Category Archives: DI Kurzemē

LSM: Bērni ar īpašām vajadzībām: Ketlīna mācās patstāvību

Labklājības ministrijas īstenotās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” tapis stāsts par Ketlīnu no Ventspils un “Cimdiņu”. Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām  “Cimdiņš” bērniem  un jauniešiem nepieciešamie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek kompensēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Foto: Matiss Markovskis

Ketlīna ar vecākiem dzīvo Ventspilī, un viņas mamma Jekaterina nezina, kā tiktu galā, ja tepat blakus mājām nedarbotos atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām  “Cimdiņš”. Pateicoties vecāku ieinteresētībai, neatlaidībai un nodarbībām “Cimdiņā”, Ketlīna spēj gan pati pārvietoties pa pilsētu, gan sekmīgi mācīties, gan tikt galā ar mājdzīvniekiem un jāšanas nodarbībām.

Pa ceļam uz Ventspili klausos lekciju par saskarsmi ar cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem, un tajā īpaši tiek uzsvērts nemeklēt ciešu acu kontaktu. Tiekamies pēc Ketlīnas nodarbības viņas otrajās mājās “Cimdiņā”, kur mani sagaida desmitgadīgās meitenes neatlaidīgais acu skatiens un paziņojums, ka viņa ir satraukusies par gaidāmo interviju, bet runās ar mani tagad, uzreiz. Prātā pārliekot, ka neviens speciālistu atzinums nav simtprocentīgi precīzs, atbildu ciešajam acu skatienam, un sākam sarunāties, viena otru iedrošinādamas. Ketlīna ilgstoši apmeklējusi psihologu, un viņas spriedumi reizēm liek pabrīnīties – kā desmitgadīgs bērns tik labi spēj sevi novērtēt!

Pēc skolas uz “Cimdiņu”

”“Cimdiņā” mēs varam ierasties katru darbadienu no 13.00. Ketlīna pati nosaka, vai tiešām vēlas nākt katru dienu, mēs viņai neko neuzspiežam. Reizēm, kad skolā nav klājies viegli, meita grib palikt mājās. Vienīgais, ko nekad neizlaižam, ir kanisterapija un nodarbības ansamblī, kur viņi spēlē ritma instrumentus,” stāsta Ketlīnas mamma Jekaterina Cinciusa.

No rīta Ketlīnai ir skola. Klasē ir septiņi bērni, un teorētiski katram vajadzīgs savs mācību plāns. Bet ir tikai viens skolotājs un viens asistents reizi nedēļā, tāpēc daudz nākas mācīties mājās kopā ar mammu, toties Ketlīnai ir augstākās atzīmes.

Ketlīna vēlas par sevi izstāstīt pati.

No rīta “Cimdiņā” pakalpojumus saņem pieaugušie ar garīgiem traucējumiem, pēc tam tiek gaidīti bērni. Šajā vietā ir sajūta, ka visi tiek lutināti, jo darbinieki ir ļoti sirsnīgi. Ketlīnai ir vieglas pakāpes autiskā spektra traucējumi, un pēc individuālā izvērtējuma viņa “Cimdiņā” saņem rehabilitācijas pakalpojumus Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) projektā “Kurzeme visiem”.

“Acīmredzot “Cimdiņā” visiem patīk savs darbs. Vadītāja Ieva Sāmīte-Cērpa ir visjaukākā. Pēc nodarbībām reizēm Ketlīna nāk mājās viena – tas ir liels notikums, jo apkārtējās pasaules noteikumi viņai ne vienmēr ir viegli saprotami. Es lietotnē sekoju līdzi, kā viņa pārvietojas,” stāsta Jekaterina.

“Man jābūt uzmanīgai, jo pa ceļam mēdz būt bezmājas un piedzērušies cilvēki… Tad ir tā, ka vienkārši gribas vemt. Vienu reizi, kad es gāju uz mājām, kāds vīrietis pateica: “Kā tev iet?” Es neatbildēju un aizgāju tālāk. Es vispār nerunāju uz ielas,” piebilst Ketlīna.

Mācību stundas vecākiem

“Pagājušajā vasarā bija pirmā reize, kad Ketlīna viena bez vecākiem vai vecvecākiem devās uz bērnu vasaras nometni. Mums bija neizsakāmi bail, bet saņēmāmies un palaidām. Mūs iedrošināja “Cimdiņa” darbinieces, kuras teica, ka Ketlīna tiks galā ar visu un nometnē būs arī viņai pazīstamas meitenes no nodarbībām,” atzīst Ketlīnas mamma.

Arī no nodarbībām Ketlīna vēlas doties mājās pati.

“Ketlīna mums daudz iemācījusi. Esam arī kursos gājuši. Notiek vebināri sadarbībā ar Autisma centru. “Cimdiņš” piedāvā lekcijas, bija noorganizēta atbalsta grupa vecākiem, kuri audzina bērnus ar autiskā spektra traucējumiem. Tur bija iespēja savstarpēji padalīties ar pieredzi. Vecāki, kuriem ir lielāki bērni, pastāstīja, kā viņi tikuši galā ar konkrētām problēmām, un mēs varējām smelties idejas.

Diezgan ilgi nezinājām, ka Ketlīnai ir veselības traucējumi. Pirmais bērns, paši jauni, neko no mazuļa attīstības nesapratām. Divu gadu vecumā Ketlīna gandrīz nerunāja, bet mēs viņu aizvedām uz parasto bērnudārzu. Meitai tas izrādījās diezgan smags pārdzīvojums, viņa visu mēnesi noslimoja. Pedagogi ieteica, ka mums vajadzētu doties pie ārsta, jo bērns, visticamāk, ir nedzirdīgs, tāpēc nerunā. Braucām uz pārbaudi Latvijas Bērnu dzirdes centrā.

Ar katru konsultāciju lēnā garā sākām saprast, kas īsti notiek ar meitas attīstību. Informācija, kas par autiskā spektra traucējumiem atrodama internetā, ir izmētāta, jālīmē kopā pa gabaliņam. Devāmies uz logopēdisko grupiņu citā bērnudārzā, jo vēl nezinājām, ka Ventspilī darbojas “Cimdiņš”, bet drīz mūs atsūtīja uz šejieni. Tā jau no četru gadu vecuma te nākam,” stāsta Ketlīnas tētis Kristaps Cincius. Tagad bērniem ar funkcionāliem traucējumiem DI projektā pēc izvērtējuma pieejamas daudzas individuālas nodarbības ar speciālistiem.

“Esmu sapratusi – jo ātrāk apzinies, ka ir problēma, un sāc strādāt ar to, jo lielākus panākumus var gūt. Panākumi nozīmē – “izvilkt” bērnu līdz viņa augstāko spēju robežai. Ja bērnu ar šādiem traucējumiem pamet novārtā, jo vecāki nespēj ikdienā darboties un vest uz nodarbībām, rezultāts ir bēdīgs,” piebilst Jekaterina. Visgrūtāk ejot ar sociālajām iemaņām vienaudžu kolektīvā, jo daudzas citiem pašsaprotamas lietas Ketlīnai nav izprotamas, atzīst Jekaterina.

Ventspils “Cimdiņā” Ketlīna un viņas vecāki jūtas kā otrajās mājās.

“Braukājot pie speciālistiem, redzam arī to bērnu vecākus, kas nav gatavi atzīt problēmas. Viņiem klājas daudz sliktāk, nekā sākumā gāja mums. Pateicoties sievas pacietībai, visu, ko varējām, esam izdarījuši. Jekaterina ir pametusi savu karjeru un darbojas mājās ar Ketlīnu. Viņām nereti iet grūti, jo Ketlīna ātri kļūst dusmīga. Bet es tad neesmu klāt, jo visu dienu strādāju,” piebilst tētis.

Rudīte un Ketlīna

Kad pirms došanās uz stalli jautāju Ketlīnai, kas ir viņas labākā draudzene, uzreiz sekoja atbilde – Rudīte. Jau daudzus gadus Ketlīna reizi nedēļā apkopj savu mīļo zirdziņu un priecājas par izjādēm. Kādā brīdī, ka viņa bija pavisam maza, Ketlīnai viss bija saistīts ar zirgiem, visi apkārt bija zirdziņi un visas rotaļlietas pārvērtās par tiem. Tad vecāki izlēma, ka jāmeklē iespēja meitai satikties ar īstu zirgu, un tas izrādījās pareizs lēmums. Kas meklē, tas atrod. Jekaterina atrada Ievu, kura bija ar mieru, ka Ketlīna brauc pie viņas zirdziņa uz netālo Puzes pagastu. Ketlīna un Rudīte sapratās un kļuva nešķiramas, meitene iemācījās jāt. Daudzus gadus Ketlīnai kopā ar Ievu un Rudīti tā bija svarīgākā stunda nedēļā, kas meitenei dāvāja mieru un nosvērtību uz ilgāku laiku. Jekaterina stāsta, ka Ketlīna bijusi arī uz reitterapijas nodarbībām, bet ik nedēļu visi kopā turpinājuši braukāt uz Puzi pie Rudītes. Tur Ketlīna mācījās, ka draudzību vajag lolot un kopt. Īpaši tiem bērniem, kam jaunu attiecību veidošana neizdodas viegli un dabiski.

Ketlīna ar savām labākajām draudzenēm – Rudīti un Ievu.

*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija ERAF finansētā deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.

Raksts pārpublicēts no LSM mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/berni-ar-ipasam-vajadzibam-ketlina-macas-patstavibu.a420380/

Personas ar invaliditāti Ventspils valstspilsētā saņem vairāk pakalpojumu

Personas ar invaliditāti Ventspils valstspilsētā saņem vairāk pakalpojumu

Foto: Sociālais dienests

Projekts “Kurzeme visiem”, kura viens no mērķiem ir sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, un kurā no 2016. gada iesaistījusies arī Ventspils pilsēta, turpina nodrošināt arvien vairāk iespēju personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem saņemt savām vajadzībām atbilstošus pakalpojumus.

Lai arī Ventspilī, jau iepriekš, šīm abām mērķa grupām bija iespējams saņemt kvalitatīvus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, dalība projektā ir sniegusi papildu iespējas, turklāt vēl no šī gada marta “”Cimdiņš” savu  darbu ir uzsācis jaunās, daudz plašākās un ērtākās telpās. Ventspils valstspilsētas pašvaldība, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, atjaunoja un pārbūvēja Ventspils vecpilsētas ēku Kuldīgas ielā 4 un labiekārtoja teritoriju, lai radītu infrastruktūru jaunam dienas aprūpes centram ar divreiz lielāku  platību nekā iepriekš  – 373 m2.

Dienas aprūpes centra pakalpojumus “Cimdiņā” jau izmanto 33 personas ar garīga rakstura traucējumiem, bet kopš projekta sākuma 22 šādas personas ir saņēmušas dažādu speciālistu (fizioterapija, ergoterapija, psihologa, logopēda, sociālā darbinieka u.c.) vairākkārtējas konsultācijas. Katrai personai ar garīga rakstura traucējumiem projekta laikā vēl iespējams izmantot līdz pat 100 dažādu speciālistu konsultācijām.

Viena persona ar garīga rakstura traucējumiem saņem grupu dzīvokļa un specializētās darbnīcas pakalpojumus Siguldas novadā.

Projekta nodrošinātos pakalpojumus personas garīga rakstura traucējumiem var saņemt tikai tad, ja pirms tam ir izvērtētas individuālās vajadzības un izstrādāts atbalsta plāns, kurā noteikts, kāds atbalsts nepieciešams. Personu individuālo vajadzību izvērtēšanu neveic Sociālā dienesta darbinieki, bet īpaši sagatavota speciālistu komanda, kuru apmācību organizē Labklājības ministrija.

Savukārt 12 ģimenes, kurās ir bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, ir izmantojušas aprūpes pakalpojumu bērnam. Tas sniedz papildu atbalstu vecākiem, aprūpējot bērnu ar smagiem veselības traucējumiem. Strādājošiem vecākiem, ja bērns ir vecumā līdz 4 gadiem (ieskaitot), aprūpes pakalpojumu iespējams saņemt  līdz pat 200 stundām nedēļā, bet  ja bērns ir vecumā no 5-17 gadiem (ieskaitot) –  tad līdz 80 stundām mēnesī. Ja vecāki nestrādā, tad aprūpes pakalpojumu var saņemt līdz 40 stundām mēnesī.

Lai saņemtu šādu aprūpi, bērnam ir jābūt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, bet vajadzību izvērtēšana un  atbalsta plāns nav nepieciešami.

Jāņem gan vērā, ka šo aprūpes pakalpojumu bērnam nevar sniegt vecāki, kā arī personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērna ģimeni. Aprūpes sniedzējam jābūt cilvēkam, kuram ir darba vai personīgā pieredze saskarsmē ar personām, kurām ir invaliditāte.

Projekta finansētu dienas aprūpes centra pakalpojumu “Cimdiņā” pašlaik saņem 38 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt 5 bērni ar invaliditāti papildu dienas centra pakalpojumam ir saņēmuši dažādas individuālas speciālistu konsultācijas. Bērniem visā projekta laikā ir iespējams saņemt līdz pat 100 individuālām pakalpojuma sniegšanas reizēm, atbilstoši atbalsta plānā noteiktajam.

Projekts paredz, ka noteiktus pakalpojums var saņemt ne tikai bērni ar invaliditāti, bet arī viņu vecāki, ja bērniem ir izstrādāts atbalsta plāns, un tajā arī vecākiem ir noteikta nepieciešamība saņemt individuālas speciālistu  konsultācijas vai nodarbības. Šādu iespēju Ventspilī ir izmantojuši 16 vecāki. Visbiežāk vecāki ir saņēmuši fizioterapijas un psihologa palīdzību. Bērnu ar funkcionāliem traucējumiem likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenei pavisam ir iespējams saņemt līdz 40 pakalpojumu sniegšanas reizēm visā projekta īstenošanas laikā.

Ventspils pilsētā projektā “Kurzeme visiem” pieejamos pakalpojumus administrē Ventspils pilsētas Sociālais dienests, kur arī jāvēršas, lai saņemtu sīkāku informāciju par pieejamo atbalstu. Interesenti var zvanīt pa tālruni 28687296.  Sociālais dienests aicina ikvienu, kurš atbilst augstāk minētajiem pakalpojumu saņemšanas nosacījumiem, izmantot iespēju papildu citiem jau esošajiem atbalsta veidiem saņemt pakalpojumus no projekta ‘’Kurzeme visiem”.

Projekts tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu gandrīz 6,6 miljonu eiro apmērā īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv un ventspils.lv

 

Informacija pārpublicēta no Ventspils mājas lapas: https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/217060-personas-ar-invaliditati-ventspils-valstspilseta-sanem-vairak-pakalpojumu

LSM: Ārijas gandrīz patstāvīgā dzīve sociālajā grupu dzīvoklī Ezerē

Foto: Matīss Markovskis
 
Ārija Dīriņa dzīvo vienā no Saldus novadā nesen iekārtotajiem grupu dzīvokļiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un trīs reizes nedēļā dodas uz specializētajām darbnīcām Saldū, kur darbojas visu dienu. Gribētu vairāk izklaižu. Gribētu strādāt par naktssardzi. Gribētu, lai viņas dzīvē daudz kas būtu noticis citādi.
 

Par pašcieņu un patstāvību

Ārijas Dīriņas pašcieņa, enerģiskums un sava veida ekstravagance uzreiz piesaista uzmanību. Tiklīdz pirmo reizi sastopamies nesen atvērtajās Saldus specializētajās kokapstrādes un tekstilapstrādes darbnīcās cilvēkiem ar GRT, kas atrodas vienā ēkā ar daudzfunkcionālo rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem “Jumis”, kļūst skaidrs, ka šobrīd Ārija spēj par sevi pastāvēt. Uz nodarbībām kopš gada sākuma viņa no savas jaunās mājvietas – grupu dzīvokļa cilvēkiem ar GRT Ezerē – dodas trīs reizes nedēļā un tiek galā gan ar braucieniem, gan sadzīvi, gan pašvaldības piešķirtā mazdārziņa apkopšanu. Ārija ir pastāvīga Ezeres bibliotēkas apmeklētāja un to vien gaida, kad atsāksies balles un citas izklaides.

Izšuvumi arī ir Ārijas sirdslieta. Galvenais, lai spoži.

Tik labi neklājās aptuveni pirms septiņiem gadiem, kad pēc dzīvesbiedra zaudējuma Ārijas veselība pagalam sašķobījās. Viņa nevarēja pat paiet, nespēja ne pārtiku sev sagādāt, ne malku sanest. Nīgrandes sociālais dienests piedāvāja viņai pārcelties uz sociālo dzīvojamo māju “Rūķīši” Lutriņu pagastā. Kopš tā laika Saldus novada cilvēku, kas nonākuši grūtībās, labais gariņš – sociālās dzīvojamās mājas un grupu dzīvokļu vadītāja, sociālā darbiniece Gunta Āboliņa – tur rūpi par Āriju, kura joprojām pārvietojas ar kruķu palīdzību, bet nu jau tiek visur, kur vēlas. Ziemā no veikala vai autobusa rāpus nākusi uz jaunajām mājām, lai nevienam nav jālūdz palīdzība. Ārija vēlas pati ar visu tikt galā, jo tagad kopā ar dzīvokļa biedrēm dzīvo deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” gaitā ierīkotā pašvaldības grupu dzīvoklī cilvēkiem ar GRT, kurā pastāvīgi uz vietas nav atbalsta personāla. Grupu dzīvokļa vadītāja Gunta un sociālā darbiniece Ligita Baumeistare gan vienmēr ir sazvanāmas un bauda Ārijas pilnīgu uzticību.

Savā dzīvē

“Es gribu dzīvot tikai atsevišķi. Pirms tam “Rūķīšos” man arī bija sava istaba. Bet te ir labāk, jo Ezerē ir ambulance, aptieka, veikals, pasts un bibliotēka. Cik tieku, braucu uz Saldus specializētajām darbnīcām, kur man patīk adīt un izšūt. Te arī ir smukāks dzīvoklis, bet man svarīgākais ir, lai varu aiz sevis aizvērt un aizslēgt istabas durvis. Es ar visiem runājos, bet negribu sadraudzēties. Kad vairāk sāku ar kādu draudzēties, sanāk strīdi. Pie manis dažreiz ciemos atbrauc brālis no Tukuma rajona. Tepat netālu dzīvo sieviete, kuru jau agrāk pazinu, bet es viņu ciemos neaicinu,” stāsta Ārija.

Viņa uzsver, ka ar visu tiek galā: “Ja kaut kur eju, piezvanu un pasaku to Ligitai. Gribētu strādāt par naktssardzi, jo tāpat naktīs maz guļu, bet tad man vajag lielu suni, kuru te nevar turēt. Tā kā darbu man grūti atrast, vakaros skatos filmas vai lasu grāmatas. Eju uz bibliotēku, ņemu kriminālromānus. Vēl patīk smaga literatūra, piemēram, par Salaspils nāves nometni. Pēc tam nevaru aizmigt.”

Ezeres bibliotekāre Agrita Pilibaite zina, ka Ārija ir prasīga kliente.

Bibliotekāre Agrita Pilibaite jau pieņēmusi Āriju kā pastāvīgo apmeklētāju. “Ārija ir prasīga kliente. Viņa bijusi aktīva apmeklētāja arī Lutriņu bibliotēkā, un tas nozīmē, ka cilvēks visu mūžu ir lasījis. Ārija zina, ko vēlas, nāk bieži. Bibliotēka bija atvērta visu pandēmijas laiku. Pirms Ezeres grupu dzīvokļos ienāca cilvēki ar GRT, par to vietējie runāja gan, bet nevienam īsti nebija skaidrs, kā tas būs. Domāju, ka Ezerē vietējo iedzīvotāju attieksme ir pieņemoša. Mums šobrīd ir tukši dzīvokļi, tāpēc no Saldus pārceļas dzīvot arī daudzbērnu ģimenes, kuras izliktas no saviem mājokļiem. Svešinieku ir tik daudz, ka nepamani, vai kādam ir īpašas vajadzības. Es priecājos par katru lasītāju, par katru iedzīvotāju, jo galvenais, lai Ezerē ir cilvēki, nevis tukši mājokļi,” atzīst bibliotekāre.

Atbalsts patstāvīgai dzīvei

“Tā kā Ārijai ir atkarības, kādu laiku nesapratu, ka pieņemt lēmumus par savu dzīvi viņai traucē arī vēl citas veselības problēmas. “Rūķīšos” dzīvojām kā viena liela ģimene, tur nekas nevarēja notikt tā, lai citi nepamanītu. Nopirkto alkoholu vienkārši izlējām izlietnē. Kad Ārija pieņēma, ka te alkoholu lietot nedrīkst, pamanīju, ka viņai būtu jādodas pie psihiatra. Sanāca tā, ka Ārijai garīgus traucējumus noteica tikai pēc 50 gadu vecuma, jo pirms tam neviens par to nebija aizdomājies. Iespējams, ka tie ir bijuši jau no bērnības,” stāsta grupu dzīvokļu vadītāja Gunta Āboliņa.

Ārija nodarbojas ar rokdarbiem Saldus specializētajās darbnīcās cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Ārija pabeigusi skolu, strādājusi lauku brigādē, tad nonākusi Nīgrandē, kur izveidojušās partnerattiecības. Vai mazums tādu stāstu, kad apkārtējie pieņem – nu tāda tā Ārija ir, ko tur daudz! Ja viņa būtu saņēmusi adekvātu veselības stāvokļa izvērtējumu, medicīnisko palīdzību un atbalstu bērnībā vai jaunībā, varbūt dzīve būtu iegrozījusies pavisam citādi.

“No punkta A uz punktu B Ārija aizbrauc pati, nopērk zāles, prot saplānot savu budžetu, sakrājusi pat televizoram. Grupu dzīvokļu iemītniekiem pašiem jāmaksā rēķini, kas ne visiem ir viegli saprotams. Ārijai jālieto daži medikamenti, ko viņa tiešām dara. Šo iemeslu dēļ Ārija tika izvēlēta kā pretendente uz pašvaldības jauno grupu dzīvokli Ezerē, kas darbojas bez diennakts atbalsta. Viņa ar visu tiek galā, tikai tā brīvības sajūta, ka neviens tik ļoti vairs nepieskata, atkal ļāvusi kājai paslīdēt. Par to mums ir garas pārrunas, jo grupu dzīvoklī ir gan patstāvīga dzīve, gan arī noteikumi,” skaidro Gunta.

Balles, pucēšanās un pieņemšana

Par bērnību, savu ģimeni Ārija nerunā, uzreiz asaras acīs. Tāpat nerunā par dzīves posmu, kad zaudējusi dzīvesbiedru. Bet viņas acis iemirdzas, kad pajautāju, kas ir vislabākās lietas dzīvē. Balles un pucēšanās! “Man ir rotaslietu šūplāde, kur “tikai tēva un mātes trūkst”. Vislabākā balle bija Novadniekos, kur Ainārs Bumbieris uzstājās, – es dancoju, un viņš dziedāja,” Ārija stāsta ar aizrautību. Ballēm Ārijai vienmēr nauda bijusi sakrāta, “Rūķīšu” iemītniekiem kopā ar Lutriņu pagasta pensionāriem tās rīkoja bieži.

Kad dzīve nav tik izdevusies, kā gribētos, par dažām tēmām gribas paklusēt.

“Kruķi Āriju nekad nav atturējuši no dejošanas un rotaļās iešanas. Pulciņos, sporta pasākumos, ballēs, ekskursijās Ārija piedalījās vienmēr un visur tika pieņemta, jo viņa jau mums ir spoža personība, prot sevi pasniegt. Galvenais – viņai ir vēlēšanās darboties. Man bija grūti viņu izstumt no ierastās drošās vides uz patstāvīgāku dzīvi Ezerē, bet nu jau ir pagājis vairāk nekā pusgads un viņa ir iejutusies. Ceru, ka arī turpmāk Ārijai klāsies labi,” piebilst Gunta Āboliņa.

*Publikācija tapusi informatīvajā kampaņā par sabiedrības attieksmes maiņu pret cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem, kas palikuši bez ģimeniskas aprūpes. Kampaņas pasūtītājs ir LR Labklājības ministrija Eiropas Savienības un valsts finansētā deinstitucionalizācijas projektā.

Raksts pārpublicēts no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/arijas-gandriz-patstaviga-dzive-socialaja-grupu-dzivokli-ezere.a417825/

Liepājniekiem.lv: palielināts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtais sociālais atbalsts bērniem un pieaugušajiem

Liepājas pašvaldība jau piekto gadu realizē deinstitucionalizācijas (DI) procesa projektu ”Kurzeme visiem”, lai attīstītu jaunus, iedzīvotājiem tik ļoti nepieciešamus sociālos pakalpojumus un sniegtu papildus atbalstu Liepājā dzīvojošajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem un jauniešiem, ziņo Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve Gunta Jākobsone.

Projekta ietvaros Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests arī vasaras periodā turpināja nodrošināt projektā apmaksātus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus bērniem ar FT, viņu vecākiem un personām ar GRT. Turpinās arī jaunu infrastruktūras objektu būvniecība bērniem no ārpusģimenes aprūpes un cilvēkiem ar GRT.

Kā paredz Ministru kabineta noteikumu grozījumi, no 1.jūlija palielināts stundu skaits mēnesī aprūpes pakalpojumam bērniem ar FT no 5 līdz 17 gadiem no 40 uz 80 stundām, bērniem līdz 4 gadiem – līdz 200 stundām. Precizēta arī pakalpojuma apmaksa pēc vienotas vienas stundas likmes – 5,18 eiro stundā.

MK noteikumu grozījumi paredz no 1. jūlija palielināt rehabilitācijas reižu apjomu arī bērnu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem. Ja līdz šim ģimenes varēja saņemt četrus pakalpojumus veselības stāvokļa uzlabošanai – psihologa, atbalsta grupas, fizioterapeita un rehabilitētāja, tad tagad to klāsts būs plašāks.

Lai saņemtu pakalpojumu, vispirms Sociālajā dienestā tiek veikta ģimenes un bērnu ar FT vajadzību izvērtēšana. Projekta ietvaros Liepājā izvērtēti 79 bērni, no kuriem 64 saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, bet 40 – atkārtoti. No jauna izvērtēšanai pieteikti 11 bērni.

Kopš 2016. gada 53 bērni ar FT un viņu ģimenes saņēmuši Atelpas brīža pakalpojumu, 39 ģimenes to saņēmušas atkārtoti. Seši bērni saņēmuši Aprūpes mājās pakalpojumu līdz 10 stundām nedēļā.

Saņemti arī 53 pieteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem bērnu vecākiem, likumiskajiem pārstāvjiem un audžuģimenēm.

Kā paredz MK noteikumi, no 1. jūlija palielināts arī pakalpojumu apjoms cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT). Atkārtoti projektā var iesaistīt cilvēkus, kuriem beidzies divu gadu pakalpojumu nodrošināšanas periods. Speciālistu pakalpojumu apmaksai un individuālajam atbalstam personām ar GRT, kuras iesaistītas projektā, tagad vairs nav ierobežojumu – tie tiek kompensēti atbilstoši faktiskajām izmaksām (izņemot psihologa pakalpojumu). Katrs klients ar GRT var saņemt 100 individuālās konsultācijas (gan psihologa, gan citu speciālistu) un līdz 100 grupu nodarbību reizēm līdz projekta termiņa beigām. Līdz ar to speciālistu konsultācijas un individuālo atbalsta pakalpojumu klāsta pieejamība paplašinās un personas ar GRT tos varēs izmantot vairāk, piemēram, mūzikas terapiju, smilšu terapiju, ergoterapiju, fizioterapiju u.c.

Projekta ietvaros Liepājā izvērtētas 50 personas ar GRT. Divas personas ar GRT saņēmušas Dienas centra pakalpojumu, 20 personas – psihologa pakalpojumu.

Jūlijā papildus Sociālā dienesta darbinieki tikušies ar VSAC ”Kurzeme” filiāles ”Iļģi” un ”Aizvīķi” klientiem, kuri varētu pārcelties uz dzīvi grupu dzīvokļos Liepājā. Pavisam līdz augusta beigām plānots iepazīt 16 pilngadīgas personas ar GRT, kuras sāks pāriet uz dzīvi sabiedrībā Grupu dzīvokļos Viršu ielā 9/11. Šiem cilvēkiem projekta laikā tiks nodrošināts sociālā mentora pakalpojums, lai viņi labāk iekļautos sabiedrībā. Tāpēc paralēli notiek sociālo mentoru darba uzdevumu un pienākumu noteikumu izstrāde, lai viņi jau augusta beigās uzsāktu Kurzemes plānošanas reģiona rīkotās apmācības un septembrī sāktu darbu ar personām ar GRT.

Savukārt ERAF projekta ”Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros vasarā turpinājās būvdarbi jaunas infrastruktūras izveidei sociālo pakalpojumu sniegšanai. Ģimeniskai videi pietuvinātā mājā Salmu ielā 53 jau šoruden sāks dzīvot astoņi bērni no Bērnunama kopā ar personālu. Specializētajām darbnīcām cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20 tikko atzīmēti Spāru svētki, un to nodos ekspluatācijā līdz gada beigām. Darbnīcās būs 18 vietas, kur pieaugušie ar GRT varēs mācīties jaunas prasmes un iemaņas, lai vēlāk veiksmīgāk iekļautos darba tirgū.

Būvdarbi turpinās arī topošajos Grupu dzīvokļos Viršu iela 9/11, kur 16 personām ar GRT tiks nodrošināta mājvieta un ikdienā nepieciešamais individuālais atbalsts.

Kopumā Liepājā jaunu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidē plānots investēt aptuveni 2,6 milj. eiro pašvaldības, valsts un ERAF finansējuma.

Raksts pārpublicēts no liepājniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/palielinats-projekta-kurzeme-visiem-ietvaros-sniegtais-socialais-atbalsts-berniem-un-pieaugusajiem/

Skrundas TV: norisinās kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”

“Vienā dienā to izmainīt nevar, tāpēc kampaņas rīkojam atkārtoti,” tā saka kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” rīkotāji. Cenšoties sabiedrībā iekļaut cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, šobrīd Latvijā tiek veidoti dažādi sociālie centri, arī grupu dzīvokļi. Tomēr ne visur apkārtējie cilvēki izprot šī soļa svarīgumu.

Kampaņa ir viens no palīgiem, kas ļauj situāciju iepazīt tuvāk. Tā tiek rīkota visos plānošanas reģionos. Šodien kampaņa notika Kurzemē, Nīkrāces pagasta Dzeldā. Te ir gan dienas centrs, gan top grupu dzīvokļi. Kampaņas dalībnieki pulcējās simboliskā malkas talkā.

Nīkrāces pagasta Dzeldā esošais Dienas centrs ziemā tiek apkurināts ar malku, tādēļ ik gadu, vasarai sliecoties uz rudens pusi, te tiek sagādāti jauni malkas krājumi. Šoreiz tās sanešana šķūnītī izvērtusies simboliska. Te piestājusi Labklājības ministrijas rīkotā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”. Un talkā nākuši gan cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, gan viņu tuvinieki un sociālie darbinieki. “Mēs redzam, ka šajos projektos liela nozīme ir sabiedrības attieksmei pret līdzcilvēkiem. Kā redzam, šeit cilvēki mēģina panākt, lai cilvēkiem ir iespēja “būt”,” saka Guntis Kaldovskis, Labklājības ministrijas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta pārstāvis.

Šī ir trešā šāda kampaņa, pirmā notika 2018. gadā. Apkopojot datus pēc iepriekšējām kampaņām, iedzīvotāju skaits, kuri justos ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, audzis no 55 līdz 64%. Šī gada aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam. Saskati cilvēku, nevis diagnozi”. Viens no malkas talkas dalībniekiem ir Elmārs no Skrundas. Lai arī slimība viņam apgrūtinājusi pārvietošanos un sarunāšanos, viņš priecājas par katru iespēju palīdzēt un būt noderīgam.

Dienas centrs ir vieta, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nākt uz dažādām nodarbībām, savukārt grupu dzīvokļi vēl tiek būvēti. Tie būs gatavi iekārtošanai nākamā gada otrajā pusē. Mājvieta te būs 16 cilvēkiem. “Es ceru, ka cilvēki spēs, mēs atradīsim vislabāko veidu, kādā veidā nodrošināt šos pakalpojumus, individuāli rast, kā būt te piederīgam,” saka Anda Vītola, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Dzeldā.

Deinstitucionalizācijas projektā “Kurzeme visiem” pēc iepriekšējā novadu skaita šai reģionā iesaistījušās desmit pašvaldības. Projektu īstenošana ir dažādās stadijās, dažās jau noslēgušies, dažās vēl ir procesā. “Kuldīgas novadā iesaistījusies gan Skrunda, gan Alsunga, Kuldīga, Alsungā nenotiek. Skrunda aktīvi sniedz pakalpojumus, tad ir infrastruktūra,” saka Liene Jūrmale, Kuldīgas attīstības aģentūras projektu vadītāja.

Kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze” tiek rīkota visos plānošanas reģionos.

Pateicamies Skrundas televīzijai par dalību pasākumā un aicinām noskatīties sagatavoto stāstu par pasākuma norisi:

Raksts pārpublicēts no RETV mājas lapas: https://www.retv.lv/raksts/norisinas-kampana-cilveks-nevis-diagnoze

Ventspils novada Ugālē attīsta grupu dzīvokļus

Ventspils novadā deinstitucionalizācijas ietvaros noslēdzies projekts- “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide Rūpnīcas ielā 6 Ugāles pagastā Ventspils novadā”, kur ar Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstu, pārbūvējot 8 dzīvokļus daudzdzīvokļu mājā, izveidoti grupu dzīvokļi. Plānots, ka pirmie iemītnieki šeit varētu pārcelties jau šī gada septembrī.

Stāsta Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks: “Mēs piedalījāmies deinstitucionalizācijas projektā, un šī projekta ietvaros mums Ugālē, Rūpnīcas ielā 6, tika izveidoti 8 dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri paši var sevi aprūpēt. Tika izveidotas arī servisa telpas, kur sociālajam dienestam var būt kāds aprūpētājs, kas sniedz atbalstu šiem cilvēkiem.”

Viņu papildina Inta Rudbaha, Ventspils novada Sociālā dienesta vadītāja, piebilstot: “Projekts iesākās jau 2017.gadā, kad tika aptaujāti cilvēki, lai noskaidrotu vajadzību pēc šī pakalpojuma, kā arī vajadzību pēc atbalsta kopumā. Tika saņemti 10 iesniegumi, personas ar garīga rakstura traucējumiem tika izvērtētas, un grupu mājas pakalpojums bija nepieciešams 4 personām.”

Nama pirmajā stāvā ir izremontēti 5 dzīvokļi, savukārt otrajā stāvā – 3 dzīvokļi. Tie ir arī pilnībā aprīkoti – ar mēbelēm, aizkariem un citu nepieciešamo. Pilnīgi jaunu un estētisku vizuālo tēlu ir ieguvušas arī abu stāvu kāpņutelpas. Pirmajā stāvā telpas ir piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Papildu uzstādīts arī pacēlājs, kas nodrošina piekļuvi visiem ēkas stāviem.

Šis ir nozīmīgs projekts, jo arī cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir jāiekļaujas sabiedrībā. Arī I.Rudbaha norāda: “Mums ir jāiet uz priekšu, lai cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem pieņemtu pilnībā. Viņi jau dzīvo mūsu vidū, tikai šobrīd ir radīts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešams sociālais pakalpojums. Šeit viņi varēs saņemt sev nepieciešamo atbalstu – būs cilvēki, kuri viņiem palīdzēs ikdienā, attīstot viņu prasmes, palīdzot meklēt darba iespējas. Tāpat arī izveidotas kopējās telpas, kur visiem grupu dzīvokļu iedzīvotājiem kopā tikties un darboties.”

Plašāka informācija Kurzemes Televīzijas sižetā:

Informācija pārpublicēta no Kurzemes Televīzijas Youtube kanāla: https://www.youtube.com/user/kurzemestv

 

Kurzemē saskarsmes prasmes pilnveidojuši vairāk nekā 200 vispārējo pakalpojumu sniedzēju

Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajās apmācībās par saskarsmi ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērniem ārpusģimenes aprūpē savas zināšanas papildinājuši kopumā 239 kurzemnieki. Apmācību ciklā – vienās klātienes apmācībās un sešās tiešsaistes apmācībās – piedalījās dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

“Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Tāpēc organizējām apmācības kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem – biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķa grupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Apmācību dalībniekiem bija iespēja kopā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem uzzināt vairāk par deinstitucionalizācijas procesa norisi un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību Latvijā, lai nepieciešamais atbalsts būtu pieejams tuvāk dzīvesvietai. Kopā ar Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem apmācību dalībnieki uzzināja par deinstitucionalizācijas ietvaros pieejamajiem projekta “Kurzemes visiem” sociālajiem pakalpojumiem un Kurzemes reģiona pašvaldībās topošo infrastruktūru nepieciešamā atbalsta sniegšanai saviem iedzīvotājiem – projekta “Kurzeme visiem” mērķa grupām. Savukārt ar sociālās nozares ekspertiem apmācību dalībnieki pilnveidoja zināšanas un saskarsmes prasmes par šobrīd galvenajām deinstitucionalizācijas procesa mērķa grupām – ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” par cilvēkiem ar GRT, ar Latvijas Bērnu bāreņu fondu par bērniem ar FT un ar Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” par bērniem no ārpusģimenes aprūpes.

“Kaut arī COVID-19 radītie ierobežojumi mainīja sākotnējos plānus un pēc pirmo klātienes apmācību norises Saldū pērnajā gadā šogad vēl 6 apmācības organizējām tiešsaistē, pēc visām apmācībām no to dalībniekiem saņēmām ļoti labas atsauksmes. Dalībnieki norādīja, ka iegūtās zināšanas ne tikai paplašināja redzesloku un izpratni par cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes, bet arī tika iegūti daudz vērtīgu padomu ikdienas saskarsmes uzlabošanai. Pateicamies ikvienam par dalību apmācībās, kā arī Labklājības ministrijai un sociālās jomas ekspertiem par augstvērtīgo apmācību  saturu un norisi. Apmācības un izpratnes veicināšana par cilvēku dažādību ir viens no nozīmīgiem ieguldījumiem, lai mūsu sabiedrība kopumā kļūtu atvērtāka un iekļaujošāka – lai ikviens tajā varētu justies pieņemts,” piebilst S.Miķelsone Slava.

Vispārējo pakalpojuma sniedzēju apmācības par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un situācijām, ar kādām varētu saskarties attiecībā uz cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes, rīkoja  biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Nodibinājums “Latvijas Bērnu bāreņu fonds” un Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze” sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju. To mērķis bija informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz dažādajām šajā procesā iesaistītajām mērķauditorijām, veicinot to pieņemšanu gan dažādos kolektīvos, gan sabiedrībā kopumā.

Interesenti aicināti uz apmācībām tiešsaistē par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē

Šī gada 8.jūlijā tiešsaistē notiks apmācības par saskarsmi ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, ko  projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizē Profesionālo audžuģimenu apvienība “Terēze”. Apmācību mērķis ir atvērt telpu diskusijai par ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem. Apmācības vadīs Profesionālo audžuģimeņu apvienības “Terēze” vadītāja Ārija Martukāne.

Apmācības ir bez maksas un uz tām ir īpaši gaidīti pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu pārstāvji (t.sk. speciālie pedagogi un sociālie pedagogi), interešu izglītības (t.sk. pašvaldību izglītības pārvalžu) speciālisti un citi izglītības iestāžu pārstāvji, kas strādā ar ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, bāriņtiesu darbinieki, policisti, tirdzniecības un pakalpojumu, sabiedriskā transporta, tūrisma un kultūras  un jomā strādājošie, kā arī citi vispārējo pakalpojumu sniedzēji. Papildu norādām, ka šo apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

Norises laiks: 2021.gada 8. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Norises vieta: tiešsaiste, Zoom platforma

Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 6.jūlijam: aizpildot anketu tiešsaistē (pievienotais QR kods ved uz to pašu anketu)

Pieteikties apmācībām

Informējam, ka dalībnieku skaits seminārā ir ierobežots, tāpēc reģistrācija pasākumam nenozīmē automātisku dalību pasākumā. Visi interesenti 7.jūlijā saņems informāciju par dalību pasākumā un apstiprinātajiem dalībniekiem tiks nosūtīta piekļuves saite.

Vispārējo pakalpojumu sniedzēju apmācības par deinstitucionalizācijas procesu un situācijām, ar kādām tie varētu saskarties vispārējo pakalpojumu sniegšanas procesā attiecībā uz bērniem ārpusģimenes aprūpē rīko Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju.

To mērķis ir informēt Kurzemes reģiona vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz bērniem ārpusģimenes aprūpē. Kopā uzzināsim, kā bērniem, kuri atrodas ārpusģimenes aprūpē, palīdzēt integrēties un justies pieņemtiem sabiedrībā.

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!

Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes nododas piedzīvojumiem integratīvā vasaras nometnē

no 18. līdz 20. jūnijam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 12 Kurzemes reģionā dzīvojošās ģimenes ar  9 – 15 gadus veciem bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, piedalījās bezmaksas sociāli integrējošā vasaras diennakts nometnē “Kurzemes piedzīvojums”. Nometnes laikā ģimenēm bija iespēja piedzīvot trīs lieliskas dienas, kas bija piepildītas jaunām zināšanām un prasmēm, sevis pašatklāšanu, radošumu, jautrību, smiekliem un jaunām draudzībām.

Kā norāda nometnes rīkotāji “Palīdzēsim.lv”: “Trīs nometnes dienas ir šķietami īss laika sprīdis, taču pārliecinājāmies par to, ka trijās dienās var: iegūt jaunus draugus, gūt jaunu pieredzi, atrast, domubiedrus, iziet no komforta zonas, iemācīties jaunas prasmes un piedzīvot iespējams neizjustas emocijas!  Paldies Kurzemes plānošanas reģionam par lielisku projektu – “Kurzeme visiem”! Vienmēr uzsveram, ka Palīdzēsim.lv spēks un enerģija slēpjas brīnišķīgajos brīvprātīgajos palīgos, tāpēc liels paldies jums visiem!”

Nometnes pirmajā dienā dalībnieki iepazinās, nododoties dažādām saliedēšanas aktivitātēm. Visas ģimenes izveidoja arī mākslas kopdarbu par savu vasaru. Vēlāk vecāki piedalījās mākslas terapeita nodarbībā, savukārt bērniem bija iespēja piedalīties izglītojoši izklaidējošā fizikas eksperimentu šovā ar mācību elementiem.

Nometnes otrajā dienā ar bērniem tika veidotas krāsu smiltis, viņi arī devās pārgājienā, baudīja sportiskas aktivitātes un burbuļojās. Savukārt mammas izzināja ABA terapijas pamatus un improvizēja kopā ar Mārci Viļumu. Pēcpusdienā, saliedējot ģimenes, notika orientēšanās Pelču muižas apkārtnē, kas deva iespēju ģimenēm izzināt vietējo kultūrvēsturi un baudīt skaisto vidi.

Nometnes trešā un pēdējā diena tika pavadīta jautrās un “atsvaidzinošās” stafetēs un  radot mākslas kopdarbu. Nometne “Kurzemes piedzīvojums” noslēdzās ar ballīti, kurā nu jau par draugiem kļuvušie nometnes dalībnieki ieguva lieliskas emocijas un enerģijas lādiņu turpmākajiem darbiem un aktivitātēm.

Nomentē viesojās arī Skrundas TV komanda un aicinām caur viņu acīm ielūkoties nometnes “Kurzemes piedzīvojums” norisē!  Kā stāsta “Skrundas TV”: “Trīs piepildītas dienas ar jaunām zināšanām, prasmēm, jautrību un smiekliem. Viduskurzemes pamatskolas – attīstības centrā audžuģimenes un ģimenes ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, izdzīvoja bezmaksas sociāli integrējošo vasaras nometni “Kurzemes piedzīvojums”.”

Pateicamies Kurzemes reģiona ģimenēm par atsaucību un dalību nomentē, kā arī “Palīdzēsim.lv” komandai par nometnes organizēšanu un sadarbību!

Izsludinām papildu apmācības kurzemniekiem saskarsmei ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē

Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros jūlijā izsludina pieteikšanos papildu apmācībām, lai sniegtu iespēju saskarsmes prasmju pilnveidošanai ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem ārpusģimenes aprūpē. Uz tām ir īpaši gaidīti dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, darba devēji vai to asociācijas, bibliotekāri, sabiedriskā transporta vadītāji, pastnieki, kultūras, sporta, atpūtas centru darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti. Apmācību mērķauditorijā šoreiz neietilpst veselības aprūpes pārstāvji, piemēram, ģimenes ārsti, pediatri.

Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Apmācības tiek organizētas kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem – biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķgrupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē. Uz apmācībām īpaši gaidīsim tos kurzemniekus, kuri darba ietvaros ik dienas sazinās ar cilvēkiem no dažādām mērķa grupām.

Apmācību ciklā jūnijā jau notikušas 3 apmācības un, ņemot vērā kurzemnieku interesi par šo iespēju, kā arī tēmas aktualitāti, tiks rīkotas papildu apmācības: par saskarsmi ar bērniem ārpusģimenes aprūpē notiks 8.jūlijā, ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – 16.jūlijā, savukārt ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – 21.jūlijā. Interesentiem ir iespēja pieteikties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv gan uz visām trim apmācībām, gan uz sev aktuālākajām tēmām. Par dalību apmācībās visi dalībnieki saņems apliecību.

Atgādinām, ka dalībnieku skaits apmācībās ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk. Apstiprinātie dalībnieki saņems informāciju par dalību un piekļuves saiti. Lielas intereses gadījumā tiks apsvērta iespēja rīkot papildu apmācības.

Apmācības par bērniem no ārpusģimenes aprūpes:

Norises laiks: 2021.gada 8. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Apmācību nodrošinātājs: Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”, tās vadīs apvienības vadītāja Ārija Martukāne.

Pieteikšanās dalībai apmācībās līdz 6.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Pieteikties apmācībām

Apmācības par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem:

Norises laiks: 2021.gada 16. jūlijs no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Apmācību nodrošinātājs: biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, tās vadīs biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis.

Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 14.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Pieteikties apmācībām

Apmācības par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem:

Norises laiks: 2021.gada 21.jūlijs no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Apmācību nodrošinātājs: Latvijas Bērnu bāreņu fonds, tās vadīs Ilze Dreifelde, Mg.psych., mg.sc.sal., sert. psiholoģe, mākslas terapeite, supervizore, kā arī vieslektore vairākās augstskolās.

Pieteikšanās dalībai apmācībās: līdz 19.jūlijam, aizpildot anketu tiešsaistē.

Pieteikties apmācībām

Aicinām pieteikties pēc iespējas drīzāk!