Cenšoties iekļaut sabiedrībā cilvēkus ar garīga un funkcionāla rakstura traucējumiem, kā arī bez vecāku aprūpes palikušos bērnus, tiek veidoti sociālo pakalpojumu centri, pieejama vide un cita infrastruktūra. Taču visiem šiem centieniem nebūs jēgas, ja sabiedrība šos cilvēkus arī turpmāk nevēlēsies redzēt. Tādēļ Labklājības ministrija (LM) jau trešo reizi rīko kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”.
Kopš 2018. gada ir īstenotas jau divas informatīvās kampaņas ar nosaukumu “Cilvēks, nevis diagnoze”. Šogad tiek īstenota trešā kampaņa, kuras aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!”.
“Garīga rakstura vai funkcionālie traucējumi ir uztverami līdzīgi kā citas slimības, kas cilvēka dzīvi ietekmē, bet nedefinē to, kas viņš ir. Svarīgi apzināties, caur kādu prizmu mēs šos cilvēkus redzam – diagnozes, prasmju un spēju trūkuma vai talantiem un dotībām apveltītas personības,” norādīja pasākuma organizatori.
Kā preses konferencē skaidroja kampaņas eksperte Ilze Dreifelde: “Lai mēs to spētu izdarīt, ir svarīgi atpazīt, izprast un vadīt pretrunīgās emocijas, kas neizbēgami un impulsīvi mūsos rodas, nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, kas ir atšķirīgi un savās izpausmēs citādi.”
Viens no kampaņas vēstnešiem Arvīds Deniss ir ļoti komunikabls un labestīgs sarunu biedrs. Garīga rakstura traucējumu dēļ puisis lielāko daļu mūža pavadījis dažādās aprūpes institūcijas. Taču pēdējos gadus kopā ar sociālajiem darbiniekiem un mentoriem daudz strādājis, apgūstot patstāvīgai dzīvei nepieciešamās prasmes. Tagad Arvīdam ir savs dzīvoklis sociālajā mājā Ogrē, viņš atradis viesmīļa darbu kafejnīcā “Zelta liepa”, brīvajā laikā spēlē teātri, rūpējas par kaķi Princi.
“Es visu daru pats – taisu ēst, pats māku mazgāt drēbes, aprūpēju cilvēku, braukāju uz Rīgu, kad pilsētas svētki vai Latvijas dzimšanas diena,” stāstīja Arvīds.
Teorētiski vairums no mums ir iecietīgi un atvērti pret cilvēkiem ar garīga vai funkcionāla rakstura traucējumiem. Taču praksē – tiklīdz kādā apkaimē parādās ziņas par ieceri veidot centru šādiem cilvēkiem, tā iedzīvotājiem rodas bailes un iebildumi. Lai mainītu šādu attieksmi, LM jau trešo reizi īstenos kampaņu “Cilvēks, nevis diagnoze”.
“Šīs kampaņas lielais virsmērķis ir palīdzēt mainīt sabiedrības nostāju vai uztveri attiecībās ar cilvēkiem ar garīga rakstura vai funkcionāliem traucējumiem, tāpat ārpus ģimenes esošiem bērniem,” skaidroja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija).
Stereotipus visvieglāk lauzt, satiekoties un iepazīstot vienam otru. Tādēļ kampaņas laikā no augusta līdz oktobrim plānoti ne tikai reklāmas klipi, bet dažādi pasākumi, kur ikviens interesents varēs darboties kopīgi ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un bez vecāku aprūpes palikušajiem bērniem.
LM valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa norādīja: “Kā, piemēram, kopīgi veidojot vidi un stādot kokus, kopīgi sadziedot, kopīgi vingrojot fizioterapeita vadībā parkā un tā tālāk. Tā teikt – parādot, ka ļoti daudzas lietas mēs varam darīt kopā.”
Pētījumi rāda – kopš 2018. gada ir krietni pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri jūtas ērti komunikācijā ar personām ar garīga rakstura traucējumiem (no 55% līdz 64% respondentu). Taču arī šāds rādītājs ir tālu no vēlamā, un eksperti spriež, ka būs nepieciešamas vēl desmitgades, lai attieksme pret šādiem cilvēkiem būtu līdzvērtīga.
Kampaņa, kas aptvers arī Latvijas reģionus un tiks atspoguļota sociālajos tīklos, sniegs sabiedrībai iespēju satikties ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, uzzināt daudzus reālus pieredzes stāstus un, “cerams, palīdzēs paskatīties ar citām acīm uz tiem cilvēkiem, kurus liela daļa no mums esam iepriekš izlikušies neredzam”.
Raksts pārpublicēts no Lsm: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jau-treso-reizi-norisinas-sabiedribas-attieksmes-mainas-kampana-cilveks-nevis-diagnoze.a415611/