2023. gada 29.martā Saldū notika Kurzemes plānošanas reģiona un Saldus novada pašvaldības projekta “Kurzeme visiem” ietvaros rīkots pasākums “Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, pieejamā infrastruktūra un iespējas ilgtspējas nodrošināšanai Kurzemes reģionā”. Pasākumā Kurzemes pašvaldību, sociālo dienestu vadība un sociālo pakalpojumu sniedzēji apmainījās pieredzē par Kurzemes reģionā izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem, kopā ar labklājības ministrijas pārstāvjiem diskutēja par deinstitucionalizācijas (DI) procesa turpmāko attīstību un ilgtspēju, kā arī caur praktisku līdzdalību iepazina cilvēkus ar invaliditāti un aplūkoja sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus Saldū – specializētās darbnīcas un sociālās rehabilitācijas centru.
Pasākumu atklāja Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts un Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa. Viņi savās uzrunās norādīja uz jau izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi Kurzemes pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) un bērnu ar funkcionāliem traucējumiem (FT) dzīves kvalitātes uzlabošanā, kā arī akcentēja, ka šī tik nozīmīgā atbalsta sistēma ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, lai ikviens var dzīvot sabiedrībā pēc iespējas pilnvērtīgāk.
Pasākuma turpinājumā notika pieredzes apmaiņa par cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT izveidotajiem sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem. Par DI projektu “Kurzeme visiem” īstenošanas gaitu un jau sasniegtajiem rezultātiem informēja projekta vadītāja Sandra Miķelsone – Slava. Viņa norādīja, ka sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi projekta ietvaros kopumā ir sniegti jau 200 cilvēkiem GRT, 406 bērniem ar FT un 175 bērnu vecākiem. Viņa arī atgādināja, ka līdz projekta noslēgumam 2023.gada beigās ir jāturpina aktīva sociālo pakalpojumu sniegšana pašvaldībās, īpaši pašvaldības izveidotajos sabiedrībā balstītajos sociālajos pakalpojumos, lai pēc iespējas vairāk bērnu un pieaugušo būtu iespēja vēl projekta ietvaros saņemt sev nepieciešamo atbalstu. Tāpat turpinās arī jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide Kurzemes reģionā – no kopumā 28 iecerētajām jaunajām pakalpojumu sniegšanas vietām izveidotas divpadsmit vietas: četri grupu dzīvokļi, divas specializētās darbnīcas un divi dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; divi sociālās rehabilitācijas centri un viens dienas aprūpes centrs bērniem ar FT, kā arī viens ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērniem ārpusģimenes aprūpē. Šogad vēl tiks atvērtas 16 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas: pieci grupu dzīvokļi, trīs specializētās darbnīcas un četri dienas aprūpes centri cilvēkiem ar GRT; vienas dienas aprūpes centrs bērniem ar FT un divi ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.
Pieredzē sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā dalījās Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Ina Behmane un Ventspils atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa. Ina Behmane savā prezentācijā norādīja, ka Saldus novada pašvaldībā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstīšana turpinās jau vairāk nekā 20 gadus, iepazīstot citu valstu pieredzi, un DI projekts bijis kā vēl viena iespēja paplašināt pašvaldības iedzīvotājiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu. Šobrīd Saldus novadā papildu dienas aprūpes centram cilvēkiem ar GRT DI procesa ietvaros izveidoti trīs grupu dzīvokļi un specializētās darbnīcas, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem pieejami dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi daudzfunkcionālajā centrā “Jumis”, kas tika atvērts 2020.gada novembrī. Savukārt Ventspilī DI procesa ietvaros atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” 2021.gada maijā, atjaunojot un pārbūvējot Ventspils vecpilsētas ēku, pārcēlās uz daudz plašākām telpām, sniedzot iespēju saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus vismaz 40 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un vismaz 55 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Gan Saldus sociālā dienesta vadītāja I.Behmane, gan “Cimdiņš” valdes locekle I.Sāmīte – Cērpa norādīja, cik būtiski ir sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi, kuri ne tikai uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar GRT un bērniem ar FT, kas tos saņem, bet sniedz arī būtisku atbalstu viņu tuviniekiem un ģimenēm, ļaujot vecākiem strādāt un dzīvot daudz pilnvērtīgāk, nevis veltīt visu savu dzīvi tuvinieka ar invaliditāti kopšanai.
Ar Latvijā iespējami attīstāmām inovācijām sociālo pakalpojumu attīstībā dalījās Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, kurš norādīja, ka arvien lielāka nozīme ir jāpiešķir cilvēku ar GRT nodarbinātības jautājumiem, kā arī ar dažādiem piemēriem norādīja, ka ir daudz darbu, ko varētu uzticēt veikt cilvēkiem ar invaliditāti.
Pieredzes apmaiņas daļu noslēdza Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, kura skaidroja Labklājības ministrijas redzējumu par DI procesa ilgtspējas nodrošināšanu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu nākotnē, kā arī valsts minimālo sociālo pakalpojumu grozu un ar to saistītās mērķdotācijas pašvaldībām.
Pēc pieredzes apmaiņas paneļdiskusijā Elīna Celmiņa, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors, Ina Behmane, Saldus novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore, Una Lapskalna, Ventspils sociālā dienesta vadītāja, Ieva Sāmīte – Cērpa, atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” valdes locekle un Māris Grāvis, Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, diskutēja par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspēju un attīstības iespējām, ņemot vērā DI mērķgrupu vajadzības un sociālo pakalpojumu uzturēšanas iespējas pēc Projekta noslēguma katrā pašvaldībā un Kurzemes reģionā kopumā. Paneļdiskusijas dalībnieki, iesaistoties arī citiem pasākuma dalībniekiem, atzinīgi novērtēja DI procesa ietvaros izveidoto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nozīmi pilnvērtīgākas dzīves veidošanā cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērnu tuviniekiem, kā arī norādīja, ka sociālajai nozarei kopumā jātiecas uz individuālāku pieeju katram, lai sniegtu iespēju saņemt tieši tādu atbalstu, kāds ir nepieciešams. Tāpat tika arī diskutēts par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu ilgtspējas nodrošināšanas finansējuma avotiem, apspriežot valsts un pašvaldību iespējas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai arī turpmāk, kā arī ES finansējuma piesaisti.
Pēc paneļdiskusijas pasākuma dalībnieki piedalījās Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” organizētā praktiskas līdzdalības aktivitātē, kur iepazina cilvēkus ar invaliditāti, tai skaitā ar GRT, redzes, dzirdes un kustību traucējumiem. Tika arī pārrunāta cilvēku ar dažādiem invaliditātes veidiem nodarbinātība un arī citas iespējas, kā viņiem ikdienā būt neatkarīgākiem un patstāvīgākiem.
Dienas noslēgumā pasākuma dalībnieki devās iepazīt Saldū izveidotās specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT un daudzfunkcionālo centru “Jumis” bērniem ar FT. Specializētajās darbnīcās, darbojoties šūšanas, aušanas un kokapstrādes darbnīcās, tiek nodrošināta iespēja mācīties darba dzīves ritmu, jaunas prasmes un iemaņas, lai nākotnē varētu iesaistīties darba tirgū. Savukārt sociālās rehabilitācijas centrā “Jumis” ir pieejamas plašas sociālo pakalpojumu saņemšanas iespējas bērniem ar FT un vecākiem, tai skaitā rehabilitologa, mūzikas terapeita, psihologa un montessori pedagoga konsultācijas, kā arī apmeklēt sensoro istabu.
Pasākuma dienas kārtība:
Pasākuma programmaPasākuma prezentācijas
Deinstitucionalizācijas Projekts Kurzeme visiem. Kurzemes plānošanas reģiona projekta Kurzeme visiem vadītāja Sandra Miķelsone – Slava Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Saldus novadā. Saldus novada pašvaldības aģentūras Sociālais dienests direktore Ina Behmane Sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi Ventspilī. atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš valdes locekle Ieva Sāmīte – Cērpa Deinstitucionalizācijas procesa ilgtspēja: sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana nākotnē. Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa
2022. gadā turpinājis augt Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 183 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 369 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 164 bērnu ar FT vecāki. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros 2022.gadā atklātas arī trīs jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Dienvidkurzemes novada Priekulē un grupu dzīvoklis Ventspils novadā. Kopumā deinstitucionalizācijas ietvaros Kurzemē līdz šim izveidotas jau astoņas jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas, kur saņemt atbalstu cilvēkiem ar GRT, un trīs vietas – bērniem ar FT.
“2022. gadā turpinājās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemes reģionā, gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sākotnēji bijām plānojuši kompensēt sociālos pakalpojumus 350 Kurzemes reģiona bērniem ar FT, priecājos, ka esam spējuši nepieciešamo atbalstu kompensēt pat lielākam bērnu skaitam! Tāpēc šogad kopā ar pašvaldībām vairāk fokusēsimies uz projekta otru mērķgrupu – cilvēkiem ar GRT, lai līdz projekta noslēgumam, kas ir jau šī gada beigās, Kurzemes reģionā ieplānotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk Kurzemes reģionā pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar GRT,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Kurzemes reģiona pašvaldības turpina darbu pie infrastruktūras izveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, tā pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados. No kopumā četrām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām bērniem ar FT jau izveidotas trīs – Dienvidkurzemes novada Aizputē un Saldū darbojas sociālās rehabilitācijas centri, bet Ventspilī plašākās telpās sociālos pakalpojumus bērniem ar FT nodrošina Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Kuldīgā šogad turpinās darbs pie dienas aprūpes centra izveides, kur plānots sniegt nepieciešamo atbalstu vismaz 29 bērniem ar FT.
Savukārt no kopumā Kurzemes reģionā iecerētās 21 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT izveidoti četri grupu dzīvokļi – trīs Saldus un viens Ventspils novados, divi dienas aprūpes centri – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Ventspilī, kā arī divas specializētās darbnīcas – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Saldus novadā. Darbs šogad turpinās pie vēl 13 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietu izveides cilvēkiem ar GRT: pieciem grupu dzīvokļiem – trim Kuldīgas novadā un pa vienam Dienvidkurzemes novadā un Liepājā; pieciem dienas aprūpes centriem – pa vienam Dienvidkurzemes un Talsu novados un trīs – Kuldīgas novadā; trīs specializētajām darbnīcām – divām Kuldīgas novadā un vienu Liepājā. Plānots, ka jaunveidojamajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās pakalpojumus un atbalstu varētu saņemt kopumā vēl vismaz 164 cilvēku ar GRT.
“Atgādinām, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros nepieciešamais atbalsts cilvēkiem ar GRT pieejams ne tikai jaunveidotajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, bet ir arī iespēja saņemt speciālistu konsultācijas, piedalīties atbalsta grupās un grupu nodarbībās, kā arī saņemt citus sev nepieciešamus sociālos pakalpojumus. 2022. gadā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī vai specializētajās darbnīcās, kā arī apmeklēja atbalsta grupu nodarbības un speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista. Šogad turpināsim kompensēt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus gan projektā iesaistītajiem pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem, kamēr vien būs pieejams finansējums,” norāda S.Miķelsone – Slava.
Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī izglītojošus pasākumu Kurzemes reģiona skolēniem par komunikāciju ar projekta mērķgrupām, kā arī divas integrējošas nometnes – ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem. Arī pērnā gada vasarā Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja trīs integrējošas nometne ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, kur tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 90 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri šobrīd saņem pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā. Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas valstspilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 38 cilvēki ar GRT.
Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuālais atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot visi Kurzemes reģiona bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.
Labklājības ministrija sagatavojusi jaunas infografikas par atbalstu ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, 2023. gadā.
Informācija pārpublicēta no LM lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=219218347161777&set=pcb.219219900494955
Aicinām iepazīties ar 2023.gada 16.janvāra izdevumā “Kurzemes vārds” publicēto Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa rakstu par to, kādēļ ir būtiski ar bērniem runāt par invaliditāti.
Aicinām iepazīties ar dzirdīgu vecāku pieredzi, kuri apguvuši zīmju valodu!
Zīmju valodas pamati, kurus savam bērnam ieliks vecāki, kalpos par lielu palīgu saskarsmē ar citiem!
Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas Facebook lapas: https://fb.watch/ie8UPq9AIi/
Labklājības ministrija sagatavojusi informatīvu video par zīmju valodu un tās nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā.
Zīmju valoda – no kā sastāv un atšķiras no runātās?
Video stāsta par zīmju valodas lomu un nozīmi nedzirdīgu bērnu audzināšanā. #cilvēks #bērni #ģimene pic.twitter.com/XwlaBeJEkM— Labklājības min (@Lab_min) January 16, 2023
Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas sociālā tīkla Twiitter profilā ievietotās informācijas: https://twitter.com/Lab_min/status/1614905852980248576
Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un to iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maijam Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs norisināsies izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notiek Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un iecerēti vismaz 26 mācību iestādēs, kopumā aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un komunikāciju ar viņiem.
“Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā turpinās jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide, kur tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi un atbalsts, kā arī veicināta prasmju un iemaņu attīstība pēc iespējas pilnvērtīgākai dzīvei sabiedrībā. Tomēr cilvēki ar invaliditāti varēs pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā tikai tad, kad paši kļūsim atvērtāki un pieņemošāki – ja spēsim ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Ar izglītojošajiem pasākumiem mudināsim skolēnus iepazīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.
Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem būs iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādājusi biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Pasākuma ietvaros bērniem būs arī iespēja satikt un iepazīt cilvēkus ar invaliditāti – paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi. Aicinām arī Jūs noskatīties skolēniem sagatavotās video uzrunas no šiem iedvesmojošajiem cilvēkiem:
Izglītojošie pasākumi skolēniem notiks līdz pat 2022./ 2023. mācību gada beigām, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tuvākie pasākumi plānoti Dundagas, Pastendes, Talsu un Valdemārpils vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīko Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.
Funkcionāli traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.
Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču, saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.
Labklājības ministrija (LM) izstrādās jaunu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem. Šāda atbalsta sistēmas pilnveide noteikta arī Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020”, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai.
Darbs pie šī pakalpojuma ieviešanas notiek jau kopš šī gada pavasara. Pašlaik ir uzsācies otrais posms – izmēģinājuma projekta īstenošana, kur kopumā rehabilitācijas pakalpojuma aprobācijā tiktu iesaistīti vismaz 300 bērni ar AST un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes no visiem Latvijas reģioniem. Izmēģinājuma projektu īsteno biedrība “Latvijas Autisma apvienība”.
Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa: “Ņemot vērā ierobežoto speciālistu pieejamību Latvijā, mēs augstu vērtējam to, ka ne tikai radītas atbalsta grupas savstarpējam atbalstam, pieredzes apmaiņai, vecāku un speciālistu izglītošanai, bet šī projekta ietvaros tiek izstrādāti arī materiāli par autismu, kuri būs pieejami ikvienam interesentam.”
Plašāka informācija par atbalsta grupām un iespējām pieteikties atbalsta saņemšanai pieejama Latvijas Autisma apvienības mājas lapā, sadaļā “Atbalstīt ceļā”, https://www.autisms.lv/atbalstit-cela/
LM informē, ka pirmais aktivitātes posms ir noslēdzies un ir izstrādāts psihosociālā rehabilitācijas pakalpojuma apraksts, ko pašlaik plānots aprobēt izmēģinājumprojekta laikā un tas ir pieejams LM mājas lapā, https://www.lm.gov.lv/lv/1-nodevums-psihosocialas-rehabilitacijas-pakalpojuma-berniem-ar-funkcionaliem-traucejumiem-un-vinu-likumiskajiem-parstavjiem-vai-audzugimenei-apraksts-neaprobeta-versija.
Pakalpojuma paraksts veidots, ņemot vērā ārvalstu labo praksi – Somijas Autisma apvienības pieeju atbalsta sniegšanā bērniem ar AST un viņu ģimenēm. Izveidotā atbalsta sistēma Somijā paredz attālinātu un klātienes atbalsta grupu veidā sniegt sistemātisku psihosociālu un informatīvu atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns ar AST, kā arī organizēt atbalsta grupas atbalsta komandām, kuras palīdz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Labo praksi plānots pārņemt un ieviest arī Latvijā, pielāgojot to Latvijas situācijai un pieejamiem pakalpojumiem un atbalstam ģimenēm, kurās ir bērns ar AST.
Aktivitāti plānots īstenot no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. oktobrim un tā tiek realizēta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros.
“Sabiedrībai ir jābūt informētai, kā rīkoties dažādās problēmsituācijās sabiedriskajā transportā, kurās var nonākt cilvēki ar invaliditāti, jo sevišķi bērni. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kolektīvi varam mazināt dažādu negadījumu skaitu, kuros nokļūst bērni bez pavadoņa vai bērni ar invaliditāti, ir noskaidrot, kurp viņš dodas un vai nepieciešama palīdzība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.
alsts policijas dati liecina, ka 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti aptuveni 409 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Negadījumu risku paaugstina bīstamas situācijas, kurās var nokļūt ikviens bērns, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, piemēram, nokavēta pietura, iekāpšana nepareizajā transportā, kā arī izkāpšana svešā pieturā vai ceļa šķērsošana vietā bez gājēju pārejas. Šādās situācijās bērnus māc bailes un nedrošības sajūta, taču tie, kuriem ir invaliditāte, var reaģēt uz šīm situācijām saasinātāk vai kļūt pilnīgi bezpalīdzīgi.
Apvienības “Apeirons” pārstāvji apgalvo, ka šobrīd sabiedrībā trūkst zināšanu un informācijas, kā rīkoties problēmsituācijās, kurās nokļuvuši bērni ar invaliditāti. “Mums kā sabiedrībai ir jābūt gataviem sabiedriskajā transportā sastapt bērnus un pusaudžus, kas ir cilvēki ar invaliditāti. Tieši tāpat mums ir jābūt informētiem par to, kāds ir reaģēšanas algoritms, ja rodas tāda nepieciešamība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis.
“Mēs kā ziemeļnieki lielākoties negribam iet klāt un kaut ko prasīt nepazīstamajiem. Mēs paļaujamies uz to, ka situācija atrisināsies pati no sevis, bet mums ir jābūt atbildīgiem, jo sevišķi pret bērniem. Tā ir dubultatbildība gan no sabiedriskā transporta vadītāja, gan no līdzcilvēku jeb pasažieru puses,” apgalvo Balodis.
Svarīgākais pamatnosacījums, piedāvājot palīdzību bērniem, tai skaitā bērniem ar invaliditāti, ir komunikācija. Apzinoties, ka sabiedrība ne vienmēr zina, kā komunicēt ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, apvienība “Apeirons” atgādina, ka pieejami dažādi tehnoloģiski rīki, kas var palīdzēt šādās situācijās. Piemēram, Zīmju valodas centrs piedāvā bezmaksas pakalpojumu, ar kura starpniecību var sazināties ar zīmju valodas tulku, kurš pārtulko nepieciešamo informāciju, piemēram, autobusa šoferim. “”Apeirons” pasažieru pārvadātājiem piedāvā apmācības, kurās šādas komunikācijas nianses tiek izrunātas, kā arī tiek izskaidrots, kā pareizi palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, kas pārvietojas sabiedriskajā transportā. Nav viena standarta risinājuma, kā rīkoties, tādēļ apmācībās izejam cauri dažādām problēmsituācijām, ar ko vadītāji jau ir saskārušies, kā arī modelējam paši savas situācijas, piedāvājot dažādus risinājumus,” stāsta Balodis.
Pārvadātāju atbildība ir nodrošināt vadītājiem pietiekamas zināšanas par to, kā rīkoties, ja problēmsituācijā nonācis cilvēks ar invaliditāti. Fiziskās drošības jautājums sabiedriskajā transportā ir īpaši aktuāls bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, jo par nokļūšanu transportlīdzeklī un tehniskā nodrošinājuma stiprināšanu atbild transporta šoferis. Vadītājam ir jāpārliecinās par to, lai pasažieris ir apsēdies droši, un straujas bremzēšanas vai braukšanas uzsākšanas gadījumā pasažieris neapgāzīsies un nesavainos sevi. Tikpat nozīmīga ir nākamo pieturvietu laicīga atskaņošana un attēlošana, lai vājredzīgie un vājdzirdīgie pasažieri laikus būtu informēti par atrašanās vietu.
Neatkarīgi no tā, vai atvasei ir invaliditāte vai nav, vecāku uzdevums ir iemācīt ceļu satiksmes principus, kā arī problēmsituāciju potenciālos risinājumus. “Jāiziet vienu, divas vai pat desmit reizes vienu un to pašu maršrutu. Ir dzirdētas situācijas, kurās viss ir pārrunāts, taču sabiedriskais transports apstājas 15 metrus pirms pieturas, bērns izkāpj ārā, un viņam šķiet, ka atrodas citā lokācijā, tādēļ nezina, kā tālāk rīkoties un ko darīt,” stāsta Balodis. Tāpat apvienības pārstāvis uzsver, ka galvenais šādās situācijās ir komunikācija. Ja pieturā vai transportā tiek manīts apjucis bērns, tad nekautrējoties būtu jāpieiet klāt un jānoskaidro, vai viss ir kārtībā. Zinot, ka šādas situācijas varētu notikt, vecākiem ir jāiemāca bērnu rīkoties ar telefonu. Mētelī, jakā vai cepurē iešūta zīmīte ar nepieciešamajiem telefona numuriem ļaus bērnam stresa situācijā piezvanīt vecākiem vai arī nodot šos tālruņa numurus kādai citai personai, kas sazināsies ar vecākiem.
Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” vērš uzmanību, ka invaliditāte var izpausties dažādās formās, taču, jāatceras, ka cilvēki ar invaliditāti ir daļa no sabiedrības, un viņiem ir tiesības uz patstāvīgu dzīvi, tostarp pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas var būt liels solis, lai bērni ar invaliditāti adaptētos sabiedrībā. “Tam, ka bērnam ir iespēja patstāvīgi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir ļoti daudz ieguvumu. Tā ir brīvība, neatkarība un iespēja pašam pieņemt lēmumus, kas var palīdzēt labāk sagatavoties dzīvei,” saka Balodis. Tikpat nozīmīgi ieguvumi, biežāk ikdienā redzot cilvēkus ar invaliditāti, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, ir visai sabiedrībai kopumā – tas ir ceļš uz vienlīdzīgu, iekļaujošu un izglītotu sabiedrību.
