Category Archives: Jaunumi

Vismaz 1200 Kurzemes reģiona skolēnu izglītos par cilvēkiem ar invaliditāti

Lai veicinātu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti un to iekļaušanos sabiedrībā, līdz 2023.gada maijam Kurzemes reģiona vispārizglītojošās mācību iestādēs norisināsies izglītojoši pasākumi 4. un 5. klašu skolēniem. Pasākumi “Komunikācija ar cilvēkiem ar invaliditāti” notiek Kurzemes plānošanas reģiona īstenotā projekta “Kurzeme visiem” ietvaros un iecerēti vismaz 26 mācību iestādēs, kopumā aptuveni 1200 Kurzemes reģiona skolēnu sniedzot iespēju interaktīvā veidā uzzināt vairāk par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un komunikāciju ar viņiem.

“Bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem Kurzemes reģionā turpinās jaunu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izveide, kur tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi un atbalsts, kā arī veicināta prasmju un iemaņu attīstība pēc iespējas pilnvērtīgākai dzīvei sabiedrībā. Tomēr cilvēki ar invaliditāti varēs pilnvērtīgi dzīvot sabiedrībā tikai tad, kad paši kļūsim atvērtāki un pieņemošāki – ja spēsim ieraudzīt ne tikai invaliditāti, bet arī cilvēku! Ar izglītojošajiem pasākumiem mudināsim skolēnus iepazīt bērnus ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušos ar  garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem pašiem veidot savu skatījumu, ko neaizsedz aizspriedumi un stereotipi,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava.

Turpinājumā Kurzemes plānošanas reģiona projekta “Kurzeme visiem” vadītāja Sandra Miķelsone – Slava iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, sociālo pakalpojumu sniegšanas progresu cilvēkiem ar GRT un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), kā arī atgādināja par projekta ieviešanas nosacījumiem, tai skaitā arī pamatojošajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību. S.Miķelsone – Slava norādīja, ka projekts “Kurzeme visiem” tuvojas noslēgumam, tāpēc ir būtiski sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus gan bērniem ar FT, gan cilvēkiem ar GRT projekta ietvaros pieejamā finansējuma apguvei un uzraudzības rādītāju sasniegšanai. Līdz 2022.gada septembra beigām sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projekta ietvaros ir saņēmuši 167 cilvēki ar GRT, 326 bērni ar FT un 127 bērnu ar FT vecāki, savukārt pārejai uz dzīvi sabiedrībā no valsts sociālā aprūpes centra projekta ietvaros sagatavoti 7 cilvēki, kuri jau pārgājuši uz Saldus un Cēsu (bijušā Amatas novada teritorija) pašvaldībām, un turpinās darbs pie vēl 29 cilvēku sagatavošanas pārejai uz dzīvi sabiedrībā.

Vienas mācību stundas ietvaros plānotajā pasākumā bērniem būs iespēja interaktīvā veidā, tai skaitā caur aktivitātēm un spēlēm, uzzināt vairāk par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī stiprināt saskarsmes prasmes un iemaņas. Pasākuma saturu izstrādājusi biedrība Atbalsta un izaugsmes centrs “Alendum”, iesaistot tādus sociālās jomas ekspertus, kā, piemēram, Ievu Sāmīti – Cērpu, Atbalsta centra ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš” vadītāju. Pasākuma ietvaros bērniem būs arī iespēja satikt un iepazīt cilvēkus ar invaliditāti –  paralimpisko spēļu čempioni Diānu Krūmiņu (bij. Dadzīti), A.Kalnozola romāna “Kalendārs mūs sauc” galveno varoni Oskaru Petroviču, kā arī Anniju Kļaviņu, kura iedvesmo citus ar savu pozitīvismu un mīlestību pret dzīvi.  Aicinām arī Jūs noskatīties skolēniem sagatavotās video uzrunas no šiem iedvesmojošajiem cilvēkiem:

Izglītojošie pasākumi skolēniem notiks līdz pat 2022./ 2023. mācību gada beigām, lai veicinātu bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Tuvākie pasākumi plānoti Dundagas, Pastendes, Talsu un Valdemārpils vispārizglītojošajās mācību iestādēs. Tos sadarbībā ar biedrību Atbalsta un izaugsmes centru “Alendum” rīko Kurzemes plānošanas reģions tā īstenotā projekta “Kurzeme visiem”  ietvaros ar Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansējumu.

Funkcionāli traucējumi ir jebkāda veida traucējumi, kas cilvēkam, tai skaitā bērnam, apgrūtina spēju rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tā, piemēram, redzes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi ir dažādi funkcionālie traucējumi. Funkcionālu traucējumu dēļ bērnam, pieaugušajam vai tā ģimenei varētu būt īpašas vajadzības vai grūtības pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā.

Garīga rakstura traucējumi jeb GRT ir psihiskas saslimšanas vai garīgās (intelektuālās) attīstības traucējumi, kas ierobežo cilvēka spējas strādāt un aprūpēt sevi, taču,  saņemot nepieciešamo atbalstu, cilvēks var dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku dzīvi. GRT ir Dauna sindroms, autisms, depresija, stresa radīti traucējumi, veģetatīvā distonija un citi.

Sākusies ziemas uzņemšana SIVA Koledžā un Jūrmalas profesionālajā vidusskolā

ilustratīva informācija par ziemas uzņemšanu siva izglītības iestādēs

SIVA aicina ikvienu personu ar invaliditāti vai prognozējamu invaliditāti vecumā no 15 gadiem līdz pat pensijas vecumam izmantot iespēju jau šajā ziemā uzsākt mācības kādā no aktuālajām profesionālās izglītības un studiju programmām Jūrmalas profesionālajā vidusskolā vai SIVA Koledžā.

Jūrmalas profesionālajā vidusskolā ziemas uzņemšana notiek līdz 31. janvārim programmās:

  • Dāvanu noformēšana (mācību ilgums – 818 stundas);
  • Vienkāršu kokizstrādājumu izgatavošana ar rokas kokapstrādes instrumentiem (mācību ilgums – 786 stundas);
  • Šuvēja palīgs (mācību ilgums – 2 gadi);
  • Dārzkopis (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Veļas mazgātājs un gludinātājs (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Noliktavas darbinieks (mācību ilgums – 960 stundas);
  • Konditora palīgs (mācību ilgums – 684 stundas);
  • Informācijas ievadīšanas operators (mācību ilgums – 720 stundas);
  • Apdrukas tehnoloģijas (mācību ilgums – 570 stundas).

SIVA Koledžā ziemas uzņemšana notiek līdz 23. janvārim programmā:

  • Viesnīcu pakalpojumu organizators (mācību ilgums – 2,5 gadi).

SIVA izglītības iestādēs ir iekļaujoša un cilvēkiem ar invaliditāti pielāgota mācību vide, turklāt mācību laikā tiek nodrošināta arī dienesta viesnīca, ēdināšana un atbalsts. Cilvēkiem ar invaliditāti studijas ir bez maksas!

Ikviens interesents ir aicināts pieteikties valsts finansētam profesionālās piemērotības noteikšanas pakalpojumam, kur SIVA speciālisti novērtēs iepriekš iegūto izglītību, veselības stāvokli un intereses un rekomendēs piemērotāko mācību programmu SIVA izglītības iestādēs.

Reģistrēties profesionālās piemērotības noteikšanai var, zvanot uz tālruņa numuriem 29249084 un 29187093 vai rakstot uz e-pasta adresi ppn@siva.gov.lv, kā arī SIVA mājaslapā: https://ej.uz/ppn-anketa.

Jūrmalas profesionālajā vidusskolā iespējams iegūt profesionālo pamatizglītību, profesionālo vidējo izglītību, arodizglītību, profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi, bet SIVA Koledžā var iegūt īsā cikla profesionālo augstāko izglītību ar 4. kvalifikācijas līmeni.

Lsm: izdod recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem

Prasmi gatavot ēdienu visbiežāk iemācāmies savā ģimenē. Bet ko darīt tad, ja ģimenes nav un visa dzīve pagājusi ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā, kur ēdināšanu nodrošina personāls? Lai ikviens varētu sev pagatavot maltīti, iznākusi ilustrēto recepšu grāmata vienkāršāk uztveramā valodā, kas paredzēta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. 

Vairāk uzziniet LTV sagatavotajā sižetā:

Informācija pārpublicēta no Lsm.lv portāla: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/03.01.2023-izdod-recepsu-gramatu-cilvekiem-ar-gariga-rakstura-traucejumiem.id282140 

Gaidīsim recepšu grāmatu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem arī Kurzemes reģiona dienas aprūpes centros un grupu dzīvokļos!

LM: top jauns psihosociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Labklājības ministrija (LM) izstrādās jaunu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST) un viņu ģimenes locekļiem. Šāda atbalsta sistēmas pilnveide noteikta arī Eiropas Savienības stratēģijā “Eiropa 2020”, Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai.

Darbs pie šī pakalpojuma ieviešanas notiek jau kopš šī gada pavasara. Pašlaik ir uzsācies otrais posms – izmēģinājuma projekta īstenošana, kur kopumā rehabilitācijas pakalpojuma aprobācijā tiktu iesaistīti vismaz 300 bērni ar AST un viņu likumiskie pārstāvji vai audžuģimenes no visiem Latvijas reģioniem. Izmēģinājuma projektu īsteno biedrība “Latvijas Autisma apvienība”.

Latvijas Autisma apvienības vadītāja Līga Bērziņa: “Ņemot vērā ierobežoto speciālistu pieejamību Latvijā, mēs augstu vērtējam to, ka ne tikai radītas atbalsta grupas savstarpējam atbalstam, pieredzes apmaiņai, vecāku un speciālistu izglītošanai,  bet šī projekta ietvaros tiek izstrādāti arī materiāli par autismu, kuri būs pieejami ikvienam interesentam.”

Plašāka informācija par atbalsta grupām un iespējām pieteikties atbalsta saņemšanai pieejama Latvijas Autisma apvienības mājas lapā, sadaļā “Atbalstīt ceļā”, https://www.autisms.lv/atbalstit-cela/

LM informē, ka pirmais aktivitātes posms ir noslēdzies un ir izstrādāts psihosociālā rehabilitācijas pakalpojuma apraksts, ko pašlaik plānots aprobēt izmēģinājumprojekta laikā un tas ir pieejams LM mājas lapā, https://www.lm.gov.lv/lv/1-nodevums-psihosocialas-rehabilitacijas-pakalpojuma-berniem-ar-funkcionaliem-traucejumiem-un-vinu-likumiskajiem-parstavjiem-vai-audzugimenei-apraksts-neaprobeta-versija.

Pakalpojuma paraksts veidots, ņemot vērā ārvalstu labo praksi – Somijas Autisma apvienības pieeju atbalsta sniegšanā bērniem ar AST un viņu ģimenēm. Izveidotā atbalsta sistēma Somijā paredz attālinātu un klātienes atbalsta grupu veidā sniegt sistemātisku psihosociālu un informatīvu atbalstu ģimenēm, kurās ir bērns ar AST, kā arī organizēt atbalsta grupas atbalsta komandām, kuras palīdz šiem bērniem un viņu ģimenēm. Labo praksi plānots pārņemt un ieviest arī Latvijā, pielāgojot to Latvijas situācijai un pieejamiem pakalpojumiem un atbalstam ģimenēm, kurās ir bērns ar AST.

Aktivitāti plānots īstenot no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. oktobrim un tā tiek realizēta Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.2.2./16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros.

Delfi: kā rīkoties, ja sabiedriskajā transportā bērns ar invaliditāti nonācis problēmsituācijā

Foto: LETA

“Sabiedrībai ir jābūt informētai, kā rīkoties dažādās problēmsituācijās sabiedriskajā transportā, kurās var nonākt cilvēki ar invaliditāti, jo sevišķi bērni. Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā kolektīvi varam mazināt dažādu negadījumu skaitu, kuros nokļūst bērni bez pavadoņa vai bērni ar invaliditāti, ir noskaidrot, kurp viņš dodas un vai nepieciešama palīdzība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.

alsts policijas dati liecina, ka 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos tika ievainoti aptuveni 409 bērni vecumā līdz 14 gadiem. Negadījumu risku paaugstina bīstamas situācijas, kurās var nokļūt ikviens bērns, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, piemēram, nokavēta pietura, iekāpšana nepareizajā transportā, kā arī izkāpšana svešā pieturā vai ceļa šķērsošana vietā bez gājēju pārejas. Šādās situācijās bērnus māc bailes un nedrošības sajūta, taču tie, kuriem ir invaliditāte, var reaģēt uz šīm situācijām saasinātāk vai kļūt pilnīgi bezpalīdzīgi.

Apvienības “Apeirons” pārstāvji apgalvo, ka šobrīd sabiedrībā trūkst zināšanu un informācijas, kā rīkoties problēmsituācijās, kurās nokļuvuši bērni ar invaliditāti. “Mums kā sabiedrībai ir jābūt gataviem sabiedriskajā transportā sastapt bērnus un pusaudžus, kas ir cilvēki ar invaliditāti. Tieši tāpat mums ir jābūt informētiem par to, kāds ir reaģēšanas algoritms, ja rodas tāda nepieciešamība,” norāda Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis.

“Mēs kā ziemeļnieki lielākoties negribam iet klāt un kaut ko prasīt nepazīstamajiem. Mēs paļaujamies uz to, ka situācija atrisināsies pati no sevis, bet mums ir jābūt atbildīgiem, jo sevišķi pret bērniem. Tā ir dubultatbildība gan no sabiedriskā transporta vadītāja, gan no līdzcilvēku jeb pasažieru puses,” apgalvo Balodis.

Svarīgākais pamatnosacījums, piedāvājot palīdzību bērniem, tai skaitā bērniem ar invaliditāti, ir komunikācija. Apzinoties, ka sabiedrība ne vienmēr zina, kā komunicēt ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, apvienība “Apeirons” atgādina, ka pieejami dažādi tehnoloģiski rīki, kas var palīdzēt šādās situācijās. Piemēram, Zīmju valodas centrs piedāvā bezmaksas pakalpojumu, ar kura starpniecību var sazināties ar zīmju valodas tulku, kurš pārtulko nepieciešamo informāciju, piemēram, autobusa šoferim. “”Apeirons” pasažieru pārvadātājiem piedāvā apmācības, kurās šādas komunikācijas nianses tiek izrunātas, kā arī tiek izskaidrots, kā pareizi palīdzēt cilvēkiem ar invaliditāti, kas pārvietojas sabiedriskajā transportā. Nav viena standarta risinājuma, kā rīkoties, tādēļ apmācībās izejam cauri dažādām problēmsituācijām, ar ko vadītāji jau ir saskārušies, kā arī modelējam paši savas situācijas, piedāvājot dažādus risinājumus,” stāsta Balodis.

Pārvadātāju atbildība ir nodrošināt vadītājiem pietiekamas zināšanas par to, kā rīkoties, ja problēmsituācijā nonācis cilvēks ar invaliditāti. Fiziskās drošības jautājums sabiedriskajā transportā ir īpaši aktuāls bērniem, kuriem ir kustību traucējumi, jo par nokļūšanu transportlīdzeklī un tehniskā nodrošinājuma stiprināšanu atbild transporta šoferis. Vadītājam ir jāpārliecinās par to, lai pasažieris ir apsēdies droši, un straujas bremzēšanas vai braukšanas uzsākšanas gadījumā pasažieris neapgāzīsies un nesavainos sevi. Tikpat nozīmīga ir nākamo pieturvietu laicīga atskaņošana un attēlošana, lai vājredzīgie un vājdzirdīgie pasažieri laikus būtu informēti par atrašanās vietu.

Neatkarīgi no tā, vai atvasei ir invaliditāte vai nav, vecāku uzdevums ir iemācīt ceļu satiksmes principus, kā arī problēmsituāciju potenciālos risinājumus. “Jāiziet vienu, divas vai pat desmit reizes vienu un to pašu maršrutu. Ir dzirdētas situācijas, kurās viss ir pārrunāts, taču sabiedriskais transports apstājas 15 metrus pirms pieturas, bērns izkāpj ārā, un viņam šķiet, ka atrodas citā lokācijā, tādēļ nezina, kā tālāk rīkoties un ko darīt,” stāsta Balodis. Tāpat apvienības pārstāvis uzsver, ka galvenais šādās situācijās ir komunikācija. Ja pieturā vai transportā tiek manīts apjucis bērns, tad nekautrējoties būtu jāpieiet klāt un jānoskaidro, vai viss ir kārtībā. Zinot, ka šādas situācijas varētu notikt, vecākiem ir jāiemāca bērnu rīkoties ar telefonu. Mētelī, jakā vai cepurē iešūta zīmīte ar nepieciešamajiem telefona numuriem ļaus bērnam stresa situācijā piezvanīt vecākiem vai arī nodot šos tālruņa numurus kādai citai personai, kas sazināsies ar vecākiem.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” vērš uzmanību, ka invaliditāte var izpausties dažādās formās, taču, jāatceras, ka cilvēki ar invaliditāti ir daļa no sabiedrības, un viņiem ir tiesības uz patstāvīgu dzīvi, tostarp pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Tas var būt liels solis, lai bērni ar invaliditāti adaptētos sabiedrībā. “Tam, ka bērnam ir iespēja patstāvīgi pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir ļoti daudz ieguvumu. Tā ir brīvība, neatkarība un iespēja pašam pieņemt lēmumus, kas var palīdzēt labāk sagatavoties dzīvei,” saka Balodis. Tikpat nozīmīgi ieguvumi, biežāk ikdienā redzot cilvēkus ar invaliditāti, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, ir visai sabiedrībai kopumā – tas ir ceļš uz vienlīdzīgu, iekļaujošu un izglītotu sabiedrību.

LM: veiks grozījumu Invaliditātes likumā

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (VDEĀVK) būs tiesības pagarināt personai iepriekš noteikto invaliditātes grupu tajā laika periodā, kad persona ir iesniegusi iesniegumu atkārtotai invaliditātes ekspertīzei, bet iesniegums vēl ir izskatīšanas procesā un VDEĀVK lēmums vēl nav pieņemts.

To paredz likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, kas otrdien, 6. decembrī, pieņemts valdības sēdē. Tas vēl ir jāizskata un jāpieņem Saeimai.

Likumprojekts risinās problēmsituāciju, kad VDEĀVK krasi pieaug iesniegto iesniegumu skaits, kas potenciāli izskaidrojams ar sociālekonomisko krīzi un Covid-19 pandēmijas sekām, tādējādi radot kavējuma riskus, jo persona var savlaicīgi nesaņemt ar invaliditāti saistītos atbalsta pakalpojumus. Likumprojekta pieņemšanas rezultātā personām, kuras dokumentus atkārtotai invaliditātes ekspertīzei VDEĀVK iesniegušas savlaicīgi, t.i., pirms invaliditātes termiņa beigām, neveidosies pārrāvums invaliditātes statusā un invaliditātes pensijas, pabalstu un sociālo pakalpojumu saņemšanā.

Kurzemes reģiona skolēni iegūst balvas LM rīkotajā skolēnu radošo darbu konkursā “Vienlīdzība”

Noskaidroti Labklājības ministrijas organizētā radošo darbu konkursa “Vienlīdzība” uzvarētāji. Laureātu apbalvošanas ceremonijā goda raksti tika pasniegti sešdesmit labāko darbu autoriem, un labāko deviņu darbu autori tika apbalvoti arī ar naudas balvām līdz 1000 eiro vērtībā.

Konkursa mērķis bija aicināt jauniešus aizdomāties par to, kas veido iekļaujošu sabiedrību, un mudināt saskatīt un izprast līdzās esošo cilvēku dažādību – viņu vērtību, tiesības uz laimi, cieņu un līdzvērtīgu dzīvi. Skolēni varēja izvēlēties kādu no trīs tēmām – “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”, “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem” vai “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”.

Atsaucība bija liela – tika iesniegti 369 oriģināli un interesanti darbi, ko rūpīgi izvērtēja profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā bija gan Labklājības ministrijas, gan nevalstisko organizāciju, gan sociālo pakalpojumu sniedzēju, gan komunikācijas un mediju pārstāvji.

“Lielā interese ir patiesi patīkams pārsteigums, jo tas pierāda, ka Latvijas jauniešiem rūp līdzcilvēki un iekļaujoša sabiedrība ar vienlīdzīgām iespējām visiem,” uzrunā atzina labklājības ministrs Gatis Eglītis.

“Jauniešu iesniegtie darbi ir ļoti oriģināli, sirsnīgi un pārdomas raisoši, tāpēc izvēlēties uzvarētājus žūrijai nebija viegli. Prieks, ka Latvijas sabiedrību un nākotni veido tik talantīgi un radoši jaunieši! Ceram, ka dalība konkursā visiem darbu autoriem deva iespēju iejusties līdzcilvēku ikdienā un saprast, ka, tikai atbalstot citam citu, kopā varam būt spēks,” pauž Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Nominācijā “Cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Pārventas pamatskolas audzēknes Evelīna Priede, Sindija Eihenbauma un Gitāna Piņķe,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas  – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Laima Prūse,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas audzēkne Daniēla Rjabova.

Nominācijā “Bērni, kuri dzīvo, vai ir dzīvojuši institucionālajā ārpusģimenes aprūpē”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ropažu vidusskolas audzēkne Loreta Avota,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Tukuma 2. vidusskolas audzēknis Marks Lavrinovičs.

Nominācijā “Bērni ar funkcionāliem traucējumiem”

1. vietu un naudas balvu – 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Rīgas 49. vidusskolas audzēkne Stefanija Hemmele un Jāzepa Mediņa Rīgas vidusskolas audzēknis Roberts Kozlovs,

2. vietu un naudas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Ķekavas vidusskolas audzēkne Madara Deaka,

3. vietu un naudas balvu – 300 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Jaunmārupes pamatskolas audzēknes Elza Jasinska, Madara Valtere un Taiga Marija Matvejeva.

Skatītāju simpātijas balvu – 500 eiro pirms nodokļu nomaksas – ieguva Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknis Timotejs Rozentāls.

Visi konkursam iesniegtie darbi ir pieejami tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/

Konkurss tika rīkots Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projektā Nr.10.1.2.0/18/TP/007 “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Labklājības ministrija aicina balsot par radošajā konkursā “Vienlīdzība” iesniegtajiem skolēnu darbiem

Labklājības ministrijas rīkotajā radošajā konkursā “Vienlīdzība”, kas mudināja jauniešus no iekļaujoša un cilvēciska skatpunkta palūkoties uz cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī bērniem, kuri palikuši bez vecāku aprūpes, iesniegts necerēti liels radošo darbu skaits – 369 oriģināli un interesanti darbi.

Jauniešiem darbu izstrādē tika dota pilnīga radošā brīvība: fotografēt, rakstīt, filmēt vai gleznot – katra paša ziņā, kuru māksliniecisko izpausmes līdzekli izvēlēties, lai paustu savu skatījumu uz to, ko vienlīdzība un iekļaušana nozīmē Latvijas sabiedrībā.

Gan lielā atsaucība, kas atspoguļojas iesniegto darbu skaitā, gan izpausmes formas liecina par šīs tēmas aktualitāti jauniešu vidū. Iesniegto darbu dažādība ataino jauniešu mākslinieciskās prasmes, spēju emocionāli iedziļināties līdzcilvēku izjūtās, kā arī personisko un atklāto pieeju, radot video, animācijas filmas, gleznas un stāstus.

Iekļaujoša sabiedrība nav iespējama bez empātijas un spējas “iekāpt otra kurpēs”. Mums, Labklājības ministrijai, ir patiesi liels prieks, ka Latvijas jaunieši ir tik aktīvi, radoši, veidojot atklātus un arī dziļi personīgus darbus, kas parāda, ka viņiem patiešām rūp līdzcilvēki. Jaunieši ir mūsu nākotnes sabiedrības pamats, tāpēc ir īpaši svarīgi, ka dalība šādos konkursos ir aktīva uzsver Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Lielais iesūtīto darbu skaits liecina, ka Latvijas jaunieši ir ne tikai ļoti mākslinieciski, bet arī spējīgi domāt un iedziļināties citu cilvēku stāstos. Domāju, ka tas ir pats svarīgākais emocionāli inteliģentas sabiedrības veidošanās procesā – būt spējīgam uz empātiju. Konkursa žūrijai tagad priekšā aizraujošs un izaicinošs darbs – no tik daudziem pieteikumiem izvēlēties pašus labākos,” norāda biedrības “Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics.

Iesūtītos darbus Labklājības ministrija aicina iepazīt radošā konkursa “Vienlīdzība” tīmekļa vietnē https://vienlidziba.lv/konkursa-darbi/. No 15. novembra līdz 25. novembrim visi interesenti konkursa tīmekļa vietnē aicināti nobalsot par, viņuprāt, labāko darbu. Balsot drīkst vienu reizi dienā. Darba autors, par kura radošo sniegumu nobalsos visvairāk cilvēku, saņems skatītāju simpātiju naudas balvu – 500 euro.

Visus iesniegtos 369 darbus vērtēs profesionāla pieaugušo un jauniešu žūrija, kuras sastāvā ir Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa, digitālā mārketinga un komunikācijas eksperts Edgars Koroņevskis, raidījuma “Mēs ar brāli kolosāli” jaunieši Emīls un Ieva Ķiģeļi, biedrības „Latvijas bērnu atbalsta fonds” vadītājs Kaspars Markševics, labdarības organizācijas “Palīdzēsim.lv” dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības “Cerību spārni” dibinātāja un sociālo pakalpojumu sniedzēja Eva Viļkina un portāla “Delfi plus” vecākais redaktors žurnālists Filips Lastovskis.

Konkursa uzvarētāji tiks paziņoti 29. novembrī centrā “Koka Rīga” svinīgā ceremonijā, uz kuru būs aicināti katras nominācijas TOP 20 darbu autori un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Informācija par uzvarētājiem tiks publicēta Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē un konkursa sociālo tīklu kontos. Naudas balvas paredzēts pasniegt deviņiem uzvarētājiem, taču Labklājības ministrija visiem konkursa dalībniekiem nodrošinās simboliskas veicināšanas balvas.

Plašāka informācija par konkursa norisi, noteikumiem un balvu fondu pieejama tīmekļa vietnē https://cilveksnevisdiagnoze.lv/konkurss/.

Radošo konkursu finansē Labklājības ministrija Eiropas Sociālā fonda projektā “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)”.

Informācija pārpublicēta no Labklājības ministrijas mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/labklajibas-ministrija-aicina-balsot-par-radosaja-konkursa-vienlidziba-iesniegtajiem-skolenu-darbiem

Labklājības ministrija izveidojusi informatīvi izglītojošo video materiālu par piekļūstamas vides veidošanu

Labklājības ministrija sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību “Apeirons” un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO” izveidoja informatīvi izglītojošo video materiālu par piekļūstamas vides veidošanu.

Video materiāls ir izveidots, lai veicinātu vides un informācijas piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem un tādējādi veidotu iekļaujošu vidi un sabiedrību.

Video materiālā ir iekļauti ieteikumi, kas aptver dažādus būves un informācijas piekļūstamības aspektus – pieeju un piekļuvi ēkai, pārvietošanos telpās un starp stāviem, tostarp piekļūstamas sanitārtehniskās telpas, drošību un evakuāciju, skaņas, vizuālo un taktilo informāciju, iekārtojumu un aprīkojumu telpās.

Ministrija aicina ikvienu iepazīties ar video materiālā iekļautiem ieteikumiem un praktiski pielietot tos, lai veidotu iekļaujošu vidi un sabiedrību.

Video materiāla saturs ir izstrādāts Labklājības ministrijas Eiropas Sociālā fonda projekta “Tehniskā palīdzība sabiedrības informēšanai labklājības jomā (2. kārta)” ietvaros. 

Informācija pārpublicēta no LM mājas lapas: https://www.lm.gov.lv/lv/labklajibas-ministrija-izveidojusi-informativi-izglitojoso-video-materialu-par-pieklustamas-vides-veidosanu-10112022

Lsm.lv: jāmācās gatavot un iepirkties – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Brīvība, un pašiem tagad jāmācās veidot savu ikdienu – gatavot ēst, iet iepirkties, rēķināt savu budžetu. Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tā ir jauna pieredze, kas tagad jāapgūst, pārceļoties no sociālās aprūpes namiem uz grupu dzīvokļiem. Valmieras novadā šoruden šādi grupu dzīvokļi atklāti Mazsalacā un Rūjienā, kas izveidoti deinstitucionalizācijas projektā “Vidzeme iekļauj”.

Jāmācās gatavot, iepirkties un rēķināt budžetu – cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem Valmieras novadā iejūtas grupu dzīvokļos

Vents: “Šeit ir pavisam savādāk, labāk te viss ir, brīvība. Tas nozīmē – gulēt var, cik gribi, iet uz pilsētu, braukt uz Valmieru ar autobusu ciemos pie mammas. Pats taisu sev ēst, pašam sava istabiņa, pats sev kungs.”

Baiba un Lauris, grupu dzīvokļu iemītnieki

Apskatīties, kā iekārtojuši savu jauno mājvietu, aicina arī Baiba un Lauris. Viņi sadraudzējušies pansionātā un tagad ieguvuši kopēju dzīvokli, kurā ir katram sava istaba.

Lauris: “No sākuma mēs bijām pansionātā, tad piedāvāja pusceļa māju, tur padzīvojām, tad bija iespēja te nonākt.”

Baiba: “Apmierināti, bet pansionātā mums bija tā grūtāk dzīvot.”

Lauris: “Te mēs esam paši par sevi, dzīvošana te nav slikta. Jā, brīvība ir galvenais, labāk ir, nekā pansionātā bija.”

Baiba un Lauris arī neslēpj, ka tagad jāmācās arī pašiem rēķināt savu budžetu, kas nebūt neesot  viegli.

Lauris: “Tas nav viegli! Es te nopirku pienu un krējumu, kaut ko vēl, un man jau bija jātērē pie desmit eiro.”

Baiba: “Es skaitīt nemāku, rakstīt nemāku…”

Lauris: “Tad es viņai palīdzu rēķināt naudiņu, kopā ejam uz veikalu, kopā iepērkamies.”

Savā istabā aicina iegriezties arī Māris Smilga. Te daudzās grāmatas un kartes  liecina, ka jaunietis ir aizrāvies ar ģeogrāfiju, astronomiju,  arī viņš līdz šim mitis pansionātā.

Māris: “Nemūžam tur negribu! Tur man gāja slikti, tur man gāja plāni! Esmu šeit apmierināts un laimīgi jūtos. Man pašam ir jāmaksā par elektrību, par siltumu, atnāks tas rēķins, tad mēs taupām to naudu, vispirms jānomaksā rēķins, un tad var pirkumus.”

Māris, grupu dzīvokļu iemītnieks

Tas, ka tagad pašiem jāiepērkas un jāatlicina nauda arī rēķinu apmaksai, grupu dzīvokļu iemītniekiem ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, bet, kā stāsta sociālā rehabilitētāja Liene Zaļkalne, tad šajā ziņā palīdz arī atbalsta personāls.

“Kurš rēķina pats, kurš māk rēķināt, kurš saprot no tām naudām, un tiem, kuri nemāk, tad es personīgi eju līdzi uz veikalu, mēs skatāmies, salīdzinām cenas, izvēlamies to, kas ir pa kabatai. Viņiem šeit ļoti patīk, tāpēc viņi ir gatavi mācīties un dzīvot paši patstāvīgi,” saka Zaļkalne.

Dzīvojot grupu dzīvokļos, daudz kas tagad ir jāmācās no jauna, jo, kā uzsver biedrības  “Latvijas Samariešu apvienība” Vidzemes sociālo pakalpojumu vadītāja Inga Brente-Mieze, tad būtībā jau tagad ikdiena šejienes iemītniekiem ir tāda pati kā ikvienam no mums.

“Tas mērķis un tā doma ir tāda, ka viņi pēc iespējas spēj dzīvot patstāvīgāk, atbalsta personāls ir blakus, ir stiprā aizmugure, ja ir nepieciešama palīdzība kaut kādās jomās, bet viņi mēģina dzīvot maksimāli patstāvīgi. Līdz ar to viņi beidzot drīkst, varbūt kāds jau ir varējis, pieņemt lēmumus par savu dzīvi, plānot savu ikdienu, par savu nākotni domāt, tas ir gluži kā mums jebkuram,” norāda  Brente-Mieze.

Bet to, ka šis pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir ļoti nepieciešams, apstiprina lielā interese par iespēju dzīvot grupu dzīvokļos.

“Tiklīdz šo pakalpojumu atver, viņš momentā ir piepildīts, tieši tāpat ir ar Rūjienu, principā mēs neesam pat paspējuši atvērt šo pakalpojumu, kad viņš jau ir piepildīts.”

Grupu dzīvokļi Mazsalacā

Pirms gadiem sešiem, kad Valmieras novadā tika uzsākts  deinstitucionalizācijas projekts, sociālajiem darbiniekiem bija pat ļoti lielas bažas, kā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, kuri pieraduši dzīvot ilgstošas aprūpes centros, iejutīsies patstāvīgā dzīvē. Valmierā šie grupu dzīvokļi ir jau ceturto gadu.

“Mums visiem bija bažas, jo mēs īsti nezinājām, ko nozīmē, ka sabiedrībā, ne institūcijā, bet tieši sabiedrībā patstāvīgi dzīvo cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Paldies Dievam, mūsu bažas izrādījās aplamas.

Cilvēki ar atbalsta personāla palīdzību var ļoti, ļoti daudz, mēs pat dažreiz nevaram iedomāties, cik viņi daudz spēj izdarīt un cik patstāvīgi dzīvot.

Valmierieši, šie jaunieši, ir pilnībā iejutušies pilsētas dzīvē, viņi ir sabiedriski aktīvi. Daudzi no viņiem ir strādājoši, daudzi ir pamēģinājuši strādāt īsāku vai ilgāku laiku, kaut kas varbūt nav izdevies un atkal atgriežas dienas aprūpes centrā un apmeklē specializētās darbnīcas, bet viņi ir sabiedrībā aktīvi cilvēki,” par pieredzi stāsta novada pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Kaija Muceniece.

Domājot par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, Mazsalacā reizē ar grupu dzīvokļiem tagad ir pieejami arī sociālās rehabilitācijas un dienas aprūpes centra pakalpojumi. Savukārt Rūjienā bijušās slimnīcas ēkā izveidoti 16 grupu dzīvokļi un arī dienas aprūpes centrs, bet Valmierā top jauns, daudzfunkcionāls sociālo pakalpojumu centrs.