Jolanta Kalniņa uz Saeimas komisiju devās kopā ar savu 14 gadus veco dēlu Robertu. Zēns ir ratiņkrēslā, bet ar to pa Saeimas pacēlāju uzbraukt nav iespējams. Tāpēc palīgā nāca divi apsargi. Kad šis ceļš pievarēts un īstā zāle atrasta, Saeimas darbinieks līdz sēdes sākumam abus viesus lūdz zāli pamest. Puikam ir septiņas smagas diagnozes un atrašanās ārpus ierastās vides rada paaugstinātu stresu, kas izpaužas kliegšanā.
Par ikdienu un rūpēm, ar kādām saskaras smagi slimo bērnu vecāki, Jolanta Kalniņa stāstīja deputātiem: ”Šobrīd ir situācija tāda, ka es vairs nevaru pateikt to, ka nekad es savu bērnu neatdošu aprūpes iestādē, jo mani spēki sāk izsīkt. Materiālie līdzekļi arī ir jau zem nulles līmeņa.”
Robertam nepieciešama 24 stundu aprūpe, līdz ar to sieviete vairs nestrādā un visu laiku velta dēla kopšanai. Bērna invalīda kopšanas pabalstā viņa saņem 213 eiro mēnesī. Vēl ir citi valsts pabalsti, bet to apmērs kopumā nesasniedz pat minimālo algu.
“Es pirmo reizi mūžā, kad piedzima man dēls ar ļoti smagu invaliditāti, biju spiesta iestāties trūcīgo rindās, kas ir patiesībā ļoti liels kauns man,” stāsta Roberta mamma.
No aptuveni 190 000 cilvēku ar invaliditāti gandrīz 4000 ir invalīdi no bērnības jeb tā sauktie “mūžīgie bērni”. “Mums arī ir līdzi viens “mūžīgais bērns”. Arī gribējām citus parādīt, lai jaunie Saeimas deputāti redzētu, kādi viņi izskatās,” saka biedrības “Zelta atslēdziņa” padomes locekle Malda Caune.
Pie deputātiem bija atbraukuši arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī kāda mamma ar savu 43 gadus veco meitu, kura nekad nepieaugs. Vecāki lūdza Saeimas deputātiem palielināt “mūžīgo bērnu” kopšanas pabalstu vismaz minimālās algas apmērā.
Vai atradīs papildu naudu?
Tam šī gada budžetā varētu būt nepieciešami papildu astoņi miljoni eiro, bet pēc tam 20 miljoni eiro gadā.
Deputāti šādu ieceri atbalsta. Tā kā sarunas par budžeta veidošanu vēl notiek, Finanšu ministrija skaidro, ka Labklājības ministrijai tad šī iecere jāvirza kā prioritāte. “Man ir ļoti žēl, ka [labklājības] ministre neatrada laiku būt klāt šajā sēdē. Man liekas, ka tas ir būtiski, ka politiķi to dzird un redz. Man būtu priekšlikums tiešām, skatoties Valsts sociālo pabalstu likumā, iestrādāt šo punktu par atsevišķas grupas izdalīšanu, lai varētu veidot minimālās algas apmērā pabalstu,” sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Teikšu godīgi – es neesmu pārliecināta, ka tāda nauda 2019. gada budžetā atradīsies. Bet vajadzētu sākt ar kaut ko, jo tā būtu labā ziņa tiem cilvēkiem, kas patiesībā ir ilgus gadus atstāti novārtā,” pauda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
“Mēs viennozīmīgi to gatavosim, virzīsim arī to budžetā,” solīja Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Roberts Spručs (“KPV LV”).
Tikmēr komisijas vadītājs rosināja naudu meklēt valsts sociālās aprūpes centru budžetos. Tie mēnesī par viena bērna aprūpēšanu saņem vairāk nekā 1000 eiro. Tas ir pretēji valsts mērķim – veicināt bērnu augšanu ģimeniskā vidē. Uz to norādīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdis Andris Skride (“Attīstībai/Par!”):
“Šī nauda, kas aiziet institūcijām, ir īstenībā jāpārvirza ģimenēm.”
Pie likuma grozīšanas komisija atgriezīsies pēc divām nedēļām. To laikā Labklājības ministrijai uzdots mājasdarbs – sagatavot nepieciešamos priekšlikumus izmaiņām likumā, kas varētu gūt deputātu vairākuma atbalstu. Ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) uz sēdi neieradās, jo viņai bija iepriekš ieplānotas tikšanās ar žurnālistiem. Taču nākamreiz viņa noteikti atnākšot.
