Category Archives: Projekta partneriem

Papildina zināšanas komunikācijai ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem

Šī gada 29.septembrī Rīgā, “RB Cafe”  – īpašā vietā īpašiem cilvēkiem –  notika seminārs  Kurzemes plānošanas reģiona  un pašvaldību pārstāvjiem par komunikāciju ar un par personām ar garīga rakstura traucējumiem jeb GRT.  Seminārā tika ne tikai labāk iepazīti cilvēki ar GRT, bet arī papildinātas iemaņas komunikācijas veidošanā par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Semināru atklāja Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava, kura iepazīstināja ar projektā sniegtajām atbalsta iespējām personām ar GRT Kurzemē un deinstitucionalizācijas ietvaros topošo infrastruktūru dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanai.

Semināra turpinājumā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs Māris Grāvis  stāstīja par dažādiem GRT veidiem un komunikācijas specifiku ar cilvēkiem ar GRT, daloties arī savā plašajā pieredzē par sabiedrības izglītošanu par cilvēkiem ar GRT.

Par sabiedrības izglītošanu turpināja arī  mediju komunikācijas un prezentāciju prasmju trenere, konsultante un žurnāliste Krista Vāvere, kura ar dažādiem piemēriem skaidroja, kā veidot vēstījumus un argumentāciju darbam gan ar medijiem, gan sabiedrību kopumā. Kristas Vāveres uzdevumā semināra dalībnieki darbojās arī praktiski – izspēlēja situācijas, formulēja vēstījumus darbam ar medijiem un sabiedrību.

Pēc aktīvas darbošanās semināra dalībniekiem bija iespēja iepazīt pieredzes stāstus par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem. Māris Grāvis dalījās ar savu pieredzes stāstu par “RB Cafe” – sabiedrības izglītošanu un sadarbību ar medijiem. Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone dalījās savā pieredzē atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem ar GRT Vidzemē, kā arī skaidroja, kāpēc ir būtiska komunikācija ar sabiedrību par pakalpojumiem cilvēkiem ar GRT.

Semināra dalībnieki ļoti atzinīgi novērtēja semināru, norādot, ka guvuši daudz vērtīgas informācijas, kas noderēs turpmākajā darbā. Tāpat viņi atzina, ka ir ļoti būtiski ne tikai pašiem aiz tik sarežģītā vārda “deinstitucionalizācija” saskatīt cilvēkus, kuriem beidzot būs iespēja dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk, saņemot sev nepieciešamo atbalstu, bet mudināt to darīt arī citus.

Projekta “Kurzeme visiem” komanda pateicas visiem par dalību seminārā!

23.aprīlī notiks projekta “Cienīgs darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā” atklāšanas videokonference

Šī gada 23.aprīlī, plkst. 11.00, Latvijas pašvaldību savienībā (LPS) notiks projekta “Cienīgs  darbs sociālās jomas darbiniekiem Latvijā” atklāšanas videokonference, kas norisināsies latviešu un angļu valodā. Pasākuma programma skatāma ŠEIT.

Videokonferenci ikviens interesents aicināts vērot tiešraidē  ŠEIT vai LPS vietnes sadaļā “Tiešraides, videoarhīvs”, kā arī YouTube kanālā ŠEIT.  Tiešraides laikā būs iespēja uzdot jautājumus, sūtot tos uz e-pasta adresi tiesraide@lps.lv

Videokonferences laikā projekta atklāšanas uzrunu teikts Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Videokonferences laikā tās dalībnieki dalīsies sociālā dialoga pieredzē Norvēģijā, Latvijā un Eiropā, stiprinot sadarbību un uzticību starp dialoga partneriem, lai tas sniegtu praktiskus ieguvumus gan darba devējiem, gan darbiniekiem.

Projekta mērķis ir veicināt cienīga darba principu ieviešanu sociālajā jomā, lai efektīvi uzlabotu darba vidi Latvijā, īstenojot sociālo dialogu. Projektu īsteno ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014-2021 programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu, tā norise būs 2 gadus.

Projektā realizē četri partneri – Latvijas Pašvaldību savienība kā vadošais partneris, Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība, Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS) un Norvēģijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība (Fagforbundet).

Informāciju sagatavojusi:

Liene Užule

Komunikācijas nodaļas vadītāja,

padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Latvijas Pašvaldību savienība

Mobilais tālrunis: +371 26519920

Liene.uzule@lps.lv

www.lps.lv

Twitter: @lps_lv; @LPSBrux

Facebook: @PasvaldibuSavieniba

 

Labklājības ministrija: par izmaiņām invaliditātes noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā

Biežāk uzdotie jautājumi – par izmaiņām invaliditātes noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā

  1. 1.Uz ko attiecas invaliditātes termiņa pagarinājums līdz sešiem mēnešiem?

Grozījums Invaliditātes likumā paredz, ka visām personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš un persona nebūs iesniegusi dokumentus invaliditātes ekspertīzei, invaliditātes termiņš automātiski pagarināsies uz sešiem mēnešiem, saglabājot iepriekš noteikto invaliditātes grupu un atzinumus, ja tādi bijuši izsniegti, kā arī visas izrietošās sociālās garantijas (pensijas/pabalsti).

  1. 2.Vai tiks pagarināti arī visi iepriekš izsniegtie atzinumi – īpašas kopšanas nepieciešamība, asistenta pakalpojums, transporta kompensācija?

Jā. Personām, kurām ārkārtējās situācijas laikā (no 2020.gada 12.marta) vai triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas beigsies noteiktais invaliditātes termiņš, arī līdz šim izsniegto atzinumu termiņi tiks automātiski pagarināti uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

  1. 3.Vai automātisks termiņa pagarinājums tiks piemērots visos gadījumos?

Nē, ir izņēmumi, kad automātisks pagarinājums nav iespējams:

–        ja invaliditātes termiņš beidzies pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas (t.i., pirms 12.03.2020.);

–        ja persona iesniegumu invaliditātes noteikšanai iesniedz pirmo reizi;

–        ja bērns ārkārtējās situācijas laikā sasniedz 18 gadu vecumu (lēmums nevar tikt automātiski pagarināts, jo pilngadīgām personām tiek piemēroti citi invaliditātes noteikšanas kritēriji, mainās atbalsta pasākumi u.c.).

  1. 4.Vai cilvēkam, kuram automātiski ir pagarināts iepriekšējais lēmums, ir obligāti jāgaida seši mēneši, lai atkārtoti veiktu invaliditātes ekspertīzi?

Nē. Ja cilvēkam, sazinoties ar savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu, ir izdevies saņemt visus nepieciešamos izmeklējumus un ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts ir sagatavojis nosūtījumu invaliditātes ekspertīzei, cilvēks to var iesniegt jebkurā laikā, negaidot sešu mēnešu pagarinājuma termiņa beigas. Tad personai invaliditātes ekspertīze tiek veikta parastajā kārtībā.

Ārkārtējās situācijas laikā persona minētos dokumentus var iesniegt VDEĀVK:

–        nosūtot pa pastu uz jebkuru Valsts komisijas nodaļu;

–        aizpildot e-iesniegumu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lvun pievienojot dokumentu skenētas kopijas;

–        elektroniski uz vdeavk@vdeavk.gov.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.

  1. 5.Kā ārkārtējās situācijas laikā tiek veikts izvērtējums īpašas kopšanas nepieciešamībai?

Īpašas kopšanas atzinuma sniegšanai VDEĀVK joprojām nepieciešams saņemt sociālā dienesta novērtējumu par personas ikdienā veicamajām darbībām un vidi.

Arī ārkārtējās situācijas laikā VDEĀVK sūtīs pieprasījumu sociālajam dienestam veikt novērtējumu. Pieprasījums veikt novērtējumu tiks lūgts sociālajiem dienestiem gadījumos, kad ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta nosūtījumā par invaliditātes ekspertīzes veikšanu būs atzīme par īpašas kopšanas izvērtēšanas nepieciešamību vai ekspertīzes laikā konstatēta tā nepieciešamība.

Iespējami trīs varianti:

1) SD, ievērojot visus piesardzības pasākumus, turpina apsekot klientus dzīvesvietās un veic ikdienā veicamo darbību un vides novērtējumu un anketu nosūta VDEĀVK.

2) SD, ņemot vērā riskus, nevar apsekot klientu dzīvesvietā, tad:

a) ja klients ir zināms, SD aizpilda novērtējuma anketu, balstoties uz tā rīcībā esošo informāciju par personu un viņas dzīves apstākļiem un aktivitātēm. SD to nosūtīs novērtējumu VDEĀVK ar piezīmi, ka tas veikts, pamatojoties uz SD rīcībā esošo informāciju bez klienta apmeklēšanas;

b) ja SD rīcībā nav informācijas par klientu un nevar aizpildīt novērtējuma anketu, tad SD nosūtīs VDEĀVK informāciju, ka novērtējums šobrīd netiks veikts. Mainoties situācijai, tiklīdz tas iespējams SD jāveic klienta apsekošanu dzīvesvietā un jānosūta nepieciešamā informācija VDEĀVK.

3) ja persona ir iesniegusi iesniegumu VDEĀVK atkārtotai ekspertīzei, t.sk. īpašas kopšanas izvērtēšanai, bet SD atsaka veikt vides novērtējumu, tad VDEĀVK pieņems lēmumu pagarināt īpašas kopšanas atzinumu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā tiks saņemta attiecīgā informācija no SD puses, kas var mainīt iepriekš pieņemto lēmumu.

! Situācijā, ja invaliditātes statuss un īpašas kopšanas atzinums būs beidzies ārkārtējās situācijas laikā, bet iesniegums un visi nepieciešamie dokumenti atkārtotai ekspertīzei nebūs saņemti, invaliditātes termiņš un iepriekš piešķirtais atzinums automātiski tiks pagarināti uz sešiem mēnešiem.

  1. 6.Vai automātiski pagarināsies arī invaliditātes apliecības derīguma termiņš ārkārtējās situācijas laikā?

Nē. Invaliditātes apliecības derīguma termiņš netiks automātiski pagarināts.

Personām, kurām automātiski pagarināts invaliditātes lēmuma termiņš, apliecība ar pagarināto termiņu tiks izsniegta tikai pēc personas pieprasījuma.

Ja ir nepieciešams saņemt invaliditātes apliecību ar pagarināto termiņu, jāvēršas VDEĀVK ar pieprasījumu izsniegt invaliditātes apliecību. Pieprasījumu brīvā formā VDEĀVK var iesniegt :

  1. Pa pastu, pievienojot klāt atbilstoša formāta fotogrāfiju. Fotogrāfiju var atsūtīt arī uz VDEĀVK e-pasta adresi, par to iepriekš informējot attiecīgo nodaļu. VDEĀVK nodaļu e-pasta adreses atradīsiet tīmekļa vietnē: http://www.vdeavk.gov.lv/kontakti/
  2. Elektroniski, izmantojot e-pakalpojumu Latvija.lv. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno elektroniskā formātā.
  3. Ar drošu elektronisku parakstu, nosūtot uz e-pastu vdeavk@vdeavk.gov.lv. Atbilstoša formāta fotogrāfiju pievieno pielikumā.

Informācija par nepieciešamo fotogrāfijas formātu invaliditātes apliecībai pieejama VDEĀVK tīmekļa vietnē – http://www.vdeavk.gov.lv/pakalpojumi/invalida-apliecibas-izsniegsana/.

Ja Jums nav iespēju pievienot atbilstoša formāta fotogrāfiju, lūdzam par to informēt VDEĀVK. Tādās situācijās ārkārtējās situācijas laikā invaliditātes apliecības izgatavošanai tiks izmantota vecā fotogrāfija.

  1. 7.Ko darīt, ja invaliditātes termiņš ir beidzies pirms 12.marta un dokumenti nav iesniegti?

Šajos gadījumos iepriekš izdotā administratīvā akta darbības termiņš netiks pagarināts.

Personai jāvēršas pie sava ģimenes vai ārstējošā ārsta lūgumu aizpildīt nosūtījumu uz invaliditātes ekspertīzi. Ārsts nosūtījumu aizpildīs, ņemot vērā to informāciju, kas ir viņa rīcībā, nosūtīs VDEĀVK, izmantojot e-pakalpojumus, par to informējot personu.

Pēc informācijas saņemšanas no sava ārsta, ka nosūtījums ir sagatavots un nosūtīts VDEĀVK, cilvēkam VDEĀVK jāiesniedz šādi dokumenti: iesniegums par nepieciešamību veikt invaliditātes ekspertīzi; aizpildīta Funkcionālo spēju pašnovērtējuma anketa, atbilstoša formāta fotogrāfija invaliditātes apliecības izgatavošanai.

Minētos dokumentus cilvēks Valsts komisijā var iesniegt pa pastu, aizpildot e-iesniegumu portālā www.latvija.lv, parakstot iesniegumu ar drošu elektronisko parakstu.

Sīkāku informāciju, kā var iesniegt dokumentus Valsts komisijā, skatīt šeit: http://www.vdeavk.gov.lv/aktualitates/3795/ .

VDEĀVK pēc dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju (ja tāda būs), veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un iespēju robežās pieņems lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai atteikšanu.

  1. 8.Ko darīt, ja bērns sasniedz pilngadību ārkārtējās situācijas laikā?

Šajos gadījumos nav iespējams automātiski pagarināt iepriekšējo invaliditātes lēmumu, jo mainās gan invaliditātes noteikšanas kritēriji, gan piemērojamie atbalsta pasākumi (t.sk. pabalsti), kas izriet no personai noteiktās invaliditātes grupas, invaliditātes smaguma pakāpes un traucējuma veida.

Personai pašai vai tās likumiskajam pārstāvi jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kas lems par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanu, balstoties uz viņa rīcībā esošo informāciju.

VDEĀVK pēc nepieciešamo dokumentu saņemšanas, kā arī ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju, veiks invaliditātes ekspertīzi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Lietās, kurās būs nepilnīga informācija, kas radīs šaubas vai persona atbilst vai neatbilst invaliditātes statusa noteikšanai, pieņems lēmumu par labu personai uz sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz jaunu dokumentu invaliditātes ekspertīzei saņemšanai un jauna administratīvā akta izdošanai konkrētās personas lietā.

Asistenta pakalpojums ārkārtējās situācijas laikā – iesniegumi un atskaites ir jāiesniedz, apliecinājumus var neiesniegt

  1. Ja asistenta pakalpojuma saņēmējam ārkārtējās situācijas laikā beidzas iepriekš piešķirtā asistenta pakalpojuma lēmuma un līguma periods, tad asistenta pakalpojums bez personas iesnieguma automātiski netiek atjaunots vai pagarināts.
  1. Asistenta pakalpojuma pieprasītājam arī ārkārtējās situācijas laikā ir jāraksta iesniegums un attālināti jāiesniedz pašvaldības sociālajā dienestā. Iesniegumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pašvaldības sociālais dienests izskata viena mēneša laikā, līdz ar to tas sociālajā dienestā ir jāiesniedz savlaicīgi.
  1. Asistentam arī ārkārtējās situācijas laikā ir jāiesniedz atskaites par iepriekšējā mēnesī sniegto asistenta pakalpojumu, tas būs pamats samaksas aprēķināšanai.
  1. Atskaites ārkārtējās situācijas laikā ir jāaizpilda vienkāršotā veidā un apliecinājumus par pakalpojuma sniegšanu var neiesniegt,ja stundas ārkārtas situācijas dēļ nav iespējams izmantot piešķirtajam mērķim. Atskaišu iesniegšanas procesu sociālajam dienestam ir jāorganizē pēc iespējas attālināti, izvairoties no dokumentu aprites klātienē. Par atskaišu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību katrā pašvaldībā un katrā individuālajā situācijā, ir jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā, kurš organizē atskaišu pieņemšanu.
  1. Asistenta pakalpojuma stundas pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas, t.i. no š.g. 1. – 11.martam ir uzskaitāmas un apmaksājamas atbilstoši personai piešķirtajiem pasākumiem, līgumā par asistenta pakalpojuma sniegšanu noteiktajā kārtībā un apmērā, bet stundu skaits ārkārtējās situācijas dienās (12.-31.marts un 1.-14.aprīlis) veidojas kā starpība starp personas iepriekšējos trīs mēnešos vidēji mēnesī izmantoto stundu skaitu un mēneša dienās pirms/pēc ārkārtējās situācijas izmantoto skaitu.

Piemēram, Pēteris ir izmantojis asistenta pakalpojumu decembrī 40 h, janvārī 50 h, februārī 30 h; vidēji 40 h mēnesī. No 1.-11.martam Pēteris ar apliecinājumiem atbilstoši viņam piešķirtajiem pasākumiem ir izmantojis 18 h, tātad periodā no 12.-31.martam viņam pieejamas 22 h (40-18=22).

Uzsāk Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu

2020.gada 15.janvārī uz tikšanos Kuldīgā pulcējās Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) deinstitucionalizācijas (DI) vadības grupa. Tās dalībnieki – KPR Administrācijas, Kurzemes pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji (NVO) – pārrunāja projekta “Kurzeme visiem” ietvaros paveiktās un plānotās aktivitātes, kā arī pieņēma lēmumu par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu.

Tikšanās sākumā projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Inga kalniņa iepazīstināja ar projektā līdz šim paveikto un turpmāk plānotajām aktivitātēm DI procesa virzībai Kurzemes reģionā. Turpinājumā reģiona DI vadības grupa diskutēja par KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanu, kā arī Kurzemes reģiona pašvaldību un NVO iesaisti procesā. Plānots, ka KPR DI plāna ieviešanas progresa izvērtēšanas ziņojums tiks sagatavots līdz 2020.gada 1.aprīlim.

Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns 2017.-2020.gadam ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai vismaz 288 bērniem ar FT un 350 personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai,  savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāktu dzīvi pašvaldībās.

Kurzemes plānošanas reģiona DI vadības grupa ir izveidota, lai nodrošinātu DI procesa uzraudzību Kurzemes plānošanas reģionā. Tās dalībniekus ir apstiprinājusi Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padome. Tajā darbojas: 3 Kurzemes plānošanas reģiona attīstības padomes pārstāvji, Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja un  projekta “Kurzeme visiem” vadītāja, kā arī 3 pašvaldību pārstāvji un NVO pārstāvji projekta mērķa grupu interešu pārstāvniecībai.  Ar KPR DI vadības grupas sastāvu var iepazīties projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Vairāk informācijas par projektu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem projekta mājas lapā: www.kurzemevisiem.lv

Papildu informācijai aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Apstiprināti grozījumi Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānā

2019.gada 16.jūlijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi grozījumus “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plānā 2017.–2020.gadam”, kas izstrādāts projekta “Kurzeme visiem” ietvaros. Grozījumi bija nepieciešami, lai pašvaldības varētu saskaņot tajās dzīvojošo bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) vajadzības ar pašvaldību iespējām un turpinātu iesāktos darbus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstībai.

Veiktie grozījumi saglabā DI plānā iepriekš nospraustos mērķus, tāpēc Kurzemē līdz 2023.gadam 288 bērni ar FT un 350  personas ar GRT saņems nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai, savukārt 35 personas ar GRT no valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” sāks dzīvi pašvaldībās.

2017.gadā izstrādātais un pērn apstiprinātais Kurzemes plānošanas reģiona DI plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidi un nepieciešamās infrastruktūras attīstību Kurzemē, lai bērniem ar FT un personām ar GRT būtu pieejams nepieciešamais atbalsts, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.

Ar grozīto Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties tiešsaistē.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.

Informācija pašvaldībām: stājušies spēkā MK noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā

Labklājības ministrija radusi iespēju īstenot principu nauda seko klientam (NSK). No 2019.gada 1.janvāra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.797 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība pašvaldībām par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu personas dzīvesvietā”. Tie nosaka:

  • valsts piešķirtā atbalsta apmēru pašvaldībām, kuras nodrošina sociālos pakalpojumus personas dzīvesvietā Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma1 panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā minētajām personām, kas nesaņem valsts vai pašvaldības finansētus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumus;
  • kritērijus valsts atbalsta apmēra noteikšanai;
  • valsts atbalsta piešķiršanas kārtību.

Ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr.797 detalizēti iespējams iepazīties likumi.lv: https://likumi.lv/ta/id/303855-valsts-atbalsta-pieskirsanas-kartiba-pasvaldibam-par-socialo-pakalpojumu-nodrosinasanu-personas-dzivesvieta

Valsts atbalsts tiešā veidā saistīts ar MK 16.06.2015. noteikumu Nr.313 19.1.7.1.punkta nosacījumiem par pakalpojumu sniegšanu personām ar GRT pēc kompensācijas saņemšanas projekta “Kurzeme visiem” ietvaros.

Informācija pašvaldībām, kas DI ietvaros pilnveido infrastruktūru: izmaiņas MK noteikumos Nr.871

Vēršam uzmanību, ka 2018.gada 11.decembrī pieņemti grozījumi un ar 2018.gada 20.decembri ir stājušās spēkā izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.871 (par ERAF ieguldījumiem DI plānu īstenošanā). Aicinām ar grozījumiem iepazīties tās pašvaldības, kas attīsta infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros saskaņā ar KPR DI plānu.

Būtiskākās izmaiņas:

  • Projektu iesniegumu atlasei mainīts termiņš – projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā noslēdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Detalizēta informācija iegūstama no CFLA.
  • Noteikumi papildināti ar 50.10 un 50.11.punktu, kas ietver arī nosacījumus par maksas pakalpojumu sniegšanu, ja DI plānā noteiktais mērķa grupas personu skaits ir atšķirīgs/mazāks jeb nenodrošina pilnu infrastruktūras noslodzi.
  • ēku un zemes īpašumtiesībās.

Ar MK noteikumiem Nr.871 un to grozījumiem var iepazīties:  https://likumi.lv/doc.php?id=287725

 

Apstiprināts Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns

2018. gada 5. oktobrī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padome apstiprinājusi “Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plānu 2017.–2020.gadam”. Tas nozīmē, ka pašvaldības var turpināt darbu pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveides, kā arī sākt nepieciešamās infrastruktūras  attīstību Kurzemē.

“Deinstitucionalizācijas procesā Kurzemē kopumā plānots investēt gandrīz 14 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzekļu. Ar šo ievērojamo investīciju apjomu Kurzemes pašvaldības uzlabos sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Kurzemē un 11 Kurzemes pašvaldībās arī veidos un attīstīs infrastruktūru. Plāna apstiprināšana ir nozīmīga gan mums kā deinstitucionalizācijas procesa virzītājiem Kurzemes reģionā, gan visai sabiedrībai, jo esam par soli tuvāk, lai ikviens cilvēks varētu sabiedrībā dzīvot iespējami pilnvērtīgu dzīvi,” stāsta Evita Dreijere, Kurzemes plānošanas reģiona administrācijas vadītāja.

Kurzemē deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai kopumā no Eiropas Sociālā fonda ar valsts līdzfinansējumu tiks investēti 6,6 miljoni eiro sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pilnveidei un apmaksai visās 20 Kurzemes pašvaldībās. Savukārt par kopējo indikatīvo summu 7,3 miljoni eiro apmērā  ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu un valsts un pašvaldību līdzekļiem plānā paredzēti infrastruktūras uzlabošanas risinājumi 11 Kurzemes pašvaldībās – Aizputes, Dundagas, Kuldīgas, Priekules, Rucavas, Saldus, Skrundas, Talsu un Ventspils novados, kā arī Liepājas un Ventspils pilsētās.

“Deinstitucionalizācijas plāna izstrādē sadarbojāmies ar visām reģiona pašvaldībām, lai izvēlētie sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu risinājumi pēc iespējas labāk atbilstu Kurzemes iedzīvotāju vajadzībām. Arī turpmāk būsim atbalsts pašvaldībām, lai mazinātos to bērnu un pieaugušo skaits, kam jādzīvo institūcijās, tai skaitā lai valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” 29 personas ar garīga rakstura traucējumiem sāktu dzīvi pašvaldībā. Tāpat turpināsim darbu, lai Kurzemē dzīvojošie 288 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 350  personas ar garīga rakstura traucējumiem saņemtu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” vadītāja Inga Kalniņa.

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kur noteiktas konkrētas īstenojamās rīcības Kurzemes pašvaldībās, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem,  bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros esošajiem bērniem radītu tādu vidi un sociālo pakalpojumu sistēmu, kas novērstu viņu nonākšanu institūcijās, tā vietā nodrošinot viņiem nepieciešamos sociālos pakalpojumus.

Ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu un tajā iekļautajiem infrastruktūras risinājumiem iespējams iepazīties šeit.

Deinstitucionalizācijas procesu Kurzemē plāno un ievieš Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.  Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā – Kurzemes, Latgales, Vidzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos.