un plānoto procesu, tostarp ziņojuma sagatavošanai.

Tikšanās, kā ierasts, noslēdzās ar individuālām konsultācijām starp projekta partneriem un projekta vadības komandas dalībniekiem.

Pasākuma darba materiāli:

Darba kārtība Projekta „Kurzeme visiem” īstenošanas aktualitātes. Inga Kalniņa, projekta vadītāja Ventspils pilsētas un Sociālā dienesta prezentācija

Uzsāk Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu

2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) – pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.

Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.

Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un  projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai.  Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv