Normunds ir īpaši priecīgs, jo tā ir viņa atgriešanās vietā, kur reiz dzīvojis.
“Te kādreiz, kā es atceros, šitā māja bija ļoti bēdīgā stāvoklī. Cīravā mācos skolā un pabeigšu to, un tad jau cerams, ka varēšu kādu darbiņu atrast, nopelnīt kaut ko,” stāstīja Normunds Zīle.
Grupu dzīvokļu mājas iemītniece Zelma Novikova savukārt atzina, ka viņai ir “šoks, ka es ieeju, man pilnīgi asaras birst. Pirmo dienu, kad es atbraukšu, būs jāizkrāmē mantas, mani mentore atbalstīs, un tad es būšu priecīga, – tās ir manas mājas”.
Pagaidām notika vien iepazīšanās ar jaunajām mājām. Cilvēki no sociālās aprūpes centriem un arī ģimenēm te sāks dzīvot pēc nedēļas.
Grupu mājas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir viens no deinstitucionalizācijas projekta virzieniem. Tā mērķis – mazināt cilvēku uzturēšanos aprūpes centros. Šajā Eiropas Sociālā fonda projektā līdzīgas grupu mājas Kurzemē ir jau tapušas Saldus un Ventspils novadā, Liepājā, drīz atklāšanu piedzīvos arī Rucavas pagastā un Kuldīgā.
Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone-Slava stāstīja, ka ir cilvēki, kas paliek un dzīvo šajās mājās, un ir cilvēki, kas nāk, saņem pakalpojumu, iemācās dzīvot patstāvīgāk un dodas tālāk.
Kuldīgas novada Sociālā dienesta direktore Sarmīte Segliņa stāstīja piemēru par sievieti, “kurai ir vecāki jau tādā ļoti sirmā vecumā, un šai sievietei ir garīga rakstura traucējumi, un tad arī vecāki, protams, ir priecīgi, ka viņiem ir zināma tā bērna nākotne, kur tad viņš nākotnē dzīvos”.
Dzīvot grupu mājā nozīmē pašam domāt par ikdienas tēriņiem, sadzīves izdevumiem un savu dienas plānošanu. Lai tomēr viss būtu labi, klāt ir arī cilvēki, kas palīdz, ja kaut kas neizdodas. Kuldīgas novadā šo pakalpojumu nodrošināt ir uzticēts Latvijas Samariešu apvienībai.
“Mēs viņus iedrošināsim, lai viņiem ir sajūta, ka viņi ir svarīgi šajā dzīvē, tas būs pirmais mūsu uzdevums. Pēc tam, kad jau būs specializētās darbnīcas, kad būs dienas centrs, tad viņiem būs savādākas nodarbības,” stāstīja Latvijas Samariešu apvienības pārstāve Lolita Grīnvalde.
Nīkrāces pagasta pārvaldes vadītāja Ilona Rītiņa savukārt sacīja, ka pagastā apspriesta iespēja grupu dzīvokļu iemītniekiem arī “mazdārziņus piedāvāt, kur varētu rušināties un veidot paši, saprast, kā izaug tas dārzenis, burkāns un biete, un kāpostiņš, bet mēs jau esam drusciņ tālāk padomājuši. Esam jau uzrakstījuši “Darīsim paši!” projektu, kur mēs šos līdzcilvēkus iesaistīsim šī projekta veikšanā”.
Pirmajā dienā radošajā darbnīcā katrs jaunais iemītnieks veidoja savu emociju lapu. Pēc pusgada līdzīgi tapšot arī otra un tad abas tiks salīdzinātas.
