Category Archives: Projekta partneriem

Apstiprināti grozījumi Nr.7 Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2022. gada 26. jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Apstiprinātajos grozījumos veikti redakcionāli un tehniski precizējumi saistībā ar jaunās infrastrutkŗuas izveidi un vietu skaita palielinājumu no uz 12 vietām grupu dzīvoklī Kuldīgas novada pašvaldībā.

2017.gadā izstrādātais un 2018.gadā apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai 350 bērniem ar FT un 375 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāns 2017.–2020.gadam”

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam” ieviešanas progresa izvērtējums

“Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2017.–2020.gadam”  īstenošanas pārskats

Labklājības ministrija: noteikts paaugstināts apjoms surdotulku pakalpojumam izglītības procesā

Ir noteikts paaugstināts apjoms surdotulku pakalpojumam izglītības procesā – katram cilvēkam, kuram tas nepieciešamas, līdzšinējo 480 stundu vietā surdotulka pakalpojums palielināts līdz 960 stundām. Tas šiem cilvēkiem dos iespēju iegūt labāku izglītību un iesaistīties darba tirgū.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un nodrošina tehniskos palīglīdzekļus – tiflotehniku un surdotehniku”, kas otrdien, 5. jūlijā, pieņemti valdības sēdē.

Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Priecājos par šo, jo īpaši ņemot vērā Labklājības ministrijas labo ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Nedzirdīgo savienību un Latvijas Neredzīgo biedrību! Pastāvīgi  sadarbojamies pakalpojumu un tehnisko palīglīdzekļu jautājumos, lai palīdzētu uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem ar redzes un dzirdes invaliditāti.”

Grozījumi uzlabo arī pakalpojumu pieejamību personām ar redzes vai dzirdes traucējumiem, kurām nav piešķirta invaliditāte (pārsvarā senioriem), bet kuru funkcionālos traucējumus Latvijas Nedzirdīgo savienība (LNS) vai Latvijas Neredzīgo biedrība (LNB) fiksējusi iepriekš.  Piemēram, ja persona, saņemot dzirdes aparātu, izsaka vēlmi saņemt, arī savienotājvienību TV vai modinātājpulksteni, tad turpmāk LNS vai LNB par funkcionālo traucējumu esamību varēs pārliecināties arī savā datu bāzē, ja datu bāzē fiksēts derīgs (6 mēneši kopš tā izsniegšanas brīža) ārstniecības personas atzinums par tehniskā palīglīdzekļa nepieciešamību.

Papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem normu ieviešanai nav nepieciešams.

 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/noteikts-paaugstinats-apjoms-surdotulku-pakalpojumam-izglitibas-procesa

Izstrādāts rīks vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumam

Lai novērtētu valsts un pašvaldību institūciju ēku vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti, Labklājības ministrija ir izstrādājusi vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālu rīku. Vides piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts, lai  palielinātu sabiedrībai piekļūstamo pakalpojumu un publisko ēku skaitu un sniegtu atbalstu infrastruktūras attīstības projektu īstenotājiem. Tas ļauj novērtēt vai vide un informācija ir veidota atbilstoši būvnormatīvos noteiktajām vides piekļūstamības prasībām, iekļaujošā dizaina principiem un vide ir piekļūstama visām sabiedrības grupām, tostarp personām ar invaliditāti.

Vides un informācijas pašnovērtējums palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm noteikt ēkas stāvokli, kā arī uzskatāmi iezīmēs telpu elementus, kuros ir nepieciešami pilnveidojumi. Vienlaikus veiktie pašnovērtējumi ļaus izdarīt secinājumus par kopējo piekļūstamības nodrošināšanas progresu valsts un pašvaldību ēkās. Pašnovērtējuma anketa izstrādāta, izmantojot Ukrainas izstrādātāju Formdesigner platformu un tā ir pieejama šeit:  https://www.lm.gov.lv/lv/vides-un-informacijas-pieklustamibas-pasnovertejums-saskana-ar-lbn-200-21.

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējums

Aizpildot anketu, lūdzu ņemiet vērā šādus nosacījumus:

  • Par katru infrastruktūras objektu jāaizpilda viena anketa.
  • Uz jautājumiem, kuri atzīmēti ar zvaigznīti*, atbildes jāsniedz obligāti. Ja uz kādu no šiem jautājumiem atbilde nebūs sniegta, sistēma neļaus anketu iesniegt, parādot to jautājumu sarakstu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.
  • Vietām jautājumu numerācija nav secīga. Tā tam ir jābūt un tas ir saistīts ar datu apstrādes procesu.
  • Aizpildot anketu ir iespējams atgriezties pie jau atbildētiem jautājumiem un mainīt savas atbildes, ja tas ir nepieciešams, tādējādi mainot piekļūstamības koeficienta vērtību.
  • Vieglākai anketas aizpildīšanai atsevišķiem jautājumiem ir pievienoti uznirstoši logi ar paskaidrojumiem.
  • Jautājumu un konsultāciju nepieciešamības gadījumā lūdzu sūtiet savus jautājumus uz e-pastu: Lmanketa@lm.gov.lv

Vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējuma digitālais rīks ir izstrādāts Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts līdzfinansētā projekta “Horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” koordinēšanas funkciju nodrošināšana Labklājības ministrijā (2. kārta)” ietvaros. 

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē pārrunā deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas progresu

Šī gada 31.maijā uz Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi Kuldīgā gan klātienē, gan attālināti pulcējās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki. Galvenās aktualitātes sēdes dienas kārtībā bija “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmas 2021. – 2027. gadam” apstiprināšana, deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” ieviešanas progresa pārrunāšana, kā arī diskusija par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām.

Sēdes sākumā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome apstiprināja “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam”. Šis vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments ir izstrādāts, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu Kurzemes reģiona attīstību, un tā sagatavošanā tika iesaistīti reģiona pašvaldību speciālisti, uzņēmēji, nevalstiskā sektora pārstāvji, nozaru ministrijas un eksperti, kā arī iedzīvotāji. Kurzemes plānošanas reģions jaunajā Attīstības programmā ir izvirzījis kopumā astoņas vienlīdz svarīgas prioritātes integrētai Kurzemes reģiona attīstībai.Informācija par “Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2021. – 2027.gadam” un tās izstrādes gaitu pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Sēdes turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta ieviešanas progresu un vēl sasniedzamajiem rādītājiem līdz projekta noslēgumam 2023. gadā. Projekta ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, gan arī pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. S.Miķelsone – Slava informēja, ka pašvaldībām jāaktivizē pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, lai Kurzemes plānošanas reģionam būtu iespēja šos sociālos pakalpojumus pašvaldībām kompensēt, un tādējādi apgūt šim nolūkam projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paredzēto finansējumu un noteiktos sasniedzamos uzraudzības rādītājus.  Viņa arī norādīja, ka ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem paredzētā finansējuma apgūšanu projekta “Kurzeme visiem” ietvaros veicas daudz labāk, un tiek plānots to apgūt līdz projekta noslēgumam.

Sēdes noslēgumā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki kopā ar SIA “Mesh Energopārvaldība” diskutēja par izglītības un sociālās aprūpes iestādēs uzstādītajiem CO2 mērītājiem un to izmantošanas iespējām. Kopīgās diskusijās arī tika pārrunāti dažādi CO2 mazināšanas veidi izglītības, sociālās aprūpes un citās pašvaldību iestādēs, lai nodrošinātu labāku mācību, darba un uzturēšanās vidi ikvienam.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022.gada 31. maija sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par projektu “Kurzeme visiem”

Projekts “Kurzeme visiem”  tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.

Vairāk informācijas par projektu tā mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv vai Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā: https://www.kurzemesregions.lv/projekti/socialas-joma/kurzeme-visiem/.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības  – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv

Projekta “Kurzeme visiem” partneri pārrunā aktualitātes un iepazīst rehabilitācijas iespējas bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Aizputē

Šī gada 27.aprīlī uz tikšanos klātienē Aizputē sanāca deinstitucionalizācijas projekta “Kurzeme visiem” partneri – Kurzemes plānošanas reģiona, Kurzemes pašvaldību un Valsts sociālā centra “Kurzeme” pārstāvji, lai pārrunātu projekta aktualitātes.

Tikšanos atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura pastāstīja par projekta ietvaros plānoto darbību īstenošanas gaitu. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka turpinās cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) izvērtēšana, lai varētu sniegt viņiem nepieciešamos projekta kompensētus sociālos pakalpojumus. Viņa arī skaidroja, ka šobrīd projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sociālie pakalpojumi tiek kompensēti 143 cilvēkiem ar GRT un 269 bērniem ar FT. Papildu turpinās arī pilngadīgu cilvēku sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā – jau sagatavoti un uz dzīvi Saldus un Cēsu novados pārgājuši septiņi cilvēki, šobrīd notiek vēl 17 cilvēku sagatavošana. Cilvēku ar GRT pāreja uz dzīvi sabiedrībā ir cieši saistīta ar grupu dzīvokļu izveidi, tāpēc sagatavošanas process projekta ietvaros tiks turpināts līdz ar jaunu šo pakalpojumu vietu pieejamību Kurzemes reģionā. Tāpat turpinās arī speciālistu apmācības Kurzemes reģionā – apmācīti 68 valsts sociālās aprūpes iestāžu darbinieki un 12 sociālie mentori, kā arī uzsāktas apmācības speciālistiem darbam ar bērniem ģimeniskai videi  pietuvinātā pakalpojumā (ĢVPP).

S.Miķelsone – Slava arī atgādināja, ka projekta noslēgums ir nākamgad – 2023.gadā, tāpēc pašvaldībām nepieciešams maksimāli izmantot projektā pieejamās iespējas, lai sasniegtu projekta rezultatīvos rādītājus un pēc iespējas efektīvāk izlietotu pieejamo finansējumu sociālo pakalpojumu kompensēšanai. Viņa arī norādīja, ka dažādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir iespējams arī sniegt bez infrastruktūras izveides, piemēram, individuālās speciālistu konsultācijas un atbalsta grupas un grupu nodarbības.

Tikšanās turpinājumā projekta partneri stāstīja par infrastruktūras izveides gaitu savās pašvaldībās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai. Saldus novadā ir pabeigti gan grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, kā arī sociālās rehabilitācijas centrs bērniem ar FT, tāpēc klātesošajiem bija iespēja iepazīt Saldus novada pieredzi aktīvā šo pakalpojumu nodrošināšanā saviem iedzīvotājiem. Grupu dzīvokļu izveide noslēgusies arī Ventspils novadā, kur drīzumā patstāvīgāku dzīvi kopumā uzsāks 8 cilvēki ar GRT. Daļēji pabeigta ir infrastruktūras izveide Dienvidkurzemes novadā – Aizputē ir izveidots sociālās rehabilitācijas iespējas bērniem ar FT, Priekulē sācis darboties dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT, savukārt Rucavā vēl turpinās darbi pie grupu dzīvokļa un dienas aprūpes centra izveides cilvēkiem ar GRT. Liepājā ir pabeigta viena no kopumā diviemĢVPP izveide ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, savukārt turpinās darbs pie grupu dzīvokļu un specializēto darbnīcu izveides. Arī Ventspilī ir pabeigta dienas aprūpes centra izveide cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, savukārt turpinās darbi pie ĢVPP izveides.  Kuldīgas novadā visa iecerētā infrastruktūra – grupu dzīvokļi, specializētās darbnīcas, dienas aprūpes centri gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT – vēl ir tapšanā, tāpat arī Talsu novadā turpinās darbi pie dienas aprūpes centra cilvēkiem ar GRT. Plašāk par jauno infrastruktūru Kurzemē, kas top vai jau ir tapusi deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai, varat uzzināt digitālā brošūrā, kas pieejama Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Tikšanās noslēgumā projekta “Kurzeme visiem” partneri iepazina sociālās rehabilitācijas iespējas Aizputē bērniem un jauniešiem ar FT. Ar ERAF, valsts un pašvaldības finansējumu Aizputē ir pilnveidotas un papildinātas dienas aprūpes centra telpas un aprīkojums sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, ņemot vērā novadā dzīvojošo bērnu ar FT vajadzības. Centrā ir iekārtotas četras telpas: fizioterapijas, mūzikas terapijas, logopēda un sensorā telpa. Projekta ietvaros arī nodrošināta materiāltehniskā bāze trīs speciālistiem, kā arī katram speciālistam nodrošināts savs kabinets, lai ilgtermiņā varētu sniegt pakalpojumus bērniem ar FT.

Tikšanās prezentācija:

Kurzemes plānošanas reģiona prezentācija: projekta Kurzeme visiem ieviešanas aktualitātes

Stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.313

No 22. aprīļa stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos (>> Nr.313), kas papildus nosaka, ka:

  • bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs, un, kuriem deinstitucionalizācijas projekta ietvaros ir izstrādāts individuālais atbalsta plāns (turpmāk- bērni), ir iespējams izmantot neierobežotu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu reižu skaitu, tāpat tas attiecas uz šo bērnu likumiskajiem pārstāvjiem;
  • pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem arī var saņemt neierobežotu individuālo konsultāciju un atbalsta grupu pakalpojumu reižu skaitu;
  • bērniem sniegtā dienas aprūpes centra pakalpojuma izdevumu kompensācijai no deinstitucionalizācijas projekta vairs nav noteikti ierobežojumi (izdevumus no projekta kompensēs atbilstoši dienas aprūpes centra pakalpojuma faktiskajām izmaksām un apjomam);
  • aprūpes mājās pakalpojumu pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem nevar saņemt vienlaikus arī ar dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumiem;
  • bērni atelpas brīža pakalpojumu nevar saņemt vienlaicīgi ar sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumiem;
  • var sniegt atbalstu arī mērķa grupas personām, kuras ir Ukrainas civiliedzīvotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri izceļo no Ukrainas vai, kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ šī bruņotā konflikta norises laikā. Šādā gadījumā individuālo vajadzību izvērtēšanu un individuālā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plāna izstrādi nodrošina tā pašvaldība, kurā ir personas uzturēšanās vieta, pieņemot attiecīgu lēmumu par nepieciešamā pakalpojuma piešķiršanu.

 

Informāciju 21.04.2022 sagatavoja: Laine Zālīte, Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” sociālo pakalpojumu eksperte.

Informācija pārpublicēta no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/no_ritdienas_stajas_speka_grozijumi_ministru_kabineta_noteikumos_nr_313/

 

2022.gada aprīlī sagatavots KPR DI plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējums

Kurzemes plānošanas reģiona Administrācija ir sagatavojusi jau otro ziņojumu par Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.- 2020. gadam ieviešanas progresa izvērtējumu, kas publicēts 2022.gada 1.aprīlī.

Papildu informācijai:

Sandra Miķelsone – Slava, Projekta “Kurzeme visiem” vadītājas asistente, sandra.mikelsone@kurzemesregions.lv

CFLA: riski ES fondu projektu ieviešanā: ieteikumi risinājumiem

Ņemot vērā aktuālo situāciju un informāciju par iespējamiem riskiem, kas saistīti ar Putina kara pret Ukrainu, Covid 19 pandēmijas sekām un citu ārējo apstākļu ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) fondu projektu ieviešanu, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) apkopojusi ieteikumus šo risku mazināšanai.

CFLA sniedz informāciju par dažiem iespējamiem risinājumiem, kuru piemērošanu aicina rūpīgi apsvērt:

  1. Izvērtējot ģeopolitiskās situācijas un citu risku ietekmi uz projektu ieviešanu, finansējuma saņēmējs, sniedzot pamatojumu par situācijas ietekmi uz projektā plānoto darbību pabeigšanu, var ierosināt pagarināt ES līdzfinansētā projekta ieviešanas termiņu šobrīd specifiskā atbalsta mērķa regulējošo Ministra kabineta (MK) noteikumu noteiktajos termiņos;
  2. Pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, netiks piemēroti MK noteikumos Nr. 784 noteiktie ierobežojumi attiecībā uz projektu ieviešanas termiņa pagarināšanu vai finanšu disciplīnas ievērošanu;
  3. Finansējuma saņēmējs var rosināt grozījumus ES fondu līdzfinansētajā projektā, samazinot  projektā ieviešamo darbību apjomu pret pieejamo finansējumu,  vienlaikus nodrošinot projekta mērķa sasniegšanu pilnā apmērā. Šāda risinājuma iespējamība tiks izskatīta sadarbībā ar atbildīgo iestādi (nozares ministrija);
  4. Šī brīža situācija būvniecības nozarē saistībā ar karadarbību Ukrainā un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestām sankcijām, tai skaitā, metāla un citu resursu nepieejamība vai to izmaksu pieaugums, viennozīmīgi atbilst Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešajā daļā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 66.panta trešajā daļā un Publiskās un privātās partnerības likuma 63.panta trešās daļas 3.punktā minētajiem apstākļiem, kurus pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs vai publiskais partneris vai tā pārstāvis iepriekš nevarēja paredzēt. Attiecīgi projektā plānoto darbību, kas saistītas ar būvniecību, pabeigšanai līgumslēdzējpusēm ir tiesības veikt būtiskus līguma grozījumus, nemainot līguma vispārējo raksturu. Pusēm ir tiesības vienoties par līguma izpildes termiņa pagarināšanu, līgumcenas pārskatīšanu (līdz 50 % no sākotnējās līguma cenas), kā arī par citiem nepieciešamajiem grozījumiem. Papildus tam iepirkumu jomas regulējums paredz arī citus instrumentus līguma izmaiņu vadībai. Par iespējām piemērot minētos izņēmumus lūdzam skatīt Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu;
  5. Lemjot par publiskā būvdarbu līguma grozījumiem un paredzot līgumcenas vai termiņa pārskatīšanu, aicinām rūpīgi izvērtēt  būvdarbu veicēja pamatojumus, ka Krievijas militārās agresijas Ukrainā izraisītās problēmas atstāj tiešu un likumsakarīgu ietekmi uz konkrēto būvniecības ieceri. Atbilstoši šī brīža ES fondu regulējumam līgumcenas pieaugums (sadārdzinājums)  ir uzskatāms par projekta neattiecināmām izmaksām, ko nevar segt no ES fondu līdzekļiem, vienlaikus ir paredzēta iespēja pamatotos gadījumos lemt atšķirīgi, t.sk. jo īpaši ar valdības lēmumu;
  6. Šobrīd, plānojot un veicot publiskos iepirkumus nākotnē, aicinām iekļaut līgumcenas indeksācijas noteikumus publisko iepirkumu dokumentācijā un attiecīgi pēc tam būvdarbu līgumos, lai mazinātu risku būvniecības izmaksu strauju svārstību gadījumā;
  7. Gadījumā, ja izvērtējot visus apstākļus projektā tā pabeigšana noteiktajā izmaksu attiecināmības termiņā līdz  – 2023.gada 31.decembrim nav iespējama, tad Eiropas Komisijas vadlīnijās par darbības programmu slēgšanu jau ir paredzētas vairākas iespējas:
  • iespēja pabeigt projektu, kura kopējās izmaksas pārsniedz 2 miljonus EUR, vadlīnijās noteiktā termiņā, līdz 2026.gadam, finansējuma saņēmējam pašam sedzot izmaksas, kas rodas pēc 2023.gada 31.decembra;
  • projekta darbību pakāpeniska īstenošana divos plānošanas periodos (posmošana/fāzēšana starp plānošanas periodiem 2014-2020 un 2021-2027), kas iespējama tikai gadījumos, kad projekta abu posmu kopējās izmaksas pārsniedz 5 miljonus EUR un kad programmā ir paredzēts finansējums tāda veida atbalstāmām darbībām 2021-2027.gadu plānošanas periodā;

CFLA sadarbībā ar iestādēm, kas administrē ES fondus, turpina apzināt kopējo situāciju ES līdzfinansēto projektu ieviešanā un darbojas arī pie citu kopīgu iespējamo risinājumu rašanas.

Tā kā katrs projekts ir specifisks, situācijas var būt dažādas, nepieciešama individuāla pieeja un kopīgi meklējams risinājums veiksmīgai projektu pabeigšanai. Tādēļ aicinām savlaicīgi vērsties CFLA gan būtiska izmaksu pieauguma, gan projekta pabeigšanas termiņa vai citu būtisku projekta mērķu un rezultātu nesasniegšanas risku gadījumos, sniedzot konkrētu, objektīvi pamatotu situācijas izklāstu un priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām projekta īstenošanas nosacījumos, lai sadarbībā ar atbildīgo iestādi meklētu piemērotāko risinājumu konkrētā projekta gadījumā.

 

Informācija pārpublicēta no CFLA mājas lapas: https://www.cfla.gov.lv/lv/jaunums/riski-es-fondu-projektu-ieviesana-ieteikumi-risinajumiem

Projektā “Kurzeme visiem” iesaistītos aicinām aizpildīt aptaujas anketu par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem

Aicinām kurzemniekus – cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērnus ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un viņu ģimenes, kuri saņēmuši sociālos pakalpojumus projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, līdz šī gada 29.martam aizpildīt aptaujas anketas! Ar Jūsu atbalstu un iesaisti Kurzemes plānošanas reģionam būs iespēja noskaidrot, kā mainījusies bērnu ar FT un pieaugušo ar GRT dzīves kvalitāte Kurzemē pēc sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu saņemšanas.

Anketa cilvēkiem ar GRT par dzīves kvalitātes novērtējumu pēc SBSP saņemšanas pieejama:

Anketa bērniem ar FT un viņu ģimenēm par dzīves kvalitātes novērtējumu pēc SBSP saņemšanas pieejama:

Projektā “Kurzeme visiem” izvērtētie cilvēki ar GRT var saņemt projekta kompensētas psihologa un citu speciālistu konsultācijas, aprūpi mājās un īslaicīgu sociālo aprūpi, apmeklēt atbalsta grupas un grupu nodarbības, kā arī izmantot pakalpojumus dienas aprūpes centros, specializētajās darbnīcās un grupu dzīvokļos.

Bērniem ar FT, kuriem piešķirts VDEĀVK atzinums par īpašu kopšanu, pieejami projekta kompensēti sociālās aprūpes un “Atelpas brīža” pakalpojumi, savukārt bērniem ar FT, kuri izvērtēti projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kā arī viņu vecākiem un likumiskajiem pārstāvjiem pieejamas plašas projekta kompensētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Plašāka informācija par projektu “Kurzeme visiem” un tā kompensētajiem sociālajiem pakalpojumiem cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un viņu vecākiem pieejama mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Anketēšanu veic Kurzemes plānošanas reģions “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2019. – 2021. gadam īstenošanas uzraudzības ziņojuma” sagatavošanas ietvaros. Iegūtie dati tiks izmantoti tikai apkopotā veidā.

LU apgāds sagatavojis rokasgrāmatu “Vieglā valoda”

Ierasts domāt, ka vieglās valodas mērķauditorija ir cilvēki ar kognitīviem traucējumiem. Taču tā nebūt nav. Vieglās valodas veidošanas pamatprincipi noderēs arī tiem, kuri māca latviešu valodu, piemēram, bēgļiem Latvijā vai latviešu bērniem diasporā. Priecājamies par LU apgāda tikko izdoto rakstu krājumu “Vieglā valoda. Rokasgrāmata” (https://saite.lv/KDL), kura līdzautore ir arī Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne!

Informācija pārpublicēta no Latviešu valodas aģentūras mājas lapas: https://maciunmacies.valoda.lv/jaunumi-diaspora/par-vieglo-valodu