Category Archives: Personas ar GRT

Kurzemes reģiona pašvaldībās turpinās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana

2022. gadā turpinājis augt Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” kompensēto sociālo pakalpojumu saņēmēju skaits – Kurzemes pašvaldībās projekta ietvaros sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši kopumā 183 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), 369 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un 164 bērnu ar FT vecāki. Kurzemes reģionā deinstitucionalizācijas ietvaros 2022.gadā atklātas arī trīs jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT – dienas aprūpes centrs un specializētās darbnīcas Dienvidkurzemes novada Priekulē un grupu dzīvoklis Ventspils novadā. Kopumā deinstitucionalizācijas ietvaros Kurzemē līdz šim izveidotas jau astoņas jaunas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietas, kur saņemt atbalstu cilvēkiem ar GRT, un trīs vietas – bērniem ar FT.

“2022. gadā turpinājās sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšana Kurzemes reģionā, gan pieaugušajiem ar GRT, gan bērniem ar FT un viņu vecākiem. Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros sākotnēji bijām plānojuši kompensēt sociālos pakalpojumus 350 Kurzemes reģiona bērniem ar FT, priecājos, ka esam spējuši nepieciešamo atbalstu kompensēt pat lielākam bērnu skaitam! Tāpēc šogad kopā ar pašvaldībām vairāk fokusēsimies uz projekta otru mērķgrupu – cilvēkiem ar GRT, lai līdz projekta noslēgumam, kas ir jau šī gada beigās, Kurzemes reģionā ieplānotajā infrastruktūrā sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk Kurzemes reģionā pašvaldībās dzīvojošo cilvēku ar GRT,” skaidro Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Kurzemes reģiona pašvaldības turpina darbu pie infrastruktūras izveides sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai, tā pilnībā pabeigta Saldus un Ventspils novados. No kopumā četrām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām bērniem ar FT jau izveidotas trīs – Dienvidkurzemes novada Aizputē un Saldū darbojas sociālās rehabilitācijas centri, bet Ventspilī plašākās telpās sociālos pakalpojumus  bērniem ar FT nodrošina Atbalsta centrs ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”. Kuldīgā šogad turpinās darbs pie dienas aprūpes centra izveides, kur plānots sniegt nepieciešamo atbalstu vismaz 29 bērniem ar FT.

Savukārt no kopumā Kurzemes reģionā iecerētās 21 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas cilvēkiem ar GRT izveidoti četri grupu dzīvokļi – trīs Saldus un viens Ventspils novados, divi dienas aprūpes centri – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Ventspilī, kā arī divas specializētās darbnīcas  – Dienvidkurzemes novada Priekulē un Saldus novadā. Darbs šogad turpinās pie vēl 13 sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu vietu izveides cilvēkiem ar GRT: pieciem grupu dzīvokļiem – trim Kuldīgas novadā un pa vienam Dienvidkurzemes novadā un Liepājā; pieciem dienas aprūpes centriem – pa vienam Dienvidkurzemes un Talsu novados un  trīs – Kuldīgas novadā; trīs specializētajām darbnīcām – divām Kuldīgas novadā un vienu Liepājā.  Plānots, ka jaunveidojamajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās pakalpojumus un atbalstu varētu saņemt kopumā vēl vismaz 164 cilvēku ar GRT.

“Atgādinām, ka projekta “Kurzeme visiem” ietvaros nepieciešamais atbalsts cilvēkiem ar GRT pieejams ne tikai jaunveidotajās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās, bet ir arī iespēja  saņemt speciālistu konsultācijas, piedalīties atbalsta grupās un grupu nodarbībās, kā arī saņemt citus sev nepieciešamus sociālos pakalpojumus. 2022. gadā pieaugušie ar GRT projekta “Kurzeme visiem” ietvaros visbiežāk saņēma pakalpojumus dienas aprūpes centrā, grupu dzīvoklī vai specializētajās darbnīcās, kā arī apmeklēja atbalsta grupu nodarbības un speciālistu konsultācijas pie psihologa, sociālā darbinieka vai cita speciālista. Šogad turpināsim  kompensēt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus gan projektā iesaistītajiem pieaugušajiem ar GRT, gan  bērniem ar FT un viņu vecākiem, kamēr vien būs pieejams finansējums,” norāda S.Miķelsone – Slava.

Šajā gadā projektā “Kurzeme visiem” iecerēts ne tikai aktīvi turpināt darbu, lai sev nepieciešamos sociālos pakalpojumus saņemtu vēl vairāk projektā izvērtēto pieaugušo ar GRT un bērnu ar FT, bet organizēt arī izglītojošus pasākumu Kurzemes reģiona skolēniem par komunikāciju ar projekta mērķgrupām, kā arī   divas integrējošas nometnes – ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem. Arī pērnā gada vasarā Kurzemes plānošanas reģions projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizēja trīs integrējošas nometne ģimenēm un bērniem ar un bez funkcionāliem traucējumiem, kur tikās un 5 aizraujošas dienas pavadīja kopumā 90 dalībnieki – ģimenes ar bērniem ar un bez FT. Šogad turpināsies sagatavošanas process cilvēkiem ar GRT, kuri šobrīd saņem pakalpojumu valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC), ar mērķi – atbalstīt viņus pārejai uz dzīvi sabiedrībā.  Kopumā plānots, ka Kurzemes reģionā ar sociālo mentoru atbalstu no dzīves VSAC uz dzīvi sabiedrībā – Kuldīgas, Saldus un Skrundas novadu un Liepājas valstspilsētas pašvaldībās – pārcelsies vismaz 38 cilvēki ar GRT.

Projekta “Kurzeme visiem” kompensēti sociālie pakalpojumi ir pieejami līdz šim izvērtētiem bērniem ar FT un viņu vecākiem, kā arī pieaugušajiem ar GRT, kuriem izstrādāts individuālais atbalsta plāns. Savukārt projekta kompensētus sociālās aprūpes un “atelpas brīža” pakalpojumus var izmantot visi Kurzemes reģiona bērni ar atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ar plašāku informāciju par projektā pieejamo atbalstu iespējams iepazīties projekta mājas lapā www.kurzemevisiem.lv un sazinoties ar savas pašvaldības sociālo dienestu.

Lsm.lv: eksperti: cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām

Cilvēki ar invaliditāti nav pietiekami informēti par savām tiesībām, secinājuši eksperti. Daļa civiltiesību vai administratīvu pārkāpumu lietu netiek uzsāktas, šiem cilvēkiem baidoties no zināšanu trūkuma un sarežģīta tiesu procesa. Nevalstisko organizāciju un Tiesnešu mācību centra kopīgā projektā taps vienkāršoti informatīvi materiāli par to, kur un kā vērsties kādu tiesību pārkāpuma gadījumā.

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkotās domnīcās apkopota informācija par to, kā cilvēki ar invaliditāti izprot savas tiesības un vai vēršas arī tiesā, lai tās aizstāvētu. Organizācijas eksperte Daina Podziņa secinājusi, ka cilvēki ar invaliditāti bieži pat nezina, kur iegūt informāciju par to, kā atpazīt tiesību pārkāpumus.
 
“Svarīgākās atziņas, kas šajās trīs domnīcās parādījās, ka izpratne par tiesībām kopumā ir ļoti fragmentēta, sadrumstalota un cilvēki pat nevar noformulēt to, ko viņi var uzskatīt par savu tiesību pārkāpumu vai aizskārumu. Cilvēki ar invaliditāti arī baidās aizstāvēt savas tiesības, jo, pirmkārt, uzskata, ka tas ir arī ļoti dārgi un visā tiesvedībā kopumā gan uzrakstot prasības pieteikumu, gan iesniegumu ir prasība pēc juridiski formālas valodas, ko šie cilvēki nepārzina,” stāstīja Podziņa.
 
Cilvēki ar invaliditāti domnīcās vairāk akcentējuši iespējamus civiltiesību un administratīvus pārkāpumus.
 

Podziņa norādīja, ka ar tiesību pārkāpumiem saskaras gan cilvēki ar redzes traucējumiem, gan intelektuālās attīstības traucējumiem, gan arī ar kustību traucējumiem.

“Pirmkārt, ļoti daudzi cilvēki interesējās par to, kā varētu pārsūdzēt un apstrīdēt lēmumus, kas saistīti ar pašvaldības vai valsts pakalpojumu un pabalstu piešķiršanu, kā arī invaliditātes noteikšanu vai atjaunošanu. Savukārt civiltiesībās tie bija jautājumi par aizgādniecības nodibināšanu jau pilngadīgām personām ar invaliditāti no bērnības. Un kopumā visām šīm grupām ir arī aktuāli pieejamības jautājumi un ne tikai fiziskajā vidē, bet arī informācijas pieejamība,” sacīja Podziņa.

Diskusijās piedalījās arī Tiesnešu mācību centrs, kura pārstāve Elīna Mikjanska piekrita, ka šobrīd pietrūkst vienkopus pieejama, vienkārši izlasāma un saprotama informācija par to, kā savas tiesības aizstāvēt, kurās iestādēs vērsties un kā sagatavoties dodoties uz tām.

“Sadzirdējām šajās domnīcās, ka ir bijušas situācijas, ka tiesu sistēmā strādājošajiem varbūt nav visas vajadzīgās zināšanas par kaut kādām konkrētām invaliditātēm un ko tad procesā vajadzētu ņemt vērā komunikācijas jomā. Bet mēs kā Tiesnešu mācību centrs pie tā arī strādāsim, lai organizētu šādas mācības šogad, izvērtējot domnīcās iegūto informāciju, kā arī veiksim vēlāk no savas puses apjomīgāku pētījumu par to, kādas ir zināšanas tiesu sistēmā strādājošajiem,” teica Mikjanska.

Projektā “Universālais dizains cilvēktiesību ievērošanā” tuvāko divu gadu laikā plānots izveidot informatīvus materiālus personu ar invaliditāti nevalstiskajām organizācijām, kā arī plānots veidot vadlīnijas tiesu darbiniekiem par to kā labāk nodrošināt tiesu pieejamību arī personām ar invaliditāti.

Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)

LM: darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt cilvēkus ar invaliditāti, NVA februārī piedāvā četras bezmaksas konsultācijas

Vizualizācija: ESF un NVA logo, teksts

Darba devējiem, kuri nodarbina vai plāno nodarbināt darbiniekus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) februārī rīko četras bezmaksas grupu konsultācijas par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem. Konsultācijas norisināsies 3., 10., 17. un 24. februārī no plkst. 10.00 līdz 13.00 tiešsaistē – videokonferenču platformās Zoom vai Team. Konsultācijas sniedz biedrības “Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”” konsultanti.

Konsultācijas laikā speciālists cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumos izskaidro valsts normatīvos aktus, kas regulē personu ar invaliditāti nodarbināšanu; informē par invaliditātes grupām, veidiem un nodarbināšanas specifiku, ņemot vērā invaliditātes veidu; stāsta, kādos gadījumos ir jāveic darba vietas pielāgojums, kā sekmēt darbinieka ar invaliditāti iekļaušanos darba vidē un darba kolektīvā, kā pārvarēt iespējamās komunikācijas grūtības, risināt problēmu situācijas u.c.

Pieteikšanās konsultācijām – tuvākajā NVA filiālē. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija atrodama NVA vietnes sadaļā “Kontakti”. Pēc pieteikšanās darba devējam tiks nosūtīta pieslēgšanās instrukcija un saite.

Lai piedalītos konsultācijā, nepieciešams dators vai viedtālrunis ar interneta pieslēgumu, ieteicamas arī austiņas, mikrofons un web kamera, jo konsultācijas laikā būs iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā.

Konsultācijas darba devējiem par personu ar invaliditāti nodarbināšanas jautājumiem tiek rīkotas Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” ietvaros.

Atgādinām, ka darba devēji bezdarbniekiem ar invaliditāti var izveidot arī valsts līdzfinansētas darbavietas, īstenojot ESF projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” pasākumus noteiktām personu grupām. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam ar invaliditāti, darba devējs saņem finansējumu nodarbinātā bezdarbnieka un viņa darba vadītāja atalgojumam, dotāciju darba vietas pielāgošanai, ja tas ir nepieciešams, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām proporcionāli algas dotācijas daļai. Subsidētajā darbavietā nodarbinātajam bezdarbniekiem ar invaliditāti NVA piedāvā arī ergoterapeita, surdotulka vai atbalsta personas pakalpojumus.

NVA darba devējiem piedāvā arī atbalstu bezdarbnieku ar invaliditāti nodarbināšanai uz nenoteiktu laiku. Ja darba devējs nodarbina bezdarbnieku ar invaliditāti, noslēdzot ar viņu darba līgumu uz nenoteiktu laiku, darba attiecību sākumposmā NVA darba devējam nodrošina ergoterapeita konsultāciju, dotāciju darba vietas aprīkošanai un dotāciju darba vadītāja apmaksai. Pieteikums NVA jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc darba tiesisko attiecību uzsākšanas! Kopā ar darba devēju atbalstam var pieteikties arī nodarbinātais ar invaliditāti, ja darba tiesisko attiecību sākumposmā nepieciešams surdotulka vai atbalsta personas pakalpojums.

Par NVA atbalstu personu ar invaliditāti nodarbināšanai vairāk lasiet: https://www.nva.gov.lv/lv/personu-ar-invaliditati-nodarbinatiba

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, NVA piedāvā darba vietas pielāgošanas pakalpojumu

Vizualizācija, NVA logo, ESF logo un tektstuāls saturs

Darba devējiem, kuri nodarbina cilvēkus ar invaliditāti, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī 2023.gadā piedāvā ergoterapeita pakalpojumu un izmaksā vienreizējo dotāciju līdz 1000 eiro apmērā darbinieka ar invaliditāti darba vietas pielāgošanai nepieciešamo iekārtu, aprīkojuma un tehnisko palīglīdzekļu iegādei, piegādei un uzstādīšanai. Dotācija tiek piešķirta atbilstoši ergoterapeita atzinumam un darba devēja iesniegtai darba vietas pielāgošanas tāmei.

Darba vietas pielāgošanas pakalpojumam NVA aicina pieteikties komersantus un komercsabiedrības (personālsabiedrības un kapitālsabiedrības), kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti un darba attiecību turpināšanai ir nepieciešams veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Kā darba devējam pieteikties atbalsta saņemšanai?

  1. solis
    • Jāaizpilda pieteikuma forma, kas atrodama NVA mājaslapā
  2. solis
    • Aizpildīts pieteikums jāiesniedz NVA filiālei, kuras apkalpošanas teritorijā atrodas nodarbinātās personas ar invaliditāti darba vieta. Pieteikumu var iesniegt klātienē vai nosūtīt pa pastu. Ja pieteikums ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, to var nosūtīt pa e-pastu. Visu NVA filiāļu kontaktinformācija pieejama NVA mājaslapas sadaļā “Kontakti”.

Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001 pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” NVA īsteno kopš 2022.gada oktobra. Pieteikumus darbinieku ar invaliditāti darba vietu pielāgošanai ir iesnieguši 22 darba devēji, 8 darba vietās jau ir veikti ergoterapeita apsekojumi un saņemti atzinumi par nepieciešamību veikt iekārtoto darba vietu pielāgošanu.

Detalizētāka informācija par NVA preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu “Darba vietu pielāgošanas pasākumi bezdarba riskam pakļautām nodarbinātām personām ar invaliditāti” un darba devēju pieteikuma forma pieejama NVA mājaslapas sadaļā Darba vietas pielāgošana

ESF projekts “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” Nr.9.1.1.1/15/I/001

Informācija pārpublicēta no NVA mājas lapas: https://www.nva.gov.lv/lv/jaunums/darba-devejiem-kuri-nodarbina-cilvekus-ar-invaliditati-nva-piedava-darba-vietas-pielagosanas-pakalpojumu 

Kurzemes Vārds: kādēļ ar bērniem jārunā par invaliditāti?

Aicinām iepazīties ar 2023.gada 16.janvāra izdevumā “Kurzemes vārds” publicēto Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītājas Sandras Miķelsones – Slavas viedokļa  rakstu par to, kādēļ ir būtiski ar bērniem runāt par invaliditāti.

Vismaz 1200 Kurzemes reģiona skolēnu izglītos par cilvēkiem ar invaliditāti

Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un to iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maijam Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs norisināsies izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notiek Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un iecerēti vismaz 26 mācību iestādēs, kopumā aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un komunikāciju ar viņiem.

“Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā turpinās jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide, kur tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi un atbalsts, kā arī veicināta prasmju un iemaņu attīstība pēc iespējas pilnvērtīgākai dzīvei sabiedrībā. Tomēr cilvēki ar invaliditāti varēs pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā tikai tad, kad paši kļūsim atvērtāki un pieņemošāki – ja spēsim ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Ar izglītojošajiem pasākumiem mudināsim skolēnus iepazīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar  garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem būs iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādājusi biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Pasākuma ietvaros bērniem būs arī iespēja satikt un iepazīt cilvēkus ar invaliditāti –  paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi.  Aicinām arī Jūs noskatīties skolēniem sagatavotās video uzrunas no šiem iedvesmojošajiem cilvēkiem:

Izglītojošie pasākumi skolēniem notiks līdz pat 2022./ 2023. mācību gada beigām, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tuvākie pasākumi plānoti Dundagas, Pastendes, Talsu un Valdemārpils vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīko Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Funkcionāli traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Sākusies ziemas uzņemšana SIVA Koledžā un Jūrmalas profesionālajā vidusskolā

ilustratīva informācija par ziemas uzņemšanu siva izglītības iestādēs

SIVA aicina ikvienu personu ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti vecumā no 15 gadiem līdz pat pensijas vecumam izmantot iespēju jau šajā ziemā uzsākt mācības kādā no aktuālajām profesionālās izglītības un studiju programmām Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai SIVA Koledžā.

Jūrmalas profesionālajā vidusskolā ziemas uzņemšana notiek līdz 31. janvārim programmās:

  • Dāvanu noformēšana (mācību ilgums – 818 stundas);
  • Vienkāršu kokizstrādājumu izgatavošana ar rokas kokapstrādes instrumentiem (mācību ilgums – 786 stundas);
  • Šuvēja palīgs (mācību ilgums – 2 gadi);
  • Dārzkopis (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Veļas mazgātājs un gludinātājs (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Noliktavas darbinieks (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Konditora palīgs (mācību ilgums – 684 stundas);
  • Informācijas ievadīšanas operators (mācību ilgums – 720 stundas);
  • Apdrukas tehnoloģijas (mācību ilgums – 570 stundas).

SIVA Koledžā ziemas uzņemšana notiek līdz 23. janvārim programmā:

  • Viesnīcu pakalpojumu organizators (mācību ilgums – 2,5 gadi).

SIVA izglītības iestādēs ir iekļaujoša un cilvēkiem ar invaliditāti pielāgota mācību vide, turklāt mācību laikā tiek nodrošināta arī dienesta viesnīca, ēdināšana un atbalsts. Cilvēkiem ar invaliditāti studijas ir bez maksas!

Ikviens interesents ir aicināts pieteikties valsts finansētam profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumam, kur SIVA speciālisti novērtēs iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un intereses un rekomendēs piemērotāko mācību programmu SIVA izglītības iestādēs.

Reģistrēties profesionālās piemērotības noteikšanai var, zvanot uz tālruņa numuriem 29249084 un 29187093 vai rakstot uz e-pasta adresi ppn@siva.gov.lv, kā arī SIVA mājaslapā: https://ej.uz/ppn-anketa.

Jūrmalas profesionālajā vidusskolā iespējams iegūt profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību, arodizglītību, profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, bet SIVA Koledžā var iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību ar 4. kvalifikācijas līmeni.

Lsm: izdod recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Prasmi gatavot ēdienu visbiežāk iemācāmies savā ģimenē. Bet ko darīt tad, ja ģimenes nav un visa dzīve pagājusi ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā, kur ēdināšanu nodrošina personāls? Lai ikviens varētu sev pagatavot maltīti, iznākusi ilustrēto recepšu grāmata vienkāršāk uztveramā valodā, kas paredzēta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. 

Vairāk uzziniet LTV sagatavotajā sižetā:

Informācija pārpublicēta no Lsm.lv portāla: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.01.2023-izdod-recepsu-gramatu-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id282140 

Gaidīsim recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem arī Kurzemes reģiona dienas aprūpes centros un grupu dzīvokļos!

Kurzemes reģiona skolēni iegūst balvas LM rīkotajā skolēnu radošo darbu konkursā “Vienlīdzība”

Noskaidroti Labklājības ministrijas organizētā radošo darbu konkursa “Vienlīdzība” uzvarētāji. Laureātu apbalvošanas ceremonijā goda raksti tika pasniegti sešdesmit labāko darbu autoriem, un labāko deviņu darbu autori tika apbalvoti arī ar naudas balvām līdz 1000 eiro vērtībā.

Konkursa mērķis bija aicināt jauniešus aizdomāties par to, kas veido iekļaujošu sabiedrību, un mudināt saskatīt un izprast līdzās esošo cilvēku dažādību – viņu vērtību, tiesības uz laimi, cieņu un līdzvērtīgu dzīvi. Skolēni varēja izvēlēties kādu no trīs tēmām – “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” vai “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”.

Atsaucība bija liela – tika iesniegti 369 oriģināli un interesanti darbi, ko rūpīgi izvērtēja profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā bija gan Labklājības ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju, gan komunikācijas un mediju pārstāvji.

“Lielā interese ir patiesi patīkams pārsteigums, jo tas pierāda, ka Latvijas jauniešiem rūp līdzcilvēki un iekļaujoša sabiedrība ar vienlīdzīgām iespējām visiem,” uzrunā atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis.

“Jauniešu iesniegtie darbi ir ļoti oriģināli, sirsnīgi un pārdomas raisoši, tāpēc izvēlēties uzvarētājus žūrijai nebija viegli. Prieks, ka Latvijas sabiedrību un nākotni veido tik talantīgi un radoši jaunieši! Ceram, ka dalība konkursā visiem darbu autoriem deva iespēju iejusties līdzcilvēku ikdienā un saprast, ka, tikai atbalstot citam citu, kopā varam būt spēks,” pauž Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Nominācijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Pārventas pamatskolas audzēknes Evelīna Priede, Sindija Eihenbauma un Gitāna Piņķe,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas  – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Laima Prūse,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Daniēla Rjabova.

Nominācijā “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ropažu vidusskolas audzēkne Loreta Avota,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Tukuma 2. vidusskolas audzēknis Marks Lavrinovičs.

Nominācijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Rīgas 49. vidusskolas audzēkne Stefanija Hemmele un Jāzepa Mediņa Rīgas vidusskolas audzēknis Roberts Kozlovs,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ķekavas vidusskolas audzēkne Madara Deaka,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Jaunmārupes pamatskolas audzēknes Elza Jasinska, Madara Valtere un Taiga Marija Matvejeva.

Skatītāju simpātijas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls.

Visi konkursam iesniegtie darbi ir pieejami tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/

Konkurss tika rīkots Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.10.1.2.0/18/TP/007 “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Labklājības ministrija aicina balsot par radošajā konkursā “Vienlīdzība” iesniegtajiem skolēnu darbiem

Labklājības ministrijas rīkotajā radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kas mudināja jauniešus no iekļaujoša un cilvēciska skatpunkta palūkoties uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, iesniegts necerēti liels radošo darbu skaits – 369 oriģināli un interesanti darbi.

Jauniešiem darbu izstrādē tika dota pilnīga radošā brīvība: fotografēt, rakstīt, filmēt vai gleznot – katra paša ziņā, kuru māksliniecisko izpausmes līdzekli izvēlēties, lai paustu savu skatījumu uz to, ko vienlīdzība un iekļaušana nozīmē Latvijas sabiedrībā.

Gan lielā atsaucība, kas atspoguļojas iesniegto darbu skaitā, gan izpausmes formas liecina par šīs tēmas aktualitāti jauniešu vidū. Iesniegto darbu dažādība ataino jauniešu mākslinieciskās prasmes, spēju emocionāli iedziļināties līdzcilvēku izjūtās, kā arī personisko un atklāto pieeju, radot video, animācijas filmas, gleznas un stāstus.

Iekļaujoša sabiedrība nav iespējama bez empātijas un spējas “iekāpt otra kurpēs”. Mums, Labklājības ministrijai, ir patiesi liels prieks, ka Latvijas jaunieši ir tik aktīvi, radoši, veidojot atklātus un arī dziļi personīgus darbus, kas parāda, ka viņiem patiešām rūp līdzcilvēki. Jaunieši ir mūsu nākotnes sabiedrības pamats, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka dalība šādos konkursos ir aktīva uzsver Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Lielais iesūtīto darbu skaits liecina, ka Latvijas jaunieši ir ne tikai ļoti mākslinieciski, bet arī spējīgi domāt un iedziļināties citu cilvēku stāstos. Domāju, ka tas ir pats svarīgākais emocionāli inteliģentas sabiedrības veidošanās procesā – būt spējīgam uz empātiju. Konkursa žūrijai tagad priekšā aizraujošs un izaicinošs darbs – no tik daudziem pieteikumiem izvēlēties pašus labākos,” norāda biedrības “Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics.

Iesūtītos darbus Labklājības ministrija aicina iepazīt radošā konkursa “Vienlīdzība” tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/. No 15. novembra līdz 25. novembrim visi interesenti konkursa tīmekļa vietnē aicināti nobalsot par, viņuprāt, labāko darbu. Balsot drīkst vienu reizi dienā. Darba autors, par kura radošo sniegumu nobalsos visvairāk cilvēku, saņems skatītāju simpātiju naudas balvu – 500 euro.

Visus iesniegtos 369 darbus vērtēs profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, digitālā mārketinga un komunikācijas eksperts Edgars Koroņevskis, raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” jaunieši Emīls un Ieva Ķiģeļi, biedrības „Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics, labdarības organizācijas “Palīdzēsim.lv” dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības “Cerību spārni” dibinātāja un sociālo pakalpojumu sniedzēja Eva Viļkina un portāla “Delfi plus” vecākais redaktors žurnālists Filips Lastovskis.

Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 29. novembrī centrā “Koka Rīga” svinīgā ceremonijā, uz kuru būs aicināti katras nominācijas TOP 20 darbu autori un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Informācija par uzvarētājiem tiks publicēta Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē un konkursa sociālo tīklu kontos. Naudas balvas paredzēts pasniegt deviņiem uzvarētājiem, taču Labklājības ministrija visiem konkursa dalībniekiem nodrošinās simboliskas veicināšanas balvas.

Plašāka informācija par konkursa norisi, noteikumiem un balvu fondu pieejama tīmekļa vietnē https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/.

Radošo konkursu finansē Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/labklajibas-ministrija-aicina-balsot-par-radosaja-konkursa-vienlidziba-iesniegtajiem-skolenu-darbiem