Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros organizētajās apmācībās par saskarsmi ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT) un bērniem ārpusģimenes aprūpē savas zināšanas papildinājuši kopumā 239 kurzemnieki. Apmācību ciklā – vienās klātienes apmācībās un sešās tiešsaistes apmācībās – piedalījās dažādu vispārējo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, izglītības iestāžu darbinieki, bibliotekāri, kultūras darbinieki, tirdzniecības un pakalpojumu jomā strādājošie, kā arī citu institūciju darbinieki, piemēram, policisti, bāriņtiesu darbinieki.
“Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi gan par pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, gan ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kas saskarsmē var traucēt ieraudzīt pašu cilvēku, novērtēt viņa spējas un prasmes. Tāpēc organizējām apmācības kopā ar Labklājības ministriju un sociālās jomas ekspertiem – biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Bērnu bāreņu fondu un Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” -, lai atvērtu telpu diskusijai par šo mērķa grupu situāciju saistībā ar dažādiem sabiedrības stereotipiem un sniegtu padomus ikdienas saskarsmē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.
Apmācību dalībniekiem bija iespēja kopā ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem uzzināt vairāk par deinstitucionalizācijas procesa norisi un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību Latvijā, lai nepieciešamais atbalsts būtu pieejams tuvāk dzīvesvietai. Kopā ar Kurzemes plānošanas reģiona pārstāvjiem apmācību dalībnieki uzzināja par deinstitucionalizācijas ietvaros pieejamajiem projekta “Kurzemes visiem” sociālajiem pakalpojumiem un Kurzemes reģiona pašvaldībās topošo infrastruktūru nepieciešamā atbalsta sniegšanai saviem iedzīvotājiem – projekta “Kurzeme visiem” mērķa grupām. Savukārt ar sociālās nozares ekspertiem apmācību dalībnieki pilnveidoja zināšanas un saskarsmes prasmes par šobrīd galvenajām deinstitucionalizācijas procesa mērķa grupām – ar biedrību “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” par cilvēkiem ar GRT, ar Latvijas Bērnu bāreņu fondu par bērniem ar FT un ar Profesionālo audžuģimeņu apvienību “Terēze” par bērniem no ārpusģimenes aprūpes.
“Kaut arī COVID-19 radītie ierobežojumi mainīja sākotnējos plānus un pēc pirmo klātienes apmācību norises Saldū pērnajā gadā šogad vēl 6 apmācības organizējām tiešsaistē, pēc visām apmācībām no to dalībniekiem saņēmām ļoti labas atsauksmes. Dalībnieki norādīja, ka iegūtās zināšanas ne tikai paplašināja redzesloku un izpratni par cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes, bet arī tika iegūti daudz vērtīgu padomu ikdienas saskarsmes uzlabošanai. Pateicamies ikvienam par dalību apmācībās, kā arī Labklājības ministrijai un sociālās jomas ekspertiem par augstvērtīgo apmācību saturu un norisi. Apmācības un izpratnes veicināšana par cilvēku dažādību ir viens no nozīmīgiem ieguldījumiem, lai mūsu sabiedrība kopumā kļūtu atvērtāka un iekļaujošāka – lai ikviens tajā varētu justies pieņemts,” piebilst S.Miķelsone Slava.
Vispārējo pakalpojuma sniedzēju apmācības par viņu lomu deinstitucionalizācijas procesā un situācijām, ar kādām varētu saskarties attiecībā uz cilvēkiem ar GRT, bērniem ar FT un bērniem no ārpusģimenes aprūpes, rīkoja biedrība “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Nodibinājums “Latvijas Bērnu bāreņu fonds” un Profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze” sadarbībā ar Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” komandu un Labklājības ministriju. To mērķis bija informēt vispārējo pakalpojumu sniedzējus par deinstitucionalizācijas procesu (tā nepieciešamības pamatojumu un norises gaitu), kā arī par vispārējo pakalpojumu sniedzēju lomu deinstitucionalizācijas procesā attiecībā uz dažādajām šajā procesā iesaistītajām mērķauditorijām, veicinot to pieņemšanu gan dažādos kolektīvos, gan sabiedrībā kopumā.