Category Archives: Par DI citviet

Lsm.lv: jāmācās gatavot un iepirkties – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”.

Jāmācās gatavot, iepirkties un rēķināt budžetu – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”

Baiba un Lauris, grupu dzīvokļu iemītnieki

Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.

Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”

Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”

Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”

Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot  viegli.

Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”

Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”

Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”

Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes  liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju,  arī viņš līdz šim mitis pansionātā.

Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”

Māris, grupu dzīvokļu iemītnieks

Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.

“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.

Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības  “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.

“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda  Brente-Mieze.

Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.

“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”

Grupu dzīvokļi Mazsalacā

Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts  deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.

“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.

Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.

Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.

Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.

Mālpilī atklāj dienas aprūpes centru un grupu māju pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem

Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās Dienas aprūpes centra un grupu dzīvokļu mājas atklāšanā Mālpilī, kur pakalpojumus sniedz biedrība “Cerību spārni”. Dienas aprūpes centrs un Grupu māja izveidoti projekta Nr. 9.3.1.1/19/I/020 “Pakalpojumu infrastruktūras attīstība deinstitucionalizācijas plāna īstenošanai Siguldas novada Mālpils pagastā” satvarā.

Dienas aprūpes centrā var uzņemt 16 pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, kurām būs iespēja attīstīt prasmes dažādās nodarbībās, lai motivētu un iedrošinātu darboties. Dienas centra mērķis ir dot iespēju iegūt jaunas iemaņas un justies noderīgiem sabiedrībā.

Ēkā izbūvētas 8 grupu dzīvokļu vietas, un tajā tiks nodrošināti sociālās aprūpes pakalpojumi tādām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām ir objektīvas grūtības dzīvot pastāvīgi, bet nav nepieciešama atrašanās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Grupu dzīvokļos izmitinātās personas speciālistu uzraudzībā apgūs prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas, lai kļūtu neatkarīgāki un  uzsāktu patstāvīgu dzīvi. Kā arī viņu tuvinieki, kas snieguši  aprūpi un atbalstu, tagad varēs doties savās ikdienas gaitās. Šāda pakalpojuma iespējamība ir ļoti svarīga, līdz ar to arvien pieaug nepieciešamība izveidot grupu dzīvokļus šīs sabiedrības daļas atbalstam.

Ir izveidotas arī 2 divas atelpas brīža pakalpojuma vietas pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kas ietver kvalificēta aprūpes un uzraudzības pakalpojuma sniegšanu. Tas ir īslaicīgs sociālās aprūpes pakalpojums, kas ietver klientu uzraudzību un  pašaprūpes nodrošināšanu. Tāpat arī drošu, saturīgu un lietderīgu dienas organizēšanu, sekmējot personas vispusīgu attīstību. Atelpas brīža vietā nodrošinot klientam īslaicīgu aprūpi,  tuviniekiem tiks dota  iespēja pilnvērtīgi atpūsties, atstājot pilngadīgo ģimenes locekli speciālistu uzraudzībā diennakti.

Biedrības “Cerību spārni” vadītāja Eva Viļķina: “Šodien mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs mirklis – būt šeit visiem kopā un atklāt jaunus pakalpojumus. Tas ir tikai formāls nosaukums – pakalpojumi. Īstenībā kā mums katram ir mājas, un tās mums ir ļoti svarīgas. Mēs jau līdz šim brīdim esam devuši mūsu pakalpojumos mājas 40 cilvēkiem, gan Cēsu novadā, gan Siguldas novadā. Prieks, ka šodien varam teikt, ka ir vēl 8 vietas, kur dzīvot cilvēkiem. Jo katram, kas dzīvo mūsu mājās, ir savs dzīves stāsts. Kad Tu runā ar cilvēkiem, tas svarīgākais un vērtīgākais viņiem tajā brīdī ir drošība – tas, ka līdzās ir cilvēki, kuri var palīdzēt, un viņi jūtas laimīgi. Cilvēks, kas dzīvo pie mums un saka, ka viņš ir laimīgs ir lielākā pateicība, lielākais gandarījums un spēks tam visam, ko mēs visi kopā, komandā, darām. Arī šeit, Mālpilī, ir grupu māja un Dienas aprūpes centrs, kur jauniešiem darboties. Jo svarīgi ir aizpildīt dienu ar jēgpilnām nodarbēm, lai cilvēks šeit justos kā vērtība. Saku paldies visiem, kuri atbalstīja šo ideju un šo projektu. Bieži vien par cilvēkiem saka, ka – citi, savādāki, dažādāki, bet es gribētu teikt, ka mēs visi esam sabiedrības daļa. Mēs katrs esam ar savu atšķirīgo, katrs esam citādāks, bet mēs kopā padarām šo pasauli krāsaināku, un, kurš te ir vairāk, tas palīdz tam, kurš spēj mazāk, tā veidojas saliedēta vienota sabiedrība. Ceru, ka arī šeit, Mālpilī, esam uzsākuši šos mazos soļus uz draudzīgas, saliedējošas sabiedrības veidošanu.”

Publikācija tapusi ESF projekta Nr. 9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem” satvarā.

Galerija

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Pirmo reizi Vidzemē – Iekļaujošā nedēļa ar notikumiem visā reģionā

No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.

Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.

Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.

Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to  sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.

Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”,  “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”,  “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.

Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.

Izaicinājumi un risinājumi, uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu

Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem”  komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.

Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.

Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.

Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā  “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.

Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.

ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.

Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste

Foto: I Kalnāja

Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu

LSM.lv: Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz gada beigām Latvijā cer atvērt teju 50 jaunas grupu mājas

Līdz 2023. gadam visā Latvijā paredzēts atvērt teju 50 jaunas grupu mājas klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nupat tādas izveidotas arī Limbažos, Rēzeknē un Cēsīs. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra, ka šāda veida pakalpojums, kad klients no slēgta tipa institūcijas nonāk brīvākā vidē un mācās rūpēties par sevi pats, ir ļoti pieprasīts tieši ģimeņu vidū.

Beidzot mums ir māju sajūta un iespēja kļūt patstāvīgākiem – tā norādījuši daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Grupu māja” klienti un viņu vecāki Rēzeknē. Atjaunojot kādreizējā bērnudārza telpas Rēzeknē, tagad 16 cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem būs katram sava atsevišķa istaba ar sanitāro mezglu, kā arī koplietošanas virtuve un atpūtas telpa. Pirmie četri klienti šeit dzīvo un mājas darbus apgūst jau nedēļu.

Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra Rēzeknē vadītāja Gunta Petrova norādīja: “Viņam ir jāmācās izmantot sabiedrisko transportu. Viņš sāk dzīvot patstāvīgi, un viņš sāk plānot savu dzīvi. Mēs redzam arī to, ka ir pagājusi nedēļa, kopš mums dzīvo šeit pirmie klienti, ka viņiem parādās jaunas prasmes.”

Rēzeknes sociālo pakalpojumu centra iedzīvotājs Romāns stāstīja: “Tā ir ļoti vērtīga dāvana. Ļoti vērtīga. Esmu ļoti priecīgs. Skapji, labierīcības, duša, sava istaba ar mēbelēm un gultu. Tā ir patstāvība. Mēs mācāmies paši gatavot ēst un darīt daudz ko citu, ejam uz veikalu, un mums ir palīgi.”

Pērn visā Latvijā darbojās 21 grupu māja, kopumā nodrošinot pakalpojumu 299 klientiem. Iecerēts, ka līdz nākamajam gadam būs izveidoti teju 50 šādi mājokļi vairāk nekā 600 klientiem. Pakalpojumu jo īpaši novērtē tieši ģimeņu vidū, kur vecākiem jau sāk izsīkt spēki.

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte paskaidroja: “Šī personu grupa ir ārkārtīgi ieinteresēta par to, lai viņu bērns būtu aprūpēts, drošībā. Šie pakalpojumi tiešām ir pieprasīti. Diemžēl šobrīd tā arī ir, ka vienkārši nav šīs infrastruktūras un cilvēkus nav, kur izvietot.”

Savukārt ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle norādīja: “Joprojām mēs esam identificējuši 13 pašvaldības, tajā skaitā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurās grupu dzīvoklis izveidots nav. Pēdējie trīs grupu dzīvokļi, kas ir reģistrēti jūlija beigās ir grupu dzīvokļi Limbažos, Cēsīs un arī Rēzeknē.”

Deinstitucionalizācijas projekta gaitā veiktas arī aptaujas un grupu māju pakalpojuma novērtējums. Tur secināts, ka ir ļoti jāizvērtē katra klienta raksturs un spējas pielāgoties dzīves apstākļiem ārpus sociālas aprūpes institūcijām, kā arī lielākais izaicinājums turpmāk būs grupu dzīvokļu nodrošināšana personām ar smagiem attīstības traucējumiem.

Rozentāle atzīmēja: “Līdz ar to Rīga īsteno pilotprojektu, kurā viņi veido infrastruktūru tieši tādai grupu mājai, kurā visi klienti būs cilvēki ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat mēs arī esam identificējuši šāda veida nepieciešamību pēc pakalpojuma izveidošanas arī citās Latvijas pašvaldībās.”

Rēzeknē netālu no grupu mājas ir izveidots arī atsevišķs dzīvoklis ģimenei. Tāpat deinstitucionalizācijas projekta gaitā jāpabeidz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piemērota baseina būvdarbi un ir arī vairāki plāni par apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns sacīja: “Pie dienas aprūpes centra ir mums specializētās darbnīcas, kur viņi mācās kaut ko arī darīt, rīkoties ar dažādiem instrumentiem, ar sveču liešanu, ar koku. Lai viņi varētu pavadīt  brīvo laiku arī radošāk, aktīvāk.”

LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve Kursīte atzina: “Ir arī daļa grupu dzīvokļu klientu, kuri ir atstājuši grupu dzīvokļus un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Ir ļoti daudz kas atkarīgs, vai viņam ir draugi, vai viņam ir kāda uzticības persona, kura nepieciešamajā gadījumā var sniegt kādu pavisam cilvēcīgu, pavisam vienkāršu atbalstu.”

Lai veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību cilvēku ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem integrēšanā, šogad Latvijas valstspilsētās īstenota informatīvā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, paredzēts. ka turpmāk tā notiks arī reģionos.

Informācija pārpublicēta no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-lidz-gada-beigam-latvija-cer-atvert-teju-50-jaunas-grupu-majas.a467908/

Vidzeme iekļauj: iespēja iepazīt dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus Valkā

“Nebija šaubu, bija pilnīga uzticēšanās, ka tas ir pareizi, ka tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka ļoti daudz cilvēku uzskata, ka tur cilvēki ir tikai ar smagām psihiskām saslimšanām, ka viņi ir bīstami, bet mūsdienās jau pavisam citādāk uz to skatās, ja arī ir problēmas.”

Deinstitucionalizācijas process cilvēkiem ar invaliditāti ir pagrieziena punkts dzīvē, ļaujot uzsākt patstāvīgāku un daudzveidīgāku ikdienu. Tieši šādās pārdomās ar Kārlis Anitens dalījās Kristīnes Porietes mamma Skaidrīte, kuras meita apmeklē dienas aprūpes centru Valkā.

Pagājušajā vasarā Valkas novads atvēra vairākus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju, kurā šobrīd pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts/ Latvian Red Cross kopīgi ar apņēmīgiem darbiniekiem! Nu jau apritējis gads, kopš grupu māja vēra savas durvis.

.

Informācija pārpiblicēta no “Vidzeme iekļuj” lapas Facebook: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/552320706537650/

DI Vidzemē: darbu sācis sociālo pakalpojumu centrs “Pērle”

Pagājušā gada nogalē Cēsīs atvērtajā daudzfunkcionālajā sociālo pakalpojumu centrā “Pērle” šobrīd pakāpeniski tiek atvērti plānotie pakalpojumi un uzņemti pirmie dalībnieki, norit intensīvs darbs pie telpu un nodarbību pielāgošanas dalībnieku vajadzībām, kā arī jaunu nepieciešamo speciālistu piesaistes.

“Pērle” ir lielākais šāda veida sociālo pakalpojumu centrs Vidzemē. Šobrīd tajā pieejami dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumi pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Drīzumā plānots piedāvāt dienas aprūpes centra pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kur interesanti un lietderīgi dienas laikā darboties, saņemot nepieciešamo aprūpi, attīstot bērna prasmes, kā arī atslogojot vecākus. Papildus Centrā plānoti sociālās rehabilitācijas pakalpojumi – fizioterapeita, masiera pakalpojumi, sensorā istaba, dažādas terapijas, kā arī citi pielāgoti pakalpojumi. Tāpat ar laiku plānoti arī atelpas brīža pakalpojumi bērniem.

Pieaugušie šobrīd specializētajās darbnīcas var apgūt  jaunas prasmes darbā ar datoru, tekstila apstrādē un veļas darbnīcā, sietspiedes un rokdarbu darbnīcās. Papildus plānots attīstīt keramikas, kokapstrādes un kulinārijas darbnīcas. Vairākas reizes nedēļā vingrošanas nodarbībās ar dalībniekiem strādā Cēsu sporta centra trenere, kā arī notiek mūzikas nodarbības. Tāpat šonedēļ darbu uzsāk masieris un fizioterapeits.

Patlaban dienas aprūpes centru apmeklē 10 pieaugušie, savukārt specializētās darbnīcas – astoņi. Kopumā plānots, ka dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus varēs saņemt vismaz 50 cilvēki, savukārt dienas aprūpes centrā bērniem pakalpojumus vienlaicīgi paredzēts sniegt 10 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.

Iezīmējot turpmākos soļus, atbalsta centra “Pērle” vadītāja Dita Trapenciere stāsta: “Jaunai uzbūvētai ēkai ir vajadzīgs laiks, kamēr tā sāk dzīvot un elpot. Dalībnieki ir ļoti gaidījuši centra atvēršanu, šobrīd izmēģina un lēnām iejūtas. Uzsākam darbu, domājot par to, kā pielāgot gan ēku, gan pakalpojumus atbilstoši dalībnieku vajadzībām. Veidojam darbinieku komandu, kas jau šobrīd sastāv no cilvēkiem ar lielu pieredzi jomā, kā arī tādiem, kuriem līdz šim nav pieredzes saskarsmē ar cilvēkiem, kuriem ir īpašas vajadzības.

Viņa uzsver, ka šobrīd jau novēro centra piedāvātā atbalsta un nodarbību ietekmi uz dalībnieku attīstību, kopējo motivāciju un mērķtiecību: “Centra dalībnieki sajūt to, ka par viņiem domā, tāpat viņi saredz jaunas iespējas, pasaule paplašinās, arvien vairāk izjūt sevi kā daļu no sabiedrības. Domājam arī strādāt pie sadarbības veicināšanas ar vietējiem uzņēmumiem un citiem cilvēkiem, kur ieguvēji būtu abās pusēs – sadarbību, kas ir izdevīgi uzņēmumam, jo risina kādu tā vajadzību, vienlaicīgi ļaujot mūsu centra dalībniekiem apgūt jaunas darba prasmes, kā arī gūt ienākumus,” stāsta D. Trapenciere.

Vera, kuras dēls Ivars jau apmeklē dienas aprūpes centru, uzsver, ka tā atvēršana ir liels notikums, izceļot tieši personāla profesionalitāti: ““Pērle” kā ēka ir patiešām estētiska, bet nepārprotami vislielākā vērtība un izdošanās procents ir tur esošais personāls. Manam dēlam ir autisms, viņam ir 35 gadi. Darbā ar Ivaru ir jāņem vērā dažādas viņa iezīmes. Viņš nevar pateikt, kas viņam patīk vai nepatīk, tas ir jānolasa no viņa sejas un uzvedības. Vislielākā pateicība darbiniekiem – viņi atrod pieeju kā ar dēlu strādāt. Visus nevar likt zem viena mēra, darbinieki individuāli novērtē visus un zina, ko no katra var gaidīt. Arī Ivaram ir vajadzīga sabiedrība, sajūta, ka veidojas kāda draudzība, tāpēc ir ļoti labi, ka ir iespēja apmeklēt šādu centru, viņam patīk.

Papildus viņa norāda – ņemot vērā to, ka būs arvien vairāk dalībnieku, tādās vietās lietderīgs būtu psihiatrs, kurš uz vietas var novērtēt, kas uz dalībniekiem var atstāt pozitīvu vai negatīvu ietekmi. Tāpat – dzīvojot laukos, transports ir būtisks faktors, lai dalībnieks nokļūtu uz Centru, tā atslogojot arī tuviniekus.

Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā deinstitucionalizācijas projekta sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte piekrīt, ka psihiatra ieteikumi ir būtiski sociālo pakalpojumu plānošanā un nodrošināšanā,  lai cilvēks saņemtu kvalitatīvu, atbilstoši viņa vajadzībām piemērotu atbalstu. “Savukārt transporta problēmai kā viens no risinājumiem, kuru mēs redzam praksē, ir valsts budžeta finansētā asistenta pakalpojuma izmantošana, kura ietvaros tiek apmaksāts asistenta (kurš palīdz cilvēkam nokļūt no mājas uz pakalpojuma saņemšanas vietu un atpakaļ) atalgojums un arī transporta izdevumi, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu. Lai rastu individuālus risinājumus kādā konkrētā situācijā, aicinām vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.”

Atbalsta centra “Pērle” pakalpojumus nodrošina biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Tā izveide ir daļa no deinstitucionalizācijas procesa īstenošanas Cēsu novadā ar mērķi veicināt cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā, ikdienā saņemot nepieciešamo atbalstu, sociālas rehabilitācijas pakalpojumus, apgūstot noderīgas prasmes.

Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste.

Informācija pārpublicēta no VPR mājas lapas: http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/vidzeme_ieklauj

Ar ES fondu atbalstu top dienas aprūpes centri

Ar Eiropas Savienības fondu finansējumu top pakalpojumu infrastruktūra deinstitucionalizācijas plānu īstenošanai – oktobrī atklāti dienas aprūpes centri Gulbenē un Viļakā.

Dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Gulbenē

6.oktobrī notika Gulbenes novada sociālā dienesta struktūrvienības – Dienas aprūpes centra – svinīgā atklāšana, ēka ekspluatācijā tika nodota š.g. augustā.

Dienas aprūpes centrs Gulbenē

Dienas aprūpes centrs Gulbenē, Dzirnavu ielā 7 a,  piedāvās arī specializēto darbnīcu pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Šeit būs iespēja darboties māla, kokapstrādes, dārzniecības un kulinārijas darbnīcās.

Dienas aprūpes centrs Gulbenē

Dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu būvniecība ir daļa no deinstitucionalizācijas norises Gulbenes novadā.

Vairāk par deinstitucionalizācijas projektu – esfondi.lv. Dienas aprūpes centra ēkai ar ES fondu atbalstu paaugstināta arī energoefektivitāte – vairāk par projektu esfondi.lv.

Grupu dzīvoklis un dienas aprūpes centrs Viļakā

Viļakā 12.oktobrī svinīgi tika atklātas divas ēkas, nodrošinot divus jaunus sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem – grupu dzīvokli un dienas aprūpes centru.

Dienas aprūpes centrs un grupu dzīvoklis Viļakā

Grupu dzīvoklis ir paredzēts 10 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nav nepieciešams atbalsts pašaprūpē, nodrošinot mājokli, individuālo atbalstu sociālo problēmu risināšanā, diennakts uzraudzību, atbalstu aktīva dzīvesveida veicināšanā un sociālā darbinieka individuālās konsultācijas. Savukārt prasmju un pašdarbības spēju attīstīšana, palīdzību pašaprūpē, fiziskās un relaksējošās nodarbības un citas aktivitātes tiks nodrošinātas dienas aprūpes centrā astoņām personām, tādējādi pilnveidojot prasmes un sekmējot iekļaušanos sabiedrībā.

Vairāk par projektu – esfondi.lv.

Dienas aprūpes centrs un grupu dzīvoklis Viļakā

 

Tomatis terapija. Deinstitucionalizācija Latgalē: pirmais stāsts

Aicinām noskatīties mūsu kolēģu – Latgales plānošanas reģiona – radīto stāstu par Tomatis terapiju un deinstitucionalizācijas sniegtajiem ieguvumiem Daugavpils ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem.

Atgādinām, ka projekta ietvaros dažādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiek piešķirti, speciālistu komandai izvertējot katra bērna vispārējo stāvokli un individuālās vajadzības.

Latgalē turpinās deinstitucionalizācijas (DI Latgalē) projekta realizācija. Kopā ar sadarbības partneriem Latgales pašvaldībās mēs veidojam pamatu iekļaujošai sabiedrībai, kur bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē un bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kas dzīvo ģimenē, varētu saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus savā pašvaldībā. Savukārt pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu.

Bet kā tieši notiek projekta realizācija ikdienā? Kas saņem pakalpojumus? Ko viņi pārdzīvo un par ko sapņo? Lai atbildētu uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, piedāvājam noskatīties pirmo video sižetu no DI Latgalē projekta stāstu cikla.

Mēs aprunājāmies ar Tomatis metodes konsultanti Lilliju Kirsanovu no A.Tomatis centra Rīgā, kura DI projekta ietvaros veiksmīgi novadīja jau ceturto Tomatis terapijas sesiju Daugavpils pilsētas bērniem ar FT. Lillija Kirsanova Tomatis metodes konsultante. Maģistra grāds veselības aprūpē, mūzikas terapijas specialitātē mākslu terapijā. Tomatis metodi praktizē kopš 2013. gada. Veic diagnostiku, veido individuālās programmas, kā arī programmas ar mātes balsi. Savā darbā izmanto dažādas pedagoģiskās un mūzikas terapijas metodes. Strādā ar Tomatis Listening Test System un Talks Up aprīkojumu. Tomatis metodi izveidoja franču ārsts un foniatrs, otolaringoloģijas speciālists Alfreds Tomatis, kas savu profesionālo darbību veltīja pētījumiem par auss un balss mijiedarbību. Tomatis metodes mērķis – uzlabot CNS (centrālās nervu sistēmas) darbību, veicinot sensorās informācijas uztveri un integrēšanu.

Kā darbojas Tomatis metode? https://youtu.be/mPp0RDYMIGk https://youtu.be/MvuBAXOqwAM

Ar ģimenes asistenta pakalpojumiem mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē

Ģimenes asistents vairākās Latvijas pilsētās un pašvaldībās palīdz ģimenēm sadzīves situācijās un jaunu iemaņu apgūšanā. Lai uzlabotu situāciju un sagatavotu kadrus, Labklājības ministrijā izstrādās vienotus kritērijus, veiks ģimenes asistentu sagatavošanas darbu. Speciālisti uzskata, ka ģimenes asistenta nodrošinājums ģimenēm ir preventīvs darbs, kas ilgtermiņā izmaksās mazāk un mazinās bērnu nonākšanu ārpusģimeņu aprūpē, skaidro raidījumā “Ģimenes studija”.

Noklausies radio ierakstu

Ģimenes asistents ir instruments sociālo darbinieku rokās, ar ko var strādāt efektīvāk, preventīvi likvidēt riskus, lai bērni nenonāk ārpusģimenes aprūpē.

Ģimenes ar bērniem, jaunieši pēc ārpusģimenes aprūpes, bezpajumtnieki un personas ar garīga rakstura traucējumiem šobrīd ir tas sabiedrības loks, kam palīdz ģimenes asistenti.

Ģimenes asistents sadarbojas ar sociālo dienestu, ir atbalsts ģimenei – ierāda prasmes, sniedz palīdzību, dodas palīdzēt juridisku jautājumu kārtošanā un citos jautājumos, ko ģimene bez atbalsta nevar izdarīt. Mūsu sabiedrība ne vienmēr ir toleranta, tāpēc dažās situācijās ģimenes asistenta atbalsts ir ļoti nepieciešams, lai palīdzētu kārtot dažādus jautājumus, skaidrot, rakstītu iesniegumus, meklētu speciālistu palīdzību.

Jau dzemdību namā būtu nepieciešams novērtēt mammas spēju rūpēties par bērnu un palīdzību sniegt uzreiz, nevis cīnīties ar sekām, pauž Samariešu apvienības pārstāvis Viesturs Kleinbergs.

Rīgā ir pētīts ģimenes asistentu darbs un saprasts, ka ir ģimenes, kurās ir uzlabojumi un asistenta palīdzība pēc laika nav nepieciešama, bet ir grupas un ģimenes, kurās palīdzība nepieciešama ilgstoši, skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Ilze Kurme.

Cilvēkresursu pieejamība asistenta darbam ir liela problēma, jo ģimenes asistents ir smags un zemu atalgots darbs.

Ir plānots Labklājības ministrijā izstrādāt valstī vienotus kritērijus ģimenes asistentam, notiks arī mācības pēc īpašas programmas, kas atvieglos šo speciālistu ienākšanu darba tirgū.

Vairāk portāla www.lsm.lv sižetā un rakstā: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/ar-gimenes-asistenta-pakalpojumiem-mazinas-bernu-nonaksanu-arpusgimenu-aprupe.a333999/