Nedēļas sākumā Zemgales reģionā Jelgavā notika ekspertu diskusija par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā.
Līdz 2020. gadam sabiedrībā varētu iekļaut 45% cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem, kuri pašreiz mitinās institūcijās. Projekta īstenotāji norāda, ka tam nepieciešama ne vien infrastruktūra un atbalsta personāls, bet arī sabiedrības attieksmes maiņa. Uziniet vairāk Zemgales TV sižetā:
Sižets tapis2018. gada 6.novembrī.
Labklājības ministrija sagatavojusi infografiku par personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Vairāk par projektā “Kurzeme visiem” pieejamo atbalstu personām ar garīga rakstura traucējumiem uzziniet projekta mājas lapā:
kas ir garīga rakstura traucējumi un cita noderīga informācija Projektā pieejamais atbalsts personām ar Garīga rakstura traucējumiem
Vides pieejamības risinājumiem bieži vien nav nepieciešamas lielas papildu izmaksas un tie ir pavisam vienkārši. Tomēr cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ik dienas jāsaskaras ar to, ka sabiedriskajā telpā nav ievērotas viņu visvienkāršākās pamatvajadzības.
Pateicamies Laikraksta Diena un SIA Izdevniecība Dienas mediji komandai par atsaucību un iespēju pārpublicēt laikrakstā Diena 22.oktobra izdevumā publicēto Baibas Krastiņas rakstu “Padomāt ārpus rāmjiem”.
Ērtākai lasīšanai raksta .pdf formāts.
Labklājības ministrija (LM) publicējusi Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai, kuras LM uzdevumā izstrādājusi Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO.
Vadlīnijas apkopo gan Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības pieejamas vides izveidei cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, gan dažādu valstu ekspertu izstrādātos ieteikumus. Vadlīnijās sniegtie ieteikumi nodrošinās iespēju veidot tādus būvvides objektus, kas ikvienam ir ērti izmantojami bez citu palīdzības vai ar iespējami mazāku atbalstu. Lai to sasniegtu, ikvienā būvvidē ir jānodrošina ērtums un drošība visiem iedzīvotājiem, kā arī vienlīdzīgas iespējas veikt visas ikdienas dzīves aktivitātes visiem iedzīvotājiem.
Normalizācijas princips nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ar garīga rakstura un citiem funkcionāliem traucējumiem ir pieejams tāds pats ikdienas dzīves veids kā pārējai sabiedrībai. Šī principa meklējami Skandināvijas valstīs. Par to rakstīja tādi autori kā N. Banks – Mikelsens (Bank-Mikkelson) 1980. gadā, K. Grunevalds (Grunewald) 1986. gadā, B. Nirje (Nirje) 1970.gadā. Normalizācijas principi tika izstrādāti ar mērķi veicināt līdzvērtīgu dzīves apstākļu radīšanu cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem kā pārējiem sabiedrības locekļiem. Daudzās valstīs tie kalpoja kā pamats deinstitucionalizācijas procesa uzsākšanai un realizēšanai.
„Pilngadīgām personām ar garīgās attīstības un citiem funkciju traucējumiem ir tiesības augt un dzīvot pēc iespējas tādos pašos normālos apstākļos kā pārējiem sabiedrības locekļiem”. N. Banks – Mikelsens runāja arī par to, ka personām ar garīgās attīstības traucējumiem būtu jānodrošina vispārējās cilvēktiesības un brīvības.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados normalizācijas princips guva starptautisku atzinību. ASV profesors V. Volfensbergers (Wolfensberger) kritizēja N. Banka – Mikelsena un B. Nirje pieejas, norādot, ka vienlīdzību un vienādas tiesības var būt latiņa, kuru pilngadīga persona ar garīgās attīstības traucējumiem var nebūt spējīgs sasniegt. V. Volfensbergers aktīvi uzsvēra, ka normalizācija nevar sasniegt savu mērķi bez sociāla kontakta un segregācijas mazināšanas. Līdz ar to var secināt, ka, neskatoties uz atšķirīgajiem redzējumiem, amerikāņu un skandināvu pieejas viennozīmīgi iestājās par lielo institūciju likvidēšanu.
Nozīmīgi ir atcerēties, ka normalizācija nenozīmē normalitāti un nenorāda uz to, ka mērķa grupai ir jākļūst „normālai”, tā uzsver personas pieņemšanu tādu kāds viņš ir, ar viņa invaliditāti. Savukārt G. B. Mesibovs (Mesibov) uzsvēra, ka normalizācija ir lielisks sākumpunkts, lai veidotu sabiedrībā balstītus pakalpojumus.
Pie normalizācijas sasniegumiem var izdalīt sekojošo (B. Nirje; V. Volfensbergers):
Runājot par normalizācijas koncepciju, jāpiemin arī integrācijas jeb iekļaušanas sabiedrībā koncepcija. Ar deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu, personas no institūcijām atgriezīsies sabiedrībā, tādēļ jāveic pasākumi iekļaujošākas sabiedrības veidošanai. Iekļaušanu sabiedrībā var skatīt no dažādiem aspektiem, piemēram, kā:
Normalizācijas ietekmē sāka veidoties jaunas metodes, formas darbam ar personām ar garīgās attīstības traucējumiem un citiem funkcionāliem traucējumiem, tika uzlabots mērķa grupas vispārējais dzīves līmenis, pakāpeniski sākās deinstitucionalizācijas process. Institūciju slēgšana, aprūpes formu maiņa, integrācija sabiedrībā, tika veidota jauna normatīvā bāze.
ANO un citas starptautiskas organizācijas sāka pievērst pastiprinātu uzmanību šim jautājumam. Tika uzsvērtas personu ar invaliditāti „tiesības un vienlīdzīgas iespējas ar pārējiem valsts iedzīvotājiem”. 1993. gadā tika izstrādāti Paraugnoteikumi par vienlīdzīgām iespējām invalīdiem, nosakot, ka „invalīdi ir sabiedrības locekļi un viņiem ir tiesības palikt savā lokālajā dzīves vietā. Visiem ir jāsaņem tiem nepieciešamais atbalsts no parastajām izglītības, veselības, nodarbinātības un sociālo pakalpojumu struktūrām.”
Informācija sagatavota, izmantojot Sandras Miķelsones-Slavas maģistra darbu “Deinstitucionalizācijas process pilngadīgām personām ar garīgās attīstības traucējumiem” (2015, Rīgas Stradiņa universitāte).