Tag Archives: Labklājības ministrija

Tiks izmēģināta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti

Labklājības ministrija (LM) ir sākusi izmēģinājuma projektu, kurā turpmākā gada laikā tiks aprobēta jauna pieeja sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar invaliditāti – individuālā budžeta modelis. Tā pamatā ir princips, ka atbalsts tiek nodrošināts, ņemot vērā katra bērna individuālās vajadzības pieejamā finansējuma ietvaros, nevis vērtēta vajadzību atbilstība pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.

Projekta „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” vadītāja Ārija Baltiņa uzskata, ka jaunā modeļa apgūšana un ieviešana ir liels izaicinājums, jo Latvijā nav līdzvērtīgas prakses, no kuras mācīties. Gada laikā šis modelis tiks ne vien izmēģināts, bet arī precizēts un pilnveidots, balstoties uz praktisko pieredzi, lai gala rezultātā nonāktu pie vislabākā un Latvijai atbilstošākā risinājuma.

Individuālā budžeta modelis daudzās valstīs tiek uzskatīts par efektīvu līdzekli, kā piešķirt klientam kontroli pār savu dzīvi, tādā veidā uzlabojot savu dzīves kvalitāti. Pieļaujamais individuālā budžeta izlietojums tiek variēts atkarībā no valstu finansiālajām iespējām, iezīmējot precīzu finansējuma apjomu, līdz pat visnotaļ lielai izlietojuma brīvībai.

LM piedāvātais individuālā budžeta modelis nav kopija kādam jau esošam modelim. Tajā apvienoti ārzemju pieredzes risinājumi, kas papildināti ar Latvijas ekspertu redzējumu, kā arī izzinot labo praksi mūsu valstī.

Modeļa izstrāde un izmēģinājuma projekts tiek īstenots Labklājības ministrijas projekta ietvaros, izmantojot Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu. Projektā piedalīsies 100 bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes no 10 Latvijas pašvaldībām.

Kurzemē individuālā budžeta modelis tiek izmēģināts Talsu novadā un Liepājā. Tajā piedalīsies 20 Kurzemes reģiona bērni ar invaliditāti un viņu ģimenes.

 

Informācijas avots: Labklājības ministrija

Vairāk par projektu Labklājības ministrijas mājas lapā.

Sociālā kampaņā aicina vecākus uzņemt bērnu namā esošos bērnus

12. septembrī Labklājības ministrija (LM) uzsākusi sociālo kampaņu “Radi Ģimeni”, kurā aicina vecākus uzņemt ģimenē institucionālajā aprūpē esošos bērnus, izvēloties vienu no sev atbilstošākajiem četriem uzņemošās ģimenes statusiem – viesģimene, aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs. Interneta vietne radigimeni.lv sniedz informāciju par katru no statusiem, to iegūšanas procesu un atbalsta iespējas.

“Ceru, ka šodien aizsāktā kampaņa pāraugs kustībā, tajā iesaistoties arvien jaunām ģimenēm, jo patlaban uzņemošo ģimeņu skaits vēl joprojām Latvijā ir nepietiekams, lai nodrošinātu visu sistēmas bērnu aprūpi ģimeniskā vidē. Taču, pateicoties nevalstiskā sektora pašaizliedzīgajam darbam un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas atvērtībai jaunām pārmaiņām, ir pieaudzis to ģimeņu skaits, kas ir gatavas uzņemt bērnus savās mājās, kā rezultātā bērnu skaits bērnu namos jau ir samazinājies,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lai palielinātu uzņemošajām ģimenēm pieejamā atbalsta iespējas, pašlaik tiek veidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas, saņemot finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta centri piesaistīs jaunas uzņemošās ģimenes, nodrošinās apmācības un psihosociālo atbalstu šīm grupām.

Jau darbojas trīs biedrības “Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā, Bauskā un Valmierā. Trešdien LM apliecinājumus saņēma vēl divi nodibinājuma “Sociālo Pakalpojumu Aģentūras” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā un Liepājā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šiem centriem pievienosies vēl citi, nodrošinot atbalstu visā Latvijā.

Labklājības ministrija īsteno sociālo kampaņu “Radi ģimeni”, kuras mērķis, sadarbībā ar atbalsta programmu “Plecs” ir skaidrot uzņemošās ģimenes statusu – audžuģimene, aizbildnis, viesģimene, adoptētājs, to iegūšanas procesus un atbalsta iespējas. Plašāka informācija: radigimeni.lv

2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem. No tiem 1173 bērni jeb 18% atradās audžuģimenēs (2016. gadā – 1193 bērni jeb 17%), 4459 bērni jeb 67% atradās aizbildnībā (2016. gadā – 4548 bērni jeb 65%), bet 1037 bērni jeb 15% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem atradās aprūpes iestādē (salīdzinoši 2016. gadā tie bija 1216 bērni jeb 18%). Tādējādi 2016. gada beigās audžuģimenēs vai pie aizbildņa atradās 83% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, bet 2017. gada beigās – 85%.