Iepazīstinām ar DI ietvaros izveidotajiem sociālajiem pakalpojumiem arī citos plānošanas reģionos, šoreiz – par Zemgalē izveidotajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem. Jelgavas novada dienas aprūpes centrs UPE sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumus pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Pakalpojums atrodas: Lielplatones skolā, Lielplatones pagastā, Jelgavas novadā.
Aicinām izlasīt rakstu par Tukuma novada pašvaldības peiredzi ar grupu dzīvokļa pakalpojuma izveidi Tukuma novada Slampē, kā arī cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem dzīvi un ikdienu jau esošajos grupu dzīvokļu pakalpojumus pašvaldībā.
Rīgā sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu sievietēm ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni vecumā līdz sešiem gadiem, tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma “Mežrozes”, kurā gūt emocionālu atbalstu un mācīties sadzīves prasmes. Šī iestāde pagaidām Latvijā ir šāda vienīgā, bet nepieciešamība pēc tādām būtu. Visā valstī sociālo dienestu redzeslokā šādas mammas ir, viņām sniedz palīdzību, speciālisti skaidroja Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija”.
Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš, raksturojot situāciju ar palīdzības nepieciešamību mammām ar garīga rakstura traucējumiem, skaidroja, ka valstī ar garīgo atpalicību ir vairāk nekā 90 tūkstoši cilvēku, vērā ņemami traucējumi, kuru dēļ nepieciešams noteikt invaliditāti, ir nepilniem 30 tūkstošiem cilvēku.
Pakalpojuma “Mežrozes” vecākā sociālā darbiniece Elīna Šeibe-Saveļjeva raksturo pakalpojumu, ko Latvijā institūcijas var piedāvāt mammām ar garīga rakstura traucējumiem. “Mežrozes” piedāvā pakalpojumus mammām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir bērni līdz sešu gadu vecumam. Mammai ir aprīkots dzīvoklis, kur palīdz nodrošināt sadzīvē nepieciešamo, tāpat ir pieejama speciālistu palīdzība.
Mammas nāk no sociāli nelabvēlīgām vai audžuģimenēm, vai citādiem apstākļiem, līdz ar to mammām ir dažāda līmeņa sociālās un sadzīviskās prasmes.
Šajā pakalpojumā mammām iemāca labāk dzīvot sabiedrībā. Pirmajos trīs mēnešos veic padziļinātu izpēti, lai saprastu mammas spējas un zināšanas. Tāpat ir jāsaprot, kādas prasmes mammai būtu nepieciešamas pēc pakalpojuma sniegšanas beigām. Divu gadu laikā cenšas palīdzēt apgūt dažādas prasmes, kuras iespējams apgūt, ņemot vērā mammu diagnozi.
“”Mežrozēs” mammas visbiežak nonāk ar krīžu centru palīdzību. Kad ir pagājis laiks “Mežrozēs”, tad izvērtē, kāda palīdzība turpmāk nepieciešama, tad pašvaldība var izveidot nepieciešamo atbalsta sistēmu,”
“Ģimenes studija”
Izgaismo pieredzi un viedokļus par aktuālām ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmām.
Klausies podkāstā sev ērtā laikā un šādās lietotnēs –Spotify, Apple, Google . Jauna epizode katru darba dienu. Epizodes garums 50 minūtes.
pauda Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.
Cilvēku ar garīgā rakstura problēmām un ar maziem bērniem darba devēji nevēlas nodarbināt. To zinot, mammas tiek sagatavotas, attīstot dažādas prasmes. Darba devējiem mēdz būt aizspriedumi pret cilvēkiem ar invaliditāti, mammas aicina darba devējus neinformēt par saslimšanu, skaidroja Elīna Šeibe-Saveļjeva.
Aldis Dūdiņš piekrīt, ka trešajām personām nav nepieciešams zināt par šīm saslimšanām. Intelektuālās attīstības traucējumu gadījumā ir zems izglītības līmenis. Klasisko psihisko slimību gadījumā svarīgi dzert medikamentus un apmeklēt ārstu, tad problēmām nevajadzētu būt.
Pieejamās aprūpes formas ir dažādas. Svarīgi, ka cilvēks nonāk sociālo dienestu redzes lokā, tad var izveidot individuālu palīdzību, uzsvēra Viesturs Kleinbergs.
Elīna Šeibe-Saveļjeva usvēra, ka sociālajam darbiniekam ir jāizvērtē, cik liels atbalsts personai nepieciešams, ir gadījumi, kad pietiek ar minimālu atbalstu mājās.
Deinstitucionalizācijas process maina dzīvi – gan vidi apkārt, gan ļaujot saņemt ļoti nepieciešamus pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti, lai dzīvotu patstāvīgi un būtu sabiedrībā. Pirmie soļi lielu pārmaiņu virzienā var būt nedroši, tieši tādēļ arī šis stāsts – lai iedrošinātu tos, kuriem tas nepieciešams, un pastāstītu plašāk. Arī Sergejs šobrīd uzsāk jaunu posmu savā dzīvē un labprāt tajā dalās ar citiem, pastāstot, kā mainās viņa ikdiena, pārejot no dzīves sociālās aprūpes centrā uz dzīvi grupu dzīvoklī.
Viņš dzimis 1981. gada septembrī un izaudzis bērnu namā, jo vecāki nav uzņēmušies rūpes par dēla audzināšanu. Valsts sociālās aprūpes centra filiālē “Rūja” Sergejs nonāca 1999. gadā. Fizioterapeits, darbojoties ar puisi, panāca, ka Sergejs sāk staigāt un šobrīd spēj pārvietoties, izmantojot rollatoru. Kustību traucējumi Sergejam nerada škēršļus, lai rosītos un darbotos. “Rūjā” Sergejs iemācījās šūt krustdūrienā – viņā rokām tapuši neskaitāmi spilveni, gleznas un citi izšuvumi. Viņš labprāt piedalās arī kristīgās nometnēs. Kad deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Rūjienā bija tapuši jaunie sociālie pakalpojumi – grupu dzīvokļi un dienas aprūpes centrs, sociālās aprūpes centra darbinieki kopā ar Sergeju uzsāka ceļu uz jaunu posmu viņa dzīvē. Taču sākotnēji Sergeju biedēja tuvojošās pārmaiņas.
Turpinot projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros uzsākto video stāstu sēriju par Vidzemes pašvaldībās izveidoto atbalstu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ar Kārli Anitenu izzinām Valmieras novadā radītās iespējas – grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centrus Mazsalacā un Rūjienā, kā arī specializētās darbnīcas Naukšēnos.
Kopš 2016. gada deinstitucionalizācijas procesa ietvaros Latvijas pašvaldībās būtiski pieaudzis sociālo pakalpojumu klāsts. Līdz 2023. gada nogalei izmaksas par šiem pakalpojumiem sedz Eiropas fondu līdzekļi, bet pēc tam tās gulsies uz pašvaldību pleciem. Valstī pagaidām nav izstrādāts vienots risinājums, kā šos pakalpojums turpmāk nodrošināt. Sākot deinstitucionalizācijas procesu Vidzemē, pašvaldībās nemaz neapjauta, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma laika gaitā trīskāršosies. Tāpat neviens nevarēja prognozēt, ka pasaules notikumu dēļ strauji kāps dažādu pakalpojumu izmaksas. Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone norāda: “Izaicinājumi ir tādi, ka cenas par pakalpojumu sniegšanu ir pieaugušas uz pusi, salīdzinot ar 2016. gadu. Piemēram, ja 2016. gadā pašvaldība rēķināja, ka vienam cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem, lai varētu saņemt atbalstu grupu dzīvoklī un dienas aprūpes centrā, vajadzētu aptuveni septiņarpus tūkstošus gadā, tad šobrīd tie ir vairāk nekā 18 tūsktoši eiro gadā.”
Līdz šim šis izmaksas kompensēja Eiropas fondi, bet jau šī gada nogalē atbalsts beigsies. Tāpēc pašvaldībās pašlaik būtisks ir jautājums, kā turpmāk nodrošināt sociālos pakalpojumus personām, kurām ikdienā nepieciešams atbalsts. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks vērtē, ka nākamajā gadā šāda veida sociālo pakalpojumu nodrošināšani papildus būs nepieciešams aptuveni viens miljons eiro. “Būs jāsamazina pakalpojumu skaits, jārunā ar pakalpojumu sniedzējiem par cenām, jo tās ir diezgan augstas. Tā nauda ir pieejamāka, cenas ir kāpušas uz augšu. Kad naudas būs mazāk, tad cenas uz leju. Iesiem vairāk to modeli, kad būs individuāla izvērtēšana, nevis “es gribu visu”, bet skatīsimies, kas visvairāk ir vajadzīgs un kāds pakalpojums ir visatbilstošakais.”
Programmas gaitā daudzās pašvaldībās izveidota apjomīga pakalpojumu infrastruktūra, izbūvēti grupu dzīvokļi, uzcelti dienas centri. Atbalsta centrs “Pērle” ir viena no trim vietām Cēsu novadā, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem pieejams dienas centrs un dažādi rehabilitācijas pakalpjumi, kā arī izveidotas speciālās darbnīcas. Šiem cilvēkiem šeit iespējams socializēties, kā arī attīstīt dažādas prasmes. Atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ viņi nevar iekļauties mūsu prasīgajā darba tirgū. Šeit kādas noturības prasmes attīstīta, darbojas darbnīcās. Ja to tagad noņem nost, tad cilvēkus iedzen būrī, kas ir viņu dzīves vieta. Tad atkarīgs, cik ģimene spēj, kādam varbūt ir aktīvāka, kāds gājis kā brīvprātīgais, bet cits varbūt ir dzīvojis mājā un neko vairāk nav redzējis.”
Pašvaldībām Vidzemē gadā cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem atbalstam un dažādu sociālo pakalpojumu nodrošināšanai kopumā papildus būs nepieciešami aptuveni četrarpus miljoni eiro. Labklājības ministrijas pārstāve Elīna Celmiņa ReTV norāda, ka izprot šī brīža sarežģīto situāciju, bet pašvaldībām bija jārēķinās, ka Eiropas līdzekļi reiz beigsies un saistības būs jāuzņemas uz saviem pleciem. Labklājības ministrijas paspārnē pašlaik izstrādā minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kuram būtu jābūt pieejamam katrā pašvaldība. “Tajā procesā mēs paredzam, ka valsts virzītu priekšlikumu, kuri būtu tie pakalpojumi, kuriem valsts dod savu līdzfinansējumu, cik lielā apmērā. To jau likuma virzīšanas brīdī iezīmētu. “ Skaidrs, ka pašvaldības nākamgad nepārtrauks nodrošināt deinstitucionalizācijas pakalpojumus. Bet katrai vietvarai būs rūpīgi jāizvērtē, cik lielā apmērā un kādas kvalitātes pakalpojumus turpmāk varēs nodrošināt cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”.
Jāmācās gatavot, iepirkties un rēķināt budžetu – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos
Vents Samulis ir viens no 13 Mazsalacas grupu dzīvokļu iemītniekiem. Istabiņa, kurā viņš mīt, ir neliela, bet tikko izremontēta. Puisis stāsta, ka šo iespēju gaidījis jau piecus gadus, jo līdz šim mitis pansionātā ”Rūja”.
Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”
Baiba un Lauris, grupu dzīvokļu iemītnieki
Foto: Liene Zaļkalne
Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.
Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”
Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”
Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”
Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot viegli.
Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”
Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”
Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”
Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju, arī viņš līdz šim mitis pansionātā.
Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”
Māris, grupu dzīvokļu iemītnieks
Foto: Liene Zaļkalne
Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.
“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.
Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.
“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda Brente-Mieze.
Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.
“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”
Grupu dzīvokļi Mazsalacā
Foto: Gunta Matisone/Latvijas Radio
Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.
“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.
Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.
Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.
Autori:Gunta Matisone(Latvijas Radio korespondente Vidzemē)
Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājas atklāšanā Mālpilī, kur pakalpojumus sniedz biedrība “Cerību spārni”. Dienas aprūpes centrs un Grupu māja izveidoti projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/020 “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Siguldas novada Mālpils pagastā” satvarā.
Dienas aprūpes centrā var uzņemt 16 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām būs iespēja attīstīt prasmes dažādās nodarbībās, lai motivētu un iedrošinātu darboties. Dienas centra mērķis ir dot iespēju iegūt jaunas iemaņas un justies noderīgiem sabiedrībā.
Ēkā izbūvētas 8 grupu dzīvokļu vietas, un tajā tiks nodrošināti sociālās aprūpes pakalpojumi tādām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot pastāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Grupu dzīvokļos izmitinātās personas speciālistu uzraudzībā apgūs prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu neatkarīgāki un uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Kā arī viņu tuvinieki, kas snieguši aprūpi un atbalstu, tagad varēs doties savās ikdienas gaitās. Šāda pakalpojuma iespējamība ir ļoti svarīga, līdz ar to arvien pieaug nepieciešamība izveidot grupu dzīvokļus šīs sabiedrības daļas atbalstam.
Ir izveidotas arī 2 divas atelpas brīža pakalpojuma vietas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ietver kvalificēta aprūpes un uzraudzības pakalpojuma sniegšanu. Tas ir īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas ietver klientu uzraudzību un pašaprūpes nodrošināšanu. Tāpat arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu, sekmējot personas vispusīgu attīstību. Atelpas brīža vietā nodrošinot klientam īslaicīgu aprūpi, tuviniekiem tiks dota iespēja pilnvērtīgi atpūsties, atstājot pilngadīgo ģimenes locekli speciālistu uzraudzībā diennakti.
Biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina: “Šodien mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs mirklis – būt šeit visiem kopā un atklāt jaunus pakalpojumus. Tas ir tikai formāls nosaukums – pakalpojumi. Īstenībā kā mums katram ir mājas, un tās mums ir ļoti svarīgas. Mēs jau līdz šim brīdim esam devuši mūsu pakalpojumos mājas 40 cilvēkiem, gan Cēsu novadā, gan Siguldas novadā. Prieks, ka šodien varam teikt, ka ir vēl 8 vietas, kur dzīvot cilvēkiem. Jo katram, kas dzīvo mūsu mājās, ir savs dzīves stāsts. Kad Tu runā ar cilvēkiem, tas svarīgākais un vērtīgākais viņiem tajā brīdī ir drošība – tas, ka līdzās ir cilvēki, kuri var palīdzēt, un viņi jūtas laimīgi. Cilvēks, kas dzīvo pie mums un saka, ka viņš ir laimīgs ir lielākā pateicība, lielākais gandarījums un spēks tam visam, ko mēs visi kopā, komandā, darām. Arī šeit, Mālpilī, ir grupu māja un Dienas aprūpes centrs, kur jauniešiem darboties. Jo svarīgi ir aizpildīt dienu ar jēgpilnām nodarbēm, lai cilvēks šeit justos kā vērtība. Saku paldies visiem, kuri atbalstīja šo ideju un šo projektu. Bieži vien par cilvēkiem saka, ka – citi, savādāki, dažādāki, bet es gribētu teikt, ka mēs visi esam sabiedrības daļa. Mēs katrs esam ar savu atšķirīgo, katrs esam citādāks, bet mēs kopā padarām šo pasauli krāsaināku, un, kurš te ir vairāk, tas palīdz tam, kurš spēj mazāk, tā veidojas saliedēta vienota sabiedrība. Ceru, ka arī šeit, Mālpilī, esam uzsākuši šos mazos soļus uz draudzīgas, saliedējošas sabiedrības veidošanu.”
Publikācija tapusi ESF projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” satvarā.
No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.
Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.
Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.
Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.
Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”, “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”, “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.
Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.
Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.
Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.
Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.
Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.
ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.
Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
