Category Archives: DI Kurzemē

Noslēdzas deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami paplašinot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Kurzemes reģionā

2023. gada beigās noslēdzas Kurzemes plānošanas reģiona, pašvaldību un valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” kopīgi īstenotais deinstitucionalizācijas projekts “Kurzeme visiem”, ievērojami palielinot ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīves vietā cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros kopumā septiņu gadu laikā infrastruktūras izveidē un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšanā un nodrošināšanā investēti vairāk nekā 18 miljoni eiro. Projekta kompensētus sociālos pakalpojumus kopumā saņēmuši 265 cilvēki ar GRT, 418 bērni ar FT un 250 bērnu ar FT vecāki. Tika izvērtētas arī projektā iesaistīto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT vajadzības, lai izstrādātu individuālu sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu. Ar projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sniegtu atbalstu no valsts sociālās aprūpes centra uz dzīvi sabiedrībā pārgājuši un daudz patstāvīgāku dzīvi grupu dzīvokļos uzsākuši 37 cilvēki ar GRT.

Projekta noslēguma video, kas tapis 2023.gada decembrī sadarbībā ar jauniešu multimediju studiju “Frekvence”

“Septiņus gadus Kurzemes plānošanas reģions kopā ar pašvaldībām ir strādājis, lai veidotu un nodrošinātu jaunus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk cilvēku ar GRT, bērnu ar FT un viņu vecāku dzīvesvietai. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībā un nodrošināšanā Kurzemes reģionā ieguldīti vairāk nekā 7,9 miljoni eiro, no kā 6,7 miljoni ir Eiropas Sociālā fonda finansējums un 1,2 miljoni valsts līdzfinansējuma. Savukārt infrastruktūras izveidei sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai ieguldīti 10,14 miljoni ERAF, pašvaldību un valsts līdzfinansējuma. Tā rezultātā visās Kurzemes reģiona pašvaldībās ir sniegti projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi un tapušas kopumā 27 jaunas pakalpojumu sniegšanas vietas. Priecājos par katru bērnu ar FT, viņa vecāku un pieaugušo ar GRT, kuram kopīgi esam radījuši iespēju  – attīstīt un papildināt sociālās prasmes un iemaņas, saņemt sociālo rehabilitāciju, saturīgi pavadīt laiku, apgūt jaunas zināšanas tuvāk dzīvesvietai vai pat iegūt savu mājvietu, kur, saņemot atbalstu, dzīvot daudz pilnvērtīgāk,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Lai veicinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, projekta ietvaros tika izstrādāts “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns”, kā ietvaros tika plānota un Kurzemes pašvaldību īstenota jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai bērniem ar FT un viņu vecākiem, cilvēkiem ar GRT, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Kopumā Kurzemes reģionā bērniem ar FT un viņu vecākiem tapuši divi dienas aprūpes centri (Kuldīgā un Ventspilī) un divi sociālās rehabilitācijas centri (Aizputē un Saldū). Dienas aprūpes centrs ir vieta, kur tiek nodrošināti sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, sociālo prasmju attīstība, izglītošana un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās funkcionēšanas spēju uzturēšanai un atjaunošanai nepieciešamo sociālo rehabilitāciju.

Cilvēkiem ar GRT izveidoti seši dienas aprūpes centri (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā (2), Priekulē, Talsos, Ventspilī), kur saturīgi pavadīt laiku, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes, lai spētu labāk iekļauties sabiedrībā. Lai mācītos darba dzīves ritumu, jaunas prasmes un iemaņas, kas ļautu veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, Kurzemes reģionā dzīvojošie cilvēki ar GRT varēs apmeklēt piecas specializētās darbnīcas (Kuldīgas novada Dzeldā, Kuldīgā, Liepājā, Priekulē, Saldū).  Kurzemes reģionā izveidoti arī deviņi grupu dzīvokļi (Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā, Kuldīgas novada Dzeldā (2), Kuldīgā, Liepājā, Saldus novada Ezeres, Lutriņu un Pampāļu pagastos, Ventspils novada Ugālē). Grupu dzīvoklis ir mājvieta cilvēkiem ar GRT, kur tiek nodrošināts individuāls ikdienā nepieciešamais atbalsts.

Bērniem no ārpusģimenes aprūpes Kurzemes reģionā tapuši trīs ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi – divi Liepājā un viens Ventspilī. Šajos pakalpojumos bērniem un jauniešiem būs iespēja daudz ģimeniskākos apstākļos apgūt ikdienā nepieciešamās prasmes un iemaņas, saņemt aprūpes speciālistu atbalstu un iegūt vietu, ko varētu saukt par savām mājām.

“Aiz katra liela darba, sasniegta rezultāta, izveidota un sniegta sociālā pakalpojuma ir cilvēki, kuri ir gatavi plānot, radīt, ieguldīt savu laiku un enerģiju, lai kaut pa mazam solītim nokļūtu līdz mērķim. Paldies ikvienam, kurš iesaistījās projekta “Kurzeme visiem” īstenošanā, jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā! Pateicoties Jums, esam spēruši pirmos soļos deinstitucionalizācijas procesā, lai mazinātu institūcijās pakalpojumus saņemošo cilvēku skaitu Kurzemē,” piebilst S.Miķelsone  – Slava.

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veiktas arī citas izglītojošas un uz ieļaujošākas sabiedrības veidošanu mērķētas aktivitātes. Projekta ietvaros rīkotas 14 integratīvas nometnes gan bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, gan bērniem no ārpusģimenes aprūpes un ģimenēm, kas varētu kļūt par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm vai adoptētājiem. Kopumā nometnēs dažādām aizraujošām aktivitātēm piepildītu laiku, apgūstot arī jaunas prasmes un iemaņas, pavadījuši 445 dalībnieki, tostarp 139 ģimenes.  “Sarunu vakaros” un individuālās konsultācijās izglītoti 157 potenciālie aizbildņi, audžuģimenes un adoptētāji. Projekta ietvaros savas zināšanas papildinājuši arī 89 sociālās jomas speciālisti – sociālās aprūpes centru darbinieki un sociālie mentori. Par saskarsmi ar cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem izglītoti 1200 Kurzemes reģiona skolēni un skolotāji, kā arī 239 dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji no Kurzemes reģiona, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.

Tāpat projekta ietvaros notikuši dažādi pasākumi, pieredzes apmaiņas braucieni, kā arī gatavoti dažādi materiāli un video sabiedrības informēšanai un izglītošanai gan par projektu “Kurzeme visiem”, gan tā mērķgrupām – bērniem ar FT un viņu vecākiem, pieaugušajiem ar GRT un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Plašāk ar deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru var iepazīties Kurzemes plānošanas izveidotajā brošūrā Jauna infrastruktūra Kurzemē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai”.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem” tika īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinēja Labklājības ministrija, un to īstenoja visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

 

Liepājā atklāts otrs ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem

Liepājā, Kuldīgas ielā 20 – vietā, kur vēl pagājušā gada vasarā atradās aizaugusi pļava, pirms Ziemassvētkiem ekspluatācijā nodota Liepājas Sociālais dienests Bērnu atbalsta centra “ Dzintari” otrā dzīvojamā māja. Uz šo glīto vienstāva māju jaunā gada sākumā pārcelsies astoņi bērni no ārpusģimenes aprūpes, kuri šobrīd dzīvo trīs dzīvokļos Viršu ielā 9/11, lai kopā ar atbalsta personālu turpinātu dzīvi ģimeniskai videi pietuvinātos apstākļos. Gada nogalē mājā tika veikti pēdējie mēbeļu un aprīkojuma uzstādīšanas darbi. Dzīvojamā māja Kuldīgas ielā 20 kā pakalpojumu sniegšanas vieta šonedēļ reģistrēta arī Labklājības ministrijas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Līdz ar to noslēgusies bērnu atbalsta centra “ Dzintari” pastāvīga izvietošana divās dzīvojamās mājās, no kurām viena jau kopš 2022. gada vasaras ir apdzīvota Salmu ielā 53.

Dzīvojamā ēka projektēta, ievērojot pasīvās ēkas standartus un paredzot kopējo enerģijas patēriņu ne lielāku par 120 kWh/m2. Ēkas apsildei un karstā ūdens sagatavošanai tiks izmantots ģeotermālais siltumsūknis. Ēkas un teritorijas labiekārtojuma risinājumi ir pielāgoti cilvēkiem ar kustību traucējumiem, nodrošinot piekļuvi visām ēkas telpām.
Dzīvojamās ēkas platība ir aptuveni 230 m2. Teritorijā uzbūvēta arī saimniecības ēka 43,4 m2 platībā. Labiekārtota teritorija – izbūvēti laukumi un gājēju ceļi ar betona bruģakmens segumu, koka žogs ar automātiski bīdāmiem vārtiem iebraucamajam ceļam un manuāli veramiem gājēju vārtiem, apstādījumi un smilšu seguma rotaļu laukums ar rotaļu iekārtām. Darbus objektā veica būvniecības firma SIA “A-J Energobūve”, būvuzraudzību nodrošināja Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Euro Lux” un autoruzraugs – SIA “Livland Group”.
Māja uzbūvēta darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt pakalpojumu infrastruktūru bērnu aprūpei ģimeniskā vidē un personu ar invaliditāti neatkarīgai dzīvei un integrācijai sabiedrībā” 9.3.1.1. pasākuma “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai” ietvaros, realizējot projektu Nr.9.3.1.1/19/I/033 “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai”.
Kopējās būvdarbu izmaksas bija 633 122,63 eiro (bez PVN), aprīkojuma un mēbeļu nodrošināšanas kopējās izmaksas sastādīja 37 941,84 eiro (bez PVN).

Talsu Vēstis: «Iespēju namiņā» viesojās projekta «Kurzeme visiem» dalībnieki un pārstāvji

/Foto: Edgars Lācis/

14. decembrī «Iespēju namiņā» Mīlenbaha ielā 20 ieradās Kurzemes pašvaldību pārstāvji, lai iepazītos ar tā darbību un dalītos pieredzē par sociālo pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

«Iespēju namiņā» viesojās sociālo dienestu speciālisti, attīstības un projektu nodaļu darbinieki, valsts sociālās aprūpes centra «Kurzeme» darbinieki un Kurzemes plānošanas reģiona un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ciemiņus laipni sagaidīja sociālā darbiniece Inga Andersone — viena no centra darbinieku komandas nozīmīgajiem un neatsveramiem komponentiem, kura izstaro sirsnību, pieņemšanu un prieku. Viņa pastāstīja, ka nams klientiem durvis vēris šī gada 1. jūnijā. Tas piepildījis un attaisnojis cerības ar lielu uzviju.

«Mums ir izveidojusies ģimeniskas vides gaisotne, un ir daudzi labi rehabilitācijas pakalpojumi. Šis centrs paredzēts 15 klientiem, bet, ņemot vērā, ka ir tādi cilvēki, kuri nenāk katru dienu, kopumā apmeklētāju skaits ir lielāks. Jā, dzīvīgi šeit ir nepārtraukti. Mums bija atvērto durvju dienas, un visi, kas te atnākuši tikai paskatīties, arī palikuši.

Klienti no rīta ierodas un brokasto. Desmitos ir kāds rehabilitācijas pakalpojums vai nodarbības. Pēc tam ir pusdienas. Ēdienreizes vienmēr ir jauka kopā būšana un sadraudzība. Kā jau vienmēr — visas labākās lietas notiek virtuvē (smejas). Esam cepuši pīrādziņus, picas, kēksiņus. Viņi, piemēram, iemācās, kā gatavojas svētkiem, kas rada prieku. Pēc tam seko pēcpusdienas nodarbības, kad zīmē, līmē, veido un visādi citādi jauki pavada laiku. Ir arī brīvie atpūtas brīži. Visu dienu aktīvi darboties kādam ir par grūtu, jo cilvēki ir ar dažādām spējām un prasmēm, uztveri. Kādi pēc pusdienām aiziet pagulēt diendusu. Mums šim nolūkam ir atpūtas istaba,» pauda sociālā darbiniece.

«Iespēju namiņa» virtuvē, kā jau visās virtuvēs, notiek pašas interesantākās nodarbes. /Foto: Edgars Lācis/

Viņa parāda skaisti izrotāto egli, ko izdekorējuši namiņa klienti no pašizgatavotiem dabīgo materiālu rotājumiem. «Paši grieza, paši kaltēja un paši rotāja. Viss ir ar pievienoto vērtību. Jā, nevaru noliegt, ka iedodam brīvbrīžus arī ģimenēm, jo viegli var izdegt un izsīkt nepārtrauktās rūpēs,» atklāja Inga Andersone.

Liels atbalsts arī viens otram

Centra sociālā darbiniece dalījās savos vērojumos, ka «Iespēju namiņa» klienti veido vienu veselumu. «Viņi viens par otru rūpējas un uzmana. Rehabilitācijas pakalpojumi centriņa klientiem ir trīsreiz nedēļā. Trešdienās nemainīgi ir fizioterapija, bet otrdienās un ceturtdienās ir nodarbību cikli ergoterapijā, logopēdijā, audiologopēdijā, mūzikas terapijā, kanisterapijā. Reizi nedēļā visi dodas uz «Brīnumiņu» uz sensoro un sāls istabu. Šiem ļaudīm ļoti svarīgi ir draudzēties. Kāds kaut ko nevar pateikt ar vārdiem, bet parāda citādāk. Ja kaut kas nepatīk vai ļoti, ļoti patīk, to redz pēc emocijām. Mums ir klienti, kuri nāk katru dienu un ļoti priecājas par šo iespēju. Kādiem liekas, ka šī ir skoliņa. Es vairākkārt esmu teikusi — man šķiet, ka viņi vairāk ir iedevuši mums nekā mēs viņiem. Es jūtu, kā caur šiem klientiem man pašai mainās vērtības,» pārdomās dalījās sociālā darbiniece Inga Andersone.

Namiņā ciemojušies arī sociālās kampaņas «Iekāp otra kurpēs» dalībnieki, kad skolēni no mazajām klasēm pavadījuši laiku kopā ar centra klientiem, spēlējot spēles. «Man liekas, ka ir ļoti vērtīgi parādīt jaunajai paaudzei, ka mēs esam dažādi un ir arī šādi cilvēki. Un to, cik svarīgi ir viņus pieņemt,» atzina Inga.

Citu iestāžu pieredze ir tā, kas dod jaunas idejas pašiem, tāpēc ciemošanās vienam pie otra ir tik vajadzīga. /Foto: Edgars Lācis/

Mēs dodam, un viņi grib dot

Neviens «Iespēju namiņa» darbinieks neskaitot, kas katram jādara, jo visi kā komanda darbojas kopā. «Šeit ir kā ģimenē — ja vajag, viens otram palīdz un pastutē. Ir svētku laiks, un visiem svētku pasākuma dalībniekiem bija mēģinājums. Cik ļoti viņi cenšas! Spējas un varēšana viņiem ļoti atšķiras. Cik sirsnīgi bija skatīties, kā kāds svarīgi sariktēja, kur otram vajadzētu stāvēt. Šeit klienti ir pilngadīgas personas. Visbiežāk ģimenē galvenais aprūpētājs ir mamma. Ir tādi, kuriem tuvinieku īsti nav. Tāpēc forši, ka viņiem esam mēs. Kā jau teicu — esam kā ģimene. Ir šī piederības sajūta. Mēs dodam, un viņi grib dot. Grib, piemēram, pacienāt ar konfektēm un cepumiem. Vēlme dalīties ir tik vajadzīga!» pastāsta sociālā darbiniece Inga, bilstot arī par svarīgo kalendāru pie sienas, kurā atzīmēti jubilāri un vārdu dienu gaviļnieki. Smaidīgais Mārtiņš gaidot savus svētkus jau pusgadu iepriekš. Inga redz, cik ļoti «Iespēju namiņš» ir vajadzīgs, un īpaši priecājas par logopēdes nodošanos un vēlmi palīdzēt, kas vainagojusies rezultātiem.

Tikai kopā esam spēks

decembra vizītē «Iespēju namiņā» dzirdams, ka šāda ciemošanās vienam pie otra ir lieliska pieredzes apmaiņa, kurā smelt arī jaunas idejas.

«Kad kovidlaikā bija aizliegts darboties, notika vairāku centru sadarbība un nopietna runāšana ar Labklājības ministriju. Sapratām, ka bīstamāk ir klīst pa veikaliem un pilsētu, kur viegli saslimt, nekā turpināt darbu centros. Mēs apvienojāmies un guvām panākumus. Tikai kopā mēs esam spēks,»

atzina Maija Agatina, kura Liepājā vada dienas aprūpes centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem un arī specializētās darbnīcas.

Savukārt projekta «Kurzeme visiem» vadītāja Sandra Miķelsone-Slava pastāsta, ka ideja par projektu dzimusi jau tālajā 2014. gadā. Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu deinstucionalizācijas īstenošanai ar domu, lai šie cilvēki maksimāli dzīvotu sabiedrībā kā jebkurš cits. «2015. gadā tika izlemts, ka šis process aizsāksies ar pieciem projektiem. Te nu mēs esam «Iespēju namiņā», kurā, pateicoties šim projektam, arī sniegti dažādi pakalpojumi, kuri pašvaldībai tika apmaksāti no mūsu puses. Šī ir vairāku pušu sadarbība, kad padomāts gan par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem,» pauda projekta vadītāja.

Informācija pārpublicēta no ReTalsi portāla: https://retalsi.lv/iespeju-namina-viesojas-projekta-kurzeme-visiem-dalibnieki-un-parstavji/

Liepajniekiem.lv: Ainārs Bunka: Visu turpināt nav iespējams

Pirms septiņiem gadiem aizsāktais vērienīgais projekts “Kurzeme Visiem” tuvojas finiša taisnei. Tā laikā izveidoti vairāki atbalsta punkti un pakalpojumi, kas piemēroti bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem (GRT). Kas notiks tālāk?

Intervija ar Liepājas Sociālā dienesta direktora vietnieku Aināru Bunku.

– Kāda ir situācija šobrīd?

– Šobrīd tiek sperti pēdējie soļi, lai deinstucionalizācijas process noslēgtos kā Liepājā, tā citviet Latvijā.

Šo gadu laikā, izveidotas četras jaunas infrastruktūras: bērnu atbalsta centrs “Dzintari”, specializētās darbnīcas T. Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11, kas paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).

Līdz gada beigām atvērsim arī bērnu atbalsta centru Kuldīgas ielā 20.

Viss iesāktais tika veiksmīgi arī pabeigts.

Runājot par pakalpojumiem, ko saņēma bērni, bērnu likumiskie pārstāvji un personas ar GRT, jau uzsākot visus šos procesus rēķinājāmies, ka šādā apjomā tas iespējams vien projekta laikā.

– Kas gaidāms turpmāk?

– Pašvaldība strādā pie tā, lai varētu nodrošināt atsevišķus pakalpojumus.

Kā piemēram, Liepājas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, ir finansiāls atbalsts no pašvaldības, kas nemainīsies un paliks.

Ministrijai ir dažādās idejas tālākām iespējām un konkursiem, kas savā ziņā būtu turpinājums iesāktajam, lai gan

skaidri zināms, ka tādā apjomā kā līdz šim tas vairs nebūs iespējams.

Lai gan Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ik pa laikam tiek veikti grozījumi, kas aizvien pozitīvāk vērsti uz klientu, spējot piedāvājot plašāku un vērienīgāku pakalpojumu apjomu.

Protams, ir idejas par dažādiem jauniem pakalpojumiem, bet par to runāsim budžeta griezumā atkarībā no tā, kādas iespējas mums būs. Veidot ko jaunu, vai pārtaisīt, pārstrukturizēt esošo.

– Kāpēc bija tik lielas bažas – kas būs tālāk?

– Nedaudz pārsteidza tas, ka vairākās pašvaldībās valdīja neskaidrība par to, kas notiks, kad projekts beigsies, kurš rūpēsies par šīm jaunizveidotajām institūcijām.

Lai gan pašā sākumā bija teikts, ka pēc projekta beigām šo rūpi uzņemas pašvaldības, attiecīgi pašvaldībai jāuztur gan pati infrastruktūra, gan tās uzturēšana – apkure, komunālie maksājumi, viss pārējais.

Liepājā īsti tāda apjukuma nebija, bija skaidrs, projekts beidzas, un pašvaldība nodrošina infrastruktūru tālāk.

Saprotam, ka arī citi sniegtie pakalpojumi klientiem un viņu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir ļoti nepieciešami,

tomēr jau pirms projekta visiem bija skaidrs, ka pašvaldība saviem spēkiem ko tādu apmaksāt pilnā apmērā nespēs.

– Vērienīgākais sasniegums?

– Šīs jaunizbūvētās infrastruktūras Liepājā.

Lai arī tās joprojām nav tik lielā apjomā kā būtu nepieciešams, tomēr tas ir nozīmīgs solis – parādīt, ka šie pakalpojumi, kas agrāk tika sniegti institucionālā formā, daudziem cilvēkiem kopā lielās telpās, var tikt sadalīti mazākās vietās, kas vairāk pietuvinātas ģimeniskai videi, un ir draudzīgākas un mājīgākas mūsu klientiem. Tas ir galvenais.

– Kas ir nākamais, kur īpaši jāpievērš uzmanība un līdzekļi?

– Zinot visu problēmu loku, Sociālajā sfērā finanses un attīstība būs nepieciešama vienmēr.

Aktualitāte, ko redzam mēs un uz ko norādījusi arī Labklājības Ministrija – infrastruktūras pielāgošana personām ar īpaši smagu invaliditāti.

Tas ir pilnībā brīvs un nenosegts lauciņš šobrīd.

Invaliditātes pakāpes ir tik dažādas, vieglākos gadījumos vide ir vienkāršāk pielāgojama, smagākos – nepieciešams vērienīgāks darbs, tādēļ arī daudz lielākas finanses.

Par to domājam un esam gatavi darboties, lai izveidotu jaunu vietu iespējām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Informācija pārpublicēta no portāla liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/viedokli/ainars-bunka-visu-turpinat-nav-iespejams/

Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” darbinieki iepazīst Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros tapušo infrastruktūru

2023. gada  28. un 29. novembrī Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pārstāvji devās iepazīt Kurzemē tapušo infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pieredzes apmaiņas pasākuma laikā tā dalībniekiem bija iespēja iepazīt dienas aprūpes centrus, specializētās darbnīcas un grupu dzīvokļus Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus un Ventspils novados, ka arī Liepājas un Ventspils valstspilsētās.

VSAC “Kurzeme” speciālisti bija iesaistīti projektā “Kurzeme visiem”, sagatavojot cilvēkus ar GRT pārejai no pakalpojumu saņemšanas institūcijā uz dzīvi sabiedrībā, tāpēc viņiem bija īpašs prieks satikt savus bijušos klientus grupu dzīvokļos, uzzināt, kā viņiem klājas, un pārliecināties, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem var dzīvot pilnvērtīgāk, saņemot nepieciešamo atbalstu dažādu sociālo pakalpojumu formā.

Pieredzes apmaiņas pasākums sākās ar viesošanos Dienvidkurzemes novada Priekulē tapušajā dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās. Šeit sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieejami kopš 2022.gada un tos saņem  Dienvidkurzemes novadā dzīvojoši cilvēki ar GRT. Ar cilvēku ar GRT ikdienu Priekulē nodrošinātajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos iepazīstināja Andra Valuže, Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja.

Turpinājumā  devāmies uz Kuldīgas novada Dzeldu, kur aplūkojām grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centru un specializētās darbnīcas. Ar šo sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu iepazīstināja biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” pārstāvji, kuriem Kuldīgas novada pašvaldībās uzticējusi rūpes cilvēkiem ar GRT Dzeldā. Apmeklējām arī bibliotēku, kur šobrīd aplūkojama izstāde ar cilvēku ar GRT dienas aprūpes centrā un specializētajās darbnīcās tapušajiem darbiem.

Tālāk ceļš pieredzes apmaiņas pasākuma dalībniekus veda uz Saldus novadu, kur viņus sirsnīgi – ar koncertu un dzejas vārdiem – sagaidīja dienas aprūpes centrā “Saulespuķe”. Ar centra darbību un arī citiem Saldus novadā izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem iepazīstināja Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane. Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja ielūkoties Saldus specializētajās darbnīcās.

Pirmās dienas noslēgumā arī  tika izmantota iespēja ielūkoties topošajos grupu dzīvokļos Kuldīgā, ko iecerēts atklāt līdz 2023.gada beigām. Topošās telpas grupu dzīvokļiem pasākuma dalībniekiem izrādīja Kuldīgas novada pašvaldības iestādes “Kuldīgas attīstības aģentūra” vadītājas pienākumu izpildītāja Aiga Vanaga – Poriķe kopā ar kolēģēm. Šeit jaunu mājvietu radīs cilvēki ar GRT, kuri vēl gaida iespēju, kad varēs pārcelties no VSAC uz dzīvi sabiedrībā.

Nākamā pieredzes apmaiņas pasākuma diena sākās ar viesošanos Ventspils novada grupu dzīvokļos Ugālē. Te ģimeniskā atmosfērā dzīvo cilvēki ar GRT gan no pašvaldības, gan arī iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušie.

Pēc tam Pasākuma dalībnieki devās uz Ventspili, kur kopā ar tā vadītāju Ievu Sāmīti – Cērpu iepazina Atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”  un tā sniegtos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT.

Pasākuma turpinājumā tā dalībnieki devās uz Liepāju, kur izmantoja iespēju ielūkoties  nesen atklātajās specializētajās darbnīcās kopā ar to vadītāju Maiju Agatinu, kā arī kopā ar grupu dzīvokļa vadītāju Dāvi Strazdu ielūkoties, kā klājas cilvēkiem ar GRT, kuri šeit pārnākuši uz dzīvi pēc pakalpojumu saņemšanas VSAC.

Pasākums noslēdzās ar viesošanos šogad atklātajā grupu dzīvoklī “Sudrabi” Rucavā, Dienvidkurzemes novadā, kur pagaidām daudz patstāvīgāku dzīvi sākuši 4 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Par cilvēku ar GRT dzīvi un ikdienu grupu dzīvokļos pastāstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldības Sociālā dienesta Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Andra Valuže kopā ar  grupu dzīvokļa vadītāju Kristīni Kirilovu.

Pieredzes apmaiņas pasākuma dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja iespēju iepazīt cilvēkiem ar GRT izveidotos sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Kurzemes reģionā, priecājās par iepriekš VSAC pakalpojumus saņēmušo cilvēku spēju dzīvot patstāvīgāk, daudzas tikšanās bija īpaši sirsnīgas, kad gan grupu dzīvokļu iemītnieki, gan VSAC darbinieki bija viens otram sarūpējuši mazas dāvaniņas. Tāpat pasākuma dalībnieki atzina, ka guvuši arī iedvesmu jaunām metodēm un aktivitātēm darbā ar klientiem VSAC.

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visām apmeklētajām vietām par sirsnīgo uzņemšanu! Paldies arī visiem pasākuma dalībniekiem, ka kopā ar mums iepazināt daļu no deinstitucionalizācijas ietvaros tapušās infrastruktūras!

LM: Jauniešu radošajā konkursā „Iekāp otra kurpēs!” uzvar Amanda Ketija Jēkabsone no Talsiem

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem „Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam. Izveidojot īpašu mākslas darbu, pirmo vietu kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, saņēmusi Amanda Ketija Jēkabsone (21 g.) no Talsiem.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, „Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike snīkerus. Kategorijā „Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā „Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā „Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas. Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis.

„Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi „noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās talsiniece Amanda Ketija Jēkabsone.

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas „Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

“Dzīvot uz ielas… nav pārāk labi.” Kāju zaudējušais Valdis pārdomās to, kā būtu, ja grupu dzīvokļu nebūtu

“Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost,” teic 37 gadus vecais Valdis. Viņš dzīvo Kurzemē, grupu dzīvoklī, kas paredzēts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un augstu vērtē šo iespēju, jo savulaik par savām mājām ir saucis arī ielu. “Šeit dzīvo 8 cilvēki. Būtu labi, ja grupu dzīvokļi paliktu, citādi – kur mēs visi liksimies?

“Alkohols bendē iekšas un veselību, nolēmu, ka to nevajag. Tas ne pie kā laba neved – cilvēki nodzer dzīvokļus, īpašumus, piedzēries ziemā var nosalt,” Valdis uzskaita, kāpēc ir atteicies un jau astoņus gadus alkoholu nav lietojis. Viņš atzīst, ka savulaik ar to ir aizrāvies; dzīvesveids bijis tāds, kas Liepājā novedis pie dzīvošanas uz ielas. “Man ir nācies dzīvot arī uz ielas. Tas ir ne pārāk labi, īpaši ziemā… Gribētu pagriezt laiku 20 gadus atpakaļ, tad dzīvotu citādi. Tāpēc jauniešiem gribu pateikt: netaisiet šādas kļūmes, kādas esmu izdarījis es!”

Kāju zaudē pārāk mazu apavu dēļ

Pirms trīs gadiem Valdim tika noņemta kāja, jo viņam bijuši pārāk maza izmēra apavi, kuru dēļ izveidojušies pušumi – tie iekaisuši. Brūces mēģinājis ārstēt pats, taču rezultātā sākusies gangrēna un kāju ārsti vairs nevarēja glābt. “Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost; nelaikā griezos pie ārstiem. Taču, kad tur nokļuvu, man jau bija vienalga, ka nolemts kāju noņemt. Būtu pie ārstiem devies divus, trīs mēnešus ātrāk, viss būtu labi, bet es mēģināju kāju ārstēt pats. Man nevajadzētu ne šo transportu, ne kruķus – varētu iet, meklēt darbu. Tagad tikai sēdi pie interneta,” nosaka vīrietis, rādot savu pārvietošanās līdzekli – elektrisko ratiņkrēslu, kas viņam uzticēts uz pieciem gadiem. Vīrietis to slavē kā labu braucamo, vien priecātos, ja būtu mazliet lielāks ātrums. “Es ar to braucu sēnēs, ogās, makšķerēt. Makšķerēšana ir mana mīļākā nodarbe – tik mētā makšķeri, un ne par ko nav jādomā. Vēl man patīk peldēt – arī šodien braukšu uz Usmu pie draugiem, nopeldēšos.”

Profesija ir, darba – pagaidām nav

“Pamostos, nomazgājos, iedzeru kafiju, paēdu un domāju, kā pavadīt dienu,” Valdis atklāj savu ikdienas rutīnu. Viņš gribētu arī strādāt, bet darbu šobrīd neizdodas atrast, lai gan esot izmācījies. “Esmu pabeidzis skolu – Jūrmalā profesionālo vidusskolu, esmu preču marķētājs. Meklēju darbu savā profesijā – to es arī gribētu darīt, strādāt kādā noliktavā, veikalā,” vīrietis dalās savās vēlmēs. Šobrīd viņa ienākumus veido tikai invaliditātes pensija, ko maksā valsts, taču tā sniedzoties knapi pāri 200 eiro. “Tā es knapinos; par šādu summu mēnesī nevar iztikt – pašam jāēd, dzīvnieks jāuztur, vēl kāda drēbe jānopērk. Labi, ka varēju pieteikties grupu dzīvokļiem – sociālajam darbiniekam sūtīju pieteikumu, to izvērtēja, un tagad varu dzīvot šeit. Mums par dzīvokļiem nav jāmaksā. Ko gan mēs varētu samaksāt no savas kabatas? Esam šeit 8 cilvēki. Ja šāds variants nepastāvētu, tad mums ir vāks. Mums ir atbalsts arī citās lietās, piemēram, palīdz izmazgāt drēbes,” stāsta Valdis un atklāj, ka pie grupu dzīvokļiem esot plānots ieviest arī dārzu. “Tur mēs paši varētu iestādīt kādu kartupeli, burkānu. Dārza darbi gan man nepatīk – tā ravēšana, bet ideja laba.”

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir pieejami 33 apdzīvotās vietās. Līdz 2023. gada beigām grupu dzīvokļi tiks atvērti vēl 16 apdzīvotās vietās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/dzivot-uz-ielas-nav-parak-labi/

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi grupu dzīvokļa ēkai Kuldīgā

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi Leona Paegles ielā 12, kur atradīsies grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur iemītniekiem tiks nodrošināta mājvieta, individuāls atbalsts un, ja nepieciešams, arī sociālā aprūpe.  Ēka tiek pārbūvēta un pielāgota grupu dzīvokļu izveidei, labiekārtojot arī tai pieguļošo teritoriju. Pirmajā stāvā paredzētas piecas istabas iemītniekiem, savukārt otrajā stāvā paredzētas divas dzīvojamās istabas, kopēja atpūtas telpa un veļas mazgāšanas telpa.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības lapas Facebook: https://www.facebook.com/kuldigalv/posts/pfbid0sFctSDt3X7sJgciXBA8uCRxDYU28gCPuCCP93C1tBVW6qkvDfUirpjVeK83oxJP3l

Ventspilī atzīmē “Dažādo kurpju dienu”

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tāpēc “Dažādo kurpju dienā” 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu un iesaistīties mākslinieciskās un radošās aktivitātēs, simboliski paužot atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, jo nereti tieši aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme viņiem ir lielākie šķēršļi veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Īpašs pasākums 15. septembrī notika arī Ventspilī.

“Dažādo kurpju dienas” dalībnieki kopīgiem spēkiem rada mākslas objektu “Iekāp otra kurpēs”, izkrāsojot lielizmēra kurpes, un darbojas sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk izprastu, kā savas dienas vada cilvēki ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Ventspilī klātesošie varēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu, kas sagatavots Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.

“Ventspils valstspilsētā, domājot par atstumtības riskam pakļauto sabiedrības daļu, ir izveidots atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kur tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt pašvaldībai, rūpējoties par ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ir realizēts projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kā rezultātā uzbūvētas divas ēkas, kurās drīzumā tiks uzsākta ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšana,” stāsta Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, Ventspils domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.

“Deinstitucionalizācija Kurzemes reģionā mainījusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pieejamās iespējas. Reģionā tapuši dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas centri un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi, kas kļūs par mājām, laika pavadīšanas, prasmju un iemaņu apgūšanas vietām tiem kurzemniekiem un viņu ģimenēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, sadarbojoties Kurzemes plānošanas reģionam, pašvaldībām un Valsts sociālās aprūpes centram “Kurzeme”, mums šobrīd ir izdevies sniegt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgākai dzīvei jau 262 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 411 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 229 viņu vecākiem. Bet patiesi pilnvērtīgāka dzīve ir iespējama tikai atvērtā, atbalstošā sabiedrībā, kur pieņemoši izturamies pret ikvienu, novērtējam to, ko cilvēks spēj, redzam pašu cilvēku, nevis viņa invaliditāti. “Dažādo kurpju diena” ir vēl viens atgādinājums, ka mēs spējam “iekāpt otra kurpēs”, saprast un pieņemt viens otru ik dienas,” uzver Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Savukārt ziņu portālā TVNET.lv izveidota īpaša sadaļa, kurā publicēti 15 cilvēkstāsti. Sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta arī dokumentālā īsfilma, kas atklāj cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī ārpusģimenē esošo bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”.

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Papildu informācijai
Guntis Kaldovskis
Labklājības ministrijas vecākais eksperts
E: guntis.kaldovskis@lm.gov.lv
T: 29148662

Integratīvajā nometnē “Kurzemes piedzīvojums 2023” caur dažādām nodarbībām stiprina draudzības un bauda kopābūšanu

Laikā no 14.  līdz 18. augustam Ventspils novada Vārves pagastā, viesu namā “Raganas slota” notika integratīva piecu dienu nometne ģimenēm ar bērniem, tostarp ar funkcionāliem traucējumiem, “Kurzemes piedzīvojums 2023”, ko rīkoja nodibinājums “Palīdzēsim.lv”. 30 integratīvās nometnes dalībnieki (11 ģimenes) aizvadīja piecas radoši, aktīvi un sirsnīgi piepildītas dienas, stiprinot sadarbības prasmes, iegūstot jaunas draudzības un baudot kopābūšanas burvību.

Pirmajā nometnes dienā tika dibinātas draudzības un notika dažādas uz sadarbību vērstas aktivitātes, tai skaitā pastas gatavošanas meistarklase, pilates nodarbība, kā arī jauno talantu Patrīcijas Doniņas un Kristapa Kleinberga burvīgais koncerts.

Nometnes otrā diena sākās ar krāsainu krekliņu un maisiņu meistarklasi, kurā ikviens dalībnieks varēja izpaust savu radošumu. Pie bērniem ciemojās divas suņu meitenes – Prima un Aurēlija Moda, kuras meistarīgi vadīja Ventspils kanisterapijas komanda. Savukārt vecākiem, caur drāmas terapijas prizmu, bija iespēja iepazīt savas un citu dalībnieku daudzšķautnainās ikdienas lomas drāmas.

Trešajā nometnes dienā tās dalībnieki turpināja radoši darboties – bērni apgleznoja puķu podus, kamēr vecāki piedalījās mākslas terapijas nodarbībā. Nometnes dalībniekii viesjās Ventspilī, iepazīstot arī  zinātnes centru “Vizium”.  Dienas noslēgumā katram bija iespēja noķert  vēju, savus iespaidus un radošumu ietērpjot pašdarinātos vēja zvanos.

Ceturtā diena ar savām aktivitātēm – darbošanos ar mālu, kopīgu kņopēšanu ar KNOP KNOP, sportiskām aktivitātēm un Raganas slotas talantu šovu – ļāva kļūt nometnes dalībniekiem vēl tuvākiem un atvērtākiem. Šajā dienā īpaša nodarbība bija arī vecākiem, lai iepazītu savas stiprās un vājās puses, meklētu resursus sevī un jauniegūtajos domu biedros.

Noslēdzoties nometnei, piecu dienu piedzīvojumu dalībnieki izgleznoja lielformāta darbos. Kādam tas bija emociju kosmoss, kādam jauniegūtie draugi, vēl kādam saule, kas simbolizē apli – rīta apli, sarunu apli, kas savukārt apvīts dažādu emociju gammu, vēl kādam zīmējumā bija attēlots laiks sev un savai ģimenei, citam būšana šeit un tagad, vēl citam kopābūšanas burvība.

Kā atzīst nodibinājuma “Palīdzēsim.lv” nometnes komanda: “Šķiet, ka šajās piecās dienās esam saauguši viens ar otru, bez pārspīlējuma un romantizēšanas, kļuvuši par vienotu ģimeni, kurā galvenās vērtības ir uzticēšanās, sadarbība, atbalsts, smiekli un līdz kaulam atklātas sarunas.”

Pateicamies gan “Palīdzēsim.lv” komandai un visiem brīvprātīgajiem, gan nodarbību vadītājiem, gan arī nometnes dalībniekiem! Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda priecājās kopā ar jums!

Kurzemes plānošanas reģions šovasar projekta “Kurzeme visiem” kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Bērnu atbalsta fondu, biedrību “Latvijas Mazpulki” un nodibinājumu “Palīdzēsim.lv” – organizēja trīs aizraujošas piecu dienu (diennakts) integratīvās vasaras nometnes ar mērķi – veicināt bērnu ar FT un viņu ģimeņu integrāciju sabiedrībā.