Author Archives: KurzemeVisiem

Kurzemes DI plāns

2017. gada martā tika sākta Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam (Kurzemes reģiona DI plāns)  izstrāde, kuru veic SIA „SAFEGE BALTIJA”.

Kurzemes reģiona DI plāna mērķis ir rast risinājumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, vienlaicīgi novēršot personu nokļūšanu institūcijās. Plāna izstrādes laikā tiek:

  • analizēta esošā situācija sociālo pakalpojumu sniegšanas un infrastruktūras jomā Kurzemē,
  • analizēta esošā situācija vispārējo pakalpojumu (veselības aprūpe, izglītība, nodarbinātība, transports, brīvā laika pavadīšana) sniegšanā projekta mērķa grupu pārstāvjiem;
  • apzināti šķēršļi pieejamo pakalpojumu pilnvērtīgai izmantošanai,
  • izstrādāti risinājumi, kas nodrošina sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus atbilstoši projekta mērķa grupas pārstāvju vajadzībām pašvaldības administratīvajā teritorijā, ņemot vērā sociālekonomisko un demogrāfisko situāciju.

Kurzemes reģiona DI plāna pamatu veidos Kurzemes iedzīvotāju individuālo vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes laikā iegūtā informācija par nepieciešamajiem pakalpojumiem. Būtiska nozīme būs arī sadarbībai ar pašvaldībām un esošo pakalpojumu sniedzējiem, lai apspriestu ieceres un diskutētu par sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu attīstību pašvaldību teritorijās. SIA „SAFEGE BALTIJA” uzklausīs iesaistīto pušu vēlmes, argumentus un pārdomas par sociālo un vispārējo pakalpojumu pieejamību, infrastruktūru, tās attīstību un pašvaldību redzējumu situācijas uzlabošanai. Vienlaicīgi tikšanos un diskusiju laikā būs jārod visām pusēm pieņemami risinājumi, kā un kur pilnveidot esošos un, nepieciešamības gadījumā, attīstīt jaunus sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus Kurzemē.

Kurzemes reģiona DI plānam ir jābūt visu pušu saskaņotam un Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes (SPAP) apstiprinātam līdz 31.12.2017.

Kurzemes pašvaldības, kuru teritorijās, saskaņā ar izstrādāto plānu, būs jāattīsta sabiedrībā balstītie sociālie pakalpojumi, varēs  pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu  vajadzīgās infrastruktūras sakārtošanai.

Izstrādāti Kurzemes reģiona bērnu namu reorganizācijas plāni

Projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir izstrādāti reorganizācijas plāni pieciem Kurzemes reģionā esošiem bērnu namiem jeb bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. To mērķis ir rast risinājumus, kā uzlabot bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, kuri šobrīd dzīvo un saņem pakalpojumus bērnu namos, dzīves kvalitāti, nodrošinot iespēju tiem saņemt sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus atbilstoši starptautiskām vadlīnijām bērnu alternatīvajai aprūpei.

Visi bērnu namu reorganizācijas plāni ietver informāciju par konkrētās institūcijas reorganizācijas mērķi un pamatojumu, esošās situācijas aprakstu, priekšlikumus institūcijas reorganizēšanai, kā arī rekomendācijas bērnu situācijas uzlabošanai.

Kurzemes bērnu namu reorganizācijas plānus izstrādāja SIA „AC Konsultācijas” no 2017.gada marta līdz jūlijam. Pēc situācijas analīzes Kurzemes bērnu namos un iepazīstot iesaistīto pašvaldību darbu ārpusģimeņu aprūpes jomā, reorganizācijas plānos minēti būtiski secinājumi un priekšlikumi, piemēram:

  • Primāri bērna aprūpe jānodrošina viņa bioloģiskajā ģimenē vai ģimenes vidē (audžuģimenē vai pie aizbildņa).
  • Tikai gadījumos, kad bērna aprūpe ģimenē, audžuģimenē vai pie aizbildņa nav iespējama, aprūpe saskaņā ar bērna individuālajām vajadzībām ir nodrošināma ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu veidā (piemēram, jauniešu mājā);
  • Iesaistītajās pašvaldībās pēdējos trīs gados nav vērojams būtisks aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaita pieaugums vai pat ir vērojams to samazinājums;
  • Pašvaldībās nepieciešams pilnveidot vai attīstīt jaunas pieejas un metodes, kā piesaistīt potenciālos aizbildņus, audžuģimenes un adoptētājus.
  • Ekonomiskākais (izmaksu apjoma ziņā uz vienu bērnu) risinājums ir bērna aprūpe audžuģimenē un pie aizbildņa, pat, ja tiem tiek sniegts specifisks atbalsts;
  • Gadījumā, kad pašvaldība pieņem lēmumu tuvākā laikā attīstīt ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus vai jauniešu mājas, samazinoties pieprasījumam tālākā nākotnē, jāpārdomā iespējas minētos pakalpojumus pārkārtot, atbilstoši situācijai, piemēram,  ģimeņu, audžuģimeņu un aizbildņu atbalstam.

Iepazīties ar reorganizācijas plānu saturu var šeit:

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

 

Informāciju sagatavoja:
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste
inese.silina@kurzemesregions.lv

Kurzemes plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna sabiedriskās apspriešanas sanāksmes

Kurzemes plānošanas reģions (KPR) aicina iedzīvotājus, nevalstisko organizāciju, sociālo un citu pakalpojumu sniedzējus, pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvjus piedalīties KPR deinstitucionalizācijas (DI) plāna 2.redakcijas sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs:

  • Kuldīgā        01.11.2017.  plkst. 10:30-12:30    darba kārtība
  • Ventspilī     01.11.2017.  plkst. 15:00-17:00    darba kārtība
  • Liepājā        02.11.2017.  plkst. 11:30-13:30     darba kārtība

Pieteikties dalībai sabiedriskās apspriešanās sanāksmēs var elektroniski ŠEIT.

Ar KPR DI plāna 2.redakciju un tā pielikumiem aicinām iepazīties ŠEIT.

KPR DI plānu izstrādā SIA „SAFEGE Baltija” projekta “Kurzeme visiem” ietvaros, kura mērķis ir palielināt Kurzemes reģionā ģimeniskai videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti un bērniem. 

Vairāk informācijas pie:
Ieva Cēbura, SIA “SAFEGE Baltija” valdes locekle
Tel. +371 29488174 ieva.cebura@safege.lv

Inga Kalniņa, projekta “Kurzeme visiem” vadītāja
Tel. +371 27008743
inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Diskutē par infrastruktūras risinājumiem sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstībai Kurzemē

2017.gada 12.oktobrī Kuldīgā Kurzemes pašvaldību vadības, attīstības un/vai plānošanas nodaļu, sociālo dienestu un Kurzemes plānošanas reģiona (KPR) pārstāvji tikās ar Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādātāju SIA „SAFEGE Baltija”, lai diskutētu par Kurzemes reģiona DI plānā iekļaujamiem infrastruktūras risinājumiem un to izmaksām sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu (SBSP) attīstībai pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Sanāksmē piedalījās 15 no 20 Kurzemes pašvaldībām, KPR administrācijas vadītāja Evita Dreijere un projekta „Kurzeme visiem” vadības komanda – kopumā vairāk kā 40 dalībnieki.

SIA “SAFAGE Baltija” informē par Kurzemes reģiona DI plāna izstrādes aktualitātēm.
Foto: Anete Jansone
Tikšanās sākumā SIA „SAFAGE Baltija” klātesošos iepazīstināja ar aktualitātēm Kurzemes reģiona DI plāna izstrādes procesā un informēja par sasniegto progresu. Turpinājumā darbs tika organizēts divās darba grupās, apvienojot pēc administratīvās teritorijas līdzās esošo pašvaldību pārstāvjus, tādējādi veicinot diskusijas par savstarpējo sadarbību un nepieciešamajiem DI plānā iekļaujamajiem infrastruktūras risinājumiem, to izmaksām un SBSP lietotāju skaitu.
 

Darbs grupās. Foto: Inese Siliņa

Tikšanās noslēgumā SIA „SAFEGE Baltija” apkopoja abu darba grupu laikā paustos priekšlikumus un iepazīstināja visus dalībniekus ar apspriestajiem DI plānā iekļaujamiem risinājumiem un to izmaksām.Kurzemes reģiona DI plāns tiek izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros līdz šī gada beigām un drīzumā paredzētas sabiedriskās apspriešanas sanāksmes Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī.

Tikšanās darba materiāli:

Informāciju sagatavoja
Inese Siliņa
projekta “Kurzeme visiem” sabiedrisko attiecību speciāliste

Mazāk pazīstamie risinājumi sabiedrībā balstītu pakalpojumu pieejamībai

Jau vairākus mēnešus Kurzemes reģionā turpinās darbs pie sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmas attīstības un deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādes. Šobrīd SIA “Safege Baltija” pētnieki sadarbībā ar pašvaldību sociālajiem dienestiem jau ir  noteikuši, kāds atbalsts būs visvairāk nepieciešams katrā pašvaldībā personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērniem, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs.

Sociālā darba pakalpojums ir vislabāk zināmais, bet citi – kā „atelpas brīdis”,  „jauniešu māja”, grupu dzīvokļi un speciālizētās darbnīcas ir mazāk zināmi risinājumi sociālajā jomā. Par tiem turpinājumā.

“Atelpas brīdis” bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem

Bērnu audzināšana un aprūpe nav process, ko var veikt no pulksteņa zvana līdz zvanam. Vēl jo mazāk tas iespējams, ja ģimenē aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem.  Dažādu iemeslu dēļ (piemēram, darbs, mācības, veselības problēmas, u.c.), vecākiem nereti ir nepieciešams atbalsts, kas sniedz iespēju bērnam uzturēties drošā vidē profesionāļu uzraudzībā un aprūpē. Pašlaik šāds atbalsts līdz 30 diennaktīm gadā ir pieejams bērnu ar FT vecākiem, aizbildņiem un audžuģimenēm.

Saskaņā ar 277 bērnu izvērtētajām vajadzībām, Kurzemē kopumā “atelpas brīža” pakalpojums pašlaik ir nepieciešama 77 bērniem ar FT un viņu tuviniekiem. Visvairāk – 33 bērnu vecākiem šāds atbalsts nepieciešams Liepājā, 12 – Ventspilī, bet 8 – Kuldīgā. Citās pašvaldībās bērnu un viņu ģimeņu skaits, kam nepieciešams “atelpas brīža” pakalpojums, nepārsniedz pieci. Attēlā Nr.1 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus bērniem ar FT.

1.attēls.“Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi bērniem ar FT ”
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi un “Jauniešu mājas”

Bērnu nami, kuros uzturas vairāki desmiti vai pat simti bērnu, ir briesmīga vēstures palieka. Visi piekrīt, ka bērniem vislabāk ir augt ģimenē, kur mazos cilvēkus aprūpē, audzina un lolo viņu vecāki, aizbildņi vai audžuvecāki, ja to nespēj vecāki. Diemžēl pašlaik aizbildņu, audžuģimeņu un adoptētāju skaits ne Latvijā, ne Kurzemē nav pietiekams, lai katram bērnam būtu sava ģimene.  Šādā situācijā īslaicīgs risinājums būtu ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi (ĢVPP). Tie izvietoti dzīvokļos vai individuālās mājās, kur bērni dzīvo līdzīgi kā ģimenēs – kopā ar pieaugušajiem iepērkas, gatavo, mazgā, atpūšas un dodas katrs savās ikdienas gaitās. ĢVPP visbiežāk brāļi un māsas netiek šķirti un nepieciešamības gadījumā aprūpi nodrošina līdz 8 bērniem vienuviet.Šobrīd daudzi jaunieši, kas auguši bērnu aprūpes institūcijās, sasniedzot pilngadību, ir nesagatavoti patstāvīgai pieaugušo dzīvei. Bieži viņi nav pieraduši paši rūpēties par savu apģērbu, ēdienu, plānot budžetu, apmaksāt rēķinus. Lai pāreja uz pieaugušo dzīvi būtu veiksmīgāka, daudzās pasaules valstīs ir izveidotas “jauniešu mājas”, kurās zinoši speciālisti palīdz 15-18 gadus veciem jauniešiem uzsākt patstāvīgu dzīvi.  “Jauniešu māja” var būt atsevišķa māja vai arī kāds  dzīvoklis.Kurzemē “jauniešu māju” izveide tiek apsvērta trijās pašvaldībās – Liepājā, Ventspilī un Talsos, bet ģimeniskai videi pietuvināti pakalpojumi pašlaik ir nepieciešami bērniem visās Kurzemes pašvaldībās. Protams, ir daudzas pašvaldības, kur ĢVPP vai “jauniešu mājas” pakalpojums nepieciešami tikai vienam vai diviem bērniem, tāpēc visticamāk, pašvaldībām būtu jāsadarbojas un jārisina jautājums par aizbildņu vai audžuģimeņu skaita palielināšanu.  Attēlā Nr.2 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

2.attēls.Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem

Specializētas darbnīcas un grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem 

Personas ar GRT bieži vien ir nolemtas dzīvei institūcijās, kurās ir ierobežotas iespējas atrast sev piemērotu nodarbošanos vai darbu. Pakalpojumi specializētās darbnīcās palīdz attīstīt darba un ikdienas dzīves iemaņas. Kurzemē interesi par specializētajām darbnīcām izrādījušas 115 personas ar GRT.  Vislielākā interese par pakalpojumiem specializētajās darbnīcās ir Talsu novadā (28 personas), Ventspilī (14 personas) un Saldus novadā (12 personas).Daudzus iedzīvotājus bažīgus dara iespēja, ka tiem kaimiņos tiks izveidoti grupu dzīvokļi personām ar garīga rakstura traucējumiem. Jāatgādina, ka jau šobrīd personas ar GRT dzīvo mums kaimiņos, taču atšķirība ir faktā, ka pašlaik viņu aprūpe ir tuvinieku – ne speciālistu atbildība.  Grupu dzīvokļos situācijās, kad tas būs nepieciešams, atbalstu personām ar GRT sniegs apmācīti speciālisti un tik lielā apmērā, cik nepieciešams. Šāda sabiedrībā īstenota aprūpes sistēma ir daudz drošāka apkārtējiem un humānāka pret personām ar GRT, jo ļaus sajusties piederīgiem sabiedrībai.Saskaņā ar vajadzību izvērtējuma rezultātiem, grupu dzīvokļi ir nepieciešami gandrīz visās Kurzemes pašvaldībās. Dažās tie ir nepieciešami tikai 2 -3 personām, un tikai dažās grupu dzīvokļi būtu noderīgi vairāk kā 10 personām, piemēram, Liepājā, Ventspilī, Talsu un  Rojas novados. Tas nebūt nav daudz, ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu minētajās pašvaldībās. Attēlā Nr.3 redzami Kurzemē nepieciešamie infrastruktūras risinājumi, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītus sociālospakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem.

3.attēls. Nepieciešamie infrastruktūras risinājumi personām ar garīga rakstura traucējumiem
Avots: autoru veidots saskaņā ar individuālo vajadzību izvērtējumiem
Veidojot sociālos pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām, tiktu uzlabota personu ar GRT, bērnu ar FT un viņu tuvinieku, kā arī bērnu, kas šobrīd uzturas ārpus ģimenes aprūpes iestādēs, dzīves kvalitāte, kas atkarīga no pārējās sabiedrības lēmumiem – atbalstīt vai ignorēt.

 

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

 

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns tiek izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv.

Lai profesionāls atbalsts būtu pieejams tuvāk mājām

Lai nodrošinātu profesionālu, savlaicīgu un viegli pieejamu atbalstu ir jāattīsta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstība bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu vecākiem vai audžuvecākiem, kā arī bērniem, kas pašlaik dzīvo sociālās aprūpes iestādēs, un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem. Turklāt atbalsts būtu jānodrošina pilngadīgo personu vai bērnu dzīves vietā vai pēc iespējas tuvāk mājām.

Šobrīd, izstrādājot Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plānu, tiek izvērtētas un analizētas iespējas attīstīt sociālos pakalpojumus, kas pēc iespējas balstītas personu individuālajās vajadzībās. Sociālo pakalpojumu attīstībai ir nepieciešams plašs speciālistu loks – sociālā darba un rehabilitācijas speciālisti, kā arī veselības un sociālās aprūpes darbinieki. Speciālistu kvalifikācija, pieejamība un motivācija strādāt ir priekšnoteikums kvalitatīva pakalpojuma nodrošināšanai.

Daudzās pašvaldībās nepietiek sociālās jomas speciālistu        
Veicot izpēti par atbilstošu speciālistu pieejamību Kurzemes pašvaldībās, SIA “SAFEGE Baltija” eksperti ir konstatējuši, ka šobrīd 8 no 20 pašvaldībām sociālā darba speciālistu* skaits ir mazāks nekā noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, bet 6 no 14 pašvaldībām, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks nekā 3000, netiek nodrošināti normatīvajos aktos noteiktie speciālisti.

Iedzīvotāju skaits uz vienu sociālā darba speciālistu
 

Piemēram, trīs pašvaldībās trūkst sociālie darbinieki darbam ar pieaugušām personām un divās pašvaldībās trūkst sociālie darbinieki darbam ar ģimenēm un bērniem. Tāpat reģionā ir nepietiekams sociālās rehabilitācijas speciālistu skaits.

Vajadzīgas plašas zināšanas un kompetences
Speciālistiem, kas strādā vai strādās ar mērķa grupas cilvēkiem, ir jābūt ne tikai specifiskām profesionālām zināšanām un prasmēm, bet arī jābūt emocionāli iejūtīgiem. Speciālistiem ir jāsaprot mērķa grupas vajadzības un jāsaredz situācija no citas personas skatu punkta, jāspēj ieklausīties un ieteikt labākos risinājumus, kā arī elastīgi reaģēt uz izmaiņām. Vienlaikus tā ir iespēja izjust gandarījumu situācijās, kad ir izdevies palīdzēt kādam līdzcilvēkam.

Jāatzīst, ka daudziem sociālās nozares speciālistiem tuvākie gadi būs izaicinājums apgūt jaunas zināšanas un prasmes tā, lai sniegtie sociālie pakalpojumi atbilstu pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām.

Darbinieku aptaujā iegūtie rezultāti par nepieciešamajām apmācību tēmām


Aptaujātie Kurzemes Sociālo dienestu pārstāvji atzīst, ka speciālistiem visvairāk būtu nepieciešamas apmācības par cilvēku dzīves kvalitātes novērtēšanu, lai uzlabotu prasmes novērtēt personu emocionālo un fizisko labsajūtu, starppersonu attiecības, personības attīstību, pašnoteikšanos un sociālās iekļaušanās iespējas. Tāpat speciālistiem darbā ar DI procesā iesaistītajiem iedzīvotājiem būtu jāpārliecinās, ka tiek saglabāta vai uzlabota šo personu līdzšinējā dzīves kvalitāte un tiek ievērotas viņu cilvēktiesības.

*sociālā darba speciālisti ir sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji un sociālās palīdzības organizatori.

 

Informāciju sagatavoja
SIA „SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

 

Kurzemes reģiona deinstitucionalizācijas plāns tiek izstrādāts projekta „Kurzeme visiem” ietvaros, kas tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa. DI procesa mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu tostarp bērnu skaitu. Vairāk: www.kurzemevisiem.lv

Bērnu ar invaliditāti vecāki aicināti pieteikties sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai

Vecāki, kuru bērniem ar invaliditāti projekta „Kurzeme visiem” ietvaros ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un izveidoti individuālie atbalsta plāni, aicināti pārskatīt tajos rekomendētos pakalpojumus, izvēlēties nepieciešamākos un pieteikties to saņemšanai pašvaldības sociālajā dienestā.

Vecāki pieteikt savu bērnu vajadzību izvērtēšanai un atbalsta plāna izstrādei varēja no 2016.gada augusta līdz pat 2017.gada janvārim Kurzemes pašvaldību sociālajos dienestos. Kopumā pašlaik Kurzemē ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni 277 bērniem ar invaliditāti, tajos iekļaujot rekomendācijas par bērna ikdienas vajadzībām un attīstībai nepieciešamajiem pakalpojumiem, tai skaitā atbalsta pakalpojumiem vecākiem. Vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti (sociālais darbinieks, psihologs, fizioterapeits un/vai ergoterapeits) norādījuši uz vairāk kā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar FT un viņu ģimenu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Katra ģimene no atbalsta plānā rekomendētajiem pakalpojumiem bez maksas var saņemt četrus pakalpojumus bērnam un divus vecākiem. Lai  pašvaldība varētu sākt organizēt izvēlēto pakalpojumu sniegšanu, aicinām vecākus doties uz pašvaldības sociālo dienestu ar iesniegumu par nepieciešamajiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem.

 

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir  ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.  

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv

Notikusi 6. projekta partneru tikšanās

Sestajā partneru tikšanās reizē 8.augustā Kuldīgā tika pārrunātas projekta ieviešanas aktualitātes un kopā ar KPR DI plāna izstrādātājiem pārrunāta sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SBSP) pieejamība un plānota to attīstība Kurzemē.

Tikšanās sākumā projekta vadītāja Inga Kalniņa partnerus, kurus pārsvarā pārstāvēja sociālo dienestu vadītāji un VSAC “Kurzeme” pārstāvji, informēja par projekta ieviešanas progresu un skaidroja SBSP sniegšanas un izdevumu kompensēšanas kārtību. Īpaša uzmanība tika pievērsta jautājumiem par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (bērni ar FT).

Šobrīd projekta ietvaros Kurzemē jau 12 ģimenes, kurās aug bērni ar FT, saņem “atelpas brīža” vai sociālās aprūpes pakalpojumu un viena persona ar garīga rakstura traucējumiem saņem pakalpojumu dienas aprūpes centrā. Tā kā ir noslēgusies bērnu ar FT individuālo vajadzību izvērtēšana, tiek sagaidīts, ka, saskaņā ar individuālos atbalsta plānos rekomendēto, drīzumā sāksies intensīvāka arī citu SBSP sniegšana.

Tāpat šobrīd ļoti nozīmīga projekta aktivitāte ir Kurzemes reģiona DI plāna 2017.-2020.gadam izstrāde. Plāna  izstrādātājs SIA “SAFEGE BALTIJA” informēja klātesošos par līdz šim paveikto, bet tikšanās otrajā daļā projekta partneri sadarbojās un strādāja 3 darba grupās, plānojot SBSP attīstību Kurzemes reģionā

Projekta partneri diskutē darba grupā par SBSP pieejamību un attīstību

Vispirms darba grupu dalībnieki kā sociālās jomas eksperti vērtēja SBSP pieejamību Kurzemes pašvaldībās dzīvojošajiem projekta mērķa grupu* pārstāvjiem. Diemžēl tikai dažās Kurzemes pašvaldībās atsevišķām mērķa grupām ir pieejami SBSP. Kā atzina šo pašvaldību pārstāvji, salīdzinot ar pieprasījumu, SBSP pieejamība un apjoms ir nepietiekams. Tā rezultātā visās grupās to dalībnieki nonāca pie līdzīga situācijas novērtējuma – lielākajā daļā pašvaldību to iedzīvotājiem – projekta mērķa grupu pārstāvjiem, nav vai “drīzāk nav, nekā ir” pieejami nepieciešamie SBSP.

Turpinājumā darba grupās pašvaldību un VSAC pārstāvji diskusijās kopīgi meklēja iespējamos risinājumus, lai SBSP kļūtu pieejamāki un tie būtu pēc iespējas atbilstošāki mērķa grupas vajadzībām. Tikšanās noslēgumā dalībnieki plānoja SBSP attīstību un pieejamības uzlabošanu Kurzemes reģionā, vienlaicīgi apspriežot pašvaldību sadarbības iespējas minēto pakalpojumu nodrošināšanā.

 

Prezentācijas no tikšanās:

 

* bērni ar funkcionāliem traucējumiem, pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem, bērni ārpusģimenes aprūpē un potenciālie aizbildņi, adoptētāji, audžuģimenes

 

Atstumt vai atbalstīt?

Katrs cilvēks, katrs bērns ir ar savu stāstu, pieredzi, vajadzībām un iespējām. Tādi ir arī bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bērni, kas dzīvo bērnu namos, un pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī viņu ģimenes un piederīgie. Lai labāk izprastu tieši šo kurzemnieku vajadzības un veidotu iespējamo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sistēmu reģiona pašvaldībās, šobrīd Kurzemē un arī citos reģionos ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu norisinās vērienīgs darbs.

 

Pirmais solis projekta “Kurzeme visiem” ietvaros ir veikts. Ir apzināts to cilvēku skaits katrā pašvaldībā, kuriem būtu noderīgi un nepieciešami pakalpojumi. Tagad plānošanas reģiona un SIA “SAFEGE Baltija” speciālisti, sadarbojoties ar reģiona pašvaldībām un nozares darbiniekiem, izvērtē esošo situāciju un meklē labākos risinājumus sociālo pakalpojumu attīstībai.

 

Visi bērni ir mūsu bērni
Pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) datiem 2017.gada janvārī Kurzemes reģionā bija 1176 bērni, kuriem noteikta invaliditāte, t.sk. 577 bērni ar redzes, dzirdes, kustību un psihiskiem traucējumiem

 

Daļa no tiem dzīvo ģimenēs, bet ir arī bērni, kuru tuvinieki nevar parūpēties par viņu labklājību dažādu iemeslu dēļ, piemēram, atkarības, vardarbība, pamešana novārtā un bērna vai vecāku veselības traucējumi, tāpēc viņi dzīvo aprūpes iestādēs. Kurzemes reģionā ir pieci bērnu nami jeb bērnu sociālās aprūpes centri, kuros 2017. gada janvārī sociālos pakalpojumus saņēma 157 bērni. Tas nepārprotami norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt pašvaldībā ģimenēm sniedzamā atbalsta apjomu un daudzveidību, lai samazinātu risku bērniem nonākt institūcijās.

 

Atbalstīt nevis atstumt
Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā uzskaitē ar dažādiem psihiskiem un uzvedības traucējumiem ir gandrīz 86 tūkstoši cilvēku, no tiem Kurzemē – 12 437. Jāatzīmē, ka pēc VDEĀK datiem šī gada sākumā Kurzemē tikai 3133 personām ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem bija noteikta invaliditāte, no tiem 522 cilvēkiem – 1. invaliditātes grupa, bet 2356 cilvēkiem – 2. invaliditātes grupa.

 

Savukārt Valsts sociālās aprūpes centrā (VSAC) „Kurzeme” un tā sešās filiālēs 2017. gada aprīlī dzīvoja 738 pieaugušie un bērni. Daudzi no tiem varētu dzīvot sabiedrībā, ja tiktu radīti tam piemēroti apstākļi un atbalsta sistēma dzīves vietā.

 

Viena formula neder visiem
Šobrīd Kurzemē notiek individuāla vajadzību izvērtēšana 348 pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Līdz aprīlim tika izvērtētas sociālo pakalpojumu vajadzības 277 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un 126 bērniem, kas dzīvo bērnu namos. Šo izvērtējumu rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot iestāžu reorganizācijas plānus un deinstitucionalizācijas plānu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai pašvaldībās Kurzemē.

 

Situācija katrā Kurzemes pašvaldībā atšķiras. Ir pašvaldības, kurās ir tikai daži bērni ar funkcionāliem traucējumiem vai pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kam nepieciešams atbalsts, taču ir tādas (piemēram, Liepāja, Ventspils, Talsu un Saldus novads), kurās ir jārod risinājumi vairākiem desmitiem bērnu un pieaugušo. Tas prasa mērķtiecīgu visu iesaistīto pušu darbu. Ir jāpadomā par nepieciešamajiem speciālistiem, infrastruktūru, iespējām sadarboties ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotāju attieksmes maiņu pret šiem kurzemniekiem.

 

Kādā pašvaldībā piemērotākais risinājums būs dienas centri, grupu dzīvokļi, atbalsts audžuģimenēm un aizbildņiem, citās – aprūpe mājās vai atbalsts uzņēmējiem, kas nodarbinātu personas ar garīga rakstura traucējumiem vai cits variants. Iesaistītie “SAFEGE Baltija” speciālisti rūpīgi pārdomā un izvērtē gan katram cilvēkam nepieciešamo, gan meklē tieši katrai pašvaldībai un tās iedzīvotājiem piemērotāko sociālo pakalpojumu modeli.

 

Vasaras otrajā pusē pārrunāsim, vai piedāvātās idejas ir īstenojamas un atbilstošas. Notiks sabiedriskās apspriedes Kuldīgā, Ventspilī un Liepājā, kuru laikā uzklausīsim jūsu viedokli, lai kopīgi rastu labākos risinājumus.

 

Projekts „Kurzeme visiem” tiek īstenots līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura mērķis ir ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās esošo personu, tostarp bērnu, skaitu.

 

Informāciju sagatavoja:
SIA “SAFEGE BALTIJA”
kurzeme_di@sagefe.lv

Pabeigta bērnu ar invaliditāti vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde Kurzemē

Projekta “Kurzeme visiem” ietvaros 277 bērniem ar invaliditāti ir veikta individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Tie ietver informāciju un rekomendācijas par bērnam un viņa ģimenei nepieciešamo atbalsta apjomu dzīvei sabiedrībā, tai skaitā nepieciešamajiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem.

Pieteikties bērna vajadzību izvērtēšanai varēja no 2016. gada augusta līdz pat 2017. gada janvārim jebkurā Kurzemes pašvaldības sociālajā dienestā un kopumā tika saņemti 322 iesniegumi. Speciālistu komanda (sociālais darbinieks, psihologs, ergoterapeits un/vai fizioterapeits) ar bērniem tikās laika posmā no 2016. gada novembra līdz pat 2017. gada aprīlim. Diemžēl ne visi bērni, kuri tika pieteikti vajadzību izvērtēšanai, dažādu iemeslu dēļ procesā varēja iesaistīties. Vislielākais vajadzību izvērtēšanai pieteikto bērnu skaits bija Liepājas pilsētā, Saldus un Talsu novados, Ventspils pilsētā un Aizputes novadā.

Viens no galvenajiem secinājumiem pēc pusgadu ilgā vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes procesa noslēguma ir ģimeņu, kurās aug bērni ar invaliditāti, nepietiekamās zināšanas par iespējamo atbalstu no pašvaldības un valsts gan dažādu pakalpojumu, gan materiāltehnisko līdzekļu veidā. Tāpat vajadzību izvērtēšanā iesaistītie speciālisti norādījuši uz vairāk nekā 40 dažādiem sabiedrībā balstītiem sociāliem un vispārējiem pakalpojumiem, kuru pieejamība Kurzemē būtu vēlama bērnu ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Šobrīd speciālistu izstrādātie atbalsta plāni ir nodoti gan ģimenēm, gan atbilstošajām pašvaldībām, lai tās savā teritorijā varētu plānot attīstīt nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos pakalpojumus. Atbalsta plānos rekomendētie pakalpojumi apkopotā veidā ir nodoti arī Kurzemes deinstitucionalizācijas plāna izstrādātājiem, lai Kurzemes plānošanas reģiona teritorijā plānotu nepieciešamos sabiedrībā balstītos sociālos un vispārējos pakalpojumus un to pieejamību.

Projekts “Kurzeme visiem” tiek īstenots Kurzemē līdz 2022. gadam kā daļa no Latvijā notiekošā deinstitucionalizācijas (DI) procesa, kura būtība ir  ilgtermiņā radīt tādu sociālo pakalpojumu un atbalsta sistēmu, kas sniedz sabiedrībā balstītus pakalpojumus un maksimāli samazina ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs esošo personu skaitu.

Lai saņemtu papildu informāciju, aicinām sazināties ar projekta “Kurzeme visiem” vadītāju Ingu Kalniņu, tālr. 27008743, inga.kalnina@kurzemesregions.lv