Labklājūbas ministrija apkopojusi inforgrafikās informāciju par finansiālo, pakalpojumu, pašvaldību atbalstu un citiem atvieglojumiem pilngadīgiem cilvēkiem ar invaliditāti.
Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas lapas Facebook: https://www.facebook.com/photo?fbid=191984159885196&set=pcb.191984643218481
Informācija pārpublicēta no Talsu novada vēstu 2022. gada septembra izdevuma, 2.lpp: https://talsunovads.lv/wp-content/uploads/2022/09/TalsuNovadaZinasSEPTEMBRIS_1-20_lab.pdf
Atgādinām, ka Talsos deinstitucionalizācijas procesa ietvaros top dienas aprūpes centrs, kur cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem būs iespēja pavadīt laiku saturīgi, saņemt sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī iegūt ikdienai noderīgas prasmes un iemaņas, lai veiksmīgāk iekļautos sabiedrībā.
Vairāk par infrastruktūru, kas top vai jau ir tapusi Kurzemes reģiona, varat uzzināt mūsu sagatavotajā digitālajā brošūrā: “Jauna infrastruktūra Kurzemē deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai”, ko izdevām 2021.gada decembrī.
No 26. septembra līdz 1. oktobrim pirmo reizi Vidzemē notiks virkne pasākumu Iekļaujošās nedēļas ietvarā, kad ikviens iedzīvotājs aicināts uz kopīgu darbošanos jaunizveidotajos dienas aprūpes centros, grupu dzīvokļos un specializētajās darbnīcās reģiona pašvaldībās.
Nedēļas garumā dažādās vietās Vidzemē plānoti vairāk nekā 15 dažāda formāta un tematikas pasākumi, tostarp praktiskās darbnīcas un meistarklases, diskusijas.
Smilšu kino, māla apstrādes, šūšanas, pleķošanas, grafiti, burgeru gatavošanas meistarklases, dabas materiālu paklāju veidošana, sveču liešana, ziepju darbnīca, labdarības tirdziņš, tikšanās ar uzņēmējiem un demokrātiskas sarunas par iekļaujošu sabiedrību – tā ir tikai daļa no pasākumiem, kuros būs iespēja līdzdarboties kopīgi ar šo pakalpojumu dalībniekiem.
Informāciju par katru no notikumiem aicinām aplūkot vietnē ieklauj.vidzeme.lv. Pasākumi ir bez maksas. Daļai no tiem ir nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Šo aktivitāšu mērķis ir vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz līdz šim paveikto sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveidē pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kas noris valstī īstenotā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros. Vidzemē to sadarbībā ar pašvaldībām īsteno šī pasākuma iniciators – Vidzemes plānošanas reģions.
Vidzemes iekļaujošās nedēļas pasākumi notiks dažādās vietās Madonas, Gulbenes, Cēsu, Valmieras, Alūksnes, Smiltenes un Valkas novadā. Tos sadarbībā ar Vidzemes plānošanas reģionu un pašvaldībām organizē arī biedrības ”Dēms”, “Cerību spārni”, “Latvijas Samariešu apvienība”, “Drustu acs”, “Latvijas Sarkanais Krusts” Vidzemes komiteja, nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds”, “Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas Diakonijas centrs” kopienas centrs “Baltā ūdensroze” un SIA “Terra Opemele”.
Vidzemes iekļaujošo nedēļu kā pasākumu kopumu organizē Vidzemes plānošanas reģions projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros sadarbībā ar pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Projekta mērķis ir Vidzemes plānošanas reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Vairāk Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā.
Informāciju sagatavoja: Ieva Bīviņa, Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste. E-pasts: ieva.bivina@vidzeme.lv.
Šonedēļ Liepājas valstpilsētas pašvaldības deinstitucionalizācijas vadības grupa Domes deputāta Helvija Valča vadībā tikās, lai iepazītos ar deinstitucionalizācijas (DI) plāna īstenošanas gaitu Liepājā pēdējo trīs mēnešu laikā un apskatītu klātienē trīs jaunos sociālās infrastruktūras objektus – Bērnu atbalsta centru “Dzintari” , Specializētās darbnīcas un Grupu dzīvokļus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT).
ERAF projekta “Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros izveidoti jauni infrastruktūras objekti – Specializētās darbnīcas T.Breikša ielā 16/20 un mūsdienīgi Grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 16 cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuri ir gatavi pārnākt no institucionālās aprūpes uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā.
Šovasar grupu dzīvokļi Viršu ielā 9/11 nodoti ekspluatācijā, un uz tiem 2023. gada februārī varēs pārcelties 16 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no VSAC «Kurzeme» filiālēm «Iļģi» un «Aizvīķi». Infrastruktūras apdzīvošana, kas bija iecerēta vasarā, šobrīd aizkavējusies vairākkārtējas aprīkojuma iepirkuma procedūras izbeigšanas dēļ atsevišķās iepirkuma daļās, lai gan iepirkumi objekta aprīkošanai tika izsludināti kopš 2021. gada oktobra. Paredzēts, ka katrā dzīvoklī būs ar mēbelēm un pirmās nepieciešamības piederumiem aprīkota virtuve, priekštelpa, guļamistaba, duša. Kā atzina grupas locekļi, kuri redzējuši grupu dzīvokļus arī citās pilsētās, Liepājā tie ir ļoti mājīgi un ir kā dzīvokļi, nevis tikai istabas ar koplietošanas telpām.
Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros Sociālais dienests kopš pavasara piesaistījis arī astoņus sociālos mentorus no SAIF “Kurzemes ģimeņu atbalsta centrs”, lai palīdzētu cilvēkiem ar GRT, kuri dzīvos Grupu dzīvokļos, pārejas periodā iepazīt pilsētu, socializēties un pašiem sevi aprūpēt. Katram klientam sadarbībā ar mentoru joprojām tiek nodrošināts atbalsts piecas stundas nedēļā.
Ekspluatācijā nodotas arī Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar GRT T. Breikša ielā 16/20, kuras šobrīd aprīko ar mēbelēm un iekārtām, lai šā gada novembrī 18 pieaugušie ar GRT šeit varētu sākt apgūt jaunas prasmes un iemaņas sveču liešanā un papīra dizaina izstrādājumu izgatavošanā, tādējādi mēģinot arī iekļauties darba tirgū.
Kopš šā gada marta jau apdzīvota un jaunām mēbelēm aprīkota ģimeniskai videi pietuvinātā māja Salmu ielā 53 – Bērnu atbalsta centrs “Dzintari” astoņiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem. Vēl vienas šādas mājas būvniecība tikko uzsākta Zaļās birzs mikrorajonā Kuldīgas ielā 20, kuru plānots pabeigt līdz 2023. gada vasaras beigām.
Līdz šim neapdzīvotā zemes gabalā top mūsdienīga, ģimeniskai videi pietuvināta bērnu aprūpes institūcija Bērnu atbalsta centra “Dzintari” vēl astoņiem bērniem. Māja būs līdzīga iepriekšējai – energoefektīva “pasīvā” dzīvojamā māja ar zemām uzturēšanas izmaksām, kurā, atšķirībā no parastas ēkas, ir augsta siltumizolācija, kas ļauj samazināt siltuma zudumus. Ēka projektēta, lai vasarā nepārkarstu un ziemā neatdzistu, t.i. visu gadu bērniem būtu komfortabls iekštelpu klimats. Pie dzīvojamās ēkas būs arī saimniecības ēka, labiekārtota teritorija un smilšu seguma rotaļu laukums ar divām rotaļu iekārtām – šūpolēm un kāpšanas kompleksu.
Projekts “Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes. Projektu no 2015. līdz 2023.gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru “Kurzeme”.
Vairāk par projektu www.kurzemevisiem.lv, Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapā un portālā liepaja.lv sadaļā “ Kurzeme visiem”.
Informācija pārpublicēta no Liepājas valstspilsētas pašvaldības mājas lapas: https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Projekti/Aktualit%C4%81tes/Projekta-aktualitates-09-09-2022-1.pdf
Informāciju sagatavoja
Gunta Jākobsone
Sociālā dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste
Tālrunis: 29 106 561
E-pasts: gunta.jakobsone@liepaja.lv
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” komanda piedalījās Zemgales plānošanas reģiona īstenotā ESF projekta “Atver sirdi Zemgalē” ietvaros Jelgavas novadā, Kalnciemā 4. augustā rīkotajā pieredzes apmaiņas pasākumā par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu – izaicinājumiem un risinājumiem, uzsākot un attīstot pakalpojumu darbību.
Aicināti piedalīties pasākumā bija sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniedzēji, gan tādi, kuri jau sniedz pakalpojumus un ir pieredzējuši, gan tādi, kuru pakalpojumi ir tikai darbības uzsākšanas sākuma stadijā. Pasākums bija ļoti pieprasīts, tajā piedalījās vairāk nekā 70 dalībnieku no visiem Latvijas reģioniem. Pamazām noslēdzas pašvaldību deinstitucionalizācijas infrastruktūras projekti un interese par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu veidošanu un satura nodrošināšanu starp sociālās nozares profesionāļiem ir ļoti liela.
Pasākuma pirmajā daļā notika diskusija, par to, kādi tad ir būtiskākie izaicinājumi uzsākot un attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus – grupu dzīvokļus, dienas aprūpes centrus un specializētās darbnīcas, šo diskusiju vadīja žurnālists Ansis Bogustovs.
Pasākumā turpinājumā dalībniekiem bija iespēja izstaigāt un iepazīties ar Jelgavas novada daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Laipa” piedāvātajiem pakalpojumiem. Nelielās dalībnieku grupas (respektējot centra iemītnieku privātumu) vadīja un dalījās savā praktiskajā pieredzē centra vadītāja Gita Aizpure un sociālā darbiniece Aija Zosule. Centrs “Laipa” savu darbību uzsāka pirms diviem gadiem, kad no ilgstošās sociālās aprūpes institūcijām uz grupu dzīvokļiem pārcēlās pirmie iemītnieki. Šobrīd lielākā daļa no viņiem centrā “Laipa” ļoti veiksmīgi apgūst patstāvīgās dzīves un darba prasmes.
Pasākuma noslēgumā turpinājās praktiskā diskusija starp pasākuma dalībniekiem. Narkoloģe Lilita Caune pastāstīja, kā risināt atkarību problēmas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un atbildēja uz interesentu jautājumiem.
ESF projektu “Atver sirdi Zemgalē” (projekta Nr. 9.2.2.1/15/I/001) īsteno Zemgales plānošanas reģions ar mērķi Zemgales reģionā palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā pieaugušajiem ar invaliditāti dēļ garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenēm un bērniem ārpusģimenes aprūpē.
Informāciju sagatavoja Ilva Kalnāja, projekta “Atver sirdi Zemgalē” komunikāciju speciāliste
Foto: I Kalnāja
Informācija pārpublicēta no Zemgales plānošanas reģiona mājas lapas: https://www.zemgale.lv/component/k2/item/595-izaicinajumi-un-risinajumi-uzsakot-un-attistot-sabiedriba-balstitu-socialo-pakalpojumu
Foto: Viesturs Radovics, Delfi
Ināra Oļena ir Viduskurzemes pamatskolas-attīstības centra direktore, un viņas pārziņā ir 176 skolēni ar dažāda smaguma garīgo atpalicību. Mērķtiecīgi īstenojot iekļaujošu izglītību, viņas vadītās skolas audzēkņi jau sesto gadu “Erasmus+” projekta ietvaros kvalifikācijas praksē dodas uz ārvalstīm. Kā atzīst enerģiskā direktore, tā ir bezgala vērtīga pieredze gan pašiem skolēniem, gan skolai, gan arī iekļaujošai sabiedrībai.
Viduskurzemes pamatskola-attīstības centrs (bijusī Pelču speciālā internātpamatskola) ir viena no lielākajām speciālajām izglītības iestādēm Latvijā, kurā skolēni paliek visu nedēļu, līdz ar to skola savā ziņā pilda arī ģimenes funkciju: “Mums ir citādi jāorganizē gan mācību, gan audzināšanas process, gan arī jānodrošina saturīga brīvā laika pavadīšana. Ir jāmāca bērniem daudz lietu, ko ierasti viņi apgūst ģimenē, mājās. Tāda arī ir iekļaujošā izglītība – ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tiesa, Latvijā mēs vēl esam ceļa sākumā.”
Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā var apgūt četras profesijas: virtuves strādnieks, mežstrādnieks (vienīgajā no speciālajām skolām Latvijā), koksnes materiālu apstrādātājs un mājkalpotājs.
“Mūsu skolā mācās skolēni ar vieglu, vidēji smagu un smagu garīgo atpalicību, un bieži vien smagākās attīstības traucējumu formas kombinējas ar citiem attīstības traucējumiem – tie var būt kustību traucējumi, redzes un dzirdes traucējumi. Kopumā iepriekšējā mācību gadā mums bija 176 skolēni vecumā no 3 līdz 33 gadiem,” atklāj Oļena.
Foto: Viesturs Radovics, DelfiViņa arī piebilst, ka skolēnu ar garīgo atpalicību skaits nebūt nemazinās un smaguma pakāpe arvien pieaug, tāpēc speciālo izglītības iestāžu izaicinājumi kļūst lielāki.
“Šobrīd Latvijā ir 47 speciālās izglītības iestādes, un lielākā daļa no tām paredzēta tieši bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Salīdzinājumam – kad sāku strādāt, bija 61. Tas ir tiešām ļoti liels skaits, tāpēc mums gan jāstrādā pie šo skolēnu integrācijas, gan arī jāinformē un jāizglīto sabiedrība,” pauž Oļena.
Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā “Erasmus+” prakses projekti tiek īstenoti kopš 2016./2017. mācību gada, un līdz šim mobilitātēs kopumā ir piedalījušies 43 audzēkņi. Četri ir bijuši Somijā, 20 – Lietuvā, 13 – Austrijā –, trīs Lielbritānijā un trīs Vācijā. Projekta noteikumi paredz, ka trim audzēkņiem līdzi dodas viens pavadošais pedagogs.
Ļoti veiksmīga un cieša sadarbība izveidojusies ar Lietuvu, kuras uzņemošās organizācijas atbildīgā koordinatore vairākkārt viesojusies arī Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā. “Viņa ir piedalījusies audzēkņu atlasē un īpaši salāgojusi darba devēju prasības ar to, ko prasa no skolēniem. Lietuvā skolēni strādā “Radisson SAS” viesnīcā, kur viņiem ir uzticēts klāt gan banketa galdus, gan apkalpot viesus. Tas ir kopīgas sadarbības un saprātīgas atlases rezultātā tapis ļoti labs veiksmes stāsts,” atklāj speciālās skolas direktore.
“Arī koordinatore Austrijā bija tik ļoti ieinteresēta, ka sestdienās un svētdienās organizēja ekskursijas, lai skolēni iepazītu Austriju un tās tradīcijas. Audzēkņiem bija iespēja arī padzīvot ģimenēs un paskatīties, kādas ir savstarpējās attiecības, jo ne vienmēr visi bērni nāk no ļoti labvēlīgām ģimenēm. Viņiem bija lieliska iespēja saņemt šo pieņemošo attieksmi.”
Lielākoties daudziem skolēniem “Erasmus+” prakse ir iespēja pirmo reizi būt ārzemēs un saskarties ar citu kultūru, valodu un dzīves paradumiem, taču, kā atklāj skolas direktore, problēmu sazināties un iekļauties attiecīgajā vidē skolēniem nav, turklāt mūsdienās talkā nāk arī viedierīces un mākslīgais intelekts.
“Es nemāku izskaidrot, kas notiek, bet ārvalstīs bērni izmainās. Protams, uznāk kādas dusmas, bet tāpēc ir līdzi pieaugušais, kurš brīdī, kad ir nepieciešams, skolēnam arī palīdz. Tā arī ir galvenā atšķirība – šiem bērniem palīdzību vajag tūdaļ un uzreiz, nevis tad, kad pienāks rinda pie speciālista,” atklāj Oļena.
Tiesa, direktore atzīst, ka sākotnēji gan bijušas nelielas bažas, jo sūtīt skolēnu uz ārzemēm nozīmē, ka viņš pārstāv visu valsti: “Tā ir ļoti liela atbildība, kas bija jāuzņemas, bet tagad mēs vairs nemaz nebaidāmies, jo mums ir ļoti, ļoti labi sadarbības partneri.”
Turklāt sadarbība notiek ne tikai vienā virzienā – arī uz Latviju brauc smelties iedvesmu un pieredzi skolēni no ārvalstu izglītības iestādēm. “Ja kādreiz mēs braucām uz ārzemēm, apbrīnojām un mācījāmies, tad tagad var mācīties arī no mums. Mēs vairs neesam tikai tie, kas brauc pasaulē, lai ņemtu un brīnītos par to, cik labi ir citur. Pateicoties “Erasmus+” projektam, esam attīstījušies, paši pārņēmuši un pielāgojuši dažādas pieredzes, ko tagad varam parādīt arī citiem. Un par to ir liels prieks un lepnums!” sarunas izskaņā ar gandarījumu pauž Oļena.
Līdz 2023. gadam visā Latvijā paredzēts atvērt teju 50 jaunas grupu mājas klientiem ar garīga rakstura traucējumiem. Nupat tādas izveidotas arī Limbažos, Rēzeknē un Cēsīs. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra, ka šāda veida pakalpojums, kad klients no slēgta tipa institūcijas nonāk brīvākā vidē un mācās rūpēties par sevi pats, ir ļoti pieprasīts tieši ģimeņu vidū.
Beidzot mums ir māju sajūta un iespēja kļūt patstāvīgākiem – tā norādījuši daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra “Grupu māja” klienti un viņu vecāki Rēzeknē. Atjaunojot kādreizējā bērnudārza telpas Rēzeknē, tagad 16 cilvēkiem ar garīgiem un funkcionāliem traucējumiem būs katram sava atsevišķa istaba ar sanitāro mezglu, kā arī koplietošanas virtuve un atpūtas telpa. Pirmie četri klienti šeit dzīvo un mājas darbus apgūst jau nedēļu.
Daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra Rēzeknē vadītāja Gunta Petrova norādīja: “Viņam ir jāmācās izmantot sabiedrisko transportu. Viņš sāk dzīvot patstāvīgi, un viņš sāk plānot savu dzīvi. Mēs redzam arī to, ka ir pagājusi nedēļa, kopš mums dzīvo šeit pirmie klienti, ka viņiem parādās jaunas prasmes.”
Rēzeknes sociālo pakalpojumu centra iedzīvotājs Romāns stāstīja: “Tā ir ļoti vērtīga dāvana. Ļoti vērtīga. Esmu ļoti priecīgs. Skapji, labierīcības, duša, sava istaba ar mēbelēm un gultu. Tā ir patstāvība. Mēs mācāmies paši gatavot ēst un darīt daudz ko citu, ejam uz veikalu, un mums ir palīgi.”
Pērn visā Latvijā darbojās 21 grupu māja, kopumā nodrošinot pakalpojumu 299 klientiem. Iecerēts, ka līdz nākamajam gadam būs izveidoti teju 50 šādi mājokļi vairāk nekā 600 klientiem. Pakalpojumu jo īpaši novērtē tieši ģimeņu vidū, kur vecākiem jau sāk izsīkt spēki.
LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākā eksperte Elvīra Kursīte paskaidroja: “Šī personu grupa ir ārkārtīgi ieinteresēta par to, lai viņu bērns būtu aprūpēts, drošībā. Šie pakalpojumi tiešām ir pieprasīti. Diemžēl šobrīd tā arī ir, ka vienkārši nav šīs infrastruktūras un cilvēkus nav, kur izvietot.”
Savukārt ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Sigita Rozentāle norādīja: “Joprojām mēs esam identificējuši 13 pašvaldības, tajā skaitā arī pēc administratīvi teritoriālās reformas, kurās grupu dzīvoklis izveidots nav. Pēdējie trīs grupu dzīvokļi, kas ir reģistrēti jūlija beigās ir grupu dzīvokļi Limbažos, Cēsīs un arī Rēzeknē.”
Deinstitucionalizācijas projekta gaitā veiktas arī aptaujas un grupu māju pakalpojuma novērtējums. Tur secināts, ka ir ļoti jāizvērtē katra klienta raksturs un spējas pielāgoties dzīves apstākļiem ārpus sociālas aprūpes institūcijām, kā arī lielākais izaicinājums turpmāk būs grupu dzīvokļu nodrošināšana personām ar smagiem attīstības traucējumiem.
Rozentāle atzīmēja: “Līdz ar to Rīga īsteno pilotprojektu, kurā viņi veido infrastruktūru tieši tādai grupu mājai, kurā visi klienti būs cilvēki ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat mēs arī esam identificējuši šāda veida nepieciešamību pēc pakalpojuma izveidošanas arī citās Latvijas pašvaldībās.”
Rēzeknē netālu no grupu mājas ir izveidots arī atsevišķs dzīvoklis ģimenei. Tāpat deinstitucionalizācijas projekta gaitā jāpabeidz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem piemērota baseina būvdarbi un ir arī vairāki plāni par apkārtējās teritorijas labiekārtošanu.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pārvaldes “Sociālais dienests” vadītājs Gunārs Arbidāns sacīja: “Pie dienas aprūpes centra ir mums specializētās darbnīcas, kur viņi mācās kaut ko arī darīt, rīkoties ar dažādiem instrumentiem, ar sveču liešanu, ar koku. Lai viņi varētu pavadīt brīvo laiku arī radošāk, aktīvāk.”
LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta pārstāve Kursīte atzina: “Ir arī daļa grupu dzīvokļu klientu, kuri ir atstājuši grupu dzīvokļus un uzsākuši patstāvīgu dzīvi. Ir ļoti daudz kas atkarīgs, vai viņam ir draugi, vai viņam ir kāda uzticības persona, kura nepieciešamajā gadījumā var sniegt kādu pavisam cilvēcīgu, pavisam vienkāršu atbalstu.”
Lai veicinātu sabiedrības izpratni un līdzdalību cilvēku ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem integrēšanā, šogad Latvijas valstspilsētās īstenota informatīvā kampaņa “Cilvēks, nevis diagnoze”, paredzēts. ka turpmāk tā notiks arī reģionos.
Informācija pārpublicēta no LSM portāla: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem-lidz-gada-beigam-latvija-cer-atvert-teju-50-jaunas-grupu-majas.a467908/
Liepājā projektā ”Kurzeme visiem” šovasar papildus iesaistīti 49 bērni ar funkcionālajiem traucējumiem un viņu likumiskie pārstāvji, bet līdz šim projektā iesaistītās ģimenes var turpināt saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un tos izmantot atkārtoti.
To paredz šogad veiktie Ministru kabineta noteikumu Nr. 313 grozījumi, kas palielina sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem, informē Liepājas pilsētas Sociālā dienesta pārstāve.
Visvairāk šiem bērniem būs nepieciešami logopēda, fizioterapeita, psihologa un masāžista pakalpojumi, bet ir ieteikumi izmantot arī Montesori pedagoģiju, silto smilšu terapiju, mūzikas terapiju, ABA terapiju bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.
Arī pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem šogad noņemts ierobežojums individuālo konsultāciju skaitam un atbalsta grupu saņemšanai.
Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejami tādi sociālās rehabilitācijas pakalpojumi kā psihologs, mūzikas terapijas, fizioterapijas nodarbības un citi pakalpojumi.
Divām personām būs iespēja arī apmeklēt Sociālā dienesta Dienas centru personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Šie pakalpojumi tiek apmaksāti Kurzemes plānošanas reģiona projekta ”Kurzeme visiem” ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu. Līdz šim dažādiem atbalsta pakalpojumiem Liepājā bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem jau izlietoti 475 000 eiro no Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējuma.
Paralēli ERAF projekta ”Sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas plāna realizēšanai” ietvaros tiek veikta jaunas infrastruktūras izveide sociālo pakalpojumu sniegšanai vairākās pilsētas vietās.
Turpinās 10 jaunu grupu dzīvokļu ierīkošana Viršu ielā 9/11, uz kuriem rudenī pārcelsies 15 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem no VSAC “Kurzeme” filiālēm “Iļģi” un “Aizvīķi”.
Projekta ietvaros Sociālais dienests piesaistījis astoņus sociālos mentorus, kas palīdz šiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pārejas periodā socializēties, pašiem sevi aprūpēt. Pakalpojumu nodrošina astoņi sociālie mentori no SAIF ”Kurzemes ģimeņu atbalsta centrs”. Katram klientam mentora atbalsts pieejams piecas stundas nedēļā.
Šobrīd jau apdzīvota un ar jaunām mēbelēm aprīkota ģimeniskai videi pietuvinātā māja Salmu ielā 53 ar nosaukumu Bērnu atbalsta centrs ”Dzintari” astoņiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
Vēl viena šāda māja tiks uzbūvēta Kuldīgas ielā 20. Līgums par būvdarbu veikšanu noslēgts ar SIA ”A-J Energobūve”, un būvdarbu termiņš noteikts 340 dienas – līdz 2023. gada jūnijam.
Ekspluatācijā nodotas Specializētās darbnīcas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem T. Breikša ielā 16/20, kuras beidz aprīkot ar nepieciešamajām iekārtām. Rudenī 18 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem šeit varēs sākt apgūt jaunas prasmes un iemaņas sveču liešanā un papīra dizaina izstrādājumu izgatavošanā, lai mēģinātu iekļauties arī darba tirgū.
Projekts ”Kurzeme visiem” Kurzemē un Liepājā tiek īstenots kopš 2015. gada, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti, bērniem ar funkcionālajiem traucējumiem un bērniem no ārpusģimenes aprūpes.
Projektu no 2015. līdz 2023. gadam ar Eiropas Sociālā fonda un valsts finansējuma atbalstu īsteno Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar pašvaldībām, bērnu sociālās aprūpes centriem un valsts sociālās aprūpes centru ”Kurzeme”.
Raksts pārpublicēts no Liepajniekiem.lv: https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/projekta-kurzeme-visiem-ietvaros-specialistu-atbalstu-liepaja-sanems-vel-49-berni-ar-funkcionaliem-t/
Cilvēki ar redzes, dzirdes, kustību vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar uztveres īpatnībām, lasīšanas grūtībām, autiskā spektra traucējumiem, kā arī cilvēki ar viegliem vai pārejošiem funkcionēšanas ierobežojumiem (piemēram, nedaudz pasliktināta redze vai dzirde, vājums rokās, grūtības saredzēt vai sadzirdēt spožā saulē vai trokšņaina fona apstākļos u.c.) varēs ērtāk lietot noteiktas preces un pakalpojumus.
To nosaka Labklājības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums”, kas ceturtdien, 14. jūlijā, pieņemts valdības sēdē. Par to vēl ir jālemj un jānobalso Saeimai.
Cilvēku ar invaliditāti ikdiena kļūs ērtāka. Proti, ja personai ir ierobežota kāda no sensorajām spējām, preci vai pakalpojumu varēs lietot, izmantojot citu sensoro kanālu (vizuāla, audio, runas, taustes vadība). Piemēram, bankomātam, biļešu automātam vai rindas kārtas numuriņu mašīnām tiks nodrošināta teksta-runas tehnoloģija (informācija vienlaicīgi nodrošināta gan teksta, gan audio formātā), iespēja palielināt burtus un nodrošināti krāsu kontrasti (nepieciešams cilvēkiem ar pasliktinātu redzi), ierīce ļaus lietot palīgtehnoloģijas, t.sk. ievietot personiskās austiņas (svarīgi cilvēkiem, kam pasliktināta dzirde), ierīces augstums būs piemērots cilvēkiem riteņkrēslā, ierīcei būs jānodrošina iespēja pagarināt transakcijas laiku (nepieciešams cilvēkiem ar uztveres grūtībām vai garīga rakstura traucējumiem) un tā brīdinās lietotāju, izmantojot vairāk nekā vienu sensoro kanālu (t.i. gan audio, gan teksta veidā). Tāpat ierīces būs jāprojektē tā, lai tās neizraisītu gaismjutīguma lēkmes (nepieciešams cilvēkiem ar epilepsiju, autismu). Ieguvums no šādām ierīcēm būs ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti. Piemēram, cilvēkam, kas mēģina dzirdēt ceļošanas informāciju trokšņainā dzelzceļa stacijā, vai izņem naudu no bankomāta saulainā dienā, vai iespēja cilvēkam ar sliktu redzi displejā palielināt tekstu.
Labklājības ministrs Gatis Eglītis: “Cilvēkiem ar invaliditāti piekļūstamības prasību ievērošana ir izšķiroši nozīmīga to neatkarīgai dzīvei, savukārt ikviens cits iedzīvotājs piekļūstamības uzlabojumus varēs izmantot to ērtības dēļ.”
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu ES direktīvas prasības. Likuma spēkā stāšanās paredzēta no 2025. gada 28. jūnija, kas nozīmē, ka turpmāko trīs gadu laikā dažādu preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem tiek dots laiks, lai pielāgotos likumā noteiktajām jaunajām piekļūstamības prasībām, jo no minētā datuma ikvienā ES dalībvalstī, tai skaitā Latvijā, varēs tirgot tikai piekļūstamas preces un sniegt piekļūstamus pakalpojumus, ja attiecīgā prece vai pakalpojums ietilpst likuma darbības jomā.
Jaunās piekļūstamības prasības attieksies uz šādām preču un pakalpojumu grupām – datoriem, planšetēm, viedtālruņiem un to operētājsistēmām, pašapkalpošanās termināļiem (bankomātiem, biļešu automātiem, rindas kārtas numuriņu automātiem u.c.). Arī uz E-grāmatām un to E-nolasītājiem, banku pakalpojumiem, E-komerciju (t.i., iepirkšanos internetā). Jaunās prasības būs jāpielāgo arī publiskiem iepirkumiem, ja iepirkumā iepērk likuma darbības jomā ietilpstošās preces un pakalpojumus, gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdensceļu pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, patērētāju galiekārtas elektronisko sakaru pakalpojumiem (rūteriem, modemiem) un elektronisko sakaru pakalpojumiem.
Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/uzlabosies-noteiktu-precu-un-pakalpojumu-pieklustamiba-cilvekiem-ar-invaliditati
“Nebija šaubu, bija pilnīga uzticēšanās, ka tas ir pareizi, ka tas ir nepieciešams. Pieļauju, ka ļoti daudz cilvēku uzskata, ka tur cilvēki ir tikai ar smagām psihiskām saslimšanām, ka viņi ir bīstami, bet mūsdienās jau pavisam citādāk uz to skatās, ja arī ir problēmas.”
Deinstitucionalizācijas process cilvēkiem ar invaliditāti ir pagrieziena punkts dzīvē, ļaujot uzsākt patstāvīgāku un daudzveidīgāku ikdienu. Tieši šādās pārdomās ar Kārlis Anitens dalījās Kristīnes Porietes mamma Skaidrīte, kuras meita apmeklē dienas aprūpes centru Valkā.
Pagājušajā vasarā Valkas novads atvēra vairākus sociālos pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem – dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļu māju, kurā šobrīd pakalpojumus nodrošina Latvijas Sarkanais Krusts/ Latvian Red Cross kopīgi ar apņēmīgiem darbiniekiem! Nu jau apritējis gads, kopš grupu māja vēra savas durvis.
.
Informācija pārpiblicēta no “Vidzeme iekļuj” lapas Facebook: https://www.facebook.com/vidzemeieklauj/videos/552320706537650/
