Category Archives: Izglītojoši

Lsm.lv: Brīvprātīgo darbs valsts sociālās aprūpes centros ir auglīgs; aicina pieteikties interesentus

Kopš pirmā aicinājuma brīža par brīvprātīgā darba iespējām ir interesējušās un pieteikumus brīvprātīgā darba veikšanai iesniegušas 258 personas, no kurām 204 personas ir noslēgušas līgumus un 50 no tām veic brīvprātīgo darbu regulāri, medijus informēja ministrija.

Šāds darbs notiek centra “Latgale” filiālē “Kalkūni”, “Kurzemes” filiālē “Liepāja” un centra “Rīga” filiālēs “Rīga”, “Teika”, “Pļavnieki” un filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām neredzīgām personām –  “Rīgas” filiālē “Jugla”, kā arī filiālē, kura nodrošina aprūpi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – centra “Rīga” filiālē “Kalnciems”.

Cilvēki, kas piesakās palīdzēt, galvenokārt tiek nodarbināti saturīga brīvā laika pavadīšanā – vingrošanā, kustību nodarbībās, rotaļās, pastaigās, ekskursijās, grāmatu lasīšanā, radošo darbnīcu organizēšanā, kā arī dažādu pasākumu organizēšanas darbos un bērnu pieskatīšanā pasākumos. Brīvprātīgie pavada bērnus arī uz baznīcu un svētdienas skolu.

Kāds brīvprātīgais ir kļuvis par filiāles darbinieku, savukārt citi ir nodibinājuši asistenta statusu un asistē izglītības iestādēs filiāles bērniem. Filiāles “Rīga” brīvprātīgie kopš 2018. gadā nodrošina klātbūtni bērnam ārstēšanas procesā slimnīcā, informēja ministrija.

“Sākotnēji darbinieki brīvprātīgos uztvēra ar zināmām aizdomām, bet šobrīd attiecības starp darbiniekiem un brīvprātīgajiem ir kļuvušas vairāk nekā draudzīgas. Šodien jau mūsu ikdiena nav iedomāja bez šo palīgu atbalsta un atsaucības. Kopš kopā ar mums strādā brīvprātīgie, esam pamanījuši, ka arī bērni kļuvuši atvērtāki un priecīgāki. Rezultāts ir abpusēji pozitīvs!” atzina centra “Rīga” filiāles “Rīga” vadītāja Ilze Dzene.

Visi centru vadītāji, kas darbojas ar brīvprātīgajiem, atzīst, ka ir noticis nozīmīgs pagrieziens sabiedrības informēšanā un līdzatbildībā par aprūpes centru bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Ir iespēja paļauties uz brīvprātīgā atbalstu dažādās ikdienas darbībās, kas saistītas ar bērnu un bērna interešu nodrošināšanu. Viņiem veidojas individuāls kontakts, kas veicina bērna attīstību un stabilizē bērna psiholoģisko stāvokli.

Turklāt brīvprātīgajiem ir atšķirīgāka, reizēm radošāka pieeja brīvā laika aktivitātēm, un viņi ar savu “skatu no malas” sniedz atgriezenisko saikni par aprūpes pakalpojumiem centros. Bet kā lielākais ieguvums varbūt ir tas, ka, ļaujot brīvprātīgajam darboties aprūpes centros, pastāv liela varbūtība bērniem nonākt ģimenēs.

Vairāk lasiet portālā lsm.lv: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/brivpratigo-darbs-valsts-socialas-aprupes-centros-ir-augligs-aicina-pieteikties-interesentus.a307929/

Savukārt plašāka informācija par brīvprātīgo darbu un iespējām to sākt pieejama ministrijas mājaslapā. 

 

NRA.lv: Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem

Laikraksta Nra.lv portāls raksta par Latvijā reģistrētajiem bērniem ar autismu un viņiem pieejamajam atbalsta iespējām. Šobrīd Latvijā reģistrēti 530 bērnu ar autiska spektra traucējumiem. Pasaules statistika liecina, ka vidēji 0,7 procenta punktiem no cilvēkiem populācijā ir autisma spektra traucējumi, tāpēc, ņemot vērā bērnu skaitu, 2017. gadā Latvijā vajadzētu būt ap 2000 bērnu līdz 18 gadiem ar autismu, taču 2017. gada beigās reģistra uzskaitē bija tikai 530 bērnu. Viens no iemesliem ir ierobežota diagnostikas pieejamība gan augsto izmaksu, gan speciālistu trūkuma dēļ.

Atbalsts šādiem bērniem ir pieejams Bērnu slimnīcas Autisma kabinetā, kur atbalsta iespējas ir papildinātas ar bezmaksas praktiskām nodarbībām bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem. Bērnu slimnīcas fonds pagājušajā gadā ir nodrošinājis bezmaksas diagnostiku 47 bērniem, kā arī iespēju saņemt nepieciešamo terapiju 58 bērniem. Kopumā Bērnu slimnīcas fonds bērnu ar autismu atbalstam 2018. gadā ir iztērējis teju 110 000 eiro.

Plašāk lasiet NRA.lv rakstā:  https://nra.lv/veseliba/270044-latvija-registreti-530-bernu-ar-autiska-spektra-traucejumiem.htm 

 

Diena.lv: No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē

Laikraksta “Diena” portāls www.diena.lv  2019.gada 2.janvārī publicējis rakstu “No aprūpes iestādēm patstāvīgā dzīvē” par deinstitucionalizācijas procesu, kas paredz, ka līdz 2020.gadam daļa personu ar garīga rakstura traucējumiem, kas šobrīd saņem pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes centros, atgrieztos dzīvē sabiedrībā.

Integrēs darba un sociālajā dzīvē

Aprūpes iestādēs (valsts finansētās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās) pakalpojumus šobrīd saņem 4534 pilngadīgi cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (cilvēki gan ar garīgās attīstības, gan psihiskiem traucējumiem). Deinstitucionalizācijas projekti paredz attīstīt un sniegt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus, tādus kā dienas aprūpes centrs, grupu dzīvoklis, specializētās darbnīcas u. c., 2100 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, t. sk. 1400 cilvēkiem, kas dzīvo pašvaldībās, un 700 cilvēkiem, kas uz dzīvi pašvaldībās pāries no aprūpes institūcijām. Līdz šim dalībai DI projektos ir pieteikušies un individuālo vajadzību izvērtēšana un individuālo atbalsta plānu izstrāde ir veikta 1938 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, no tiem 580 dzīvo institūcijās, stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

“DI projektu galvenais mērķis ir novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi institūcijā, jo dzīvesvietā nav pieejams pietiekams atbalsts un vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi. Papildus tam ir svarīgi, lai cilvēki, kas iziet no institūcijām, saņemtu viņiem nepieciešamo atbalstu dzīvesvietā. Tas ir svarīgi, jo neatkarīgi no DI projektu aktivitātēm ik gadu vidēji 60 cilvēku pārceļas no dzīves institūcijā uz dzīvi sabiedrībā. Šo projektu uzdevums ir sniegt papildu atbalstu cilvēkiem, kas vairs nevēlas dzīvot institūcijā, – gan gatavojoties pārejas procesam, gan saņemot sociālos pakalpojumus pēc neatkarīgas dzīves uzsākšanas,” skaidro Lasmane.

Visu rakstu lasiet Diena.lv portālā tiešsaistē: https://www.diena.lv/raksts/dzivesstils/veseliba/no-aprupes-iestadem-patstaviga-dzive-14211733

Kurzemnieks: Nebūt citiem par nastu!

Laikraksta “Kurzemnieks” žurnāliste Inguna Spuleniece kopā  sociālo pakalpojumu sniedzējiem, pašvaldību un biedrību pārstāvjiem no Kurzemes pērnā gada novembrī projekta “Kurzeme visiem” devās organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā, lai iepazītu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu Rīgā. I.Spulenieces rakstā uzziniet vairāk par “Rūpju bērna” un fonda “Kopā” pieredzi.

Liels paldies laikrakstam “Kurzemnieks” un žurnālistei Ingunai Spuleniecei par iespēju pārpublicēt rakstu mūsu projekta “Kurzeme visiem” mājas lapā.

Ērtākai lasīšanai piedāvājam arī raksta .pdf versiju, kas pieejama tiešsaistē.

Informācija pašvaldībām, kas DI ietvaros pilnveido infrastruktūru: izmaiņas MK noteikumos Nr.871

Vēršam uzmanību, ka 2018.gada 11.decembrī pieņemti grozījumi un ar 2018.gada 20.decembri ir stājušās spēkā izmaiņas Ministru Kabineta noteikumos Nr.871 (par ERAF ieguldījumiem DI plānu īstenošanā). Aicinām ar grozījumiem iepazīties tās pašvaldības, kas attīsta infrastruktūru sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai projekta “Kurzeme visiem” ietvaros saskaņā ar KPR DI plānu.

Būtiskākās izmaiņas:

  • Projektu iesniegumu atlasei mainīts termiņš – projektu iesniegumu atlasi pirmajā un otrajā atlases kārtā noslēdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna apstiprināšanas. Detalizēta informācija iegūstama no CFLA.
  • Noteikumi papildināti ar 50.10 un 50.11.punktu, kas ietver arī nosacījumus par maksas pakalpojumu sniegšanu, ja DI plānā noteiktais mērķa grupas personu skaits ir atšķirīgs/mazāks jeb nenodrošina pilnu infrastruktūras noslodzi.
  • ēku un zemes īpašumtiesībās.

Ar MK noteikumiem Nr.871 un to grozījumiem var iepazīties:  https://likumi.lv/doc.php?id=287725

 

Skaties.lv: sociālā uzņēmējdarbība: Rīgā durvis vērs kafejnīca, kur pārsvarā strādās cilvēki ar invaliditāti

Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst uzņēmējdarbība, kura netiecas gūt tikai peļņu, bet gan risināt arī kādu sociālu problēmu. Tā ir sociālā uzņēmējdarbība, un cilvēku idejas šajā jomā ir ļoti plašas, piemēram, Rīgā, Bruņinieku ielā, durvis pavasarī vērs arī kāda īpaša kafejnīca.

Ja viss noritēs pēc plāna, tad Bruņinieku ielā 63 martā durvis vērs pirmā kafejnīca, kur gandrīz visus procesus – gatavošanu, apkalpošanu, viesu uzņemšanu, galdu klāšanu, telpu tīrīšanu un citas nianses – ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti. Tās idejas autors ir Māris Grāvis, kurš ir arī Rīgas pilsētas Rūpju bērnu biedrības vadītājs.Vairāk lasiet un skatieties sižetu skaties.lv: https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/sociala-uznemejdarbiba-riga-durvis-vers-kafejnica-kur-parsvara-stradas-cilveki-ar-invaliditati/

Delfi: Kā jūtas invalīdi un viņu draugi Latvijā?

Portāls “Delfi” raksta par to, kā jūtas invalīdi un viņu draugu Latvijā.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir invaliditāte, un ne tuvu ne katrs cilvēks ar ierobežotām iespējām pārvietojas ratiņkrēslā. Sarunā ar “Delfi” invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” aktīvisti stāsta par laimīgajiem zapiņos, “slēgto” Vecrīgu, mīlestību, seksu, ceļojumiem un darba pārrunās noklusēto.

 

Plašāk lasiet Delfi: https://www.delfi.lv/vina/dzive-neapstajas/par-baltajiem-meliem-bruga-parbaudijumiem-un-sitieniem-zem-jostasvietas-ka-jutas-invalidi-un-vinu-draugi.d?id=50631953

 

TV24: raidījumu cikls CILVĒKI/STĀSTI

Dzīve ir pārsteigumu un negaidītu pavērsienu pilna. Katram no mums ir savs stāsts, kurā ir kāpumi un kritumi, uzvaras un arī zaudējumi. Dažkārt viens negaidīts pavērsiens var mainīt visu.

LR Labklājības ministrija sadarbībā ar TV24 piedāvā raidījumu ciklu CILVĒKI/STĀSTI, kas veltīti dažādām sabiedrībai nozīmīgām tēmām, kā deinstitucionalizācija, grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, darba ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem to iekļaušanai sabiedrībā un citām.

Viss raidījumu cikls pieejams TV 24 mājas lapā.

Piedāvājam iepazīties ar dažiem no raidījumiem:

1. raidījums. 

Cilvēki//Stāsti pirmā raidījuma tēma ir deinstitucionalizācija. Raidījuma stāstnieki: Maksims Ivanovs – Labklājības ministrijas pārstāvis Sociālo pakalpojumu departamenta direktors; Māris Grāvis – Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs; Eva Viļķina – Siguldas novada domes deputāte un Sociālās komitejas vadītāja, biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja.

Raidījuma tēma: grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Stāstnieki: Inga Šķestere – Biedrības “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja; Zanda – “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” grupu dzīvokļa iedzīvotāja; Dita Rituma – “Latvijas kustība par neatkarīgu dzīvi” dienas centra ergoterapeite; Inga Balgalve – Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” direktore; Kaspars – Sociālo pakalpojumu centra “Mežrozītes” iedzīvotājs.

 

4. raidījums

Raidījuma tēma: Atbalsta personas ikdiena un misija. Ko praktiski nozīmē būt atbalsta personai? Darbs ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, palīdzot atgriezties un iekļauties sabiedrībā. Stāstnieki: Ieva Leimane-Veldmeijere – Biedrības “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”” direktore; Sigita Zankovska-Odiņa – Biedrības “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda”” atbalsta persona; Inese – Biedrības “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” atbalstāmā persona; Pēteris – “Resursu centrs cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Zelda” atbalstāmā persona.

 

5. raidījums

Raidījuma tēma: Sociālā uzņēmējdarbība – risinājums sociāli atbildīgam uzņēmējam, kam līdztekus peļņas gūšanai būtisks ir arī morālais gandarījums un iespēja risināt sociālu, sabiedrībai nozīmīgu problēmu. Stāstnieki: Madara Dambe-Krastkalne – “Altum” programmas attīstības departamenta vadītāja; Eva Viļķina – Sociālā uzņēmuma “Visi var” vadītāja; Agnese Pilsuma – Biedrības “Cēsu Jaunā skola” direktore; Valters Krētainis – Sociālo uzņēmuma “KK Original design” pārstāvis.

 

Aicinām iepazīties ar visiem raidījumiem  TV 24 mājas lapā.

lsm.lv: Kā sabiedrībā iekļaujas cilvēki ar garīgā rakstura problēmām: Ņinas un Silvijas stāsts

Deinstitucionalizācija paredz sabiedrībā iekļaut lielāko daļu no cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām, kas patlaban dzīvo slēgtās iestādēs. Latvija Televīzija viesojās pie divām sievietēm, kas abas pavisam nesen uzsākušas daļēji patstāvīgu dzīvi. Cik viegli cilvēkiem ar garīgā rakstura traucējumiem ir iekļauties sabiedrībā, atrast darbu un veidot attiecības?

36 gadus vecā Ņina Rīgā dzīvo jau trīs gadus. Bērnību sieviete pavadījusi bērnunamā un internātskolā. Pēc pilngadības sasniegšanas dzīvojusi dažādos grupu dzīvokļos. Ņinai ir intelektuālās attīstības traucējumi un invaliditāte. Līdz šim vislielākās grūtības sagādājis tas, ka sieviete vien pieauguša cilvēka vecumā mācījusies pati gatavot ēst un rūpēties par sevi. Arī darbu atrast bija ļoti grūti.

“Es meklēju, bet negāja viegli. Ne visi cilvēki ir gatavi mūs pieņemt. Atbild, ka darba nav, nav brīvu vietu,” saka Ņina.

Apkopējas darbu lielveikalā Ņinai palīdzēja atrast sociālie darbinieki no biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.

“Meitenes man visu paskaidroja, visu parādīja, kā pareizi mazgāt grīdu. Teica, kur redzi netīrumus, tur vajag satīrīt. Ja kaut kur nokrīt un saplīst pudele, tas ātri jānovāc un tur jāizmazgā. Lai cilvēki to neiznēsā tālāk,” stāsta Ņina.

Ar darbu sieviete ir apmierināta. Saka, ka turēšoties pie tā, cik ilgi varēs. Tagad Ņina veido attiecības ar kādu vīrieti no bērnunama, kuram arī piešķirts sociālais dzīvoklis Rīgā.

“Nesen Latvija svinēja simtgadi, tad es arī pie viņa uz mājām aizbraucu. Svinējām svētkus pie viņa,” stāsta Ņina.

Par kopīgu ģimeni domāt gan vēl esot pāragri. Ņina mācās parūpēties pati par sevi un vēl kaķi. Viņa ir priecīga, ka nedzīvo pansionātā, ir darbs, draugs, un šķiet, ka neko vairāk arī nevajag.

“Es pat nezinu… Kādi sapņi? Nezinu. Par ko dzīvē var sapņot?” viņa nosaka.

Vairums cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem gan aizvien dzīvo slēgtās iestādēs jeb tā saucamajos pansionātos. Iesāktais deinstitucionalizācijas projekts paredz arvien vairāk cilvēkus ar intelektuālās attīstības problēmām iekļaut darba tirgū un mūsu sabiedrībā.

Iekļauties sabiedrībā un dzīvot patstāvīgi veselu gadu mēģina 24 gadus vecā Silvija. Meitene ir bārene, uzaugusi bērnunamā un sākumā nemācējusi pat nomizot kartupeļus. Sociālo dzīvokli piešķīra pašvaldība. Lai gan par savu sadzīvi Silvija tagad pilnībā atbild viena pati, sociālie darbinieki ar meiteni vēl aizvien sazinās regulāri, palīdz apmaksāt rēķinus.

“Es tagad eju praksē, un es mācos par noliktavu darbinieku. Pakoju, ievadu pavadzīmes,” stāsta Silvija.

Decembrī beigsies prakse, un tad kārtos eksāmenus. Meitene cer, ka izdosies atrast arī darbu kādā uzņēmumā.  “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” sociālā darbiniece Dace Kalniņa norādīja, ka

“visu dzīvi par viņiem kāds ir lēmis, bērnunamos un visur citur ēdiens ir gatavs, drēbes, viss. Te viņi mācās.”

“Grupu dzīvokļi tam ir domāti, lai apgūtu šīs prasmes, lai varētu patstāvīgi dzīvot. Te viņi no nulles sāk mācīties – plānot savu budžetu, personīgo higiēnu,” sacīja Kalniņa.

Daudzi no grupu dzīvokļu klientiem būtu gatavi dzīvot paši savos mājokļos, taču ne visiem piešķir sociālos dzīvokļus. Savukārt īrēt dzīvokli reti kurš var atļauties. Valsts plāns tāpēc paredz vairāku jaunu grupu namu būvniecību, un nevalstiskā sektora pieredze būs piemērs.

Plašāk lasiet portālā lsm.lv: