Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”.
Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”
Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.
Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”
Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”
Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”
Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot viegli.
Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”
Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”
Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”
Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju, arī viņš līdz šim mitis pansionātā.
Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”
Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.
“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.
Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.
“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda Brente-Mieze.
Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.
“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”
Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.
“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.
Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.
Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.
Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.
Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. To no 2015. – 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, to bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
