Category Archives: Personas ar GRT

LM: pilngadību sasniegušu jauniešu ar smagu invaliditāti pabalstu viņu vietā varēs pieprasīt viņu iepriekšējais likumiskais pārstāvis

Latvijas Civillikuma izpratnē, persona, sasniedzot pilngadību, kļūst rīcībspējīga, un savas tiesības un intereses pilngadīgā persona, arī ar invaliditāti, sāk pārstāvēt pati, tai skaitā pati risina  jautājumus, kas saistīti ar viņas veselības aprūpi, invaliditātes noteikšanu un valsts sociālo pabalstu noformēšanu uz sava vārda. Taču mēdz būt objektīvas situācijas, kad ļoti smagu vai smagu funkcionēšanas ierobežojumu un veselības traucējumu dēļ  pilngadību sasniegušais jaunietis to nespēj veikt patstāvīgi, kas var ietekmēt viņa tiesības uz nepieciešamā atbalsta saņemšanu invaliditātes seku mazināšanai.

Tāpēc otrdien, 14. novembrī, valdības sēdē pieņemti grozījumi “Valsts sociālo pabalstu likumā”.

“Šis ir ilgi gaidīts solis, lai atvieglotu bērniem ar ļoti smagu invaliditāti pāreju uz pieaugušā vecumu. Tas mazinās ģimenē finansiālo spriedzi laikā, kamēr tiesa skata jautājumu par šo jauniešu daļējas rīcībspējas ierobežošanu,” uzsver labklājības ministrs Uldis Augulis.

Plānotie grozījumi paredz, ka tiesības pieprasīt ar invaliditāti saistītos pabalstus (valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana, pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personām ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās) par pilngadību sasniegušu jaunieti, kuram Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija  ir noteikusi I vai II invaliditātes grupu ar cēloni slimība no bērnības, ir  personai, kura bija šī jaunieša likumiskais pārstāvis vai nodrošināja tā aprūpi audžuģimenē dienu pirms pilngadības sasniegšanas un saņēma valsts sociālos pabalstus par bērnu ar invaliditāti, ja tiesā ir pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu par pilngadību sasniegušā jaunieša ar invaliditāti rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ.

Tas nozīmēs, ka, kaut arī persona pati formāli ir rīcībspējīga, tomēr iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) iesniedz un uz likumā ietvertā pilnvarojuma pamata maksājumus terminētu laiku saņem jaunieša iepriekšējais likumiskais pārstāvis. Iesniegumu par minēto pabalstu piešķiršanu šī speciālā regulējuma ietvaros varēs iesniegt VSAA, izmantojot kādu no šiem veidiem: klātienē, nosūtot pa pastu, elektroniski parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Likumprojekts paredz, ka šādā kārtībā minēto pabalstu izmaksu iepriekšējam likumiskajam pārstāvim VSAA veic līdz dienai, kad stājies spēkā bāriņtiesas lēmums par aizgādņa iecelšanu vai spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru pieteikums par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noraidīts vai tiesvedība lietā izbeigta, vai pati pilngadību sasniegusī persona iesniedz iesniegumu VSAA par minēto pabalstu piešķiršanu.

Par izmaiņām “Valsts sociālo pabalstu likumā” vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/pilngadibu-sasniegusu-jauniesu-ar-smagu-invaliditati-pabalstu-vinu-vieta-vares-pieprasit-vinu-ieprieksejais-likumiskais-parstavis

LM: Noslēdzies radošais konkurss “Iekāp otra kurpēs!”

Zīmējums - tumšmatainas meitenes seja ar aizsietām acīm un muti

Ar 10 uzvarētāju noteikšanu noslēdzies Labklājības ministrijas rīkotais radošais konkurss jauniešiem “Iekāp otra kurpēs!” Konkurss norisinājās septembrī un oktobrī, aicinot jauniešus iedziļināties cilvēku ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušo bērnu un jauniešu ikdienā, lai mazinātu aizspriedumos un veicinātu pieņemšanu. Konkursā iesūtīti 96 unikāli darbi, kuru autori ir jaunieši no 14 līdz 25 gadu vecumam.

Lai atgādinātu, ka ikviens vēlas atrast savu vietu pasaulē un justies pieņemts – arī tad, ja dzīvo ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem; arī tad, ja nav vecāku, kas varētu sniegt nepieciešamo atbalstu, – konkursa rīkotāji aicināja izvēlēties vienu no konkursa tēmām: “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”, “Bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”, iepazīt to tuvāk un radoši izpausties.

Par laureātiem atzīti desmit jaunieši, kuri saņems vērtīgas balvas no Sportland, tostarp unikālus Nike apavus. Kategorijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” uzvarējušas Tīna Cukmane (14 g., Cēsis), Marija Štimmere (14 g., Cēsis) un Alīna Estere Orlova (14 g., Ape). Kategorijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem” par uzvarētājām atzītas Amanda Ketija Jēkabsone (21 g., Talsi), Beāte Šneidere (16 g., Kuldīga) un Evija Kreba (21 g., Liepāja). Kategorijā “Bērni ārpusģimenes aprūpē” par labākajiem atzīti Viktorijas Čebotarevskas (14 g., Daugavpils), Megijas Krišjānes (14 g., Daugavpils) un Katrīnas Brices (14 g., Alūksnes novads) darbi. Laureātu mākslinieciskās izpausmes formas bijušas ļoti daudzveidīgas – vizuālās mākslas darbi, komiksi, video, kolāžas, esejas.

“Es jau vairākus gadus zīmēju komiksus par savām bažām vai problēmām dzīvē, lai pārliecinātu pati sevi, ka es neesmu viena. Kad es stāstu citiem, visi “noliek” manas domas un nemaz nesaprot, kā ir dzīvot katru dienu ar šādām smadzenēm,” savā pieredzē dalās viena no konkursa uzvarētājām Amanda Ketija Jēkabsone.

Savukārt skatītāju balsojumā par labāko atzīts Renāra Cakula (14 g., Aglona) sacerēts dzejolis. Par to, kāpēc viņam bija svarīgi piedalīties šajā konkursā, Renārs stāsta: “Manā darbā atainots mans redzējums par bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Mūsdienās tādu bērnu un jauniešu ir tiešām daudz! Viņus var satikt arī sabiedriskās vietās un tieši tur var redzēt apkārtējo attieksmi, reakciju. Protams, būs kāds, kurš palīdzēs vai apjautāsies, vai nevajag palīdzību, bet ir arī tādi cilvēki, kuri sāk apsmiet, aprunāt vai rādīt ar pirkstu, lai parādītu savu pārākumu. Man vecāki ir mācījuši, ka cilvēkiem ir jāpalīdz, nevis jābrīnās un jāpievērš ziņkārīga uzmanība. Jāpateicas Dievam par savu veselību! Redzu, ka šādos konkursos piedalās daudz jauniešu, kuri iedziļinās vai ar ko tādu ir saskārušies arī paši.”

Vairāk informācijas par konkursu, kā arī konkursa darbi šeit: www.iekapotrakurpes.lv.

Konkurss rīkots Labklājības ministrijas informatīvās kampaņas “Iekāp otra kurpēs” ietvaros. Vairāk par kampaņu: www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/nosledzies-radosais-konkurss-iekap-otra-kurpes

LM: No novembra personām ar garīga rakstura traucējumiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums

 

No 1. novembra par valsts budžeta līdzekļiem būs pieejams jauns sociālais pakalpojums personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta I vai II invaliditātes grupa – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums (APLP).

To nosaka Ministru kabineta “Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu”, kas otrdien, 31. oktobrī, pieņemti valdības sēdē.

Šāda pakalpojuma izveides nepieciešamību pieprasa Latvijas starptautiskās saistības – ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kas paredz, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm par pienākumu sniegt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā.

APLP pakalpojumu deleģējuma ietvaros nodrošinās biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA””. Pakalpojuma sniedzējam ir jānodrošina personai ar garīga rakstura traucējumiem nepieciešamo atbalstu pašai savu lēmumu pieņemšanā, lai tā spētu dzīvot sabiedrībā pilnvērtīgi un neatkarīgi. Atbalsta persona tiesīga sniegt atbalstu juridisko jautājumu, finanšu, ikdienas dzīves prasmju un attīstības jomā, veselības aprūpes jomā, sociālās aprūpes jomā, kā arī atbalsta loka veidošanā.

Informāciuja pārpubvlicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/no-novembra-personam-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-bus-pieejams-jauns-socialais-pakalpojums

“Dzīvot uz ielas… nav pārāk labi.” Kāju zaudējušais Valdis pārdomās to, kā būtu, ja grupu dzīvokļu nebūtu

“Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost,” teic 37 gadus vecais Valdis. Viņš dzīvo Kurzemē, grupu dzīvoklī, kas paredzēts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, un augstu vērtē šo iespēju, jo savulaik par savām mājām ir saucis arī ielu. “Šeit dzīvo 8 cilvēki. Būtu labi, ja grupu dzīvokļi paliktu, citādi – kur mēs visi liksimies?

“Alkohols bendē iekšas un veselību, nolēmu, ka to nevajag. Tas ne pie kā laba neved – cilvēki nodzer dzīvokļus, īpašumus, piedzēries ziemā var nosalt,” Valdis uzskaita, kāpēc ir atteicies un jau astoņus gadus alkoholu nav lietojis. Viņš atzīst, ka savulaik ar to ir aizrāvies; dzīvesveids bijis tāds, kas Liepājā novedis pie dzīvošanas uz ielas. “Man ir nācies dzīvot arī uz ielas. Tas ir ne pārāk labi, īpaši ziemā… Gribētu pagriezt laiku 20 gadus atpakaļ, tad dzīvotu citādi. Tāpēc jauniešiem gribu pateikt: netaisiet šādas kļūmes, kādas esmu izdarījis es!”

Kāju zaudē pārāk mazu apavu dēļ

Pirms trīs gadiem Valdim tika noņemta kāja, jo viņam bijuši pārāk maza izmēra apavi, kuru dēļ izveidojušies pušumi – tie iekaisuši. Brūces mēģinājis ārstēt pats, taču rezultātā sākusies gangrēna un kāju ārsti vairs nevarēja glābt. “Mana lielākā kļūme ir tā, ka nolaidu kāju līdz tādam kliņķim, ka nācās to ņemt nost; nelaikā griezos pie ārstiem. Taču, kad tur nokļuvu, man jau bija vienalga, ka nolemts kāju noņemt. Būtu pie ārstiem devies divus, trīs mēnešus ātrāk, viss būtu labi, bet es mēģināju kāju ārstēt pats. Man nevajadzētu ne šo transportu, ne kruķus – varētu iet, meklēt darbu. Tagad tikai sēdi pie interneta,” nosaka vīrietis, rādot savu pārvietošanās līdzekli – elektrisko ratiņkrēslu, kas viņam uzticēts uz pieciem gadiem. Vīrietis to slavē kā labu braucamo, vien priecātos, ja būtu mazliet lielāks ātrums. “Es ar to braucu sēnēs, ogās, makšķerēt. Makšķerēšana ir mana mīļākā nodarbe – tik mētā makšķeri, un ne par ko nav jādomā. Vēl man patīk peldēt – arī šodien braukšu uz Usmu pie draugiem, nopeldēšos.”

Profesija ir, darba – pagaidām nav

“Pamostos, nomazgājos, iedzeru kafiju, paēdu un domāju, kā pavadīt dienu,” Valdis atklāj savu ikdienas rutīnu. Viņš gribētu arī strādāt, bet darbu šobrīd neizdodas atrast, lai gan esot izmācījies. “Esmu pabeidzis skolu – Jūrmalā profesionālo vidusskolu, esmu preču marķētājs. Meklēju darbu savā profesijā – to es arī gribētu darīt, strādāt kādā noliktavā, veikalā,” vīrietis dalās savās vēlmēs. Šobrīd viņa ienākumus veido tikai invaliditātes pensija, ko maksā valsts, taču tā sniedzoties knapi pāri 200 eiro. “Tā es knapinos; par šādu summu mēnesī nevar iztikt – pašam jāēd, dzīvnieks jāuztur, vēl kāda drēbe jānopērk. Labi, ka varēju pieteikties grupu dzīvokļiem – sociālajam darbiniekam sūtīju pieteikumu, to izvērtēja, un tagad varu dzīvot šeit. Mums par dzīvokļiem nav jāmaksā. Ko gan mēs varētu samaksāt no savas kabatas? Esam šeit 8 cilvēki. Ja šāds variants nepastāvētu, tad mums ir vāks. Mums ir atbalsts arī citās lietās, piemēram, palīdz izmazgāt drēbes,” stāsta Valdis un atklāj, ka pie grupu dzīvokļiem esot plānots ieviest arī dārzu. “Tur mēs paši varētu iestādīt kādu kartupeli, burkānu. Dārza darbi gan man nepatīk – tā ravēšana, bet ideja laba.”

Ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu deinstitucionalizācijas projekta ietvaros grupu dzīvokļi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir pieejami 33 apdzīvotās vietās. Līdz 2023. gada beigām grupu dzīvokļi tiks atvērti vēl 16 apdzīvotās vietās.

Informācija pārpublicēta no cilvēksnevisdiagnoze.lv mājas lapas: https://cilveksnevisdiagnoze.lv/dzivot-uz-ielas-nav-parak-labi/

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi grupu dzīvokļa ēkai Kuldīgā

Noslēgumam tuvojas būvniecības darbi Leona Paegles ielā 12, kur atradīsies grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kur iemītniekiem tiks nodrošināta mājvieta, individuāls atbalsts un, ja nepieciešams, arī sociālā aprūpe.  Ēka tiek pārbūvēta un pielāgota grupu dzīvokļu izveidei, labiekārtojot arī tai pieguļošo teritoriju. Pirmajā stāvā paredzētas piecas istabas iemītniekiem, savukārt otrajā stāvā paredzētas divas dzīvojamās istabas, kopēja atpūtas telpa un veļas mazgāšanas telpa.

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas novada pašvaldības lapas Facebook: https://www.facebook.com/kuldigalv/posts/pfbid0sFctSDt3X7sJgciXBA8uCRxDYU28gCPuCCP93C1tBVW6qkvDfUirpjVeK83oxJP3l

Ventspilī atzīmē “Dažādo kurpju dienu”

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tāpēc “Dažādo kurpju dienā” 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu un iesaistīties mākslinieciskās un radošās aktivitātēs, simboliski paužot atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, jo nereti tieši aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme viņiem ir lielākie šķēršļi veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Īpašs pasākums 15. septembrī notika arī Ventspilī.

“Dažādo kurpju dienas” dalībnieki kopīgiem spēkiem rada mākslas objektu “Iekāp otra kurpēs”, izkrāsojot lielizmēra kurpes, un darbojas sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk izprastu, kā savas dienas vada cilvēki ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem. Ventspilī klātesošie varēja izbaudīt muzikālu priekšnesumu, kas sagatavots Atbalsta centrā ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.

“Ventspils valstspilsētā, domājot par atstumtības riskam pakļauto sabiedrības daļu, ir izveidots atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”, kur tiek sniegti sabiedrībā balstīti sociālie pakalpojumi pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt pašvaldībai, rūpējoties par ārpusģimenes aprūpē nonākušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ir realizēts projekts “Deinstitucionalizācijas pasākumu īstenošana Ventspils pilsētas pašvaldībā”, kā rezultātā uzbūvētas divas ēkas, kurās drīzumā tiks uzsākta ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšana,” stāsta Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora pirmais vietnieks, Ventspils domes administrācijas vadītājs Kaspars Vitenbergs.

“Deinstitucionalizācija Kurzemes reģionā mainījusi cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem, kā arī ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem pieejamās iespējas. Reģionā tapuši dienas aprūpes centri, specializētās darbnīcas, grupu dzīvokļi, sociālās rehabilitācijas centri un ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi, kas kļūs par mājām, laika pavadīšanas, prasmju un iemaņu apgūšanas vietām tiem kurzemniekiem un viņu ģimenēm, kuriem ir nepieciešams atbalsts. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, sadarbojoties Kurzemes plānošanas reģionam, pašvaldībām un Valsts sociālās aprūpes centram “Kurzeme”, mums šobrīd ir izdevies sniegt nepieciešamo atbalstu pilnvērtīgākai dzīvei jau 262 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, 411 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 229 viņu vecākiem. Bet patiesi pilnvērtīgāka dzīve ir iespējama tikai atvērtā, atbalstošā sabiedrībā, kur pieņemoši izturamies pret ikvienu, novērtējam to, ko cilvēks spēj, redzam pašu cilvēku, nevis viņa invaliditāti. “Dažādo kurpju diena” ir vēl viens atgādinājums, ka mēs spējam “iekāpt otra kurpēs”, saprast un pieņemt viens otru ik dienas,” uzver Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Savukārt ziņu portālā TVNET.lv izveidota īpaša sadaļa, kurā publicēti 15 cilvēkstāsti. Sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta arī dokumentālā īsfilma, kas atklāj cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī ārpusģimenē esošo bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”.

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv

Papildu informācijai
Guntis Kaldovskis
Labklājības ministrijas vecākais eksperts
E: guntis.kaldovskis@lm.gov.lv
T: 29148662

15. septembris – “Dažādo kurpju diena” visā Latvijā – tiekamies Ventspilī!

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa ceļš viņa kurpēs, vēsta sena paruna. Tikai izprotot un pieņemot citādo, varam veidot iekļaujošāku sabiedrību. Tāpēc 15. septembrī ikviens Latvijas iedzīvotājs ir aicināts vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu, simboliski paužot savu atbalstu deinstitucionalizācijas mērķa grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Īpaši pasākumi notiks Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā, bet “Dažādo kurpju diena” tiks iedzīvināta arī sociālajos tīklos un citviet Latvijā.

Ikviens ir unikāls, katrs cilvēks ir personība ar savām vēlmēm un vajadzībām, un arī tie līdzcilvēki, kuri šķiet svešādi, atšķirīgi un nesaprotami, vēlas būt mīlēti, pieņemti un saprasti – tāpat kā katrs no mums. Aizspriedumi un noraidoša sabiedrības attieksme ir lielākā barjera bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem veidot dzīvi ārpus institūcijām un iekļauties sabiedrībā. Labklājības ministrija kampaņā “Iekāp otra kurpēs!” aicina ikvienu iejusties līdzcilvēku situācijā un atrast nevis atšķirīgo, bet gan kopīgo.

15. septembrī ikviens var paust savu atbalstu un parādīt to arī citiem, uz visu dienu vai kādu brīdi uzvelkot katrā kājā atšķirīgu apavu, vēstot par to sociālajos tīklos, bet tiem, kuri pauž izbrīnu, atgādinot – katrs vēlas būt saprasts un pieņemts, un atšķirīgais mūsos nav iemesls atstumt un novērsties. 

Pasākumos Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ventspilī un Ludzā klātesošie piedalīsies mākslas objekta “Iekāp otra kurpēs” izveidē, simbolizējot vienošanos par kopīgām vērtībām: pasākuma laikā dalībnieki aicināti radoši izpausties un kopīgiem spēkiem izkrāsot lielizmēra kurpes. Bet pēc pasākuma būs iespēja iesaistīties sociālo pakalpojumu dienas centru organizētās un vadītās radošajās darbnīcās, lai labāk iepazītu cilvēku ar garīga rakstura un funkcionāliem traucējumiem ikdienu.

“Dažādo kurpju dienas” aktivitātēs var iesaistīties gan individuāli, gan kopā ar kolēģiem, draugiem, klasesbiedriem un citiem līdzīgi domājošajiem. Iesaistīt var arī apkārtējos, piemēram, īstenojot “Dažādo kurpju dienu” darba vietā, savā vai bērnu mācību iestādē u. c. Atbalstu iniciatīvai jau pauduši gan tādi jaudīgi Latvijas uzņēmumi kā Printful, Accenture un Go3, gan Anete Bendika, Māra Upmane-Holšteine, Beāte Jonīte, Laura Grēviņa un citi sabiedrībā zināmi cilvēki. Savu atbalstu iespējams paust arī sociālajos tīklos, atzīmējot dalību “Dažādo kurpju dienas” pasākumā  Facebook vietnē.

“Iesakņojušies priekšstati vienam par otru traucē veidot iekļaujošu un savstarpēji cienošu sabiedrību. Ar skaidrojošu darbu un atbalstošu attieksmi varam panākt daudz – pieņemošākus, drošākus līdzcilvēkus un kopumā harmoniskāku sabiedrību. Ir svarīgi pamanīt un pieņemt, ka starp mums ir cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ar invaliditāti un ārpusģimenes aprūpē esošie bērni, kuri jūt, mīl, priecājas un pārdzīvo tieši tāpat kā ikviens cilvēks.  Aicinu cilvēkus visā Latvijā klātienē vai sociālajos tīklos simboliski iekāpt otra kurpēs, paužot atbalstu iekļaujošai sabiedrībai, jo dažādībā ir milzīgs spēks,” saka Evika Siliņa, labklājības ministre.

Ar Eiropas Savienības fondu finansiālu atbalstu Latvijā tiek īstenoti deinstitucionalizācijas projekti, kuru ietvaros daudzviet tiek veidotas cilvēku vajadzībām daudz atbilstošākas pakalpojumu sniegšanas vietas un piedāvāti sabiedrībā balstīti pakalpojumi, kas paver iespēju cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un arī bērniem, kas ir spiesti dzīvot ārpusģimenes aprūpē, integrēties sabiedrībā.

Kampaņas ietvaros kampaņas tīmekļvietnē plānots publicēt 15 cilvēkstāstus, īpašu testu un ekspertu diskusiju. Tāpat sadarbībā ar satura veidotāju Edart TV radīta dokumentālā īsfilma, kas atklās cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī bērnunamu bērnu ikdienu, ļaujot “iekāpt viņu kurpēs”. Savukārt ikviens jaunietis vecumā no 14 līdz 25 gadiem aicināts iesaistīties konkursā un radošā veidā attēlot vienu no trim konkursa tēmām: “Iekāp otra kurpēs: cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni ar funkcionāliem traucējumiem”; “Iekāp otra kurpēs: bērni, kuri dzīvo vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”. Ar konkursa nolikumu var iepazīties konkursa tīmekļa vietnē.

Infografika "Dažādo kurpju diena"

Vairāk informācijas – www.cilveksnevisdiagnoze.lv

LSM: Liepājā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem pieejami grupu dzīvokļi un specializētas darbnīcas

 

Specializētās darbnīcas Liepājā, projekts “Kurzeme visiem”

Specializētās darbnīcas Liepājā, projekts “Kurzeme visiem”

Cilvēkiem ar garīgas attīstības traucējiem Liepājā šogad ir pieejami grupu dzīvokļi, kas viņiem ļauj uzsākt patstāvīgu dzīvi, kā arī specializētas darbnīcas dažādu prasmju attīstībai. Jauni sociālie pakalpojumi Liepājā ieviesti ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu un sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”. Tādējādi Liepājā iespējams sniegt līdz šim nebijušu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Liepājā cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem pieejami grupu dzīvokļi un specializētas darbnīcas
00:00 / 04:41

Lejuplādēt

Dzīvokļi 16 cilvēkiem

Savs dzīvoklis, savs ledusskapis, televizors un palodzīte, kur audzēt puķes, tagad ir vienai no bijušajām aprūpes centra iemītniecēm Dainai. “Pārnācu te dzīvot no Iļģu pansionāta, te ir kā diena pret nakti, ir miers, daudz labāk nekā ar kādu kopā.”

Grupu dzīvokļi ir jauns pakalpojums Liepājā. Kopumā pieejami desmit dzīvokļi, kuros šobrīd dzīvo 16 cilvēki. Ir gan vienvietīgi, gan divvietīgi dzīvokļi.

Par iespējām pastāstīja grupu dzīvokļu vadītājs Dāvis Strazds: “Visi 16 cilvēki nāk no aprūpes centriem. Te viņiem jāmācās dzīvot patstāvīgi. Ir tāds adaptācijas periods, kura laikā viņi iemācīsies parūpēties paši par sevi.”

Grupu dzīvokļu pakalpojums paredz arī sociālās aprūpes atbalstu. Cilvēkiem palīdz iegādāties gan pārtiku, gan plānot budžetu. Tāpat ir pieejamas atpūtas telpas, veļas mazgātava un citas iespējas.

“Visi šie cilvēki ir ar garīgas attīstības traucējumiem vai psihisku saslimšanu. Taču to, vai cilvēks var saņemt šo grupu dzīvokļu pakalpojumu, izvērtē psihiatrs un mēs,” pastāstīja Strazds.

Maijā Liepājā sāka darboties arī specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, un turp dodas cilvēki arī no grupu dzīvokļiem. Tagad viņiem pieejamas mūsdienīgas un plašas telpas dažādu prasmju apguvei.

“Mēs ļoti pozitīvi vērtējam šo iespēju, kas tiek dota klientiem, kuri iznākuši no sociālās aprūpes iestādēm un ne tikai. Tā ir iespēja arī cilvēkiem, kuri dzīvo ģimenēs, kuriem nav, kur pavadīt ikdienu, vai pēc pilngadības mācīties vai apgūt kādas prasmes, tā ir iespēja arī ģimenēm atpūsties,” pastāstīja specializēto darbnīcu sociālā darbiniece Evita Krūmiņa.

Darbnīcas cilvēki apmeklējot ar prieku. Vairāki no cilvēkiem spējuši atrast arī pastāvīgu darbu, taču darba devējam ir jārēķinās, ka var būt dienas, kad cilvēks nevarēs veikt savus pienākumus. Tikmēr darbnīcas ļauj viņiem attīstīt dažādas prasmes.

“Mūsu uzdevums ir viņos saskatīt to, kas viņiem vislabāk padodas, un attīstīt. Caur praktiskām, radošām darbībām mēs to arī darām. Ir, kurš labi var strādāt dārzā, siltumnīcā, ir, kurš var virtuvē, jo mums ir mājturības nodarbības. Aleksandrs labi strādā ar ģipsi un koku, darbnīcās veidojam koka rāmjus gleznām, apgleznojam zīdu.

Ja darba terapeite redz, ka iet lieta, ir kāds talants, tad mēģinām to attīstīt,” pastāstīja Krūmiņa.

Valsts mērogā deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu koordinē Labklājības ministrija, un to īsteno visā Latvijā. Turpmāk ieviestos pakalpojumus Liepājā nodrošinās no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Informācija pārpublicēta no LSM mājas lapas: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.08.2023-liepaja-cilvekiem-ar-garigiem-traucejumiem-pieejami-grupu-dzivokli-un-specializetas-darbnicas.a520277/

Kuldīgas novada vēstis: turpmāk nodrošinās dienas aprūpes centra un specializēto darbnīcu pakalpojumus

Informācija pārpublicēta no Kuldīgas pašvaldības izdevuma “Kuldīgas novada vēstis” augusta izdevuma: https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-novada-vestis/