Category Archives: Par DI citviet

Izaicinājumi un risinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”  komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā  “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu

LSM.lv: Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz gada beigām Latvijā cer atvērt teju 50 jaunas grupu mājas

Līdz 2023. gadam visā Latvijā paredzēts atvērt teju 50 jaunas grupu mājas klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nupat tādas izveidotas arī Limbažos, Rēzeknē un Cēsīs. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra, ka šāda veida pakalpojums, kad klients no slēgta tipa institūcijas nonāk brīvākā vidē un mācās rūpēties par sevi pats, ir ļoti pieprasīts tieši ģimeņu vidū.

Beidzot mums ir māju sajūta un iespēja kļūt patstāvīgākiem – tā norādījuši daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Grupu māja” klienti un viņu vecāki Rēzeknē. Atjaunojot kādreizējā bērnudārza telpas Rēzeknē, tagad 16 cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem būs katram sava atsevišķa istaba ar sanitāro mezglu, kā arī koplietošanas virtuve un atpūtas telpa. Pirmie četri klienti šeit dzīvo un mājas darbus apgūst jau nedēļu.

Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra Rēzeknē vadītāja Gunta Petrova norādīja: “Viņam ir jāmācās izmantot sabiedrisko transportu. Viņš sāk dzīvot patstāvīgi, un viņš sāk plānot savu dzīvi. Mēs redzam arī to, ka ir pagājusi nedēļa, kopš mums dzīvo šeit pirmie klienti, ka viņiem parādās jaunas prasmes.”

Rēzeknes sociālo pakalpojumu centra iedzīvotājs Romāns stāstīja: “Tā ir ļoti vērtīga dāvana. Ļoti vērtīga. Esmu ļoti priecīgs. Skapji, labierīcības, duša, sava istaba ar mēbelēm un gultu. Tā ir patstāvība. Mēs mācāmies paši gatavot ēst un darīt daudz ko citu, ejam uz veikalu, un mums ir palīgi.”

Pērn visā Latvijā darbojās 21 grupu māja, kopumā nodrošinot pakalpojumu 299 klientiem. Iecerēts, ka līdz nākamajam gadam būs izveidoti teju 50 šādi mājokļi vairāk nekā 600 klientiem. Pakalpojumu jo īpaši novērtē tieši ģimeņu vidū, kur vecākiem jau sāk izsīkt spēki.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte paskaidroja: “Šī personu grupa ir ārkārtīgi ieinteresēta par to, lai viņu bērns būtu aprūpēts, drošībā. Šie pakalpojumi tiešām ir pieprasīti. Diemžēl šobrīd tā arī ir, ka vienkārši nav šīs infrastruktūras un cilvēkus nav, kur izvietot.”

Savukārt ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle norādīja: “Joprojām mēs esam identificējuši 13 pašvaldības, tajā skaitā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurās grupu dzīvoklis izveidots nav. Pēdējie trīs grupu dzīvokļi, kas ir reģistrēti jūlija beigās ir grupu dzīvokļi Limbažos, Cēsīs un arī Rēzeknē.”

Deinstitucionalizācijas projekta gaitā veiktas arī aptaujas un grupu māju pakalpojuma novērtējums. Tur secināts, ka ir ļoti jāizvērtē katra klienta raksturs un spējas pielāgoties dzīves apstākļiem ārpus sociālas aprūpes institūcijām, kā arī lielākais izaicinājums turpmāk būs grupu dzīvokļu nodrošināšana personām ar smagiem attīstības traucējumiem.

Rozentāle atzīmēja: “Līdz ar to Rīga īsteno pilotprojektu, kurā viņi veido infrastruktūru tieši tādai grupu mājai, kurā visi klienti būs cilvēki ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat mēs arī esam identificējuši šāda veida nepieciešamību pēc pakalpojuma izveidošanas arī citās Latvijas pašvaldībās.”

Rēzeknē netālu no grupu mājas ir izveidots arī atsevišķs dzīvoklis ģimenei. Tāpat deinstitucionalizācijas projekta gaitā jāpabeidz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piemērota baseina būvdarbi un ir arī vairāki plāni par apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns sacīja: “Pie dienas aprūpes centra ir mums specializētās darbnīcas, kur viņi mācās kaut ko arī darīt, rīkoties ar dažādiem instrumentiem, ar sveču liešanu, ar koku. Lai viņi varētu pavadīt  brīvo laiku arī radošāk, aktīvāk.”

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve Kursīte atzina: “Ir arī daļa grupu dzīvokļu klientu, kuri ir atstājuši grupu dzīvokļus un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Ir ļoti daudz kas atkarīgs, vai viņam ir draugi, vai viņam ir kāda uzticības persona, kura nepieciešamajā gadījumā var sniegt kādu pavisam cilvēcīgu, pavisam vienkāršu atbalstu.”

Lai veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību cilvēku ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem integrēšanā, šogad Latvijas valstspilsētās īstenota informatīvā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, paredzēts. ka turpmāk tā notiks arī reģionos.

Informācija pārpublicēta no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-lidz-gada-beigam-latvija-cer-atvert-teju-50-jaunas-grupu-majas.a467908/

Vidzeme iekļauj: iespēja iepazīt dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus Valkā

“Nebija šaubu, bija pilnīga uzticēšanās, ka tas ir pareizi, ka tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka ļoti daudz cilvēku uzskata, ka tur cilvēki ir tikai ar smagām psihiskām saslimšanām, ka viņi ir bīstami, bet mūsdienās jau pavisam citādāk uz to skatās, ja arī ir problēmas.”

Deinstitucionalizācijas process cilvēkiem ar invaliditāti ir pagrieziena punkts dzīvē, ļaujot uzsākt patstāvīgāku un daudzveidīgāku ikdienu. Tieši šādās pārdomās ar Kārlis Anitens dalījās Kristīnes Porietes mamma Skaidrīte, kuras meita apmeklē dienas aprūpes centru Valkā.

Pagājušajā vasarā Valkas novads atvēra vairākus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju, kurā šobrīd pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts/ Latvian Red Cross kopīgi ar apņēmīgiem darbiniekiem! Nu jau apritējis gads, kopš grupu māja vēra savas durvis.

.

Informācija pārpiblicēta no “Vidzeme iekļuj” lapas Facebook: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/552320706537650/

DI Vidzemē: darbu sācis sociālo pakalpojumu centrs “Pērle”

Pagājušā gada nogalē Cēsīs atvērtajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Pērle” šobrīd pakāpeniski tiek atvērti plānotie pakalpojumi un uzņemti pirmie dalībnieki, norit intensīvs darbs pie telpu un nodarbību pielāgošanas dalībnieku vajadzībām, kā arī jaunu nepieciešamo speciālistu piesaistes.

“Pērle” ir lielākais šāda veida sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Šobrīd tajā pieejami dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā plānots piedāvāt dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur interesanti un lietderīgi dienas laikā darboties, saņemot nepieciešamo aprūpi, attīstot bērna prasmes, kā arī atslogojot vecākus. Papildus Centrā plānoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – fizioterapeita, masiera pakalpojumi, sensorā istaba, dažādas terapijas, kā arī citi pielāgoti pakalpojumi. Tāpat ar laiku plānoti arī atelpas brīža pakalpojumi bērniem.

Pieaugušie šobrīd specializētajās darbnīcas var apgūt  jaunas prasmes darbā ar datoru, tekstila apstrādē un veļas darbnīcā, sietspiedes un rokdarbu darbnīcās. Papildus plānots attīstīt keramikas, kokapstrādes un kulinārijas darbnīcas. Vairākas reizes nedēļā vingrošanas nodarbībās ar dalībniekiem strādā Cēsu sporta centra trenere, kā arī notiek mūzikas nodarbības. Tāpat šonedēļ darbu uzsāk masieris un fizioterapeits.

Patlaban dienas aprūpes centru apmeklē 10 pieaugušie, savukārt specializētās darbnīcas – astoņi. Kopumā plānots, ka dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus varēs saņemt vismaz 50 cilvēki, savukārt dienas aprūpes centrā bērniem pakalpojumus vienlaicīgi paredzēts sniegt 10 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Iezīmējot turpmākos soļus, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Jaunai uzbūvētai ēkai ir vajadzīgs laiks, kamēr tā sāk dzīvot un elpot. Dalībnieki ir ļoti gaidījuši centra atvēršanu, šobrīd izmēģina un lēnām iejūtas. Uzsākam darbu, domājot par to, kā pielāgot gan ēku, gan pakalpojumus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Veidojam darbinieku komandu, kas jau šobrīd sastāv no cilvēkiem ar lielu pieredzi jomā, kā arī tādiem, kuriem līdz šim nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Viņa uzsver, ka šobrīd jau novēro centra piedāvātā atbalsta un nodarbību ietekmi uz dalībnieku attīstību, kopējo motivāciju un mērķtiecību: “Centra dalībnieki sajūt to, ka par viņiem domā, tāpat viņi saredz jaunas iespējas, pasaule paplašinās, arvien vairāk izjūt sevi kā daļu no sabiedrības. Domājam arī strādāt pie sadarbības veicināšanas ar vietējiem uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kur ieguvēji būtu abās pusēs – sadarbību, kas ir izdevīgi uzņēmumam, jo risina kādu tā vajadzību, vienlaicīgi ļaujot mūsu centra dalībniekiem apgūt jaunas darba prasmes, kā arī gūt ienākumus,” stāsta D. Trapenciere.

Vera, kuras dēls Ivars jau apmeklē dienas aprūpes centru, uzsver, ka tā atvēršana ir liels notikums, izceļot tieši personāla profesionalitāti: ““Pērle” kā ēka ir patiešām estētiska, bet nepārprotami vislielākā vērtība un izdošanās procents ir tur esošais personāls. Manam dēlam ir autisms, viņam ir 35 gadi. Darbā ar Ivaru ir jāņem vērā dažādas viņa iezīmes. Viņš nevar pateikt, kas viņam patīk vai nepatīk, tas ir jānolasa no viņa sejas un uzvedības. Vislielākā pateicība darbiniekiem – viņi atrod pieeju kā ar dēlu strādāt. Visus nevar likt zem viena mēra, darbinieki individuāli novērtē visus un zina, ko no katra var gaidīt. Arī Ivaram ir vajadzīga sabiedrība, sajūta, ka veidojas kāda draudzība, tāpēc ir ļoti labi, ka ir iespēja apmeklēt šādu centru, viņam patīk.

Papildus viņa norāda – ņemot vērā to, ka būs arvien vairāk dalībnieku, tādās vietās lietderīgs būtu psihiatrs, kurš uz vietas var novērtēt, kas uz dalībniekiem var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Tāpat – dzīvojot laukos, transports ir būtisks faktors, lai dalībnieks nokļūtu uz Centru, tā atslogojot arī tuviniekus.

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte piekrīt, ka psihiatra ieteikumi ir būtiski sociālo pakalpojumu plānošanā un nodrošināšanā,  lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu, atbilstoši viņa vajadzībām piemērotu atbalstu. “Savukārt transporta problēmai kā viens no risinājumiem, kuru mēs redzam praksē, ir valsts budžeta finansētā asistenta pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros tiek apmaksāts asistenta (kurš palīdz cilvēkam nokļūt no mājas uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ) atalgojums un arī transporta izdevumi, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Lai rastu individuālus risinājumus kādā konkrētā situācijā, aicinām vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.”

Atbalsta centra “Pērle” pakalpojumus nodrošina biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Tā izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa īstenošanas Cēsu novadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, ikdienā saņemot nepieciešamo atbalstu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, apgūstot noderīgas prasmes.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.

Informācija pārpublicēta no VPR mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

Ar ES fondu atbalstu top dienas aprūpes centri

Ar Eiropas Savienības fondu finansējumu top pakalpojumu infrastruktūra deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai – oktobrī atklāti dienas aprūpes centri Gulbenē un Viļakā.

Dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Gulbenē

6.oktobrī notika Gulbenes novada sociālā dienesta struktūrvienības – Dienas aprūpes centra – svinīgā atklāšana, ēka ekspluatācijā tika nodota š.g. augustā.

Dienas aprūpes centrs Gulbenē

Dienas aprūpes centrs Gulbenē, Dzirnavu ielā 7 a,  piedāvās arī specializēto darbnīcu pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Šeit būs iespēja darboties māla, kokapstrādes, dārzniecības un kulinārijas darbnīcās.

Dienas aprūpes centrs Gulbenē

Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu būvniecība ir daļa no deinstitucionalizācijas norises Gulbenes novadā.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projektu – esfondi.lv. Dienas aprūpes centra ēkai ar ES fondu atbalstu paaugstināta arī energoefektivitāte – vairāk par projektu esfondi.lv.

Grupu dzīvoklis un dienas aprūpes centrs Viļakā

Viļakā 12.oktobrī svinīgi tika atklātas divas ēkas, nodrošinot divus jaunus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem – grupu dzīvokli un dienas aprūpes centru.

Dienas aprūpes centrs un grupu dzīvoklis Viļakā

Grupu dzīvoklis ir paredzēts 10 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav nepieciešams atbalsts pašaprūpē, nodrošinot mājokli, individuālo atbalstu sociālo problēmu risināšanā, diennakts uzraudzību, atbalstu aktīva dzīvesveida veicināšanā un sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Savukārt prasmju un pašdarbības spēju attīstīšana, palīdzību pašaprūpē, fiziskās un relaksējošās nodarbības un citas aktivitātes tiks nodrošinātas dienas aprūpes centrā astoņām personām, tādējādi pilnveidojot prasmes un sekmējot iekļaušanos sabiedrībā.

Vairāk par projektu – esfondi.lv.

Dienas aprūpes centrs un grupu dzīvoklis Viļakā

 

Tomatis terapija. Deinstitucionalizācija Latgalē: pirmais stāsts

Aicinām noskatīties mūsu kolēģu – Latgales plānošanas reģiona – radīto stāstu par Tomatis terapiju un deinstitucionalizācijas sniegtajiem ieguvumiem Daugavpils ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Atgādinām, ka projekta ietvaros dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek piešķirti, speciālistu komandai izvertējot katra bērna vispārējo stāvokli un individuālās vajadzības.

Latgalē turpinās deinstitucionalizācijas (DI Latgalē) projekta realizācija. Kopā ar sadarbības partneriem Latgales pašvaldībās mēs veidojam pamatu iekļaujošai sabiedrībai, kur bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas dzīvo ģimenē, varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

Bet kā tieši notiek projekta realizācija ikdienā? Kas saņem pakalpojumus? Ko viņi pārdzīvo un par ko sapņo? Lai atbildētu uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, piedāvājam noskatīties pirmo video sižetu no DI Latgalē projekta stāstu cikla.

Mēs aprunājāmies ar Tomatis metodes konsultanti Lilliju Kirsanovu no A.Tomatis centra Rīgā, kura DI projekta ietvaros veiksmīgi novadīja jau ceturto Tomatis terapijas sesiju Daugavpils pilsētas bērniem ar FT. Lillija Kirsanova Tomatis metodes konsultante. Maģistra grāds veselības aprūpē, mūzikas terapijas specialitātē mākslu terapijā. Tomatis metodi praktizē kopš 2013. gada. Veic diagnostiku, veido individuālās programmas, kā arī programmas ar mātes balsi. Savā darbā izmanto dažādas pedagoģiskās un mūzikas terapijas metodes. Strādā ar Tomatis Listening Test System un Talks Up aprīkojumu. Tomatis metodi izveidoja franču ārsts un foniatrs, otolaringoloģijas speciālists Alfreds Tomatis, kas savu profesionālo darbību veltīja pētījumiem par auss un balss mijiedarbību. Tomatis metodes mērķis – uzlabot CNS (centrālās nervu sistēmas) darbību, veicinot sensorās informācijas uztveri un integrēšanu.

Kā darbojas Tomatis metode? https://youtu.be/mPp0RDYMIGk https://youtu.be/MvuBAXOqwAM

Ar ģimenes asistenta pakalpojumiem mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē

Ģimenes asistents vairākās Latvijas pilsētās un pašvaldībās palīdz ģimenēm sadzīves situācijās un jaunu iemaņu apgūšanā. Lai uzlabotu situāciju un sagatavotu kadrus, Labklājības ministrijā izstrādās vienotus kritērijus, veiks ģimenes asistentu sagatavošanas darbu. Speciālisti uzskata, ka ģimenes asistenta nodrošinājums ģimenēm ir preventīvs darbs, kas ilgtermiņā izmaksās mazāk un mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Noklausies radio ierakstu

Ģimenes asistents ir instruments sociālo darbinieku rokās, ar ko var strādāt efektīvāk, preventīvi likvidēt riskus, lai bērni nenonāk ārpusģimenes aprūpē.

Ģimenes ar bērniem, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes, bezpajumtnieki un personas ar garīga rakstura traucējumiem šobrīd ir tas sabiedrības loks, kam palīdz ģimenes asistenti.

Ģimenes asistents sadarbojas ar sociālo dienestu, ir atbalsts ģimenei – ierāda prasmes, sniedz palīdzību, dodas palīdzēt juridisku jautājumu kārtošanā un citos jautājumos, ko ģimene bez atbalsta nevar izdarīt. Mūsu sabiedrība ne vienmēr ir toleranta, tāpēc dažās situācijās ģimenes asistenta atbalsts ir ļoti nepieciešams, lai palīdzētu kārtot dažādus jautājumus, skaidrot, rakstītu iesniegumus, meklētu speciālistu palīdzību.

Jau dzemdību namā būtu nepieciešams novērtēt mammas spēju rūpēties par bērnu un palīdzību sniegt uzreiz, nevis cīnīties ar sekām, pauž Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Rīgā ir pētīts ģimenes asistentu darbs un saprasts, ka ir ģimenes, kurās ir uzlabojumi un asistenta palīdzība pēc laika nav nepieciešama, bet ir grupas un ģimenes, kurās palīdzība nepieciešama ilgstoši, skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme.

Cilvēkresursu pieejamība asistenta darbam ir liela problēma, jo ģimenes asistents ir smags un zemu atalgots darbs.

Ir plānots Labklājības ministrijā izstrādāt valstī vienotus kritērijus ģimenes asistentam, notiks arī mācības pēc īpašas programmas, kas atvieglos šo speciālistu ienākšanu darba tirgū.

Vairāk portāla www.lsm.lv sižetā un rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/ar-gimenes-asistenta-pakalpojumiem-mazinas-bernu-nonaksanu-arpusgimenu-aprupe.a333999/

LSM.lv: Valmierā durvis ver kopdzīvojamā māja cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Valmiera ir viena no 115 pašvaldībām, kas iesaistījusies deinstitucionalizācijas projektā. Lai cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu dzīvesvietu ārpus sociālās aprūpes institūcijām, pilsētā pirms diviem gadiem tika sākta sociālo grupu kopdzīvojamās mājas renovācija. Nu tā ir pabeigta.

Sociālo grupu kopdzīvojamās mājas pirmajā stāvā iekārtota nakts patversme un atskurbtuve. Pakalpojumi nodrošināti telpās, kas ir nodalītas no pārējās ēkas un ir ar atsevišķām, slēgtām ieejām. Nama otrajā stāvā iekārtoti 16 grupu dzīvokļi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, un pirmajā stāvā – divi dzīvokļi cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Tie izveidoti deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros. Patlaban šeit mitinās divi pāri.

“Jaunieši šobrīd jūtas labi. Ņemot vērā, ka viņi šeit ir vieni, viņiem ir iespēja baudīt šobrīd mieru un aklimatizēties normāli. Viņiem ir jāmācās, jāsaprot, ka šī patstāvīgā dzīve ir dzīve bez palīdzīgām rokām. To 24 stundas diennaktī mēs šeit nodrošinām, bet ne tādā izpratnē, ka būtu kāds, kas sēdētu blakus viņiem,” stāstīja Sociālo pakalpojumu centra vadītāja Inga Brente-Mieze.

“Šie dzīvokļi nav jāuztver tā, kā, piemēram, dzīve institūcijā. Pavisam noteikti nē. Šī ir dzīvesvieta cilvēkam, kurš pa dienu var iet, būt nodarbināts darbā vai iet apmeklēt dienas centru un atgriezties. Atšķirība ir tikai tā, ka šeit viņam ir aprūpētājs visu diennakti klāt, ja gadījumā rodas kādas grūtības,” norādīja Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.

Drīzumā šeit ievāksies vēl vairāki cilvēki, kuri līdz šim dzīvojuši institūcijās vai bijuši vecāku aprūpē. Interese par grupu dzīvokļiem ir arī no citām pašvaldībām, taču brīvu vietu šeit nav, un līdz gada beigām visi dzīvokļi jau būs aizņemti. Labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) sacīja, ka Valmieras pašvaldība ir viena no pirmajām, kurā redzami deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas rezultāti. Citviet Latvijā ar to tik viegli nesokas, un esot pat pašvaldības, kuras pieļauj no projekta atteikties.

“Situāciju padara smagāku tas, ka šobrīd pašvaldībām nav iespējas aizņemties no Valsts kases finanšu līdzekļus, lai pabeigtu deinstitucionalizācijas procesu. Līdz ar to  tas droši vien ievelkas vai arī šie projekti tiek samazināti, netiek īstenoti sākotnējos apmēros,” norādīja ministre.

Deinstitucionalizācijas projektu Latvijā plānots realizēt līdz 2023. gada beigām. Atskatoties uz projektā “Vidzeme iekļauj” līdz šim paveikto, secināts, ka viena no lielākajām problēmām  Vidzemes plānošanas reģionā ir ievērojams sociālo pakalpojumu sniedzēju trūkums, līdz ar to arī pakalpojumu cenas ir būtiski palielinājušās.

Lai atbalstītu pašvaldības deinstitucionalizācijas procesa īstenošanā, Labklājības ministrija patlaban meklē papildu finanšu līdzekļus, taču nesola, ka tie tiks rasti.

Autors: Vidzemes televīzija, materiāls pārpublicēts no portāla Lsm.lv Saite uz oriģinālu: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valmiera-durvis-ver-kopdzivojama-maja-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.a330715/

Runas un valodas terapeits- audiologopēds

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Viens no sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, kas bērniem ir nepieciešams, ir audiologopēds. Lai viestu lielāku skaidrību par to, kādos gadījumos jāvēršas pie audiologopēda, uz sarunu aicinājām audiologopēdi Tinci Strazdiņu.

Tince Strazdiņa ir sertificēta ārstniecības persona – audiologopēds. Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju audiologopēdijā. Apguvusi arī kinezioloģiskās teipošanas metodi, kā arī dažādas masāžu un elpošanas tehnikas runas un balss traucējumu mazināšanai. Lai papildinātu zināšanas rīšanas un balss traucējumu gadījumos, ieguvusi veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē. Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā, pacientus pieņem Cēsu klīnikā.

 Ar ko audiologopēds atšķiras no logopēda?

Galvenā atšķirība ir tā, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kurai pamatā ir medicīniskā izglītība, bet logopēdiem pamatā ir pedagoģiskā izglītība. Atšķiras metodes ar kurām mēs strādājam un ko mēs darām. Mums pamatā ir medicīniskā bāze. Audiologopēdam ir jāsertificējas reizi piecos gados.

Ar kādām pazīmēm bērna uzvedībā vecākiem būtu jāvēršas pie audiologopēda?

Katram bērna vecuma posmam šīs pazīmes ir citas. Bērna pirmajos trīs dzīves gados ieteicams vērsties pie mikrologopēda. Visi audiologopēdi ir arī mikrologopēdi, tomēr katrs speciālists izvēlas virzienu un vecuma grupu, ar kuru vairāk strādā, līdz ar to mikrologopēds būs vairāk specializējies darbā ar pašiem mazākajiem bērniņiem.

Ja bērnam pirmajā dzīves pusgadā ir zīšanas un/vai rīšanas grūtības vai barošana ar zondi, tad būtu ieteicams apmeklēt audiologopēdu. Audiologopēds pārliecināsies vai visi pārējie refleksi bērnam attīstījušies pareizi, iespējams, veiks sejas masāžas, lai zīšana un rīšana notiktu pareizāk.

Ap pusgadu vecs bērns jau taisa burbuļus un “lallina”, ja pēkšņi bērns to pārstāj darīt, neveido zilbju virknītes, tad ir jāpārliecinās par to, vai bērnam nav dzirdes samazinājums. Jāvēršas pie audiologopēda vai jādodas uz Latvijas Bērnu Dzirdes centru.

Ap pusotru gada vecumu, jāpievērš uzmanība, ja bērns neveido nekādus vārdiņus vai spēlējoties bērna darbības nav vērstas uz rotaļāšanos un sevis izzināšanu, bet rotaļāšanās ir sistemātisku darbību atkārtojums. Jāpārliecinās vai bērnam nav autiskā spektra traucējumi. Šādā situācijā audiologopēds izvērtē bērna komunikācijas prasmes un skatās, ko var darīt, lai prasmes attīstītu. Iespējamie iemesli var būt psiholoģiski aspekti, autiskā spektra traucējumi, mazattīstīta sejas muskulatūra vai saīsināta zemmēles saitīte, tā gan vairāk ietekmēs runas kvalitāti, nevis kvantitāti. Varbūt bērnam ir grūtības ar košļāšanu, jo ir žokļa muskulatūras vājums, to var novērot, piemēram, ja bērns vairāk izvēlas ēst mīkstu pārtiku un izvairās no cietiem produktiem. Īpaši uzmanība jāpievērš tad, ja bērnam ir aizrīšanās epizodes. Nevis, kad bērns skrien ar konfekti mutē un aizrijas, bet ēdot pie galda periodiski aizrijas ar ēdienu vai dzērienu, tas var liecināt par rīšanas grūtībām.

Galvenokārt pie audiologopēda vecākiem jāvēršas tad, ja līdz trīs gadu vecumam bērnam neveidojas runa. Un nevajag klausīties kaimiņu tantēs, kuras saka- “Atnāks! Manējais arī vēlu sāka runāt.” Neklausāmies! Vienmēr ir labāk atnākt un pārbaudīt. Uz trīs gadu vecumu, bērnam jāspēj komunicēt un pateikt savas vēlmes, veidot mazus teikumiņus, tādus kā -Tētis brauc. Mamma atā. Teikumi var nebūt gramatiski pareizi, to var pieļaut, bet runai ir jābūt.

Uzmanība jāpievērš arī starpzobu izrunai, tautas valodā sauktai par šļupstēšanu. Šļupstēšana var veidoties no ilgstoši lietota knupīša. Reizēm vecāki saka, ka knupīts nav lietots, bet vēlāk sarunā atklājas, ka bērniņš katru vakaru ir aizmidzis ēdot no pudelītes, kurai galā ir tas pats knupītis. Bērni mēdz arī zīst savu mēli, pirkstus, piedurknes u.c.

Vēl viena pazīme, kurai jāpievērš uzmanība, ir pavērtā mute. To var pamanīt, ja bērns krākuļo pa nakti vai, bērnam spēlējoties, mute ir vaļā, reizēm pat izbāzta mēle. Šādā gadījumā pieaicinām arī otolaringologu (LOR) un miofunkcionālos speciālistus. Mutes elpošana var izraisīt dažādas problēmas – stājas izmaiņas, dažādas veselības problēmas, kā arī zobi ātrāk bojājas, jo neatrodas siekalās.

Piecu-sešu gadu vecumam, mēs sākam vērtēt fonemātiskos procesus, kas ir vajadzīgi lasīšanai un rakstīšanai. Ja kaut kas iztrūkst, tad mēs varam tos trenēt, lai atvieglotu lasītprasmes un rakstītprasmes apgūšanu. Maziem bērniem bieži ir “nokliegtās” balsis. Pie vājākām balss saitēm, bieža klepus un iesnām var veidoties balss saišu mezgliņi, kas izklausās kā čerkstoša balstiņa. Strādājam, lai savestu balsi kārtībā, iesaistot foniatru.

Pie jebkuras vājdzirdības vai koriģētas dzirdes (dzirdes implants) ir vajadzīga īpaša apmācība un tas arī ir audiologopēda kompetencē, kā arī darbs ar bērniem, kuriem ir runas un valodas traucējumi vispārīga attīstības aizkavēšanās dēļ. Primāri gan strādājam uz košļāšanas, rīšanas attīstīšanu, jo runāšana būs augstākā funkcija, kuru gribēsim sasniegt, ēšana būs primāri.

Ir bērni, kurus nebūs iespējams apmācīt runāt, šajā gadījumā palīdzam apgūt alternatīvu saziņu. Kā viena no alternatīvām saziņām nedzirdīgiem bērniem ir zīmju valoda, kuru apgūst kopā ar surdo tulku. Vēl kā alternatīvās saziņas veids ir dažādi “runas dēļi”, piktogrammas u.c..

Attiecībā uz košļāšanu un rīšanu, audiologopēds refleksus vai nu attīsta, vai mēģina nomākt. Tas izpaužas kā sejas vai mutes masāža, kas bērniem parasti nepatīk, kaut arī tā nav sāpīga. Masāžas  veic ar rokām vai ar speciālām vibrējošām ierīcēm.

Bērniem, ejot pie ārsta, ir satraukums un ir svarīgi bērnu sagatavot vizītei, izstāstot par to, ko ārsts pārbaudīs un darīs. Ko bērnam sagaidīt audiologopēda kabinetā? Kā notiek izmeklējums, konsultācija?

Konsultācijas sākumā bērnam līdz trīs gadu vecumam ļaujam rotaļāties. Kamēr bērns aprod ar vidi, tikmēr ar vecākiem izrunājam visus anamnēzes datus no dzemdībām līdz šim brīdim. Vecākiem svarīgi pirms konsultācijas pārskatīt mātes pasi un nopietnākās bērna saslimšanas. Atcerēties arī to, kad bērnam bijuši pirmie vārdiņi. Būtu labi, ja vecākiem līdzi būtu audio vai video ieraksts, kurā dzirdama bērna runāšana, jo bērns mēdz konsultāciju laikā nesadarboties tik ļoti cik speciālistam gribētos. Audioieraksts vai video ieraksts palīdzētu diagnostikā.

Lai sagatavotu bērnu vizītei, var izstāstīt bērnam, ka ārsts ieskatīsies mutē, būs ārstam jāparāda mēle un kaut kas jāpasaka vai jānosauc attēlos redzamās lietas. Audiologopēds “izcilās” mēli ar koka kociņu, ja bērnam ir bail no kociņa, tad to var veikt arī ar pirkstu.

Cik ilga ir konsultācija?

Parasti 30-40 min, ilgāk bērns nevar produktīvi veikt vingrinājumus.

Vai vecākiem tiek izstāstīts un parādīts, kādus vingrinājumus ar bērnu turpināt veikt mājās?

 Audiologopēda konsultācija,  principā ir vecāku apmācības par to, ko ar bērnu darīt mājās. Tas viss, protams, ir atkarīgs no vecākiem. Ir tādi vecāki, kuri iestumj bērnu pa kabineta durvīm -nu, salabojiet! Vecāki ir aicināti palikt nodarbībās, lai turpinātu šos vingrinājumus un masāžas izpildīt mājās. Jārēķinās ar to, ka bērni nelabprāt veic šīs lietas, jo viņi nesaskata to vajadzību, viņi šos traucējumus neapzinās. Mums- pieaugušajiem- vajag, lai viņi izpildītu uzdevumus.

Vai ejot uz vizīti pie audiologopēda līdzi ir jābūt izmeklējumiem no citiem speciālistiem?

Ja ir izmeklējumi no neirologa, otolaringologa u.c. speciālistiem, pie kuriem ir veikti izmeklējumi par konkrēto sūdzību, tad tie ir jāņem līdzi, bet, ja šādu izmeklējumu nav, tad audiologopēds pēc nepieciešamības ieteiks bērnam apmeklēt vēl kādu speciālistu.

Līdz kādam vecumam var griezties pie audiologopēda? Vai audiologopēds var palīdzēt tikai bērniem vai arī pieaugušajiem?

Var vērsties arī pieauguši, piemēram, pēc vairogdziedzeru operācijām var būt balss traucējumi. Balss ergonomikas (balss kopšana) jautājumos pie audiologopēda vēršas pedagogi, kuri ilgstoši runā un ir noklieguši savas balsis, strādā telpās, kurās ir sauss gaiss, skaļa vide, bez pietiekošām pauzēm.

Vēršas arī pieaugušie pēc galvas traumām, insultiem utt. Tādos gadījumos mēģinām valodu atgūt vai apgūt alternatīvo saziņu. Reizēm pie šādām galvas traumām nāk klāt arī rīšanas traucējumi ar kuriem strādājam. Varam apmācīt līdzcilvēkus par pareizu cilvēka pozicionēšanu, ja ir rīšanas traucējumi, lai cilvēks neaizrijas. Svarīgi, lai pieaugušais pats vēlas sadarboties, reizēm pēc galvas traumām ir traucēta pieres daļa, kura atbild par motivāciju un cilvēks var būt bez motivācijas sadarboties un atgūt runu.

Reģionos ļoti trūkst speciālistu. Kas jaunos speciālistus motivētu veidot dzīvi un karjeru ārpus Rīgas?

Manuprāt, viens no motivējošajiem apstākļiem ir atbilstošs atalgojums, atbilstoša darba slodze. Dažkārt sanāk tā, ka speciālistu tuvākajā apkārtnē nav un tam vienam “nabadziņam” tiek viss, īpaši neskatoties uz to vai viņš ar šo slodzi tiek galā vai nē.

Vairāk informācijas par projektu “Vidzeme iekļauj” : 

Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, mob.t 29289487, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv 

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

Raksts pārpublicēts no Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj/runas_un_valodas_terapeits_audiologopeds/

Projekta “Vidzeme iekļauj” sagatavotais tematiskais izdevums “Deinstitucionalizācija Vidzemē”

Vai jūs zināt, kā izskatās cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem? Iespējams, ka cilvēks kaut ko nesaprotami stāsta vai vienkārši ilgi raugās vienā punktā, varbūt viņam ir nesaprotama sejas izteiksme, nekoordinētas kustības.  Visticamāk, ka jums no viņa ir mazliet bail. Jūs sevi mierināt ar domu, ka šie cilvēki dzīvo sociālās aprūpes iestādēs un ikdienā viņus nesatiekat… Bet, satiekot viņus – novēršaties…

Un bērni ar funkcionāliem traucējumiem? Noteikti esat redzējuši kampaņas, kuru laikā šādu bērniņu veselības uzlabošanai tiek vākti līdzekļi. Iespējams, ka esat ziedojuši naudu, lai palīdzētu kādam bērnam atgūt veselību vai vismaz saglabāt to..  Bet vai ikdienā esat gatavi šādus bērniņus satikt? Kā būtu, ja bērni ar funkcionāliem traucējumiem mācītos vienā klasē ar Jūsu bērnu? Satiekot šādu bērnu uz ielas vai veikalā, varbūt kādā koncertā vai bērnu laukumā, visticamāk, ka mēģināt neskatīties uz viņa pusi vai izliekaties, ka neredzat. Iemesli tam var būt dažādi – bailes aizvainot, kauns, žēlums… Un bērniņu mammas – jums  noteikti ir priekšstats, kā jāuzvedas, kā jāizskatās un kas jādara šī bērniņa mammai…

Iespējams, ka sabiedrisko mediju ietekmē esat mazliet saprotošāki attiecībā uz bērniem bērnu namos. Esat pārliecināts, ka viņiem patiešām nepieciešama ģimene, taču vienlaicīgi noteikti pārdomājat arī to, ka viņiem ir slikti gēni, lielākoties visiem ir veselības problēmas, viņi slikti mācās un viņiem nav ne jausmas, kāda būs viņu dzīve tad, kad viņi pieaugs. Jūs paši, visticamāk, nevarat parūpēties par šādu bērniņu, jo jums nav nepieciešamo zināšanu, nav laika, ir savi bērni, par kuriem jārūpējas… Bet, kas tad ir tie cilvēki, kas pieņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus? Kas viņus pamudina uz šo soli? Kāda ir viņu motivācija?

Šis tematiskais izdevums veltīts deinstitucionalizācijas tēmai un tā mērķis ir iepazīstināt ar deinstitucionalizācijas procesa norisi Vidzemē, informēt par turpmāk plānotajiem darbiem  un iepazīstināt ar dažiem procesa ieviešanā iesaistītajiem cilvēkiem un organizācijām.

 

Ina Miķelsone

Projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja

10.12.2018